Rokasgrāmata par ANO - Latvijas Republikas Ārlietu Ministrija

1998. gadsANO Eiropas Ekonomikas komisijas 1998. gada 25. jūnija Konvencija parpieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespējugriezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem (Orhūsas konvencija)Komentārs: Konvencija sastāv no trim galvenajiem komponentiem:1. komponents – vides informācijas pieejamība; nosaka prasības valstsinstitūcijām, lai tās informētu sabiedrību par vidi un citiem būtiskiem, arvidi saistītiem jautājumiem;2. komponents – sabiedrības līdzdalība; nosaka sabiedrības un interešugrupu (tostarp nevalstisko organizāciju (NVO)) iespējas piedalītieslēmumu pieņemšanas procesā;3. komponents – pieeja tiesu varai; nosaka sabiedrības un interešu gruputiesības meklēt atbalstu tiesā, ja valsts vai biznesa struktūras nenodrošinapirmo divu komponentu izpildi vai to pieņemtie lēmumi rada būtiskinegatīvu ietekmi uz vidi.Starptautiskie tribunāliPagājušā gadsimta 90. gadu sākums starptautiskajās attiecībāsiezīmējās ne tikai ar Padomju Savienības sabrukumu, aukstā karabeigām un pārmaiņām lielvaru spēku samērā, bet arī ar cilvēku masveidaslepkavošanu bijušās Dienvidslāvijas teritorijā un Ruandā. Šie noziegumipret cilvēci un masveida starptautisko cilvēktiesību pārkāpumi mudinājaANO Drošības padomi radīt īpašus tribunālus, lai sauktu pie atbildībasgenocīdā un noziegumos pret cilvēci iesaistītās amatpersonas un to tiešosveicējus. Tribunāli tika izveidoti, pamatojoties uz ANO Statūtu VII nodaļu,kurā runāts par piespiedu pasākumiem. No starptautisko krimināltiesībutālākveidošanas viedokļa tribunāli ir vērtējami kā efektīvi, tomēr tosakarā izskanējusi arī asa kritika. Tā pirmām kārtām ir tikusi vērsta pretDrošības padomi, kurai saskaņā ar VII nodaļu nav pilnvaru tribunālusveidot un kura ar savu praksi apdraud Starptautiskās krimināltiesasefektivitāti. Kritika – īpaši no Starptautiskās tiesas puses – vērsta arī pretpašiem tribunāliem, jo tiek uzskatīts, ka tie savā interpretācijā ir pārāk„brīvi”.Rokasgrāmata par ANO55