13.07.2015 Views

Drošības zīmju lietošanas vadlīnijas - Eiropas darba drošības un ...

Drošības zīmju lietošanas vadlīnijas - Eiropas darba drošības un ...

Drošības zīmju lietošanas vadlīnijas - Eiropas darba drošības un ...

SHOW MORE
SHOW LESS

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.

Darbâ neriskçievçro<strong>darba</strong>droðîbu!DROÐÎBAS ZÎMJULIETOÐANASVADLÎNIJASMINISTRU KABINETA 2002.GADA3.SEPTEMBRA NOTEIKUMI NR. 400"DARBA AIZSARDZÎBAS PRASÎBASDROÐÎBAS ZÎMJU LIETOÐANÂ"KOMENTÂRI PAR MINISTRU KABINETANOTEIKUMIEM NR. 400DROÐÎBAS ZÎMES, TO VEIDIUN RAKSTURLIELUMIPRAKTISKI JAUTÂJUMI DARBA VIETUNOVÇRTÇÐANAI ATTIECÎBÂ UZ DROÐÎBASZÎMJU LIETOÐANU TAJÂS


DROÐÎBAS ZÎMJU LIETOÐANAS VADLÎNIJASRîga 2003


Izdevumu finansçjisES PHARE Latvijas-Spânijas divpusçjâssadarbîbas projekts (LE/99/IB-CO-01)"Atbalsts turpmâkai likumdoðanas saskaòoðanai <strong>un</strong> institûcijustiprinâðanai <strong>darba</strong> droðîbas <strong>un</strong> veselîbas jomâ"© LR Labklâjîbas ministrijaTulkojusi: Mâra RozenbergaIespiests: Latvijas-Somijas SIA ”Madonas Poligrâfists”


Droðîbas zîmju lietoðanas vadlînijasPriekðvârdsVisiem ir zinâma droðîbas zîmju nozîme pilsçtâ <strong>un</strong> visu veidu (zemes, jûras, gaisa) transporta kustîbâ,kâ arî cilvçku ikdienâ: bez tâm daudzreiz varçtu izcelties haoss vai notikt kâds nelaimes gadîjums. Arîdarbâ reizçm veidojas tâdas bîstamas situâcijas, par kurâm jâbrîdina nodarbinâtie, vienlaikus sniedzotinformâciju par atbilstoðajiem aizsardzîbas pasâkumiem. Ðim nolûkam tiek izmantotas tâ sauktâs <strong>darba</strong>droðîbas zîmes.Nepiecieðamîba izmantot droðîbas zîmes rodas tad, ja <strong>darba</strong> devçjs, izmantojot tehniskos lîdzekïus vai<strong>darba</strong> organizâciju, kâ arî pielietojot <strong>darba</strong> aizsardzîbas instrukcijas <strong>un</strong> <strong>darba</strong> kontroles kritçrijus, tomçrpilnîgi nespçj novçrst vai pietiekami samazinât <strong>darba</strong> vides riska faktorus. Tâdâ gadîjumâ par ðiem riskafaktoriem ir jâbrîdina nodarbinâtie, nosakot, kâ viòiem jâizturas katrâ konkrçtajâ situâcijâ (uzliekot parpienâkumu, aizliedzot, informçjot utt.), kâ arî norâdot <strong>un</strong> identificçjot atbilstoðo aizsardzîbas lîdzekïuatraðanâs vietas, evakuâcijas ceïus <strong>un</strong> pirmâs palîdzîbas sniegðanas p<strong>un</strong>ktus.Droðîbas zîmes nedrîkst uzskatît par lîdzekli, kas aizvieto tehniskos vai citus kolektîvos <strong>darba</strong>aizsardzîbas lîdzekïus, tâs jâizmanto gadîjumos, kad ar minçtajiem lîdzekïiem nav iespçjams riska faktorusnovçrst vai pietiekami samazinât.Droðîbas zîmes tâpat nedrîkst vçrtçt kâ lîdzekli, kas var aizvietot nodarbinâto profesionâlo apmâcîbu,instruçðanu <strong>un</strong> informçðanu par <strong>darba</strong> aizsardzîbas jautâjumiem.Droðîbas zîmes tikai papildina citus izmantojamos <strong>darba</strong> aizsardzîbas pasâkumus <strong>un</strong> aizsardzîbaslîdzekïus, piemçram, individuâlos aizsardzîbas lîdzekïus, citas aizsardzîbas iekârtas, patversmes, avârijasizejas u.tml. Droðîbas zîmju ievieðana nekâdâ gadîjumâ neatbrîvos no citu <strong>darba</strong> aizsardzîbas pasâkumuveikðanas.Ar 2002.gada 1.janvâri spçkâ stâjies ja<strong>un</strong>ais Darba aizsardzîbas likums, kurð paredz ja<strong>un</strong>u pieej<strong>un</strong>odarbinâto droðîbas <strong>un</strong> veselîbas aizsardzîbai darbâ, uzliekot <strong>darba</strong> devçjam pienâkumu vispirmâmkârtâm novçrtçt <strong>un</strong> pçc iespçjas novçrst iespçjamo risku nodarbinâto droðîbai <strong>un</strong> veselîbai, radot veselîbainekaitîgu <strong>darba</strong> vidi. Pamatojoties uz Darba aizsardzîbas likumu, ir izdoti vairâki Ministru kabinetanoteikumi, kuros ir dziïâk izskaidrotas prasîbas atseviðíâm nozarçm.Lai nodroðinâtu pareizu droðîbas zîmju lietoðanu <strong>darba</strong> vietâs, tâdçjâdi aizsargâjot nodarbinâtodroðîbu <strong>un</strong> veselîbu, tika pieòemti Ministru kabineta 2002.gada 3.septembra noteikumi Nr.400 "Darbaaizsardzîbas prasîbas droðîbas zîmju lietoðanâ", kas tika izstrâdâti, balstoties uz <strong>Eiropas</strong> Savienîbas1992.gada 24.jûnija direktîvas 92/58/EEC “Par minimâlajâm prasîbâm <strong>darba</strong> droðîbas <strong>un</strong>/vai veselîbasaizsardzîbas zîmju izvietoðanai <strong>darba</strong> vietâs” pamata.Lai atvieglotu Ministru kabineta noteikumu Nr.400 "Darba aizsardzîbas prasîbas droðîbas zîmjulietoðanâ" ievçroðanu <strong>un</strong> palîdzçtu <strong>darba</strong> devçjiem saprast <strong>un</strong> pildît noteikumos paredzçtâs prasîbas,Labklâjîbas ministrijas Darba departaments Latvijas - Spânijas divpusçjâs sadarbîbas projekta "Atbalststurpmâkai likumdoðanas saskaòoðanai <strong>un</strong> institûciju stiprinâðana <strong>darba</strong> droðîbas <strong>un</strong> veselîbas jomâ" ietvarosir izstrâdâjis "Droðîbas zîmju lietoðanas vadlînijas".Ðîs Vadlînijas sniedz kritçrijus <strong>un</strong> ieteikumus, kas palîdzçtu <strong>darba</strong> devçjiem <strong>un</strong> <strong>darba</strong> aizsardzîbasspeciâlistiem interpretçt <strong>un</strong> piemçrot minçtos Ministru kabineta noteikums, îpaði attiecîbâ uz risk<strong>un</strong>ovçrtçðanu <strong>un</strong> veicamajiem preventîvajiem pasâkumiem.Ineta Târe,Labklâjîbas ministrijasDarba departamenta direktore3


Droðîbas zîmju lietoðanas vadlînijasSATURSI. MINISTRU KABINETA NOTEIKUMU NR.400 "DARBA AIZSARDZÎBAS PRASÎBASDROÐÎBAS ZÎMJU LIETOÐANÂ" SATURS UN KOMENTÂRI . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 5Ministru kabineta 2002. gada 3. septembra noteikumi Nr.400 "Darba aizsardzîbas prasîbas droðîbas zîmjulietoðanâ"1. nodaïa. Vispârîgie jautâjumi . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 52. nodaïa. Prasîbas <strong>darba</strong> vietâs izmantojamâm droðîbas zîmçm . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 133. nodaïa. Prasîbas droðîbas zîmçm . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 254. nodaïa. Prasîbas cauruïvadu maríçðanai <strong>un</strong> droðîbas zîmçm uz konteineriem <strong>un</strong> cauruïvadiem . . . . . . . . . . . . 315. nodaïa. Prasîbas ug<strong>un</strong>sdzçðanas lîdzekïu atraðanâs vietas apzîmçðanai . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 336. nodaïa. Prasîbas ðíçrðïu, bîstamu vietu <strong>un</strong> transporta marðrutu apzîmçðanai . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 347. nodaïa. Prasîbas izgaismotâm zîmçm . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 368. nodaïa. Prasîbas akustiskiem signâliem . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 379. nodaïa. Prasîbas vârdiskai saziòai . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 3810. nodaïa. Prasîbas roku signâliem . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 391. pielikums. Signâlkrâsojuma nozîme . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 402. pielikums. Darba vietâs lietojamâs droðîbas zîmes . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 411. nodaïa. Aizlieguma zîmes . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 412. nodaïa. Brîdinâjuma zîmes . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 423. nodaïa. Rîkojuma zîmes . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 434. nodaïa. Pirmâs palîdzîbas <strong>un</strong> glâbðanas papildizeju zîmes . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 433. pielikums. Darba vietâs lietojamie roku signâli . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 44II. PALÎGLÎDZEKÏI DARBA VIDES RISKA FAKTORU NOTEIKÐANÂ UN RISKU NOVÇRÐANÂ .46III. INFORMÂCIJAS AVOTI . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 47IV. NODERÎGAS ADRESES . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .484


Droðîbas zîmju lietoðanas vadlînijasII. MINISTRU KABINETA NOTEIKUMU NR.400 "DARBA AIZSARDZÎBASPRASÎBAS DROÐÎBAS ZÎMJU LIETOÐANÂ" SATURS UN KOMENTÂRILai atvieglotu ðo Vadlîniju izmantoðanu, tajâs iekïauti izvilkumi no Ministru kabineta noteikumiem Nr.400, kaspapildinâti ar komentâriem par tiem. Tâpat sniegti nepiecieðamie tehniskie kritçriji, lai atvieglotu droðîbas zîmjuizvçli <strong>un</strong> lietoðanu <strong>darba</strong> zonâs, telpâs, satiksmes ceïos, lai informçtu nodarbinâtos par veicamajiem pasâkumiem <strong>un</strong>riska faktoriem, ko rada uzòçmuma darbîba vai <strong>darba</strong> aprîkojums.PIEZÎME:Krâsainajos laukumos ir Ministru kabineta noteikumu Nr.400 (turpmâk tekstâ — Noteikumi) teksts.Ministru kabineta 2002. gada 3. septembra noteikumi Nr.400"Darba aizsardzîbas prasîbas droðîbas zîmju lietoðanâ"I. Vispârîgie jautâjumi1. Noteikumi nosaka <strong>darba</strong> aizsardzîbas prasîbas droðîbas zîmju lietoðanâ.Izdoti saskaòâ arDarba aizsardzîbas likuma25.panta 7.p<strong>un</strong>ktuÐie Noteikumi iekïaujas vispârçjâ <strong>darba</strong> aizsardzîbas likumdoðanâ, kuras pamatâ ir 2001.gada 20.jûnija Darbaaizsardzîbas likums. Tâdçjâdi, lîdzâs îpaðajiem pienâkumiem attiecîbâ uz droðîbas zîmju lietoðanu, <strong>darba</strong> devçjamjânodroðina arî vispârçjo <strong>darba</strong> aizsardzîbas prasîbu ievçroðana, kas minçtas Darba aizsardzîbas likumâ <strong>un</strong> citos <strong>darba</strong>aizsardzîbas normatîvajos aktos.Droðîbas zîmes attiecas uz visiem <strong>un</strong> tâs ir jâievçro katrai personai, kas atrodas <strong>darba</strong> zonâ: gan <strong>darba</strong> devçjam, gannodarbinâtajiem, gan arî personâm, kuras nav saistîtas ar uzòçmuma darbîbu, bet kuras uzturas uzòçmuma teritorijâ.Ministru kabineta noteikumi Nr.4002. Droðîbas zîme ir uz konkrçtu objektu, darbîbu vai situâciju attiecinâma zîme, signâlkrâsojums, akustisks vairoku signâls, kâ arî vârdiska saziòa, kas sniedz droðîbas informâciju <strong>darba</strong> vietâ.Stimuli (pamudinâjumi) var tikt uztverti ar mûsu maòu orgânu palîdzîbu. Galvenie no tiem, kas ietvertiNoteikumos, ir redzes <strong>un</strong> dzirdes orgâni zîmju vai signâlu uztverðanai, kas saistîti ar krâsâm, ìeometriskâm figûrâm,skaòu vai gaismu pârraidîðanu, kâ arî ar þestu zîmçm (skat. 1. attçlu).1 2 3 451. attçls. Droðîbas zîmju piemçri, kas sniedz droðîbas informâciju <strong>darba</strong> vietâ:1 – aizlieguma; 2 – brîdinâjuma; 3 – norâdîjuma; 4 – roku signâls; 5 – signâlkrâsojuma veidi.5


Droðîbas zîmju lietoðanas vadlînijasMinistru kabineta noteikumi Nr.4003. Darba vietâ, òemot vçrâ attiecîgo situâciju, lieto ðâdas droðîbas zîmes:3.1. aizlieguma zîme – zîme, kas aizliedz darbîbu, kura var radît bîstamu situâciju;3.2. brîdinâjuma zîme – zîme, kas brîdina par risku vai bîstamîbu;3.3. rîkojuma zîme – zîme, kas norâda uz konkrçtu darbîbu;3.4. pirmâs palîdzîbas, evakuâcijas izeju <strong>un</strong> glâbðanas papildizeju zîme – zîme, kas sniedz informâciju par pirmâspalîdzîbas sniegðanas vietâm, evakuâcijas izejâm <strong>un</strong> glâbðanas papildizejâm;3.5. ug<strong>un</strong>sdroðîbas zîme – zîme, kas sniedz informâciju par ug<strong>un</strong>sdzçsîbas iekârtâm <strong>un</strong> lîdzekïiem, <strong>un</strong> toatraðanâs vietâm, kâ arî informâciju par apzîmçjumiem evakuâcijas plânos vai ug<strong>un</strong>sdzçsîbas, glâbðanas <strong>un</strong> civilâsaizsardzîbas pasâkumu plânos;3.6. informâcijas zîme – zîme, kas sniedz papildinformâciju par ðo noteikumu 3.1., 3.2., 3.3., 3.4. <strong>un</strong>3.5.apakðp<strong>un</strong>ktâ minçtajâm zîmçm;3.7. signâlkrâsojums – krâsojums ar specifisku nozîmi;3.8. izgaismota zîme – zîme, kas izgatavota, izmantojot puscaurspîdîgu vai caurspîdîgu materiâlu, <strong>un</strong> ir noiekðpuses vai aizmugures izgaismota;3.9. akustisks signâls – kodçts (iepriekð noteikts) skaòas signâls, kas tiek pârraidîts ar attiecîgu ierîci, neizmantojotcilvçka balsi vai to atdarinoðu mâkslîgi radîtu balsi;3.10. vârdiska saziòa – saziòa, kas sniedz kodçtu (iepriekð noteiktu) droðîbas informâciju ar cilvçka balsi vaito atdarinoðu mâkslîgi radîtu balsi, izmantojot piemçrotu ierîci;3.11. roku signâls – signâls, kas sniedz kodçtu (iepriekð noteiktu) droðîbas informâciju ar roku <strong>un</strong> plaukstukustîbâm vai pozîcijâm personâm, kuras izpilda apkârtçjiem bîstamus manevrus vai atrodas ðo manevru darbîbaszonâ.3.1. aizlieguma zîme – zîme, kas aizliedz darbîbu, kura var radît bîstamu situâciju (skat. 2. attçlu).2341d – apïa diametrs;1 – pamatvirsma;2 – kante (apðuve);3 – apmale;4 – ðíçrssvîtra.2. attçls. Aizlieguma zîmju krâsu grafiskais attçlojums <strong>un</strong> izmçru attiecîba3.2. brîdinâjuma zîme – zîme, kas brîdina par risku vai bîstamîbu (skat. 3. attçlu).çlu)231b – trîsstûra mala;1 – pamatvirsma;2 – kante (apðuve);3 – apmale.3. attçls. Brîdinâjuma zîmju krâsu grafiskais attçlojums <strong>un</strong> izmçru attiecîba3.3. rîkojuma zîme – zîme, kas norâda uz konkrçtu darbîbu (skat. 4. attçlu).12d – apïa diametrs;1 – pamatvirsma;2 – kante (apðuve).4. attçls. Rîkojuma zîmju krâsu grafiskais attçlojums <strong>un</strong> izmçru attiecîba6


Droðîbas zîmju lietoðanas vadlînijas3.4. pirmâs palîdzîbas, evakuâcijas izeju <strong>un</strong> glâbðanas papildizeju zîme – zîme, kas sniedz informâciju parpirmâs palîdzîbas sniegðanas vietâm, evakuâcijas izejâm <strong>un</strong> glâbðanas papildizejâm (skat. 5. attçlu).12125. attçls. Pirmâs palîdzîbas, evakuâcijas izeju <strong>un</strong> glâbðanas papildizeju zîmju krâsu grafiskais attçlojums<strong>un</strong> izmçru attiecîba:a, b – kvadrâta <strong>un</strong> taisnstûra malas; 1 – pamatvirsma; 2 – kante (apðuve)3.5. ug<strong>un</strong>sdroðîbas zîme – zîme, kas sniedz informâciju par ug<strong>un</strong>sdzçsîbas iekârtâm <strong>un</strong> lîdzekïiem, <strong>un</strong> to atraðanâsvietâm, kâ arî informâciju par apzîmçjumiem evakuâcijas plânos vai ug<strong>un</strong>sdzçsîbas, glâbðanas <strong>un</strong> civilâs aizsardzîbaspasâkumu plânos (skat. piemçru 6. attçlâ).6. attçls. Ug<strong>un</strong>sdroðîbas zîme – Ug<strong>un</strong>sdzçsîbas krânsUg<strong>un</strong>sdroðîbas zîmes <strong>un</strong> grafiskais attçlojums atbilst tam, kâds tas ir pirmâs palîdzîbas, evakuâcijas izeju <strong>un</strong>glâbðanas papildizeju zîmei, tikai ar to atðíirîbu, ka ug<strong>un</strong>sdroðîbas zîmei ir sarkana fona krâsa. Ug<strong>un</strong>sdroðîbas zîmeitâtad ir taisnstûra vai kvadrâtveida forma, balta piktogramma uz sarkana fona (sarkanajam fonam jâaizòem vismaz 50%no zîmes platîbas).3.6. informâcijas zîme – zîme, kas sniedz papildinformâciju par ðo noteikumu 3.1., 3.2., 3.3., 3.4. <strong>un</strong>3.5. apakðp<strong>un</strong>ktâ minçtajâm zîmçm (skat. 7. attçlu)123a, b – taisnstûra malas;1 – pamatvirsma;2 – kante (apðuve);3 – apmale.7. attçls. Informâcijas zîmju krâsu grafiskais attçlojums <strong>un</strong> izmçru attiecîba3.7. signâlkrâsojums – krâsojums ar specifisku nozîmi (skat. 8. attçlu)8. attçls. Signâlkrâsojuma veidi3.8. izgaismota zîme – zîme, kas izgatavota, izmantojot puscaurspîdîgu vai caurspîdîgu materiâlu, <strong>un</strong> ir no iekðpusesvai aizmugures izgaismota.7


Droðîbas zîmju lietoðanas vadlînijasApgaismotâ virsma, kura izgaismo zîmi, var bût vienkrâsas, krâsâm jâatbilst Noteikumu 1. pielikuma tabulânorâdîtajâm prasîbâm:Signâlkrâsa Droðîbas zîme Krâsojuma nozîmeSarkanaDzeltenavai dzintarakrâsaZilaZaïaAizlieguma droðîbas zîmeUg<strong>un</strong>sdroðîbas zîmeBrîdinâjuma zîmeRîkojuma zîmesPirmâs palîdzîbas vai evakuâcijasizeju <strong>un</strong> glâbðanas papildizeju zîmes1. tabulaStât!Izslçgt!Avârijas atslçgðanas ierîceEvakuâcijaBîstama darbîba, bîstams objektsUg<strong>un</strong>sdzçðanas materiâlu <strong>un</strong> iekârtas apzîmçjumi, atraðanâs vietaEsi uzmanîgs!Ievçro piesardzîbu!Pârliecinies!Konkrçta uzvedîba vai darbîbaNav bîstams, atgriezties normâlâ reþîmâDurvis, izejas, marðruti, iekârtas, ierîcesJa apgaismotâ virsma, kura izgaismo zîmi, ir ar piktogrammu uz noteiktas krâsas fona, piktogrammai jâatbilstNoteikumu 2.pielikumâ norâdîtajâm droðîbas zîmçm.3.9. akustisks signâls – kodçts (iepriekð noteikts) skaòas signâls, kas tiek pârraidîts ar attiecîgu ierîci, neizmantojotcilvçka balsi vai to atdarinoðu mâkslîgi radîtu balsi.Akustiskajai zîmei, tiklîdz tâ sâk darboties, jânorâda uz nepiecieðamîbu veikt konkrçtas darbîbas.Akustiskajai zîmei jâdarbojas, kamçr vien pastâv ðî nepiecieðamîba, akustisko signâlu raidîðanu beidzot,nekavçjoties jâveic konkrçta darbîba.3.10. vârdiska saziòa – saziòa, kas sniedz kodçtu (iepriekð noteiktu) droðîbas informâciju ar cilvçka balsi vai toatdarinoðu mâkslîgi radîtu balsi, izmantojot piemçrotu ierîci.Vârdiska saziòa (verbâlâ kom<strong>un</strong>ikâcija) notiek starp r<strong>un</strong>âtâju vai raidîtâju <strong>un</strong> vienu vai vairâkiem klausîtâjiem,izmantojot îsus tekstus, teikumus, vârdu grupas vai atseviðíus vârdus, kas var bût kodificçti.3.11. roku signâls – signâls, kas sniedz kodçtu (iepriekð noteiktu) droðîbas informâciju ar roku <strong>un</strong> plaukstukustîbâm vai pozîcijâm personâm, kuras izpilda apkârtçjiem bîstamus manevrus vai atrodas ðo manevru darbîbaszonâ (skat. piemçru 2. tabulâ).Kodificçto roku signâlu (þestu zîmju) kopums atbilstoði Noteikumu 3. pielikumam neliedz iespçju izmantot cituskodus, it îpaði noteiktos uzòçmçjdarbîbas veidos, ja vien tie norâda uz identiskiem manevriem.Vispârçjâ roku signâla (þesta) piemçrsSignâls Nozîme Apraksts IlustrâcijaSâkt! Uzmanîbu Abas rokasSâkt darbîbuizstieptashorizontâli ardelnâm uz priekðu2. tabulaMinistru kabineta noteikumi Nr.4004. Labklâjîbas ministrija, sadarbojoties ar attiecîgo standartu tehnisko komiteju, iesaka bezpeïòas organizâcijaivalsts sabiedrîbai ar ierobeþotu atbildîbu "Latvijas standarts" adaptçjamo droðîbas zîmju standartu sarakstu.5. Bezpeïòas organizâcija valsts sabiedrîba ar ierobeþotu atbildîbu "Latvijas standarts" iesniedz publicçðanailaikrakstâ "Latvijas Vçstnesis" to Latvijas nacionâlo standartu sarakstu, kurus var piemçrot ðo noteikumu droðîbasprasîbu izpildei.Noteikumos noteiktâs <strong>darba</strong> aizsardzîbas prasîbas ir diezgan vispârîgas pçc savas bûtîbas, tâpçc, lai atvieglotuNoteikumos noteikto normu piemçroðanu, tiek izdoti tâdi materiâli, kâ ðîs Vadlînijas <strong>un</strong> arî standarti.Ðobrîd ir apstiprinâts tikai viens standarts, ko var piemçrot ðo Noteikumu prasîbu izpildei, — Latvijas valsts standarts8


Droðîbas zîmju lietoðanas vadlînijasDarba devçja uzdevums ir izveidot droðîbas zîmju sistçmu, izpildot ðajâ sakarîbâ Noteikumos noteiktâsprasîbas.Jâatzîmç, ka droðîbas zîmes paðas par sevi nekad nespçj novçrst riska faktorus, tâpçc tâs nedrîkst tikt uzskatîtaspar riska faktoru novçrðanas lîdzekli, tâs ir tikai papildu droðîbas lîdzeklis, kas papildina citus aizsardzîbaslîdzekïus, iedarbojoties uz cilvçka izturçðanos (uzvedîbu), tâdçjâdi novçrðot nelaimes gadîjumu.Darba devçjs izmanto zîmes, lai brîdinâtu nodarbinâtos, kas pakïauti riskam, <strong>un</strong> orientçtu <strong>un</strong> pareizi virzîtu torîcîbu jebkurâ riska situâcijâ (uzliekot par pienâkumu, aizliedzot, informçjot utt.).Droðîbas zîmes palîdz nodarbinâtiem lokalizçt <strong>un</strong> identificçt aizsardzîbas lîdzekïu, evakuâcijas vai avârijas izeju<strong>un</strong> pirmâs palîdzîbas sniegðanas p<strong>un</strong>ktu atraðanâs vietas.Tâs uzskatâmas par papildu lîdzekli vai pagaidu alternatîvu <strong>darba</strong> aizsardzîbâ, lîdz netiks veikti nepiecieðamiepasâkumi riska pilnîgai novçrðanai.Darba devçjam, pirms pieòemt lçmumu par droðîbas zîmju izvietoðanu savâ uzòçmumâ, vajadzçtu izanalizçtvirkni aspektu, lai izvçlçtos sev visnoderîgâko variantu.Starp ðiem aspektiem, kurus vajadzçtu òemt vçrâ, ir ðâdi: droðîbas zîmju izmantoðanas nepiecieðamîba; vispiemçrotâko droðîbas zîmju izvçlçðanâs; droðîbas zîmju iegâde; droðîbas zîmju izvietoðana, to uzturçðana kârtîbâ <strong>un</strong> pârraudzîba.Lai varçtu noteikt droðîbas zîmju izmantoðanas nepiecieðamîbu, vajadzçtu izvirzît ðâdus jautâjumus:Kad rodas nepiecieðamîba izmantot brîdinâjuma zîmes?1. Tad, ja pçc riska faktoru novçrtçðanas <strong>un</strong> nepiecieðamajiem to kontroles pasâkumiem, nav bijis iespçjamsatrast pietiekami efektîvus tehniskos vai kolektîvos <strong>darba</strong> aizsardzîbas lîdzekïus.2. Kâ papildu lîdzekli jebkuriem citiem pasâkumiem, ja tie pilnîbâ nespçj izslçgt riska faktoru klâtbûtni.Par ko jâbrîdina?Daþas situâcijas, kurâs jâizmanto droðîbas zîmes1. Piekïûðana visâm tâm <strong>darba</strong> zonâm vai telpâm, kurâs strâdâjot nepiecieðami individuâlie aizsardzîbas lîdzekïi(ðâda veida droðîbas zîmes attiecas ne tikai uz <strong>darba</strong> veicçjiem, bet gan arî uz jebkuru personu, kas <strong>darba</strong>veikðanas brîdî atrodas <strong>darba</strong> vietas tuvumâ vai kurai tâ pieejama – droðîbas zîmes, kuras obligâti jâievçro).2. Darba zonas vai telpas, òemot vçrâ <strong>darba</strong> specifiku vai arî ierîces <strong>un</strong> aprîkojumu, kas tiek izmantotas, pieejamastikai tur strâdâjoðajiem (<strong>darba</strong> droðîbas brîdinâjuma zîmes: brîdinâjums par bîstamu aprîkojumu vaiaizlieguma zîmes, kas aizliedz nepiederoðâm personâm iekïût <strong>un</strong> uzturçties <strong>darba</strong> teritorijâ).3. Tâdu droðîbas zîmju izvietoðana visâ uzòçmuma teritorijâ, kas visiem nodarbinâtajiem dotu iespçju uzzinâtpar ârkârtas situâcijâm <strong>un</strong>/vai sniegtu tiem norâdîjumus, kâ katrâ konkrçtâ gadîjumâ aizsargâties <strong>un</strong>rîkoties (ârkârtçju situâciju droðîbas zîmju sistçma var ietvert akustiskâs vai verbâlâs sazinâðanâs zîmes(signâlus), bet <strong>darba</strong> vietâs, kur trokðòu lîmenis to nepieïauj vai arî ir ierobeþotas skaòas uztverðanasfiziskâs iespçjas, – izmantojot gaismas zîmes).4. Droðîbas <strong>un</strong> ug<strong>un</strong>sdroðîbas zîmes, kas norâda ug<strong>un</strong>sdzçsîbas ierîèu, evakuâcijas izeju <strong>un</strong> pirmâs palîdzîbassniegðanas p<strong>un</strong>ktu atraðanâs vietas, kâ tas noteikts Noteikumos.Ministru kabineta 2002.gada 19.marta noteikumi Nr.125 "Darba aizsardzîbas prasîbas <strong>darba</strong> vietâs" nosaka, kaar droðîbas zîmçm jânorâda pirmâs palîdzîbas aptieciòu atraðanâs vietas, bîstamâs zonas, pirmâs palîdzîbas telpas,ug<strong>un</strong>sgrçka dzçðanas iekârtas, sistçmas <strong>un</strong> lîdzekïu atraðanâs vietas, evakuâcijas ceïi <strong>un</strong> izejas, ug<strong>un</strong>sdzçðanaslîdzekïu atraðanâs vietas, ierîces, kuras izmanto teritorijas norobeþoðanai.Kâ izvçlçties vispiemçrotâkâs brîdinâjuma zîmes?Tad, kad izvçrtçtas <strong>un</strong> izsmeltas visas kolektîvâs, tehniskâs vai ar <strong>darba</strong> organizâciju saistîtâs <strong>darba</strong> aizsardzîbasiespçjas, kâ papildinâjums citiem <strong>darba</strong> droðîbas pasâkumiem, lai pasargâtu nodarbinâtos no eksistçjoðiem riska faktoriem,jâizmanto droðîbas zîmes.Darba devçjam, pirms izvçlçties kâdu konkrçtu droðîbas zîmju veidu, vajadzçtu sîki <strong>un</strong> detalizçti izvçrtçt toîpaðîbas, lai spçtu novçrtçt <strong>un</strong> izprast, kâ tâs atbilst nepiecieðamajâm prasîbâm.Tas bûtu efektivitâtes lîmenis, ko sniedz droðîbas zîme riska situâcijâ, kuras noteikðanai nepiecieðama ðâdu parametruanalîze:1. <strong>darba</strong> zonas platîba <strong>un</strong> tajâ strâdâjoðo skaits;2. riska faktori <strong>un</strong> apstâkïi, par kuriem jâbrîdina, izmantojot brîdinâjuma zîmes.Iespçjams, ka efektivitâti (iedarbîbu) var mazinât tas, ka apkârtçjie apstâkïi apgrûtina to izmantoðanu (tas var bûtatkarîgs gan no uztvçrçja: piemçram, pazeminâtas redzes vai dzirdes spçjas, gan arî no <strong>darba</strong> vides, kur tâs paredzçtsuzstâdît: piemçram, no apgaismojuma, apkârtçjâm krâsâm, apkârtçjâs vides radîtiem trokðòiem u.tml.).Jâòem vçrâ, ka saskaòâ ar Darba aizsardzîbas likumu <strong>darba</strong> devçjam ir jâkonsultçjas ar nodarbinâtajiem vai viòuuzticîbas personâm <strong>un</strong> nodarbinâto pârstâvjiem par droðîbu <strong>un</strong> veselîbas aizsardzîbu <strong>darba</strong> vietâ, kâ arî jânodroðina10


Droðîbas zîmju lietoðanas vadlînijasnodarbinâto lîdzdalîba attiecîgo jautâjumu risinâðanâ, tanî skaitâ par droðîbas zîmju <strong>un</strong> signâlu izvçli.Konsultçðanâs ar nodarbinâtajiem <strong>un</strong> viòu lîdzdalîba ir viena no <strong>darba</strong> aizsardzîbas sistçmas sastâvdaïâm.Pieòemot svarîgus lçmumus <strong>darba</strong> aizsardzîbas jomâ, veicot <strong>darba</strong> vides iekðçjo uzraudzîbu uzòçmumâ, plânojot<strong>darba</strong> aizsardzîbas pasâkumus utt., ir svarîgi uzklausît nodarbinâto vai viòu pârstâvju viedokli <strong>un</strong> sadarboties arnodarbinâtajiem. Ðâdâ sadarbîbâ <strong>un</strong> viedokïu apmaiòâ <strong>darba</strong> devçjs, pirmkârt, uzzina nodarbinâto viedokli. Otrkârt,nodarbinâtie jût, ka viòu intereses vismaz tiek uzklausîtas, <strong>un</strong>, treðkârt, <strong>darba</strong> devçjs var atklât esoðâs problçmas<strong>darba</strong> vidç, ko nodarbinâtie izjût vislabâk, jo tur strâdâ.Ðâda sadarbîba <strong>un</strong> viedokïu apmaiòa var notikt pârr<strong>un</strong>u <strong>un</strong> konsultçðanâs veidâ, organizçjot sapulces <strong>darba</strong>vietâ <strong>un</strong> kopîgi veicot pçtîjumus par <strong>darba</strong> vidi utt. Sadarbîba sevî ietver savstarpçju viedokïu apmaiòu par iespçjamiefektîviem <strong>un</strong> racionâliem <strong>darba</strong> aizsardzîbas risinâjuma variantiem. Sadarbîba ir aktîva dalîba droðîbaspasâkumu ievieðanâ, priekðlikumu sniegðana, ziòoðana par problçmâm <strong>darba</strong> vidç, riskiem, kâdus nodarbinâtie izjût<strong>darba</strong> vidç.Nodarbinâtajiem ir tiesîbas sniegt ieteikumus <strong>darba</strong> devçjam, kâ uzlabot <strong>darba</strong> droðîbas <strong>un</strong> veselîbas lîmeni uzòçmumâ,kâ arî vçrsties Valsts <strong>darba</strong> inspekcijâ, ja viòi uzskata, ka <strong>darba</strong> devçja veiktie <strong>darba</strong> aizsardzîbas pasâkumiir nepilnîgi, lai nodroðinâtu nodarbinâto droðîbu <strong>un</strong> veselîbas aizsardzîbu darbâ.Òemot vçrâ iepriekð minçto, <strong>darba</strong> devçjam jânosaka konkrçtâs vietâs <strong>un</strong> apstâkïos izmantojamo brîdinâjumazîmju veidi.Jebkurâ gadîjumâ droðîbas zîmçm, kas norâda uz riska faktoru klâtbûtni vai bîstamâm situâcijâm, jâbûtuzstâdîtâm <strong>un</strong> aprîkotâm atbilstoði ðiem Noteikumiem.Droðîbas zîmju iegâdePçc tam, kad, òemot vçrâ iepriekðminçtos kritçrijus, veikta droðîbas zîmju izvçle, jâizvçrtç tirgus piedâvâtâsiespçjas iegâdâties tâdas zîmes, kas atbilstu Noteikumos izvirzîtajâm prasîbâm.Droðîbas zîmju uzturçðanaDroðîbas zîmes <strong>un</strong> ierîces visu laiku jâuztur tîras, tâs regulâri jâpârbauda tehniski <strong>un</strong> jâremontç vai arî, ja tasnepiecieðams, jâaizvieto ar citâm, tâ lai tâs jebkurâ brîdî saglabâtu tâm nepiecieðamâs îpaðîbas <strong>un</strong> adekvâti darbotos.Ministru kabineta noteikumi Nr.4009. Nodarbinâto iepazîstina ar <strong>darba</strong> vietâ lietotajâm droðîbas zîmçm <strong>un</strong> droðîbas zîmju (îpaði signâlu <strong>un</strong>vârdiskas saziòas) nozîmi, kâ arî instruç par droðîbas zîmju lietoðanu.Saskaòâ ar Darba aizsardzîbas likumu <strong>un</strong> Ministru kabineta 2001.gada 23.augusta noteikumiem Nr.379"Darba vides iekðçjâs uzraudzîbas veikðanas kârtîba" <strong>darba</strong> devçjam jâveic atbilstoði pasâkumi nodarbinâto informçðanâpar esoðajiem riska faktoriem, par aktivitâtçm <strong>un</strong> pasâkumiem, kas veikti <strong>darba</strong> aizsardzîbas jomâ, kâ arîpar tiem, kas saistîti ar ârkârtas situâciju novçrðanu. Ðo pasâkumu lokâ jâbût iekïautai arî informâcijai par droðîbaszîmçm.Pçc tam, kad <strong>darba</strong> devçjs izvçlçjies <strong>un</strong> iegâdâjies vispiemçrotâkâs droðîbas zîmes, pirms to uzstâdîðanas (izvietoðanas)bûtu ieteicams atsaucoties uz noteikumiem, sagatavot instrukciju, lai varçtu izvçlçties droðîbas zîmju optimâlopielietojumu, tâdejâdi tiktu pastiprinâta droðîbas zîmju izmantoðanas loma.Instrukcijâ jâbût skaidri <strong>un</strong> konkrçti norâdîtam:1. Uz kurâm uzòçmuma <strong>darba</strong> zonâm (teritorijâm) <strong>un</strong> kâda veida darbîbâm attiecas ðo droðîbas zîmju izmantoðana.2. Kâdas prasîbas jâpilda, lai tâs pareizi interpretçtu.3. To izmantoðanas ierobeþojumi, ja tâdi bûtu.4. Prasîbas droðîbas zîmju tehniskai apkopei.Darba devçjam jâveic visi atbilstoðie pasâkumi, lai nodarbinâtie vai to pârstâvji tiktu informçti par visu, kassaistîts ar droðîbas zîmju izmantoðanu <strong>darba</strong> vietâ.Darba devçjam jânodroðina nodarbinâtajiem vai to pârstâvjiem adekvâta apmâcîba par droðîbas zîmju nozîmi <strong>un</strong>lietoðanu, it îpaði tiem nodarbinâtajiem, kuru <strong>darba</strong> vietâs tiks izmantotas droðîbas zîmes.Darba devçjam jânodroðina iespçja katram nodarbinâtajam saòemt teorçtiskâs <strong>un</strong> praktiskâs zinâðanas <strong>un</strong>iemaòas, kas bûtu pietiekamas riska faktoru novçrðanai <strong>darba</strong> vietâ.Ðai apmâcîbai jâbût saistîtai ar droðîbas zîmju vai signâlu nozîmçm, it îpaði – vârdiskas saziòas <strong>un</strong> roku (þestu)ziòojumu apguvi, kâ arî izturçðanos (parastu vai specifisku) atbilstoði konkrçtam gadîjumam, kad jâseko noteiktuzîmju vai signâlu norâdîjumiem.Gadîjumos, kad jâlieto þestu vai vârdiskas saziòas (verbâlâs kom<strong>un</strong>ikâcijas) zîmes <strong>un</strong> signâli, piemçram,bûvniecîbâ, ostâs <strong>un</strong> citâs darbîbas jomâs, nepiecieðama nodarbinâto îpaða apmâcîba <strong>un</strong> instruktâþas.11


Droðîbas zîmju lietoðanas vadlînijasDarba devçja pienâkums, veicot nepiecieðamos apmâcîbas <strong>un</strong> instruktâþas pasâkumus, ir nodroðinât pareizudroðîbas zîmju interpretâciju, kâ arî regulçt darbinieku uzvedîbu (izturçðanos) riska faktoru klâtbûtnç: Ievieðot droðîbas zîmes. Ja nepiecieðams, izvietot ja<strong>un</strong>as droðîbas zîmes. Kad uzòçmumâ darbu uzsâk ja<strong>un</strong>i darbinieki.Dokumentâcijâ, kurai saskaòâ ar Noteikumiem par <strong>darba</strong> vides iekðçjâs uzraudzîbas kârtîbu jâapkopo prasîbas<strong>darba</strong> aizsardzîbas jautâjumos, jâiekïauj arî specifiskas prasîbas par droðîbas zîmju izmantoðanu <strong>darba</strong> vietâ.Darba devçjam jâveic arî konsultâcijas ar nodarbinâtajiem <strong>un</strong> to pârstâvjiem par jautâjumiem, kas attiecas uzdroðîbas zîmju izmantoðanu <strong>darba</strong> vietâ, kâ arî nodarbinâto <strong>un</strong> to pârstâvju viedokïu uzklausîðana (lîdzdalîba),izmantojot tos paðus lîdzekïus, kurus izmanto jautâjumu uzklausîðanai par <strong>darba</strong> droðîbu <strong>un</strong> riska faktor<strong>un</strong>ovçrðanu.Ministru kabineta noteikumi Nr.40010. Darba vietâ, kurâ tiek lietots ceïu, dzelzceïu, iekðzemes ûdensceïu, jûras <strong>un</strong> gaisa transports, izmantodroðîbas zîmes, kâ arî attiecîgâ transporta veida kustîbas regulçðanas zîmes, ja tas nav pretr<strong>un</strong>â ar ðo noteikumuprasîbâm.Kaut arî ðajos Noteikumos netiek aplûkota visa veida ceïu satiksmes zîmju lietoðana, tas pieïauj to izmantoðanu,ja vien tas ir nepiecieðams, nav pretr<strong>un</strong>â ar satiksmes zîmçm <strong>un</strong> ja ðî satiksme notiek <strong>darba</strong> vietâs.Òemot vçrâ, ka satiksmes ceïu tuvumâ varçtu atrasties noliktavas, transporta lîdzekïu novietnes vai arî pârvietojamâscisternas, bez droðîbas zîmçm, kas norâdîtas ðajâs Vadlînijâs, jâizmanto spçkâ esoðajos satiksmes noteikumossatiksmes regulçðanai paredzçtas ceïa zîmes, Tâ, piemçram, ja r<strong>un</strong>a ir par automobiïiem–cisternâm vai autoceltòiem,parasti tiek izmantota âtruma ierobeþojuma zîme lîdz 10 km/st.Ja iekðçjo satiksmes braucamo ceïu ðíçrsoðanu droðîbas apsvçrumu dçï paredzçts ierobeþot ar gâjçju pâreju zonuizveidi, vajadzçtu izmantot brîdinâðanas kritçrijus, lîdzîgus tiem, kas paredzçti satiksmes noteikumos. Tâdâ gadîjumâpiemçrots lîdzeklis ðâdu pârejas zonu iezîmçðanai bûtu svîtras tâdâ paðâ krâsâ, kâda izmantota, iezîmçjot satiksmesceïus. Ja uzòçmuma iekðçjâ teritorijâ braucamie ceïi <strong>un</strong> gâjçju ceïi ir atdalîti, kâ tas bûtu ieteicams, grîdas segumuvajadzçtu iezîmçt daþâdâs krâsâs.Ministru kabineta noteikumi Nr.40011. Ðie noteikumi neattiecas uz zîmçm, kuras lieto:11.1. bîstamu vielu <strong>un</strong> preparâtu, produktu <strong>un</strong> iekârtu maríçðanai tirgû, ja attiecîgajos normatîvajos aktos navatsauces uz ðiem noteikumiem;11.2. ceïu, dzelzceïu, iekðzemes ûdensceïu, jûras <strong>un</strong> gaisa transporta kustîbas regulçðanai ârpus attiecîgâs<strong>darba</strong> vietas.Jâòem vçrâ, ka darbos, uz kuriem neattiecas ðo Noteikumu prasîbas, joprojâm ir jâievçro <strong>darba</strong> aizsardzîbasprasîbas, kas minçtas Darba aizsardzîbas likumâ, Ministru kabineta 2001.gada 23.augusta noteikumos Nr.379 "Darbavides iekðçjâs uzraudzîbas veikðanas kârtîba" <strong>un</strong> citos <strong>darba</strong> aizsardzîbas normatîvajos aktos, ciktâl tie attiecas uzkonkrçto darbu <strong>un</strong> nodarbinâto.Noteikumu 11. p<strong>un</strong>ktâ uzskaitîti izòçmumi, kad ðo Noteikumu prasîbas nav jâpiemçro, bet jâievçro vispârçjâ<strong>darba</strong> aizsardzîbas likumdoðana.Noteikumu 11.1. apakðp<strong>un</strong>ktâ minçtais izòçmums attiecas uz bîstamu vielu <strong>un</strong> preparâtu, produktu <strong>un</strong> iekârtumaríçðanu tirgû, piemçram, uz zîmçm, kuras lieto raþoðanas atkritumiem vai bîstamiem atkritumiem, ja raþoðanasatkritumi tiek uzskatîti par bîstamiem, bîstamâm kravâm <strong>un</strong> to transportçðanu pa autoceïiem.Noteikumu 11.2. apakðp<strong>un</strong>ktâ minçtais izòçmums attiecas uz ceïu, dzelzceïu, iekðzemes ûdensceïu, jûras <strong>un</strong>gaisa transporta kustîbas regulçðanu ârpus attiecîgâs <strong>darba</strong> vietas. Minçto transportu kustîbu regulç attiecîgâs jomassatiksmes noteikumi <strong>un</strong> zîmes.12


Droðîbas zîmju lietoðanas vadlînijasMinistru kabineta noteikumi Nr.400II. Prasîbas <strong>darba</strong> vietâs izmantojamâm droðîbas zîmçm12. Droðîbas zîmes iedala pastâvîgajâs zîmçs <strong>un</strong> îpaðiem gadîjumiem paredzçtajâs zîmçs.13. Pastâvîgi lieto:13.1. aizlieguma, brîdinâjuma, rîkojuma <strong>un</strong> ug<strong>un</strong>sdroðîbas, kâ arî pirmâs palîdzîbas, evakuâcijas <strong>un</strong> glâbðanâspapildizeju zîmes;13.2. droðîbas zîmes uz konteineriem <strong>un</strong> cauruïvadiem;13.3. signâlkrâsojumu vai droðîbas zîmes tâdu vietu apzîmçðanai, kurâs iespçjama sadursme ar ðíçrðïiem,kriðana vai pastâv krîtoðu objektu draudi;13.4. signâlkrâsojumu transporta marðrutu apzîmçðanai.Saskaòâ ar Noteikumu 12. p<strong>un</strong>ktu droðîbas zîmes atkarîbâ no to lietoðanas veida iedala divâs grupâs: pastâvîgajâszîmçs <strong>un</strong> îpaðiem gadîjumiem paredzçtajâs zîmçs.Noteikumu 13. p<strong>un</strong>kts nosaka pastâvîgas lietoðanas droðîbas zîmes.Saskaòâ ar Noteikumu 13.1. apakðp<strong>un</strong>ktu pie pastâvîgi lietojamâm droðîbas zîmçm pieskaitâmas aizlieguma,brîdinâjuma, rîkojuma <strong>un</strong> ug<strong>un</strong>sdroðîbas, kâ arî pirmâs palîdzîbas, evakuâcijas <strong>un</strong> glâbðanâs papildizeju zîmes, kurasnorâdîtas Noteikumu 2. pielikumâ (skat. komentârus par Noteikumu 3. p<strong>un</strong>ktu <strong>un</strong> Noteikumu 2. pielikumu).Noteikumu 13.2. apakðp<strong>un</strong>kts nosaka, ka pie pastâvîgi lietojamâm droðîbas zîmçm pieskaitâmas arî droðîbaszîmes uz konteineriem <strong>un</strong> cauruïvadiem.Plûstoðo vielu konteineru, kâ arî atklâtu cauruïvadu, kuros atrodas vai kuros tiek transportçtas plûstoðâs vielas,apzîmçðanai izmanto tâs paðas droðîbas zîmju piktogrammas vai simbolus, kuri norâdîti Noteikumu 2. pielikumâ(skat. 2. pielikumu).Ja r<strong>un</strong>a ir par konteineru pârvadâðanu <strong>darba</strong> teritorijas ietvaros, droðîbas zîmes varçtu aizvietot vai arî papildinâtES valstîs atzîtâs zîmes, kas tiek izmantotas, transportçjot bîstamas vielas <strong>un</strong> preparâtus.Darba zonâm, telpâm <strong>un</strong> platîbâm, kas tiek izmantotas liela daudzuma bîstamo vielu <strong>un</strong> preparâtu uzglabâðanai,arî jâbût apzîmçtâm ar kâdu no atbilstoðâm droðîbas zîmçm. Droðîbas zîmçm jâbût izvietotâm bîstamo vieluuzglabâðanas teritorijas tuvumâ vai arî pie ieejas tajâ. Tas nav nepiecieðams, ja daþâdu taras veidu vai tvertòuetiíetes, òemot vçrâ to izmçrus, paðas dod iespçju tâs identificçt.Daþâdu bîstamu vielu <strong>un</strong> preparâtu uzglabâðanas vietas var apzîmçt, izvietojot brîdinâjuma zîmi "vispârçjasbriesmas".Saskaòâ ar Noteikumu 13.3. apakðp<strong>un</strong>ktu pie pastâvîgi lietojamâm droðîbas zîmçm pieskaitâms arî signâlkrâsojumsvai droðîbas zîmes tâdu vietu apzîmçðanai, kurâs iespçjama sadursme ar ðíçrðïiem, kriðana vai pastâv krîtoðuobjektu draudi.Tâdu vietu apzîmçðanai, kurâs iespçjama sadursme ar ðíçrðïiem, kriðana vai pastâv krîtoðu objektu draudi,apzîmç ar dzeltenu <strong>un</strong> melnu vai sarkanu <strong>un</strong> baltu svîtrotu signâlkrâsojumu (skat. 9. attçlâ)9. attçls. Signâlkrâsojuma veidivai izmanto atbilstoðas droðîbas zîmju piktogrammas vai simbolus, kuras norâdîtas Noteikumu 2. pielikumâ,piemçram:2.3. gâjçju kustîba aizliegta 4.6. uzmanîbu, pacelta krava 4.14. uzmanîbu, ðíçrðïiNoteikumu 13.4. apakðp<strong>un</strong>kts nosaka, ka pie pastâvîgi lietojamâm droðîbas zîmçm pieskaitâms arî signâlkrâsojumstransporta marðrutu apzîmçðanai.Transportlîdzekïu kustîbas marðrutus apzîmç ar krâsotâm, skaidri redzamâm, nepârtrauktâm svîtrâm (baltâm vaidzeltenâm), òemot vçrâ grîdas seguma krâsu, kur tas nepiecieðams nodarbinâto aizsardzîbai, kâ telpâs, tâ arî pastâvîgostransportlîdzekïu kustîbas marðrutos ârpus telpâm, ja tie nav norobeþoti ar barjerâm vai trotuâriem.13


Droðîbas zîmju lietoðanas vadlînijasMinistru kabineta noteikumi Nr.40014. Îpaðos gadîjumos lieto:14.1. izgaismotu zîmi, akustisku signâlu vai vârdisku saziòu, ja nepiecieðams informçt par bîstamîbu vairisku, dot norâdîjumus par konkrçtas darbîbas izpildi, kâ arî evakuâcijas gadîjumos, òemot vçrâ iespçju savstarpçjiaizvietot vai lietot kopâ zîmes saskaòâ ar ðo noteikumu 15. <strong>un</strong> 16.p<strong>un</strong>kta nosacîjumiem;14.2. roku signâlu vai vârdisku saziòu, ja nepiecieðams dot norâdîjumus nodarbinâtajiem, kuri izpilda bîstamusmanevrus.Noteikumu 14. p<strong>un</strong>kts nosaka zîmes, kuras lieto îpaðos gadîjumos.Saskaòâ ar Noteikumu 14.1. apakðp<strong>un</strong>ktu izgaismotu zîmi, akustisku signâlu vai vârdisku saziòu lieto, janepiecieðams informçt par bîstamîbu vai risku, dot norâdîjumus par konkrçtas darbîbas izpildi, kâ arî evakuâcijasgadîjumos, òemot vçrâ iespçju savstarpçji aizvietot vai lietot kopâ zîmes saskaòâ ar ðo Noteikumu 15. <strong>un</strong> 16. p<strong>un</strong>ktanosacîjumiem.Ja nepiecieðams informçt par bîstamîbu vai risku, dot norâdîjumus par konkrçtas darbîbas izpildi, kâ arî evakuâcijasgadîjumos, lieto: izgaismotu zîmi, kas ir caurspîdîgu vai caurredzamu materiâlu kopums, kas izgaismoti no aizmugures vai iekðpusestâ, lai izskatîtos kâ luminiscçjoðas virsmas.Izgaismota zîme var izstarot pârtrauktu vai nepârtrauktu gaismas signâlu. Pârtraukts signâls informç paraugstâku bîstamîbas pakâpi vai neatliekamu darbîbu. Pârtraukta gaismas signâla frekvencei <strong>un</strong> izstarojuma ilgumamjâbût tâdam, lai to nevarçtu sajaukt ar nepârtraukti izgaismotu zîmi <strong>un</strong> nodroðinâtu pareizu informâcijas uztveri.Gaismas signâla ieslçgðana norâda uz attiecîgas darbîbas sâkumu, <strong>un</strong> tas paliek ieslçgts lîdz darbîbas beigâm.Gaismas signâlam jâbût gatavam atkârtotai ieslçgðanai uzreiz pçc lietoðanas.Gadîjumos, kad tiek izmantotas mirgojoðâs gaismas zîmes, uzliesmojumu ilgumam <strong>un</strong> bieþumam jâbût tâdam, kasïautu pareizi identificçt paziòojumu, nepieïaujot, ka signâls varçtu tikt uztverts kâ nepârtraukts vai kâ cita gaismas zîme.Gaismas signâlus emitçjoðâm ierîcçm, kas domâtas nopietnu briesmu gadîjumiem, jâveic îpaðas <strong>un</strong> periodiskaspârbaudes vai arî tâs jâapgâdâ ar papildu spuldzçm.Apgaismojumam tiek izmantota virkne specifisku lielumu: Gaismas plûsma — gaismas enerìija, kuru kâdâ laika vienîbâ raida gaismas avots, tâs mçrvienîba ir lumens(Lm).Gaismas intensitâte — gaismas plûsma dotajâ virzienâ, tâs mçrvienîba ir kandela (cd).Apgaismojuma lîmenis — saòemtâ gaismas plûsma uz platîbas vienîbu, tâ mçrvienîba ir lux, kas nozîmçlaukuma (platîbas) 1 m² apgaismojuma lîmeni, saòemot 1 lumena lielu gaismas plûsmu.Ieteicamie minimâlie apgaismojuma lîmeòi atbilstoði <strong>darba</strong> zonai vai vietai var svârstîties no 25 lux reti izmantojamiemsatiksmes ceïiem lîdz 1000 lux zonâs, kur notiek darbi, kuriem nepiecieðama ïoti laba redzamîba.Kâdas platîbas spoþums (fotometriskais spîdums) noteiktâ virzienâ ir saikne starp gaismas intensitâti dotajâvirzienâ <strong>un</strong> platîbu, kas redzama novçrotâjam, kura skatiens vçrsts tajâ paðâ virzienâ (redzamâ platîba). Ðajâgadîjumâ mçrvienîba ir kandela uz kvadrâtmetru (cd/m²) vai (med/m²).Lai izvçlçtos vispiemçrotâko apgaismojumu izgaismotai zîmei, vajadzçtu òemt vçrâ apgaismojuma lîmeni zonâ,kur ðî zîme tiks uzstâdîta. Tâdçï vajadzçtu noteikt apgaismojuma <strong>un</strong> tâ spilgtuma lîmeni 85 cm virs zemes. Un tad,òemot vçrâ rezultâtus, izvçlçties vislabâko apgaismojuma veidu izgaismotai zîmei <strong>un</strong> tai vispiemçrotâko spilgtumu,lai nerastos apþilbinâðanas efekts.Ja zîmes jâizvieto pagrabos vai telpâs, kur mâkslîgais apgaismojums nepiecieðams visu laiku <strong>un</strong> pastâv iespçja,ka tur nejauði var pârtrûkt elektroenerìijas padeve vai arî, paredzot elektroenerìijas padeves pârtraukumu naktslaikâ, vajadzçtu izmantot fotoluminiscçjoðas zîmes no ilgi luminiscçjoðiem izstrâdâjumiem, izmantojot ilgi luminiscçjoðuspigmentus, kurus var ierosinât ar redzamâs gaismas vai ultravioleto starojumu <strong>un</strong> kuri pçc tam luminiscç beztâlâkas ierosmes 22°C ilgâk par 60 minûtçm ar spilgtumu ne mazâku par 2 med/m².Prasîbas izgaismotâm zîmçm noteiktas Noteikumu VII sadaïâ (skat. komentârus par Noteikumu VII sadaïu). akustisku signâlu, kas ir kodçts, iepriekð noteikts skaòas signâls, kas tiek pârraidîts ar signalizâcijas ierîci bezcilvçka balss vai to atdarinoðas mâkslîgas balss izmantoðanas.Akustiska signâla ieslçgðana norâda uz attiecîgas darbîbas sâkumu, <strong>un</strong> tas paliek ieslçgts lîdz darbîbas beigâm.Akustiskam signâlam jâbût gatavam atkârtotai ieslçgðanai uzreiz pçc lietoðanas.Prasîbas akustiskiem signâliem noteiktas Noteikumu VIII sadaïâ (skat. komentârus par Noteikumu VIII sadaïu). vârdisku saziòu, kas sniedz kodçtu, iepriekð noteiktu droðîbas informâciju ar cilvçka balsi vai to atdarinoðumâkslîgu balsi, izmantojot piemçrotu ierîci.Vârdiska saziòa starp r<strong>un</strong>âtâju vai r<strong>un</strong>as emiteru <strong>un</strong> klausîtâjiem notiek atseviðíu vârdu, frâþu vai îsa teksta (arîkodçta) veidâ.Vârdiskâ saziòâ iesaistîtai personai nepiecieðamas pietiekamas valodas zinâðanas, lai izteiktais paziòojums vaikomanda tiktu pareizi saprasta <strong>un</strong> tai sekotu droðîbas prasîbâm atbilstoða rîcîba.14


Droðîbas zîmju lietoðanas vadlînijasNoteikumu 14.2. apakðp<strong>un</strong>kts nosaka, ka îpaðos gadîjumos lieto arî roku signâlu vai vârdisku saziòu, janepiecieðams dot norâdîjumus nodarbinâtajiem, kuri izpilda bîstamus manevrus.Roku signâlus (þestu zîmes), kas sniedz kodçtu (iepriekð noteiktu) droðîbas informâciju ar roku <strong>un</strong> plaukstukustîbâm vai pozîcijâm personâm, kuras izpilda apkârtçjiem bîstamus manevrus vai atrodas ðo manevru darbîbaszonâ, parasti izmanto, lai regulçtu kustîbas metalurìijâ vai arî liela izmçra <strong>un</strong> smagu kravu pârkrauðanai, izmantojotautomobiïu, toròa, tilta tipa u.c. ceïamkrânus bûvniecîbâ, ostâs u.c.Ðâdos gadîjumos var bût stipri fona trokðòi, tâdçï roku signâlu zîmçm ir lielâka efektivitâte nekâ vârdiskai saziòai.Ministru kabineta noteikumi Nr.40015. Pieïaujama ðâda droðîbas zîmju savstarpçja aizvietoðana:15.1. signâlkrâsojums vai ðo noteikumu 3.1., 3.2., 3.3., 3.4., 3.5. <strong>un</strong> 3.6.apakðp<strong>un</strong>ktâ minçtâs droðîbas zîmes,lai apzîmçtu vietas, kurâs iespçjama sadursme ar ðíçrðïiem, kriðana vai pastâv krîtoðu objektu draudi;15.2. izgaismota zîme, akustisks signâls vai vârdiska saziòa;15.3. roku signâls vai vârdiska saziòa.Noteikumu 15. p<strong>un</strong>kts paredz, ka droðîbas zîmes var tikt savstarpçji aizvietotas.Saskaòâ ar Noteikumu 15.1. apakðp<strong>un</strong>ktu, lai apzîmçtu vietas, kurâs iespçjama sadursme ar ðíçrðïiem, kriðanavai pastâv krîtoðu objektu draudi, pieïaujams aizvietot signâlkrâsojumu ar: aizlieguma zîmçm – zîmçm, kas aizliedz darbîbu, kura var radît bîstamu situâciju; brîdinâjuma zîmçm – zîmçm, kas brîdina par risku vai bîstamîbu; rîkojuma zîmçm – zîmçm, kas norâda uz konkrçtu darbîbu; pirmâs palîdzîbas, evakuâcijas izeju <strong>un</strong> glâbðanas papildizeju zîmçm – zîmçm, kas sniedz informâciju parpirmâs palîdzîbas sniegðanas vietâm, evakuâcijas izejâm <strong>un</strong> glâbðanas papildizejâm;ug<strong>un</strong>sdroðîbas zîmçm – zîmçm, kas sniedz informâciju par ug<strong>un</strong>sdzçsîbas iekârtâm <strong>un</strong> lîdzekïiem, <strong>un</strong> toatraðanâs vietâm, kâ arî informâciju par apzîmçjumiem evakuâcijas plânos vai ug<strong>un</strong>sdzçsîbas, glâbðanas <strong>un</strong>civilâs aizsardzîbas pasâkumu plânos, kas noteiktas Latvijas valsts standartâ LVS 446:2003 "Ug<strong>un</strong>sdroðîbai<strong>un</strong> civilai aizsardzîbai lietojamâs droðîbas zîmes <strong>un</strong> signâlkrâsojums"; informâcijas zîmçm – zîmçm, kas sniedz papildinformâciju par ðo Noteikumu 3.1., 3.2., 3.3., 3.4. <strong>un</strong> 3.5.apakðp<strong>un</strong>ktâ minçtajâm zîmçm.Savukârt Noteikumu 15.2. apakðp<strong>un</strong>kts nosaka, ka savstarpçji var aizvietot: izgaismotu zîmi, kas ir caurspîdîgu vai caurredzamu materiâlu kopums, kas izgaismoti no aizmugures vaiiekðpuses tâ, lai izskatîtos kâ luminiscçjoðas virsmas; akustisku signâlu, kas ir kodçts, iepriekð noteikts skaòas signâls, kas tiek pârraidîts ar signalizâcijas ierîci bezcilvçka balss vai to atdarinoðas mâkslîgas balss izmantoðanas;vârdisku saziòu, kas sniedz kodçtu, iepriekð noteiktu droðîbas informâciju ar cilvçka balsi vai to atdarinoðumâkslîgu balsi, izmantojot piemçrotu ierîci.Saskaòâ ar Noteikumu 15.3. apakðp<strong>un</strong>ktu pieïaujams savstarpçji aizvietot roku signâlu (signâlu, kas sniedzkodçtu (iepriekð noteiktu) droðîbas informâciju ar roku <strong>un</strong> plaukstu kustîbâm vai pozîcijâm personâm, kuras izpildaapkârtçjiem bîstamus manevrus vai atrodas ðo manevru darbîbas zonâ) ar vârdisko saziòu.16. Kopâ var lietot ðâdas droðîbas zîmes:16.1. izgaismota zîme <strong>un</strong> akustisks signâls;16.2. izgaismota zîme <strong>un</strong> vârdiska saziòa;16.3. roku signâls <strong>un</strong> vârdiska saziòa.Ministru kabineta noteikumi Nr.400Noteikumu 16. p<strong>un</strong>kts nosaka, kâdas zîmes var lietot kopâ. Saskaòâ ar Noteikumu 16.1. apakðp<strong>un</strong>ktu kopâ varlietot izgaismotu zîmi <strong>un</strong> akustisku signâlu.Noteikumu 16.2. apakðp<strong>un</strong>kts nosaka, ka kopâ var lietot izgaismotu zîmi <strong>un</strong> vârdisku saziòu.Savukârt Noteikumu 16.3. apakðp<strong>un</strong>kts paredz, ka kopâ var lietot roku signâlu <strong>un</strong> vârdisku saziòu.Vârdisku saziòu varçtu izmantot kâ papildinâjumu roku signâliem, kuri noteikti Noteikumu3. pielikumâ (skat. 3. pielikumu). Piemçram, papildus roku signâlam "Stât vai novçrst avârijas situâciju"– abas rokas paceltas uz augðu, plaukstas vçrstas uz priekðu (skat. 10. attçlu), var izmantot vârdu"Stop!" – lai pârtrauktu kustîbu.10. attçls.15


Droðîbas zîmju lietoðanas vadlînijasMinistru kabineta noteikumi Nr.40017. Signâlkrâsojuma nozîme <strong>darba</strong> vietâ noteikta ðo noteikumu 1.pielikumâ.Skat. komentârus par 1. pielikumu.Ministru kabineta noteikumi Nr.40018. Lai nodroðinâtu droðîbas zîmes efektivitâti, nedrîkst:18.1. izmantot tâdus priekðmetus, kas traucç zîmes redzamîbu, vai skaòas avotus, kas traucç signâla dzirdamîbu;18.2. vienlaikus izmantot divas vai vairâkas lîdzîgas izgaismotas zîmes;18.3. izmantot izgaismotu zîmi cita gaismas avota tuvumâ;18.4. vienlaikus izmantot divus vai vairâkus akustiskus signâlus;18.5. izmantot akustisku signâlu, ja apkârtçjâ trokðòa lîmenis ir augsts.Lai nodroðinâtu droðîbas zîmes efektivitâti, nedrîkst izmantot tâdus priekðmetus, kas traucç zîmes redzamîbu,vai skaòas avotus, kas traucç signâla dzirdamîbu.Droðîbas zîmju iedarbîba (efektivitâte) nedrîkst samazinâties, vienlaikus izmantojot vairâkas zîmes vai arî tâduapstâkïu dçï, kas varçtu apgrûtinât to uztverðanu vai izpraðanu.Saskaòâ ar Noteikumu 18.2. apakðp<strong>un</strong>ktu, lai nodroðinâtu droðîbas zîmes efektivitâti, nedrîkst vienlaikus izmantotdivas vai vairâkas lîdzîgas izgaismotas zîmes, kuras varçtu radît neskaidrîbas.Nedrîkst arî izmantot izgaismotu zîmi cita gaismas avota tuvumâ, jo tas var apgrûtinât zîmes uztverðanu.Gaismai, kuru izstaro zîme, jâbût kontrastçjoðai pret apkârtçjâs vides parasto gaismu. Tâs intensitâtei jâbût tâdai, kasnodroðina tâs uztverðanu, neradot apþilbinâðanas efektu.Tâpat vienlaikus nedrîkst izmantot divus vai vairâkus akustiskus signâlus, kâ arî akustiskos signâlus nevajadzçtuizmantot gadîjumos, kad apkârtçjâs vides radîtais troksnis ir pârâk liels.Akustiskam signâlam jâbût tâdam, kas ïautu pareizi atpazît <strong>un</strong> identificçt ðo signâlu, kâ arî atðíirt to noapkârtçjâs vides radîtajiem trokðòiem. Ja apkârtçjâs vides radîtais troksnis ir pârâk liels, raidîtais akustiskais signâlsnebûs skaidri sadzirdams <strong>un</strong> nevarçs to pareizi atpazît.Ministru kabineta noteikumi Nr.40019. Uzstâdîto droðîbas zîmju <strong>un</strong>/vai signalizâcijas ierîèu daudzums <strong>un</strong> novietojums atbilst to darbîbas zonai<strong>un</strong> objekta bîstamîbas pakâpei.Droðîbas zîmes izmanto raþoðanas, sabiedriskâs <strong>un</strong> citâs vietâs esoðo cilvçku uzmanîbas pievçrðanai bîstamîbai,iespçjamâm sekâm gadîjumâ, ja tiek ignorçta bîstamîba, brîdinâðanai vai norâdîðanai uz noteiktâm darbîbâm, kâ arînepiecieðamas informâcijas sniegðanai.Droðîbas zîmju izvçlei, to skaitam, kâ arî lietoðanai paredzçto zîmju <strong>un</strong> ierîèu izvietoðanai, katrâ konkrçtâgadîjumâ jânotiek tâ, lai droðîbas signâli sasniegtu savu mçríi <strong>un</strong> bûtu pçc iespçjas efektîvi, òemot vçrâ: zîmes îpaðîbas; riska faktorus, elementus <strong>un</strong> apstâkïus, par kuriem jâbrîdina <strong>darba</strong> vietâ; zonas, <strong>darba</strong> vietas platîbu, kurâ brîdinâjuma zîmes jâizmanto;<strong>darba</strong> vietâ iesaistîto nodarbinâto skaitu;notikuðos nelaimes gadîjumus <strong>un</strong> arodslimîbas, draudus nodarbinâto dzîvîbai <strong>un</strong> veselîbai kâ arî ug<strong>un</strong>sgrçku<strong>un</strong> avâriju iespçjamîbu.Ar jçdzienu "<strong>darba</strong> vieta" nevajadzçtu saprast tikai slçgtas iekðçjâs zonas, bet gan arî lîdzâs esoðâs teritorijas,kas ir tâs sastâvdaïa <strong>un</strong> pa kurâm pârvietojas transporta lîdzekïi.16


Droðîbas zîmju lietoðanas vadlînijasDroðîbas zîmju izvietoðanas <strong>un</strong> uzstâdîðanas vietas <strong>un</strong> ieteikumi to pielietojumam norâdîti zemâk esoðajâ tabulâDroðîbas zîmju izvietoðanas <strong>un</strong> uzstâdîðanas vietas <strong>un</strong> ieteikumi to pielietojumam3. tabulaAttçls Numurs NozîmePiemçri izvietoðanas, uzstâdîðanasvietâm, ieteikumi lietoðanaiAizlieguma droðîbas zîmes2.1. Nesmçíçt Izvieto uz durvîm <strong>un</strong> sienâm telpâs, iecirkòos ar viegli uzliesmojoðâm vielâmvai telpâs, kurâs smçíçðana aizliegta. Lieto, kad smçíçðana var bût parug<strong>un</strong>sgrçka cçloni.2.2. Smçíçðana <strong>un</strong> Izvieto uz ieejas durvîm, sienâm telpâs, iecirkòos, <strong>darba</strong> vietâs, uz tvertnçm,atklâta liesma raþoðanas taras.aizliegta Lieto, kad atklâtâ ug<strong>un</strong>s <strong>un</strong> smçíçðana var bût par ug<strong>un</strong>sgrçkacçloni.2.3. Gâjçju kustîba Lieto, kad gâjçju kustîba aizliegta.Izvieto pie bîstamo zonu, telpu,aizliegta iecirkòu ieejâm.2.4. Nedzçst ar ûdeni Izvieto elektroiekârtas izvietojuma vietâs, noliktavâs <strong>un</strong> citâs vietâs, kuraizdegðanâs vai ug<strong>un</strong>sgrçka gadîjumâ nedrîkst lietot ûdeni.2.5. Nav dzerams Izvieto uz tehniskâ ûdensvada <strong>un</strong> tilpnçm ar dzerðanai <strong>un</strong> sadzîvesvajadzîbâm nederîgu tehnisko ûdeni.2.6. Nepiederoðâm Izvieto pie ieejâm teritorijâ, objektos, iecirkòos, uz telpu durvîm, piepersonâm kustîba bîstamâm zonâm, kad ieeja (pâreja) aizliegta, vai dienesta ieejas (pârejas)aizliegta apzîmçðanai.2.7. Iekðçjâ transporta Izvieto vietâs, kurâs aizliegts lietot grîdas transporta lîdzekïus, piemçram,kustîba aizliegta iekrâvçjus, transportierus.2.8. Nepieskarties Izvieto uz iekârtas, iekârtas mezgliem, durtiòâm, paneïiem vai citâmvirsmâm, kurâm pieskarðanâs ir bîstama.2.9. Aizliegts (ar Izvieto vietâs, kur nepiecieðams brîdinât par bîstamîbu, nosakot konkrçtasskaidrojoðo darbîbas aizliegumu.uzrakstu)* Lieto ar skaidrojoðo uzrakstu.17


Droðîbas zîmju lietoðanas vadlînijas2.10. Nestâvçt zem Izvieto bîstamâs zonâs, kurâs notiek iekrauðanas – izkrauðanas darbi arkravas ceïamierîcçm.2.11. Sastatòu montâþa Izvieto vietâs, kurâs veic sastatòu montâþas – demontâþas darbus.Piezîme. * Skaidrojoðo melnas vai sarkanas krâsas uzrakstu izvieto zîmes centrâ, nelietojot sarkanu ðíçrssvîtru.Brîdinâjuma droðîbas zîmes4.1. Degoða viela vai Izvieto uz ieejas durvîm, skapju durtiòâm, tvertnçm u.c.ug<strong>un</strong>sbîstama Lieto uzmanîbas pievçrðanai ug<strong>un</strong>sbîstamâm telpâm, telpâm ar vieglitelpa uzliesmojoðâm vielâm.4.2. Eksplozîva viela Izvieto uz ieejas durvîm, telpu sienâm, skapju durtiòâm, tvertnçm u.c.vai sprâdzien- Lieto uzmanîbas pievçrðanai sprâdzienbîstamajâm vielâm, telpâm <strong>un</strong>bîstama telpa iecirkòiem.4.3. Toksiska viela Izvieto toksisko vielu glabâðanas, izdalîðanâs, raþoðanas <strong>un</strong> lietoðanas vietâs.4.4. Kodîga viela Izvieto kodîgo <strong>un</strong> koroziâlo vielu glabâðanas, izdalîðanâs, raþoðanas <strong>un</strong>lietoðanas vietâs.4.5. Radioaktîvâ Izvieto uz telpu durvîm, skapju durtiòâm <strong>un</strong> citâs vietâs, kurâs atrodas <strong>un</strong>viela vai tiek pielietotas radioaktîvâs vielas vai ir jonizçjoðs starojums.jonizçjoðsstarojums4.6. Uzmanîbu, Izvieto izmantojamâs celðanas vai transporta iekârtas bîstamo zonu tuvumâ,pacelta krava bûvlaukumos, iecirkòos, cehos, darbnîcâs u.c.4.7. Iekðçjais Izvieto iecirkòos <strong>un</strong> telpâs, kurâs tiek veikti iekrauðanas – izkrauðanas darbi.transports4.8. Bîstami, Izvieto uz gaisvadu lîniju balstiem, elektroiekârtas <strong>un</strong> aparatûras korpusiem,elektrîba vadîbas pultîm, sadales skapju durvîm, sadalietaises ieejas durvju <strong>un</strong> vârtuârpuses, uz jaudas slçdþu <strong>un</strong> transformatoru kameru durvîm, iekârtas elektrovadoðodaïu sietveida vai blîvajiem noþogojumiem, kuri novietoti raþoðanastelpâs.4.9. Vispârçja Izvieto vietâs, kur nepiecieðams brîdinât par bîstamîbu, kur apgrûtinâtabîstamîba informâcijas sniegðana ar signâlkrâsojumu vai simboliem. Lieto ar citâmbrîdinâjuma droðîbas zîmçm <strong>un</strong> ar skaidrojoðo uzrakstu.18


Droðîbas zîmju lietoðanas vadlînijas4.10. Lâzera stars Izvieto uz telpu durvîm, iekârtas, ierîcçm <strong>un</strong> citâs vietâs, kurâs ir lâzera stars.4.11. Oksidçjoða viela Izvieto uz telpu durvîm, skapju durtiòâm uzmanîbas pievçrðanai paroksidçjoðas vielas esamîbu.4.12. Nejonizçjoða Izvieto uz telpu durvîm, iekârtas, ierîcçm <strong>un</strong> citâs vietâs, kurâs iedarbojasradiâcija vai nejonizçjoðâ radiâcija vai starojums.starojums4.13. Spçcîgs Izvieto uz telpu durvîm, iekârtas, ierîcçm <strong>un</strong> citâs vietâs, kurâs iedarbojâsmagnçtiskais spçcîgs magnçtiskais lauks.lauks4.14. Uzmanîbu, Izvieto vietâs, kurâs var paklupt neievçrojamu ðíçrðïu dçï.ðíçrðïi4.15. Uzmanîbu, Izvieto nelîdzenâs vietâs, kurâs var paklupt.nelîdzens4.16. Bioloìiskais Izvieto veselîbai kaitîgo bioloìisko vielu, t.sk., patogçno mikroorganismurisks (baktçriju, vîrusu, sçnîðu u.c.) glabâðanas, raþoðanas <strong>un</strong> lietoðanas vietâs.4.17. Zema Izvieto uz saldçtavu durtiòâm, sasaldçðanas kameru durvîm, uz kompresorutemperatûra agregâtiem <strong>un</strong> citâm saldçðanas ierîcçm. Lieto, kur ir zema temperatûra.4.18. Kaitîga vai Izvieto veselîbai kaitîgo vai kairinoðo vielu glabâðanas, raþoðanas <strong>un</strong>kairinoða viela* lietoðanas vietâs.4.19. Eksplozîva vide Izvieto uzmanîbas pievçrðanai par eksplozîvas vides esamîbu.4.20. Sastatnes Izvieto uzmanîbas pievçrðanai uzstâdîtâm sastatnçm bûvlaukumos, pie çku<strong>un</strong> celtòu fasâdçm.4.21. Uzmanîbu, Izvieto uzmanîbas pievçrðanai vietâs, kurâs var paklupt esoðâ pakâpiena dçï.pakâpiens19


Droðîbas zîmju lietoðanas vadlînijas4.22. Uzmanîbu, Izvieto uzmanîbas pievçrðanai teritorijâ <strong>un</strong> iecirkòos, kur ir slidenas vietas.slidens!4.23. Dziïð ûdens Izvieto uzmanîbas pievçrðanai ûdenskrâtuvçm, kurâs ir dziïð ûdens.4.24. Zemçjums Izvieto elektroiekârtu, maðînu, mehânismu u.c. zemçjuma vietâs.4.25. Uzmanîbu, Izvieto uzmanîbas pievçrðanai krîtoðo objektu bîstamâs vietâs.krîtoði objekti!4.26. Augsta Izvieto uzmanîbas pievçrðanai augstai temperatûrai <strong>darba</strong> vietâs <strong>un</strong> uztemperatûra iekârtas.4.27. Uzmanîbu, Izvieto uzmanîbas pievçrðanai karstai virsmai <strong>darba</strong> vietâs <strong>un</strong> uzkarsta virsma! iekârtas.4.28. Uzmanîbu, Izvieto uzmanîbas pievçrðanai karstam tvaikam <strong>darba</strong> vietâs, uzkarsts tvaiks! iekârtas <strong>un</strong> tvaika cauruïvadiem.Piezîme. * Ðîs zîmes fons ir dzintara krâsâ, lai atðíirtu to no lîdzîgas ceïazîmes.Rîkojuma droðîbas zîmes6.1. Jâlieto Izvieto <strong>darba</strong> vietâs <strong>un</strong> iecirkòos, pie iekârtas, kur nepiecieðama redzesaizsargbrilles aizsardzîba pret <strong>darba</strong> vides bîstamo <strong>un</strong> kaitîgo faktoru iedarbîbu.6.2. Jâlieto Izvieto <strong>darba</strong> vietâs <strong>un</strong> iecirkòos, bûvlaukumos, kur ir nepiecieðama galvasaizsargíivere aizsardzîba pret krîtoðiem priekðmetiem.6.3. Jâlieto dzirdes Izvieto <strong>darba</strong> vietâs <strong>un</strong> iecirkòos ar paaugstinâtu trokðòa lîmeni (virs 85dB(A)),aizsardzîbas kur ir nepiecieðama dzirdes aizsardzîba.lîdzekïi6.4. Jâlieto Izvieto <strong>darba</strong> vietâs <strong>un</strong> iecirkòos, kur ir nepiecieðama gâzmaskas vaigâzmaska, respiratora lietoðana elpoðanas orgânu aizsardzîbai pret <strong>darba</strong> vidç saturoðâmrespirators kaitîgâm gâzçm, tvaikiem vai aerosoliem.20


Droðîbas zîmju lietoðanas vadlînijas6.5. Jâlieto Izvieto <strong>darba</strong> vietâs <strong>un</strong> iecirkòos, kur ir nepiecieðama aizsardzîba pret <strong>darba</strong><strong>darba</strong> apavi vides bîstamo <strong>un</strong> kaitîgo faktoru iedarbîbu.6.6. Jâlieto Izvieto <strong>darba</strong> vietâs <strong>un</strong> iecirkòos, kur ir nepiecieðama roku aizsardzîba pretaizsargcimdi <strong>darba</strong> vides bîstamo <strong>un</strong> kaitîgo faktoru iedarbîbu, t.sk., aizsardzîbai no elektriskâstraumas.6.7. Jâlieto Izvieto <strong>darba</strong> vietâs <strong>un</strong> iecirkòos, kur ir nepiecieðama íermeòa aizsardzîbaaizsargkostîms pret <strong>darba</strong> vides bîstamo <strong>un</strong> kaitîgo faktoru iedarbîbu.6.8. Jâlieto sejas Izvieto <strong>darba</strong> vietâs <strong>un</strong> iecirkòos, kur ir nepiecieðama sejas aizsardzîba pretaizsardzîbas <strong>darba</strong> vides bîstamo <strong>un</strong> kaitîgo faktoru iedarbîbu.lîdzekïi6.9. Jâlieto Izvieto <strong>darba</strong> vietâs <strong>un</strong> iecirkòos, kur droðai <strong>darba</strong> veikðanai nepiecieðamsaizsargjosta lietot aizsargjostu.Lieto, veicot darbu augstumâ, slçgtâs tilpnçs, kanalizâcijas u.c. akâs, kolektoros.6.10. Jâlieto Izvieto <strong>darba</strong> vietâs <strong>un</strong> iecirkòos kur ir nepiecieðama respiratora lietoðanarespirators elpoðanas orgânu aizsardzîbai pret <strong>darba</strong> vides kaitîgiem faktoriem.6.11. Jâlieto Izvieto <strong>darba</strong> vietâs <strong>un</strong> iecirkòos, kur ir nepiecieðama aizsardzîba pretantistatiski statiskâs elektrîbas iedarbîbu.apavi6.12. Jâlieto sejas Izvieto <strong>darba</strong> vietâs <strong>un</strong> iecirkòos, kur ir nepiecieðama sejas maskas lietoðanamaska elpoðanas orgânu aizsardzîbai pret <strong>darba</strong> vides kaitîgiem faktoriem.6.13. Gâjçju ceïð Izvieto teritorijâ <strong>un</strong> iecirkòos vietâs, kur atïauta pâreja.(marðruts)6.14. Vispârîgâ Izvieto teritoriju <strong>un</strong> raþoðanas telpu <strong>darba</strong> vietâs, kur nodroðinâta droðarîkojuma zîme darbu veikðana, piemçram, ar skaidrojoðu uzrakstu melnâ krâsâ "Strâdât(lieto kopâ ar ðeit!" u.c.citâm zîmçm)21


Droðîbas zîmju lietoðanas vadlînijasPirmâs palîdzîbas <strong>un</strong> glâbðanas papildizeju zîmes8.1. Pirmâs Izvieto uz pirmâs palîdzîbas p<strong>un</strong>kta durvîm.palîdzîbasp<strong>un</strong>kts8.2. Nestuves Izvieto uz sienâm <strong>un</strong> telpu durvîm nestuvju atraðanâs vietu apzîmçðanai.8.3. Sanitârâ apstrâde Izvieto uz sienâm <strong>un</strong> durvîm duðas telpu atraðanâs vietu apzîmçðanai.8.4. Acu skaloðana Izvieto uz sienâm <strong>un</strong> durvîm acu skaloðanas telpas atraðanâs vietasapzîmçðanai.8.5. Elpoðanas Izvieto uz sienâm <strong>un</strong> durvîm elpoðanas lîdzekïu atraðanâs vietulîdzekïi apzîmçðanai.8.6. Pârsieðanas Izvieto uz sienâm <strong>un</strong> durvîm pârsieðanas lîdzekïu atraðanâs vietulîdzekïi apzîmçðanai.8.7. Droða Izvieto uz telpu durvîm, sienâm <strong>un</strong> citâs vietâs ug<strong>un</strong>sgrçka, avârijas vai citaspulcçðanâs vieta ârkârtas situâcijas gadîjumâ cilvçku sapulcçðanâs p<strong>un</strong>ktu (vietu)apzîmçðanai.8.8. Atdzîvinâðanas Izvieto uz sienâm <strong>un</strong> durvîm atdzîvinâðanas lîdzekïu atraðanâs vietulîdzekïi apzîmçðanai.8.9. Tâlr<strong>un</strong>is Izvieto tâlruòu uzstâdîðanas vietâs.neatliekamâsmedicîniskâspalîdzîbasizsaukðanaiGlâbðanas papildizeju (evakuâcijas) zîmes9.1.1. Papildizeja, Izvieto uz telpu sienâm, lai norâdîtu kustîbas virzienu uzceïð, marðruts evakuâcijas izeju.9.1.2. Papildizeja, Izvieto virs evakuâcijas izeju durvîm.ceïð, marðruts22


Droðîbas zîmju lietoðanas vadlînijas9.1.3. Papildizeja, Izvieto glâbðanas papildizeju atraðanâs vietu apzîmçðanai.ceïð, marðruts9.1.4. Papildizeja, Izvieto glâbðanas papildizeju atraðanâs vietu apzîmçðanai.ceïð, marðruts9.1.5. Papildizeja, Izvieto glâbðanas papildizeju atraðanâs vietu apzîmçðanai.ceïð, marðruts9.2.1. Papildizeja, Izmanto tikai ar citâm papildizeju zîmçm kustîbasceïð, marðruts virziena norâdîðanai.9.2.2. Papildizeja, Izmanto tikai ar citâm papildizeju zîmçm kustîbasceïð, marðruts virziena norâdîðanai.9.2.3. Papildizeja, Izmanto tikai ar citâm papildizeju zîmçm kustîbasceïð, marðruts virziena norâdîðanai pa kreisi.9.2.4. Papildizeja, Izmanto tikai ar citâm papildizeju zîmçm kustîbasceïð, marðruts virziena norâdîðanai pa labi.Droðîbas zîmju iedarbîba (efektivitâte) nedrîkst samazinâties, vienlaikus izmantojot vairâkas zîmes vai arî tâduapstâkïu dçï, kas varçtu apgrûtinât to uztverðanu vai izpraðanu.Droðîbas zîmes nedrîkst tikt izmantotas, lai sniegtu informâciju vai pârraidîtu ziòojumus, kam nav nekâdasakara ar <strong>darba</strong> droðîbu, vai arî tie sniedz tikai papildu informâciju.Ja nodarbinâtiem, kuriem droðîbas zîmes domâtas, ir ierobeþotas dzirdes vai redzes spçjas, ieskaitot gadîjumus,kad tas notiek, izmantojot individuâlos aizsardzîbas lîdzekïus, jâpieòem nepiecieðamie papildu vai aizvietojoðie mçri.Jâatceras, ka droðîbas zîmes, kas izvietotas uz vârtiem <strong>un</strong> telpu ieejas durvîm, attiecas uz visu telpu, iecirkni vaiobjekta teritoriju.Uz droðîbas zîmes ierobeþoto darbîbu var norâdît zîmei pievienota paskaidrojoða informâcija.Jebkurâ gadîjumâ droðîbas zîmju, kas signalizç par riska faktoru vai apstâkïu klâtbûtni, izmantoðanai jânotieksaskaòâ ar Noteikumu prasîbâm.23


Droðîbas zîmju lietoðanas vadlînijasMinistru kabineta noteikumi Nr.40020. Droðîbas zîmes, kuru darbîbai nepiecieðama enerìija, apgâdâjamas ar garantçtu papildu enerìijas avotu,ja iespçjama pastâvîgâ enerìijas avota atslçgðanâs.Droðîbas zîmçm, kurâm nepiecieðams enerìijas avots, jâbût pievienotâm avârijas baroðanas iekârtâm, kurasnodroðinâtu to darbîbu strâvas piegâdes pârtraukðanas gadîjumos, ja vien lîdz ar strâvas piegâdes pârtraukðan<strong>un</strong>etiek novçrsts pats riska faktors.Avârijas baroðanas iekârtas var bût autonoms elektroenerìijas avots vai avârijas elektroenerìija. Iekârtai jâieslçdzasautomâtiski pastâvîgâ elektroenerìijas avota pârtraukðanas gadîjumâ.Ministru kabineta noteikumi Nr.40021. Izgaismotas zîmes <strong>un</strong> akustiska signâla ieslçgðana norâda uz attiecîgas darbîbas sâkumu, <strong>un</strong> tie paliekieslçgti lîdz darbîbas beigâm. Izgaismota zîme <strong>un</strong> akustisks signâls ir gatavs atkârtotai ieslçgðanai uzreiz pçclietoðanas.22. Izgaismotas zîmes <strong>un</strong> akustiska signâla f<strong>un</strong>kcionçðanu <strong>un</strong> efektivitâti pârbauda pirms tâ uzstâdîðanas <strong>un</strong>turpmâk ne retâk kâ reizi mçnesî.23. Ja <strong>darba</strong> vietâ ir apgrûtinâta dzirdamîba vai redzamîba (arî lietojamo individuâlo aizsardzîbas lîdzekïudçï), attiecîgâs droðîbas zîmes papildina vai aizvieto ar citâm, kuras nodroðina informâcijas uztverðanu.Izgaismoto zîmi <strong>un</strong> akustisko signâlu jâlieto tik ilgi, cik ilgi eksistç riska situâcija, kas motivçjusi to lietoðanu.Signâlu ieslçgðana norâda uz esoðâ <strong>darba</strong> vides riska faktoru darbîbas sâkumu, <strong>un</strong> tie paliek ieslçgti lîdz ðo faktorudarbîbas beigâm.Izgaismotai zîmei <strong>un</strong> akustiskam signâlam jâbût gatavam atkârtotai ieslçgðanai uzreiz pçc lietoðanas.Akustiskajam signâlam, tiklîdz tas sâk darboties, jânorâda uz nepiecieðamîbu nodarbinâtam veikt konkrçtas darbîbas.Tâm jâdarbojas, kamçr vien pastâv ðî nepiecieðamîba.Izgaismotas zîmes <strong>un</strong> akustiska signâla f<strong>un</strong>kcionçðanu <strong>un</strong> efektivitâti pârbauda, sastâdot attiecîgu aktu.Ministru kabineta noteikumi Nr.40024. Teritorijas, telpas vai vietas, kurâs glabâ bîstamâs vielas, apzîmç ar atbilstoðu brîdinâjuma zîmi(2.pielikums), ievçrojot ðo noteikumu 28. <strong>un</strong> 31.p<strong>un</strong>kta nosacîjumus, ja atseviðíu paku vai konteineru apzîmçðananenodroðina lîdzvçrtîgu aizsardzîbu. Brîdinâjuma zîmes izvieto pie bîstamo vielu glabâðanas vietâm vai uz noliktavudurvîm.Ja atseviðíu paku vai konteineru apzîmçðana nenodroðina lîdzvçrtîgu aizsardzîbu, teritorijas, telpas vai vietas,kurâs glabâ bîstamâs vielas, apzîmç ar 4. tabulâ dotajam brîdinâjuma droðîbas zîmçm.4. tabulaAttçls Numurs. Nozîme Attçls Numurs. Nozîme4.1. Degoða viela 4.2. Eksplozîva viela vaivai ug<strong>un</strong>sbîstama telpasprâdzienbîstama telpa4.3. Toksiska viela 4.4. Kodîga viela24


Droðîbas zîmju lietoðanas vadlînijas4.5. Radioaktîvâ viela 4.11. Oksidçjoða vielavai jonizçjoðs starojums4.18. Kaitîga vai kairinoða4.16. Bioloìiskais risks viela. Zîmes fons irdzintara krâsâDroðîbas zîmes uz durvîm izvieto tâ, lai zîmju redzes uztverðana nebûtu atkarîga no durvju atvçrta vai aizvçrtastâvokïa.Ministru kabineta noteikumi Nr.400III. Prasîbas droðîbas zîmçm25. Droðîbas zîmes forma <strong>un</strong> krâsa atbilst ðo noteikumu 2.pielikumâ noteiktajâm prasîbâm.Droðîbas zîmes ìeometriskâ forma <strong>un</strong> nozîme attçlota 5. tabulâ.Droðîbas zîmes ìeometriskâ forma <strong>un</strong> nozîme5. tabulaGeometriskâ formaNozîmeRîkojuma zîmesAizlieguma zîmesBrîdinâjuma zîmesPirmâs palîdzîbas zîmesGlâbðanas papildizeju zîmesUg<strong>un</strong>sdzçsîbas zîmesGlâbðanas papildizeju zîmesInformâcijas zîmesKrâsas droðîbas zîmçs paredzçtas izmantoðanai îpaðos gadîjumos, to lietoðana ir ierobeþota. To mçríis ir norâdîtuz briesmâm vai bîstamu situâciju (vai arî ziòot, ka briesmas nedraud), kâ arî uz obligâti izpildâmâm darbîbâmbriesmu gadîjumâ.Ne visas krâsas ir vienâdi noderîgas izmantoðanai droðîbas zîmçs tâpçc, ka katrai no tâm piemît daþâda iedarbîba.Krâsâm, kuras tiek izmantotas brîdinâjuma zîmçs, pçc iespçjas âtri jâpiesaista to personu uzmanîba, kurâm ðîinformâcija domâta.Saskaòâ ar Noteikumiem droðîbas zîmçm tiek izmantota sarkana, dzeltena, zaïa <strong>un</strong> zila krâsa.Ðo krâsu gammu izmanto raþoðanas, sabiedriskâs <strong>un</strong> citâs vietâs esoðo cilvçku uzmanîbas pievçrðanai bîstamîbai,iespçjamâm sekâm gadîjumâ, ja tiek ignorçta bîstamîba, brîdinâðanai vai norâdîðanai uz noteiktâm darbîbâm,kâ arî nepiecieðamas informâcijas sniegðanai.Signâlkrâsas var ietilpt droðîbas zîmju sistçmâ vai arî paðas par sevi kalpot par brîdinâjumu. 6. tabulâ norâdîtassignâlkrâsas, viòu nozîme <strong>un</strong> norâdîjumi izmantoðanai. Signâlkrâsâm jâatbilst Noteikumu 1. pielikumâ noteiktajâmprasîbâm.25


Droðîbas zîmju lietoðanas vadlînijasSignâlkrâsa Droðîbas zîme Krâsojuma nozîmeSarkanaDzeltenavai dzintarakrâsaZilaZaïaAizlieguma droðîbas zîmeUg<strong>un</strong>sdroðîbas zîmeBrîdinâjuma zîmeRîkojuma zîmesPirmâs palîdzîbas vai evakuâcijasizeju <strong>un</strong> glâbðanas papildizeju zîmes6. tabulaStât!Izslçgt!Avârijas atslçgðanas ierîceEvakuâcijaBîstama darbîba, bîstams objektsUg<strong>un</strong>sdzçðanas materiâlu <strong>un</strong> iekârtas apzîmçjumi, atraðanâs vietaEsi uzmanîgs!Ievçro piesardzîbu!Pârliecinies !Konkrçta uzvedîba vai darbîbaNav bîstams, atgriezties normâlâ reþîmâDurvis, izejas, marðruti, iekârtas, ierîcesJa droðîbas zîmes fonâ esoðâ krâsa var radît grûtîbas signâlkrâsas uztverðanai, jâizmanto kontrastçjoða krâsa, laipastiprinâtu tâs kontrastu (pielieto uz kontrastçjoðo krâsu fona).Kontrasta krâsas (skat. 7. tabulu) nepiecieðams pielietot arî piktogrammu <strong>un</strong> skaidrojoðo uzrakstu izpildei.7. tabulaSignâlkrâsa Kontrastkrâsa Attçla krâsaSarkana Balta MelnaDzeltena Melna MelnaZaïa Balta BaltaZila Balta BaltaBaltaMelnaMelnaBaltaDroðîbas zîmju formas <strong>un</strong> krâsu kombinâcijas, to nozîme apkopota 8. tabulâ.Forma8. tabulaKrâsaUg<strong>un</strong>sdzçðanas materiâluSarkana Aizliegums <strong>un</strong> iekârtas apzîmçjumi,atraðanâs vietaDzeltenaEsi uzmanîgs!Iespçjamas briesmasZaïaDroðîbaGlâbðanas lîdzeklisZilaRîkojumsNorâdîjumsInformâcija vai pamâcîbaMinistru kabineta noteikumi Nr.40026. Piktogramma uz droðîbas zîmes (figûra, kura atveido situâciju vai norâda konkrçtu (îpaðu) darbîbu) ir pçciespçjas vienkârða <strong>un</strong> satur tikai bûtiskas detaïas.Droðîbas zîmçm jâizmanto Noteikumu 2. pielikumâ norâdîtâs piktogrammas vai figûras, jo r<strong>un</strong>a ir par saskaòotu<strong>un</strong> vienotu kritçriju ievieðanu. Piktogrammâm vai figûrâm jâbût pçc iespçjas vienkârðâm, jâizvairâs no liekâmdetaïâm, kas varçtu apgrûtinât to uztverðanu. Tomçr piktogrammas vai figûras nedaudz var atðíirties vai bût detalizçtâkas,ja vien nemainâs to saturs <strong>un</strong> nerodas domstarpîbas, kas neïautu skaidri uztvert to nozîmi.26


Droðîbas zîmju lietoðanas vadlînijasMinistru kabineta noteikumi Nr.40027. Droðîbas zîmi izgatavo no trieciendroða materiâla, kas ir izturîgs pret klimatisko apstâkïu <strong>un</strong> daþâdu<strong>darba</strong> vides faktoru iedarbîbu. Ja dabîgâ apgaismojuma lîmenis nav pietiekams, lieto fosforizçtas krâsas, atstarojoðusmateriâlus vai mâkslîgo apgaismojumu.Droðîbas zîmçm jâbût veidotâm no materiâliem, kuri, cik vien iespçjams, nepakïaujas sitieniem, sliktiem laikaapstâkïiem <strong>un</strong> apkârtçjâs vides iedarbîbai.Materiâls, uz kura uznes droðîbas zîmes attçlu, var bût no metâla, plastmasas, silikâta vai organiskâ stikla,polimçru plçves u.c.Droðîbas zîmes varçtu bût veidotas no galvanizçtâs dzelzs vai alumînija, ja tâs ietekmç slikti laika apstâkïi.Parastie materiâli: materiâli, kas nav ne retroatstarojoði, ne fluorescçjoði.Droðîbas zîmes var bût no ðâdiem materiâliem: gaismu neretroflektçjoðiem (parastiem) materiâliem (tâds materiâls, kurð pats atstaro krîtoðo gaismu bezretrofleksijas), kurus izmanto stacionârâ vispârçjâ laba <strong>un</strong> pietiekoða apgaismojuma <strong>un</strong> dienasgaismasapgaismojuma apstâkïos; gaismu retroflektçjoðiem materiâliem (tâds materiâls, kas neatkarîgi no apgaismoðanas virziena plaði atstarokrîtoðo gaismu virzienos, kuri atrodas tuvu apgaismoðanas virzienam), kurus izmanto nepietiekoða stacionâravispârçja apgaismojuma <strong>un</strong> dienasgaismas apgaismojumâ.Tâs droðîbas zîmes, kurâm jâbût redzamâm, arî ja apgaismojums izdziest, jâgatavo no retroflektçjoða materiâla,lai tâs bûtu redzamas apstarojot tâs ar rokas apgaismoðanas ierîci vai tamlîdzîgi.fluorescçjoðiem materiâliem (fluorescçjoðs ir tâds materiâls, kurð krîtoðo starojumu atstaro daïçji tâdâ paðâviïòu garumâ, daïçji beidzas kâ starojums ar augstâku viïòu garumu), kuri izgatavoti, izmantojot fosforiscçjoðaskrâsas vai ilgi luminiscçjoðus pigmentus, kuriem piemît tâdas îpaðîbas, ka pçc apstaroðanas arultravioletajiem stariem, vai tie bûtu redzamie vai infrasarkanie, tie mirdz, <strong>un</strong> droðîbas zîmi var uztverttumsâ pçc dabîgâ vai mâkslîgâ apgaismojuma izbeigðanâs.Piemçram, paredzot elektroenerìijas piegâdes pârtraukumu nakts laikâ, ilgi luminiscçjoðus izstrâdâjumus lietosignâlkrâsojuma joslâm, evakuâcijas <strong>un</strong> transporta marðrutu apzîmçðanai telpâs, grîdas maríçjumam evakuâcijasmarðruta apzîmçðanai, grîdai pietuvinâtâm evakuâcijas vadîbas sistçmâm, kâ arî var izmantot pagrabos vai telpâs,kur mâkslîgais apgaismojums nepiecieðams visu laiku, <strong>un</strong> pastâv iespçja, ka tur nejauði var pârtrûkt elektroenerìijaspiegâde.Izgaismotâs zîmes elektroaizsardzîbai <strong>un</strong> elektroietaiðu izpildîjumam jâatbilst ug<strong>un</strong>sbîstamu <strong>un</strong> sprâdzienbîstamuzonu elektrodroðîbas klasei.Ministru kabineta noteikumi Nr.40028. Droðîbas zîmes izmçri, krâsojums <strong>un</strong> fotometrija nodroðina tâs saskatâmîbu <strong>un</strong> saprotamîbu.Droðîbas zîmes izmçriem jânodroðina tâs saskatâmîba <strong>un</strong> saprotamîba.Droðîbas zîmes lieluma noteikðanai var izmantot ðâdu formulu:kurâ:A≥ l²2000A – ir zîmes virsmas izmçrs m²;l – ir attâlums metros, no kura vçl var saskatît zîmes nozîmi.*Piezîme. Ðî formula izmantojama attâlumiem, kas mazâki par 50 m.Atkarîbâ no droðîbas zîmes uzstâdîðanas attâluma zîmju apïa diametrs vai kvadrâta mala varçtu bût no 80 mmlîdz 600 mm, bet trîsstûra mala no 100 mm lîdz 690 mm.Droðîbas zîmes krâsojumam jânodroðina tâs saskatâmîba <strong>un</strong> saprotamîba.Krâsa, tâpat kâ cilvçka acs, ir viens no svarîgâkajiem elementiem optisko droðîbas zîmju izmantoðanas jomâ.Kvantitatîvi krâsas izjûta tiek noteikta izmantojot: toni vai krâsas kvalitatîvâs variâcijas, ko raksturo dominçjoðâ viïòa garums; piesâtinâtîbu vai tîrîbu, ko nosaka tonim pievienotâs baltâs <strong>un</strong>/vai melnâs krâsas daudzums; spoþumu vai spçju atstarot balto gaismu, kas iedarbojas uz krâsu, kuru nosaka gaismas plûsmas lielums.27


Droðîbas zîmju lietoðanas vadlînijasSaskaòâ ar Starptautiskâs Apgaismojuma komisijas (CIE) noteikto katru krâsu iespçjams identificçt pçc trîsprimâro krâsu daudzuma, kas nepiecieðams, lai to iegûtu. Ðîs trîs primârâs krâsas ir tâ saucamie trîsstimulu lielumi,kurus iespçjams attçlot grafiskâ zîmçjumâ.Tâ kâ krâsas reâli neparâdâs vienâ vienîgâ veidâ paðas par sevi, bet gan kombinâcijâ ar citâm krâsâm, novçrtçjotdoto krâsu, jâòem vçrâ arî tâs.Droðîbas krâsas paredzçtas izmantoðanai îpaðos gadîjumos, to lietoðana ir ierobeþota. Droðîbas krâsu mçríis irnorâdît uz briesmâm vai bîstamu situâciju (vai arî ziòot, ka briesmas nedraud), kâ arî uz obligâti izpildâmâm darbîbâmbriesmu gadîjumâ.Ne visas krâsas ir vienâdi noderîgas izmantoðanai droðîbas zîmçs tâpçc, ka katrai no tâm piemît daþâda iedarbîba.Krâsâm, kuras tiek izmantotas droðîbas zîmçs, pçc iespçjas âtri jâpiesaista to personu uzmanîba, kurâm ðîinformâcija domâta.No visâm krâsâm to specifiskai lietoðanai <strong>darba</strong> aizsardzîbâ izvçlçtas èetras droðîbas krâsas: sarkana, dzeltena,zila <strong>un</strong> zaïa. Ðîs krâsas, izmantotas kopâ ar noteiktâm ìeometriskâm formâm, veido droðîbas zîmes.Kontrasta krâsas ðîm èetrâm droðîbas krâsâm ir baltâ <strong>un</strong> melnâ.Ja droðîbas zîmç kâda simbola apzîmçðanai tiek izmantota kâda no droðîbas krâsâm, iekrâsotajai virsmai proporcionâlijâatbilst ðî simbola parametriem tâ, lai to bûtu iespçjams viegli identificçt.Aizlieguma zîmçs sarkanai krâsai jâaizòem vismaz 35% no zîmes kopçjâs virsmas.Ja r<strong>un</strong>a ir par brîdinâjuma, rîkojuma, ug<strong>un</strong>sdroðîbas, pirmâs palîdzîbas <strong>un</strong> glâbðanas papildizeju zîmçm, fonakrâsâm, respektîvi dzeltenajai, zilajai, sarkanajai vai zaïajai, jâaizòem vismaz 50% no zîmes kopçjâs platîbas.Droðîbas zîmes fotometrijai jânodroðina tâs saskatâmîba <strong>un</strong> saprotamîba.Vienmçr, kad rodas ðaubas, iespçjams izmantot kolorimetriskos noteikumus, kurus lieto, veidojot droðîbaszîmes, lai pârliecinâtos, ka piegâdâtâs zîmes pareizi izveidotas, kâ arî pieprasot tâs tâdas no piegâdâtâja.Krâsu robeþas – ir lînija (taisna), kas krâsu (hromatiskajâ) diagrammâ, ko izveidojusi CIE (StarptautiskâApgaismojuma komisija), atdala pieïaujamo krâsu zonu no tâs, kuru krâsas nav pieïaujamas.Katras droðîbas krâsas specifikâciju sastâda skaitliskie lielumi, kas atbilst krâsu (hromatiskajâm) koordinâtçmCIE grafikâ <strong>un</strong> tiem, ko nosaka luminances daþâdie faktori.Signâlkrâsu <strong>un</strong> kontrastkrâsu laukumiem jâatrodas 9. tabulâ norâdîto krâsu ietvaros, izmantojot neretroflektçjoðusmateriâlus.Signâlkrâsu <strong>un</strong> kontrastkrâsu laukumu robeþas tabulaneretroflektçjoðiem materiâliemGaismas blîvuma faktors ß(spilgtuma koeficients)Krâsa Krâsu diapazona stûru p<strong>un</strong>ktu koordinâtes neretroflek- retroflektçjoðiemtçjoðiemmateriâliem1 2 3 4 materiâliem 1. tips¹ 2. tips¹x 0,606 0,579 0,655 0,690sarkana ≥ 0,07 ≥ 0,05 ≥ 0,03y 0,314 0,341 0,345 0,310x 0,494 0,444 0,481 0,545dzeltena ≥ 0,5 ≥ 0,27 ≥ 0,16y 0,426 0,476 0,518 0,454x 0,026 0,170 0,201 0,285zaïa ≥ 0,1 ≥ 0,04 ≥ 0,03y 0,399 0,364 0,776 0,441x 0,137 0,210 0,172 0,094zila ≥ 0,05 ≥ 0,01 ≥ 0,01y 0,038 0,160 0,198 0,125x 0,305 0,295 0,340 0,350balta ≥ 0,75 ≥ 0,35 ≥ 0,27y 0,315 0,325 0,370 0,360x 0,300 0,260 0,345 0,385melna ≤0,02 — —y 0,270 0,310 0,395 0,355¹ Retroflektçjoðo materiâlu iedalîjums norâdîts atbilstoði DIN 67 520 2. daïai9. tabula28


Droðîbas zîmju lietoðanas vadlînijasSarkanâs, dzeltenâs, zaïâs, zilâs, baltâs <strong>un</strong> melnâs, kâ arî fluorescçjoðâs sarkanâs droðîbas krâsu grafiks arnorâdîjumiem krâsu robeþâm, krâsojuma laukuma stûru koordinâtçm, kas nosaka krâsojuma pieïaujamâs robeþas, irdots 11. attçlâ.Krâsu grafiks ar norâdîjumiem krâsu robeþâm <strong>un</strong>krâsojuma laukuma stûru koordinâtçm10. attçlsZaïðDzeltensSarkansMelnsBaltsFluorescçjoði sarkanslîdzZilslîdzLai atvieglotu standarta pielietoðanu, kâ piemçrs atseviðíiem tabulas krâsu spektriem ir izvçlçtas reprezentatîvâsvidçjâs krâsas, kuru maríçðana ir dota standartâ DIN 5033 <strong>un</strong> DIN-krâsu kartes sistçmâ DIN 6165.Plakanas droðîbas zîmes labi saskatâmas no priekðpuses, perpendikulâri tâs plaknei, telpiskas droðîbas zîmes ardiviem vai vairâkiem krâsaino piktogrammu attçliem uz daudzskaldòa malâm labi saskatâmas divos vai vairâkosvirzienos.29


Droðîbas zîmju lietoðanas vadlînijasApgaismotâ virsma, kura izgaismo kâdu zîmi, var bût vienkrâsas vai arî ar piktogrammu uz noteiktas krâsasfona.Optisko droðîbas zîmju pamatâ ir krâsu izmantoðana <strong>un</strong> to iedarbîbas novçrtçðana. Optiskâs droðîbas zîmes tiekveidotas, izmantojot redzes îpatnîbas. Ðajâ procesâ kâ svarîgi faktori jâòem vçrâ: gaisma – kâ izstarojoðâ enerìija; acs – kâ ðîs izstarojoðâs enerìijas uztvçrçjs <strong>un</strong> attçlu radîtâjs;priekðmeti – kâ izstarojoðâs enerìijas pârveidotâji (modificçtâji);smadzenes – kâ ziòojumu, kurus tâs saòem nervu impulsu veidâ, interpretçtâjas <strong>un</strong> uz tîklenes veidotâ attçlatulkotâjas, salîdzinot to ar citiem, kas jau ir to atmiòâ.Cilvçka organisma atbildes reakcija ir atkarîga no krâsu gammâ ietvçrtâs informâcijas, tâs spilgtuma,saskatâmîbas <strong>un</strong> kontrasta ar apkârtçjo vidi.Ministru kabineta noteikumi Nr.40029. Droðîbas zîmi novieto piemçrotâ augstumâ nodarbinâtâ redzes laukâ, attiecîgâ bîstamâ objekta tuvumâ,viegli pieejamâ vietâ, òemot vçrâ jebkurus ðíçrðïus, kâ arî piekïûðanu izejâm briesmu gadîjumâ.Droðîbas zîmçm jâbût novietotâm atbilstoðâ augstumâ <strong>un</strong> pozîcijâ attiecîbâ pret redzes leòíi, òemot vçrâ arîiespçjamos ðíçrðïus, kas varçtu rasties riska faktoru vai objekta, par kuru jâbrîdina, tieðâ tuvumâ.Tâ var notikt arî, ja r<strong>un</strong>a ir par vispârçju riska situâciju zonâ vai piekïûðanu zonai, kura riskam pakïauta.Piemçrs.R<strong>un</strong>a ir par atklâtu laukumu, kur tvertnçs tiek uzglabâtas toksiskas <strong>un</strong> viegli uzliesmojoðas vielas. Bûs jâizmantoviena no brîdinâjuma droðîbas zîmçm.Atbilstoði <strong>darba</strong> vides risku novçrtçðanas kârtîbai tiek konstatçts, ka identificçti <strong>un</strong> novçrtçti riska faktori <strong>un</strong>veikti atbilstoði aizsardzîbas pasâkumi: tâdi kâ laukuma norobeþoðana, katras tvertnes inertizçðana ar slâpekli, elektriskâsinstalâcijas nodroðinâtas pret uzliesmojoðu <strong>un</strong> eksplozîvu vielu iedarbîbu, kâ arî veikti citi pasâkumi, atbilstoði<strong>darba</strong> aizsardzîbas noratîvajiem aktiem.Tâdçjâdi riska faktori ievçrojami samazinâti, tomçr pavisam novçrsti nav, jo varçtu bût iespçjama nejauða vielasnoplûde. Ðî iemesla dçï aizsardzîbas pasâkumi jâpapildina ar BRÎDINÂJUMA zîmçm.Lai izveidotu atbilstoðu droðîbas zîmju sistçmu, jâizmanto zîmes, kas jânovieto pie ieejas norobeþotajâ teritorijâ.Tâm jâbût trîsstûra veida brîdinâjuma zîmçm, uz kurâm redzamas piktogrammas, kuras attçlo viegli uzliesmojoðasvielas uz vienas no zîmçm <strong>un</strong> toksiskas – uz otras:Zîmes novietoðanas vietai jâbût labi apgaismotai, tai jâbût viegli pieejamai <strong>un</strong> redzamai. Ja vispârçjais apgaismojumsnav pietiekams, jâizmanto papildu apgaismojums vai arî fosforiscçjoðas krâsas, vai fluoriscçjoði materiâli.Droðîbas zîmju stiprinâjumam jânodroðina to noturçðana telpu <strong>un</strong> iekârtas mehâniskâs apkopes laikâ, kâ arî noiespçjamiem bojâjumiem.Droðîbas zîmes izvieto tâ, lai bûtu labi saredzamas, nenovçrstu nodarbinâtâ uzmanîbu <strong>un</strong> neradîtu neçrtîbasviòam, veicot darbu, lai neaizðíçrsotu ejas <strong>un</strong> brauktuves, netraucçtu kravu pârvietoðanai.Lai nemazinâtu droðîbas zîmju efektivitâti, nevajadzçtu izvietot tuvu vienu otrai pârâk daudz zîmju.Droðîbas zîmju izmçrus <strong>un</strong> izvietoðanas vietas uz iekârtâm, maðînâm, mehânismiem u.c. norâda konstruktorudokumentâcijâ, droðîbas zîmes uzstâda iekârtas, maðînu, mehânismu u.c. raþotâjs.Droðîbas zîmju papildu uzstâdîðanas nepiecieðamîbas gadîjumâ to veic ðîs iekârtas, maðînu, mehânismu u.c.lietotâjs.30


Droðîbas zîmju lietoðanas vadlînijasMinistru kabineta noteikumi Nr.400330. Ja beidzas objekta bîstamîba, attiecîgo droðîbas zîmi noòem.Brîdinâjuma zîmes jâizmanto tik ilgi, cik ilgi eksistç riska situâcija, kas motivçjusi to lietoðanu.Tas arî attiecas uz pagaidu pârvietojamâm, piemçram, bûvobjektos lietojamâm droðîbas zîmçm, kad, beidzotiesbûvdarbiem vai zonas bîstamîbai, attiecîgâs droðîbas zîmes noòem, piemçram, "Sastatòu montâþa", "Uzmanîbu, krîtoðiobjekti" u.c.Ministru kabineta noteikumi Nr.400IV. Prasîbas cauruïvadu maríçðanai <strong>un</strong> droðîbas zîmçmuz konteineriem <strong>un</strong> cauruïvadiem31. Cauruïvadus maríç atbilstoði to saturam, ievçrojot ðâdas prasîbas:31.1. zils – skâbeklis;31.2. zaïð – ûdens;31.3. sarkans – tvaiks;31.4. pelçks – gaiss;31.5. dzeltens – degoða gâze;31.6. melns – nedegoða gâze (ðíidrums);31.7. oranþs – skâbe;31.8. violets – sârms;31.9. brûns – degoðs ðíidrums.Cauruïvadus maríç raþoðanas uzòçmumu celtòu iekðpusç, uz ârçjâm iekârtâm, uz estakâdçm <strong>un</strong> pazemes kanâlosesoðajâm kom<strong>un</strong>ikâcijâm ar nolûku âtri noteikt cauruïvadu saturu raþoðanas procesu vadîbas atviegloðanai, kâarî <strong>darba</strong> aizsardzîbas nodroðinâðanai.Cauruïvadu maríçjums var bût nepârtraukts visas kom<strong>un</strong>ikâcijas virsmas garumâ vai pârtraukts – atseviðíosposmos.Atseviðíos posmos cauruïvadu maríçjumu ieteicams veikt cehos ar lielu cauruïvadu skaitu <strong>un</strong> lielu kom<strong>un</strong>ikâcijugarumu, kâ arî gadîjumos, kad cehos nav vçlama liela spilgtu krâsu daþâdîba.Nepârtrauktu cauruïvadu maríçjumu ieteicams veikt cehos ar nelielu cauruïvadu skaitu <strong>un</strong> samçrâ nelielu kom<strong>un</strong>ikâcijugarumu, ja tâds maríçjums nepasliktina <strong>darba</strong> apstâkïus cehos.Ja cauruïvados tiek transportçtas pçc savâm îpaðîbâm bîstamas vielas, tad cauruïvadus papildus apzîmç arattiecîga krâsojuma brîdinâjuma gredzeniem.Ja transportçjamai vielai pçc savâm îpaðîbâm piemît vairâkas bîstamîbas, cauruïvadu var apzîmçt ar vairâkiemattiecîgâ krâsojuma brîdinâjuma gredzeniem, kuru platums atkarîgs no cauruïvada ârçjâ diametra.Ja plûstoðo agresîvo vielu iedarbîbas rezultâtâ ir iespçjamas izmaiòas atðíirîbas krâsu nokrâsâ, cauruïvaduspapildus var apzîmçt ar attiecîgâ signâlkrâsojuma etiíeti, norâdot bîstamo vielu nosaukumus <strong>un</strong> lietoðanainepiecieðamos parametrus (temperatûru, spiedienu u.c.).Ministru kabineta noteikumi Nr.40032. Plûstoðo vielu konteinerus, kâ arî atklâtus cauruïvadus, kuros atrodas vai kuros tiek transportçtas plûstoðâsvielas, apzîmç ar brîdinâjuma zîmçm atbilstoði ðo noteikumu prasîbâm, ja attiecîgajos normatîvajos aktosnav noteikts citâdi. Brîdinâjuma zîmes var papildinât ar informâciju par bîstamo vielu (nosaukums, formula <strong>un</strong>bîstamîbas raksturojums).33. Ðo noteikumu 32.p<strong>un</strong>kta prasîbas neattiecas uz konteineriem, kurus <strong>darba</strong> vietâ lieto îslaicîgi, vai uz konteineriem,kuru saturs bieþi mainâs, ja tiek izmantota îpaða informâcija, kas garantç tâdu paðu droðîbu, vaipiemçroti citi lîdzvçrtîgi droðîbas lîdzekïi.Ja cauruïvados tiek transportçtas pçc savâm îpaðîbâm seviðíi bîstamas vielas, kâ arî bîstamîbas veidakonkretizçðanas nepiecieðamîbas gadîjumâ, cauruïvadus papildus attiecîga krâsojuma brîdinâjuma gredzeniemapzîmç ar brîdinâjuma zîmçm.Ar brîdinâjuma zîmçm apzîmç arî konteinerus <strong>un</strong> platîbas, kur tiek uzglabâtas plûstoðâs bîstamâs vielas.31


Droðîbas zîmju lietoðanas vadlînijasRedzamajiem konteineriem <strong>un</strong> cauruïvadu sistçmâm, kurâs ir vai varçtu tikt uzglabâtas plûstoðâs vielas, jâbûtapzîmçtâm ar droðîbas zîmçm atbilstoði ðajos Noteikumos noteiktajam:10. tabulaAttçls Numurs. Nozîme Attçls Numurs. Nozîme4.1. Degoða viela 4.2. Eksplozîva viela vaivai ug<strong>un</strong>sbîstama telpasprâdzienbîstama telpa4.3. Toksiska viela 4.4. Kodîga viela4.5. Radioaktîva viela 4.11. Oksidçjoða vielavai jonizçjoðs starojums4.16. Bioloìiskais risks 4.18. Kaitîga vai kairinoðaviela. Zîmes fons irdzintara krâsâDaþâdu bîstamu plûstoðo vielu uzglabâðanas vietas var apzîmçt, izvietojot brîdinâjuma zîmi 4.9. "Vispârçjâ bîstamîba":Brîdinâjuma zîmes, ja tas nepiecieðams, var papildinât ar etiíeti, par plûstoðo vielu îpaðîbâm <strong>un</strong> to lietoðanasnosacîjumiem, kurus jâsaskaòo ar prasîbâm droðîbas zîmju izmantoðanai.Darba zonâm, telpâm <strong>un</strong> platîbâm, kas tiek izmantotas liela daudzuma bîstamo plûstoðo vielu uzglabâðanai,jâbût apzîmçtâm ar atbilstoðâm brîdinâjuma zîmçm <strong>un</strong>, ja nepiecieðams, papildus ar etiíetçm.Brîdinâjuma zîmçm <strong>un</strong> etiíetçm jâbût izvietotâm bîstamo plûstoðo vielu uzglabâðanas teritorijas tuvumâ vai arîpie ieejas tajâ.Tas nav nepiecieðams, ja daþâdu taras veidu vai konteineru etiíetes, òemot vçrâ to izmçrus, paðas dod iespçjutâs identificçt.Etiíetes sniegtâ informâcija var tikt papildinâta ar citiem datiem, tâdiem kâ plûstoðâs vielas nosaukums vai formula,vai arî ar papildu ziòâm par riska faktora klâtbûtni.Ja r<strong>un</strong>a ir par konteineru pârvadâðanu <strong>darba</strong> teritorijas ietvaros, brîdinâjuma zîmes varçtu aizvietot vai arîpapildinât ES valstîs atzîtâs zîmes, kas tiek izmantotas, transportçjot bîstamas vielas <strong>un</strong> preparâtus.Izòçmums ar brîdinâjuma zîmçm apzîmçt vietas, kur tiek uzglabâtas plûstoðâs vielas, varçtu bût konteineri, kuritiek izmantoti neilgu laiku, kâ arî tie, kuru saturs bieþi mainâs, ja vien ir veikti alternatîvi pasâkumi, galvenokârtadekvâta nodarbinâto apmâcîðana <strong>un</strong> informçðana, kas nodroðinâtu pietiekamu droðîbas lîmeni.Ministru kabineta noteikumi Nr.40034. Brîdinâjuma zîmes stingri piestiprina, uzlîmç vai uzkrâso uz konteinera redzamâs puses (pusçm).35. Brîdinâjuma zîmes novieto uz cauruïvadiem redzamâ vietâ visbîstamâko vietu tuvumâ (pie ventiïiem <strong>un</strong>savienojumiem).Brîdinâjuma zîmçm, ja nepiecieðams, arî etiíetçm, uz konteineriem vai cauruïvadiem jâbût uzlîmçtâm,piestiprinâtâm vai uzkrâsotâm labi redzamâs vietâs. Ja r<strong>un</strong>a ir par cauruïvadiem, zîmçm pietiekamâ daudzumâ jâbûtizvietotâm visa cauruïvada garumâ <strong>un</strong> vienmçr arî to vietu tuvumâ, kuras ir îpaði bîstamas, kâ, piemçram, savienojumuvietas vai ventiïi.32


Droðîbas zîmju lietoðanas vadlînijasCauruïvadus maríç ik pçc 10 m raþoðanas telpâs, òemot vçrâ vietçjos apstâkïus, atbildîgâkâs vietâs – cauruïvad<strong>un</strong>ozarojumos, savienojuma vietâs, pie sienâm, starpsienâm, pârsegumiem, kurus ðíçrso cauruïvadi, pie raþoðanasceltòu ievadiem u.c., <strong>un</strong> ik pçc 30 – 60 m – ârçjiem cauruïvadiem.Signâlkrâsojuma gredzenus vai etiíetes (maríierus) izvieto ik pçc 4 – 10 m atkarîbâ no cauruïvadu posmu garuma,cauruïvadu savienojuma vietâs <strong>un</strong> abâs pusçs no vârstiem, aizbîdòiem, apkalpojoðâm iekârtâm, sienâm, kurasðíçrso cauruïvadi, kâ arî jebkurâ vietâ, kur maríçjums ir nepiecieðams.Nepiecieðamîbas gadîjumâ cauruïvadus papildus maríç ar bultâm, kas norâda plûsmas virzienu cauruïvadâ.Uz etiíetes, kuras tekstam jâbût nenodzçðamam, skaidri <strong>un</strong> salasâmi jânorâda: vielas nosaukums vai íîmiskâ formula; simboli <strong>un</strong> norâdîjumi par briesmâm melnâ krâsâ uz oranþa fona; katram simbolam jâaizòem vismaz 1/10 noetiíetes laukuma, bet nekâdâ gadîjumâ tas nedrîkst aizòemt mazâk par 1 cm 2 ; frâzes, atbilstoðas specifiskiem riska faktoriem (R frâzes) <strong>un</strong> padomiem ievçrot piesardzîbu (S frâzes), bet uztâm vielâm, kam tas pieðíirts – ES numurs.Kâ papildinâjumu iepriekð norâdîtajam, cauruïvadus varçtu apzîmçt, atbilstoði 11.tabulâ (standarts DIN-2403)attçlotai krâsu specifikâcijai atbilstoði hromatisko (krâsu) koordinâtçm CIE grafikâ.11. tabulaKrâsa Hromatiskâs (krâsu) koordinâtes LuminancesX Y (spilgtuma) faktors %ZAÏA 0,273 0,399 9,2SARKANA 0,602 0,324 7,5ZILA 0,190 0,185 8,1DZELTENA 0,480 0,481 60,6MELNA 0,293 0,307 3,8BALTA 0,310 0,320 84,4PELÇKA 0,314 0,328 28,7BRÛNA 0,389 0,362 13,5ORANÞA 0,577 0,383 19,0VIOLETA 0,333 0,237 13,8Piemçrs.R<strong>un</strong>a ir par atklâtu (nenoslçgtu) teritoriju, kurâ cisternâs tiek uzglabâta 50% sçrskâbe. Ðo teritoriju ðíçrso cauruïvadiar toluçnu <strong>un</strong> ûdeni cîòai pret ug<strong>un</strong>sgrçkiem, kuriem nevajadzçtu iekïût sçrskâbes tvertnçs.Viens no vispiemçrotâkajiem brîdinâðanas veidiem bûtu iezîmçt cisternas, kurâs atrodassçrskâbe, izmantojot pielîmçtas brîdinâjuma droðîbas zîmes "Kodîga viela"(skat. attçlu blakus),zemâk norâdot vielas nosaukumu:Tieði tâ var bût veidotas etiíetes, apzîmçjot bîstamas vielas. Etiíetç norâdîtas vielaskorozîvâs îpaðîbas, izmantojot atbilstoðu piktogrammu, kâ arî iekïauta rakstveida informâcija"kodîgs" <strong>un</strong> vielas nosaukums "SÇRSKÂBE".Ðîm etiíetçm jâbût atbilstoði izvietotâm <strong>un</strong> ar apïveida stîpu palîdzîbu piestiprinâtâm pie cauruïvadiem.Pieòemot, ka teritorija ir norobeþota ar þogu, pie vârtiem vajadzçtu novietot etiíeti ar piktogrammu, atbilstoðudroðîbas zîmei "Kodîga viela" <strong>un</strong> ar pilnîgâku informâciju par sçrskâbi.Cauruïvadi, kas paredzçti cîòai pret ug<strong>un</strong>sgrçkiem, varçtu bût krâsoti visâ to garumâ tikai sarkanâ krâsâ.Cauruïvadiem ar toluenu, kas ðíçrso teritoriju, vajadzçtu izmantot maríieri ar attiecîgu piktogrammu <strong>un</strong> ar pilnuinformâciju par ðo vielu. Piktogrammai jâbût piestiprinâtai pie cauruïvadiem lîdzîgi kâ tas aprakstîts par sçrskâbescauruïvadiem.Ministru kabineta noteikumi Nr.400V. Prasîbas ug<strong>un</strong>sdzçðanas lîdzekïu atraðanâs vietas apzîmçðanai36. Ug<strong>un</strong>sdroðîbas lîdzekïu atraðanâs vietas apzîmç ar ug<strong>un</strong>sdroðîbas zîmçm, kas noteiktas Latvijas valstsstandartâ "Ug<strong>un</strong>sdroðîbai <strong>un</strong> civilai aizsardzîbai lietojamâs droðîbas zîmes <strong>un</strong> signâlkrâsojums".37. Sarkanâ krâsojuma laukums ir pietiekami liels, lai ug<strong>un</strong>sdzçðanas lîdzekli varçtu viegli identificçt.Ug<strong>un</strong>sdroðîbas zîme – zîme, kas sniedz informâciju par ug<strong>un</strong>sdzçsîbas iekârtâm <strong>un</strong> lîdzekïiem, apzîmçjumiemevakuâcijas plânos vai ug<strong>un</strong>sdzçsîbas, glâbðanas <strong>un</strong> civilâs aizsardzîbas pasâkumu plânu, attiecâs pie pastâvîgi lietojamâmzîmçm.33


Droðîbas zîmju lietoðanas vadlînijasUg<strong>un</strong>sdroðîbas zîmes ir kvadrâta vai taisnstûra formas, ar balto piktogrammu uz sarkanâ fona, apðuve – melna(sarkana daïa ir vismaz 50 % no zîmes laukuma).Piemçram, objektos <strong>un</strong> <strong>darba</strong> vietâs lietojamas ðâdas ug<strong>un</strong>sdroðîbas zîmes:Ug<strong>un</strong>sdzçsîbas krâns Ug<strong>un</strong>sdzçsîbas <strong>un</strong> Ug<strong>un</strong>sdzçsîbas aparâts Tâlr<strong>un</strong>is ug<strong>un</strong>sdzçsîbas <strong>un</strong>glâbðanas kâpnesglâbðanas dienestaizsaukðanaiVirzieni uz ug<strong>un</strong>sdzçsîbas iekârtu <strong>un</strong> lîdzekïu atraðanâs vietuUg<strong>un</strong>sdroðîbas zîmes ir noteiktas 2003.gada 27.februârî pieòemtajâ Latvijas valsts standartâ LVS 446:2003“Ug<strong>un</strong>sdroðîbai <strong>un</strong> civilai aizsardzîbai lietojamâs droðîbas zîmes <strong>un</strong> signalkrâsojums”.Ministru kabineta noteikumi Nr.400VI. Prasîbas ðíçrðïu, bîstamu vietu <strong>un</strong> transporta marðrutu apzîmçðanai38. Vietas, kurâs iespçjama sadursme ar ðíçrðïiem, kriðana vai pastâv krîtoðu objektu draudi, apzîmç ar dzeltenu<strong>un</strong> melnu vai sarkanu <strong>un</strong> baltu svîtrotu signâlkrâsojumu.Signâlkrâsojumu lieto vietâs, kurâs iespçjama sadursme ar ðíçrðïiem, kriðana vai pastâv krîtoðu objektu draudi,pastâv riska faktori, kas saistîti ar triecieniem <strong>un</strong> sitieniem.Lai no tiem izvairîtos <strong>un</strong> nodarbinâtos brîdinâtu par daþâda veida nelîdzenumiem, daþâdu lîmeòu virsmâm, kâarî citiem apstâkïiem <strong>un</strong> elementiem, kas varçtu radît risku nokrist vai sasisties <strong>un</strong> gût traumas, jâlieto:1) signâlkrâsojums:Kâ tas noteikts, dzelteno <strong>un</strong> melno joslu pârmîðus lietoðanu 45° slîpumâ vajadzçtu izmantot tikai, brîdinot pariespçjamiem kritieniem, triecieniem vai sitieniem.Ðîs krâsas <strong>un</strong> joslas nebûtu ieteicams izmantot, krâsojot tâdus <strong>darba</strong> droðîbas elementus kâ margas <strong>un</strong> <strong>darba</strong>iekârtu aizsargbarjeras.vai2) droðîbas zîmes, kas atbilst Noteikumos izvirzîtajâm prasîbâm:2.3. gâjçju kustîba 2.6. nepiederoðâm 2.9. aizliegts 2.10. nestâvçt 2.11. sastatòu 4.6. uzmanîbu,aizliegta personâm (ar skaidrojoðo zem kravas montâþa pacelta kravakustîba aizliegta uzrakstu)4.14. uzmanîbu, 4.15. uzmanîbu, 4.20. sastatnes 4.21. uzmanîbu, 4.22. uzmanîbu, 4.25. uzmanîbu,ðíçrðïi nelîdzens pakâpiens slidens krîtoði objektivai arî3) jâizmanto abi ðie lîdzekïi kâ vienam otru papildinoði.34


Droðîbas zîmju lietoðanas vadlînijasMinistru kabineta noteikumi Nr.40039. Signâlkrâsojuma izmçri ir proporcionâli ðíçrðïu vai bîstamo vietu izmçriem.40. Dzeltenâs <strong>un</strong> melnâs vai sarkanâs <strong>un</strong> baltâs svîtras ir vienâda platuma <strong>un</strong> novietotas 45 grâdu leòíî.Skat. attçlu.45°Ministru kabineta noteikumi Nr.40041. Transportlîdzekïu kustîbas marðrutus telpâs, kur tas nepiecieðams nodarbinâto aizsardzîbai, apzîmç ar krâsotâm,skaidri redzamâm, nepârtrauktâm svîtrâm (baltâm vai dzeltenâm), òemot vçrâ grîdas seguma krâsu.42. Svîtras izvieto tâ, lai tâs norâdîtu droðu distanci starp transportlîdzekïiem <strong>un</strong> jebkuru objektu, kurð varatrasties blakus, kâ arî starp gâjçjiem <strong>un</strong> transportlîdzekïiem.Ja tas nepiecieðams nodarbinâto droðîbai, transporta kustîbas marðruti telpâs jânorobeþo, izmantojot nepârtrauktasjoslas labi saredzamâ krâsâ, vislabâk – baltâ vai dzeltenâ, òemot vçrâ arî grîdas krâsu.Veidojot ðos norobeþojumus, ieteicams ievçrot 0,8 m nepiecieðamo droðîbas distanci starp transporta lîdzekïiem<strong>un</strong> tuvâkajiem priekðmetiem, kâ arî gâjçjiem <strong>un</strong> transporta lîdzekïiem.Ministru kabineta noteikumi Nr.40043. Pastâvîgos transportlîdzekïu kustîbas marðrutus ârpus telpâm, ja tie nav norobeþoti ar barjerâm vai trotuâriem,apzîmç atbilstoði ðo noteikumu 39. <strong>un</strong> 40.p<strong>un</strong>ktâ noteiktajâm prasîbâm.Ârçjie satiksmes ceïi apbûvçtâ teritorijâ vai tieðâ tuvumâ tai jânorobeþo tad, ja tas nepiecieðams, piemçram,nodarbinâtajam veicot savu darbu teritorijâ, jâpiekïûst aprîkojumam vai <strong>darba</strong> vietai, kad pastâv risks no transportlîdzekïukustîbas, izòemot gadîjumus, kad transportlîdzekïu kustîbas marðruti aprîkoti ar aizsargbarjerâm vai arîpats ceïa seguma veids kalpo kâ norobeþojums.Kustîbas marðrutus apzîmç ar signâlkrâsojumu, kura izmçri ir proporcionâli ðíçrðïu vai bîstamo vietu izmçriem,dzeltenâs <strong>un</strong> melnâs vai sarkanâs <strong>un</strong> baltâs svîtras ir vienâda platuma <strong>un</strong> novietotas 45° leòíî.Ja iekðçjo satiksmes braucamceïu ðíçrsoðanai, droðîbas apsvçrumu dçï paredzçts norobeþoties ar gâjçju pârejuzonu izveidi, vajadzçtu izmantot brîdinâðanas kritçrijus, lîdzîgus tiem, kas paredzçti satiksmes noteikumos. Tâdâgadîjumâ piemçrots lîdzeklis ðâdu pârejas zonu iezîmçðanai bûtu dzeltenas vai baltas platas svîtras tâdâ paðâ krâsâ,kâda izmantota, iezîmçjot satiksmes ceïus.Ja uzòçmuma iekðçjâ teritorijâ ir braucamceïi <strong>un</strong> gâjçju ceïi, ieteicams ceïu segumu iezîmçt daþâdâs krâsâs.45°35


Droðîbas zîmju lietoðanas vadlînijasMinistru kabineta noteikumi Nr.400VII. Prasîbas izgaismotâm zîmçm44. Izgaismotas zîmes izstarotâ gaisma kontrastç ar apkârtçjo vidi, neapþilbinot <strong>un</strong> nodroðinot zîmes skaidruredzamîbu.45. Zîmes izstarotais spîdoðais laukums var bût vienkrâsains vai tajâ var bût piktogramma uz noteikta fona.Izgaismota zîme – zîme, kas izgatavota, izmantojot puscaurspîdîgu vai caurspîdîgu materiâlu <strong>un</strong> ir izgaismotano iekðpuses vai aizmugures tâ, ka ðíiet, ka tâ pati izstaro gaismu.Gaismai, kuru izstaro zîme, jâbût kontrastçjoðai ar apkârtçjâs vides parasto gaismu, tâs intensitâtei jâbût tâdai,kas nodroðina tâs uztverðanu, neradot apþilbinâðanas efektu.Apgaismotâ virsma, kura izgaismo kâdu zîmi, var bût vienkrâsas vai arî ar piktogrammu uz noteiktas krâsasfona. Pirmajâ gadîjumâ krâsâm jâatbilst Noteikumu 25. p<strong>un</strong>ktâ noteiktajâm prasîbâm, otrajâ – piktogrammai jâatbilst26.p<strong>un</strong>ktâ noteiktajâm prasîbâm.Lai izvçlçtos vispiemçrotâko apgaismojumu, kuru emitç gaismas zîme, vajadzçtu òemt vçrâ apgaismojumalîmeni zonâ, kur ðî zîme tiks uzstâdîta. Tâdçï vajadzçtu noteikt apgaismojuma <strong>un</strong> tâ spilgtuma lîmeni 85 cm virszemes <strong>un</strong> tad, òemot vçrâ rezultâtus, izvçlçties vislabâko apgaismojuma veidu gaismas zîmei <strong>un</strong> tai vispiemçrotâkospilgtumu, lai nerastos apþilbinâðanas efekts.Ministru kabineta noteikumi Nr.40046. Izgaismota zîme atbilst ðo noteikumu 19.p<strong>un</strong>kta prasîbâm.Uzstâdîto droðîbas zîmju <strong>un</strong>/vai signalizâcijas ierîèu daudzumam <strong>un</strong> novietojumam jâatbilst to darbîbas zonai <strong>un</strong>objekta bîstamîbas pakâpei, kâ tas norâdît Noteikumu 19.p<strong>un</strong>ktâ.Ja glâbðanas papildizeju zîmes jâizvieto telpâs, kur mâkslîgais apgaismojums nepiecieðams visu laiku <strong>un</strong> kurpastâv iespçja, ka tur nejauði var pârtrûkt elektroenerìijas piegâde, vai arî, paredzot elektroenerìijas piegâdes pârtraukum<strong>un</strong>akts laikâ, vajadzçtu izmantot fotoluminiscçjoðas brîdinâjuma zîmes.Piemçrs.12. attçlâ redzami trîs koridori vienâ no biroju çkasstâviem, kuros vajadzçtu izvietot evakuâcijas zîmes.Centrâ ir galvenais koridors, kas savienots ar vçldiviem citiem.12. attçls. Koridori vienâno biroju çkas stâviemJa ðie koridori tiek uzskatîti par evakuâcijas izejâm,tajos vajadzçtu bût nepârprotami <strong>un</strong> skaidri norâdîtiemevakuâcijas <strong>un</strong> glâbðanas virzieniem uz avârijas izeju ardivu zîmju palîdzîbu, kâ tas redzams 13. attçlâ.Ja bûtu vçlams pastiprinât ðo zîmju iedarbîbu,piemçram, ja ðajâ stâvâ notiktu kâda kïûme, kas saistîtaar apgaismojuma vai pretdûmu sistçmu, kâ risinâjumuvarçtu ieteikt katra koridora vidû novietot krâsainuvai pielîmçtu fotoluminiscçjoða materiâla lenti, kâ tasredzams 13. attçlâ. Tas ïautu cilvçkiem orientçties, patja dûmi, kas parasti aizòem koridoru augðçjo daïu,apgrûtinâtu iepriekðminçto zîmju saskatâmîbu. Arîgadîjumos, kad nekâdas kïûmes nenotiek, ðî brîdinâjumazîmju sistçma uzlabotu apstâkïus koridoros, lainepiecieðamîbas gadîjumâ bûtu iespçjams âtri <strong>un</strong> efektîviveikt evakuâciju.13. attçls. Avârijas izejaszîmju izvietojums36


Droðîbas zîmju lietoðanas vadlînijasMinistru kabineta noteikumi Nr.40047. Ja izgaismota zîme var izstarot pârtrauktu <strong>un</strong> nepârtrauktu gaismas signâlu, pârtrauktais signâls informç paraugstâku bîstamîbas pakâpi vai neatliekamu darbîbu. Pârtraukta gaismas signâla frekvence <strong>un</strong> izstarojuma ilgums irtâds, lai to nevarçtu sajaukt ar nepârtraukti izgaismotu zîmi <strong>un</strong> tas nodroðinâtu pareizu informâcijas uztveri.48. Ja pârtrauktus gaismas signâlus izstarojoðu izgaismotu zîmi lieto akustiska signâla vietâ vai kopâ arakustisku signâlu, izmanto viena veida kodçtu informâciju.49. Pârtrauktus gaismas signâlus izstarojoðas izgaismotas zîmes, kuras informç par briesmâm, uzrauga îpaðivai apgâdâ ar papildu gaismas avotu.Ja kâda ierîce spçj raidît gan nepârtrauktus, gan mirgojoðus signâlus, mirgojoðâs zîmes izmantojamas, laiatðíirîbâ no nepârtrauktâ signâla norâdîtu uz lielâku bîstamîbas pakâpi vai steidzamâkas rîcîbas nepiecieðamîbu.Vienlaicîgi nedrîkst tikt izmantotas divas gaismas zîmes, kuras varçtu radît neskaidrîbas, nedz arî gaismas zîmesnetâlu no cita gaismu raidoða (emitçjoða) avota, kas no tâ gandrîz neatðíiras.Gadîjumos, kad tiek izmantotas mirgojoðâs gaismas zîmes, uzliesmojuma ilgumam <strong>un</strong> bieþumam jâbût tâdam, kasïautu pareizi identificçt paziòojumu, nepieïaujot, ka signâls varçtu tikt uztverts kâ nepârtraukts vai kâ cita gaismas zîme.Gaismas signâlus emitçjoðâm ierîcçm, kas domâtas nopietnu briesmu gadîjumiem, jâveic îpaðas <strong>un</strong> periodiskaspârbaudes vai arî tâs jâapgâdâ ar papildu spuldzçm.Ministru kabineta noteikumi Nr.400VIII. Prasîbas akustiskiem signâliem50. Akustiskâ signâla skaòas lîmenis ir ievçrojami augstâks par apkârtçjâ trokðòa lîmeni, bet ne pârmçrîgs vaisâpju sajûtu izraisoðs. Signâla garums <strong>un</strong> intervâls starp signâliem vai signâlu grupâm ir skaidri atðíirams nocitiem akustiskiem signâliem vai apkârtçjâ trokðòa.Akustiskais signâls var tikt lietots ðâdos gadîjumos: ja nepiecieðams informçt par bîstamîbu vai risku; ja nepiecieðams dot norâdîjumus izpildît konkrçtas darbîbas; evakuâcijas gadîjumos.Darba devçjam jânodroðina, lai: akustisko signâlu raidîðanu beidzot, nekavçjoties bûtu iespçja ðîs ierîces atkal izmantot; akustiskajiem <strong>un</strong> gaismas signâliem ar pârtrauktu signâlu, ja tos paredzçts izmantot pârmaiòus vai arîpapildinot vienam otru, jâizmanto vienâds (identisks) kods; akustisko signâlu efektivitâte (iedarbîba) <strong>un</strong> f<strong>un</strong>kcionçðanas spçjas bûtu pârbaudîtas pirms to ekspluatâcijassâkuma, bet pçc tam – periodiski veicot nepiecieðamâs pârbaudes.Akustiskajam signâlam, tiklîdz tas sâk darboties, jânorâda uz nepiecieðamîbu veikt konkrçtas darbîbas. Tamjâdarbojas, kamçr vien pastâv ðî nepiecieðamîba.Akustiskajam signâlam jâbût skanîgâkam <strong>un</strong> skaïâkam par apkârtçjâs vides trokðòiem, – tâdam, kas bûtu skaidrisadzirdams, bet tajâ paðâ laikâ ne pârâk traucçjoðam.Akustisko signâlu tonim vai, ja r<strong>un</strong>a ir par pârtrauktajiem signâliem, to ilgumam, intervâliem vai impulsu bieþumam,jâbût tâdam, kas ïautu pareizi atpazît <strong>un</strong> identificçt ðo signâlu starp citiem, kâ arî atðíirt no apkârtçjâs videsradîtajiem trokðòiem.Ministru kabineta noteikumi Nr.40051. Ja ierîce var radît akustisku signâlu mainîgâs <strong>un</strong> nemainîgâs frekvencçs, mainîgâs frekvences informç paraugstâku bîstamîbas pakâpi vai neatliekamu darbîbu.52. Akustisks signâls, kas informç par evakuâciju, ir nepârtraukts.Ja kâda ierîce spçj raidît mainîgas intensitâtes vai pârtrauktus akustiskos signâlus, gan arî nepârtraukta toòa vaiintensitâtes signâlus, jâizmanto pirmie, lai atðíirîbâ no pçdçjiem norâdîtu uz lielâkas pakâpes briesmâm vai pçc37


Droðîbas zîmju lietoðanas vadlînijasiespçjas âtrâk izpildâmâm darbîbâm.Akustiskam signâlam, kas informç par evakuâciju, jâbût nepârtrauktam.Ministru kabineta noteikumi Nr.400IX. Prasîbas vârdiskai saziòai53. Vârdiska saziòa var bût tieða (cilvçka balss) vai netieða (cilvçka balsi atdarinoða mâkslîga balss, kura tiekpârraidîta ar piemçrotu ierîci).54. Vârdiska saziòa starp r<strong>un</strong>âtâju vai r<strong>un</strong>as emiteru <strong>un</strong> vienu vai vairâkiem klausîtâjiem notiek, izmantojotatseviðíus vârdus, frâzes vai îsu tekstu (arî kodçtu).55. Izteikts paziòojums vai komanda ir pçc iespçjas îsa, vienkârða <strong>un</strong> skaidra. R<strong>un</strong>âtâja r<strong>un</strong>as prasme <strong>un</strong>klausîtâja dzirdes spçjas garantç droðu vârdisku saziòu.56. Vârdiskâ saziòâ iesaistîtai personai nepiecieðamas pietiekamas valodas zinâðanas, lai izteiktais paziòojumsvai komanda tiktu pareizi saprasta <strong>un</strong> tai sekotu droðîbas prasîbâm atbilstoða rîcîba.Vârdiskas saziòas raksturîgâkâs îpaðîbas: vârdiskas saziòas kom<strong>un</strong>ikâcija notiek starp r<strong>un</strong>âtâju vai raidîtâju <strong>un</strong> vienu vai vairâkiem klausîtâjiem,izmantojot îsus tekstus, teikumus, vârdu grupas vai atseviðíus vârdus, kas var bût kodificçti; vârdiskiem paziòojumiem jâbût pçc iespçjas îsiem, vienkârðiem <strong>un</strong> skaidriem. R<strong>un</strong>âtâja r<strong>un</strong>as <strong>un</strong> klausîtâjudzirdes uztveres spçjâm jâbût pietiekamâm, lai nodroðinâtu droðu vârdisku sazinâðanos;vârdiska kom<strong>un</strong>ikâcija var bût tieða (izmantojot cilvçka balsi) vai netieða (cilvçka balss vai sintçtiskâ, kururaida atbilstoðas iekârtas).Kom<strong>un</strong>ikâcijâ iesaistîtajâm personâm labi jâzina izmantojamâ valoda, lai tâs spçtu skaidri izr<strong>un</strong>ât <strong>un</strong> pareizi uztvertvârdisku ziòojumu <strong>un</strong> atbilstoði tam veikt nepiecieðamos pasâkumus <strong>darba</strong> droðîbas <strong>un</strong> veselîbas aizsardzîbas jomâ.Ministru kabineta noteikumi Nr.40057. Ja vârdisku saziòu izmanto roku signâla vietâ, lieto ðâdus koda vârdus:57.1. "Sâkt!" – lai norâdîtu darbîbas sâkðanu;57.2. "Stop!" – lai pârtrauktu kustîbu;57.3. "Beigt!" – lai izbeigtu darbîbu;57.4. "Celt!" – lai celtu kravu;57.5. "Zemâk!" – lai kravu nolaistu zemâk;57.6. "Bîstami!" – lai novçrstu avârijas situâciju;57.7. "Âtrâk!" – lai paâtrinâtu kustîbu droðîbas nolûkâ;57.8. "Lçnâk!" – lai palçninâtu kustîbu droðîbas nolûkâ.58. Ja vârdisku saziòu izmanto kopâ ar roku signâlu, lieto ðâdus koda vârdus, tos papildinot ar atbilstoðiemroku signâliem:58.1. "Uz priekðu!" – lai kravu pârvietotu uz priekðu;58.2. "Atpakaï!" – lai kravu pârvietotu atpakaï;58.3. "Pa labi!" – lai kravu pârvietotu pa labi;58.4. "Pa kreisi!" – lai kravu pârvietotu pa kreisi.Ja vârdiskâ kom<strong>un</strong>ikâcija tiek izmantota roku signâlu (þesta zîmju) vietâ vai arî kâ papildinâjums tai, jâlieto tâdivârdi, kâ:a) Sâkums: lai norâdîtu uz vadîbas pâròemðanu.b) Stât: lai pârtrauktu vai izbeigtu kâdu kustîbu.c) Beigas: lai pabeigtu kâdu darbîbu.d) Pacelt: lai paceltu kravu.e) Nolaist: lai nolaistu kravu.f) Virzîties uz priekðu, atkâpties pa labi, pa kreisi: lai norâdîtu kâdas kustîbas virzienu (ðo virzien<strong>un</strong>osaukumus, ja nepiecieðams, var apvienot ar atbilstoðajâm þestu zîmçm).g) Briesmas: lai veiktu avârijas apstâðanos.h) Âtri: lai droðîbas apsvçrumu dçï paâtrinâtu kâdu kustîbu.38


Droðîbas zîmju lietoðanas vadlînijasMinistru kabineta noteikumi Nr.400X. Prasîbas roku signâliem59. Darba vietâs lietotie roku signâli ir precîzi, plaði, vienkârði izpildâmi, skaidri redzami, saprotami, <strong>un</strong> tieatbilst ðo noteikumu 3.pielikumâ noteiktajâm prasîbâm.60. Ja roku signâlu râda ar abâm rokâm, tâs pârvieto simetriski <strong>un</strong> râda tikai vienu signâlu.Roku signâlu zîmes parasti tiek izmantotas, lai regulçtu kustîbas liela izmçra <strong>un</strong> smagu kravu pârkrauðanai,izmantojot automobiïu, toròa, tilta tipa u.c. ceïamkrânus bûvniecîbâ, ostâs u.c.Ðâdos gadîjumos var bût stipri fona trokðòi, tâdçï þestu zîmçm ir lielâka efektivitâte nekâ vârdiskai saziòai.Vârdisko saziòu varçtu izmantot kâ papildinâjumu þestu zîmçm, lietojot Noteikumu IX. nodaïâ "Prasîbasvârdiskai saziòai" norâdîtos vârdus, kurus ieteicams pârraidît, izmantojot portatîvo megafonu.Roku signâlu zîmçm jâbût skaidri atðíiramâm no jebkuras citas roku signâla zîmes.Darba vietâs lietotiem roku signâliem jâbût precîziem, plaðiem, vienkârði izpildâmiem, skaidri redzamiem <strong>un</strong>saprotamiem.Abu roku vienlaicîgi veidotas simetriskas formas nozîmç tikai vienu roku signâla zîmi.Lietojamie roku signâli ir attçloti Noteikumu 3. pielikumâ (skat. 3. pielikumu).Ministru kabineta noteikumi Nr.40061. Roku signâli var atðíirties no ðo noteikumu 3.pielikumâ norâdîtajiem, ja tie ir saprotami <strong>un</strong> garantçlîdzvçrtîgu droðîbas lîmeni, taèu ðo noteikumu 3.pielikumâ norâdîto roku signâlu nozîmi nedrîkst mainît.Kodificçto roku signâlu zîmju kopums, kas iekïauts Noteikumu 3. pielikumâ, neliedz iespçju izmantot cituskodus, it îpaði noteiktos uzòçmçjdarbîbas sektoros, ja vien tie ir saskaòâ ar LR izmantotajiem <strong>un</strong> norâda uz identiskiemmanevriem.Ministru kabineta noteikumi Nr.40062. Persona, kura râda roku signâlus (turpmâk – signalizçtâjs) personai, kura ðos signâlus saòem (turpmâk –operators), redz visus manevrus, lai pati netiktu apdraudçta. Ja ðis nosacîjums nav izpildâms, papildus norîkovienu vai vairâkus signalizçtâjus.63. Signalizçtâja pienâkumos ietilpst tikai manevru vadîðana, lai nodroðinâtu citu nodarbinâto droðîbu.64. Ja operators nespçj droði izpildît saòemto norâdîjumu, viòð pârtrauc manevru <strong>un</strong> pieprasa no signalizçtâjaja<strong>un</strong>u norâdîjumu.Signalizçtâjs, kas raida operatoram signâlus par veicamajiem manevriem, ir atbildîgs par raidîtajiem rokusignâliem.Signalizçtâjam vajadzçtu nodarboties tikai ar to, lai vadîtu darbus, <strong>un</strong> rûpçties par to nodarbinâto droðîbu, kasatrodas <strong>darba</strong> teritorijâ.Viòam arî vizuâli jâseko darbu veikðanas procesam tâ, lai pats netiktu apdraudçts.Ja nav nodroðinâti tâdi apstâkïi, jâiesaista vçl viens vai vairâki signalizçtâji.Operatoram bez jebkâdâm grûtîbâm <strong>un</strong> viegli jâatpazîst signalizçtâja roku signâlu zîmes.Viòam jâatceï darbu veikðana, lai pieprasîtu ja<strong>un</strong>us norâdîjumus, ja nespçj izpildît saòemtos roku signâlus vainorâdîjumus, lai garantçtu nepiecieðamo droðîbu.Ministru kabineta noteikumi Nr.40065. Signalizçtâjs obligâti lieto spilgtas krâsas labi saredzamus atðíirîbas priekðmetus (jaku, aizsargíiveri,rokas apsçju, zizli vai citus lîdzîgus priekðmetus). Minçtos atðíirîbas priekðmetus nedrîkst lietot citi nodarbinâtie.Signalizçtâja apìçrba elementos jâizmanto viens vai vairâki attiecîgi atpazîstami elementi: tâdi kâ jaka, uzroèi,saite ap augðdelmu vai íivere, kâ arî, ja tas nepiecieðams, signalizçtâjiem lîdzi jâbût signâlraíetçm.Identifikâcijas elementiem jâbût spilgtâs krâsâs, ja iespçjams, visiem elementiem vajadzçtu bût vienas krâsas <strong>un</strong>tos drîkstçtu izmantot tikai signalizçtâjs – atbildîgais par roku signâlu zîmju raidîðanu.39


Droðîbas zîmju lietoðanas vadlînijasMinistru kabineta noteikumi Nr.4001.pielikumsMinistru kabineta2002.gada 3.septembranoteikumiem Nr.400Signâlkrâsojuma nozîmeNr. Signâlkrâsa Droðîbas zîme Krâsojuma nozîmep.k.1. Sarkana2. Dzeltenavai dzintarakrâsa3. Zila4. Zaïa—Aizlieguma droðîbas zîmeUg<strong>un</strong>sdroðîbas zîmeBrîdinâjuma zîmeRîkojuma zîmes—Pirmâs palîdzîbas vai evakuâcijasizeju <strong>un</strong> glâbðanas papildizeju zîmesStât!Izslçgt!Avârijas atslçgðanas ierîceEvakuâcijaBîstama darbîba, bîstams objektsUg<strong>un</strong>sdzçðanas materiâlu <strong>un</strong> iekârtas apzîmçjumi, atraðanâs vietaEsi uzmanîgs!Ievçro piesardzîbu!Pârliecinies !Konkrçta uzvedîba vai darbîbaNav bîstams, atgriezties normâlâ reþîmâDurvis, izejas, marðruti, iekârtas, ierîces Sarkanâ signâlkrâsaSarkanâs signâlkrâsas lietoðanas piemçri:1) mehânismu <strong>un</strong> maðînu kustîgo vai blakus esoðo nekustîgo elementu, kurus nosedz noòemami apvalki, krâsojumam;2) atslçdzçjierîèu (avârijas atslçdzçjierîèu, spiediena samazinâðanas krânu rokturu) apzîmçðanai;3) elektrisko skapju, kuros ir atklâti strâvu vadoði elementi, vâku (durvju) iekðçjo virsmu krâsojumam (ja iekârta,maðînas, mehânismi ir sarkanâ krâsâ, vâku (durvju) iekðçjâm virsmâm jâbût dzeltenâ krâsojumâ);4) rûpnieciskâs iekârtas <strong>un</strong> robotu satvçrçjierîèu krâsojumam;5) tehnoloìiskâ procesa signâllampu "Trauksme"<strong>un</strong> "Bojâjums" krâsojumam. Dzeltenâ signâlkrâsaDzeltenâs signâlkrâsas lietoðanas piemçri:1) bûvkonstrukciju elementu krâsojumam, kas var bût par cçloni traumâm, t.sk.:– zemas sijas, izciïòi grîdas plaknç, grûti ievçrojami pakâpieni, pandusi;– vietas, no kurâm iespçjama nokriðana (iekrauðanas platformu apmales, kravas paliktòi, nenoþogoti laukumi,lûkas, laidumi u.c.);– saðaurinâtas caurbrauktuves, grûti pamanâmi spraiðïi, mezgli, kolonnas, statnes <strong>un</strong> balsti vietâs ar intensîvuiekðçjo transporta kustîbu u.c.;2) raþoðanas iekârtu elementiem, kuri var bût bîstami nodarbinâto neuzmanîgas rîcîbas rezultâtâ, t.sk.:– iekârtas <strong>un</strong> darbgalda kustîgâs daïas;– norobeþojoðo elementu malas, kas nepilnîgi aizsedz raþoðanas iekârtas kustîgos elementus (aizsargapvalkumalas slîpripâm, frçzçm, zobratiem, piedziòas siksnâm, íçdçm u.c.;– laukumu noþogojoðâs konstrukcijas darbos augstumâ;3) uzòçmuma iekðçjâ <strong>un</strong> starpcehu transporta, ceïamierîèu <strong>un</strong> ceïu–bûves maðînu elementu krâsojumam, t.sk.:– ceïamkrâna kabîne <strong>un</strong> tâs noþogojumi;– autokrâvçja, elektrokrâvçja vai ratiòu buferi <strong>un</strong> sânu virsmas;– ekskavatora, autokrâna, toròa vai montâþas krâna strçles apakðçjâ daïa <strong>un</strong> grozâmâ platforma.Ja ceïamierîces vai ceïu – bûves maðînas atrodas uz ceïa braucamâs daïas, elementu krâsojums atïauts arsarkanâm <strong>un</strong> baltâm svîtrâm.4) pastâvîgo <strong>un</strong> pagaidu noþogojumu krâsojumam, kas uzstâdîti uz bîstamo zonu robeþâm <strong>un</strong> pie bedrçm, ardzeltenâm <strong>un</strong> melnâm svîtrâm (sk. 14. attçlu);14. attçls.40


Droðîbas zîmju lietoðanas vadlînijas5) pârvietojamo montâþas iekârtu vai to elementu, kravu satvçrçjierîèu elementu, traversu, pacçlâju, montâþastoròu <strong>un</strong> trepju kustîgo elementu krâsojumam;6) tilpòu, kurâs ir vielas ar kaitîgâm vai bîstamâm îpaðîbâm, krâsojumam;7) apzîmçðanai uz evakuâcijas <strong>un</strong> rezerves izejâm, laukumu apzîmçðanai, kuriem evakuâcijas gadîjumâ vienmçrjâbût brîviem (laukumi pie evakuâcijas izejâm vai to pieejâm, pie ug<strong>un</strong>sgrçka trauksmes izziòoðanas vietâm,pie izziòoðanas lîdzekïiem u.c.). Zilâ signâlkrâsaZilo signâlkrâsu lieto spîdoðo (gaismas) signâlindikatoru (lampiòa) <strong>un</strong> citu norâdoðo <strong>un</strong> atïauðanas signâlierîèu krâsojumam. Zaïâ signâlkrâsaZaïâs signâlkrâsas lietoðanas piemçri:1) evakuâcijas vai rezerves izeju, droðu vietu vai zonu krâsojumam;2) signâllampu, kuras ziòo par maðînu, iekârtu, automâtisko vai tehnoloìisko lîniju normâlu <strong>darba</strong> reþîmu u.c.krâsojumam.Ministru kabineta noteikumi Nr.400Darba vietâs lietojamâs droðîbas zîmesI. Aizlieguma zîmes2.pielikumsMinistru kabineta2002.gada 3.septembranoteikumiem Nr.4001. Aizlieguma zîmes ir apïa formâ ar melnu piktogrammu uz balta fona, malas <strong>un</strong> diagonâlâ lînija – sarkana(sarkanâ daïa ir vismaz 35 procenti no zîmes lakuma).2. Darba vietâs lieto ðâdas aizlieguma zîmes:2.1. nesmçíçt 2.2. smçíçðana <strong>un</strong> atklâta 2.3. gâjçju kustîba 2.4. nedzçst ar ûdeni 2.5. nav dzeramsliesma aizliegtaaizliegta2.6. nepiederoðâm 2.7. iekðçjâ transporta 2.8. nepieskarties 2.9. aizliegts 2.10. nestâvçtpersonâm kustîba aizliegta (ar skaidrojoðo zem kravaskustîba aizliegtauzrakstu)2.11. sastatòu montâþa41


Droðîbas zîmju lietoðanas vadlînijasMinistru kabineta noteikumi Nr.4002.pielikumsII. Brîdinâjuma zîmes3. Brîdinâjuma zîmes ir trijstûra formâ ar melnu piktogrammu uz dzeltena fona, malas – melnas (dzeltenâ daïair vismaz 50 procentu no zîmes laukuma).4. Darba vietâs lieto ðâdas brîdinâjuma zîmes:4.1. degoða viela 4.2. eksplozîva viela 4.3. toksiska viela 4.4. kodîga viela 4.5. radioaktîvâvai ug<strong>un</strong>sbîstama vai sprâdzienbîstama viela vai jonizçjoðstelpa telpa starojums4.6. uzmanîbu, 4.7. iekðçjais 4.8. bîstami, 4.9. vispârçja 4.10. lâzera starspacelta krava transports elektrîba bîstamîba4.11. oksidçjoða 4.12. nejonizçjoða 4.13. spçcîgs 4.14. uzmanîbu, 4.15. uzmanîbu,viela radiâcija vai starojums magnçtiskais lauks ðíçrðïi nelîdzens4.16. bioloìiskais 4.17. zema 4.18. kaitîga vai 4.19. eksplozîva vide 4.20. sastatnesrisks temperatûra kairinoða viela*4.21. uzmanîbu, 4.22. uzmanîbu, 4.23. dziïð ûdens 4.24. zemçjums 4.25. uzmanîbu,pakâpiens slidens krîtoði objekti4.26. augsta 4.27. uzmanîbu, 4.28. uzmanîbu,temperatûra karsta virsma karsts tvaiksPiezîme.* Ðîs zîmes fons ir dzintara krâsâ, lai atðíirtu to no lîdzîgas ceïazîmes.42


Droðîbas zîmju lietoðanas vadlînijasMinistru kabineta noteikumi Nr.400III. Rîkojuma zîmes2.pielikums5. Rîkojuma zîmes ir apïa formâ ar baltu piktogrammu uz zila fona (zilâ daïa ir vismaz 50 procentu no zîmeslakuma).6. Darba vietâs lieto ðâdas rîkojuma zîmes:6.1. jâlieto 6.2. jâlieto 6.3. jâlieto dzirdes 6.4. jâlieto 6.5. jâlietoaizsargbrilles aizsargíivere aizsardzîbas lîdzekïi gâzmaska, respirators <strong>darba</strong> apavi6.6. jâlieto 6.7. jâlieto 6.8. jâlieto sejas 6.9. jâlieto 6.10. jâlietoaizsargcimdi aizsargkostîms aizsardzîbas lîdzekïi aizsargjosta respirators6.11. jâlieto 6.12. jâlieto 6.13. gâjçju ceïð 6.14. vispârîgâ rîkojumaantistatiski apavi sejas maska (marðruts) zîme (lieto kopâ arcitâm zîmçm)Ministru kabineta noteikumi Nr.400IV. Pirmâs palîdzîbas <strong>un</strong> glâbðanas papildizeju zîmes2.pielikums7. Pirmâs palîdzîbas <strong>un</strong> glâbðanas papildizeju zîmes ir taisnstûra vai kvadrâta formâ ar baltu piktogrammu uzzaïa fona (zaïâ daïa ir vismaz 50 procentu no zîmes lakuma).8. Darba vietâs lieto ðâdas pirmâs palîdzîbas zîmes:8.1. pirmâs 8.2. nestuves 8.3. sanitârâ 8.4. acu skaloðana 8.5. elpoðanaspalîdzîbas p<strong>un</strong>kts apstrâde lîdzekïi8.6. pârsieðanas 8.7. droða 8.8. atdzîvinâðanas 8.9. tâlr<strong>un</strong>is neatliekamâslîdzekïi pulcçðanâs vieta lîdzekïi medicîniskâs palîdzîbasizsaukðanai43


Droðîbas zîmju lietoðanas vadlînijasMinistru kabineta noteikumi Nr.400IV. Pirmâs palîdzîbas <strong>un</strong> glâbðanas papildizeju zîmes2.pielikums9. Darba vietâs lieto ðâdas glâbðanas papildizeju (evakuâcijas) zîmes:9.1. papildizeja, ceïð, marðruts9.2. kustîbas virziensMinistru kabineta noteikumi Nr.400Darba vietâs lietojamie roku signâli3.pielikumsMinistru kabineta2002.gada 3.septembranoteikumiem Nr.400Darba vietâs lieto ðâdus roku signâlus, ja attiecîgajos normatîvajos aktos nav noteikts citâdi:Nr.p.k. Nozîme Signâls Apraksts Ilustrâcija1 2 3 4 51. Sâkt! Uzmanîbu Abas rokas izstieptas horizontâli ar delnâm uz priekðuSâkt darbîbu2. Stop! Pârtraukt kustîbu Labâ roka pacelta augðâ ar delnu uz priekðu3. Beigt! Izbeigt darbîbu Abas rokas savienotas krûðu augstumâ4. Celt! Pacelt kravu Labâ roka pacelta augðâ ar delnu uz priekðu <strong>un</strong> izdaralçnas apïveida kustîbas44


Droðîbas zîmju lietoðanas vadlînijas5. Zemâk! Nolaist kravu Labâ roka nolaista lejâ ar delnu uz iekðu <strong>un</strong> izdaralçnas apïveida kustîbas6. Vertikâlâ Samazinât vai Ar rokâm norâda bûtisko distancidistance palielinâtvertikâlo distanci7. Virzît uz Kravu pârvietot Abas rokas saliektas ar delnâm uz augðu <strong>un</strong> izdarapriekðu! uz priekðu lçnas kustîbas uz íermeòa pusi8. Virzît Kravu pârvietot Abas rokas saliektas ar delnâm uz leju <strong>un</strong> izdaraatpakaï! atpakaï lçnas kustîbas prom no íermeòa9. Pa labi no Kravu pârvietot Labâ roka izstiepta horizontâli ar delnu uz leju <strong>un</strong>signalizçtâja pa labi lçni izdara sîkas kustîbas pa labi10. Pa kreisi no Kravu pârvietot Kreisâ roka izstiepta horizontâli ar delnu uz leju <strong>un</strong>signalizçtâja pa kreisi lçni izdara sîkas kustîbas pa kreisi11. Horizontâlâ Samazinât vai Ar rokâm norâda bûtisko distancidistance palielinâthorizontâlodistanci12. Bîstami! Novçrst avârijas Abas rokas paceltas augðâ ar delnâm uz priekðusituâciju13. Âtrâk! Paâtrinât kustîbu Visas kustîbas izdara âtrâk14. Lçnâk! Palçninât kustîbu Visas kustîbas izdara lçnâk45


Droðîbas zîmju lietoðanas vadlînijasII. PALÎGLÎDZEKÏI DARBA VIDES RISKA FAKTORU NOTEIKÐANÂ UNRISKU NOVÇRÐANÂTâlâk dota aptaujas anketa <strong>un</strong> atbilstoði ieteikumi, kas varçtu palîdzçt, novçrtçjot droðîbas zîmju lietoðanas atbilstîbuNoteikumu prasîbâm konkrçtai <strong>darba</strong> vietai.APTAUJAS ANKETA PAR DROÐÎBAS ZÎMJU LIETOÐANU DARBA VIETÂ1. Vai izmantotâs droðîbas zîmes papildina <strong>darba</strong> vietâ nepiecieðamos <strong>darba</strong> aizsardzîbas pasâkumus?2. Vai <strong>darba</strong> teritorijâ ir izvietotas aizlieguma, par briesmâm brîdinoðas <strong>un</strong> obligâti izpildâmâs rîkojumadroðîbas zîmes?3. Vai tur, kur tas nepiecieðams, tiek lietotas standartizçtâs (<strong>un</strong>ificçtâs) droðîbas zîmes?4. Vai droðîbas zîmes ir izvietotas piemçrotâs vietâs, kur tâs skaidri saskatâmas <strong>un</strong> uztveramas?5. Vai droðîbas zîmju izmçri atbilst attâlumam, no kura tâm jâbût uztveramâm?6. Vai ir labi norobeþoti satiksmes ceïi <strong>un</strong> <strong>darba</strong> vide, kur nepiecieðams izvairîties no ðíçrðïiem <strong>un</strong> bîstamâmvietâm?7. Vai skaidri ir norâdîti <strong>un</strong> ar droðîbas zîmçm apzîmçti cauruïvadi, pa kuriem cirkulç bîstamas plûstoðâs vielas,ðíidrumi?8. Vai ir skaidri saprotami trauksmes vai citu pielietoto akustisko signâlu veidi?9. Vai roku signâlu zîmes, ja to izmantoðana nepiecieðama, atvieglo sazinâðanos to personu starpâ, kuru uzdevumsir kontrolçt (uzraudzît) darbu veikðanu?10. Vai visi nodarbinâtie ir pietiekami informçti par izmantojamo droðîbas zîmju nozîmi?11. Vai ir kâdi rakstiskâ veidâ noformçti normatîvi vai dokumenti, kas nosaka aizliegumus vai pienâkumus, kasjâpilda strâdâjot daþâdâs <strong>darba</strong> sfçrâs, kur tiek izmantotas droðîbas zîmes?12. Vai ir notikuðas konsultâcijas ar nodarbinâtajiem vai to pârstâvjiem droðîbas zîmju izvçles <strong>un</strong> uzstâdîðanas(ievieðanas) procesa laikâ?13. Vai glâbðanas (evakuâcijas) papildzîmes ïauj nokïût lîdz pietiekami droðai vietai?14. Vai satiksmes kustîbas zîmes tiek izmantotas atbilstoði spçkâ esoðajiem satiksmes noteikumiem, lai padarîtudroðu transporta lîdzekïu <strong>un</strong> cilvçku kustîbu <strong>darba</strong> centra teritorijâ?IETEIKUMI APTAUJAI PAR DROÐÎBAS ZÎMÇMTâlâk doti ieteikumi, kâ atbildçt uz iepriekð uzdotajiem jautâjumiem, ja uz tiem saòemtas negatîvas atbildes:1. Droðîbas zîmes papildina, bet nekad nespçj aizvietot tehniskos <strong>un</strong> organizatoriskos aizsardzîbas lîdzekïus <strong>un</strong>pasâkumus.2. Darba vietâs, ja pastâv riska faktori, kurus nav bijis iespçjams novçrst, jâizmanto aizlieguma, brîdinoðas parbriesmâm, obligâti izpildâmas rîkojuma <strong>un</strong> citas zîmes.3. Jâpârliecinâs, ka izmantotâs droðîbas zîmes ir standartizçtas (<strong>un</strong>ificçtas).4. Droðîbas zîmçm jâbût izvietotâm stratçìiski labi redzamâs vietâs, pie ieejâm <strong>darba</strong> teritorijâ vai to tuvumâ tâ,lai darbinieki skaidri spçtu uztvert visu zîmç ietverto informâciju.5. Droðîbas zîmçm jâbût tâda lieluma <strong>un</strong> izmçra, kas ïautu tâs skaidri saredzçt no visattâlâkâ p<strong>un</strong>kta, no kuratâm jâbût saskatâmâm.6. Satiksmes kustîbas ceïiem, tâpat kâ <strong>darba</strong> videi, kur nepiecieðams izvairîties no tâdiem traucçjoðiemapstâkïiem kâ starpposmu noliktavas, transporta lîdzekïu <strong>un</strong> autoceltòu stâvvietas, ug<strong>un</strong>sdzçsîbas lîdzekïi <strong>un</strong>evakuâcijas izejas, jâbût labi norobeþotiem <strong>un</strong> atbilstoði apzîmçtiem.7. Cauruïvadiem, pa kuriem plûst bîstamas vielas, jâbût apzîmçtiem <strong>un</strong> aprîkotiem ar droðîbas zîmçm, it îpaðitur, kur atrodas ventiïi <strong>un</strong> kontroles vietâs tâ, lai nerastos nekâdas kïûdas vai pârpratumi.8. Trauksmes signâliem <strong>un</strong> arî citiem akustiskajiem signâliem jâbût skaidri uztveramiem personâlam, kam atbilstoðitiem jârîkojas.9. Jâpârliecinâs, ka darbinieki, ja tas nepiecieðams, savâ starpâ sazinâs ar kodificçtu <strong>un</strong> standartizçtu rokusignâlu palîdzîbu (îpaði, ja r<strong>un</strong>a ir par kravu pacelðanu vai transportçðanu).10. Visiem nodarbinâtajiem, uz kuriem attiecas droðîbas zîmju izmantoðana, jâbût atbilstoði informçtiem parzîmju nozîmi <strong>un</strong> kâ saskaòâ ar tâm jârîkojas konkrçtâ gadîjumâ.11. Ja droðîbas zîme vai signâli <strong>darba</strong> vietâ nosaka kâdu aizliegumu vai rîkojumu, kurð netiek pildîts, darbu aizliegtsuzsâkt, vai ja tas ir uzsâkts nekavçjoties jâpârtrauc.12. Nodarbinâtiem vai to pârstâvjiem jâsaòem konsultâcijas <strong>un</strong> jâbût iespçjai piedalîties gan droðîbas zîmjuizvçlç, gan to ievieðanâ <strong>darba</strong> vietâ.13. Glâbðanas (evakuâcijas) papildizeju zîmçm jânodroðina informâcija par piekïûðanu droðâm vietâm pat, ja tiekpârtraukta elektrîbas piegâde.14. Jâizmanto standartizçtas satiksmes droðîbas zîmes vienmçr, kad nepiecieðams nodroðinât pareizu transportalîdzekïu <strong>un</strong> cilvçku kustîbu. Jâveic atbilstoði informatîvie <strong>un</strong> apmâcîbas pasâkumi.46


Droðîbas zîmju lietoðanas vadlînijasIII. INFORMÂCIJAS AVOTI1. NORMATÎVIE AKTIDarba aizsardzîbas likums. (20.06.2001., stâjas spçkâ ar 01.01.2002., publicçts 2001.gada 6. jûlijâ “LatvijasVçstnesî”, Nr.105)Ministru kabineta 2002. gada 4.septembra noteikumi Nr.400 "Darba aizsardzîbas prasîbas droðîbas zîmjulietoðanâ". (Stâjas spçkâ ar 07.09.2002., publicçti 2002.gada 6.septembrî “Latvijas Vçstnesî”, Nr.127)Ministru kabineta 2002. gada 19.marta noteikumi Nr.125 "Darba aizsardzîbas prasîbas <strong>darba</strong> vietâs".(Stâjas spçkâ ar 28.03.2002., publicçti 2002.gada 26.martâ “Latvijas Vçstnesî”, Nr.47)Ministru kabineta 2001. gada 23.augusta noteikumi Nr.379 "Darba vides iekðçjâs uzraudzîbas veikðanaskârtîba". (Stâjas spçkâ ar 01.01.2002., publicçti 2001.gada 29.augustâ “Latvijas Vçstnesî”, Nr.123)2. TEHNISKÂS NORMASLatvijas valsts standarts LVS 446:2003 “Ug<strong>un</strong>sdroðîbai <strong>un</strong> civilai aizsardzîbai lietojamâs droðîbas zîmes <strong>un</strong>signâlkrasojums”.Standarts DIN 4844 1.daïa "Droðîbas maríçðana. Jçdzieni, pamatlikumi, droðîbas zîmes";Standarts DIN 4844 2.daïa "Droðîbas maríçðana. Droðîbas krâsas";Standarts DIN 4844 3.daïa "Droðîbas maríçðana. Papildus prasîbas, kas attiecas uz DIN 1. <strong>un</strong> 2.daïu".47


Droðîbas zîmju lietoðanas vadlînijasIV. NODERÎGAS ADRESESBieþi vien ir dzirdams jautâjums – Kur var iepazîties ar <strong>darba</strong> aizsardzîbas normatîvajiem aktiem? vai Kur variegût informâciju par <strong>darba</strong> aizsardzîbas jautâjumiem? Ðajâ nodaïâ mçginâsim dot atbildes uz ðiem jautâjumiemnorâdît Jums ceïu pie <strong>darba</strong> aizsardzîbas informâcijas.Informâciju vai konsultâciju par <strong>darba</strong> aizsardzîbas jautâjumiem var saòemt: Valsts <strong>darba</strong> inspekcijâK.Valdemâra ielâ 38,Rîgâ, LV – 1010Tâlr. 7021751www.vdi.lvInformâciju par <strong>darba</strong> aizsardzîbas jautâjumiem var atrast arî citu institûciju interneta mâjas lapâs: Labklâjîbas ministrija: www.lm.gov.lv Latvijas <strong>darba</strong> devçju konfederâcija: www.lddk.lv Latvijas Brîvo arodbiedrîbu savienîba: www.lbas.lv Darba <strong>un</strong> vides veselîbas institûts: www.parks.lv/home/ioeh/Likumdoðanu <strong>darba</strong> aizsardzîbas jomâ var meklçt arî pçc adresçm: www.likumi.lv www.mk.gov.lv www.saeima.lvViena no pilnîgâkajâm interneta mâjas lapâm par <strong>darba</strong> aizsardzîbas jautâjumiem ir ja<strong>un</strong>izveidotâ <strong>Eiropas</strong> DarbaDroðîbas <strong>un</strong> Veselîbas Aizsardzîbas Agentûras Latvijâ mâjas lapa: http://osha.lvInformâciju par ja<strong>un</strong>âkajâm aktualitâtçm, pçtîjumiem <strong>un</strong> situâciju <strong>Eiropas</strong> Savienîbas dalîbvalstîs <strong>un</strong> kandidâtvalstîsJûs varat atrast <strong>Eiropas</strong> Darba Droðîbas <strong>un</strong> Veselîbas Aizsardzîbas Agentûras interneta mâjas lapâ:http://europe.osha.eu.int/Ar piezîmçm <strong>un</strong> ieteikumiem, kâ arî pçc sîkâkas informâcijassaistîbâ ar ðîm vadlînijâm var griezties:Valsts <strong>darba</strong> inspekcijâK.Valdemâra ielâ 38, Rîgâ LV–1010, tâlr. 7021704vai Valsts <strong>darba</strong> inspekcijas reìionâlajâs inspekcijâs48

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!