Disertacijas kopsavilkums - Aleph Files - Rīgas Tehniskā universitāte

2 − χl( − R) eτ = 1 , (31)kur χ=N def ·σ, l – šėiedras garums, σ - defekta absorbcijas šėērsgriezuma laukums (σparasti ir robežās 10 -16 – 10 -18 cm 2 ).No izteiksmes (31) redzams, ka defektu koncentrācija N def ir apgriezti proporcionālašėiedras caurlaidībai, t.i., N def ~1/τ. Savukārt pēc mērījumiem redzams, ka 1/τ~I i . Tātad, pilnīgiiespējams, ka novērotais vājinājuma pieaugums ir saistīts ar defektu centru rašanos šėiedrā.Tomēr paliekoši defekti netika novēroti, jo caurlaidība paliekoši neizmainījās (sk. 10. līdz 12.att.), līdz ar to iespējami tikai īslaicīgi defekti.Kā vēl viens iespējamais NOZ cēlonis var būt divfotonu absorbcija. Kā zināms absorbcijaskoeficients šėiedrā χ aug proporcionāli gaismas intensitātei OŠ I s saskaĦā ar izteiksmi [2]:χ = χ 0 + χ 2 I i , (32)kur χ 0 ir šėiedras lineārais absorbcijas koeficients, χ 2 ir nelineārais divfotonu absorbcijaskoeficients.Var uzskatīt, ka gaisma šėiedrā izplatās nevis pa lauztu līniju, bet gan pa taisni z-assvirzienā (gaismas nolieces leĦėis pret šėiedras asi nepārsniedza 1.9 o ). Šādā gadījumā gaismasintensitātes izmaiĦas I s apraksta diferenciālvienādojums. Gaismas intensitāte šėiedrā var tiktaprēėināta pēc šādas diferenciālās izteiksmes:dIsdz20 s 2 s= −χ I − χ I ,(33)kur χ 0 – lineārais absorbcijas koeficients, χ 2 – divfotonu absorbcijas koeficients.Pie z = 0 I i varam atrast sakarību starp intensitāti šėiedras ieejā I i un šėiedrā I s :I i = (1 – R)⋅I s, (34)Līdzīga izteiksme sanāk šėiedras izejas intensitātei ar z = L (L šėiedras garums) I iz un I iNo formulām 34-36. iegūst šādu izteiksmi:I iz = (1 – R)⋅I i, (35)1 1=τ τ0e+ χ2⋅ Ii⋅χ ⋅0χ0l−1( 1−R), (36)kur τ = I i /I iz (gaismas intensitāte šėiedras ieejā un izejā), τ 0 – sākotnēja gaismas I i /I izvērtība un sākotnējā gaismas caurlaidība ir:2 −χ0τ = − R e un (37)01( )l26