tūrisma stratēiskā vadība

VIDZEMES AUGSTSKOLAPašnovērtējuma ziņojumsProfesionālā maģistra studiju programmaTŪRISMA STRATĒĢISKĀ VADĪBASATURS1. STUDIJU PROGRAMMAS MĒRĶI UN UZDEVUMI2. STUDIJU PROGRAMMAS ORGANIZĀCIJA3. STUDIJU PROGRAMMAS UN TAJĀ IEKĻAUTO LEKCIJU KURSU,PRAKTISKO NODARBĪBU UN CITU STUDIJU PASĀKUMU APRAKSTS4. VĒRTĒŠANAS SISTĒMA5. STUDIJU PROGRAMMAS PRAKTISKĀ ĪSTENOŠANA6. STUDIJU PROGRAMMAS PERSPEKTĪVAIS NOVĒRTĒJUMS7. STUDĒJOŠIE8. STUDIJU PROGRAMMĀ NODARBINĀTĀ AKADĒMISKĀ PERSONĀLANOVĒRTĒJUMS9. FINANSĒŠANAS AVOTI UN INFRASTRUKTŪRAS NODROŠINĀJUMS10. ĀRĒJIE SAKARI11. STUDIJU PROGRAMMAS ATTĪSTĪBAS PLĀNSPIELIKUMIVALMIERA,TŪRISMA UN VIESMĪLĪBAS VADĪBAS FAKULTĀTE2008./2009. akadēmiskais gads

1. STUDIJU PROGRAMMAS MĒRĶI UN UZDEVUMIStudiju programmas mērķiTūrisma stratēģiskās vadības maģistra profesionālās studiju programmas galvenais mērķisir sagatavot augsti kvalificētus vadošā līmeņa darbiniekus profesionālajā darbībā – vadītājustūrisma nozarē valsts, sabiedriskajā un privātajā sektorā, kuru teorētiskās un praktiskāskompetences: zināšanas, prasmes, iemaņas un attieksmes atbilstu mūsdienu darba tirgusprasībām un pasaulē vispāratzītam standartam par otro profesionālo grādu vadības zinātnēs(Master of Business Administration), kas savukārt nodrošinātu spēju vadīt iestādi, uzņēmumuglobalizācijas mainīgajā vidē, spētu uzņemties profesijas standartā noteiktos pienākumus unveikt uzdevumus šo pienākumu izpildei.Sekundārais studiju programmas mērķis ir sniegt iespēju attīstīt studējošā personību unpaplašināt zināšanas dažādās interešu jomās.Eiropā un visā pasaulē tūrisms ir būtiska ekonomikas nozare. Reaģējot uz globāloekonomisko krīzi, 2008.gada otrajā pusē un 2009.gada pirmajos trīs ceturkšņos tūrismanozare piedzīvojusi samazinājumu gan pasaulē, gan arī Latvijā. Saskaņā ar LatvijasIlgtspējīgas attīstības pamatnostādnēm tūrisms Latvijā tiek uzskatīts par stratēģiskuekonomiskās attīstības un nodarbinātības prioritāti,lai to īstenotu Latvijai nepieciešami augstikvalificēti vadošā līmeņa darbinieki, kuri dotu savu ieguldījumu Latvijas tūrisma attīstībaspolitikas veidošanā un īstenošanā. Tūrisma nozīmi Latvijas ekonomikā apstiprināja arī ValdaDombrovska vadītā Ministru Kabineta izstrādātā deklarācija par iecerēto darbību. Jaunaskvalificētu vadītāju paaudzes sagatavošanas nozīmība ir būtiska apstākļos, kad tūrisma nozareizjūt pieprasījuma samazināšanos.Studiju programmas uzdevumiLai sasniegtu izvirzīto mērķi, programma sniedz zināšanas, veido un attīsta profesionālāsdarbības veikšanai nepieciešamo prasmju, iemaņu un attieksmju kopumu atbilstoši tūrismauzņēmuma vadītāja profesionālajai kvalifikācijai.Studiju programmas izpildes rezultātiZināšanas un izpratne: jaunākās teorētiskas zināšanas par tūrismu kā tautsaimniecības nozariun tā vietu valsts ekonomikā, to saistība ar moderno starptautisko uzņēmējdarbības vidi,uzsvaru liekot uz tūrisma institūciju, uzņēmumu stratēģisko vadību, mūsdienu pārvaldības,uzņēmējdarbības un tās vides aktualitātēm, tūrisma mārketinga vadības jautājumiem,personāla vadību organizācijā, finanšu vadību, uzņēmuma riska analīzi un vadību, jaunākoinformāciju valsts pārvaldes un uzņēmējdarbības likumdošanā un informācijas tehnoloģijusasniegumu, piemēram, e-biznesa tūrismā attīstībā, gan arī par aktuāliem humanitāriem,sociāliem un dabaszinātņu jautājumiem. Prakses un teorētisko zināšanu sintēze darbojas kāmoderna vadītāja izaugsmi veicinošs faktors. Sekmē studentos motivāciju tālākizglītībai,sagatavojot programmas beidzējus studijām doktorantūrā un pētnieciskajam darbam.Prasmes, iemaņas: ar programmas palīdzību tiek veidota jauna, prasmīga tūrisma institūcijuun uzņēmumu augstākā posma vadītāju paaudze, kura radoši domājot un darbojoties:• spēj uzņemties profesionālo atbildību un pieņemt atbildīgus lēmumus;• nodrošina lieliskas saskarsmes un sadarbošanās prasmes ar darbiniekiem,partneriem, plašsaziņas līdzekļiem;• prot domāt un izteikties, izmantojot gan klasiskos, gan arī inovatīvas vadības,uzņēmējdarbības, ekonomikas, finanšu, tūrisma nozares utt. terminus un koncepcijas, spējpatstāvīgi attīstīt savas kompetences;

• demonstrē izpratni un atbildību par profesionālās darbības ietekmi uz vidi šītermina plašākajā nozīmē;• spējīga prasmīgi veikt institūcijas, uzņēmuma operatīvo un stratēģiskovadīšanu.2. STUDIJU PROGRAMMAS ORGANIZĀCIJAVidzemes Augstskolas (ViA)Tūrisma stratēģiskās vadības (TSV) studiju programma irmaģistra profesionālās augstākās izglītības studiju programma (LR izglītības klasifikatorakods Nr. 4634517), kura tiek realizēta saskaņā ar 2004. gada 27. maija LR IZM izsniegtolicenci par tiesībām īstenot profesionālo maģistra augstākās izglītības studiju programmu”Tūrisma stratēģiskā vadība” (4634517) profesionālā maģistra grāda uzņēmējdarbībā untūrisma nozares uzņēmuma vadītāja kvalifikācijas iegūšanai.2007.gada 10. oktobrī akreditācijas komisija to akreditēja uz sešiem gadiem (līdz 2013. gada31. decembrim). Beidzot studijas TSV studiju programmā, tiek piešķirts diploms parprofesionālā maģistra grāda iegūšanu uzņēmējdarbības vadībā un tūrisma nozaresuzņēmuma vadītāja profesionālās kvalifikācijas (LR profesiju klasifikatora kods Nr.122908) iegūšanu.Sekmīgi pabeigtas TSV studijas dod iespēju turpināt studijas doktorantūrā gan Latvijā, ganārzemēs.2008./2009.akadēmiskajā gadā TSV studiju programma tika realizēta pilna un nepilnalaika studijās.Programmas un B daļas izvēle 2008./2009.ak.g.:Pilna laika studijās (TSV PL 2008) studenti B daļas izvēli 6 kp apjomā veica 2008.gadadecembrī, izvēloties studiju kursus „Tūristu mītņu vadība” un „Speciālo pasākumu tūrismāorganizācija un vadība” un „E-tūrisma mārketings”Nepilna laika studijas (TSV NL 2008 ) studenti B daļas izvēli 6 kp apjomā veica 2008. gadamaijā un tika izvēlēti studiju kursi „Tūristu mītņu vadība”, „Speciālo pasākumu tūrismāorganizācija un vadība” un „Konferenču un semināru vadība”.2008./2009.ak.gadā tika turpinātas nepilna laika studijas (TSV NL 2008) studentiem gan ariegūtu 2.līmeņa augstāko profesionālo izglītību un 5.līmeņa profesionālo kvalifikāciju, ganbez tās. 2009.gada janvārī nepilna laika studijas pirmajā kursā netika uzsāktas.2009. gada februārī notika studiju programmas izlaidums pilna un nepilna laika studijās, kurādiplomus saņēma 10 absolventi (TSV NL 2007, TSV PL 2007). 2009.gada jūnijā notikavasaras izlaidums un TSV studiju programmu absolvēja 5 studenti, kas maģistra darbusdažādu iemeslu dēļ neaizstāvēja 2008./2009.gada rudens semestra noslēgumā.Akadēmiskā studiju gadā izdarītās izmaiņas studiju plānā un ar studiju procesusaistītajos nolikumos 2008./2009.g.1. Izdarītas izmaiņas metodiskajos noteikumos „Par maģistra darba izstrādi unaizstāvēšanu sociālo zinātņu profesionālā maģistra grāda uzņēmējdarbības vadībāiegūšanu”(grozījumi apstiprināti ViA Tūrisma un viesmīlības vadības fakultātes(TVVF) docētāju kopsapulcē 2009.gada 19.maijā). Izmaiņas izdarītas, ņemot vērā ViA

Valsts pārbaudījuma (bakalaura darba/maģistra darba) aizstāvēšanas kārtību un studijuprocesā gūtos priekšlikumus, ar kuriem precizējami un papildināmi metodiskienoteikumi.2. Izdarītas izmaiņas studiju plānā, neskarot programmas saturu, bet gan laikaplānojumu. Studiju plāna izmaiņas veiktas, lai līdzsvarotu apgūstamo studiju kursuapjomu pa semestriem, kā arī, lai atvieglotu TSV studentiem mobilitātes iespējas.Izmaiņas stājas spēkā no 2009./2010.akadēmiskā gada. Izmaiņas nākamajāakadēmiskajā gadā tiks attiecinātas tikai uz pilna laika studentiem TSV 2009.Tabula Nr.1. Studiju plāns ar 2008./2009.akadēmiskajā gadā veiktajām izmaiņāmpilna laika studijās ar iepriekš iegūtu 5. līmeņa profesionālo kvalifikācijuI semestris 20 kp II semestris 20 kp III semestris 20 kpKvalitātes vadības sistēmas2kpKultūras tūrisma vadība 4kpFinanšu un riska vadība 4kpTūrisma mārketinga vadība2kpZināšanu ekonomika unpārvaldība 2kpB daļas studiju kurss 2 kpMaģistra darbs 4 kpTūrisma pētījumuStarpkultūru komunikācijametodoloģija 3kp2kpCilvēkresursu vadība un Tūrisma uzņēmumuanalīze 3kpstratēģiska vadība 2kpSemantika un tūrisms 2kp Starptautiskā projektuvadība 2kpB daļas studiju kursi pēc izvēlesMaģistra darbs 14kp4 kpMaģistra prakse 6 kpMaģistra darbs 2 kpTabula Nr.2. Studiju plāns ar 2008./2009.akadēmiskajā gadā veiktajām izmaiņāmpilna laika studijās ar iepriekš iegūtu 5. līmeņa profesionālo kvalifikācijuI semestris 20 kp II semestris 20 kp III semestris 20 kp IVsemestris 20kpKvalitātes vadības sistēmas2kpKultūras tūrisma vadība 4kpFinanšu un riska vadība 4kpTūrisma mārketinga vadība2kpZināšanu ekonomika unpārvaldība 2kpB daļas studiju kurss pēcizvēles 2 kpMaģistra darbs 4 kpTūrisma pētījumumetodoloģija 3kpStarpkultūru komunikācija2kpCilvēkresursu vadība un Tūrisma uzņēmumuanalīze 3kpstratēģiska vadība 2kpSemantika un tūrisms 2kp Starptautiskā projektuvadība 2kpB daļas studiju kursi pēc izvēlesKvalifikācijas prakse 12 kp6 kpKvalifikācijas prakse 8 kpMaģistra darbs 4 kpMaģistra prakse 6 kpMaģistra darbs 14 kpStudiju programmas iekšējās kvalitātes mehānisms darbojas vairākos līmeņos:Stratēģisko kontroli īsteno ViA Senāts, bet administratīvo un uzskaites kontroli realizē Studijudaļa.Tūrisma un viesmīlības vadības fakultāte regulāri, reizi mēnesī izvērtē savu darbību docētājukopsapulcēs; ikgadēji fakultātē tiek apspriests studiju programmas pašnovērtējuma ziņojums,vērtēti uzņemšanas rezultāti un valsts pārbaudījuma aizstāvēšanas rezultāti. Tiek turpināta2007. gadā ieviestā prakse, ka Valsts pārbaudījuma komisijas priekšsēdētājs pēc komisijasdarba uzraksta kopsavilkumu, dodot vērtējumu un priekšlikumus par maģistra darbutematiem, kvalitāti un aizstāvēšanu kopumā. Valsts pārbaudījuma komisijas vadītājaatsauksmi par 2008./2009.akadēmiskajā gada maģistru darbu aizstāvēšanām skatīt pielikumāNr. 2.

Regulāri (reizi 2 mēnešos, bet nepieciešamības gadījumos biežāk) notiek TVVF domes sēdes,kurās tiek izvērtēti un apstiprināti programmas viesdocētāji. Regulāri (1 reizi mēnesī)notikušas visu ViA studiju programmu direktoru sanāksmes, kurās tiek apspriesti ar studijuprocesu saistītie jautājumi.TVVF docētāju līdzdalība tūrisma sabiedriskajās organizācijās nodrošina diskusijas unpārrunas ar tūrisma nozares profesionāļiem, darba devējiem, un ļauj spriest par nepieciešamoaktualitāšu integrēšanu studiju programmā.Studiju programmas direktore regulāri tikusies ar studentiem gan klātienē, gan arīkomunicējusi elektroniski. Iekšējās kvalitātes kontroles mehānisma būtiska daļa ir studējošoanketas par studiju kursiem un pārrunas par studiju procesu ar studiju programmas direktori.Ik semestri pēc studiju kursiem tiek veiktas studējošo aptaujas un ar to rezultātiem tiekiepazīstināti studiju kursu docētāji. Studiju programmas direktore komunikācijā ar studentiemir uzsvērusi cik nozīmīgs ir studējošo novērtējums par studiju kursiem. Salīdzinājumā ariepriekšējiem gadiem ir būtiski uzlabojumi studējošo aptauju organizēšanā no programmasadministrācijas puses – pilna un nepilna laika studijās kopā veikta 20 studiju kursu aptauja..Anketēšanas process un datu apkopojums tika organizēts e-vidē, diemžēl aptaujas dati netikalaicīgi apstrādāti un ar tiem docētāji netika iepazīstināti uzreiz pēc kursa beigām. Šī ir vienano aktivitātēm, kuras pilnveide jāturpina nākamajā akadēmiskajā gadā, lai docētāji laicīgisaņemtu sava darba vērtējumu, kā arī, lai studējošie, it īpaši nepilna laika studenti, tiktumotivēti aktīvāk aizpildīt kursu vērtējumu anketas.Prakses darba vērtējumu studentam veic prakses vadītāji prakses uzņēmumos unorganizācijās, bet praksi publiski aizstāv augstskolā, kur praksi pieņem divi TVVF docētāji.Gan prakses vietas izvēlē, gan prakses aizstāvēšanā būtisks kritērijs ir prakses vietas un saturaatbilstība maģistra līmeņa studijām.Tiek turpināts darbs pie maģistra darbu kvalitātes uzlabošanas, gan veicot izmaiņasmetodiskajos noteikumos „Par maģistra darba izstrādi un aizstāvēšanu sociālo zinātņuprofesionālā maģistra grāda uzņēmējdarbības vadībā iegūšanu”, gan pilnveidojot maģistradarba starpieskaišu procesu un prasības, lai nodrošinātu, ka darbs pie maģistra darba izstrādestiek uzsākts laicīgi un notiek sistemātiski.Par studiju programmas īstenošanu pēc tās akreditācijas atbildīgs studiju programmasdirektors. Izmaiņas studiju programmā var tikt izdarītas pēc studiju programmas direktora,fakultātes docētāju, Domes, Senāta Studiju un zinātņu komisijas, kā arī pēc studējošoierosinājuma. Izmaiņas studiju programmā tiek apstiprinātas TVVF Domē.Tabula Nr.3. Studiju procesā iesaistītās organizācijas, struktūras un personasDalībnieksSenātsDarbība Regularitāte RezultātsApstiprina kārtību un noteikumus, kuriregulē ViA darbības sfērasApstiprina vēlēto akadēmisko amatupienākumus un saturu.Apstiprina viesdocētāju amatapienākumus un saturuReizi mēnesī (ja attiecīgās studijuprogrammas jautājums iesniegts.Kopš veiktas ViA strukturālasizmaiņas, 2008./2009. akadēmiskāgada laikā uz Senātu nav virzītitieši ar konkrēto studijuprogrammu saistīti jautājumi)2008.gada septembris2009.gada janvārisPilnveidoti studijukursi, papildināta unuzlabota studijuprogramma

StudijuunzinātņukomisijaIzdiskutē un sniedz savu vērtējumuSenātā iesniegtajiem jautājumiem.Reizi mēnesī (izskata, jaattiecīgās studijuprogrammas jautājumsiesniegts)TūrismaunviesmīlībasvadībasfakultātesDomeLēmumu pieņemšana par uzņemšanasnoteikumiem, izmaiņām studiju programmā,pašnovērtējuma ziņojumu apstiprināšana,akadēmiskā personāla vēlēšanas unviesdocētāju aastiprināšana, Valstspārbaudījuma komisijas apstiprināšana, citudokumentu apstiprināšana.Reizi divos mēnešos vaipēc vajadzībasStudijuprogrammudirektorusēdesStudijudaļaTVVF docētājukopsapulcesIzskata nolikumus, kārtību, kas attiecas uzstudiju procesu;Izdiskutē jautājumus, kas saistīti ar studijuprogrammas organizāciju (loģistiku), uniesniedz priekšlikumus atbildīgaistruktūrvienībaiStudiju vērtējumu protokolu izsniegšana unsaņemšana (savlaicīga);Studiju kursu aprakstu saņemšana nodocētāja, uzsākot studiju kursu;Studiju plāna un programmas izpildeskontrole;Rīkojumu sagatavošana par praksēm;Studentiem izziņu izsniegšanas procedūra uniesniegumu pieņemšanas kārtība.Izdiskutē pašnovērtējuma ziņojumus,izmaiņas studiju programmā, kā arī izdiskutēiekšējos normatīvos dokumentus, kas regulēstudiju procesa organizāciju;izvērtē akadēmiskā personāla atbilstībustudiju kursam, iesaka docētājus, kuruspiesaistīt; izvērtē un apstiprina maģistradarbu tematus un zin. vadītājus;Lemj par ārvalstu lektoru piesaisti, apmaiņasstudentiem (izejošiem un ienākošiem); lemjpar dalību projektos.Vienu reizi mēnesīRegulāriVienu reizi mēnesīPilnveidoti studiju kursi, papildināta un uzlabota studiju programmaValstspārbaudījumakomisijaValsts pārbaudījuma komisijā piedalāsnozares profesionāļi. Valsts pārbaudījumakomisijas priekšsēdētājs sniedzkopsavilkumu par maģistra darbiem, tokvalitāti, aktualitāti.Pēc Valsts pārbaudījumaSabiedriskāsorganizācija,darba devējiTVVF docētāji piedalās sabiedriskoorganizāciju sapulcēs, kurās pulcējas nozaresuzņēmēji un tiek diskutēti nozares attīstībasjautājumi un aktualitātes tiek integrētasstudiju saturā.RegulāriDocētājiStudiju kursu satura aktualizēšana;Literatūras avotu (grāmatu, datu bāzu)caurskatīšana, iesnieguma par jaunāko avotuRegulāri

iegādi sagatavošanaStudijuprogrammasdirektorsStudentiTikšanās ar studentiem, docētājiem, laiizzinātu kādi uzlabojumi nepieciešami studijuprogrammā; pārrunas ar docētājiem parstudiju kursa novērtēšanas rezultātiem;nodarbību un konsultāciju grafikasagatavošana un tā izpildes kontrole;absolventu atsauksmju analīze;studiju plāna un programmas izpilde;Maģistra darbu starpizstrādes semināruorganizācija un vadība sadarbībā ardocētājiem.Studiju kursu novērtējuma anketuaizpildīšana;Tikšanās ar studiju programmas direktoru;Studentu individuālie priekšlikumi, problēmurisinājumi par studiju procesu, saturukonsultācijās vai elektroniski ar studijuprogrammas direktoru.RegulāriPēc katra studiju kursaPēc katra semestraPēc individuālas iniciatīvasPilnveidoti studiju kursi, papildināta un uzlabotastudiju programma3. STUDIJU PROGRAMMAS UN TAJĀ IEKĻAUTO LEKCIJU KURSU,PRAKTISKO NODARBĪBU UN CITU STUDIJU PASĀKUMU APRAKSTSStudiju programmas kopējais apjoms studentiem ar iepriekš iegūtu 2.līmeņa augstākoprofesionālo izglītību un 5. līmeņa profesionālo kvalifikāciju tūrisma nozares uzņēmumavadītājs – 60 kredītpunkti.• A daļa – teorētiskie studiju kursi 28 kredītpunkti, 6 kredītpunkti prakse, 20kredītpunkti maģistra darba izstrāde;• B daļa –6 kredītpunktiObligātajā - A daļā iekļauti vispārizglītojoši studiju kursi, nozares teorētiskie pamatkursi,studiju kursi, kas attīsta vadības, sociālās, komunikatīvās un organizatoriskās iemaņas,nozares profesionālās specializācijas un vadībzinības teorijas kursi, kā arī prakse un maģistradarba izstrāde.Obligātās izvēles - B daļā studentiem tiek piedāvāti studiju kursi, kuri dod iespēju padziļinātteorētiskās zināšanas specifiskos tūrisma veidos.Studiju programmas kopējais apjoms studentiem ar iegūtu augstāko izglītību bezprofesionālās kvalifikācijas – 80 kredītpunkti.• A daļa – teorētiskie studiju kursi 28 kredītpunkti, 6 kredītpunkti maģistraprakse, 20 kredītpunkti kvalifikācijas prakse, 20 kredītpunkti maģistra darba izstrāde;• B daļa – 6 kredītpunktiStudiju programmā iekļauti vispārizglītojoši studiju kursi, nozares teorētiskie pamatkursi,studiju kursi, kas attīsta vadības, sociālās, komunikatīvās un organizatoriskās iemaņas,nozares profesionālās specializācijas un vadībzinības teorijas kursi.Lai iegūtu profesionālo kvalifikāciju, studentiem tiek organizēta kvalifikācijas prakse 20 kpapjomā. 2008./2009.akadēmiskā gada laikā saskaņā ar studiju plānu divas TSV pilna laikastudentes aizstāvēja kvalifikācijas praksi. Kvalifikācijas prakses norisi reglamentē atsevišķsnolikums.

3. VĒRTĒŠANAS SISTĒMAStudentu studiju darba rezultāti tiek kontrolēti un vērtēti:• pārbaudījumos pēc studiju kursa pilnīgas apguves;• pēc pilnas studiju programmas apguves – maģistra darba izstrāde unaizstāvēšana.• Studenta sekmju kopvērtējums semestra laikā.Ikviena pārbaudījuma mērķis ir konstatēt, kādā līmenī students ir apguvis teorētiskāszināšanas un ieguvis prasmes un iemaņas pielietot teorētiskās zināšanas profesionālajādarbībā nepieciešamo uzdevumu veikšanai.Katrā kursā ir izstrādāti savi vērtēšanas kritēriji, kas paredz dažādu formu un veidupārbaudījumus. Katra kursa noslēgumā students kārto rakstisku vai mutisku eksāmenu.Studiju darba kopējais novērtējums tiek veidots pēc kumulatīvās sistēmas, kas paredzpakāpenisku gala vērtējuma veidošanos no vairākiem studenta darbiem katrā kursā.Vērtēšanas sistēma ir katra kursa izvērstā kursa apraksta sastāvdaļa, kuru docētājs studentamizsniedz pirmās nodarbības laikā.TSV 2008 pilna laika studentu vidējā svērtā atzīme 2008.g. rudens semestrī bija 7,2 balles un2009.g. pavasara semestrī 7,7 balles, kas ir neliels samazinājums salīdzinājuma ar iepriekšējoakadēmisko gadu. TSV 2008 nepilna laika studentu vidējā atzīme 2008.g. rudens semestrī bija7,1 balles, bet pavasara semestrī bija 7,9 balles. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu sekmjuvidējais līmenis vērtējams kā stabils.Zināšanu, prasmju un iemaņu vērtēšana visos studiju kursos notiek 10 ballu sistēmā (LR IZMnoteikumi nr.208.,14.04.1998). Eksāmenu uzskata par nokārtotu (maģistrantam ieskaitakredītpunktus), ja vērtējums ir no 4 (gandrīz viduvēji) līdz 10 (izcili) ballēm. Prakse (gankvalifikācijas, gan maģistra) tiek vērtēta ar vērtējumu “ieskaitīts” vai “neieskaitīts”.Eksāmena vērtējums, kā arī gala vērtējums, kurš ierakstīts vērtējuma protokolā, docētājamTVVF vecākajai speciālistei jānodod ne vēlāk kā 3 nedēļas pēc eksāmena dienas.Studiju kursu laikā studentu teorētiskās zināšanas tiek pārbaudītas un vērtētas pēc individuālāstudiju darba rezultātiem: kontroldarbi, referāti, pētījumi, līdzdalība diskusijās, zināšanupārbaudes testi u.c. Praktisko iemaņu apguve tiek kontrolēta izmantojot praktiskusuzdevumus, organizējot prakses. Ikviena zināšanu un prasmju pārbaudes forma ir komponentskopējā pārbaudes sistēmā un tai ir noteikts īpatsvars kopējā vērtējumā. Pārbaudījumu formassemestra laikā ir izvēlētas tā, lai studenti tiktu motivēti regulāri un sistemātiski strādāt un,piedaloties pārbaudījumā, pierādīt, ka studiju kurss ir apgūts pilnībā. Šādos gadījumosstudents saņem novērtējumu par visu studiju kursu. Vērtējums tiek dots summējot atsevišķospārbaudes posmos iegūto vērtējumu un ņemot vērā katra atsevišķā komponenta īpatsvarukopējā vērtējuma sistēmā. Pēc mācībspēka ieskatiem var tikt noteikts pārbaudījums pēcstudiju kursa pilnīgas apguves. Pārbaudījums pēc studiju kursa pilnīgas apguves tiekorganizēts pēc pilna kursa apguves. Šāds pārbaudījums var tikt organizēts kā rakstiski, tāmutiski.Maģistra darbu aizstāvēšana notiek saskaņā ar LR MK noteikumiem Nr.481 “Noteikumi parotrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts standartu" un ViA Valsts pārbaudījuma(kvalifikācijas darba/bakalaura darba/maģistra darba) aizstāvēšanas kārtību. Valstspārbaudījums sastāv no maģistra darba uzrakstīšanas un tā publiskas aizstāvēšanas. Maģistra

darbs ir individuāli veikts pētījums ar praktisku ievirzi. Tam jāatspoguļo maģistranta spējasatlasīt, sistematizēt un analizēt materiālu, prasme pamatot materiāla atlasi, argumentētizvirzītos secinājumus un priekšlikumus.2008.gada decembrī TVVF domes sēdē tika apstiprināts Valsts pārbaudījuma komisijassastāvs:• Jānis Jenzis, LR Kultūras ministra padomnieks, restorāna Ostas skati valdespriekšsēdētājs (komisijas priekšsēdētājs);• Valērijs Seilis, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta direktors (komisijas vadītājavietnieks);• Marina Paņkova, LR Ekonomikas ministrijas Tūrisma nodaļas vadītāja;• Pēteris Ločmelis, Latvijas Tūrisma aģentu asociācijas menedžeris;• Rolands Melbārdis, aktīvā tūrisma centra "Eži" direktors;• Ilze Drukmane - Air France un KLM tirdzniecības pārstāve Latvijā un Lietuvā;• Pauls Gusts - Kaleva Travel pārdošanas un mārketinga directors;• Daina Vinklere – Latvijas Tūrisma informācijas organizāciju asociācijas Lattūrinfovadītāja;• Dr. art Jānis Kalnačs, ViA profesors;• Dr.oec. Agita Līviņa, ViA akadēmiskā prorektore, asociētā profesore.Apstiprinātās valsts pārbaudījumu komisijas sastāvs ir plašāks kā noteiktais minimālais valstspārbaudījuma komisijas lielums, jo komisija tiek apstiprināta uz gadu.Valsts pārbaudījuma komisijas mutiskās atsauksmes un komisijas priekšsēdētāja rakstiskaisziņojums ļauj izdarīt secinājumus par TSV studentu izstrādāto maģistra darbu aktualitāti unkvalitāti. Valsts pārbaudījuma komisija studentu darbus novērtē pēc kritērijiem (pētījumaaktualitāte un izvēles pamatojums 10%, pētāmās problēmas skaidrība, darba struktūra,metodes 25%, rezultātu analīze un interpretācija, izvirzītie priekšlikumi un secinājumi 35%,darba noformējums 10%, uzstāšanās, aizstāvība 20%), vērtējuma rezultāti studentiem tiekpaziņoti tajā pašā dienā. Ja komisija uzskata, ka maģistra darbs nav aizstāvēts, tad maģistradarbs jāpārstrādā un jāaizstāv atkārtoti. Saskaņā ar TVVF kritērijiem, maģistra darbu galīgovērtējumu sastāda: komisijas vērtējums -50%, recenzenta vērtējums -30 %, darba vadītājavērtējums -20%.4. STUDIJU PROGRAMMAS PRAKTISKĀ ĪSTENOŠANAStudiju metodes ietver: lekcijas, praktiskās nodarbības, kas var būt grupu darbi, situācijuanalīze, patstāvīgo darbu prezentācijas, pieredzes apmaiņas vizītes uzņēmumos unorganizācijās.Lekcijās tiek izmantots multimediju projektors un Internets (lielākā daļa TSV docētājilekcijas gatavo izmantojot Power Point prezentāciju formātu), ir iespēja izmantot TV unvideo. Ja to prasa studiju kursa vai nodarbības specifika, tad atsevišķas nodarbības tiek vadītasdatorauditorijā un bibliotēkā. Lekciju materiāli, zinātniskie raksti un cita veida mācībumateriāli tiek ievietoti ViA e - mācību vidē http://punkts.va.lv, kura ir pieejama TSVstudentiem, izmantojot lietotājvārdu un paroli.Studiju kursi, kuros 2008./2009. gadā tika izmantota ViA e-mācību vide :• Kvalitātes vadības sistēmas• Finanšu un risku vadība• Tūrisma pētījumu metodoloģija• Zināšanu ekonomika un pārvaldība

• Cilvēkresursu vadība un analīze• Tūrisma mārketinga vadība• Tūrisma uzņēmumu stratēģiska vadība• Konferenču un semināru organizācija un vadība• Speciālo pasākumu tūrismā organizācija un vadība• Tūrisma mītņu vadība• Kultūras tūrisma vadība• Starpkultūru komunikācija• Semantika un tūrismsDocētāji pakāpeniski palielina apjomus, kādos tiek lietota e-mācību vide – ne tikaiprezentācijas tiek ievietotas e-vidē, bet mācību metodiskie materiāli, papildus literatūra,veidoti diskusiju forumi, e-vidē notiek komunikācija starp docētāju un studentu, darbuiesniegšana u.c. Lai studenti apgūtu studiju procesā nepieciešamās prasmes darbā ar e-mācībuvidi, studiju gadu uzsākot īpaši šim nolūkam tiek organizētas mācības. Papildus VidzemesAugstskolas iekštīklā pieejami studiju procesu reglamentējoši vispārēji dokumenti uniesniegumi veidlapas. Saziņa starp mācībspēku un studentu iespējama gan ar elektroniskāpasta starpniecību, gan individuālās klātienes konsultācijās ar docētāju.Nepilna laika studijās klātienē nodarbības notiek vienreiz mēnesī 2 dienas. Galvenā klātienesnodarbību forma ir lekcija (~ 70% lekcijas un ~ 30% semināri, studentu prezentācijas), joatvēlētais kontaktstundu skaits (uz 1 kredītpunktu ir 5 akadēmiskās stundas) nedod tādasiespējas kā darbā ar pilna laika studentiem plānot izvērstas grupu vai praktiskās nodarbības.Vairāki docētāji lekcijas ietvaros iekļauj diskusijas, kā arī nelielus praktiskos darbus unkontroldarbus, arī pieredzes apmaiņas ekskursijas uz tūrisma uzņēmumiem. Nepilna laikastudentu pārējo laiku aizņem patstāvīgās studijas.Īpaša uzmanība tiek pievērsta studentu zinātniski pētnieciskai ievirzei, kas saistīta ar tēmasizvēli maģistra darbam, kura pilna laika studentiem jāpiesaka studiju programmas direktorei2. semestra sākumā un nepilna laika studentiem 3.semestra sākumā. Līdz ar to studentiem iriespēja mērķtiecīgi strādāt pie interesējošās tēmas, arī attiecīgi izvēloties prakses vietu. Visasmaģistra darba tēmas un darbu zinātniskie vadītāji 2008./2009.gadā tika apstiprināti TVVFdocētāju kopsapulcē. Kopā studentiem jākārto divas maģistra darba starpieskaites semināratipa nodarbībās. Starpieskaites kārtošanas laiku skat. zemāk pievienotajā tabulā.Tabula Nr.4. Maģistra darba starpieskaitesStudiju1.starpieskaite2.starpieskaitesemestris2.semestris PL studenti (60 kp studiju programma)3.semestris NL studenti (60 kp studiju programma) PL studenti (60 kp studiju programma)PL studenti (80 kp studiju programma)4.semestris NL studenti (80 kp studiju programma) NL studenti (60 kp studiju programma)PL studenti (80 kp studiju programma)5.semestrisNL studenti (80 kp studiju programma)Tabula Nr.5. 2008./2009.g. TSV 2007 pilna laika studiju maģistru darbu tēmas(darbi aizstāvēti gan rudens, gan pavasara semestrī)• Sporta pasākumi sporta tūrisma attīstībai Latvijā• Vides apziņas veicināšanas stratēģijas izstrāde Gaujas nacionālā parka administrācijai• Ienākošais jauniešu tūrisms Latvijā• Vienota Latvijas tēla trūkums – problēma vai priekšrocība tūrismā

Tabula Nr.6. 2008./2009.g. TSV 2007 nepilna laika studiju maģistru darbu tēmas(aizstāvēti gan rudens, gan pavasara semestrī)• Kultūras tūrisma attīstība dvīņu pilsētās Valkā – Valgā• Ieņēmumu vadības pielietojuma pamatojums Reval Hotel viesnīcās• Latviešu tautas kultūras tradīcijas Vidzemes tūrismā –nacionālās identitātes stiprināšanai untūristu piesaistei• Lauku tūrisma attīstība un galvenie riski viesu namos Valkas rajonā• Sakārtotas vides nozīme tūrismā• Personāla kvalitāte lauku tūrisma uzņēmumā Vidzemes reģionā• Personālvadības situācijas analīze un stratēģijas izstrādes viesnīcām• Tūristu vajadzību izpratnes loma lauku tūrisma vadībā Latvijā Vidzemē• Pilsētu tūrisma perspektīva Latvijas pilsētās• Viesmīlības un tūrisma speciālistu sagatavošana profesionālajās vidējās izglītības iestādēsLatvijā• Viesnīcu reputācijas veidošana un to ietekmējošie faktoriStudiju darba plānojumu – nodarbību grafiku 2008./2009.akadēmiskajā gadā pilna un nepilnalaika studentiem pa semestriem, saskaņojot ar fakultātes docētājiem un viesdocētājiemizstrādāja TSV programmas direktore, bet vecākā speciāliste studiju plānojumu - grafikusaskaņoja ar auditorijām, kā arī semestra laikā sekoja līdzi izmaiņām studiju grafikā, tāsievietojot ViA mājas lapā, e-mācību vidē īpaši saziņai ar studentiem izveidotajā kursā (TSVKursa mājas), kā arī elektroniski paziņojot studentiem un docētājiem.6. STUDIJU PROGRAMMAS PERSPEKTĪVAIS NOVĒRTĒJUMSStudiju programmas atbilstība profesionālās akadēmiskās izglītības standartam unprofesijas standartamStudiju programma izstrādāta saskaņā ar Latvijas Republikas Izglītības likumu un LatvijasRepublikas Augstskolu likumu. Tā atbilst Latvijas Republikas Ministru kabinetaapstiprinātajiem noteikumiem (Nr. 481., 20. 11. 2001.) par otrā līmeņa profesionālāsaugstākās izglītības valsts standartu, kā arī pamatojoties uz profesijas standartu “Uzņēmumuun iestāžu vadītājs”, kas apstiprināts ar IZM 2002. gada 16. maija rīkojumu Nr. 283(pielikums nr.4) un šai profesijā nodarbināto piektā profesionālās kvalifikācijas līmeņaspeciālistu profesionālās darbības raksturojumam pēc Latvijas Republikas profesijuklasifikatora (profesionālās kvalifikācijas kods pēc profesiju klasifikatora 1229 07). Studijuprogrammu izstrādājot, ievērota ViA Satversme un studijas regulējošie ViA iekšējienormatīvie akti un ārējie LR normatīvie akti.Darba devēju aptaujas par absolventu nodarbinātībuDarba devēju viedoklis par absolventu sagatavotību darba tirgum un nodarbinātību tiek iegūtspersoniski kontaktējoties ar darba devējiem – prakšu organizācijas un novērtēšanas procesā,aicinot darba devējus izteikt viedokli akreditācijas komisijai, kontaktējoties ar uzņēmējiemdažādos nozares profesionāļu saietos, kā arī pastarpināti iepazīstoties ar jaunākajiempētījumiem nozarē.TSV studiju programmas absolventi pēc studiju beigšanas nodarbināti dažādos tūrismaindustrijas uzņēmumos – viesnīcās ( Viesnīca „Reval Hotel Latvija” Rīgā, „Best WesternHotel Tigra”, Cēsīs u.c.) un viesu namos, tūrisma operatoros un aģentūrās, tūrismainformācijas centros (Valmieras TIC, Ogres TIC u.c.), muzejos (Cēsu Vēstures un mākslasmuzejs), aviokompānijās („AirBaltic”) un citos tūrisma industrijas uzņēmumos, arī ar tūrismanozari saistītā akadēmiskajā darbā.

Būtiska daļa absolventu pakāpušies pa karjeras kāpnēm un paši kļuvuši par darba devējiem,reizēm kā nozares profesionāļi tiek aicināti sniegt lekcijas ViA. Tādējādi starp augstskolu undaļu nozares profesionāļiem izveidojusies īpaši vērtīga saikne – absolventi spēj studijuprogrammai sniegt izvērtējumu gan no darba devēja, gan absolventa, gan no akadēmiskāmācībspēka skatu punkta.Vairākiem TSV studiju programmas absolventiem par darba vietu kļuvusi VidzemesAugstskola – absolventi iesaistīti gan akadēmiskajā darbā (gan kā vēlēti docētāji, gan kāviesdocētāji) un pētnieciskajā darbā, kā arī administratīvajā darbā. Studiju programmas ieliekpietiekoši stabilu pamatu gan praktiskam darbam tūrisma nozarē, gan akadēmiskam.7. STUDĒJOŠIEStudējošo skaits2009.gada februārī studiju programmu gan pilnā, gan nepilna laika studijās absolvēja 10absolventi, bet 2009.gada jūnijā vēl 5. Zemāk skatāmajā tabulā minēts studējošo un absolventukopskaits 2008./2009.akadēmiskajā gadā.Tabula Nr.7. Studējošo skaits programmā (uz 26.06.2009.)Studiju gads Pilna laika studijas Nepilna laika studijas1. kurss 15 studējošie 12 studējošie (1 studiju pārtraukumā)2. kurss 4 absolventi (TSV PL 2007) 11 absolventi (TSV NL 2007)absolvēja 2009.gada februārī absolvēja 2009.gada februārī unun jūnijājūnijā1 atjaunojies studējošais uzmaģistra darba izstrādi3 atjaunojušies studējošie uz maģistradarba izstrādiKopā 20 26Akadēmiskā studiju gadā uzsāktās studiju programmas, studentu skaits 2007./2008.g.Pilna laika studiju programmu (TSV PL 2007) ar iegūtu 2.līmeņa augstāko profesionāloizglītību un 5. līmeņa profesionālo kvalifikāciju tūrisma nozares uzņēmuma vadītājs absolvēja4 studējošie, bet 4 studējošie tika eksmatrikulēti, kā teorētisko daļu nokārtojuši.Nepilna laika studiju programmu (TSV NL 2007) ar iegūtu 2.līmeņa augstāko profesionāloizglītību un 5. līmeņa profesionālo kvalifikāciju tūrisma nozares uzņēmuma vadītājs absolvēja11 studējošie, bet 3 studējošie 2009.gada februārī tika eksmatrikulēti, kā teorētisko daļunokārtojuši.Pilna laika studijās (TSV PL 2008) ar iegūtu 2.līmeņa augstāko profesionālo izglītību un 5.līmeņa profesionālo kvalifikāciju tūrisma nozares uzņēmuma vadītājs tika imatrikulēti 19studenti. Pilna laika studijās četri studenti rudens semestrī eksmatrikulēti.Nepilna laika studijās (TSV NL 2008) ar iegūtu 2.līmeņa augstāko profesionālo izglītību un5.līmeņa profesionālo kvalifikāciju tika imatrikulēti 14 studenti, bet studijās bez 5.līmeņaprofesionālās kvalifikācijas 1 students. No imatrikulētajiem 2008.gada janvārī 4eksmatrikulēti, bet viens atrodas akadēmiskajā atvaļinājumā. Šobrīd sekmīgi studijas turpina12 studenti, jo divas studentes atjaunojušās pēc studiju pārtraukuma.

Akadēmiskā gada laikā vairāki studenti eksmatrikulēti gan par akadēmisko saistībunenokārtošanu, gan pēc pašu vēlēšanās. Galvenie iemesli, kādēļ studenti izvēlaseksmatrikulēties pēc pašu vēlēšanās ir studenta profesionālo interešu un vajadzību neatbilstībastudiju programmai, kā arī nespēja savienot studijas ar darbu, aizvien biežāk par studijupārtraukuma iemeslu kļūst finansiālas problēmas segt studiju maksu.Studējošo līdzdalība studiju procesa pilnveidošanā notiek saskaņā ar iepriekš aprakstītokvalitātes mehānismu un galvenokārt izpaužas ieteikumu formā. Pārrunas, aptaujas dod iespējumaģistrantiem ieteikt uzlabojumus studiju procesa pilnveidošanai.Absolventu skaits2008./2009. akadēmiskā gada janvārī studiju programmā bija divi izlaidumi, kurā maģistradiplomus saņēma 15 absolventi.Arī 2010.gadā TSV plānoti divi izlaidumi – viens gada sākumā, otrs vasarā, jo pilna laikastudējošiem bez 5.līmeņa profesionālās kvalifikācijas studiju ilgums ir 4 semestri. Pilna laikastudijās plānots, ka nākamajā gadā absolvēs 16 studējošo un nepilna laika studijās nākamajāgadā plānots, ka studijas beigs 16 absolventi (ieskaitot tos, kuri atjaunojas valstspārbaudījuma nokārtošanai un atgriežas no akadēmiskā atvaļinājuma).Studējošo aptaujas un to analīzeSavu ieguldījumu studiju procesa veicināšanā un pilnveidošanā dod studenti, piedalotiesaptaujās par studiju kursu, kā arī pārrunās ar studiju programmas direktori. Docētāji šīsaptaujas uzskata par nozīmīgu sava darba novērtējumu. Akadēmiskā gada laikā ir notikusipilnīga pāreja uz aptauju veikšanu elektroniskajā vidē. Tādējādi vienkāršots tiek datuapkopošanas process, bet no otras puses studējošie aptaujas anketas aizpilda mazāk aktīvi.2008./2009.akadēmiskajā gadā tika veikta anketēšana par 13 studiju kursu pilna laika studijāsun par 7 kursiem nepilna laika studijās. Saņemto anketu atgriezeniskā saite pilna laika studijāsvērtējama kā vidēja un laba – katrā studiju kursā atgriezenisko saiti snieguši apmēram 70 –80% studentu. Salīdzinājumā ar pagājušo gadu ievērojami palielinājies aptaujāto pilna laikastudentu skaits un vērtēto kursu skaits. Nepilna laika studijās aptaujāto kursu skaits irpalielinājies, bet aptaujāto studentu skaits ir neliels – vidēji 30 – 40% studiju kursā. Jāturpinadarbs pie aptaujāto studentu skaita palielināšanas, it īpaši nepilna laika studijās. Studentistudiju kursus vērtē skalā no 7 (izcili) līdz 1 (negatīvi).Pilna laika studijās no 10 kursiem, 4 no studentiem saņēmuši ļoti augstus novērtējumus – 6 unvairāk. Tradicionāli visaugstāko novērtējumu saņēmis studiju kurss Speciālo pasākumuorganizācija un vadība tūrismā. Arī pārējie studiju kursi saņēmusi labus novērtējumus –atsevišķu studiju kursu novērtējums nedaudz zem piecām ballēm varētu būt skaidrojams araugstāku kursa grūtības pakāpi. Tikai viens no docētajiem studiju kursiem (Starpkultūrukomunikācija) saņēmis zemu vidējo vērtējumu – 3. Konkrētais gadījums un zemā vērtējumaiemesli ir pārrunāti ar studiju kursa docētāju.Nepilna laika studijās dēļ salīdzinoši nelielā aptaujāto studentu skaita nebūtu korekti vispārinātanketēšanas rezultātus kā kursa vairākuma viedokli, taču aptaujātie studenti kursus vērtējušilabi – vidējais studiju kursu vērtējums ~ 6 balles.Absolventu aptaujas un to analīzeAbsolventu aptaujas ViA tiek veiktas centralizēti un kontakta uzturēšana vairs nav tikaikonkrētas studiju programmas atbildība –ViA absolventu aptauja tika uzsākta 2009.gadarudenī. Vidzemes Augstskolas Attīstības daļas veiktās absolventu aptaujas ietvaros aptaujāta

tikai daļa no TSV studiju programmas absolventiem – 39, bet izsmeļošu informāciju sniegusipuse no tiem. Saskaņā ar šiem datiem tikai viens no programmu absolvējušiem navnodarbināts, apmēram puse no pārējiem strādā valsts sektorā, bet otra puse privātajā sektorā,kā arī dažas pašnodarbinātas personas. Apmēram 80% no absolventiem strādā tūrisma nozarēvai arī viņu profesionālā darbība ir daļēji saistīta ar tūrisma nozari.Ar daļu no absolventiem tiek uzturēts personisks kontakts un lielākā daļa no šiemabsolventiem saistīti ar tūrisma nozari. Analizējot absolventu aptauju rezultātus, jāņem vērā,ka šobrīd tūrisma nozarē atspoguļojas vispārējais Eiropas un Latvijas ekonomisko stāvoklisun vērojams darba vietu samazinājums.TSV absolventi interesējas par Tūrisma un viesmīlības vadības fakultātē notiekošo,izmantojot Vidzemes Augstskolas mājas lapu un studiju biedrus, kas liecina par studijuprocesā izveidotiem neformāliem sadarbības tīkliem, kas mūsdienu sabiedrībā ir nozīmīgi.Studenti par galvenajām stiprajām pusēm studiju laikā ir atzinuši:• iegūtos kontaktu, studiju biedri- nākamie sadarbības partneri;• iegūtās zināšanas;• docētājus, laba materiāli tehniskā bāze;• prasmes prezentēt idejas, informāciju, materiālus;• vispārēju sapratni par nozarē notiekošo..Vērojama pozitīva tendence - progress kopīgu pētījumu veikšanā starp maģistrantu unmaģistra darba zinātniskajiem vadītājiem, kā rezultātā top kopīgi raksti, ziņojumi konferencēs,gan studiju procesa laikā, gan pēc absolvēšanas. Piemēram, divas no TSV maģistrantēm(T.Grizāne un I.Bērziņa) doktorantūras studiju ietvaros sadarbojas ar as.prof.A.Līviņu, arīdocētāja I.Ebele 2008./2009.akadaēmiskajā gadā kopā ar studējošo gatavojusi ziņojumuIgaunijas Tūrisma Izglītības asociācijas organizētā konferencē.8. STUDIJU PROGRAMMĀ NODARBINĀTĀ AKADĒMISKĀ PERSONĀLANOVĒRTĒJUMSAkadēmiskais personālsStudiju programmu “Tūrisma stratēģiskā vadība” 2008./2009. akadēmiskajā. gadā realizēja 18docētāji (uzskaitīti docētāji, kuri 2008./2009. akadēmiskajā gadā nodrošināja studijuprogrammu, tai skaitā B daļas izvēles kursus). No tiem pamatdarbā ViA kā vēlēti docētājistrādā 11 docētāji. Programmā strādā 8 docētāji ar doktora grādu (docētāju ar doktora grādunodrošināto kredītpunktu skaits teorētiskajos studju kursos ~ 50 % ). No tiemakadēmiskajiem mācībspēkiem, kas nodrošina teorētisko kursu docēšanu, 3 docētāji turpinastudijas doktorantūrā. 2008./2009.ak.g. TSV studiju programmas teorētisko kursu docēšanāun maģistra darbu vadīšanā un recenzēšanā iesaistīto docētāju – doktorantu promocijas darbutemati: “Tūrisma ilgtspējīgas attīstības iespējas lielajās dabas aizsargājamās teritorijās (ZBR)”Latvijas Universitātē (I.Druva-Druvaskalne), „Telpiskās struktūras tūrismā Latvijā, toveidošanās un virzība tirgū.” Latvijas Universitātē (A.Klepers), “Investīciju vadības sistēmatūrisma un viesmīlības nozares uzņēmumos Latvijā” Latvijas Universitātē (I.Ebele),“Ekonomiskā izglītība zināšanu sabiedrībā, tās pilnveides iespējas” Latvijas Universitātē(M.Siņicins), “Kultūrspecifisku stereotipu ietekme tūrisma mārketinga komunikācijā”Latvijas Universitātē (L.Lotiņa).

1.attēls. TSV teorētisko studiju kursudocēšanā iesaistīto docētāju sadalījums pēcvēlētajiem akadēmiskajiem amatiem2.attēls. TSV teorētisko studiju kursudocēšanā iesaistīto docētāju sadalījums pēczinātniskā grādaDocētaju sadalījums pēcakadēmiskajiem amatiemDocētāju sadalījums pēc zinātniskāgrādaAs.profesori11%Profesori11%Docenti33%Doktoranti17%Maģistri39%Lektori45%Doktori44%Docenti Lektori As.profesori ProfesoriMaģistri Doktori DoktorantiPapildus vēl iepriekš minētajiem citi docētāji iesaistīti prakšu un maģistru darbu izstrādes unaizstāvēšanas procesos.Kopumā studiju programmā docētie kursi saņēmuši pozitīvus vērtējumus, ar vienu izņēmumagadījumu. Notikušas individuālas sarunas ar studentiem un kā pozitīvās TSV akadēmiskomācībspēku puses no studentu viedokļa ir individuāla attieksme, profesionalitāte, brīvaorientēšanās tēmā, spējas sabalansēt praktiskās informācijas un teorētiskā materiāla apjomus.TVVF docētāji, kas iesaistīti studiju programmas īstenošanā pagājušajā mācību gadāpiedalījušies gan nacionāla, gan starptautiska mēroga zinātniskās konferencēs un kongresos kāziņotāji, tikušas publicētas viņu konferenču tēzes, raksti žurnālos, kā līdzautori rakstījušizinātniskas grāmatas. Docētāju kvalifikācija celta piedaloties konferencēs un semināros kāklausītājiem. Docētāji piedalījušies pasākumos, kuros sadarbībā ar darba devējiem un tūrismapolitikas plānotājiem tiek veicinātas diskusijas par nozarei būtiskiem jautājumiem, vairākidocētāji piedalījušies jauniešu mērķa auditorijas ieinteresēšanā un informēšanā par tūrismanozari. Docētāji sagatavojuši ne tikai zinātniskas, bet arī populārzinātniskas publikācijas unlekcijas. Dalība bijusi arī dažādos projektos (tai skaitā arī pētniecības projektos) – gan kāvadītājiem, gan kā īstenotājiem (Detalizētu informāciju par docētāju veikumu2008./2009.akadēmiskajā gadā skatīt pielikumā Nr.1. )Akadēmiskā personāla atlases, atjaunošanas, apmācības un attīstības politikaTVVF pievērš lielu uzmanību maģistra profesionālās studiju programmas docētāju atlasei unpilnveidošanai, lai programmas realizācijā tiktu piesaistīti gan akadēmiskie mācību spēki ariegūtu augstāko zinātņu grādu, gan nozares labākie profesionāļi. Atsevišķus kursus kopīgivada gan akadēmiskie mācību spēki, gan nozares profesionāļi. Kā vienu no labākajiempiemēriem var minēt B daļas studiju kursu Speciālo pasākumu organizācija un vadībatūrismā, kuru studenti regulāri izvēlas klausīties kā pirmo prioritāri.TVVF ir izveidojusies laba sadarbība ar ārvalstu augstskolām (skatīt 10.nodaļu Ārēji sakari),kā rezultātā ViA mācību spēkiem ir iespēja praktizēties ārvalstu augstskolās, pilnveidojotdarba metodes, kā arī no ViA puses tiek atbalstīta mācību spēku līdzdalība akadēmiskās unprofesionālās starptautiskās un vietējās konferencēs, semināros. Tiek atbalstīta docētāju dalībaErasmus apmaiņas programmā ar mērķi pilnveidot angļu valodas prasmes, lai pilnvērtīgāknākotnē piedalītos starptautiskajā mobilitātē.

ViA atbalsta mācību spēku studijas doktorantūrā, piešķirot akadēmisko atvaļinājumupromocijas darba izstrādei pēc docētāju lūguma. Šobrīd pieci no TVVF docētājiem studēdažādās doktorantūras studiju programmās.9. FINANSĒŠANAS AVOTI UN INFRASTRUKTŪRAS NODROŠINĀJUMSFinansējuma avotiStudiju programmas finansējuma avoti ir sekojoši:• Maģistrantu maksa par studijām;• Valsts budžeta finansējums saskaņā ar LR Augstākās izglītības likuma 51. pantu.Valsts budžeta finansētās vietas tiek piešķirtas kalendārā gada ietvaros.2008.2009.akadēmiskajā gadā pirmā studiju kursa studentiem tika piešķirtas 17budžeta vietas. Plānots, ka 2009./2010.gadā budžeta vietu skaits pirmā studiju gadastudentiem būs 14.• Personīgais vai uzņēmumu, sponsoru finansējums studijām.Studiju programmās paredzēts uzņemt studentus par valsts budžeta, fizisko un juridiskopersonu līdzekļiem.Vidzemes Augstskolas budžeta ienākumus 2 196 577 Ls 2009.gadam veido sekojošiefinansējuma avoti:- valsts budžeta dotācija 33% jeb 716 122 Ls,- studiju maksa 28 % jeb 623 265 Ls,- projektu finansējums 27 % jeb 623 265 Ls,- pārējie ViA ieņēmumi 12 %. 264 511 Ls.Salīdzinājumā ar iepriekšējo finanšu gadu, ViA budžeta samazinājums ir par 20 %.Studiju maksas apjomu ik gadus nosaka Vidzemes Augstskolas Senāts saskaņā ar valstīnoteiktajām studiju izmaksām.Studiju programmas materiāli – tehniskā bāzeVidzemes Augstskola ir neliela reģionālā augstskola, kas realizē 14 studiju programmas,kurās pašlaik studē 992 pilna laika studenti un tai skaitā 140 maģistranti, 377 nepilna laikastudenti un tai skaitā 18 maģistranti. Augstskolai nav mērķtiecīgi sadalīt materiāli tehniskobāzi un finansu līdzekļus atsevišķi katrai studiju programmai. Pašreizējā studiju bāze atrodasCēsu ielā 4 un Tērbatas ielā 10 . . Studiju procesā tiek izmantotas 23 auditorijas ieskaitotkonferenču zāli ar kopējo platību 1497 m 2 t.sk. 3 datoru auditorijas ar 92 darba vietām unInterneta pieslēgumu (220 m 2 .), datortehnikas laboratorija, elektrotehnikas laboratorija, RFIDlaboratorija un tulkošanas auditorija ar 15 datoriem. Visi datori ir pieslēgti lokālajam tīklam,kas nodrošina vienotu informācijas apriti un ir nodrošināta pieeja Internetam, intranetam unabonētajām datu bāzēmMācību korpusos ir atpūtas telpas (280 m 2 .), kurās studenti var gatavoties nodarbībām, kā arīveikt grupu darbus.Bibliotēkas resursiVidzemes Augstskolas bibliotēka dibināta 1996.gadā. 2002.gadā iestājās LatvijasAkadēmisko bibliotēku asociācijā. Kopš 2003.gada 30.janvāra ir Pasaules Tūrismaorganizācijas depozītbibliotēka. 2005.gadā tika izveidots Baltijas valstu un Ziemeļvalstuapvienoto/integrēto bibliotēku sadarbības tīkls, kurā darbojas arī Vidzemes Augstskolas

ibliotēka un Valmieras bibliotēka. 2005.gada pavasarī VIA bibliotēka tika akreditēta unieguva vietējas nozīmes bibliotēkas statusu.Pēc bibliotēkas rekonstrukcijas 2007.gada rudenī pilnībā ir pabeigta Valmieras integrētāsbibliotēkas izveide. Valmieras integrētā bibliotēka ir Valmieras bibliotēkas un VidzemesAugstskolas bibliotēkas ilglaicīgs sadarbības projekts, kas apvieno juridiski un finansiālineatkarīgas bibliotēkas, koordinējot, sapludinot un racionāli izmantojot informatīvos unpersonāla resursus, paplašinot piedāvātos pakalpojumus.Valmieras Integrētā bibliotēka ir izvietota 2 stāvos. Starp Valmieras bibliotēku un VidzemesAugstskolas bibliotēku pastāv vienošanās par telpu un lasītāju vietu skaitu sadalījumu, betlietotājus tas tikpat kā neskar, jo bibliotēku var izmantot gan VIA studenti, gan citi lietotāji.1.stāva lasītavā (455,10m 2 ) studentiem ir pieejami 157 preses izdevumi papīra formātālatviešu, krievu un angļu valodās. No tiem VIA bibliotēka abonē 50. Pieejama arīdaiļliteratūra.un atsevišķu periodisko izdevumu arhīvs.2.stāvā atrodas datorlasītava (67,80m 2 ) ar 26 darba vietām, no kurām VIA studentiempieejamas 13. Vēl otrajā stāvā izvietotas 2 lasītavas (katra 14,50 m 2 ) grupu darbam, 4individuālās lasītavas (katra 5,20 m 2 ), un klusā lasītava (79, 20 m 2 ). 2.stāva bibliotēkas telpa ir776,00 m 2 . Šeit izvietota nozaru literatūra, pieejams Valmieras pilsētas un rajonanovadpētniecības materiālu krājums un Eiropas Komisijas informācijas punkts Europe Direct,kas sniedz informāciju par Eiropas Savienību, kā arī Vidzemes Augstskolas studentu labākodiplomdarbu arhīvs un Lielbritānijas padomes atbalstītais Angļu valodas mācību centrakrājums.Vidzemes Augstskolas bibliotēka studijām nepieciešamo zinātnisko literatūru, mācībugrāmatas un mācību metodiskos materiālus studiju programmu nodrošinājumam papildinakatru gadu, sadarbojoties ar studiju programmas direktoru un fakultātes dekānu. Ir speciāliizstrādāta grāmatu pieprasījumu veidlapa, kuru apstiprina attiecīgās fakultātes dekāns unakadēmiskā prorektore.Kopējais Vidzemes Augstskolas bibliotēkas dokumentu (fizisko vienību) kopskaits (dati uz31.12.2008.) ir 21548, tai skaitā grāmatas – 19868, seriālizdevumi – 1477, audiovizuālie unelektroniskie dokumenti – 207, kartogrāfiskie izdevumi – 85, datu bāzes -11VIA abonētās datu bāzes.Pilntekstu datu bāzes: Emerald, SpringerLink, SAGE, EBSCO. Vēl pieejamas Eiropa.lv,likumi.lid.lv, Cambridge Journals online, LETA, nozare.lv, NAIS, „LURSOFT” laikrakstuarhīvs un arī izdevumu The Baltic Times, ЧАС, Dienas Bizness, Latvijas Vēstnesiselektroniskā versija. Sadarbībā ar Valmieras bibliotēku lasītājiem pieejama arī datu bāzeLetonika un Latvijas filmu DVD kolekcija. Minētās datu bāzes ir pieejamas no visiemVidzemes Augstskolas datu pārraides tīklā strādājošajiem datoriem. Virknei datu bāžu iriespējams piekļūt, saņemot īpašu atļauju: NAIS, Latvijas Vēstnesis, Dienas Bizness un citas.Bibliotēkā pieejams pastāvīgais un bezvadu Interneta pieslēgums.Vidzemes Augstskolas integrētajā bibliotēkā TSV studentiem visaktuālākā ir uzņēmējdarbībasun tūrisma literatūra, arī komunikācijas (piem.starpkultūru komunikācija). Kopā biznesaliteratūra pieejama 1986 nosaukumi (5692 eksemplāri), bet tūrisma nozares literatūra 686nosaukumi (par 124 nosaukumiem vairāk kā pagājušajā gadā) kopskaitā 1329 eksemplāri.ViA bibliotēkā visi bibliotekārie procesi ir automatizēti, izmantojot bibliotēku informācijassistēmu ALISE. No 2006. gada janvāra ir pieejama i-bibliotēka, kas dod iespēju no Valmierasintegrētās bibliotēkas elektroniskā kataloga veikt grāmatu pasūtīšanu, pieteikties rindā uz jauizsniegtām grāmatām, prasīt grāmatu termiņu pagarinājumu, apskatīt datus par izsniegtajām/laikā nenodotajām/ rezervētajām grāmatām. Tas ļauj studentiem efektīvāk izmantot

ibliotēkas krājumu. Informācija par bibliotēkā pieejamajiem resursiem un pakalpojumiem iratrodama Vidzemes Augstskolas mājas lapā, sadaļā „Bibliotēka”.10. ĀRĒJIE SAKARISadarbība ar nozares organizācijām2008./2009. gadā TVVF ir nostiprinājusi izveidoto sadarbību ar darba devēju nozaruorganizācijām, kā rezultātā tiek veidota ciešāka sadarbība starp studiju programmu saturu undarba devēju pieprasījumu, tendencēm nozarē, kā arī docētāji iesaistās šo organizāciju rīkotajospasākumos kā nozares eksperti.TVVF ir aktīva sadarbība gan ar vietējām, gan starptautiskām tūrisma nozares organizācijām.Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijā ViA regulāri pārstāv I.Ebele. Vidzemes reģionalīmenī sadarbība ir ar Vidzemes Tūrisma asociāciju. Ilglaicīga sadarbība ir ar respektablustarptautisku organizāciju ATLAS - Tūrisma un brīva laika izglītības asociāciju (TheAssociation for Tourism and Leisure Education). Profesors J.Kalnačs ir aktīvs ATLASorganizācijas “Cultural tourism Research Group” pētnieks, kā arī Mākslinieku savienības,Cēsu Pilsmuižas konsultatīvās padomes biedrs. A.Klepers ir Ķemeru Nacionālā parkakonsultatīvās padomes loceklis, kā arī biedrs Latvijas ornitoloģijas biedrībā un Dvietessenlejas pašvaldību apvienības biedrībā. J.Smaļinskis ir Vides konsultatīvās padomes biedrsun vadītājs. Gan TVVF dalība organizācijās, gan fakultātes docētāju individuālā dalībanodrošina regulāru komunikāciju starp augstskolu un tūrisma nozari. (papildus informāciju pardocētāju līdzdalību profesionālās nozares organizācijās un zinātniskās organizācijās skatīt.Pielikumā Nr.1.)Līdzdalība ATLAS organizācijā un citās nozares organizācijās nodrošina iespēju uzzinātjaunākās aktualitātes nozarē, iesaistīties konferencēs, sagatavot publikācijas. Daudzipiedāvājumi dalībai starptautiska un nacionāla mēroga pasākumos tiek saņemti arī izmantojotERASMUS programmu.2008./2009.gadā TVVF docētāji gan paši bijuši aktīvi zinātnisko konferenču apmeklētāji undalībnieki, gan arī A.Līviņas vadībā uzsākuši plānošanas darbus pie starptautiskas ATLASikgadējās konferences organizācijas par ilgtspējīgas attīstības tematiku. Konference paredzēta2011.gadā. Šī pasākuma organizēšanai tiek aktualizēti kontakti ar esošajiem sadarbībaspartneriem un meklēti jauni sadarbības partneri.Sadarbība ar darba devējiemSadarbība ar potenciālajiem darba devējiem izpaužas vairākos veidos:• Tūrisma nozares profesionāļu iesaistīšana atsevišķu studiju kursu vai nodarbībuvadīšanā;• mācību ekskursijas uz uzņēmumiem;• studentu prakšu vietu nodrošināšana;• tūrisma profesionāļu iesaistīšana maģistra darbu konsultēšanā un vērtēšanā;• konkrēti sadarbības un izpētes projekti;• dalība Vidzemes Tūrisma asociācijas valdē, Latvijas Tūrisma izglītības asociācijā,Latvijas tūrisma aģentu asociācijā (ALTA), Latvijas viesnīcu un restorānu asociācijā;• sadarbība ar Vidzemes plānošanas reģionu, Tūrisma Attīstības valsts aģentūru,Latvijas Tūrisma izglītības konsultatīvo padomi, regulāri kontakti ar lielāko daļu Latvijas TIC;• dalība tūrisma organizāciju rīkotajos semināros u.c.pasākumos.Sadarbība ar līdzīgām studiju programmām Latvijā

Latvijā ir vairākas augstskolas, kur tiek piedāvātas maģistra studiju programmas Vadībaszinātnēs, Uzņēmējdarbības vadībā u.c. Iespējamie sadarbības partneri ir Ventspils Augstskola(VeA) ar uzņēmējdarbības vadības maģistratūras programmu, kas pēc būtības, tāpat kā ViA,ir reģionāla augstskola ar līdzvērtīgu darbības pieredzi un Biznesa augstskola „Turība”(profesionālā maģistra studiju programma “Tūrisma stratēģiskā vadība”, kur studijuprogramma apgūstama tikai angļu valodā). Sadarbība 2008.gadā izveidota ar BankuAugstskolu (studiju programma „Uzņēmumu vadīšana radošajās industrijās”).Iepriekšminētās augstskolu studiju programmas uzskatāmas par līdzīgām. ViA noslēgusivienošanos ar Biznesa augstskolu „Turība”, Banku Augstskolu un VeA par izglītībasturpināšanas nodrošināšanu studiju programmas likvidācijas gadījumā.Studiju ilgums ViA pilna laika studijās ir trīs (ar iepriekš iegūtu 5. līmeņa profesionālokvalifikāciju) semestri, bet studijās bez kvalifikācijas četri semestri līdzīgi kā Biznesaaugstskolā „Turība”. VeA studiju programmas ilgums ir četri semestri. Banku Augstskolāmaģistriem bez profesionālās kvalifikācijas studiju ilgums ir pieci semestri, bet ar 5.līmeņakvalifikāciju līdzīgi kā ViA tie trīs semestri. Obligāti apgūstamie studiju kursi ir līdzīgi, īpašiVeA un „Turības” studiju programmās. Visas iepriekšminētās studiju programmas šajāsaugstskolās ir izstrādātas ievērojot profesionālās kvalifikācijas standartu Uzņēmuma uniestādes vadītājs.Salīdzinājums ar līdzīgām studiju programmām ārvalstīsPasaulē piedāvātās maģistratūras programmas ar ievirzi tūrisma stratēģiskā vadībā ir gansaistībā ar nozares kopējo attīstību nacionālā un starptautiskā līmenī, gan tikpat labi – arspecifisku tūrisma veidu attīstību.Aktualitātes jaunu maģistra līmeņa studiju programmu ziņā Baltijas valstīs - 2008.gadāViļņas universitātē tika izveidota jauna maģistra studiju programma (90 ECTS apjomā)International Tourism Managament, kuru aboslvējot studējošais iegūst MBA apvienotodiplomu divās universitātēs. Studiju programma neparedz strādāt praksi tādā izpratnē, kāViA, bet gan tiek akcentēti studenta veiktie praktiski pētījumi izvēlētajā specializācijā.Savukārt Igaunijā, Tartu universitātē izveidota jauna maģistra studiju programma, kasspecializējas tieši uz SPA vadību.Salīdzināšanai izvēlētas Birmingemas Universitātes maģistra studiju programma un BredasUniversitātes studiju programma, jo tās ir ViA sadarbības augstskolas. Salīdzinot ViAstudiju programmu ar šīm ārvalstu studiju programmām, ViA ir lielāks studiju apjoms pēciegūstamajiem kredītpunktiem un laika apjoma. Pēc obligātajiem studiju kursiem saturs irlīdzīgs ViA un ārvalstu studiju programmām.Studentu un docētāju mobilitāteIzejošā studentu mobilitāte 2008./2009.ak.gadā2008./2009.ak.gada rudenī 1 pilna laika studente studēja Apvienotajā Karalistē un vienanepilna laika studente Francijā, bet pavasara semestrī 2 nepilna laika studentes mācījāsFrancijā un viena pilna laika studente – Itālijā. Līdz šim TSV programmā bija bijušastikai starptautisko prakšu pieredzes studentiem, bet ne studiju un pirmā apmaiņasstudiju pieredze saturiski vērtējama pozitīvi. Pozitīvi jāvērtē arī fakts, ka starptautiskāsstudiju iespējas izmanto ne tikai pilna, bet arī nepilna laika studenti. Arī rudens semestrīvairāki TSV 2008 pilna laika studenti plāno studēt ārzemēs.

2008./2009.ak.gada pavasara semestrī 9 studenti (7 pilna laika un 2 nepilna) devāsSocrates Erasmus praksēs uz Spāniju, Franciju, Itāliju u.c.. Joprojām jāturpina darbs piemaģistra līmenim saturiski atbilstošāku starptautisko prakšu vietu nodrošināšanas.Kopumā izejošās mobilitātes tendence pagājušā akadēmiskajā gadā ir bijusi pozitīva unsalīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem studentu mobilitātes apjomi ievērojamipalielinājušies.TVVF fakultātē 2009.gada aprīlī viesojās Anja Tuohino no Joensu Universitātes, SavonlinnasTūrisma pētniecības centra, kas dalījās pieredzē ar fakultātes docētājiem.Starptautiskā sadarbība 2008./2009. g.Izejošā starptautiskā sadarbībaTVVF docētāji aktīvi līdzdarbojušies starptautiskās sadarbības kontaktu paplašināšanāgan apmeklējot ārvalstu augstskolas un uzņēmumus, kas darbojas tūrisma nozarē, ganpiedaloties partneru uzņemšanā Vidzemes Augstskolā. Vairāki docētāji pagājušā gadā irpaaugstinājuši savas valodas prasmes vai plāno to darīt nākamajā akadēmiskajā gadā,lai sekmīgāk spētu piedalīties mobilitātes akcijās. (Docētāju detalizētu darbībustarptautiskās sadarbības jomā skatīt pielikumā Nr.1.). Vairākas vizītes notikušas kopāar ViA administrācijas darbiniekiem, lai vienlaikus spētu izvērtēt pieredzes adaptēšanuun integrēšanu TVVF gan no akadēmiskā, gan no administratīvā aspekta.11. STUDIJU PROGRAMMAS ATTĪSTĪBAS PLĀNSTūrisma stratēģiskās vadības maģistra profesionālās studiju programmas tālākās attīstībasvirzību un perspektīvu nosaka ārējo apstākļu izmaiņas tūrisma nozarē pasaulē un tajā skaitātūrisma politikas plānošanas dokumentu aktualitātes Latvijā Lai turpinātu un veicinātu studijuprogrammas tālāko attīstību, studiju programmas akadēmiskajam personālam nepārtrauktijāseko līdzi, piedaloties starptautiskos un Latvijas mēroga pasākumos- konferencēs, semināros,kongresos, kas ir saistīti ar tūrisma nozares problēmām un risinājumiem.

Tabula Nr.8. Studiju programmas attīstības plānsStudijuprogrammaspilnveides virzieniStudiju programmasmērķiVeicamie pasākumi Izpildes laiks Komentārs par progresu, ja mērķisizvirzīts jau 2007./2008.gada ziņojumāAnalizēt darba resursu pieprasījuma izmaiņas tūrismatirgū un atbilstoši tam koriģēt studiju programmasmērķus;Docētājiem regulāri paaugstināt savu kvalifikāciju,iepazīstoties ar jaunākajām publikācijām nozarē,apmeklējot un piedaloties semināros, konferencēs;Atbalstīt TVVF docētājus disertācijas sekmīgaipabeigšanai, atbalstot akadēmisko atvaļinājumupiešķiršanu disertācijas sagatavošanaiOrganizēt TSV studiju programmas docētāju tikšanos, laiapspriestu studiju programmas mērķus, aktualitātes, kasjāintegrē studiju saturā un saskaņotu studiju kursusaturus.RegulāriRegulāriAtbilstošiaktualitāteiProcentuāli daudz docētāju turpinastudijas doktorantūrā, atbilstošs zinātniskopublikāciju skaits, augsta līdzdalībaspakāpe konferencēs, mobilitātē u.c.kvalifikāciju paaugstinošās aktivitātēs.Darbs jāturpina.Izpildes laiksViA Vadība,TVVF dekāns,docētāji2009./2010.ak.gads Nav attiecināms Dekāns, studijuprogrammasdirektore;docētājiStudiju programmastehniskā īstenošanaStudiju programmassatursUzlabot nodarbību grafika sastādīšanu, tā lai vienlaicīgivairākos studiju kursos nenotiktu gala darbu iesniegšanaun aizstāvēšanaPilnveidot maģistra darbu izstrādes un starpieskaišuprocedūru maģistra darbu kvalitātes uzlabošanaiPilnveidot maģistra prakšu nolikumu un aizstāvēšanasprocedūru, lai nodrošinātu, ka studējošais gūst maksimāluieguvumu no prakses.Uzlabot anketēšanas procesu palielinot kursu skaitu parkuriem tiek veiktas aptaujas, palielināt aptaujāto studentuskaitu kursā līdz 70%,saīsināt laika termiņu, kurā pēckursa noslēguma tiek veikta aptauja.2008.g. Nepilnības lekciju grafikā novērstas. Studijuprogrammasdirektore2009./2010.ak.g. Nav attiecināmsStudijuprogrammasdirektore;2009./2010.ak.g.docētāji2008./2009.ak.g.Aptaujāto kursu skaits palielinājies līdz20. Jāturpina darbs, lai sekmētu laicīgudatu apstrādi un izplatīšanu kursudocētājiem, ka arī, lai sekmētustudentu, īpaši nepilna laika studentumotivāciju piedalīties kursuStudijuprogrammasdirektore;vecākāspeciāliste

Strādāt pie viesdocētāju piesaistes B daļas izvēles studijukursu lasīšanaiRegulārinovērtēšanā2009./2010.ak.gadam piesaistītaviesdocētāja ar starptautisku darbapieredzi tūrisma nozarē, kā arī vairākasiestrādnes ar starptautiskās sadarbībasdaļu par ārzemju viesdocētāju piesaisti.Darbs jāturpina regulāri.Studijuprogrammasdirektore;starptautiskāsadarbības daļaSadarbība arārvalstīmNodibināt un attīstīt partnerattiecības ar ES un citu valstuaugstskolām, īpaši jaunajām ES dalībvalstīm pēc ESpaplašināšanās, kuras īsteno līdzīgas studiju programmas;Attīstīt maģistrantu apmaiņas programmas ar ES un cituvalstu augstskolām, kurās apgūst līdzīgas programmas.Attīstīt sadarbības tīklu ES un citās valstīs, lainodrošinātu maģistrantiem kvalitatīvas prakses vietasSocrates Erasmus programmas ietvaros.Pētnieciskais darbs Iesaistīt maģistrantus tūrisma aktuālu problēmu izpētē –to saistot ar maģistra darbu izstrādi;Attīstīt tūrisma nozarē pētniecisko darbu mācībspēkiem,iesaistoties Latvijas Zinātņu akadēmijas un ESpētniecības programmu un projektu aktivitātēs,piedaloties kā partneriem;Mācībspēkiem ievirzīt studentus pētniecisko darbuprezentācijā dažādos vietēja un starptautiska mērogakonferencēs un semināros.RegulāriRegulāriTSV maģistranti aktīvi izmantojušiERASMUS programmu studijām ārzemēsaugstskolās, kurā līdz šim TSV studentinav studējuši.Vairāki studējošie praksi strādājušiorganizācijās, ar kuru līdz šim nav bijusisadarbība.Darba aizpilde vērtējama kā daļēja, jojāpaplašina sadarbība ar ārzemjuaugstkolām ne tikai izejošās, bet arīienākošās mobilitātes ziņā Izpildiapgrūtina tas, ka TVVF docētāji maģistralīmenī nedocē kursus angļu valodā.Jāturpina darbs.Vairāki TSV maģistra studiju programmasabsolventi turpina sadarbību ar ViAdocētājiem izstrādājot promocijas darbusdoktorantūrā. Notikusi studentu undocētāju sadarbība izstrādājot kopīgusziņojumus starptautiskās konferencēs.Darba izpilde vērtēja pozitīvi un tasjāturpina regulāri.TSV maģistra darbi nav tikuši izvirzītivietēja un starptautiska mērogapasākumos. Notiek darbs pie maģistradarbu kvalitātes uzlabošanas, lai šoaktivitāti varētu realizēt turpmāk.Starptautiskāsadarbības daļa,dekāns, studijuprogrammasdirektore;docētājiStudijuprogrammasdirektore;docētāji

Studiju materiāliVērtēšanaVeicināt pēc iespējas plašāk izmantot ViA e- videsiespējas akadēmiskajā darbā (Dokeos vidē);Papildināt ViA bibliotēku ar studiju kursu satura apguveinepieciešamajiem mācību līdzekļiem katrā studiju kursā;ViA mācībspēkiem piedalīties mācību līdzekļu izstrādē.Katrā studiju kursā precizēt prasības studentiem unvērtēšanas kritērijus, studiju kursu pilnveidošanu unatjaunošanuRegulāriRegulāriPraktiski visi TSV docētāji lieto ViA e-mācību vidi. Finansiālo iespēju robežāstiek regulāri papildināta ViA bibliotēka arjaunāko literatūru un tā iekļauta studijukursu literatūras sarakstos . Darbsvērtējams kā izpildīts un un jāturpinaregulāri.Darbs vērtējams kā daļēji izpildīts, joatsevišķi studiju kursu novērtējumistudentu skatījumā uzrāda, ka ne vienmērdefinētas skaidras prasības. Darbsjāturpina regulāri.Studijuprogrammasdirektore;docētājiStudijuprogrammasdirektore;docētājiStudiju programmasdzīvotspējaLobēt ViA tūrisma stratēģiskās vadības maģistra studijasprogrammas nostiprināšanos Latvijā.RegulāriDarba izpilde vērtējama kā daļēja undarbs jāturpina.ViA vadība,TVVF fakultātesdekāns, studijuprogrammasdirektore unmācībspēki

Docētāju kvalifikācijas paaugstināšana 2008./2009.ak.gadāStudiju programmasTūrisma Stratēģiskā vadība 2008./2009.ak.gadāpašnovērtējuma ziņojumaPielikums Nr.1.1. Akadēmiskā personāla dalība konferencēs, ziņojumu un tēžu publikācijas2008./2009.akadēmiskā gada laikāS.Cakulas I.Druva-Druvaskalnes un A.Līviņas dalība konferencēs13.11.2008. Organizē Ziemeļvidzemes Biosfēras rezervāts sadarbībā ar Vidzemes Augstskolu.Uzstāšanās 2st North Vidzeme Biosphere Reserve International scientific Conference Valmierā arziņojumu „The sustainable development profile structure in the Biosphere reserves”.08.01.-10.01.2001. Uzstāšanās International Joint Conferences on a-CASE and e-Technology,Singapūrā ar ziņojumu “Theoretical E-Learning Development Model in Perspective ofAdvancing Modern Technologies.”17.11.- 21.22.2008. Organizē Healthcare and Higher Education.Association for theAdvancement of Computing in Education. Uzstāšanās E-Learn 2008. World Conference on E-Learning in Corporate, Government, ASV, Lasvegasā ar ziņojumu ”Impact of Technology inE-Learning: Information Exchange with Knowledge Library Using Mobile Device”..13.10.-15.10.2008. Organizē RTU. Uzstāšanās RTU 49.starptautiskajā zinātniskajā konferencēRīgā ar ziņojumu “E-apmācības attīstības modelis mūsdienu tehnoloģiju attīstībasperspektīvā”.2008. Dalība 3 rd International Conference on Interactive Mobile and Computer aidedLearning. IMCL 2008, Jordānā.I.Druvas –Druvaskalnes dalība, konferencēs ziņojumu un tēžu publikācijas04.02.2009.Organizē Latvijas Universitāte. Uzstāšanās LU 67.zinātniskajā konferencē ĢZZFĢeogrāfijas sekcijā ar ziņojumu „Ilgtspējīgas attīstības izpratne Ziemeļvidzemes Biosfērasrezervāta teritorijā vietējo iedzīvotāju skatījumā ” Kopsavilkums publicēts krājumā „LU67.zinātniskās konferences Ģeogrāfija, ģeoloģija, vides zinātne. Referātu tēzes”, LUAkadēmiskais apgāds.I.Druva-Druvaskalnes un A.Līviņas dalība konferencēs13.11.2008. Organizē Ziemeļvidzemes Biosfēras rezervāts sadarbībā ar Vidzemes Augstskolu.Uzstāšanās 2st North Vidzeme Biosphere Reserve International scientific Conference Valmierā arziņojumu „The sustainable development profile structure in the Biosphere reserves”.I.Ebeles dalība konferencēs, ziņojumu un tēžu publikācijas20.11. – 21.11.2008. Organizē Igaunijas Tūrisma izglītības asociācija. Uzstāšanās starptautiskātūrisma izglītības konferencē Tourism Industry and Education: Building the Bridges, Igaunijā,

Pērnavā ar ziņojumu (sadarbībā ar L.Mačtamu) The Importnace of the study trip in VidzemeUniversity College tourism programmes.03.2009. Organizē Latvijas Universitāte. Uztāšanās LU 67.konferencē, Rīgā ar ziņojumu„Viesnīcu vadības aktualitātes”A.Klepera dalība konferencēs ziņojumu un tēžu publikācijas12-15.08.2008. Līdzautors referātam un tēzēm. Rozīte M., Klepers A. 2008. (Abstract) SpatialStructures in Tourism in Latvia, their Creation and Identification. Proceedings of the XXXIstGeographical Congress of 12-15 August 2008. Pp. 252-253.03-05.09.2008. Organizē: Wesseksas Institūts, Lielbritānija. Uzstāšanās starptautiskākonferencē Sustainable Tourism 2008, Marfā, (Maltā) ar prezentāciju: „Tourism as a Tool ofSustainable Urban Development and the Importance of Clusters in Latvia: Example of Sigulda& Ventspils” un dalība diskusijās un citu pētījumu apspriešanā.13.11.2008. Organizē: Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts un Vidzemes Augstskola.Uzstāšanās 2nd Scientific conference of the North Vidzeme Biosphere Reserve and VidzemeUniversity College „Sustainable planning instruments and biodiversity conservation” arprezentāciju: „Spatial Structures of Tourism in Rāzna National park and Planning forSustainable Development”.17-18.03.2009. Organizē: Igaunijas Nacionālais muzejs un Igaunijas Nacionālā muzejaizveides fonds. Uzstāšanās starptautiskā konferencē Culture tourism - necessity oropportunity, Tartu (Igaunija) ar ziņojumu: „Museum as Attraction in Destination Marketing –Case Study of the Turaida Museum Reserve in Sigulda" un dalība diskusiju grupā”.07-08.05.2009. Organizē: Klaipēdas Universitāte. Uzstāšanās starptautiskajā konferencēPerspectives of Seaside Tourism: Challenges for Science and Business, Klaipēda (Lietuva) arziņojumu: „Spatial Processes in Seaside Tourism and their Management – the Case Studies ofKurzeme Peninsula”.11.12.2008. Organizē Latgales reģiona attīstības aģentūra. Uzstāšanās Latgales reģionālajākonferencē Ludzā par Lauku attīstības plāna pasākumiem sekcijā „Nelauksaimnieciskāuzņēmējdarbība lauku teritorijā” ar ziņojumu „Atbalsts tūrisma pakalpojumu attīstībā”30.01.2009. Organizē Latvijas Universitāte. Uzstāšanās LU 67. konferencē Ilgtspējīga tūrismaloma ekonomikas pārmaiņu procesos, Rīgā, ar ziņojumu: „Tūrisma telpisko struktūruveidošanās Latvijā administratīvi teritoriālās reformas kontekstā”.04.02.2009. Organizē Latvijas Universitāte.Uzstāšanās LU 67. konferencē Cilvēka ģeogrāfijassekcijā ar ziņojumu: „Tūrisma teritoriālo struktūru veidošanās Latvijā”, Rīga. Tēzes publicētas.Rīga: LU Akadēmiskais apgāds.04.02.2009. Organizē Latvijas Universitāte, Rīga. Līdzautors ziņojumam (ar M.Rozīti) LU 67.konferencē Cilvēka ģeogrāfijas sekcijā „Noteicošie faktori tūrisma uzņēmumu vietas izvēlēLatvijā”, Rīga. Tēzes publicētas. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds.05.02.2009. Organizē Latvijas Universitāte, Rīga. Uzstāšanās (kā līdzautors) LU 67.konferencē Lietišķās valodniecības sekcijā ar ziņojumu: „English for Documenting andPresenting Research in Geography and Earth Sciences”.

11.03.2009. Organizē Latvijas Lauku tūrisma asociācija, Rīga. Uzstāšanās Latvijas laukutūrisma konferencē ar prezentāciju: „Tūrisma attīstība un produktu plānošana dabas teritorijās”.A.Līviņas dalība konferencēs, ziņojumu un tēžu publikācijas20.11.- 21.11.2008. Organizē Igaunijas Tūrisma izglītības asociācija. Uzstāšanās starptautiskātūrisma izglītības konferencē Tourism Industry and Education: Building the Bridges, Pērnavāar ziņojumu (sadarbībā ar L.Lotiņu) Characteristics and supply of the tourism educationalsystem in Latvia.27.05. – 29.05.2009. Organizē Tūrisma un atpūtas izglītības asociācija (ATLAS).Uzstāšanāsikgadējā starptautiskā konferencē Experiencing difference. Changing tourism and touristsexperiences Dānijā, Olborgā ar ziņojumu „Perception of Sustainable tourism development bylocal residents in biosphere reserve, Latvia”. Publicēts kopsavilkums.14.05.-15.05.2009. Organizē Latvijas Universitāte. Uzstāšanās starptautiskā konferencē RīgāVides zinātnes studiju kursa saturs ar ziņojumu „Vides izglītības iespējas VidzemesAugstskolā”07.2008. Organizē WSEAS. Uzstāšanās International Conference on Cultural Heritage andTourism Grieķijā ar ziņojumu “Sustainable Tourism Development on the Basis of CulturalHeritage in North Vidzeme Biosphere Reserve, Latvia”.S.Rozentāles dalība konferencēs, ziņojumu un tēžu publikācijas18.09.-19.09.2008. Uzstāšanās starptautiskā konferencē Finance and Accounting. Theory andPractice, Development and Trends Proceedings ar ziņojumu „The Reliability of Financial”.J.Šķiltera dalība konferencēs, ziņojumu un tēžu publikācijas04.08. – 07.08.2008. Organizē University of Brighton. Uzstāšanās starptautiskā konferencēLielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajā karalistē, Braitonā ar ziņojumu “Semanticprominence and semantic segmenting: on the relations between cognitive semantics andGestalt theory”. Tēzes publicētas: Language, Communication & Cognition, University ofBrighton, Brighton, UK, August 4th-7th 200818.10. – 20.10.2008. Organizē Case Western Reserve University . Uzstāšanās The 9thConference on Conceptual Structure, Discourse, and Language ASV, Ohaijo ar ziņojumu(sadarbībā ar C. Böger) “Semantic grounding of movement: Effects of movement executionon the semantic processing.” Kopsavilkums pieejams elektroniski Social Sciences ResearchNetwork.04.09. - 07.09.2008. Organizē Zadaras Universitāte. International DECOS Conference,Horvātijā, Zadarā (sadarbībā ar A.Žoglu) akceptēta prezentācija “Time articulation as acognitive structure-building: challenges for historical text databases.”26.03.-29.03.2009. Organizē Osnabrikas Universitāte. Uzstāšanās ar plenārziņojumukonferencē Neuroscience Meets Gestaltpsychology Vācijā, Osnabrikā (sadarbībā ar L.Vēberi)„Epistemologically Founded Semantics of Gestalt Theory: Two Ways of Explicating theConcept of Representation”. Kopsavilkums publicēts: Society for Gestalt Theory and its

Applications (GTA), Institute of Psychology & Institute of Cognitive Science University ofOsnabrück, Book of Abstracts, p. 16.31.08.2008. Uzstāšanās 9th Conference on Conceptual Structure, Discourse, and Language (CSDL9) arziņojumu „Semantic Grounding of Movement: Effects of Movement Execution on the SemanticProcessing” .Kopsavilkums pieejams SSRN: http://ssrn.com/abstract=129285324.08.-26.08.2009. Organizē Diseldorfas Universitāte. Uzstāšanās CTF09: Concept Types and Framesin Language, Cognition and Science Vācijā, Diseldorfā ar ziņojumu „Towards a non-representationalsemantics”. Kopsavilkums publicēts: Book of Abstracts: CTF09.Concept Types and Frames inLanguage, Cognition and Science. Pp 73-762. Akadēmiskā personāla zinātniskās publikācijas un rakstiBalode D., Cakula S. 2008. Modeling of Collaboration among E-Learning User Communitiesand Tagging Services. In: Proceedings of the 2nd WSEAS/IASME International Conference onEnergy Planning, Energy Saving, Environmental Education (EPESE’08). WSEAS Press,Greece,.2008. Pp. 59-65.Bekere D., Cakula S. 2009. Modeling of sharing E-Learning resources using collaborativetagging services. In: Proceedings CSMW. AAU Klagenfurt, Austria. Pp 13-20.Bērziņa I., Līviņa A. 2009. Applying Balanced Scorecard Control System for ImplementingExternal Communication Strategy in the Gauja National Park, Latvia. (eds. Demiralp M. et al.).In: Proceedings of the 11 th WSEAS International Conference on Automatic control, modelingand stimulation. WSEAS Press.Bērziņa I., Līviņa A. 2008. The Model on Estimating Economic Benefit of Nature-basedTourism Services of Territories of National Parks, Latvia. (eds. Mastorakis N.E. et.al.).In:Proceedings of th 4 th WSEAS/IASME International Conference on Educational Technologies.WSEAS Press.Cakula S., Sedleniece 2009. M. Modelling of E-Learning Course Methods. Advances inDatabases and Information Systems. 13th East-European Conference. ADBIS 2009. RigaTechnical University. Pp.177-184.Cakula S. 2009. Theoretical E-Learning Development Model in Perspective of AdvancingModern Technologies. In: International Joint Conferences on a-CASE and e-Technology.Singapore. Pp 1772-1781.Cakula S. 2008. E-learning development model in perpspective of advancing modernTechnologies. RTU zinātniskie raksti. Datorzinātne. Informācijas tehnoloģija un vadībazinātne. Sērija 5, sējums 36. Rīga. 34-40. lpp.Cakula S. 2008. Impact of Technology in E-Learning: Information Exchange with KnowledgeLibrary Using Mobile Device. In: E-Learn 2008.World Conference on E-Learning inCorporate, Government, Healthcare and higher Education.association for the Advancement ofComputing in education (AACE). Pp. 3619-3624.

Cakula S., Sedleniece M. 2008. Modelling of Qualitative Technology Based E-Learning courseDevelopment. In: The proceedings of the 7th European Conference on E-learning. AcademicPublishing Limited, UK Pp.446-453.Danevica D., Rozentāle S. 2009. The Reliability of Financial Information. In: InternationalScientific Conference Finance and Accounting. Theory and Practice, Development and TrendsProceedings. LU Akadēmiskais apgāds. Pp.81-86Druva-Druvaskalne I., Līviņa A. 2009. The Sustainable Development Profile Structure in theBiosphere Reserve. Līviņa A. (eds). In: Sustainable Planning Instruments and BiodiversityConservation. University of Latvia Press, Riga, Valmiera. Pp. 43-48.Ginters E., Rozentāle S., Sāre I. 2008. Simulation of Labour Loading in Credi Istitution.Vidzeme University of Applied Sciences ICTE in Regional Development Valmiera.VidzemesAugstskola.Kalnačs J. 2009. Sakrālā māksla nacistiskās Vācijas okupētajā Latvijā. Vidzeme, baznīca, sabiedrība laikmetumaiņā. Vidzemes Augstskola, Valmiera.Klepers A., Rozīte M. 2009. The Regional Development of Tourism and theEmergence of Clusters in Latvia: The Example of Sigulda. – In: Ģeogrāfiski Raksti //Folia Geographica XIV. Latvian Geographical Society, Riga. Pp. 24-37.Klepers A., Rozīte M. 2009. Tourism as a Tool of Sustainable Regional Developmentand the Importance of Clusters in Latvia: Example of Sigulda & Ventspils. Brebbia,C.A. et.al. (eds). In: Sustainable Development. WIT Press, Wessex. Pp. 823-832.Klepers A., Rozīte M., Smaļinskis J. 2009. Spatial Structures of Tourism in the Rāzna NationalPark and Planning for Sustainable Development. Līviņa A. (eds). In: Sustainable PlanningInstruments and Biodiversity Conservation. University of Latvia Press, Riga, Valmiera. Pp. 43-48.Līviņa A. (ed.) 2009. 2. Starptautiskās zinātniskās konferences “Sustainable PlanningInstruments and Biodiversity Conservation” rakstu krājums. Academic Press of the Universityof Latvia.Lotiņa L. 2008. Semantikas praktiskā pielietojuma iespējas tūrisma mārketingā. Bandeviča L.(red.). Latvijas Universitātes raksti. Vadības zinātne (721.sējums). Rīga, Latvijas Universitāte,427-437 lpp.Rozentāle S., Rozīte K. 2008. Business Model in Investment Project^s Evaluation Process.In:Ventspils University College 3rd International Conference Information Society and ModernBusiness Proceeding.Siņicins M. 2009. Ekonomika. Mācību grāmata 10.- 12. klasei. Rīga. Raka.Šķilters, J. 2008.Loģikas minimālnosacījumi. (The Minimal Conditions of Logic: on theRelations between Language, Logic, and Mathematics.) Acta Universitatis Latviensis:Philosophy, 34-47 lpp.

Škilters J., Ante K., Straujums U., Golde, J. Žogla, A. 2008. Vēstures notikumveida struktūra:Formālsemantisks klasifikācijas modelis. (Event-based Structure of History: A FormalSemantic Model of Classification.) Acta Universitatis Latviensis: Philosophy, 202-216 lpp.Šķilters, J. 2008, Frames as structured wholes: On the relations between frame theory andfigure-ground semantics. In: Zuczkowski, A., Šķilters, J. (Eds.): Relations and Structures inLanguage and Communication. Wien. Verlag W. Krammer (simultanously: Gestalt Theory,Vol. 30, No. 3).Pp. 357-366.Škilters, J. 2008. Relations between verbal and nonverbal structures. In: Zuczkowski, A.,Šķilters, J. (Eds.). Relations and Structures in Language and Communication. Wien. Verlag W.Krammer (simultanously: Gestalt Theory, Vol. 30, No. 3).Pp.221-223.Šķilters, J. 2008. Sprache, Gestalttheorie und Semantik. In: Metz-Göckel H. (Ed.). Handbuchzur Gestalttheorie. Band 1. Wien. Krammer,. 203-231.Šķilters J. 2008. Metafora kognitīvajā semantikā. Kentaurs XXI, 45. 99-113 lpp.Šķilters J. 2008. Romans Jakobsons. Kentaurs XXI, 45. 76, 77 lpp.Šķilters, J., Zuczkowski, A. (Eds.) 2008. Relations and Structures in Language andCommunication. Wien: Verlag W. Krammer. (Gestalt Theory, Vol. 30, No. 3)Šķilters, J. (Volume Editor) 2008. Acta Universitatis Latviensis: Philosophy, Vol. 739.3. Akadēmiskā personāla cita veida kvalifikācijas paaugstināšanas pasākumi ( dalībaprojektos, tai skaitā pētniecības, mobilitātes vizītēs, organizatoriskajā darbā, sabiedrībasinformēšanas pasākumos, simpozijos u.c. organizācijās)I.Ābols vadīja un citi docētāji piedalījās publiskā diskusijā 28.10.2008. LR Ekonomikasministrijas „Latvijas Tūrisma attīstības pamatnostādnes 2009.-2015. gadam" projektaapspriešanā Vidzemes Augstskolā.I.Ābola Socrates Erasmus apmaiņas programmas vizīte Itālijā laikā no 20.02.2009. -28.02.2009. Turismo Torine e Provincia un tika panākta vienošanās par turpmāku sadarbībuieskaitot vieslekcijas TSV studiju programmā.09.-10.04..2009. S.Cakulas dalība First Computer Science and Mobility Workshop. Modelingof sharing E-Learning resources using collaborative tagging services. CSMW. AAUKlagenfurt, Austria.2008.gadā S.Cakula vadījusi projektu - IZM grants pētniecībai Nr. VAZP08-3 „E-apmācībasattīstības modelis mūsdienu tehnoloģiju attīstības perspektīvā”.Kopš 2009.gada S.Cakula redkolēģijas locekle International Journal of Cyber Society andEducation2008.gads. S.Cakula bijusi sekcijas vadītāja un zinātniskās komitejas locekle starptautiskajākonferencē „Content and Knowledge: Accessibility, Interactivity, Usability”.2009.gads. S.Cakula docējusi Saloniku universitātē Grieķijā.Cakula, International Workshop Content and Knowledge. Access to Knowledge Library Olineby Mobile device. 2008, Mezotne, Latvia.

I.Druva – Druvaskalne piedalījusies Vidzemes forumā un darba grupā” Vide, resursi unilgtspēja”, 12.12.2008 Valmierā.25.-28.09.2008. I.Druvas - Druvaskalnes uzstāšanās 17th Nordic Symposium in Tourismand Hospitality Research, Lillehamerē, Norvēģijā. „ Developing tourism attractions innature and culture” ar ziņojumu “Biosphere reserve as tourism attraction place inregion: The case of North Vidzeme Biosphere reserve” Ziņojuma kopsavilkums publicētskopsavilkumu simpozija krājumā.23.-24.09.2008. I.Druvas-Druvaskalnes dalība doktorantu skolā (Nordic Doctoral School inTourism and Hospitality Research „ Developing Sustainable and Attractive Destinations inContemporary Tourism – Improving our Theoretical Foundations”) Lillehamerē, Norvēģijā unuzstāšanās ar ziņojumu „Preconditions and potentialities of sustainable tourism developmentin North Vidzeme Biosphere rezerve” .2009.gada pavasaris. A.Līviņa un I.Druva – Druvaskalne veikusi UNDP pasūtītu zinātniskupētījumu - izstrādāt Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta ilgtspējīga profila ekonomikaskomponentes indikatoru novērtējumu un salīdzinājumu ar 2008.g. pētījuma rezultātiem”.Pētījums pieejams ViA bibliotēkā, kā arī kopsavilkumi ZBR mājas lapā www.biosfera.gov.lvsadaļā Informācijas sistēmas.I.Ebeles Leonardo da Vinci pieredzes apmaiņas vizīte 2008.gada novembrī projekta „Karjerascentra attīstība Vidzemes Augstskolā” ietvaros, Skotija, Borders College un Hary WattUniversity3.08.- 15.08. 2009.I.Grīnfelde vadījusi lekcijas un izstrādājusi e-vides kursu (Recreation andRural adventure) Kuresaare Intwernational Summer UniversityI.Grīnfelde vadījusi Saulkrastu pilsētas un lauku teritorijas uzņēmēju apmācības tūrismamaršrutu veidošanā2009.gads. J.Kalnačs veicis darbu krājuma „Vidzeme, baznīca, sabiedrība laikmetu maiņā”.redkolēģijā. ISBN 9984-633-11-x.J.Kalnača dalība EEZ un Norvēģijas divpusējā finanšu instrumenta finansētā projekta„Vecpilsētas ainava pie Gaujas –Valmieras vēsturiskā centra revitalizācija". Pozīcija –zinātniskais koordinators.A.Klepers. 2008. gada janvāris-decembris. Veikts pētījums Latvijas Zinātņu Padomes finansētāprojekta Nr. 08.2115 „Tūrisma teritoriālās vienības un tūrisma telpiskās sistēmas veidošanāsLatvijā” ietvaros. Pozīcija – vadošais pētnieks.A.Klepers. 2008.g. jūlijs. Uzsākts pētījums četrās īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, Natura2000 vietās Latvijā projekta „Ilgtspējīga dabas resursu izmantošana un apsaimniekošanaNatura 2000 teritorijās – populāros un potenciālos tūrisma galamērķos” (2008-2011) ietvaros..Pozīcija – eksperts, sadarbības un mārketinga sadaļa01.04.–20.07.2008. A.Klepera doktorantūras studijas (vasaras semestris) Trīras universitātē,Vācijā ERASMUS stipendijas ietvaros.11-15.05.2009. A.Klepera noklausījies International 6 ECT’s PhD-course: „NatureInterpretation – concepts, theories and qualitative methodologies of investigation.”

A.Klepers vadījis problēmu jautājumu apspriedes “Tūrisma attīstības plānošana ĪADTteritorijās” starp Ekonomikas un Vides ministrijām un citām tūrisma attīstībā Natura 2000teritorijās iesaistītajām pusēm. Rīga, Vides ministrija, 2008. gada 7.novembris.A.Klepers vadījis seminārus un mācību kursus: semināra „Tūrisma produktu mārketings”vadīšana projekta „Cilvēkresursu kvalitātes uzlabošana tūrismā Tukuma rajonā” ietvaros. 2008.gada 15.oktobrī; Apmācību kursa “Tūrisma produkta veicināšana un mājas lapa kā pārdošanasinstruments” realizēšana Saulkrastu uzņēmējiem.Saulkrasti, 2009. gada aprīlis, maijs.; Semināru cikla “Siguldas un apkārtnes tūrisma uzņēmējusavstarpējās sadarbības modeļu izstrāde tūrisma un viesmīlības nozares konkurētspējasveicināšanai” vadīšana.09.2008. A.Līviņa (sadarbībā ar I.Liepu). Uzstāšanās 17th Nordic Symposium in Tourism andHospitality Research, Lillehamerē, Norvēģijā. „ Developing tourism attractions in nature and culture”ar ziņojumu „Second homes promote regional development or brake rural tourism profit incountryside of Latvia”.A.Līviņa veikusi organizatorisko darbu sagatavojot 2. Ziemeļvidzemes Biosfēras rezervāta unVidzemes Augstskolas starptautisko zinātnisko konferenci (notika 2008. gada 13. -14.novembrī Valmierā).J.Šķilters - Latvijas Nacionālās bibliotēkas Zinātniskās padomes loceklis, LU Konsultatīvāspadomes loceklis, LNB zinātnisko rakstu numura redaktors. Cognitive Science Society (ASV)pilntiesīgs biedrs no 2009.gada.J.Šķilters - šādu izdevniecību un žurnālu recenzents: LogicaUniversalis; International Journal of Metadata, Semantics and Ontologies; InformationProcessing & Management; Journal of Advanced Research in Computer Science; GestaltTheory; Acta Universitatis Latviensis. 2009.gada martā Kanzasas Valsts Universitātē 9ASV)veikts pētniecības un sadarbības darbs.

Studiju programmasTūrisma Stratēģiskā vadība 2008./2009.ak.gadāpašnovērtējuma ziņojumaPielikums Nr.2Rīgā, 2009. gada 20. jūnijāTūrisma un viesmīlības vadības fakultātes dekānamDr. art., prof. Jānim KalnačamnoValsts pārbaudījuma komisijas priekšsēdētājaJāņa JenžaATSKAITEVadot maģistru darbu aizstāvēšanas komisiju Vidzemes Augstskolas Tūrisma un viesmīlībasvadības fakultātē 2009. gada jūnijā, jāsaka, ka aizstāvēšanas process tika profesionāliorganizēts un atzinīgi jāvērtē Vidzemes Augstskolas docētāju un sekretariāta ieguldītais darbsprocesa organizēšanā pirms aizstāvēšanas un aizstāvēšanas laikā, gan komunikācijā arkomisijas locekļiem pirms aizstāvēšanas, gan darba organizēšanā Vidzemes Augstskolastelpās. Īpaši gribētos uzteikt Vidzemes augstskolas docētāju pretimnākšanu Ievai Meļko, kasaizstāvēšanas laikā atradās Austrijā, piedāvājot iespēju aizstāvēt darbu video konferencesveidā. Bija vērojams, ka veikti pamatīgi sagatavošanās darbi, lai šī attālinātā aizstāvēšananorisinātos raiti, tehniskais nodrošinājums bija nevainojams. Atzinīgi vērtējams ir fakultātesdocētāju nopelns īpašas, zinātniskas, atmosfēras radīšanā darbu aizstāvēšanas laikā. Nepalieknepamanīts darba vadītāju un recenzentu lielais ieguldījums darbu tapšanā un izvērtēšanā.Vidzemes augstskola vienmēr atšķiras ar īpašu, patiesi zinātnisku, darbu aizstāvēšanas kārtībuun diskusiju, no kuras ieguvēji ir visi tās dalībnieki, gan studenti, gan docētāji, gan nozaresprofesionāļi.Komentējot pašus darbus, gribētu atzīmēt, ka darbu tēmas ir ļoti aktuālas undaudzveidīgas. Priecē fakts, ka docētāji mudina studentus rakstīt darbus par, līdz šim, Latvijanepētītām vai maz izpētītām tēmām. Neapšaubāmi, no darbu radīšanas viedokļa, tas ir daudzsarežģītāk gan studentiem, gan darbu vadītājiem, tomēr visnotaļ apsveicami no Latvijastūrisma un viesmīlības industrijas attīstības viedokļa. Īpaši gribētos izcelt 3 darbus: IevasMeļko darbu “Sporta pasākumi sporta tūrisma attīstībai Latvijā”, Valda Portnaja darbu“Ieņēmumu vadības pielietojuma pamatojums Reval Hotels viesnīcās” un Lindas Purgalesdarbu “Kultūras tūrisma attīstības iespējas dvīņu pilsētā Valka – Valgā”. Šo darbu tēmas irīpaši aktuālas un autoru ieguldījums darba tapšanā ievērojams. Uzskatu, ka darbiem ir lielapraktiska vērtība. Sporta tūrisms ir iespēja mūsu valsts uzņēmējiem veidot interesantus,konkurētspējīgus produktus un, krīzes laikā, piesaistīt papildus tūristus, kas ir ieinteresēti šajātūrisma veidā. Mans viedoklis, ka Latvija var konkurēt ar citām Eiropas valstīm, tikai

piedāvājot jaunus, inovatīvus un, tajā pašā laikā, kvalitatīvus produktus. Būtiski darba gaitāatklāt arī attīstīto valstu pieredzi un piedāvāt svaigas idejas. Valdis Portnajs ikdienā saskaras arviesnīcas ieņēmumu vadības problēmām un strādā uzņēmumā, kas ir tirgus līderis šīinstrumenta izmantošanā. Lai arī ieņēmumu menedžments pasaulē pazīstams jau vairākusgadus, tomēr salīdzinoši nedaudz Latvijas viesnīcu izmanto šo metodi ikdienas operatīvajādarbā. Linda Purgale veikusi labu praktisko pētījumu, salīdzinot Valkas un Valgas kultūrastūrisma piedāvājumu un akcentējot abu pilsētu stiprās un vājās puses šajā tūrisma veidā.Uzskatu, ka būtu labi ar darbu iepazīstināt Valkas pašvaldības pārstāvjus, kuri atbild partūrisma attīstību, kā arī kultūras iestāžu vadītājus, lai viņi varētu distancēti, ar svaigu skatu,paskatīties uz savu piedāvājumus un to uzlabot nākotnē.Šī brīža Latvijas valsts ekonomiskā situācija, kā vēl nekad iepriekš, nosaka to, kaLatvijai ir nepieciešami cilvēki ar labām ekonomiskajām zināšanām. Maģistra darbu gadījumā,manuprāt, būtu ļoti svarīgi katru tēmu, atkarībā no tās specifikas, apskatīt no mikro un/ vaimakroekonomiskā viedokļa.Vairākos darbos sekmīgi pētīta Rietumeiropas valstu pieredze attiecīgo problēmurisināšanā. Uzskatu, ka situācijā, kad Latvijas tūrisma un viesmīlības nozare konkurēstarptautiskā mērogā, ir ļoti svarīgi gan teorētiski, gan praktiski iepazīties ar attīstīto valstupieredzi un pārņemt labāko no tās. Uzskatu, ka būtu svarīgi ar darbu saistītos praktiskospētījumus veikt valstīs, kas uzskatāmas par līderēm attiecīgā jautājuma risināšanā.Noslēgumā vēlos ierosināt Vidzemes Augstskolas Tūrisma un Viesmīlības fakultāteiturpināt un vēl uzlabot sadarbību ar darba devējiem, to profesionālajām apvienībām, valsts unpašvaldību iestādēm, lai paaugstinātu darba praktiskās vērtības koeficientu un darbi taptu partēmām, kas aktuālas attiecīgajām institūcijām. Domāju to varētu panākt aktīvi iesaistot unieinteresējot attiecīgās institūcijas tēmu piedāvāšanā, darbu tapšanā un iegūto rezultātu analīzēun priekšlikumu ieviešanā praksē.Vidzemes Augstskolas Tūrisma un viesmīlības vadības fakultātes docētājiem novēlusaglabāt īpašo zinātnisko garu, sagatavojot spēcīgus bakalaurus un maģistrus Latvijas darbatirgum!Valsts pārbaudījuma komisijas priekšsēdētājsJānis Jenzis

Studiju programmasTūrisma Stratēģiskā vadība 2008./2009.ak.gadāpašnovērtējuma ziņojumaPielikums Nr.1.Maģistra studiju programmas „Tūrisma stratēģiskās vadība”2008./2009/ak.gadā docētie teorētiskie studiju kursi un docētājiStudiju kurss Kredītpunkti Docētājs AmatsTūrisma uzņēmumu stratēģiska 2 kp.Dr.oec.A.LīviņaAsociētā profesore TVVFvadībaKultūras tūrisma vadība 4 4 kpDr.art.J.KalnačsProfesors TVVFFinanšu un riska vadība4 kpDr. oec. S.RozentāleDocente BVEFKvalitātes vadības sistēmas 2 kp Mg.sc.soc.I.Sakne Docente TVVFTūrisma mārketinga vadībaZināšanu ekonomika unpārvaldībaStarptautiskā projektu vadībaStarpkultūru komunikācijaTūrisma pētījumu metodoloģijaCilvēkresursu vadība un analīzeSemantika un tūrismsB daļas izvēles studiju kursi2 kp2 kp2 kpMg.geogr.A.KlepersMg.oec. J.JerumsDr.oec.M.Leščevica2 kp Dr.hist. V.DaukšteDr.phil. B.Paškevica3 kpDr paed., S.Cakula3 kp Mg.sc.soc.I.EbeleMg. paed.I.Puroma2 kpDr.phil. J.Šķilters6 kp apjomā- -Lektors TVVF, doktorantsVieslektorsDocente BVEFAsociētā profesore, SZFDocente, VMECAsociētā profesore ITLektore TVVF, doktoranteVieslektoreViesdocents