Pašnovērtējuma zi ojums - Vidzemes Augstskola

TŪRISMA VIESMĪLĪBAS UN VADĪBAS FAKULTĀTEPašnovērtējuma ziņojumsProfesionālā bakalaura studiju programmaTŪRISTU GIDS – CEĻOJUMU UN PASĀKUMUORGANIZATORSStudiju programmas direktorsMg.geogr. Andris KlepersFoto: Artūrs KaurovsVALMIERA, 2010./2011. AKADĒMISKAIS GADS

Satura rādītājs1. TŪRISTU GIDU STUDIJU PROGRAMMAS MĒRĶI UN UZDEVUMI, IEGŪSTAMIE STUDIJUREZULTĀTI................................................................................................................................................. 32. STUDIJU PROGRAMMAS ORGANIZĀCIJA ....................................................................................... 63. STUDIJU PROGRAMMAS SATURS...................................................................................................... 84. VĒRTĒŠANAS SISTĒMA...................................................................................................................... 115. STUDIJU PROGRAMMAS PRAKTISKĀ ĪSTENOŠANA................................................................... 136. STUDIJU PROGRAMMAS PERSPEKTĪVAIS NOVĒRTĒJUMS ...................................................... 176.1. STUDIJU PROGRAMMAS ATBILSTĪBA PROFESIONĀLĀS AUGSTĀKĀS IZGLĪTĪBAS UN PROFESIJASSTANDARTAM............................................................................................................................................ 176.2. TŪRISTU GIDU PROFESIJA POTENCIĀLO DARBA DEVĒJU VĒRTĒJUMĀ ...................................................... 187. STUDĒJOŠIE.......................................................................................................................................... 207.1. PROGRAMMĀ STUDĒJOŠO SKAITA DINAMIKA........................................................................................ 207.2. STUDĒJOŠO LĪDZDALĪBA STUDIJU PROCESA VEICINĀŠANĀ..................................................................... 218. AKADĒMISKĀ PERSONĀLA NOVĒRTĒJUMS................................................................................. 229. FINANSĒŠANAS AVOTI UN INFRASTRUKTŪRAS NODROŠINĀJUMS ....................................... 2410. ĀRĒJIE SAKARI.................................................................................................................................. 2711. STUDIJU PROGRAMMAS ATTĪSTĪBAS PLĀNS............................................................................. 28PIELIKUMS................................................................................................................................................ 32

apguvi un ir daudz konkurētspējīgāka par jebkuriem gidu kursiem, kas Latvijā tiek piedāvāti.Lielais uzsvars uz svešvalodām ļauj iegūt un nostiprināt trīs svešvalodu prasmes, kas var tiktizmantotas kā nozīmīgs instruments starptautiskajā tūrisma vidē, taču pilnveidojot pielietotasarī tulka vai tulkotāja darbībā.Saskaņā ar MK noteikumos Nr. 481 (“Noteikumi par otrā līmeņa profesionālās augstākāsizglītības valsts standartu”) izvirzītajiem vispārīgajiem stratēģiskajiem mērķiem unuzdevumiem un Latvijas Tūrisma attīstības pamatnostādnēs 2010.gadam un secīgi Latvijastūrisma mārketinga stratēģijai 2010.-2015.gadam izvirzītajām prasībām tūrisma izglītībairealizējamās studiju programmas TG galvenie trīs galvenie mērķi ir:• atbilstošajos dažādo nozaru zinātņu teorētiskajos pamatos balstītu, tūristu giduprofesijas standartiem atbilstošu praktiski piemērojamu, kvalitatīvu unjaunākās tendences ietverošu profesionālo studiju nodrošināšana.• vispusīgi teorētiski izglītotu, profesionāli kompetentu, tūrisma tirgū pieprasītuun atbildīgu speciālistu – tūristu gidu – sagatavošana, kuri spētu uzņemties unpildīt šīs profesijas standartā noteiktos pienākumus pēc augstākajiem kvalitātesstandartiem.• uz personības izaugsmi ar jaunām zināšanām un prasmēm balstīta bakalaurastudiju programma ar lietišķu ievirzi tūrisma un atpūtas jomas radošajā sfērā,kas sniedz konkurētspēju darba tirgū gan tiešajā specialitātē, gan pasākumuvadīšanas un organizēšanas jomā, kā arī tūrisma nozarē un darba tirgū plašāk,atbilstoši saviem talantiem iegūtajām zināšanām, prasmēm un nostiprinātajaipieredzei studiju prakšu laikā.Mērķu sasniegšanai izvirzītie uzdevumi:(1) Sniegt studējošiem pamata zināšanas un padziļinātu izpratni par tūrismu unviesmīlību kā tautsaimniecības nozari un saistību ar ilgtspējīgu valsts attīstību,uzsvaru liekot uz tūristu gida, ceļojumu organizatora un pasākumu organizatora unvadītāja darbību kopējā tūrisma sistēmā un saskarsmi ar cilvēkiem, kā arī tamnepieciešamajām zināšanām sociālajās un dabas zinātnēs. Attīstīt sadarbību artūrisma nozares attīstībā un tūrisma izglītībā iesaistītajām pusēm Latvijā unstarptautiskā mērogā studiju procesa kvalitātes kāpināšanai.(2) Veidot studējošiem prasmes un iemaņas, atbilstoši izvirzītajiem mērķiem unprofesijas standartam, izvēloties adekvātas izglītības metodes, akcentējot lietišķozināšanu ieguvi un pētniecības iemaņu attīstīšanu, pastiprināt dažādu svešvalodupielietošanas spēju, sadarbību komandā, prasmi lietot ikdienai nepieciešamāsdatorprogrammas un multimedijus, spēju kritiski domāt, analizēt problēmas,uzņemties atbildību, liels akcents ir uz saskarsmes prasmju pilnveidi, publiskāsuzstāšanās iemaņu attīstīšanu un spēju argumentēt.(3) Sekmēt studējošo motivāciju tālākizglītībai un personiskajai pilnveidei; veicinātstudējošā pilnveidošanos par patstāvīgu, sociāli atbildīgu, erudītu, dabas un kultūrasvērtības respektējošu, radošu personību ar stingru pašapziņu.(4) Veicināt TVVF akadēmiskā personāla kvalifikācijas celšanu, kadru papildināšanuar pieredzējušiem savas nozares praktiķiem, mācībspēku piesaisti no citām ViAstruktūrvienībām un citām augstskolām Latvijā un ārvalstīs; uzturēt ViA materiālitehnisko bāzi un veicināt tās papildināšanu un uzlabošanu kvalitatīvu studijuiespēju nodrošināšanai, ieviest praksē ViA stratēģijā uzsvērtās vērtības, īpsāi šajāprogrammā izceļot individuālu pieeju un biežo diskusiju un komunikāciju veicinošovidi studējošajiem.

Programmas mērķi tiks sasniegti, ja studējošais, sekmīgi pabeidzot studijas TG programmā,pratīs:• demonstrēt tūrisma un viesmīlības jomai, sociālo zinātņu nozarei, tūristu gida,ceļojumu organizatora vai pasākuma vadītāja darbībai raksturīgās pamata unspecializētas zināšanas un šo zināšanu kritisku izpratni, tajā skaitā demonstrētsvarīgāko apgūto jēdzienu un likumsakarību izpratni, prast meklēt lietukopsakarības;• izmantojot apgūtos tūrisma un sociālo zinātņu teorētiskos pamatus un prasmes, veiktprofesionālu, inovatīvu vai pētniecisku darbību;• patstāvīgi iegūt, atlasīt un analizēt informāciju un to izmantot, pieņemt lēmumus unrisināt problēmas tūristu gida vai saistītās profesijās, izprotot profesionālo ētiku,izvērtējot savas profesionālās darbības ietekmi uz vidi un sabiedrību, rīkotiesilgtspējīgi;• formulēt problēmas un risinājumus tūristu gida darbā, spēt interpretēt informācijuatbilstoši visdažādāko auditoriju pieredzei, izskaidrot un argumentēti diskutēt parapgūtajām zināšanām gan ar speciālistiem, gan nespeciālistiem – gan latviešu valodā,gan apgūtajās svešvalodās, prast izskaidrot dažādu procesu savstarpējās kopsakarībasun cēloņu likumsakarības ceļojumu informatīvā satura kontekstā, izvēlētiesobjektīvus informācijas pirmavotus, aizstāvēt ilgtspējīga tūrisma idejas;• patstāvīgi strukturēt savu turpmāku mācīšanos, virzīt savu un savu padoto tālākoizglītību un profesionālo pilnveidi, izkopt iemaņas patstāvīgai un radošai jaunuteorētisko zināšanu un jaunu profesionālās darbības prasmju apgūšanai;• demonstrēt strukturētu pieeju problēmu risināšanā, uzņemties atbildību un iniciatīvu,veicot darbu individuāli, komandā vai vadot citu cilvēku darbu, pieņemt lēmumus unrast risinājums mainīgos tūrisma tirgus apstākļos, sastādīt tūrisma maršrutus, vadītekskursijas un ceļojumus, spēt objektīvi izvērtēt un salīdzināt dažādu ceļojumamaršrutu realizācijas iespējas, sniegtos tūrisma pakalpojumus, to kvalitāti, identificēttūristu vajadzības un motivāciju dažādās situācijās, attīstīt labas saskarsmes spējasun brīvu komunikāciju; organizēt, uzņemties iniciatīvu, brīvi improvizēt.Ārpus konkrētām kompetencēm, prasmēm un zināšanām programmas praktiskais mērķistiktu sasniegts, ja:1) studējošie pēc sekmīgām studijām iegūs darba vietu tūrisma un atpūtas vai citāsnozarēs, kas atbildīs viņu profesionālajām kompetencēm, sniegs personībasizaugsmes iespējas un radīs patiku darīt uzticētos pienākumus ar iespēju nopelnīt sevun esošajai vai topošajai ģimenei;2) studējošais ir konkurētspējīgs ne tikai darba tirgū, bet arī augstākās izglītībasturpmākajā karjerā un var sekmīgi turpināt studijas maģistratūras līmenī vai citā seviinteresējošā studiju jomā.Tūrisma studiju materiālās bāzes nodrošinājums un mērķtiecīgā tās komplektācijanorāda uz augsto ViA tūrisma virziena studiju konkurētspēju, kas apvienojumā arstudentu sasniegumiem, docētāju aktivitātēm lietišķās pētniecības un projekturealizācijas jomā, aktīvā sadarbībā ar tūrisma nozari un mērķtiecīgu pārstāvniecībuizvēlēšanos ATLAS vadošo tūrisma augstākās izglītības asociācijas saimē pamatotipretendē uz kvalitatīvākās augstākās izglītības tūrisma jomā statusu Latvijā.

2. STUDIJU PROGRAMMAS ORGANIZĀCIJATG studiju programmas organizācijā ir ievēroti šādi principi:pēctecība un secīgums – atbilstoši studiju kursu satura loģikai un savstarpējaisaiknei: pirmajos studiju gados tiek apgūti atsevišķu zinību pamati un zināšanas tiekpadziļinātas, paplašinātas un diferencētas vēlākajos studiju gados un nostiprinātaspraksē un studējošo patstāvīgajā pētnieciskā darbā;atbilstība un integrācija – studiju kursu saturs tiek organizēts atbilstoši tūristu giduprofesijas standartam (apstiprināts ar Izglītības un zinātnes ministrijas 2005. gada23.maija rīkojumu Nr. 365), Pasaules Tūristu Gidu asociāciju federācijas un EiropasTūristu Gidu federācijas rekomendācijām. Saturs ir atbilstošs un daudz izvērstāks parMK noteikumos Nr. 943. minētajām minimālajām prasībām tūristu gidu izglītībasprogrammu saturam. Studiju procesa organizēšana iekļaujas VIA kopējā sistēmā,sadarbojoties visām atbildīgajām ViA struktūrvienībām;teorijas un prakses sasaiste – teorijas nostiprināšanai praksē dažādu kursu ietvarostiek organizētas tematiskas ekskursijas uz tūrisma objektiem un uzņēmumiem vai topārstāvji tiek piesaistīti lekciju procesā; katrā studiju gadā studējošie dodas divudienu mācību ekskursijā, trīs gadus pēc kārtas (sākot no otrā studiju gada) noteikta 6nedēļu mācību prakse atbilstoši mācību prakses nolikumam.TG studiju programmas plāns atbilst ViA un TVVF mērķiem un uzdevumiem, tajā integrētasaugstāko stratēģisko dokumentu paustās vērtības un attīstības virzieni. Studiju process tiekorganizēts atbilstoši ViA un TVVF spēkā esošajiem reglamentējošajiem dokumentiem, kasnav pretrunā Latvijas Republikas likumiem un normatīvajiem aktiem. Zemāk uzskaitītivairāki tiešie studiju procesu ietekmējošie dokumenti:(1) ViA Studiju nolikums;(2) ViA studiju gada plāns;(3) Nolikums par studējošo akadēmiskās ētikas ievērošanu ViA;(4) TG studiju programmas plāns;(5) TG studiju kursu apraksti;(6) TG studiju programmas nodarbību grafiks;(7) TG studiju programmas „Mācību prakses – ekskursijas nolikums”;(8) TG studiju programmas „Prakses organizācijā nolikums”;(9) TVVF Metodiskie noteikumi gada projektu un bakalaura darbu izstrādāšanā unaizstāvēšanā bakalaura studiju programmām;(10) ViA noteikumi par drošību ekskursijās un pārgājienos u.c.Visi minētie aktuālie dokumenti gan administrācijai un docētājiem, gan arī studējošiempieejami Vidzemes Augstskolas vienotajā informācijas aprites elektroniskajā vidē – sadaļāse-punkts vai iekštīkls. Paralēli ar šiem dokumentiem var iepazīties pie administrācijas. Katrāstudiju kursā tā sākumā ikviens studējošais saņem studiju kursa izvērsto aprakstu. Taspieejamas arī jau minētajā elektroniskās vides sadaļā e-punkts, kur katram studiju kursam tāvieglākai organizēšanai tiek izveidota sava sadaļa. Tur tiek ievietota aktuālā informācija,lekciju prezentācijas, kā arī tiek organizēta studējošo rakstisko, patstāvīgo un grupas darbuiesniegšana, veicinātas diskusijas u.tml.

Iekštīklā pieejami arī pārējie studiju procesu skarošie dokumenti, piemēram, nolikums parstudijām ārvalstīs un to rezultātu akadēmisko atzīšanu, instrukcijas par ugunsdrošību,apelācijas nolikums u.c.Atbilstoši TG programmas akreditācijai pilna laika studijas ir 4 akadēmiskie gadi. Studijuapjoms ir 160 kredītpunkti. Prakses uzņēmumos vai institūcijās, atbilstoši tūrisma unviesmīlības nozares izteiktajai sezonalitātei, plānotas vasarā. Pilna laika studijās praksesnotiek pēc 4., 6. un 7. semestra.Divu pagājušo akadēmisko gadu laikā studiju saturs notika atbilstoši studiju programmaslicencēšanas pieteikumā sagatavotajam plānam, kas tika apstiprināts arī akreditācijā.Programma tika papildināta saturiski 2010.gada rudens semestrī ar spāņu valodas apguvi,tāpat arī ar studiju kursa Latvijas kultūras vēsture un tūrisms diferencēšanu, izveidojotsaistītu kursu ar uzsvaru uz vietējo nemateriālo vērtību izcelšanu un autentiskuma nozīmistarptautiskajā kontekstā – Latviešu tradicionālā kultūra. Gada noslēgumā tika pārkārtotiakcenti, iesaistot pasākumu vadīšanas un organizēšanas tēmu, integrējot to pakāpeniskiprogrammas saturā. Tika samazināts vēstures īpatsvars 2 KP apjomā (Eiropas vēstureskursam) un pārtraukta studiju kursa Pasaules ģeogrāfija un vides zinātnes (4KP) pasniegšana,šo studiju kursu saturu nodrošinot tēmu plašāka pārklājuma ziņā Baltijas tūrisma ģeogrāfijāun citos ar vēsturi saistītos kursos. Izvērstāki TG studiju programmas iekšējās kvalitātesnodrošināšanas mehānismu darbība raksturota 7. un 8. nodaļā.

3. STUDIJU PROGRAMMAS SATURSAtbilstoši Tūrisma likuma (Tūrisma likums, 17.09.1998.) 11. panta 6. punktam un MKnoteikumiem Nr. 943 (stājas spēkā 01.07.2009.; šādā redakcijā zaudējis spēku 17.02.2010.)tūristu gida profesija Latvijā tika atzīta par reglamentēto profesiju, nosakot tūristu giduizglītības minimālās prasības un sertifikācijas kārtību. Tas ir arī saskaņā arī ar koncepciju, korekomendē Pasaules Tūristu Gidu asociāciju federācija (WFTGA), Eiropas Tūristu Gidufederācija (FEG) un Starptautiskā Tūrisma menedžeru asociācija (IATM), tūristu giduprofesionālo izglītību balstīt uz plašu vispārēju izglītību, īpaši vēsturē, ģeogrāfijā, kultūrasvēsturē, reliģijā, tautsaimniecībā, socioloģijā, mūsdienu sociālajās un politiskajās norisēs.Studiju programmas saturs ir veidots, ievērojot šīs rekomendācijas atbilstoši otrā līmeņaaugstākās profesionālās izglītības valsts standartam (MK noteikumi Nr. 481 20.11.2001.) untūristu gida profesijas standartam (apstiprināts ar Izglītības un zinātnes ministrijas 2005. gada23. maija rīkojumu Nr. 365). TG studiju programmas saturs iekļauj visas MK noteikumos Nr.943. 18.punktā noteiktās minimālās prasības tūristu gidu izglītības programmu īstenošanai unpiedāvā vēl izvērstāku tēmu loku (sk. komentāru 3.lpp. par gidu sertificēšanas atcelšanu).Taču 25.06.2009. apstiprināti MK noteikumi Nr.635 „Grozījumi Ministru kabineta2008.gada 20.novembra noteikumos Nr.943 „Tūristu gida sertificēšanas un pakalpojumusniegšanas kārtība”” ("LV", 99 (4085), 29.06.2009.). Prasības reglamentētajām profesijāmtūrisma jomā (Izslēgts ar 14.01.2010. likumu, kas stājas spēkā 17.02.2010.) – tūristu gidsnetiek atzīta par reglamentējamo profesiju. Tas veicināja turpmāku diskusiju tūrisma nozarēpar sertificēšanas virzīšanu kvalitātes sertifikāta virzienā.TG programma ietver arī studiju kursus, kas nodrošina izpratni par tūrisma un viesmīlībasnozares specifiku un attīstības tendencēm, komunicēšanas prasmju teorētisku un praktiskuapguvi, vismaz trīs svešvalodas, kā arī paredz apgūt tūristu gida darba metodiku un nodrošinaprofesijai atbilstošu praksi, ņemot vērā profesijas kvalifikācijas plašāku ievirzi uz darba tirgu,studiju programmas saturā bez tiešā gidu darba pienākumu pastiprināts uzsvars uz pasākumuun ceļojumu organizēšanu un vadību, īpaši akcentējot mazos un vidējos pasākumus, kasvarētu būt saistīti ar tūrisma un atpūtas sfēru.Lai iegūtu otrā līmeņa augstāko profesionālo izglītību, profesionālā bakalaura grādusociālajās zinātnēs un piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju, pilnā apjomā jāapgūst studijuprogrammas teorētiskā daļa, atbilstoši nolikumiem jāīsteno prakse 26 kredītpunktu apjomāun jānokārto valsts pārbaudījums, izstrādājot un valsts pārbaudījumu komisijas klātbūtnēaizstāvot bakalaura darbu, saņemot pozitīvu vērtējumu. Saturs ir plašs un līdz šim nevienacita tūristu gidu apmācības programma Latvijā tādu nav realizējusi.Studiju programmas sadalījumsAtbilstoši Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumiem Nr. 481 (20.11.2001.) par otrālīmeņa augstākās profesionālās izglītības valsts standartu, studiju programmas apjoms ir 160kredītpunktiem (kp), kas sastāv no šādām daļām:• vispārizglītojošie studiju kursi – A daļa – 20 kp;• nozares teorētiskie pamat kursi – A daļa – 36 kp;• nozares profesionālās specializācijas kursi – 60 kp, kas sastāv no A daļas studijukursiem 42 kp apjomā, gada projektiem 6 kp apjomā un B daļas – ierobežotāsizvēles nozares profesionālās specializācijas kursiem 12 kp apjomā;• prakse 26 kp;• valsts pārbaudījums 12 kp;

• brīvās izvēles C daļas studiju kursi – 6 kp.Studiju kursu apjoms un sadalījums attēlots 1.tabulā.1. tabula. Studiju programmas „Tūristu gids – ceļojumu un pasākumu organizators” studijukursu apjoms un sadalījumskpObligātiestudiju kursi(A daļa)Ierobežotāsizvēles kursispecialitātē(B daļa)Brīvasizvēles kursi(C daļa)Kursu sadalījums kp % kp % kp %Vispārizglītojošie studiju kursi 20 20 12,5Nozares teorētiskie pamat kursi 36 36 22,5Nozares profesionālās specializācijaskursi (t.sk. obligātie gada projekti – 6kp un ierobežotās izvēles kursi (B daļa)– 12 kp)60 48 30 12 7.5Valsts pārbaudījums (bakalaura darbs) 12 12 7,5Prakse 26 26 16,25Brīvās izvēles kursi 6 6 3,75kopā 160 142 88.75 12 7.5 6 3,75Studiju saturs saskaņā ar tūristu gida profesijas standartuSaskaņā ar otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts standartu studiju kursu izvēliprofesionālajā bakalaura programmā, to saturu un apjomu un prakšu saturu nosaka profesijasstandarts. Standarts šobrīd ir pilnveides stadijā, lai ieviestu mūsdienīgākās tendences šīsprofesijas jomā. Taču esošais ar Izglītības un zinātnes ministrijas 2005. gada 23.maijarīkojumu Nr. 365 apstiprinātais Piektā profesionālās kvalifikācijas līmeņa Tūristu gidaprofesijas standarts nosaka šādu profesionālajā darbībā nepieciešamo zināšanu saturu, kasprogrammā jau veidots proporcionāli šādu zināšanu un prasmju ieguvei.Vispārizglītojošas zināšanas, kas nodrošina profesionālās darbības intelektuālo potenciālu.Šādas zināšanas veido TG programmas studiju kursi: filozofija, vēsture un kultūras vēsture,ģeogrāfija un vides zinības (šādā formā tika atcelts un integrēts kursā Baltijas tūrismaģeogrāfija), tūrisma pamati, Baltijas tūrisma ģeogrāfija, sabiedriskās attiecības, Latvijastautsaimniecība, ievads uzņēmējdarbībā un pētījumu metodoloģija. Šādu kursu apjomskredītpunktos ir vismaz 35 % no kopējā apjoma (neskaitot ierobežotās (B daļas) un brīvāsizvēles (C daļas) studiju kursus).Profesionālās darbības specifiskās zināšanas. Lai apgūtu šādas zināšanas, TG programmāiekļauti studiju kursi: gidu darba metodiskie pamati, sociālā psiholoģija, starpkultūrukomunikācija, brīvās informācijas sistēmas, svešvalodas, informācijas avoti un tointerpretācija, ceļotāju psiholoģija un motivācija, viesmīlība, cilvēkresursu vadība, muzejudarbības pamati, pasākumu organizēšana un vadīšana, individuālā jaunrade, ceļojumamaršruta izstrāde pirmā gada projekta ietvaros. Šādu kursu apjoms kredītpunktos ir vismaz23% no kopējā apjoma.Zināšanas, kas attīsta komunikatīvās spējas un veido komunikatīvās prasmes. Šo zināšanukopumu nodrošina TG studiju kursi: starpkultūru komunikācija, publiskā runa unimprovizācija, komunikāciju treniņš, daļēji gidu darba metodiskie pamati. Šādu kursu apjomskredītpunktos ir 10 % no kopējā apjoma. Taču šī ir viena no ViA stiprajām pusēm unprasmes tiek attīstītas lielākās daļas studiju kursu ietvaros, veicinot brīvu diskusiju vidi unindividuālo darbu prezentācijas, darbu nelielās grupās.

Iespēju apgūt praktiskās iemaņas šo zināšanu pielietošanā nodrošina TG programmā plānotāsprakses – mācību ekskursiju veidā un darbojoties tūrisma nozares uzņēmumos vai institūcijās(atbilstoši attiecīgajiem nolikumiem). Prakšu kopējais apjoms pilna un arī nepilna laikastudijās ir 26 kredītpunkti jeb 16% no kopējā studiju apjoma.Studiju saturs atbilstoši MK noteikumiem Nr. 943.Studiju plānā un kursu saturā ietvertas visas minimālās prasības, kādas izvirzītas tūristu giduizglītības programmām. ViA realizētajā TG studiju programmā atbilstoši minēto noteikumu18.punktam iekļauti:(1) pamat priekšmeti (pasaules vēsture un kultūra, filozofija, māksla, arhitektūra,reliģija, ģeogrāfija u.c.);(2) Latvijas vidi raksturojošie priekšmeti (politiskā, sociālā un ekonomikas vēsture,kultūras mantojums; tūrisma pamati un tūrisma produkta veidošana, nodrošinot tāilgtspēju u.c.);(3) priekšmeti, kas attīsta tūristu gida praktisko kompetenci: (tūristu gida darbībasmetodiskie pamati, saskarsmes psiholoģija, lietišķā saskarsme (komunikācija),publiskā runa, svešvalodas, pirmās palīdzības sniegšana u.c.)TG studiju programmas saturā vairākas no minētajām tēmām izvērstas padziļināti unpiedāvātas arī vairākas zināšanu loku un praktiskās iemaņas papildinošas tēmas, kas netiekminētas starp minimālajām prasībām. Tādejādi satura ziņā ViA tiek piedāvāta visaptverošākāun padziļinātākā tūristu gidu izglītības iespēja Latvijā un kā atsevišķa studiju programmaaugstākās izglītības līmenī – arī viena no pilnīgākajām Eiropā. Ārpus TG standarta irpasākumu organizēšanas un vadīšanas jomas studiju saturs, kas sniedz augstākukonkurētspēju darba tirgū.

4. VĒRTĒŠANAS SISTĒMAVispārējie principiStudējošo zināšanu un prasmju vērtēšanā tiek ievēroti sekojoši vispārējie principi, kas balstītiuz studiju programmas mērķiem un Ministru kabineta noteikumi Nr. 481 (20.12.2001):• zināšanu un prasmju vērtēšanas atklātība – atbilstoši izvirzītajiem TG studijuprogrammas mērķiem un uzdevumiem, kā arī katra studiju kursu mērķiem, irnoteikts prasību kopums pozitīvai izglītības sasniegumu vērtēšanai;• vērtējuma obligātuma princips – nepieciešams iegūt pozitīvu vērtējumu parprogrammas obligātā satura apguvi (minimālā prasība 4 balles 10 ballu skalā);• vērtējuma pakāpeniskums un objektivitāte – docētājiem censties sniegt vērtējumupakāpeniski visa kursa norises laikā (tādejādi gala pārbaudījums ir daļa no kopējāvērtējuma studiju kursā) un vērtēt zināšanas un prasmes, distancējoties nosubjektīviem faktoriem (piemēram, studējošā personība, sniegums citos kursos,savstarpējā saprašanās u.tml.)Studiju kursu vērtēšanaProgrammas apguves vērtēšanas pamatformas ir ieskaite un eksāmens. Minimālais studijukursa apjoms, lai organizētu eksāmenu, ir 2 kp. Eksāmenā un valsts pārbaudījumāprogrammas apguve tiek vērtēta 10 ballu skalā.Zināšanu pārbaudes formas ir mutiskas un rakstveida. Katrā studiju kursā ir izstrādāti savivērtēšanas kritēriji, kas paredz dažāda veida pārbaudījumus. Katra kursa noslēgumāstudējošie kārto rakstisku jeb mutisku eksāmenu vai ieskaiti. TG studiju programmā navparedzētas sesijas, studējošie ieskaiti vai eksāmenu kārto uzreiz pēc attiecīgā kursa beigām,kas veicina regulāru un sistemātisku zināšanu apguvi. Studiju darba kopējais novērtējumstiek veidots pēc kumulatīvās sistēmas, kas paredz pakāpenisku gala vērtējuma veidošanos novairākiem studējošā darbiem katrā kursā. Vērtēšanas sistēma ir katra kursa izvērstā kursaapraksta sastāvdaļa, kuru docētājs studējošiem izsniedz pirmās nodarbības laikā uniepazīstina ar to, kursu uzsākot. Studiju kursa gala vērtējums tiek ierakstīts pārbaudījumaprotokolā un docētājam tas jānodod ViA Studiju daļā ne vēlāk kā 3 nedēļu laikā pēc galapārbaudījuma dienas. Prakse un mācību ekskursija atbilstoši attiecīgajiem TG programmasnolikumiem tiek vērtēta ar ieskaitīts vai neieskaitīts.Vērtējuma objektivitāte un sekmju izvērtēšanaVērtējuma objektivitāti un kvalitāti paaugstinoša darbība ir tiekšanās ikviena darbavērtējumam sniegt argumentāciju, ne tikai atbilstošo atzīmi. Studiju kursa laikā iegūtopakāpenisko vērtējumu iespējams pārrunāt vai apstrīdēt jau studiju procesā – dialogā ardocētāju. Objektīvāka vērtējuma nodrošināšanai tiek izmantota prakse studējošajiem darbusiesniegt anonīmi – tikai ar studējošā numuru, bet ne uzvārdu. Taču ne visi docētāji un ne visistudējošie izmanto šo iespēju. Daudzos studiju kursos iespēja saņemt arī veicināšanasatzīmes, bet dažos – par secīgu un sekmīgu studiju darbu gala pārbaudījumu iespējamsaizstāt ar patstāvīgi sagatavotu studiju kursa kvalifikācijas darbu.Vērtējuma objektivitātes nodrošināšanai studējošiem ir iespēja izmantot apelāciju, atbilstošiViA Apelācijas nolikumam. Saskaņā ar to studējošam ir tiesības iesniegt apelāciju par valstspārbaudījuma, studiju kursa, gada projekta vai kāda studiju kursa ietvaros veikta darbavērtējumu trīs darba dienu laikā pēc oficiāla vērtējuma paziņošanas. Apelācijas nolikumsreglamentē turpmāko vērtējuma pārskatīšanas kārtību. Līdz šim šāda iespēja ir izmantotaViA TVVF praksē, taču ne TG studiju programmas ietvaros.

Studējošo sekmju rezultāti tika apkopoti un analizēti Tūrisma un viesmīlības vadībasfakultātes docētāju kopsapulcēs (turpmāk TVVF docētāju kopsapulcē) vismaz reizi semestrī.Sekmju rezultāti tiek ņemti vērā, nosakot studējošo rotāciju starp valsts un personīgāfinansējuma studiju vietām, kā arī studējošo mobilitātes programmu kandidātu atlasē u.c.Katru gadu ViA īpaši tiek izcelti studējošie, kuri studiju procesā uzrādījuši labākosrezultātus.Valsts pārbaudījuma vērtēšanaValsts pārbaudījumu, kura sastāvdaļa ir bakalaura darba izstrāde un aizstāvēšana, vērtē valstspārbaudījuma komisija, kuras vadītāju un sastāvu attiecīgajam akadēmiskajam gadamapstiprina ViA Tūrisma vadības un viesmīlības fakultātes dome. Komisija darbojas saskaņāar augstskolas Senāta apstiprinātu nolikumu. Komisijas sastāvā ir komisijas vadītājs unvismaz četri komisijas locekļi. Komisijas vadītājs un vismaz puse no komisijas sastāva irnozares profesionālo organizāciju vai darba devēju pārstāvji.Līdz šim raksturotā sistēma gada projektu un bakalaura darbu vērtēšanā ir teicamidarbojusies otras TVVF bakalaura studiju programmas „Tūrisma organizācija un vadība”ietvaros. TG programmai 2011.gada pavasara semestrī tika sasaukta pirmā šāda komisija4.kursa studentiem, kuri gatavojās studiju programmas pēdējam – valsts pārbaudījumam.Droši apgalvot, ka šajā ziņā tika pārņemta kopējā ViA TVVF pieredze kvalitatīva valstspārbaudījuma vērtēšanas sistēmas norisei. Valsts pārbaudījumu komisijas sastāvā starpcitiem tūrisma nozares profesionāļiem un akadēmisko personālu (sk. fotogrāfiju uz ziņojumatitullapas) iekļāvās Latvijas profesionālo tūristu gidu asociācijas vadītāja. Visi studenti, kurikārtoja valsts gala pārbaudījumu, saņēma pozitīvu vērtējumu, kas bija 6-9 baļļu ietvaros.Līdzšinējie TG studiju programmā uzrādītie studējošo sekmju rezultāti raksturojami kāstabili un labi Šajā studiju gadā līdzīgi kā iepriekšējā studējošo vidējā atzīme studijuprogrammā bija 7 baļļu ietvaros. Vērtējums uzskatāmi parāda arī studējošo individuālozināšanu un prasmju novērtējumu, kas svārstās starp 5 un 9 ballēm.

5. STUDIJU PROGRAMMAS PRAKTISKĀ ĪSTENOŠANAStudiju procesa pamatsJebkura jauna studiju programma, kas tiek izveidota ViA, iekļaujas kopējā studiju procesasistēmā, ko nodrošina labi izveidota administratīvā struktūra, teicams komandas darbs unpārdomāta atbildību, pienākumu un uzdevumu sadale. ViA studiju procesa administrēšanasun realizēšanas pieredze noderēja arī jaunās TG studiju programmas ieviešanā pirmajāstudiju gadā un līdzīga prakse ir norisinājusies arī turpmāk, lai sekmīgi 2010./2011.ak.g.īstenotu pirmo TG programmas izlaidumu.TG programma 2010./2011. ak. g. tika piedāvāta pilna laika studiju formā. Nepilna laikastudiju grupa šajā akadēmiskajā gadā (un arī iepriekšējā) netika komplektēta. Pagaidāmnepilna laika studiju forma netiek piedāvāta, lai arī programmas akreditācijas dokumentācijato pieļauj.Studiju programmas praktisko jautājumu risināšana ikdienā norit, sadarbojoties studijuprogrammas direktoram, vecākajam speciālistam un pārējām TVVF un ViAstruktūrvienībām, atbilstoši ViA struktūrai, pārdomāti organizētajam lēmumu pieņemšanasprocesam un iesaistīto administrācijas darbinieku darba pienākumu aprakstiem.Studiju uzsākšana un savstarpējā komunikācijaPēc uzņemšanas studiju programmā jaunajiem studentiem jau pirmajās studiju dienās sekojavispārēja iepazīšanās gan ar studiju programmu, tās saturu, realizāciju un vispārējāmattīstības tendencēm un karjeras iespējām (tikšanos organizēja Studiju programmas direktors)un sekoja iepazīšanās ar vispārējo studiju procesa norisi ViA: iepazīšanās lekcijas bibliotēkā,datorauditorijā, Studiju daļā, īsa apmācība par augstskolas iekšējās elektroniskās videslietošanu (īpaši uzsverot tās svarīgo lomu arī turpmākajā studiju procesa komunikācijā) uncitiem jautājumiem. Minētās iepazīšanās nodarbības koordinēja vecākais speciālists unatbildīgie struktūrvienību darbinieki.Studiju nodarbību grafiku 2010./2011.ak.g. organizatoriski izstrādāja vecākais speciālists pēcTG studiju programmas direktora norādījumiem par studiju plāna saturisko īstenošanu.Auditoriju plānojums tika saskaņots ar Pakalpojumu departamentu. Saskaņā ar pieaugošustudentu skaitu, kuri izmanto ERASMUS programmas apmaiņas studiju iespējas ārvalstīs,vairākiem studentiem studijas turpinās pēc individuāli sastādīta studiju plāna.Tikšanos ar docētājiem ārpus studiju kursu laika nodrošina aktualizēts konsultāciju grafiks,kas pieejams gan drukātā formā augstskolā, gan elektroniski iekšējā augstskolas informācijassistēmā. Saziņa starp docētāju un studējošo iespējama, izmantojot iekštīkla vidihttp://punkts.va.lv, kā arī ar elektroniskā pasta (ikvienam docētājam un studējošam iraugstskolas piešķirta e-pasta adrese) starpniecību. Tieši tādā pat veidā studējošie var uzzinātaktuālos jaunumus, izmaiņas un citus ar studiju procesu saistītos paziņojumus. TGprogrammā nelielais studējošo skaits nodrošina arī labākas tiešās komunikācijas iespējas ardocētājiem un administratīvo personālu.Studiju kursu pasniegšanas metodika un studiju processTG programmas studiju plānā norādīto kursu apguve pilna laika studējošiem notiek lekcijās,semināros, diskusijās, grupu darbos, ārpustelpu mācību ekskursijās, praktiskajās nodarbībās.

Lekcija kā laika vienība var tikt izmantota gan tiešo, gan netiešo mācību metožu īstenošanai.Pie metodēm jāmin arī kontroldarbi, testi un motivējoši erudīcijas konkursi. Būtiska studijuprocesa sastāvdaļa ir studējošo patstāvīgais un pētnieciskais darbs: literatūras studijas,referātu gatavošana, kursa darbu un gada projektu izstrāde. Tas norit gan individuāli (t.sk.veicinot bibliotēkas resursu izmantošanu), gan arī tiek veicināta sadarbība dažādiem darbiemnelielās grupās vai visa kursa ietvaros. Grupu nodarbībās studējošie attīsta spējas argumentētiaizstāvēt savu viedokli, respektēt citu domas un organizēt darbu. Ņemot vēra tūristu giduprofesijas specifiku, bieži tiek izmantota metode studējošam prezentēt izstrādāto darbu,attīstot uzstāšanās prasmi un runas kultūru.Lekciju un semināru nodarbību vai grupu nodarbību attiecība lielākajā daļā kursu ir vienādāsproporcijās. Izņēmums ir svešvalodas, kur nodarbības notiek grupās līdz 20 studējošiem (TGprogrammā angļu valodai ir atsevišķas grupas, taču citas svešvalodas tika apgūtas jauktāsstudiju grupās ar TOV programmu studējošajiem vai citiem ViA studentiem). TG studijuprogrammā uzņemto studējošo skaits ļauj brīvi kombinēt minētās metodes un studiju processbieži var tikt vadīts, veicinot studējošo lielāku iesaistīšanos un nodrošinot divvirzienukomunikāciju apmācības procesā.Lekciju satura kvalitatīvai pasniegšanai un labākai tā uztverei tiek izmantoti modernitehniskie līdzekļi: multimediju projektors (TVVF docētāju standarts ir lekcijas prezentācijuveidā, kas pieejams studentiem). Teorētisko materiālu papildina vizuālie un audiāliemateriāli. Studiju materiāli tiek ievietoti augstskolas iekšējā elektroniskajā vidē:https://punkts.va.lv. Pēc vajadzības studiju procesam var izmantot TV, video un DVD vaimikrofona sistēmu (pēdējais īpaši būtiski ir tūristu gidu darba specifikai studiju kursā „Gidadarba metodiskie pamati”), kā arī dažas nodarbības tiek vadītas datorauditorijā vai āra vidē,nostiprinot lietišķo studiju virzienu, saikni ar nozari.Prakšu īstenošanaTVVF TG studiju programmas prakses plānojums uzņēmumā vai institūcijā atšķiras no cituViA studiju prakšu plānojumiem, jo tūrisma nozares specifika nosaka prakšu nepieciešamībuvasaras sezonā (izņēmums ir pēdējā studiju gada prakse, kad tiek attīstīta nesezonas studijuprakse vai studējošie izmanto ārvalstu prakses iespējas). Studējošo prakses uzņēmumā vaiinstitūcijā ir galvenā iespēja tiešai sadarbībai ar potenciālajiem darba devējiem. Saskaņā arTG studiju plānu prakse uzņēmumos paredzēta trīs studiju gados, sākot ar 2. kursu (jo tadstudējošais/-ā apguvis/-usi vairākus nepieciešamos studiju kursus, lai varētu šo zināšanukopumu pielietot praktiski). TG studiju programmas studējošiem atbilstošireglamentējošajiem nolikumiem paredzēts praktizēties dažādos tūrisma uzņēmumos vai arī artūrisma darbību saistītās nevalstiskajās, valsts vai pašvaldību institūcijās. Pastāv iespējasERASMUS programmas ietvaros iziet praksi arī ārvalstīs, ko TG studenti izmanto arpieaugošu raksturu.TG programmas nosacījumi neierobežo studējošo vēlmi pašiem izvēlēties par prakses vietukādu tūrisma organizāciju, taču TVVF palīdz atrast kontaktus. To jau šobrīd nodrošinasavstarpējās sadarbības līgumi starp ViA un dažādām organizācijām (privātajā, nevalstiskajāvai valsts sektorā) par savstarpējo sadarbību prakšu vietu un praktikantu apmaiņā. Papilduiespējas nodrošina arī ViA Starptautiskās sadarbības daļas administrētie kopējie sadarbībaslīgumi ar ārvalstu organizācijām. Līdzšinējā pieredze prakšu vietu izmantošanā ārvalstīs rāda,ka studējošie labprāt izvēlas doties uz ES vai Eiropas ekonomiskās zonas valstīm, starpkurām var minēt Grieķiju, Spāniju, Franciju, Īslandi, Norvēģiju, Igauniju, Bulgāriju, arīGrenlandi, kas ir Dānijas pārvaldībā u.c.

Praksi aizstāvot, studējošiem jāsagatavo prakses atskaite, kurai pievienota prakses devējavērtējuma anketa par praktikanta darbu, kā arī publiski jāuzstājas ar ziņojumu. Par praksistudējošie saņem vērtējumu ieskaitīts vai neieskaitīts. Prakses novērtēšanā piedalās TVVFdocētāju izveidota komisija. Prakšu atskaites un darba devēju novērtējumi glabājas TVVFarhīvā. 2010./2011. ak. g. prakšu aizstāvēšana paredzēta 2011. gada 29. un 30. septembrī.Mācību prakse – ekskursija tika organizēta 2010./2011. akadēmiskā gada rudens unpavasara semestrī, atbilstoši studiju plānam un TG programmas mācību prakses – ekskursijasnolikumam. Tās mērķis ir studējošo praktisko prasmju pilnveidošana tūristu gidu darbībassfērā, ceļojumu un pasākumu organizēšanā un vadīšanā, tūrisma sistēmas iepazīšana kopumā.Studējošie pēc mācību ekskursijas iesniedza prakses brauciena izvērtējumu - atskaiti. Mācībupraksei piešķirtie līdzekļi 2010./2011. ak.g. – 450 Ls uz vienu mācību prakses grupu. Prakseslaikā tiek doti praktiski uzdevumi, veicināta aktīva studējošo iesaistīšanās. Līdz šim mačībuprakšu braucienos ir iesaistīti visi Latvijas novadi, kā arī Igaunija, izvēloties ļoti dažādastūrisma pieredzes un arī pārvietošanās veidus: velo, laivas, pārgājieni ar kājām, sabiedriskaistransports, jūras kajaki. Arī apskates objekti ir dažādi, ietverot tūristu piesaistes: dabas vaikultūras objektus, muzejus, tūrisma uzņēmumus citus tūrisma pakalpojumu sniedzējus; arīTIC vai pašvaldības organizācijas. Tradicionāli studenti paši izvēlas braukšanas virzienu unilgumu, kas notiek sadarbībā ar docētāju – studiju prakses vadītāju.Jau otro reizi studentiem konkursa kārtībā uz proporcionāli sadalīto vietu skaitu bija iespējaplānot, organizēt un piedalīties nedēļu garā mācību ekskursijā Somijā. Ar NORDPLUSprogrammas atbalstu 2011. gada maijā 35 TVVF studenti (divas reizes vairāk nekāiepriekšējā gadā, palielinoties atbalsta finansējumam) – viņu vidū 4 TG studenti (iepriekš 3)veica mācību praksi Helsinkos, Savonlinnā, Saimas ezera apkārtnē Somijā un Tallinā.Studenti ļoti augstu novērtēja šajā praksē gūto pieredzi, kas bija ļoti dažāda, ietverottūroperatora darbību, vides izglītības organizācijas dažādību, tūrisma klastera izpratni, aktīvātūrisma darbības (kanoe pa ezeru, putnu vērošana u.c.) un pašiem iesaistīties pētījumā parLatvijai prioritārajiem tūrisma tirgiem. Visām mācību prakses ekskursijām ir liela nozīmestudentu neformālās komunikācijas un kursa piederības stiprināšanai.TG studiju programmas studējošie brīvprātīgi iesaistījušies arī ārpus studiju plāna savuprasmju pilnveidē, praktiski palīdzot ViA administrācijai – gan vadot ekskursijas Baltijasvasaras skolas ietvaros, gan ārvalstu delegāciju vizītēm vai Starptautiskās tūristu gidu dienasietvaros, kā arī patstāvīgi.Akadēmiskā studiju gadā izdarītās izmaiņas ar studiju procesu saistītajosnolikumos 2010./2011.g.(1) Pārveidots studiju kurss Latvijas kultūras vēsture uz 3 kp, paplašinot 3 kpapjomā jaunu studiju kursu Latviešu tradicionālā kultūra.(2) Izveidoti jauni kursi Individuālā jaunrade - 2kp, Kartogrāfiskie materiālitūrismā – 2kp; Pasākumu vadīšana un organizēšana – 4kp.(3) Papildinošās izmaiņas bija iespējams, atceļot studiju kursu Pasaules ģeogrāfijaun vides zinātne, tā saturu integrējot Baltijas tūrisma ģeogrāfijā. Izmaiņas bijaiespējams uz samazināta kp skaita Starpkultūru komunikācijai – 2kp, bijaplānoti 4kp; un Eiropas vēsturei – 2 kp, sākotnēji bija plānoti 4kp.(4) Bija iespēja apgūt B daļā spāņu valodu, kas tiks turpināta 2011.gada pavasarasemestrī.

(5) Uzsāktas izmaiņas TG programmai saistošajos nolikumos, kas attieksies uz2011./2012.ak.g un saistītas ar studiju programmas nosaukuma papildināšanuun saturisko akcentu salikšanu gan mācību prakses ekskursijām, gan prakseiorganizācijā.Studējošo iesaistīšana pētnieciskajā darbā, gada projektu un bakalaura darbu izstrādeStudiju procesa un pētnieciskā darba integrācijas veicināšana tiek uzskatīta par būtiskukvalitātes nodrošināšanas sistēmas sastāvdaļu TVVF. Saskaņā ar TG studiju programmasstudiju plānu 2010./2011. ak.g. gada projektus izstrādāja 2. un 3.kursa studējošie, bet4.kursam bija pirmā bakalaura darbu izstrāde programmas īstenošanas laikā. Pirms tam tikaorganizēta studējošo pieteikšanās pētījuma tēmām un pētījuma plānu saskaņošana ar darbavadītājiem. Pirmā gada projekta tēmu saturs atbilstoši TVVF Metodiskajiem noteikumiemgada projektu un bakalaura darbu izstrādāšanā un aizstāvēšanā bakalaura studijuprogrammām ir daļēji noteikts – tam jābūt studējošo plānotam un teorētiski pamatotamceļojuma maršrutam, kas tiek aizstāvēts speciāli izveidotas komisijas ietvaros. Līdzšinējierezultāti pierādījuši studējošo izpratni par gada projektu izstrādi un apliecināja vairākumastudējošo pētnieciskās prasmes, lai arī dažiem studentiem gan bakalaura darba līmenī, gangada projektu līmenī sava laika organizēšanas neprasmes vai citu iemeslu dēļ šis saglabājieskā parāds . Vidējā atzīme gada projektu aizstāvēšanā svārstās ap 7 ballēm.Katram gada projektam un bakalaura darbam ir darba vadītājs, kuru izvēlas iepriekšējā ak.g.beigās un apstiprina TVVF docētāju kopsapulce. TG programmas direktors proporcionālikatram docētājam nozīmēja recenzējamos darbus.Savstarpēji sadarbojoties, docētāji iesaista studējošos arī nozīmīgākos pētniecības darbostūrisma projektos (Baltijas vasaras skolas organizēšanā un aktivitātēs, ceļotāju aptaujasLatvijas Zinātņu akadēmijas tūrisma pētījuma granta ietvaros, Latvijas Tūrisma attīstībaspamatnostādņu komentēšanā, Tūristu Gidu sertificēšanas jautājumu diskusijās un dažos citoslietišķajos tūrisma pētījumos – viens no spilgtākajiem pētījuma piemēriem iepriekšējāakadēmiskajā gadā – Ķemeru nacionālā parka apmeklētāju monitoringa veikšana unapmeklētāju intervēšana projekta „Parks & Benefits” ietvaros (kopumā tika iesaistīti 14 TGstudenti un vairāki TOV studenti). Pētnieciskā darbība akadēmiskā personāla kvalifikācijaspaaugstināšanai ir viena no ViA kopējām prioritātēm, tāpēc arī TG studiju programmasrealizēšanā tas izpaužas līdzīgi. Vairāk par akadēmiskā personāla iesaistīšanos pētniecībāminēts 8.nodaļā.

6. STUDIJU PROGRAMMAS PERSPEKTĪVAIS NOVĒRTĒJUMS6.1. Studiju programmas atbilstība profesionālās augstākās izglītības un profesijasstandartamStudiju programma izstrādāta saskaņā ar Latvijas Republikas Izglītības likumu un LatvijasRepublikas Augstskolu likumu. Tā atbilst Latvijas Republikas Ministru kabinetaapstiprinātajiem noteikumiem (Nr. 481, 20.11.2001.) par otrā līmeņa profesionālās augstākāsizglītības valsts standartu, kā arī tūristu gida profesijas standartam (apstiprināts ar LRIzglītības un zinātnes ministrijas 2005. gada 23.maija rīkojumu Nr. 365).Studiju programma Tūristu gids (TG) ir profesionālā bakalaura studiju programma, kasparedz iegūt otrā līmeņa augstāko profesionālo izglītību, profesionālā bakalaura grādusociālajās zinātnēs (programmas kods atbilstoši Latvijas izglītības klasifikācijai 42812) unpiektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju tūristu gids (reģistrācijas numurs profesijuklasifikatorā 2447-03).Izstrādājot studiju programmu, ievērota ViA Satversme un studijas regulējošie normatīvieakti. Studiju programma izstrādāta un pilnveidota atbilstoši MK noteikumiem nr.461,18.05.2010. „Par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem unkvalifikācijas pamatprasībām un Profesiju klasifikatora lietošanas un aktualizēšanas kārtību”formulētās profesijas „Tūristu gids” (kods 2447-03) profesionālas kompetences prasībām unprofesijas “Tūristu gids” (apstiprināts ar LR IZM 2002.gada 16. maija rīkojumu Nr. 283)standartam. Standarts 2011.gadā tiek aktualizēts un tā jaunais saturs būs ietekmējies jau nostudiju programmas atziņām par svarīgākajām aktualitātēm pasaulē šajā ziņā, kā arī uzpieaugošajām prasībām tūristu gida profesionālās darbības sfērā.Saistībā ar ES kopējām stratēģijām – nav vienotu reglamentējošu dokumentu attiecībā uztūristu gida profesijas izglītības standartu un kvalifikācijas kritērijiem. Ņemot vērā LREkonomikas ministrijas izstrādāto pētījumu par „Tūristu gidu profesijas reglamentēšanasjautājumu Eiropas Savienībā un Latvijā” (Rīga, 2004) pierādās, ka profesijasreglamentēšanas un sertificēšanas jautājums ir katras valsts individuālā kompetence. Tomērprofesiju pārstāvošo starptautisko profesionālo asociāciju (Pasaules Tūristu Gidu asociācijufederācija (WFTGA) un Eiropas Tūristu Gidu federācija (FEG)) stratēģija vērsta virzienā parsavstarpēju kvalifikācijas sertifikātu atzīšanu (pielāgojot minimālas valsts specifiskāsprasības) arī ES valstu starpā. Tas sniegtu papildu iespējas augsti kvalificētiem speciālistiembrīvi darboties ES kopējā ekonomiskajā telpā. Šādas stratēģijas ieviešana dotu daudzplašākas iespējas arī TG studiju programmas beidzējiem.Sekmīgi pabeigtas studijas TG programmā dod iespēju tālākai izglītībai gan Latvijā (saskaņāar MK noteikumiem Nr. 481 par otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības valstsstandartu (20.11.2001)), gan ārzemēs maģistrantūras programmās. ViA TVVF tiek realizētaakreditēta maģistrantūras programma Tūrisma stratēģiskā vadība, kas sniedz secīgu iespējuturpināt apgūt izglītību tūrisma un viesmīlības nozarē, ir iespēja apgūt arī tulkotājakvalifikāciju.Tūristu gidu sertificēšanas aktualitāteJau iepriekšējā pašvērtējuma ziņojumā tika minēts par izmaiņām tūristu gidu profesijassertificēšanas procesā , jo ar 2010.gada 17.februāri ir stājušies spēkā grozījumu Tūrismalikumā, kas izslēdz 11. panta 6. punktu (Tūristu gida pakalpojumus Latvijas teritorijā varsniegt persona, kura normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā saņēmusi profesionālāskvalifikācijas sertifikātu. Tūristu gida sertifikācijas un pakalpojumu sniegšanas kārtībunosaka Ministru kabinets) un MK noteikumi Nr. 943.(Par tūristu gida sertificēšanas unpakalpojumu sniegšanas kārtību - apstiprināti 20.11.2008.) – un vairs nav spēkā Tūristu

gidu sertificēšana. Galvenais pamatojums – šādos ekonomiskajos apstākļos tā būtu papildubirokrātiska slodze un joprojām nav izveidota institūcija, kas varētu veikt gidu kvalifikācijaspārbaudi un sertificēšanu.Saskaņā ar šobrīd spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem projektu tūristu gidus paredzētsiedalīt trīs kategorijās un pirmās kategorijas tūristu gidam nepieciešama otrā līmeņaprofesionālā augstākā tūristu gida izglītība. Tie paredz, ka tūristu gida profesijā ir tiesībasdarboties personai, kura apguvusi šai profesijai atbilstošu akreditētu izglītības programmu vaiieguvusi profesionālo kvalifikāciju, ko apliecina normatīvajos aktos noteiktā kārtībā LatvijasRepublikā izdotie izglītību vai profesionālo kvalifikāciju apliecinoši dokumenti vai citāsvalstīs izdotie izglītību vai profesionālo kvalifikāciju apliecinoši dokumenti, kas atzītiLatvijas Republikā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Sertificēšana galvenokārt tiekpamatota ar kvalitātes celšanas nepieciešamību šajā jomā un profesijas atbildīgo vietu valststēla veidošanā – līdzīgi tas norisinās citās ES valstīs.Lai kā, ViA piedāvātā studiju programma „Tūristu gids” jau šobrīd pilnībā atbilda spēkuzaudējušajos MK Nr. 943. noteikumos ietvertajiem nosacījumiem gan pēc formas, gan arīpēc satura minimālajām prasībām. Tā ir vienīgā šāda veida programma Latvijā, kas tiešāveidā piedāvā iespēju apgūt tūristu gida profesiju atbilstošā kvalifikācijā. Cita alternatīva irakadēmiskā vai profesionālā augstākā izglītība, kas papildināta ar īso profesionālās augstākāsizglītības programmu tūristu gidiem, kuru īsteno, ietverot šo noteikumu projektā minētoapgūstamo mācību priekšmetu minimumu. Atbilstoša sertifikāta iegūšana ļautu vadītekskursijas un ceļojumus visā Latvijā, ieskaitot speciālajā sarakstā iekļautajos vēsturesobjektos vai vietās un muzejos.Minētā sertificēšanās bija plānota uzsākt ar 2009. gada 1.novembri un pārejas periods ilgtuturpmākos sešus gadus. Pēc 2016. gada 1.janvāra Latvijā varētu darboties tikai sertificētigidi, kas paaugstinās augsti kvalificēta darbaspēka pieprasījumu tirgū. Pat, ja Saeima balsospar šo noteikumu atcelšanu – pieprasījums nozarē pēc labiem profesionāļiem nemazināsies.Tiks meklētas alternatīvas profesionālu kvalifikāciju apliecinoša sertifikāta izsniegšanaisekmīgiem studiju programmas absolventiem.Tā kā šo noteikumus atcēla un katra pašvaldība var brīvi sertificēt gidus savā teritorijā, tadnākotnē šis jautājums tiek virzīts sadarbībai starp ieinteresētajām pusēm, veidojot uzkvalitātes atzīšanu (ne reglamentējošu) sertifikātu (sk. 2011./2012 veicamo uzdevumu plānāšī ziņojuma 11.nodaļā).6.2. Tūristu gidu profesija potenciālo darba devēju vērtējumāTo, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu un labi sagatavotu tūristu gidu, apliecina arī Latvijastūrisma uzņēmumi un institūcijas, kas sākotnēji atbalstīja tūristu gidu sertificēšanasnepieciešamību. Tūrisma konsultatīvā padome 2009.gada jūlijā lēma citādi, taču ne tādēļ, kanebūtu vajadzīgi profesionāli kadri, bet galvenokārt birokrātisku apsvērumu dēļ. Potenciāliedarba devēji noslēguši sadarbības līgumus par prakšu vietu piedāvāšanu topošajiem tūristugidiem – profesionāļiem. Dabas aizsardzības un tūrisma nozares diskusijā 2008. gada 7.novembrī viena no identificētajām problēmām bija: Latvijā joprojām ir aktuāls profesionāludabas gidu (t.sk., kas runā svešvalodās) trūkums. Līdz šim veiksmīgi realizēts vides giduapmācības projekts VITILA, taču aktualitāte nozarē joprojām saglabājas.Tūrisma un viesmīlības nozare ir kļuvušas par vienu no vadošajām nozarēm gan pēcieņēmumiem, gan arī pēc nodarbināto skaita pasaulē. Pēc Pasaules Tūrisma un ceļojumupadomes datiem tuvākajā perspektīvā nodarbināto skaits vēl pieaugs par 6.5 miljoniem darbavietu un sasniegs 221.6 miljonus jeb katrs 13. cilvēks tiks nodarbināts tūrismā, kas ir 8.3 %no pasaules darbaspēka. Savukārt Eiropas reģions piesaista ik gadu ap 55–58 % no visiem

pasaules ceļotājiem. Līdz ar Latvijas iestāšanos ES ceļotāju skaits ir būtiski palielinājies, kasveicina arī pieprasījumu pēc kvalificētiem darbiniekiem tūrisma un viesmīlības nozarē.Izvērtējot TG studiju programmu no Vidzemes reģiona interešu viedokļa, tā nodrošina unrada iespēju apgūt zināšanas Vidzemes reģiona attīstībai tūrisma un viesmīlības nozaresjomā, jo, kā minēts Ekonomikas ministrijas Tūrisma attīstības politikas pamatnostādnēs,galvenais nosacījums tūrisma nozares pieaugumam Latvijā ir kvalitatīvu pakalpojumunodrošināšana. Vidzemes reģiona Teritorijas attīstības programmā kā reģiona vispārējaisattīstības virziens ir noteikts cilvēkresursu attīstība un nodarbinātības veicināšana, kur TGprogramma var kalpot kā viens no instrumentiem šā mērķa sasniegšanai. Savukārt TGprogrammas realizēšana Valmierā dod stratēģisku iespēju apmācībā izmantot gan tuvākolielo kultūras tūrisma centru – Cēsu un Siguldas, gan izcilo dabas tūrisma galamērķu –Gaujas nacionālā parka un Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta resursus.Darba devēju aptaujas līdz šim nav veiktas, jo studiju programma „Tūristu gids” tiek īstenotatikai četrus gadus un pirmie šīs studiju programmas absolventi uzsākuši algotu darbu savāprofesijā pēc sekmīgas studiju pabeigšanas. Taču periods ir par īsu lai izdarītu lielussecinājumus. Taču sadalījums ir aptuveni līdzvērtīgs – no absolvējušajiem studentiem pusestrādā un puse turpina mācības kādā no studiju programmām (2 maģistratūras dažādāsprogrammās, 1 tulkotāju kvalifikācijas iegūšanai, 1 Jaunzēlandē viena no izglītības un darbasavienošanas iniciatīvām).Taču no praktiskās puses darba devēju ieinteresētību pierāda noslēgtie sadarbības līgumi parprakšu vietu piedāvāšanu šajā programmā studējošajiem gan ar lielākajiem Latvijastūroperatoriem (piemēram, Latvia Tours, Impro Ceļojumi u.c.), gan ar pašvaldībām vai toaģentūrām un citām organizācijām. 2010./2011. ak.g. ietvaros studenti gāja praksē gan pievietējiem tūrisma nozares uzņēmumiem un organizācijām (Kolkasraga apmeklētāju centrs,vairākas viesu mājas, Rīgas lidosta, Valmieras muzejs, Āraišu ezerpils, Līgatnes TIC, AvotiĶemeru takas velonomā, ekskursiju vadīšana un pasākumu organizēšana Valmiermuižas alusdarītavā, u.c.), gan arī ārvalstīs (Īslandē, Spānijā, Grenlandē u.c.). Vajadzība pēckvalitatīviem gidiem minēta vairākos tūrisma plānošanas stratēģiskajos dokumentos, kuruapspriešanā un jautājuma aktualizēšanā piedalījušies potenciālie tūristu gidu darba devēji.Vajadzību pēc labi sagatavotu tūristu gidu nepieciešamības pierāda arī vairāku lielākotūrisma operatoru un arī pašvaldību organizētie tūristu gidu kursi (Piemēram, vairāku tūrismaoperatoru, Cēsu un Rundāles pils, Jelgavas pilsētas, VITILA u.c.), taču kā norāda tūrismafirmu pārstāvji – tas nav viņu pamatdarbs, sagatavot un izglītot augsti kvalificētus gidus, koarī ar viņu kapacitāti ir grūti īstenot. Visi kursi ir īsāki par paredzēto 600 stundu minimumu,kas izvirzīts kā standarts gidu apmācībai. Līdz ar to tie vērtējami kā papildu kvalifikācijascelšanas iespēja tiem, kuri praktizē gidu darbības jomā, vai arī papildu iespēja paralēlistudijām ar karjeras ievirzi. Tas parāda darba iespējas un nodarbinātību tūristu gidu profesijātuvākajos gados, veicinot arī absolventu augstāku konkurētspēju jau esošajā tūristu gidusaimē. Studiju programmas direktora veiktie akadēmiskie un lietišķie pētījumi Latvijastūrisma vidē apvienojumā ar aktuālajām tendencēm norāda uz pieaugošu pasākumu lomutūrismā. Tas arī norāda uz potenciālu nākotnei un labu sagatavotību konkurētspējai darbatirgū arī šajā jomā.

7. STUDĒJOŠIE7.1. Programmā studējošo skaita dinamika2010./2011. ak.g. TG studiju programmā kopā bija 54 studējošie, no kuriem 9 ir ceturtajāstudiju gadā, 17 - trešajā studiju gadā, bet 17 otrajā studiju gadā un 11 pirmajā studiju gadā– pilna laika studijās.Rudens semestrī TG programmā, kurā bija paredzētas 7 valsts finansētas budžeta vietas unvēl 25 studiju vietas par personīgajiem līdzekļiem, pavisam pretendēja 45 reflektanti(konkurss uz vienu budžeta vietu attiecīgi 4,5), bet, ieskaitot vietas par personīgajiemlīdzekļiem, konkurss vērtējams kā 1,3 uz vienu studiju vietu. Studentu skaits ir svārstīgs, taču2011.gada rezultāti pierādīja izaugsmi pēc iepriekšējā gada 11 studentiem studijas uzsāka 15studenti, kas bija vienīgā no programmām ViA ar tik lielu pieaugumu (proporcionāli). Daļējitas saistāms ar izmaiņām studiju programmas saturā un nosaukumā.Salīdzinājumam – gadu iepriekš TG programmā tika piešķirtas 8 budžeta vietas. Pavisampretendēja 25 reflektanti un konkurss uz budžeta vietu bija 3,1. Studēt izvēlējās un studijuprogrammā 2009./2010.ak.g. pavisam tika imatrikulēti 18 studējošie. Pēc pirmā studiju gadavisi 18 studenti turpina studijas nākošajā kursā – divi pārtraukuši studijas.Ģeogrāfiski lielākā daļa TG programmā studējošo ir no Vidzemes reģiona, taču pārstāvēts arīRīgas, Kurzemes, Latgales un Zemgales plānošanas reģions (attiecīgi vairāki studējošie nokatra minētā reģiona).Nepilna laika studijas tika sagatavotas un piedāvātas 2009.gada sākumā, taču mazā interesepar nepilna laika studijām pamatojama ar vilcināšanos ieviest MK noteikumus par tūristugidu sertificēšanu, kā arī finansiālās un ekonomiskās situācijas dēļ. Jaunas studijuprogrammas popularitāte arī nav tūlītēja un vajadzīgs neliels laiks, lai studiju programmastabili ieietu apritē. Jau praktizējošiem gidiem, kas varētu būt nepilna laika studējošie –piedāvātais studiju ilgums, iespējams, ir par garu.Starp reflektantiem, kuri stājās uz TG programmu, var minēt, ka daudzi vēl nav skaidriizlēmuši, ko īsti viņi vēlas studēt, un nereti viņi pieteikušies uz dažāda rakstura studijuvirzieniem. Tomēr pieaug mērķtiecīgi studējošie, kuri skaidri apzinās studiju intereses un irlabāk sagatavoti studijām TG programmā. Īpaši to pierāda pēdējā 2011.gada rudens semestrarezultāti, kad atkal piesaistīts lielāks studentu skaits attiecībā pret iepriekšējo gadu. Parstudentu piesaistes pasākumiem šeit plašāk nav aprakstīts, taču skaidrs, ka tas netiek balstītsuz ārējas reklāmas principiem, bez pamatīga satura. Akcenti ir uz vērtībām un ilgstošaszīmolvedības praksi un integrētām mārketinga komunikācijām.Imatrikulācijas noteikumiPretendējot studijām Vidzemes Augstskolas TG programmā, nav jākārto iestājpārbaudījumivai pārrunu intervijas. Studējošo atlase studijām TG programmā notiek starp vidējo izglītībuieguvušiem pretendentiem, izvērtējot viņu centralizēto eksāmenu atzīmes svešvalodā,latviešu valodā un literatūrā (50%), vidējo atzīmi visos mācību priekšmetos (15%) un vidējoatzīmi specifiskos tūristu gida darbībai būtiskos mācību priekšmetos (30%), bet LatvijasRepublikas skolēnu zinātnisko darbu konkursu sasniegumi (2–3. vieta) sniedz vēl 5%.TG programmā bez konkursa par budžeta līdzekļiem pilna laika studijās uzņem JuniorAchievement: Latvija organizētā konkursa „gada labākais skolēns ekonomikā” uzvarētāju.

Bez konkursa par budžeta līdzekļiem uzņem Latvijas Republikas un starptautisko olimpiāžu1. vietu ieguvējus. TOV studiju programmā bez konkursa par budžeta līdzekļiem uzņem arīE.Birznieka Jauno Ģeogrāfu skolas 1.-3.vietas ieguvējus kopvērtējumā un 1.vietas ieguvējukopvērtējumā no Vidzemes jauno ģeogrāfu skolas.Lai reflektants/-e tiktu imatrikulēts/-a studijām TG programmā, viņš/-a noslēdz studijulīgumu.7.2. Studējošo līdzdalība studiju procesa veicināšanāPar dažādām norisēm TG programmā studējošie tiek informēti e-pastā, informatīvajāssanāksmēs, kā arī ViA vienotajā informācijas sistēmā – iekštīklā un e-punktā (katram kursamtiek izveidotas „virtuālās kursa mājas”, kur atrodama aktuālā informācija, var notiktdiskusijas par dažādiem jautājumiem – tajās piedalās arī studiju programmas direktors unvecākais speciālists un ieinteresētie docētāji.TG studējošo aktivitāte lielā mērā ir atkarīga no pašiniciatīvas. Neformāls amats katrā kursāir kursa vecākais, kurš uzņemas starpnieka pienākumus starp studējošiem un ViAadministrāciju. TVVF domē ir trīs vietas studējošajiem un viņi aktīvi līdzdarbojās lēmumupieņemšanas procesā. No TG programmas 20010./2011.ak. g. tika ievēlēti 2 studenti.Kopumā studējošo iniciatīvu var vērtēt kā aktīvu. Studējošie piedalījušies dažādos ViApasākumos, arī atvērto durvju dienas pasākuma organizēšanā potenciālajiem reflektantiem.No studējošo pašiniciatīvas ir atkarīga iesaistīšanās ViA Studentu valdē un citās ViAinstitūcijās, atbilstoši studējošo pārstāvniecībai un studiju procesa kvalitātes lēmumuietekmēšanai, atbilstoši ViA struktūrai un reglamentējošajiem dokumentiem. esošais nelielaisstudējošo skaits neļauj izdarīt vispārīgus secinājumus par visiem notiekošajiem sociālajiemprocesiem, jo liela loma ir subjektīvam personību raksturam.Studiju procesa kvalitātes izaugsmes veicināšanaBūtiska ir studējošo piedalīšanās akadēmiskās kvalitātes vērtēšanas procesā. Studējošie pēckursa noslēguma aizpilda īpaši izstrādātu anketu, vērtējot kursa satura un tā norisi. Anketās iriekļauti jautājumi par kursa tēmām un to atbilstību attiecīgajam kursam, iegūto zināšanu unprasmju lietderību, lekciju, praktisko darbu un patstāvīgo darbu nozīmes novērtējumu,iespēju konsultēties ar pasniedzēju un tehniskā nodrošinājuma vērtējumu. Anketās iespējamsbrīvā formā veidot savus ieteikumus kursa uzlabošanai. Anketā studējošie izvērtē arīdocētāju no profesionālās kompetences viedokļa, prasmes izraisīt interesi par studiju kursu,spēju sasaistīt teoriju ar praksi, darba organizācijas prasmi, attieksmi pret studējošiem.Anketas ļauj izvērtēt studējošo vērtējumu par kursu, tā saturu un docētāja sadarbību arstudējošiem. Atvērtie jautājumi ļauj studējošiem izteikt ierosinājumus, norādīt uz studijukursa docēšanas stiprajām un vājajām vietām, kam pievērst papildu uzmanību. To anonīmāaizpildīšanas forma ļauj iegūt objektīvu viedokli un apkopotie rezultāti tiek nodoti zināšanaigan studiju programmas direktoram, gan individuālie vērtējumi nosūtīti izvērtēšanai katramdocētājam.2010./2011.gadā studiju kursu izvērtējuma anketēšana tika veikt rakstiski, un lai arī studentuatsaucība bija augsta, tomēr aizkavējās anketu apkopošana. Nāksies meklēt risinājumusprocesu optimizēšanā.

8. AKADĒMISKĀ PERSONĀLA NOVĒRTĒJUMSViA stratēģiskā prioritāte ir augsti kvalificēts, kompetents, uz kvalitatīvu izaugsmi orientētsakadēmiskais personāls un profesionāli administratīvie darbinieki. TVVF akadēmiskaispersonāls ir tūrisma nozarē Latvijā atzīts un kompetents un noteikti vērtējams kā viena nostiprajām pusēm arī TG studiju programmas realizēšanā.8.1. AKADĒMISKĀ PERSONĀLA SKAITS UN RAKSTUROJUMSTūrisma un viesmīlības vadības fakultātes konkurētspējas priekšrocība ir augsti kvalificēts,kompetents, progresīvs akadēmiskais personāls un profesionāli administratīvie darbinieki.2010./2011. studiju gadā TVVF strādāja: 1 profesors, 1 asociētais profesors, 4 docenti, 11lektori un 5 vieslektori. Dažādu studiju kursu ietvaros piesaistīti arī praktiķi no nozares –kvalificēti gidi vai savas jomas speciālisti mākslā, tēlniecībā, vides aizsardzībā u.c. Nofakultātes mācībspēkiem diviem docētājiem ir doktora grāds un astoņiem maģistra grādi, betčetri docētāji studē doktorantūrā. Pilnu sarakstu ar docētājiem un studiju kursiem – sk.2.pielikumā.2010./2011.ak.g. TG programmas realizācijā piedalījās 22 docētāji, no kuriem 3 docētāji ardoktora grādu un 18 docētāji ar maģistra grādu un viens ar profesionālo medicīniskokvalifikāciju (Pirmās palīdzības sniegšanai). No tiem ViA pamatdarbā strādā 18 docētāji. Pēcvēlētajiem amatiem sadalījums bija sekojošs: 12 lektori, 4 vieslektori, 4 docenti, viensprofesors un viena asociētā profesore.Lielākā daļa no piesaistītajiem docētājiem TG studiju programmai kopumā ir ar maģistragrādu. Zinātnisko grādu kvalifikācijai ir tendence paaugstināties, jo vairāki no docētājiemturpina studēt doktorantūrā, kas atbilst arī TG studiju programmas mērķiem un ViAstratēģijai.8.2. AKADĒMISKĀ PERSONĀLA RADOŠAIS UN ZINĀTNISKI PĒTNIECISKAIS DARBS,KVALIFIKĀCIJAS PAAUGSTINĀŠANAS PASĀKUMI, SABIEDRĪBAS INFORMĒŠANAPAR JAUNUMIEM NOZARĒ UN PĒTNIECĪBĀ2010./2011.ak.g. TVVF četri akadēmiskā personāla docētāji, kuri ir iesaistīti TG programmasrealizēšanā, turpināja promocijas darbu izstrādi: “Tūrisma ilgtspējīgas attīstības iespējaslielajās dabas aizsargājamās teritorijās (ZBR)” Latvijas Universitātē (I.Druva-Druvaskalne),„Telpiskās struktūras tūrismā Latvijā, to veidošanās un virzība tirgū.” Latvijas Universitātē(A.Klepers), “Investīciju vadības sistēma tūrisma un viesmīlības nozares uzņēmumosLatvijā” Latvijas Universitātē (I.Ebele), „Kultūras specifisku stereotipu ietekme tūrismamārketinga komunikācija” Latvijas Universitātē (L.Lotiņa).Kvalifikācijas paaugstināšanas un tūrisma un viesmīlības nozares pētniecības jomā noritējisaktīvs darbs, kas izpaužas gan docētāju zinātnisko publikāciju un rakstu apjomā, dalībāstarptautiskās un vietējās zinātniskajās konferencēs, lietišķos semināros un forumos, kā arīmobilitātes programmās. Atzinīgi vērtējama akadēmiskā personāla dalība starptautiskāskonferencēs ar referātiem un sekojošām publikācijām gan konferenču tēžu krājumos, ganatsevišķos zinātniskajos žurnālos, kas salīdzinoši ar iepriekšējo ak. g. ir audzis.2010./2011.ak.g pavisam atzīmējamas vairāk nekā 25 starptautiskās un vietējās konferences,kurās piedalījušies TG studiju programmas docētāji kvalifikācijas paaugstināšanas nolūkosun sabiedrības informēšanā par jaunumiem tūrisma un viesmīlības nozares pētniecībā. (pilnosarakstu skatīt 1.pielikumā).Darbojoties dažādos pētniecības projektos, docētāji paaugstinājuši gan savu kvalifikāciju,gan arī snieguši tiešu labumu tūrisma un viesmīlības nozarei, veicinot gan tūrismailgtspējību, gan tūrisma pakalpojumu kvalitātes paaugstināšanos. Svarīgi atzīmēt docētājuapriti tūrisma un viesmīlības nozares starptautiskajā mērogā. Tas veicina gan jaunu

sadarbības kontaktu veidošanos, gan aktuālo pētījumu virzienu apzināšanu, gan Latvijastūrisma un viesmīlības nozares zinātniskās darbības respektēšanu ārpus Latvijas un ES.Zinātniskās publikācijas ir vēl viens akadēmiskās un pētnieciskās aktivitātes mērs, kasnorāda uz pētniecības iemaņām un spēju zinātniskos rezultātus padarīt pieejamus plašākamprofesionāļu un interesentu lokam. Taču jo īpaši tas veicina diskusiju par pētniecībasaktualitātēm tūrisma un viesmīlības nozarē. 2010./2011.ak.g. studiju programmas docētājipavisam publicējuši 19 zinātniskās publikācijas starptautiski pieejamos resursos (pilnosarakstu skatīt 1.pielikumā). Salīdzinot ar iepriekšējo akadēmisko gadu šī aktivitāte irpieaugusi.Kvalifikācijas paaugstināšanas darbs un zinātniskā darbība ir nepārtraukts process un tas irvienlaicīgi jauns izaicinājums arī jaunai studiju programmai, jo iespējams veidot savuakadēmisko pamatu ar zinātniski pētniecisko darbību, kas veicina arī pašu studējošoizaugsmi un veidošanos par profesionāļiem šajā sfērā. Tūristu gidu darbība ir dažādi pētīta unatzīta Eiropas un Pasaules telpā, taču Latvijā nav stingru tradīciju akadēmiskajā izpētē, lai arīprofesijas standarti ir prasīgi. Tas veicina secīgu pieredzes apmaiņas un pētījumuveicināšanas darbību arī turpmāk.TVVF akadēmiskais personāls koleģiāli un aktīvi iesaistījies ViA struktūrvienībās unsadarbībā ar administratīvo personālu. Šādas rīcības mērķis – nodrošināt studējošajiempilnvērtīgu un kvalitatīvu studiju procesu visās trijās realizētajās tūrisma un viesmīlībasnozares studiju programmās, tai skaitā arī TG studiju programmā. TVVF akadēmiskāpersonāla vidū valda pozitīvs sociālais klimats, koleģiāla sadarbība un tiek respektētaakadēmiskā brīvība attiecībā uz katra kursa satura realizēšanu, atstājot docētāja ziņāizvēlēties atbilstošākās metodes satura pasniegšanai. Šādā gadījumā studējošo vērtējums irbūtisks un veido atgriezenisko saikni ar programmas direktoru un docētājiem.8.3. AKADĒMISKĀ PERSONĀLA ATLASES, ATJAUNOŠANAS, APMĀCĪBAS UNATTĪSTĪBAS POLITIKAAkadēmiskā personāla nozīmība ir ietverta Vidzemes Augstskolas vīzijā, misijā unstratēģiskajos mērķos, uzsverot gan kvalitatīvas augstākās izglītības nodrošināšanu, ganpētniecības organizēšanu un sadarbību reģiona attīstībā un starptautiskajā telpā. Uzakadēmiskā personāla pilnveidošanos attiecas viens no stratēģiskajiem mērķiem: attīstītakadēmiskā personāla profesionalitāti un kompetences.Saistībā ar atlasi un jauna akadēmiskā personāla piesaistīšanu – studiju programmas direktorsierosina un TVVF docētāju kopsapulce apspriež vakances noteiktu studiju kursu vadīšanai.Kvalitatīvu docētāju atlasei tiek izsludināts konkurss uz vakantajām vietām, tādejādipiesaistot labākos speciālistus – vērtējot gan akadēmiskās un profesionālās, gan pedagoģiskāskvalitātes. Atjaunošana viesdocētāju amatā notiek katru akadēmisko gadu no jauna, balsojotTVVF domē. Šeit īpaši tiek ņemtas vērā studējošo atsauksmes par iepriekšējo gadu unsadarbība un ieinteresētība kvalitatīva studiju procesa nodrošināšanā. Domē līdzdarbojas trīsstudējošo pārstāvji un tādejādi ir iespēja ietekmēt jebkura akadēmiskā personāla vēlēšanas.Akadēmiskā personāla apmācības un kvalifikācijas celšanas iespējas ir viena no ViAstratēģiskajām prioritātēm. Tiek pielietoti dažādi konkrēti instrumenti, gan motivējotakadēmisko personālu iesaistīties zinātnē un pētniecībā, gan zinātniskā grāda paaugstināšanā,gan arī piedāvājot dažādus izglītojošus kursus (svešvalodas, IT u.c.). Docētāju mobilitātesveicināšana Erasmus, mobilitātes programmu ietvaros, kā arī iesaistoties dažādosstarptautiskos projektos (Interreg, Nord+ u.c.).Tas tiek īstenots ar konkrētu programmu palīdzību, kas ietvertas ViA stratēģijas rīcību plānā(Vispārējā personāla mobilitāte Erasmus/Socrates, HESP u.c. mobilitātes programmu

ietvaros, Doktorantūras studiju atbalsta programma / atbalsts mācībspēkiem ar doktorazinātnisko grādu, Zinātniskās pētniecības atbalsta programma u.c.).9. FINANSĒŠANAS AVOTI UN INFRASTRUKTŪRAS NODROŠINĀJUMSFinansējuma avotiStudiju programmas finansējuma avoti ir sekojoši:• Studējošo maksa par studijām;• Valsts budžeta finansējums saskaņā ar LR Augstākās izglītības likuma 51. pantu.Valsts budžeta finansētās vietas studiju programmai tiek piešķirtas kalendārā gadaietvaros – 25. Plānots, ka 2011./2012.gadā budžeta vietu skaits pirmā studiju gadastudentiem būs 6.• Personīgais vai uzņēmumu, sponsoru finansējums studijām.Studiju programmās paredzēts uzņemt studentus par valsts budžeta, fizisko un juridiskopersonu līdzekļiem.TVVF nav sava atsevišķa budžeta – ir noteikta plānotā izdevumu daļa, saistībā ar zinātniskodarbību un studiju aktivitātēm, taču citādi ViA ir kopējais budžets, kas attaisno sevi arī nozemākām administrācijas izmaksām. Vidzemes Augstskolas kopējā budžeta ienākumus2011.gadam 2763871 Ls apmērā veido sekojošie finansējuma avoti:• valsts budžeta dotācija 23% jeb 629412 Ls;• pašu ieņēmumi 32% jeb 881429 Ls, no kuriem lielākais pašu ienākumu avots irstudiju maksa 664174 Ls (75%);• Valmieras pilsētas pašvaldības finansējums 3% jeb 79 483 Ls;• projektu finansējums 46% jeb 1262650 Ls.Studiju maksas apjomu ik gadus nosaka ViA Senāts saskaņā ar valstī noteiktajām studijuizmaksām. Slēdzot studiju līgumu ikviens studējošais zina kopējās maksimālās studijuizmaksas visam paredzētajam studiju periodam. ViA individuālā pieeja sadarbībā arstudējošiem piedāvā studentiem salīdzinoši elastīgu studiju maksas maksāšanas iespēju.Atsevišķos gadījumos ārpus studiju maksas tūristu gidu studentiem tiek piedāvātas arīpapildu iespējas, kas ietver bezmaksas seminārus, iesaisti pētījumos u.c. Tādās situācijās irnācies studentiem pašiem segt ceļa izmaksas (2010/2011. gadā uz Vestienas novadu –TAVAs organizēto semināru, Kārļamuižu – LLTA organizēto semināru, lekciju ietvarosnotikušajām nodarbībām Burtniekos, Turaidā un Limbažos vai ar iesaisti starptautiskajā gidudienā – arī V.Plūdoņa memoriālajā muzejā Lejniekos, Cēsīs, Smiltenē u.c.Studiju programmas materiāli – tehniskā bāzeViA realizē 14 studiju programmas, kurās kopā pašlaik studē 979 pilna laika studenti un 206nepilna laika studenti. Līdz ar to materiāli tehniskā bāze tiek mērķtiecīgi un vienlīdz efektīvipielietota visās studiju programmās studējošiem, protams, akceptējot katra studiju virzienaīpašo specifiku.Pašreizējā studiju bāze atrodas Valmierā Cēsu ielā 4 un Tērbatas ielā 10. Studiju procesā tiekizmantotas 23 auditorijas, ieskaitot konferenču zāli ar kopējo platību 1445 m 2 t.sk. 3 datoruauditorijas ar 93 darba vietām un brīvu globālā tīmekļa pieslēgumu (220 m 2 .), datortehnikaslaboratorija, elektrotehnikas laboratorija, RFID laboratorija un tulkošanas auditorija ar 15datoriem. Visi datori ir pieslēgti lokālajam tīklam, kas nodrošina vienotu informācijas apriti

un ir nodrošināta pieeja globālajam tīmeklim (abās augstskolas ēkās un to tiešā tuvumā, kāarī studējošo kopmītnēs), iekštīklam un abonētajām datu bāzēm.Mācību korpusos ir atpūtas telpas (280 m 2 ), kurās studējošie var atpūsties pirms vai pēcnodarbībām, vai to starplaikos. Tāpat arī tur var gatavoties nodarbībām vai veikt radošugrupu darbu (studijām ārpus auditorijas ir paredzētas īpašas darba telpas ViA bibliotēkā).Detalizētu informāciju par auditorijām un aprīkojumu skatīt pielikumā Nr.3. Tūristu giduizglītības specifikai atbilstoši aprīkota ir lielā konferenču zāle, kur iespējams īstenotmikrofona treniņu un uzstāšanos lielas auditorijas priekšā (nodrošinātas arī pilnasapskaņošanas iespējas). Atsevišķi tiek izmantota arī filmēšanas iespēja publiskās runastreniņam un uzstāšanās mākslas pašanalīzei.AuditorijasVisas auditorijas ir ērti pielāgotas studiju darbam ar mūsdienīgu apmēbelējumu,aptumšojamām telpām un vairākas no tām – arī ar gaisa kondicionieriem. Tās aprīkotas arstacionāru datoru un projektoru, kā arī skaļruņiem un prezentācijas tālvadības pulti, kasiekļauj taimeri un sarkano lāzera punktu. No visiem datoriem augstskolā ir pieeja globālajamtīmeklim, kā arī abonētajām pilntekstu datubāzēm. Abonētās pilnteksta datubāzes studējošievar lietot arī kopmītnēs, kā arī autorizējoties no jebkuras vietas kur ir pieejams globālaistīmeklis. Visās auditorijās ikvienam ir pieejama bezvadu pieslēgšanās tīmeklim, kas gan iriespējama ar autorizēšanos – studējošo vai darbinieku vai ViA viesu parolēm. Tūristu giduizglītības specifika nosaka, ka virkne lekciju norit ārpus auditorijas, izmantojot pilsētvidi,dabas teritorija s- realizējot teorētisko zināšanu sasaisti ar praktisko pusi. Valmiera kā pilsētaun Vidzeme no šāda viedokļa ir ļoti piemērota un ir virkne izmantotu situāciju, gan arsadarbības partneriem, gan balstoties uz docētāju iniciatīvām un spēju būt elastīgiem.Bibliotēkas resursiKvalitatīva un ērta bibliotēka ir ikvienas augstskolas būtība. ViA bibliotēka veidota reizē araugstskolu kopš 1996.gada. Mērķtiecīgi stiprinot kvalitatīvu akadēmisko vidi, ViA bibliotēka2002.gadā iestājās Latvijas akadēmisko bibliotēku asociācijā. Lai stiprinātu tūrisma augstākāsizglītības kompetenču centra nozīmi, kopš 2003.gada 30.janvāra ViA bibliotēka ir ANOPasaules Tūrisma organizācijas depozītbibliotēka (vienīgā šāda Latvijā un pat plašāk).2005.gadā tika izveidots Baltijas valstu un Ziemeļvalstu apvienoto/integrēto bibliotēkusadarbības tīkls, kurā darbojas arī ViA bibliotēka un Valmieras bibliotēka. 2005.gadapavasarī VIA bibliotēka tika akreditēta un ieguva vietējas nozīmes bibliotēkas statusu.Pēc bibliotēkas rekonstrukcijas 2007.gada rudenī pilnībā ir pabeigta Valmieras integrētāsbibliotēkas izveide. Valmieras integrētā bibliotēka ir Valmieras bibliotēkas un ViAbibliotēkas ilglaicīgs sadarbības projekts, kas apvieno juridiski un finansiāli neatkarīgasbibliotēkas, koordinējot, integrējot un racionāli izmantojot informatīvos un personālaresursus, paplašinot piedāvātos pakalpojumus.Valmieras integrētā bibliotēka ir izvietota 2 stāvos. Starp Valmieras bibliotēku un VidzemesAugstskolas bibliotēku pastāv vienošanās par telpu un lasītāju vietu skaitu sadalījumu, betlietotājus tas tikpat kā neskar, jo bibliotēku var izmantot gan VIA studenti, gan citi lietotāji.Pirmā stāva lasītavā (455,10m 2 ) studentiem pieejami 154 preses izdevumi drukātā formātālatviešu, krievu un angļu, vācu valodā. No tiem VIA bibliotēka abonē 34. Pieejama arīdaiļliteratūra un atsevišķu periodisko izdevumu arhīvs, digitālā bibliotēka ar ierakstu (videoun audio) krājumu.Otrajā stāvā atrodas datorlasītava (67,80m 2 ) ar 26 darba vietām, no kurām VIA studentiempieejamas 13. Vēl otrajā stāvā izvietotas 2 lasītavas (katra 14,50 m 2 ) grupu darbam, 4individuālās lasītavas (katra 5,20 m 2 ), un klusā lasītava (79,20 m 2 ). 2.stāva bibliotēkas kopējātelpa ir 776,00 m 2 . Šeit izvietota nozaru literatūra (tūristu gidiem nepieciešamās grāmatas

pieejamas dažādos stendos, balstoties uz vienotajiem katalogu veidošanas principiem),pieejams Valmieras pilsētas un rajona novadpētniecības materiālu krājums (īpaši nozīmīgstūristu gidu studijām) un Eiropas Komisijas informācijas punkts Europe Direct, kas sniedzinformāciju par Eiropas Savienību, kā arī ViA studentu labāko diplomdarbu arhīvs unLielbritānijas padomes atbalstītais Angļu valodas mācību centra krājums. Mazāk pieprasītāsgrāmatas tiek uzglabātas krātuvē, kas atrodas ēkas pagrabstāvā.Vidzemes Augstskolas bibliotēka studijām nepieciešamo zinātnisko literatūru, mācībugrāmatas un mācību metodiskos materiālus studiju programmu nodrošinājumam papildinakatru gadu, sadarbojoties ar studiju programmas direktoru un fakultātes dekānu. Ir speciāliizstrādāta grāmatu pieprasījumu veidlapa, kuru apstiprina attiecīgās fakultātes dekāns.Elektroniski tiek papildināta vēsturiskā tūrisma literatūra no 19.gs. beigām un 20.gs. sākuma/ vidus.Kopējais ViA bibliotēkas dokumentu (fizisko vienību) kopskaits:Materiāla veids Nosaukumi SkaitsGrāmatas līdz 30.06.2011 12458 21336Elektroniskie materiāli līdz 201 32130.06.2011Audiovizuālie materiāli 292 356līdz 30.06.2011Kartes līdz 30.06.2011 43 88Preses izdevumi2011.gadā 34 nosaukumiLasītājiem pieejami arī Valmieras bibliotēkas abonētie120 nosaukumiSeriālizdevumu skaits 2011.g. janvārī 4687 gab.VIA abonētās datu bāzes.Studentiem pieejamas šādas pilntekstu datu bāzes: Sage, Ebsco, Science Direct. Līdz2011.gada februārim bija pieejama datu bāze Emerald. Kā papildu resursi vēl pieejamasEiropa.lv, Cambridge Journals online, Leta, Nozare.lv, Lursoft laikrakstu arhīvs un arīizdevumu The Baltic Times, Dienas Bizness, Latvijas Vēstnesis elektroniskā versija.Sadarbībā ar Valmieras bibliotēku studentiem pieejama arī Letonikas datu bāze un filmuDVD kolekcija. Minētās datu bāzes ir pieejamas no visiem Vidzemes Augstskolas datupārraides tīklā strādājošajiem datoriem. Virknei datu bāžu ir iespējams piekļūt, saņemot īpašuatļauju: Latvijas Vēstnesis, Dienas Bizness un citas. Bibliotēka aktīvi piedalās valstsaģentūras Kultūras informācijas sistēmas piedāvāto elektronisko resursu un pilntekstu datubāzu izmēģināšanā.ViA bibliotēkā visi bibliotekārie procesi ir organizēti lasītāju lielākām ērtībām −automatizēti, izmantojot bibliotēku informācijas sistēmu ALISE. No 2006. gada janvāra irpieejama i-bibliotēka, kas dod iespēju no Valmieras integrētās bibliotēkas elektroniskākataloga veikt grāmatu pasūtīšanu, pieteikties rindā uz jau izsniegtām grāmatām, prasītgrāmatu termiņu pagarinājumu, apskatīt datus par izsniegtajām/ laikā nenodotajām/rezervētajām grāmatām. Tas ļauj studentiem efektīvāk izmantot bibliotēkas krājumu.Informācija par bibliotēkā pieejamajiem resursiem un pakalpojumiem ir atrodama ViAtīmekļa vietnes sadaļā Bibliotēka.Kā katru gadu ievērojami palielinājies bibliotēkas krājums, tai skaitā TG studentiem būtiskāliteratūra. ViA integrētajā bibliotēkā TG studentiem visaktuālākā ir tieši ar tūristu giduprasmju attīstīšanu saistītā literatūra (tās gan nav ļoti daudz un jau 2012.gadā paredzēts izdot

lielāko mācību grāmatu par šo tēmu), tūrisma literatūra, arī komunikācijas (piem.starpkultūru komunikācija) un novadpētniecības materiāls, ceļojumu literatūra u.c.. Partūrisma tēmu pieejamas 938 nosaukumu (2346 eksemplāri) grāmatas. 2011.gadā no jaunaiegādāti 63 nosaukumu izdevumi (86 eksemplāri) tūrisma nozarē.Tūrisma studiju materiālās bāzes nodrošinājums un mērķtiecīgā tās komplektācijanorāda uz augsto ViA tūrisma virziena studiju konkurētspēju, kas apvienojumā arstudentu sasniegumiem, docētāju aktivitātēm lietišķās pētniecības un projekturealizācijas jomā, aktīvā sadarbībā ar tūrisma nozari un mērķtiecīgu pārstāvniecībuizvēlēšanos ATLAS vadošo tūrisma augstākās izglītības asociācijas saimē pamatotipretendē uz kvalitatīvākās augstākās izglītības tūrisma jomā statusu Latvijā, kas tiekarvien vairāk respektēts arī starptautiski Baltijas reģionā un ES vai EEZ.10. ĀRĒJIE SAKARISadarbība ar nozares organizācijāmTūristu gidu programmas ietvaros specifiska sadarbība norit tikai ar profesionālajāmasociācijām – Latvijas profesionālo tūristu gidu asociāciju. Tas ietvēra gan pasākumukoordinēšanu starptautiskās tūristu gidu dienas laikā februārī, gan vadītājas aicināšanu uzvalsts komisiju bakalaura darbu aizstāvēšanā.2010./2011. gadā ViA TVVF ir turpinājusi strādāt, lai stiprinātu izveidoto sadarbību ar darbadevēju nozaru organizācijām, kā rezultātā tiek veidota ciešāka sadarbība starp studijuprogrammu saturu un darba devēju pieprasījumu, tendencēm nozarē, kā arī docētāji iesaistāsšo organizāciju rīkotajos pasākumos kā nozares eksperti. Tam par pierādījumu ir arī ciešākasadarbība ar ViA konventu, kur tieši iesaistītie tūrisma nozares pārstāvji vērtēja arī tūrismaprogrammu saturu un līdz šim sasniegtos rezultātus, rekomendēja no savas pusesnepieciešamos uzlabojumus vai izmaiņas.TVVF ir aktīva sadarbība gan ar vietējām, gan starptautiskām tūrisma nozares organizācijām.Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijā ViA regulāri pārstāv I.Ebele. Vidzemes reģionalīmenī regulāra sadarbība ar Vidzemes Tūrisma asociāciju. Ilglaicīga sadarbība ir arrespektablu starptautisku organizāciju ATLAS – Tūrisma un brīva laika izglītības asociāciju(The Association for Tourism and Leisure Education). Profesors J.Kalnačs ir aktīvs ATLASorganizācijas “Cultural tourism Research Group” pētnieks, kā arī Mākslinieku savienības,Cēsu Pilsmuižas konsultatīvās padomes biedrs. A.Klepers ir Ķemeru Nacionālā parkakonsultatīvās padomes loceklis, kā arī biedrs Latvijas ornitoloģijas biedrībā un Dvietessenlejas pašvaldību apvienības biedrībā. J.Smaļinskis ir Vides konsultatīvās padomes biedrsun vadītājs. I.Druva – Druvaskalne 2010.gadā aizvieto A.Līviņu strādājot DAP ZBRkonsultatīvajā padomē. Vairāki docētāji līdzdarbojas Valmieras pilsētas un tās apkārtnestūrisma veicināšanas konsultatīvā padomē. Gan TVVF dalība organizācijās, gan fakultātesdocētāju individuālā dalība nodrošina regulāru komunikāciju starp augstskolu un tūrismanozari.Līdzdalība ATLAS organizācijā un citās nozares organizācijās nodrošina iespēju uzzinātjaunākās aktualitātes nozarē, iesaistīties konferencēs, sagatavot publikācijas. Daudzipiedāvājumi dalībai starptautiska un nacionāla mēroga pasākumos tiek saņemti arī izmantojotERASMUS programmu. 2010./2011.gada laikā notiek sagatavošanās darbi ATLASgadskārtējai konferencei Landscape and Tourism: The Dualistic Relationship 2011.gadāValmierā, ViA. Šī pasākuma organizēšanai tiek aktualizēti kontakti ar esošajiem sadarbībaspartneriem un meklēti jauni sadarbības partneri.

2010./2011.gadā TVVF docētāji bijuši gan aktīvi zinātnisko konferenču apmeklētāji undalībnieki. 2010.gada augustā Vidzemes Augstskola organizējusi kārtējo starptautiskokonferenci sadarbībā ar Ziemeļvidzemes Biosfēras rezervātu Solutions on HarmonizingSustainability and Nature Protection with Socio-Economic Stability.Sadarbība ar darba devējiemSadarbība ar potenciālajiem darba devējiem izpaužas vairākos veidos:• Tūrisma nozares profesionāļu iesaistīšana atsevišķu studiju kursu vai nodarbībuvadīšanā, līdzdalība studiju darbu novērtēšanā;• mācību ekskursijas uz uzņēmumiem;• studentu prakšu vietu nodrošināšana;• tūrisma profesionāļu iesaistīšana maģistra darbu konsultēšanā un vērtēšanā;• konkrēti sadarbības un izpētes projekti;• dalība Vidzemes Tūrisma asociācijas valdē, Latvijas Tūrisma izglītības asociācijā,Latvijas tūrisma aģentu asociācijā (ALTA), Latvijas viesnīcu un restorānu asociācijā;• sadarbība ar Vidzemes plānošanas reģionu, Tūrisma Attīstības valsts aģentūru,Latvijas Tūrisma izglītības konsultatīvo padomi, regulāri kontakti ar lielāko daļu LatvijasTIC;• dalība tūrisma organizāciju rīkotajos semināros u.c. pasākumos,• sadarbība un docētāju līdzdalība ar tūrisma nozari saistītajos privātā sektorauzņēmumos.Aizvien aktīvāka kļūst sadarbība ar Valmieras pilsētas pašvaldību, tai skaitā arī Valmierastūrisma attīstības ideju ģenerēšana tiek integrēta studiju kursu saturos. Studentu darbosizstrādātās idejas integrētas arī pašvaldības rīkoto pasākumu plānos – Valmieras muzejā,Valmieras TIC un arī sadarbībā ar privātajiem uzņēmumiem vai citām institūcijām.11. STUDIJU PROGRAMMAS ATTĪSTĪBAS PLĀNS4.tabula. Studiju programmas „Tūristu gids” attīstības plāna 2010./2011. izvērtējums unuzdevumu izvirzīšana 2011./2012. akadēmiskajam gadam.PasākumsĪstenošanas Atbildība Komentārs par rīcības izpildiAnalizēt pieprasījuma izmaiņas untendences tūristu gidu un tūrismanozares darba tirgū un atbilstoši tamkoriģēt programmas saturuSekot līdzi profesionālo nozaresasociāciju (Pasaules un Eiropas mērogā)darbībai tūristu gidu jomā, sertificēšanas,izglītības un profesionālās darbībasjautājumos, integrēt aktualitātes studijuprogrammā.Sadarboties ar vietējām tūrisma unviesmīlības nozares asociācijām undarba devējiem gan prakšu vietu, ganstudiju procesa nodrošināšanālaiksRegulāriRegulāriRegulāriStudijuprogrammasdirektors, docētājiStudijuprogrammasdirektors, docētājiViAStarptautiskāssadarbības daļa,Studijuprogrammasiepriekš un darāmo turpmākIzpildīts – korekcijas saturārealizētas 2010./2011.ak.g.sākumā. Turpināt sekot līdziaktualitātēm.Izpildīts, lai arī abpusējaisdialogs varētu būt bijisveiksmīgāks. Jāturpina –jāstiprina partnerība nozarēun iesākti kontakti arIgauniju.Prakšu vietu LV bija vairāk,nekā studējošo. Izpildīts.Turpināt sadarbību.

Nostiprināt starptautiskās tūristu gidudienas atzīmēšanas tradīcijas Latvijā(21.februāris)Turpināt attīstīt starptautisko sadarbību,piesaistot viesdocētājus no ārvalstuaugstskolām vai nozares profesionāļusvieslekciju pasniegšanai.Pilnveidot studiju kursu saturu, atbilstošistudējošo sniegtajam vērtējumam pēcanketēšanas katra kursa noslēgumā.Īpaši uz 2011.gadu stingrāk kontrolēt šoprocesu, arī turpmāk, saistībā arpasākumu teorijas un praksesintegrēšanu studiju kursos. Veicinātdialogu ar studentiem arī ārpusanketēšanas – seminārs.Februāris (jaukopš 2009.g.)Minimāli reizisemestrī, tačuuz atsevišķāmlekcijāmstudiju kursosdaudz biežāk.Regulāri pēckatra kursanoslēguma vaijau tā noriseslaikādirektorsTG studējošie,TVVF, ViAKomunikācijudaļas atbalstsViAStarptautiskāssadarbības daļa,StudijuprogrammasdirektorsKatra kursadocētājsIzpildīts – 2010.gadā jau bija5 piedāvājumi Vidzemē(2009.g. – 1 Valmierā)Turpināt un vērst plašumā –Vidzemes reģionu ietverotvēl vairāk. Veicinātsadarbību ar partneriem unšo izmantot kā instrumentuprofesijas prestižauzturēšanai. Koordinētāki –ļaut pieteikties skolām unorganizācijām. PiesakaIzpildīts daļēji. Turpināt unpaplašināt darbību, joārvalstu docētāju skaitsvarētu būt lielāks.2011.gada rudenssemestrim jau ieplānotasElinas Aro lekcijas.Izpildīts daļēji – katra studijukursa docētājs saņemvērtējumu studiju kursabeigās, pirms nākošāuzsākšanas. Veicotakreditācijas dokumentāciju,atklājās, ka vairākos studijukursos nav aktualizētastudiju kursa literatūra, nevisi docētāji izmanto ViABibliotēkas jaunākāsgrāmatas savā studiju kursaaprakstā – darbsuzlabojams.Turpināt papildināt ViA bibliotēku arstudiju kursu apguvei nepieciešamajiemmācību līdzekļiem katrā studiju kursā unaktuālāko literatūru tūristu gidu sfērāpasaulēVeicināt docētāju un studējošo dalībunacionālos un starptautiskos projektossaistībā ar nozariRegulāriAtkarībā noiespējāmiesaistītiesViA Bibliotēka,StudijuprogrammasdirektorsStudējošie,Studijuprogrammasdirektors, docētājiVērtējums par dažiemkursiem tiek saņemtsnovēloti un komentārus nevisos gadījumos var ieviestnākošo kursu uzsākot.Izpildīts daļēji. Specializētāsliteratūras krājums ir labs,taču nav izsmelts un tamjāpieaug līdz ar jaunustudentu uzņemšanu.Papildināt ar 1-2 jaunākajāmgrāmatām un materiāliempar padomju un Latvijas20.gs. sākuma pieejamoliteratūru par tūristu gidudarbību. Sk. tālāko punktu.Papildināt vēsturiskoliteratūru.Izpildīts daļēji – saistīts ardocētāju slodzi un iespējām.Jāturpina (jāskatās, lainecieš studiju process)

Veicināt docētāju zinātnisko unpētniecisko darbu noteiktajos pētniecībasvirzienos un rosināt veidot atbilstošaspublikācijas aktuālajos medijos vainozares literatūrāRosināt docētājus regulāri paaugstinātsavu kvalifikāciju, iepazīstoties arjaunākajām publikācijām nozarē,apmeklējot un piedaloties semināros,konferencēs.Sekmēt docētāju studijas doktorantūrā,promocijas darba izstrādei unaizstāvēšanai un doktora grādaIegūšanaiNodrošināt iespēju TG studijuprogrammas studējošajiem vienamapmaiņas studiju posmam vai praksesiziešanai ārvalstīs (Studējošo motivācija– labi mācīties un iesaistīties).Jau no studiju sākuma uzskatīt šo parprioritāti un katra studenta pienākumuvienu studiju posmu pabūt ārvalstīs –pieredzes un starpkultūru komunikācijasattīstīšanai un svešvalodu zināšanunostiprināšanai. saistīts ar studējošosekmju līmeni. Tiek īstenots un iespējasir, jāpastiprina par skatījumu karjerasvirzienā.Veicināt studentu iesaistīšanos studijuprocesa kvalitātes celšanā. Paaugstinātvidējo studiju kursu vērtējumu virs 80%no studējošajiem 2011/2012.ak.g.Pārskatīt iespējas TG studijuprogrammas piedāvāšanai turpmāk 3.5gadu ilgumā (3 gadi + vasara – prakses)Pārskatīt iespējas un iespēju gadījumārealizēt aktuālo studiju kursu izmaiņasvai papildinājumu, jo Baltijas vēsture pēcStudiju plāna tika samazināta no 4 KPuz 2 KP.Pārspriest Studiju programmasnosaukuma maiņuRegulāriRegulāriRegulāriSākot no otrāstudiju gada -regulāriRudens unpavasarasemestranoslēgumā2011./2012.ak.g. laikā2010./2011.ak.g. laikā2010./2011.ak.g. laikāTVVF, Studijuprogrammasdirektors, docētājiTVVF, Studijuprogrammasdirektors, docētājiViAadministrācija,TVVFViAStarptautiskāssadarbības daļa,StudijuprogrammasdirektorsVecākāspeciāliste,StudijuprogrammasdirektorsStudijuprogrammasdirektorsStudijuprogrammasdirektorsTVVF docētājukopsapulce,Izpildīts. Ir gan progress,gan status quo. Jāturpina,lai arī maz iespēju toietekmēt.. Norit, jāliekakcents uz interpretāciju,pasākumiem, TG.Izpildīts un jāturpina vēl.Progresu dod ViAorganizēto starpdisciplinārosemināru diskusijas.Turpināt.Ir progress, turpināsuzsāktais. Nav programmasadministrācijas kompetencēīsti..Izpildīts, taču pieaugotstudentu interesei vēl vairākjāaktivizē šī darbībaIzpildīts skaitliski, tačunovēlots izpildes temps,koordinēt šo procesu vēllabāk. Kavējies apkopojumspar studiju kursunovērtējumu. Iniciētelektronisku novērtējumu.Tālāk domāt parNav izskatīta šī iespējapatlaban, turpināt izpēti, betneizvirzīt par uzdevumu tāieviešanu šajāakadēmiskajā gadā. Navargumentācijas šimpagaidām.Izmaiņas ieviestas. Ieviestskurss „Individuālā jaunrade”.Turpināt monitorēt. Studentuatsauksmes. Sabalansētsaturiski pasākumu unceļojumu vadīšanas saturuesošajos studijupriekšmetos. ERAFiepirkums – visai ViAkopumā.Īstenots šajā gadā, ieviestasizmaiņas – akceptēts

Nostiprināt un veicināt pozicionējumupar radošo tūrisma studiju virzienu kālīdzvērtīgu pretstatu stratēģiskajam TOVvirzienam.2011./2012.ak.g. laikāRektore u.c.iesaistītāspersonasTVVF studijuprogrammudirektorijaunais nosaukums „Tūristugids – ceļojumu unpasākumu organizators.”.Tajā skaitā izveidoti divijauni studiju kursi parindividuālo jaunradi unpasākumu organizēšanu unvadību.Vēstnieki – darbs uz mārketingu,studentu piesaisti TG programmai.Izsūtīt par gidu dienu – ekskursijām.Turpināt nostiprināt tūrisma augstākāsizglītības līdera pozīciju valstī -kompetenču centrs Nr.1 reģionā šajājomā. (Ar lietišķās izglītības saisti,kvalitatīviem pētījumiem un zināšanupienesumu nozarē)Izdot visaptverošu grāmatu par tūristugidu darbību 2012.gada laikā latviešuvalodā. Nākošais solis uz priekšu –plašāka un angļu val.Aktualizēt Tūristu gida profesionālāskvalifikācijas standartu.Veicināt sadarbību ar skolām un skolēnuiesaistīšanu savstarpējās saiknesveicināšanai.Veikt studiju kursu piedāvājumaoptimizāciju pa grupām, lai esotmazākam studējošo skaitam, joprojāmvarētu nodrošināt pilnvērtīgu saturapieejamību un kvalitatīvu studijuprocesu.Veicināt studējošo aktīvāku iniciatīvuārpus studijām, līdzdarbojoties dažādosar studiju tematiku saistītos projektos,aktivitātēsPiesaistīt studiju kursos uz atsevišķāmnodarbībām arī vairākus praktizējošosgidus no ārpuses, lai veidotu vēl labākusasaisti ar nozari2011./2012.ak.g. laikā2011./2012.ak.g. laikā2011./2012.ak.g. laikāLīdz2011.gadamaijamLīdz2012.gadamaijamLīdz2012.gadamaijamLīdz2012.gadamaijamTVVF kopējāatbildība, īpašivēlētie docētājiStudijuprogrammasdirektors, studentiStudijuprogrammasdirektorsStudijuprogrammasdirektors, studentiStudijuprogrammasdirektorsPirmais solis latviski, kārtotjautājumu tālāk parstarptautisku izdevumu.Sadarbībā ar LR IZM unstudentiem, izsūtītapspriešanai nozarēUzsākts īstenot, iesaistotValmieras skolas un toekskursiju vadīšanu. Skoluatsaucība bija vāja.Turpināt, nostiprināt šosaikni.Daļēji īstenots, tačuoptimizēt vēl. Būtiski, laiiespējami maz no tāietekmētos studiju kvalitāte.Tradīcija ir ieviesusies arTūrisma dienu unStarptautisko gidu dienu,Baltijas vasaras skolu u.c.Turpināt un attīstīt.Uzsākts. Sākts īstenot arInterpretāciju kursu unIgaunijas/Somijasviespasniedzējasiesaistīšanu. Turpināt..

PIELIKUMSPIELIKUMS NR.1.DOCĒTĀJU ZINĀTNISKĀ DARBĪBA UN KVALIFIKĀCIJASPAAUGSTINĀŠANA2010. – 2011.Zinātniskās publikācijasCakula S. (2011). Technological Support and Problem Based Learning as a Mean ofFormation of Student’s Creative Experience //Discourse and Communication forSustainable Education, Daugavpils Universitāte, Volume 2; issue 1; 2011, ISSN 1691-6301, ISBN 978-9984-14-487-0.Cakula, S. (2011). E-learnind developing model in perspective of new technolgies andvirtuAl reality. Virtual and Augment Reality in Education (Vare 2011), 2001. pp.60-65.Cakula, S. (2011). Technology Impact on e-Learning Course Development. E-LearningBaltics 2011, Proceedings of the 4th International eLBa Science Conference.Fraunhofer-Instutut fur Graphishe Datenverarbeitung IGD,Rostock. ISBN 978-3-8396-0258-4, pp. 84-95.Cakula, S. Jakobsone, A. (2010). E-Learning modelling-fostering more effectivetraining process. 8th International Conference on Emerging eLearning Technologiesand Applications. CASES & PROJECTS, Stara Lesna, Slovakia, 2010. ISBN 978-80-8086-166-7.Cakula, S., Jakobsone, A. (2011). The Futher of Education Using Ontology for E-Learning Personalization. Virtual and Augment Reality in Education (Vare 2011), 2001.pp.85-91.Cakula, S., Osis, K. (2010). Knowledge Management in Course Content Developmentand Teaching. In EduLEARN’10 International Conference on Education and NewLearning Technologies. Barcelona, Spain, 2010, pp.87-96. ISBN: 978-84-613-9386-2.Cakula, S., Salem Abdel-Badeeh (2011). Ontology-Based Collaborative Model for E-Learning. Virtual and Augment Reality in Education (Vare 2011), 2001. pp.98-107.Cakula, S., Stale, G. (2010). „Application of Enterprise Modeling Method forContinuing Education Design and Development”. 3rd WSEAS International Conferenceon Visualization, Imaging and Simulation. University of Algarve, faro, Portugal, Nov.3-5, 2010. pp. 86-92, ISSN 1792-6130, ISBN. 978-960-474-246-2http://portal.acm.org/citation.cfm?id=1950227.Cakula, S., Stale, G., Kapenieks. (2011). Application of a modelling method forKnowledge Flow Analysis in an Education Ecosystem. Virtual and Augment Reality inEducation (Vare 2011), 2001. pp.92-97.

Daukste, V. (2010). Das estnische und lettische Volksschul-und Bildungswesen im 19.Jh. // in Bildungsgeschichte im Baltikum. 7. Baltisches Seminar in Libau/Liepāja.Lettland an der Univesitaet von 27. bis 29. April 2010. Hrausgegeben vomDeutschbaltisch-estnischen Foerderverein. Berlin, 2010. S.91-105.Daukste, V. (2011). ,,Was ein motivierter Bauer wissen sollte?,, - Die diskussion ueberdie Volksschulbildung in Estland und Lettland in den 30er und 60er Jahren des 19.Jahrhunderts.//In Bildungskonzepte und Bildungsinitiativen in Nordosteuropa (19.Jahrhundert). Harrassowitz Verlag, Wiesbaden 2011. S. 110-120.Kalnačs, J. (2010). Cultural Tourism in Latvia. Problems and decisions. KrājumāDestinations Revisited. Proceedings of the ATLAS conference Viana do Castello,Portugal, 2007. Part 3. Cultures and Cities. ATLAS, Amhen, 2010. ISBN 978-90-75775-47-1.Kalnačs, J. (2010). Laikmetīgais nacistiskās Vācijas okupētās Latvijas mākslā. LatvijasNacionālais mākslas muzejs. Muzeja raksti -2. ISBN 978-9934-8026-4-5.Kalnačs, J. (2010). Sakrālās mākslas un arhitektūras mantojums Valmieras rajonā.Neputns. ISBN 978-9984-807-65-2.Klepers, A. (2010). Problems of Creating Micro-Clusters in Small-Scale TourismDestinations. In Potential of Tourism, Uniwersytet Szczecinski: Szczecin; p. 51-61.;ISSN: 1640-6818; ISSN: 1644-0501.Klepers, A. (2011). Prāta kartēšanas metodes pielietojums tūrisma galamērķunoteikšanā. LU 69.konference, Cilvēka ģeogrāfija. Rīga: Latvijas Universitāte [tēzes].Klepers, A. (2011). Tūrisma vietu mārketinga telpiskā optimizācija konkurētspējaspaaugstināšanai. Zinātniskās konferences “Telpiskā Stratēģija Ilgtspējīgai Attīstībai”tēžu krājums. Rīga: Rīgas Tehniskā universitāte [tēzes].Klepers, A., Klapenkovs, I. (2010). Eclipse of Soviet Mass Tourism Flows. Towards aNew Niche Tourism Perspective. ATLAS Conference Proceedings. Limassol: CyprusUniversity of Technology [tēzes].Klepers, A., Klapenkovs, I. (2010). Innovation and Knowledge Transfer: The RegionalUniversity & the Business. Tourism Industry in Latvia. ATLAS ConferenceProceedings. Estoril, Portugal [tēzes].Klepers, A., Rozīte, M. (2010). Administrative Border as a Challenge in Spatial Aspectsof Tourism Competitiveness. In: Proceedings of international conference on CentralEurope and Tourism Competitiveness 24-26th September 2009, University of Pannonia,Veszprém, Hungary.Klepers, A., Rozīte, M. (2010). Changes of the Tourism Structure in Riga– the Shiftfrom Soviet to Post-Soviet Economy. Current Issues in Tourism. Routledge. (Akceptētskopsavilkums žurnālā raksta sagatavošanai).

Klepers, A., Rozīte, M. (2010). Tūrisma vietas un galamērķi, to identificēšana unsaistība ar administratīvo teritoriju. LU Raksti / Zemes un vides zinātnes Nr.752. Rīga:Latvijas Universitāte; 18 lpp.Līviņa A. (ed.) (2010). Proceedings of the 3rd International Scientific Conference ofVidzeme University of Applied Sciences and Nature Conservation Agency NorthVidzeme Biosphere Reserve. Solutions on Harmonizing Sustainibilty and NatureProtection with Socio – Economic stability 19 – 20 August, 2010, Valmiera, Latvia.Līviņa, A. (2010). Insufficient financing of the Gauja national park-reason for newoperational findings and approaches. In: Solutions on harmonizing sustainability andnature protection with socio-economic stability (ed. Līviņa A.). Vidzeme University ofApplied Sciences. Pp.19-26.Līviņa, A. (2011). Faktori vietas identitātes un vietas zīmola pēctecībai un izmaiņāmlaikā. 158.-159.lpp.//Ģeogrāfija. Ģeoloģija. Vides zinātnes. Referātu tēzes. Rīga:Latvijas Universitāte, 2011, 508 lpp. (Elektronisks tēžu krājumshttp://www.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/projekti/69konference/prezentacijas/gzzf%20refreatu%20tezes.pdf).Līviņa, et al. 2010. National parks management approaches and parks financingprinciples: practical findings. In: Goosen, M., Elands, B., Marwijk, R. Van (eds.). 2010.Recreation, tourism and nature in changing world. Proceedings of the fifth internationalconference on Monitoring and Management of Visitor Flows in recreational andprotected areas, May 30 – June 3, 2010 Wageningen, The Netherlands.Atstāja, Dz., Dimante, Dž., Brīvers, I., Malzubris, J., Keneta, M., Tambovceva, T., Šīna,I., Līviņa, A., Ieviņš, J., Grasis, J., Pūle, B., Ābeltiņa, A. Vide un ekonomika.Monogrāfija. Rīga, LU akadēmiskais apgāds. 2011. zin. red. Šķiltere, D. 256 il. Lpp.,ISBN 978 -9984-45-371-2.Lotiņa, L. (2010) „Representation of Environment Topics in the Neatkarīga Rīta Avīzefrom 1999 till 2009 in Latvia” . In proceedings of the 3rd International ScientificConference of Vidzeme University of Applied Sciences and Nature ConservationAgency North Vidzeme Biosphere Reserve. Solutions on Harmonizing Sustainibiltyand Nature Protection with Socio – Economic stability 19 – 20 August, 2010, Valmiera,Latvia.Pumpuriņš , T. (2010). Ieskats Baltijā izdoto ilustrēto pastkaršu vēsturē. (1872 – 1894).(Latviešu un vācu val.) - Grām.: 4. simpozijs par Latvijas pasta vēsturi. DaugavpilsUniversitāte 2010. gada 31. jūlijā. (Simpoziju rīko Vācu filatēlistu apvienības Latvijasizpētes biedrība (Vācija) un Latgales Pētniecības institūts. –[Hamburg, Harry v.Hofmann Verlag, 2010] – 9.-20. lpp.Pumpuriņš, T. (2010). Ievērojamais portretu kolekcionārs Aleksandrs IvanovičsHasings: Dzimtas vēstures līnijas. (Krievu val.). – Starptautiskā semināra „Māksliniekaautoprtrets un portrets. 18.-21.gs.” (Sanktpēterburga, 2009. g. 23.-25. novembris)materiālu krājums. - Maskava, Krievijas Mākslas akadēmijas Zinātniski pētnieciskaismuzejs, 2010. – 251. – 256. lpp.

Pumpuriņš, T. (2011). Krievijas vēstures atspulgi Cēsīs un tās apkārtnē: Tūristupiesaistes kultūrvēsturiskais potenciāls. Pieredze un iespējas. (Krievu val.) - IXstarptautiskā Apaļā galda konferences „Muzejs un „kultūras tūrisma”problēmas”materiālu krājums.- Sankt-Pēterburga, Valsts Ermitāža Izdevniecība, 2011,121.- 124. lpp.Citas publikācijasGrīnfelde, I., Kalniņa, Z., Klepers, A. 2010. Ziedonis, R. (red.) Viesmīlībasrokasgrāmata TAVA. http://www.tava.gov.lv/sites/tava.gov.lv/files/e-kratuve/tavapublikacijas/tava-publikacijas-2010/pdfs/Viesmilibas_rokasgramata_2010.pdf.Grīnfelde, I., Klepers, A., Smaļinskis, J. (2011) „Velotūrisma praktiķa un pakalpojumusniedzēja rokasgrāmatas” veidošanā. Smaļinskis, J. (ed.). Izdevējs: Lauku ceļotājs.Siņicins, M. (2010). Ekonomika vidusskolai. Darba burtnīca. Rīga, RaKa, 88 lpp. ISBN978-9984-46-125-0.Pumpuriņš, T. (2010). Recenzents: Jauns pētījums – bilingvāls dokumentu publicējums.( Recenzija par grāmatu Ivanovs, A., Kuzņecovs, A. Smoļenskas–Rīgas aktis: 13.gs.–14.gs. pirmā puse: Kompleksa Moscowitica – Ruthenica dokumenti par Smoļenskas unRīgas attiecībām = Иванов А., Кузнецов А. Смоленско-рижские акты: XIII в. –первая половина XIV в.: Документы комплекса Moscowitica – Ruthenica оботношениях Смоленска и Риги. [Rīga]: Latvijas Valsts vēstures arhīvs; LatvijasArhīvistu biedrība; Daugavpils Universitātes Latgales pētniecības institūts, 2009. 768lpp., ill. (Žurnāla „Latvijas Arhīvi” pielikums, Sērija „Vēstures Avoti”, 6. sēj.). ISBN978-9984-39-894-5.) – Žurnāls „Latvijas Arhīvi” , 2010. g. Nr.2. – 295. – 298. lpp.Pumpuriņš, T. (2010). „Daugavpilieši” Cēsīs: Latgales divīzijas 8. Daugavpils kājniekupulka dažas vēstures lappuses. Grām. (CD): Daugavpils Universitātes 52. starptautiskāszinātniskās konferences tēzes. Daugavpils: Saule, 2010, Daugavpils, 2010.gada 14. –17.aprīlis.Dalība konferencēs ar ziņojumiem, konferenču organizēšanaLektore Iveta Druva-Druvaskalne3.starptautiskās zinātniskās ViA un DAP ZBR konferences „Risinājumi ilgtspējīgassociālekonomiskas stabilitātes un dabas aizsardzības mērķu līdzsvarošanai” 19.-20.08.2010 Valmierā, organizatoriskās komitejas vadītāja,http://www.va.lv/en/solutions-harmonising-sustainability-and-nature-protection-socioeconomic-stabilityProfesors Jānis KalnačsArtist in Latvia under Nazi Occupation. War, Occupation,konference Art during two World Wars. Viļņa. 2011.Power. Starptautiska

Valmieras senpilsētas aizsardzība. Konference Ppojekta „Vecpilsētas ainava pie Gaujas– Valmieras vēsturiskā centra revitalizācija” rezultāti – resurss attīstībai. 2011.Lektors Andris KlepersLīdzdarbība konferences organizatoriskajā komitejā un konferences ekskursijuvadīšana:„Lauku tūrisma uzņēmumu vietas izvēles stratēģijas”. LU 69 zinātniskās konferencessekcijā „Tūrisma produkts un tā paplašināšanas iespējas Latvijā”, Rīga, 09.02.2011.„Nature based tourism products in protected nature areas – market demand, product,promotion & marketing” starptautiskajā konferencē „Nature Tourism. Policies –Products – Practices”. Rīga: Latvijas Lauku tūrisma asociācija. 22.03.2011.„Spatial Optimization of the Tourism Places Marketing to Increase Competitiveness”starptautiskās konferences “Spatial strategy for sustainable development” 3rdinternational scientific conference, Rīgas Tehniskā Universitāte, Kuldīga, 26.-28.04.2011.„New values for tourism and community development; Rīga: Biznesa Augstskola„Turība”. 2.-3.06.2011.18-20.08.2010. 3. Starptautiskā zinātniskā konference “Solutions on HarmonizingSustainability and Nature Protection with Socio-Economic Stability”. OrganizēVidzemes Augstskola un Dabas aizsardzības pārvalde – Ziemeļvidzemes biosfērasrezervāts.25-29.08.2010. PECSRL konference – The Permanent European Conference for theStudy of the Rural Landscape. Organizē Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemeszinātņu fakultāte.Asociētā profesore Agita Līviņa2010.gada ikgadējā ATLAS konferences „Mass Tourism vs. Niche tourism” sekcijasTourism destinations vadītāja Kiprā, Limasolā. Sertifikāts.2011.gada 18.martā starptautiskas zinātniskas konferences „Virtuālā un papildinātārealitāte”//Virtual and Augmented reality in Education programmas komitejas locekle,Valmiera, Latvia.2011.gada aprīlī Latvijas Lauksaimniecības Universitātes Ekonomikas fakultātesstarptautiskās zinātniskās konferences „Economic Sience for Rural Development”recenzentu paneļa locekle, Jelgava, Latvia.Konferencē „Solutions on Harmonizing Sustainabiliyu and nature Protection withSocio-Econmic Stability” plenārsēdes un vienas sekcijas vadība 2010.gada 19. augustāValmierā,Latvijā.

Redaktore Proceedings of the 3rd International Scientific Conference of VidzemeUniversity of Applied Sciences and Nature Conservation Agency North VidzemeBiosphere Reserve of 19-20 August, 2010, Valmiera, Latvia (krājumam 195 lapas).Latvijas Universitātes 69. zinātniskā konference apakšsekcija “Teritorijas, resursi unplānošana” 2011. gada 3. februārī ziņojums “Faktori vietas identitātes un vietas zīmolapēctecībai un izmaiņām laikā”.Starptautiskās zinātniskās komitejas vadītāja 3. Vidzemes Augstskolas un Dabasaizsardzības pārvaldes Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta konferencei „Solutions onHarmonizing Sustainability and Nature Protection with Socio-Econmic Stability”2010.gada 19. augustā Valmierā, Latvijā.Lektors Juris SmaļinskisDalība Latvijas Lauku tūrisma asociācijas “Lauku ceļotājs” konferencē ar tēmu“Tūrisma piedāvājuma veidošana, motivējot un iesaistot vietējo sabiedrību. Slīteresnacionālā parka pieredze”.Docents Tālis PumpuriņšStarptautiska zinātniska konference „Daugavpils Universitātes Humanitārās fakultātesXX Zinātniskie lasījumi”. Referāts „Ieskats Baltijā izdoto ilustrēto pastkaršu vēsturē.1872 – 1894”. Daugavpils Universitāte,2010.g. 28.-29.janvārī.Daugavpils Universitātes 51. starptautiskā zinātniskā konference. Referāts„„Daugavpilieši” Cēsīs: Latgales divīzijas 8. Daugavpils kājnieku pulka dažas vēstureslappuses.” Daugavpils Universitāte, 2010.g. 14.-17. aprīlī.Sankt-Pēterburgas Valsts universitātes Vēstures fakultātes un Masarika universitātesUNESCO katedras (Brno, Čehija) rīkotā II Starptautiskā konference „Muzeoloģija –muzejniecība XXI gadsimtā: Izpētes un pasniegšanas problēmas” Referāts: „Muzejaekspozīcijas „Cēsis – Latvijas vēstures simbols” izveides iespējas un problēmas”.Sankt-Pēterburgas Valsts universitāte (Krievija), 2010. g. 19. -23. maijs.simpozijs par Latvijas pasta vēsturi, ko organizēja Vācu filatēlistu apvienības Latvijasizpētes biedrība (Vācija) un DU Latgales Pētniecības institūts. Referāts„Ieskats Baltijāizdoto ilustrēto pastkaršu vēsturē. (1872 – 1894)”. Daugavpils Universitāte, 2010.g. 31.jūlijā.VII Starptautiskā zinātniski praktiskā konference „Izborska un tās apkārtne”, koorganizēja Valsts muzejrezervāts „Izborska” (Krievija). Referāts „Pleskavas zemstesagronoms Eduards Baķis un viņa atmiņas” Valsts muzejrezervāts „Izborska” (Krievija),2010. g. 23.-24. novembrī.XIV Februāra zinātniski-muzejiskie S.Geičenko piemiņas lasījumi „Muzejs un vēsture.Pirmajam muzejam Mihailovskā - 100”, ko organizēja Valsts muzejrezervāts

„Mihailovska” (Krievija). Referāts „Cēsis un grāfi Zīversi: Dzimtas vēstures līnijasXVIII – XX gs.” Valsts muzejrezervāts „Mihailovska” (Krievija), 2011. g. 17.-19.februāris.IX starptautiskā Apaļā galda konference „Muzejs un „kultūras tūrisma” problēmas”, koorganizēja Valsts Ermitāža Sankt-Pēterburgā (Krievija). Referāts: „Krievijas vēsturesatspulgi Cēsīs un tās apkārtnē: Tūristu piesaistes kultūrvēsturiskais potenciāls.Pieredze un iespējas.” Valsts Ermitāža, Sankt-Pēterburga (Krievija) 2011. g. 7.-8.aprīlī.Dalība vieslekcijās, semināros, projektos un citas profesionālas aktivitātesProfesore Vija DaukšteIekšējā recenzija K. Ločmeles publicēšanai sagatavotā manuskripta (Ne)uzrakstītāvēsture. Skola. Mājas. Atmiņas.Pirmā Latvijas vēsturnieku kongresa organizācijas komitejas locekle, sekcijas vadītāja2011. gada 17. – 18. septembrī.Vadošā pētniece Valsts pētījumu programmā ,,Nacionālā identitāte,, projektā ,,Latvijassociālā atmiņa un identitāte,,. Pētījuma tēma – vēstures izglītība skolu vēstures grāmatāsun sociālā atmiņa.Lektore Iveta Druva – DruvaskalneDalība un uzstāšanās „Tūrisma attīstība Alūksnes un Apes novados: problēmas unrisinājumi”, darba grupas vadīšana kopā ar I. Verneru Alūksnes un Apes novada tūrismakonferencē 03.05.2010 Alūksnē.Lektore Ilze GrīnfeldeBISS 2010 Erasmus IP „Environment Awareness. Communication. Interpretation”.Projekta satura vadītāja (līdz 01.03.2010).Lekcija Kuresāres vasaras universitātē: Innovations in rural tourism. Spiritualexperience. Rithuals and ancient knowledge as authentic rural experience. 08.09.2011.Mustjala, Sāremā, Igaunija.Lekcija Vidzemes plānošanas reģiona seminārā: Kājnieku tūrisma products un tāmērķauditorija. Aktīvā tūrisma centra “Eži” pieredze. 26.08.2011. Cēsis, Latvija.Lekcijas Baltijas starptautiskajā vasaras skolā: “Baltic Nature Tourism: Cases ofSustainable Business Development” (03.08.2011) un “Marketing of Active Tourismproducts. Experience of Active Tourism Centre Eži” (11.08.2011).

Projekts: The Ancient Cult Sites for Common Identity on the Baltic Sea Coast (CultIdentity). (Rīgas plānošanas reģions, Interreg IV A), Vidzemes plānošanas reģionaTūrisma eksperte.Uzņēmumus stratēģisko sacensību S3 2010 un treniņprogrammas(http://www.s3sacensibas.lv) intelektuālo uzdevumu daļas vadītāja, 3.-4.09.2010.Profesors Jānis KalnačsDalība ATLAS Starptautiskā zinātniskā konference „Tūrisma un ainavas pretrunīgaisraksturs”, kas notiks 2011. gada septembrī Vidzemes Augstskolā sagatavošanas darbagrupā un tās zinātniskajā komisijā.Recenzēti 27 pieteikumi ATLAS starptautiskās konferences „Landscape and tourism:The dualistic relationship”.Recenzēts Aija Ziemeļniece raksts „Reģionālās arhitektūras un kultūrainavas identitātetūrisma produktu izveidē Biznesa augstskolas Turība. XII starptautiskās zinātniskāskonferences „Jaunas vērtības tūrisma un sabiedrības attīstībai” rakstu krājumam.Recenzēts Gintas Upenieces-Gerhardes promocijas darbs „Tēlotājas mākslas dzīve unLatvijas valsts (1918–1940)”.Valmieras pašvaldības zinātniskais grants „Pētījums par kultūras tūrismu Latvijā 2006.-2010. rezultātu apkopošana” (vadītājs).Veikta ATLAS kultūras tūrisma pētījuma daļa Latvijā. 2006.-2010.Eiropas ekonomiskās zonas un Norvēģu finanšu instrumenta finansētā projekta„Vecpilsētas ainava pie Gaujas – Valmieras vēsturiskā centra revitalizācija” zinātniskaiskoordinators.Uzstāšanās, atklājot Tūrisma sezonu Turaidas muzejrezervātā ar ziņojumu vaipriekšlasījumu „Kultūras tūrisma iespējas Latvijā.” 2010. gada 10. aprīlī.Lektors Andris Klepers„Interpretācijas nozīme ekskursijas vadīšanā lauku saimniecībā” un „Videi unapmeklētājiem draudzīgi viesmīlības principi”. Seminārs „Videi draudzīgaslauksaimniecības demonstrējumu saimniecību tīkla izveide Latvijā un Igaunijā”,Sigulda, Latvijas Lauku Konsultāciju centrs un Latvijas Dabas fonds. 21.02.2011.„Lauku tūrisma produktu tirgvedība”. Seminārs Dagdas novada tūrisma uzņēmējiem.Dagdas novada dome, Dagda. 17.05.2011.

„The Ancient Cult Sites for Common Identity of the Baltic Sea Coast – Cult Identity”starptautiskais seminārs „Senās kulta vietas – Baltijas jūras piekrastes kopīgāidentitāte”, Rīgas plānošanas reģions. Rīga, 18.02.2011.„Tūrisma galamērķu tirgvedības stratēģijas Vidzemes reģionā”. Starpdisciplināraiszinātniski praktiskais seminārs. Valmiera: Vidzemes Augstskola. 19.04.2011.„Tūrisma mārketings” un „Tūrisma produktu tirgvedība”. Seminārs „Ilgtspējīga dabasresursu saglabāšana Zemgalē” Rāmava, VITILA, Latvijas Dabas muzejs. 25.03.2011.„Tūrisma telpiskās struktūras un galvenās apmeklētāju plūsmas Vidzemē Valmieraskontekstā”. Seminārs Valmieras un apkārtnes tūrisma uzņēmējiem. Valmieras unapkārtnes tūrisma veicināšanas konsultatīvā padome. 19.05.2011.„Tūrisma telpiskās struktūras un galvenās apmeklētāju plūsmas Vidzemē – tirgvedībastratēģiju apsvērumi”. Vidzemes plānošanas reģiona darba seminārs novadu pašvaldībuattīstības nodaļu vadītājiem. 25.05.2011.„Tūrisma telpiskās struktūras un galvenās apmeklētāju plūsmas Vidzemē – tirgvedībastratēģiju apsvērumi”. Vidzemes tūrisma asociācijas seminārs TIC vadītājiem.Saulkrasti. 16.06.2011.„Tūristu gidu darbības metodika un kvalitatīvas interpretācijas prakse”. Seminārs„Tūrisma produktu veidošana un tūristu gidu darbība Jelgavā un novadā”. Jelgavasreģionālais pieaugušo izglītības centrs. Jelgava. 09.04.2011.„Vidzemes jūrmalas tirgvedības stratēģijas”. Seminārs „Ilgtspējīga dabas resursuizmantošana un apsaimniekošana Natura 2000 teritorijās – populāros un potenciālostūrisma galamērķos”. Latvijas Lauku tūrisma asociācija, Latvijas Dabas fonds.Svētciems. 03.05.2011.„Vidzemes plānošanas reģionu nākotnes scenāriju (2030) izstrāde” sadarbībā arVisvaldi Valtenbergu. Starptautiskais seminārs „How to link regional scenarios and newnarratives/storytelling” Transinform. Rīga, Vidzemes plānošanas reģions. 29.-30.03.2011.„Vidzemes vietu pievilcība” projekta „Vidzemes nākotnes attīstības scenāriji 2030”Interreg IV B projekta Transinform ietvaros. Vidzemes plānošanas reģiona attīstībaspadomes novadu un pilsētu vadītāju sēde. 29.06.2011.„Viesmīlības uzņēmumu tirgvedība un e-komercija. Veiksmīgas pārdošanas prakse”.Seminārs Ventspils viesmīlības uzņēmumu vadītāju un darbinieku konkurētspējaspaaugstināšanai. Ventspils Dome. Ventspils. 07.05.2011.ATLAS starptautiskās zinātniskās konferences Landscape and tourism: The dualisticrelationship (Valmiera, septembris 2011) organizēšanas darba grupā. Lektors AndrisKlepers: doktorantu zinātniskā kolokvija organizators, līdzdalība citu organizatoriskojautājumu risināšanā.

Eksperts tūrisma vietu plānošanas un virzības tirgū jautājumos projektā „Ilgtspējīgadabas resursu izmantošana un apsaimniekošana Natura 2000 teritorijās – populāros unpotenciālos tūrisma galamērķos” (2008-2011) ietvaros. Projekta iniciators LatvijasLauku tūrisma asociācija un Latvijas Dabas fonds. Finansējums: EEZ un Norvēģijasfinanšu instrumenta grants.Eksperts vietu pievilcības un tūrisma jautājumos starptautiskajā projektā „Vidzemesreģiona ilgtermiņa attīstības scenāriju izstrāde” BSR programmas projektā „Trans inForm”. Projekta iniciators no Latvijas puses: Vidzemes plānošanas reģions. Sadarbībāar Visvaldi Valtenbergu un citiem iesaistītajiem Vidzemes Augstskolas kolēģiem.Tūrisma eksperts Centrālās Baltijas Jūras Reģiona pārrobežu sadarbības programmasINTERREG IVA 2007.-2013.gadam projektā „Senās kulta vietas – Baltijas jūraspiekrastes kopīgā identitāte”.Asociētā profesore Agita Līviņa2010.gadā starptautiskās zinātniskās komitejas vadītāja 3. Vidzemes Augstskolas unDabas aizsardzības pārvaldes Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta konferencē“Solutions on Harmonizing Sustainability and Nature Protection with Socio-EconomicStability”.2011.gada 26. – 28.aprīlis starptautiskā zinātniskā konference “Spatial strategy forsustainable development” klausītāja.2011.gada janvārī apgūta apmācību programma “Uzņēmuma attīstība un korporatīvāsociālā atbildība” 24 akadēmisko stundu apmērā. Projekta LDDK administratīvāskapacitātes stiprināšana reģiona ietvarā. Sertifikāts.Doktorantu zinātniskā darba vadīšana.Eksperte Valsts pētījumu programmā “Nacionālā identitāte” (2010).Konferences “Labāks regulējums efektīvai pārvaldībai un partnerībai” 2010.gada 25. –26.novembris klausītāja.Lektore Linda LotiņaDalība starptautiskajā vasaras skolā Creativity and Control: Rephrasing ClosedSocieties, 5.06.2011. – 10.06.2011. Riga. Organizer : University of Helsinki.Dalība starptautiskā pētniecības projektā “Museum Citizens: Experience and Identity ofAudiences” Tartu Universitātē kopš 2011.gada maija.Lektors Mihails Siņicins

Latvijas 34. Skolēnu zinātniski pētniecisko darbu Vidzemes reģiona konferences –konkursa organizācija, vadīšana 2010. gada 26. marts.Lektors Juris SmaļinskisApsekojis Latvijas nacionālos parkus Latvijas nacionālo parku ceļveža sagatavošanasprocesā.Jaunu tūrisma produktu lapu ĪADT/NATURA 2000 teritorijās autors (6 lapas ZBR, 2lapas Rāznas nacionālais parks, 2 lapas Dvietes senlejas dabas parkā).Līdzautors četriem ĪADT/NATURA 2000 teritoriju (Abavas senlejas dabas parks,Rāznas nacionālais parks, Dvietes dabas parks, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātapiekraste) tūrisma attīstības plāniem.Novadījis divas žurnālistu tūres Slīteres nacionālajā parkā, lai veicinātu teritorijasatpazīstamību, mārketinga un Lauku ceļotāja veiktās tūrisma aktivitātes.Novadījis praktisku darba semināru Slīteres nacionālajā parkā „Maršrutu krāsumarķēšana”.Palīdzējis sagatavot Slīteres ceļotāja dienu.Piedalījies Slīteres nacionālā parka tūrisma informācijas stendu koncepcijas uninformācijas sagatavošanā.Trīs semināros lasījis ar velotūrismu saistītas tēmas.Vadlīniju „Vadlīnijas aktīvā tūrisma krāsu marķējumam” līdzautors.Docents Tālis PumpuriņšDarbs ārvalstu zinātniskajās bibliotēkās, muzejos: Krievijas artilērijas, inženieru unsakaru karaspēka kara vēstures muzeja arhīvs Sankt-Pēterburgā, Krievijā. Materiāluapzināšana un izpēte saistībā ar Cēsu grāfu Zīversu dzimtu. 2010. g. 18. – 23. maijs.Darbs ārvalstu zinātniskajās bibliotēkās, muzejos: A.Puškina Valsts muzejrezervāts„Mihailovska” Pleskavas apgabals, Krievijā. Materiālu apzināšana par Baltijasmuižnieku dzimtām. 2011.g.16.-19. februāris.Konsultējis par Latvijas valsts simbolu (karoga un ģerboņa) vēsturi žurnāla „IlustrētāJunioriem” 2010. g. Nr.11. redakciju.Konsultējis par Daugavpils pirmā ilustrētā pastkarte: Jauni dati. – Žurnāls „Filokartija”(Maskava) 2010. g. Nr.5. 2.lpp.T.Pumpuriņš. Franču-krievu 1893. gada sērija. Irkutska. - Žurnāls „Filokartija”(Maskava) 2011. g. Nr. 1. – 3.lpp.

Konsultējis par jautājumā par pirmo Krievijā izdoto Lieldienu pastkarti. - Žurnāls„Filokartija” (Maskava) 2011. g. Nr. 2. – 25.lpp.Kopīgas aktivitātesKvalifikācijas paaugstināšana1. TVVF docētāji piedalījās profesores Miķelsones augstskolas didaktikas prasmjupilnveides seminārā;2. TVVF docētāji piedalījās e-vides izmantošanas pilnveides kursos VidzemesAugstskolā.VIDES BALVAS 2010 nominācijā „Vides aktīvistu grupa” Tūrisma un viesmīlībasfakultātes docētāji iegūst 2. vietu.Darbība asociācijās un profesionālajās organizācijāsJānis Kalnačs1. Latvijas mākslinieku savienības biedrs.2. Cēsu pilsmuižas kompleksa atjaunošanas konsultatīvo padomes vadītājs.Agita Līviņa1. Latvijas tūrisma izglītības asociācijas valdes locekle kopš 2005.gada.Juris Smaļinskis1. Darbība lauku tūrisma asociācijā “Lauku ceļotājs”.Andris Klepers1. Darbība The Global Practicioners Network for Competitiveness, Clusters andInnovation tīklojuma organizācijā (http://www.tci-network.org/)Fakultātes pārstāvniecībaDalība Latvijas viesnīcu un restorānu asociācijāDalība Tūrisma Aģentu un Operatoru AsociācijaDalība Vidzemes Tūrisma asociācijāDalība Valmieras pilsētas un tās apkārtnes tūrisma veicināšanas konsultatīvā padome.Sadarbība ar Latvijas profesionālo gidu asociācijuDocētāju pieredzes apmaiņas vizītes uz sadarbības augstskolāmS. CakulaErasmus docēšanas vizīte uz Algarves Universitāti, Portugāle. 22.05.2011. - 29.05.2011.

I.Ebele, A.KlepersTVVF Studentu mācību ekskursijas vadīšana uz Somiju un pieredzes apmaiņas vizīteAustrumsomijas Universitātē. 05.08.2011. - 13.05.2011.I.GrīnfeldeErasmus IP docēšanas vizīte Kuresāres koledžā, Igaunijā. 08.08.2011. - 09.08.2011.A.Klepers, A.LīviņaPieredzes apmaiņas vizīte Kipras tehnoloģiju universitātē priekšdarbu veikšanaiATLAS konferencei. 01.11.2010. - 07.11.2010.

Pielikums Nr. 22010./2011.akadēmiskajā gadā docētie studiju kursi programmā „Tūristu gids” un docētājiStudiju kurss Docētāji Zin. grāds KP Institūcija, amatsLatvijas kultūrasvēsture un tūrisms (A)Jānis Kalnačs Dr.Art. 3 Vidzemes Augstskola,TVVF, Prof.Eiropas vēsture (A) Vija Daukšte Dr.hist. 4 Vidzemes Augstskola,SZF, asoc. prof.Rīgas kultūras vēsture(A)Tālis Pumpuriņš Dr.hist. 2 Vidzemes Augstskola,TVVF, docentsTūrisma nozareslikumdošana unJuris Smaļinskis Mg.biol. 2 Vidzemes Augstskola,TVVF, docentstiesības (A)Angļu valoda tūristugidiem (A)Genoveva Viļumsone Mg. philol. 4 Vidzemes Augstskola,VSEC, docentePētījumu metodoloģija(A)Vineta Silkāne Mg.psych. 2 Vidzemes Augstskola,SZF, docenteKomunikācijas treniņš(A)Vineta Silkāne Mg.psych. 4 Vidzemes Augstskola,SZF, docenteKultūras un mākslasvēsture (A)Linda Lotiņa Mg.oec., Mg.art. 6 Vidzemes Augstskola,TVVF, lektoreTourism marketing (A)– angļu val.Andris Klepers Mg.geogr. 4 Vidzemes Augstskola,TVVF, lektorsVācu valoda *(A) Anita Lutere Mg.paed. 4 Vidzemes Augstskola,VSEC, lektoreTūrisma pamati (A) Linda Lotiņa Mg.oec., Mg.art. 2 Vidzemes Augstskola,TVVF, lektoreIevadsuzņēmējdarbībā (A)Mihails Siņicins Mg.oec. 2 Vidzemes Augstskola,TVVF, lektorsGidu darba metodiskiepamati (A)Andris Klepers Mg.geogr. 6 Vidzemes Augstskola,TVVF, lektorsBaltijas tūrismaģeogrāfija (A)Iveta Druva -DruvaskalneMg.geogr. 4 Vidzemes Augstskola,TVVF, lektoreInformācijas avoti uninterpretācija (A)Andris Klepers Mg.geogr. 2 Vidzemes Augstskola,TVVF, lektorsBrīvās informācijassistēmas (A)Maija Sedliniece Mg.sc.comp. 2 Vidzemes Augstskola,IF, lektoreSociālā psiholoģija (A) Agita Šmitiņa Mg.psych. 4 Vidzemes Augstskola,SZF, lektoreLatvijastautsaimniecība (A)Aigars Andersons Mg.oec. 4 Vidzemes Augstskola,BV, lektorsTūrisma produkts (A) Zane Kalniņa Mg.man. 4 Vidzemes Augstskola,TVVF, lektoreLatvijas tradicionālākultūra (A)Andris Kapusts Mg.phil. 3 Vieslektors, Folkloraskopas "Grodi" vadītājsFranču valoda (B) Baiba Pāvule Bc.art. 4 Vidzemes Augstskola,VSEC, lektorePirmā palīdzība (A) Alberts Baiks Dipl.med. 2 VieslektorsIevads filozofijā (A) Ansis Zunde Dipl.phil. 2 VieslektorsPubliskā runa un Mudīte Maculēviča Mg.paed. 4 Vieslektoreimprovizācija (A)Spāņu valoda (B) Inga Reinvalde Mg. philol. 2 Vieslektore, RSU

Pielikums Nr. 3.Tērbatas ielaStudiju programmas materiāli – tehniskā bāzegbPapildaprīkojumsLielā auditorija (T103) ar 80 vietām 1 TVParastās auditorijas (T101, T102, T204, T205, T206) 5apmēram 35-50 vietasDatorauditorija (T207) ar 30 + 1 vietu 1 31 datorsKamīntelpa (T106) semināriem 1KOPĀ Tērbatas ielā 8 (auditorijuplatība 470 m²)Cēsu ielaB korpussParastās auditorijas (C229, C230, C310, C311) Aprīkotasar galdiem un krēsliemDatorauditorija (C309) ar 14 + 1 datora darbavietām un25 vietām pie galda41 15 datoriA korpussPagrabstāvsDatorlaboratorija (C005), elektrotehnikas laboratorija(C011) un RFID laboratorija (C009) ar 5-10 vietām ITstudentu apmācībai3 10 (C005) + 5 (C009)datoriDatorauditorija (C008) ar 28 + 1 datoriem 1 29 datoriMultimediju klase (C010) 10 sēdvietas tai skaitā 6 datora 1 6 datoridarbvietas1.stāvsFoajē (C101) ar 4 brīvpieejas 15 minūšu datoriem4 datoriReprezentācijas un semināru telpaInteraktīvā tāfeleBibliotēka (C115) ar 2 datoriem informācijas meklēšanaidatu bāzēs, 2 datoriem digitālo karšu apskatei unmaršrutu plānošanai, 1 dators cilvēkiem ar īpašāmvajadzībām5 datoriKonferenču zāle (C129) ar 225 vietām (krēsli ar galdiņupaliktņiem.)2.stāvsDatorlasītava (C216) bibliotēkā ar 24 datoriemBibliotēka (C218) ar 4 datoriem informācijas meklēšanaidatu bāzēs.Bibliotēkas klusā datorlasītava (C226) ar 1 datoru1 Papildus 1projektors,Profesionāla skaņasaparatūra ar bezvadumikrofoniem24 datori4 datori1 dators

Bibliotēkas klusā datorlasītava (C227) ar 1 datoru1 datorsBibliotēkas semināru telpa (C223) 1 TV + DVDatskaņotājs unskandas3.stāvsDatorauditorija (C301) ar 31 + 1 datoriem 1 32 datoriTransformējama auditorija (C304 + C305) ar 100 vietām 1aprīkota ar krēsliem ar paliktņiemKOPĀ Cēsu ielā 14 (auditorijuplatība 971 m²)Ausekļa iela 25AZāle (A zāle) 1KOPĀ Ausekļa ielā 25A 1 (auditorijasplatība 100 m²)Pieejamo datoru skaits:• Studentiem – 167 gab.• Akadēmiskajam personālam – 45 gab.• Administratīvajam personālam – 55 gab.Stacionāro datoru skaits auditorijās – 18 (Neskaitot datorauditorijas)Portatīvie datori – 34 gab.Multimediju projektori – 31 gab.Specifiski studiju programmas “Tūristu gids – ceļojumu un pasākumu organizators” studējošajiemnodrošināta ar mikrofoniem un pastiprinātājiem apskaņota konferenču zāle mikrofona treniņam.Tieši tāpat arī pieejamas video kameras publiskās runas treniņam un pašanalīzei. Tiek izmantotaarī ārpus auditoriju vide, kas īpaši Valmierā, taču arī citviet Vidzemē ir pateicīga nokultūrvēsturiskas pilsētvides piemēra interpretācijas treniņam un ekskursiju vadīšanai.