Untitled - Nacionālais Kino centrs

10 |LIMUZĪNS JĀŅU NAKTS KRĀSĀ LIMUZĪNS JĀŅU NAKTS KRĀSĀ| 11ir skaidrs, kur es esmuviņu redzējusi. Ekonomiskāšpionāža!– Sēdi nu, mammiņ, unpriecājies!– Kultūra, sievasmāt, sākasno mazmājiņas!– Tu tikai pasaki, lai nenākpliki pie galda, te nav nekādanūģistu biedrība!– Nūdistu, Mirtas tant.– Vienalga! Cik tad tur tāsdrēbītes, redzams viss - kasapaļš, kas karājas... Fui,dur kaut acis zemē!– Tie ir šorti!– Kādi čorti? Nelamājies!– Nebaidies, ilgi mēs tā neslapstīsimies.Aizbrauksimuz Rīgu, iesim uz hokeju,uz kafejnīcām...– Eu, tu ilgi to pelnrušķītitēlosi? Laižam pelst!– Fui, tik maziņš un jausamaitāts!– Atradusies ņedotrožka!Labi, tad es eju nosalt kaimiņučupā.Pārējā filmas mūzika ir Raimonda Paula ziņā, un tur irdaudz ironisku akcentu un pat pašcitējumu – piemēram,kad Viktors lepni aicina pārējos pie tikko uzceltās oranžāsmazmājiņas, skan latviešu tautasdziesmas Kur tu teciapdare – tieši tāpat, kā filmā Mans draugs – nenopietnscilvēks, kad Ciekurs lielīgi izrāda savu mietpilsonisko savrupmāju.Režisors gan stāsta, ka filmējot nav domājis par komēdijuun daudzās vietās smieklus nemaz nav paredzējis – jazinātu, ka kādā konkrētā vietā skatītāji smiesies, montējotvarbūt plānotu pauzi, lai smiekli nenomāc tālāko tekstu.Tomēr jau Mākslas padomē 1980. gada 29. decembrī studijasdirektors Heinrihs Lepeško saka: “Filma patīk visiem,jo mums sen nav bijusi komēdija. Patīk arī tāpēc,ka pazīstam dziesmu tekstus. Vissavienības skatītājam tasatkritīs, grūta būs tulkošana. Vispār tomēr filmas tēmair sīka, tikai republikas rāmjos”. Varbūt viņam ir taisnībatajā ziņā, ka Vissavienības skatītājiem Streiča smalkaishumors grūti uztverams – 1982. gadā filma piedalījās XVVissavienības kinofestivālā Tallinā, bet tur nezin kāpēcbalva par labāko komēdiju vispār netika piešķirta.Tomēr Lepeško domā, ka filmā ir latgaliski gruzīniskshumors un nekaunība, un nu iznāk, ka Streičs ir sekojisMaskavas priekšnieku ieteikumam, kuri jau scenārija apspriešanaslaikā mudināja mācīties no gruzīnu kino – turpat nelietis ir simpātisks, jo ir gruzīns.LPSR Kinematogrāfijas komitejas priekšsēdētājs OļegsRudņevs gan vēl iesaka līdz vešanai uz Maskavu “noprecizētLāsmas attiecības ar veco āzi... Maskavā tas var izsauktnepatīkamus jautājumus”.Laika pārbaude izturēta1981. gada 16. janvārī Maskavas Goskino atļauj filmuizlaist uz ekrāniem, un 13. aprīlī notiek tās pirmizrādeRīgas Kino namā. 18. aprīlī filmas veidotāji (Māra Svīre,Jānis Streičs un Harijs Kukels) piedalās gana eksotiskā pasākumā– gaidot V.I.Ļeņina 111. dzimšanas dienu, notiekkomunistiskajai sestdienas talkai veltīta tikšanās ar rakstniekiemun kinematogrāfistiem, tur stāsta arī par jaunofilmu Limuzīns Jāņu nakts krāsā, bet ienākumi no pasākumatiek nodoti 11. piecgades fondā.Tūlīt pēc tam filma sāk ceļu uz ekrāniem, iekaro milzīguskatītāju mīlestību un rada arī dažu labu problēmu.Piemēram, Ceraukstes ciema klubā solītais seanss nenotiek,jo Bauskā pēc filmas bijis milzīgs pieprasījums unizlemts tur rīkot papildseansu, par ko ceraukstieši, protams,ir ārkārtīgi sašutuši. Saldus laikrakstā PadomjuZeme estētikas pasniedzējs J. Murāns raksta, ka pēc seansadzirdējis skatītāju protestu: “Ar kādām tiesībām vartā apvainot vēstures skolotāju!” Viņš skaidro, ka te nu irnoticis pārpratums mākslas tēla uztverē.Žurnālā Kino 1980. gadā, stāstot par tikko nodotajām– Kur ir mans angļu skrūvgriezis?Ko boli savas teļaacis? Ar tevi runā!– Tāda štrunta dēļ troksniceļ!– Nopērc pats kaut vienuinstrumentu, un tad runā!Tas man ir no četrdesmitāgada!– Ej tak tu ratā! Droši vienmāte tevi dzemdēja kopāar taviem smalkajiem instrumentiem!– Paskaties, dzēruši arī!– Mammu, mēs nedzērām,tas no Jāņiem palika!– Un kāpēc tad jūs nedzērāt,ko? Kāpēc tad jūsnedzērāt?!– Un tagad – tu mīli Lāsmu,ja?– Jā... Kā tu to zini?!– Šāvu uz labu laimi, mankā vēsturniecei loģika irstiprā puse. Vai, cik esesmu mierīga, nē, manfaktiski vajadzētu raudāt,nē, man ir jāizdomā...– Dagnij, parunāsimieskā pieauguši cilvēki! Mūstaču garīgi nekas sen vairs