Untitled - Nacionālais Kino centrs

6 |LIMUZĪNS JĀŅU NAKTS KRĀSĀ LIMUZĪNS JĀŅU NAKTS KRĀSĀ| 7– Nu taisni kā mans Jānis!Ņem, dēls, es tev todāvinu!– Kur es tādu likšu?– Kuš, pāršūsim!– Paldies, krustmāt!Bruno, bet vēlāk viņu kā kolorītu raksturu epizodiskāslomās izmantoja ne tikai Streičs, bet arī citi režisori. PieJāņa Streiča Ružs nospēlēja arī savu pēdējo kinolomu –filmēšanas grupas rekvizitoru filmā Vecās pagastmājasmistērija (2000).– Zdrasķi! Uģi, panāc šurp,pagaidi mani. U meņa vsjov porjadke! Eto moja mašina,u meņa dokumenti,vsjo v porjadke. Eto moikrustdēls, u ņevo prava.– Dullās, puika sasvīdis!Dabūs meningītu, izbeidziet!– Es arī gribu aizšaut uzpilsētu. Ēriks lai iejūdzpelēcīti, un tad jau Veronikaiarī nebūs pa autobusujāstumdās.– Tad jau es palikšu mājās.Kādam jau mājās ir arījāstrādā.– Redz, autobusu gaida...Nuja, nav jau nekādasvainas tiem autobusiem,vienīgi grūti iekāpt. Vecamcilvēkam ar limuzīnudaudz... Kas tas bija?! Pieturi,lūst tak kaut kas!– Ak tad tāda tava jaunāķēvīte? Smuka gan.– Cveta beloi noči, tā dokumentosstāv rakstīts.Latviski tas būtu – Jāņunakts krāsā.Olitas balss, Lāsmiņas smiekliKritiķi vēlāk raksta, ka pārsteidzošs bijis Uldis Dumpis– līdz tam šķitis, ka viņš ir otrā plāna aktieris, kuršlielu lomu neizvilks, bet te “atrāvis vaļā visus aizsprostus”.Streičs gan jau sen uzskatījis, ka Dumpis ir izcils aktieris– kopš ieraudzījis viņu kā Bauskas vidusskolas absolventu,kurš stājies Teātra fakultātē. Limuzīnā Dumpim nācāsmazliet pietēlot, ka Ēriks neprot apieties ar izkapti, jo patiesībāaktieris to prata tīri labi. Bet Ērika skaistā deja arpalagu scenārijā nemaz nebija ierakstīta un tika filmētakā pilnīgi neplānota improvizācija – vēl nezinot, kur toiemontēs, tikai jūtot, ka ir vajadzīgā noskaņa.Arī ar Olgu Dreģi un Baibu Indriksoni Streičs jau sensapņoja strādāt kopā, un Dreģe te pirmoreiz izkļūst nosava liktenīgo skaistuļu ampluā, nospēlējot komisku raksturlomu.Gundars Āboliņš 1980. gadā bija Teātra fakultātes studentsun Uģa lomai tika izvēlēts vizuālās līdzības dēļ – laitiešām izskatītos kā Dreģes un Dumpja dēls. Epizodiskāslomiņās filmā parādās arī Āboliņa īstie vecāki – Vera Singajevskaun Tālivaldis Āboliņš.Diānu Zandi, režisora Leonīda Leimaņa un otrās režisoresBirutas Zandes meitu un tolaik septiņpadsmitgadīguLietišķās mākslas vidusskolas skolnieci, Lāsmas lomaiatrada Boļeslavs Ružs. Viņai tā bija pirmā nopietnā filmēšanās,tomēr neko daudz tēlot nevajadzēja – vienkāršijābūt dabiskam un jautram skuķim. Diānai tovasar klājāsgandrīz tāpat kā Lāsmiņai – arī viņai filmēšanas grupā uzmanībupievērsa vecāki vīrieši, lai gan Diāna vēlāk stāsta,ka šajā vecumā pat bučojusies vēl nebija.Starp citu, ar Lāsmiņu un viņas mammu saistās kādsmazs noslēpums. Streičs uzskata, ka mātēm un meitāmbalsis ir ļoti līdzīgas – runājot pa telefonu, tās pat nevarotatšķirt. Tāpēc filmā visus tekstus – gan Lāsmas, gan Olitas– ierunāja Baiba Indriksone, bet abu smieklus ieskaņojaDiāna Zande.Īstas Cēsis, īsts RaiskumsJānis Streičs saka – viņu vienmēr kaitinājusi latviešufilmu ģeogrāfiskā anonimitāte, kur vienā pagastā apvienovisas klasiski skaistākās Latvijas vietas. Tas traucējotskatīties un graujot ticamību. Tāpēc Mirta Saknīte dzīvokonkrētā Cēsu rajona Raiskuma ciemā, ar savu limuzīnubrauc pa konkrētu ceļu uz Cēsīm, un vietējie iedzīvotājiir pat lepni par šādu kinošņiku uzmanību. Vasaru kino-– Te jau par ākstu var palikt,ar jums dzīvojot!– Neapvaino tanti!Uzvilksi Jāņu vakarā...– Ko, Jāņos arī vēl?!– Es tev nopirkšu džinsujaciņu!– Velveta!– Būs.– Bikses un vesti?– Bikses un vesti.– Lasi!– Saņemts par mākslīgoapsēklošanu no pilsonesSaknītes Mirtas...– Ei, kad tante nomirs, jūsmantosiet žiguli, bet manpaliks mocis, vai ne?– Uģi, kāds tu esi materiālists!– Tantei ilgi, ilgi jādzīvo!– Ģerevņa! Kak jeģeš?!– Māmiņ! Oi... Māmiņ!