Vārpainās korintes Amelanchier spicata izplatība Jūrmalā atkarībā ...

More documents

Recommendations

Info

daudzuma, slāpekĜa, kālija un fosfora koncentrācijas (Axis 1). Ordinācijas 2. ass(Axis 2) gradients nav skaidri izteikts un nevar noteikt kāds faktors ir ietekmējis šosugu dalījumu.Īpaši tiek nodalītas divas sugu grupas. Pirmās ass labajā malā sagrupētas sugas,kurām nav nepieciešama skāba vide un tās labprātāk aug vietās ar bāzisku augsni.Parastā liepa, parastā ieva, pilsētas bitene, parastā lazda, parastā kamolzāle Dactylisglomerata tiek nodalītas arī kā sausajiem priežu mežiem netipiskas sugas, tāpēc arīprasības pēc augsnes ėīmiskajiem faktoriem mazliet atšėiras no citām sugām.Vārpainā korinte attiecībā pret 1. Ass gradientiem ir novietota pa vidu šai asij.P o aco mHieumbA 23VacvitFeso viAxis 2VaculiB etpubCalvulA 1Dicmaj Callan Co tluc VerspiGersanTaro ffBCarstoetpenP insyl Empnig RibalpViccrafosfors M aibifLysvul RamsecslapeklisA 5org. vielasP o anemFravesA 11A 8Rhitri A ceplaM elpraA 21 kalijspHLo nxylRhisquVacmyr A 12Quero bSo raucP leschRubidaTrieurLuzpilDesfle HylsplVerchaA 20SilvulRo ssub A mespiViesalP ulpraLinbo rRubsaxP o lmulFraalnCo nmajFespraFilulmGeuurbP adaviP o ptreGalmo lChaangTilco rScugalSalspRubcaeP o trecDescaeVero ffDacgloCo raveJunco mLuzsubCrespAxis 14. attēls. Sugu ordinācijaFigure 4 .Ordination of speciesTas norāda uz to, ka vārpainajai korintei nav nepieciešami barības vielām Ĝoti bagātilaukumi, kuros raksturīgās sugas ir parastā liepa, parastā ieva, parastā lazda.32
4. DiskusijaKā ir minēts LaiviĦa publikācijā (1991) sinantropizācijas ietekmē mežosieviešas ruderāli augi un kultūrbēgĜi. Samazinās augsnes skābums un intensīvāka kĜūstorganisko vielu aprite. Veicot pētījumu tika konstatēts, ka dažādu traucējumu ietekmēmainās ne tika veăetācija, bet arī augsnes ėīmiskais sastāvs. Parauglaukumos, kurosatrastas daudzas sausajiem priežu mežiem netipiskas sugas, ir palielināts slāpekĜa unorganisko vielu daudzums. Tas Ĝauj secināt, ka šajos parauglaukumos un arī to tuvumāir notikusi eitrofikācija. Šāda augsnes bagātināšanās ar barības vielām priežu mežiem irnevēlama, jo sāk ieviesties daudzas svešas un pat invazīvas sugas. Vārpainās korintesizplatību Jūrmalas pilsētas sausajos priežu mežos visvairāk ietekmē organisko vieludaudzums augsnē. Vārpainā korinte ir invazīva suga un tā izplatās ne tikai Rīgas mežos(Nikodemusa 1994), bet arī Jūrmalas pilsētas mežos. Ja notiek dabisko augu sugunomaiĦa ar sinantropajām sugām, tad samazinās priedes dabiskās atjaunošanās iespējas.Ieviešoties sinantropām augu sugām palielinās noēnojums lakstaugu stāvā. Tā kāpriedes ir gaismas prasīgi augi, tad to atjaunošanās var būt traucēta.Vietās, kur tika atrasta vārpainā korinte, bija sastopamas vairākas kokaugusugas, kuras nav raksturīgas sausiem priežu mežiem. Šīs sugas ir parastais ozolsQuercus robur, parastā ieva Padus avium, parastais pīlādzis Sorbus aucuparia, parastākĜava, alpu vērene. Šīs sugas kopā veidoja diezgan lielu projektīvo segumu (5 – 50%).Laukumos ar vārpaino korinti bija raksturīgas šādas lakstaugu sugas: mežasprigane Impatiens noli – tangere, pĜavas bitene Geum rivale, parastā kamolzāleDactylis glomerata. Tās ir priežu mežam neraksturīgas un barības vielām bagātuaugšĦu sugas, kas norāda, ka ir notikusi eitrofikācija un palielinājies barības vieludaudzums augsnē.Parauglaukumu un sugu klasifikācijā būtiskākais bija augsnes auglībasgradients. Aitu auzene, sila virsis Calluna vulgaris, parastā brūklene TWINSPANanalīzē tika Ĝoti labi nodalītas un šīs sugas ir raksturīgas barības vielām nabadzīgāmaugsnēm. Vārpainā korinte šajos laukumos netika novērota.Tika konstatēts, ka liela ietekme uz vārpainās korintes izplatību irapgaismojumam. Vietās, kur bija sastopama šī suga, kokaudzes vainagu slēgumssasniedza 60 – 80% no parauglaukuma platības. Šajos laukumos vārpainā korinteveidoja lielas audzes.33
Page 10 and 11: daudz, tie ievērojami pārveido vi
Page 14 and 15: dominē parastā priede. Pamežs na
Page 16 and 17: dabisku un bagātu meža struktūru
Page 18 and 19: procesu intensitāti un augu barīb
Page 20 and 21: izstaigāta visa Jūrmalas pilsēta
Page 22 and 23: 3. Rezultāti un to analīze3.1. P
Page 24 and 25: Pēc Ellenberga (1991), šo paraugl
Page 26 and 27: slāpekĜa koncentrācija augsnē p
Page 28 and 29: 2.521.510.5013579111315171921232527
Page 30: 2. tabula. Vārpainās korintes sas
Page 35 and 36: Secinājumi1. Jūrmalas pilsētas s
Page 37 and 38: LiteratūraBioloăiskās daudzveid
Page 39 and 40: Tuse J. 1972. Analyst 97, 111 pp.Р

Vārpainās korintes Amelanchier spicata izplatība Jūrmalā atkarībā ...

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

Delete template?

Save as template?