You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
VALSTS KONTROLE<br />
Pirmais revīzijas departaments<br />
Skanstes iela 50, Rīga, LV-1013; tālr. 67017500; 67017502; fakss 67017673; e-pasts: lrvk@lrvk.gov.lv<br />
Rīgā<br />
DIENESTA VAJADZĪBĀM<br />
Ekonomikas ministrijas valsts sekretāram<br />
Jurim Stinkam<br />
Brīvības ielā 55, Rīgā, LV-1519<br />
REVĪZIJAS ZIŅOJUMS<br />
30.09.2016. Nr.2.4.1-5/2016<br />
.<br />
Vai akciju sabiedrības “Citadele banka” valstij piederošo kapitāla daļu<br />
pārdošanas process ir bijis tāds, lai valsts iegūtu maksimāli iespējamo līdzekļu<br />
apjomu?
V A I A K C I J U S A B I E D R Ī B A S “ C I T A D E L E B A N K A ” V A L S T I J P I E D E R O Š O K A P I T Ā L A<br />
D A Ļ U P Ā R D O Š A N A S P R O C E S S I R B I J I S T Ā D S , L A I V A L S T S I E G Ū T U M A K S I M Ā L I<br />
I E S P Ē J A M O L Ī D Z E K Ļ U A P J O M U ?<br />
N A V K L A S I F I C Ē T S<br />
Saturs<br />
Kopsavilkums ................................................................................................................ 4<br />
Motivācija ...................................................................................................................... 4<br />
Galvenie revīzijas secinājumi ........................................................................................ 5<br />
Ieteikumi ...................................................................................................................... 14<br />
Ziņojuma struktūra ...................................................................................................... 15<br />
Ievads – Noteicošie apstākļi Parex bankas pārņemšanai valsts kontrolē, Citadele<br />
bankas izveidei un pārdošanai ................................................................................. 16<br />
1. Eiropas Savienības noteiktie valsts atbalsta nosacījumi Parex bankas<br />
pārņemšanas, restrukturizācijas, Citadele bankas izveides un pārdošanas<br />
situācijā .................................................................................................................... 21<br />
2. Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas investīciju aizsardzības mehānisma<br />
ietekme .................................................................................................................... 27<br />
3. Valstij piederošo kapitāla daļu pārvaldības modelis, Citadele bankas izveides un<br />
pārdošanas tiesiskie aspekti ..................................................................................... 31<br />
4. Valstij piederošo kapitāla daļu pārvaldības Citadele bankā modeļa ietekme uz<br />
bankas pārdošanas procesu ...................................................................................... 38<br />
4.1. Valsts institūciju nepietiekama izpratne par Citadele bankas kā nozīmīga<br />
nacionāla mēroga objekta pārdošanas procesu ....................................................... 38<br />
4.2. Citadele bankas pārdošanas iznākums ................................................................ 53<br />
Citadele bankas pārdošanas uzsākšana ......................................................................................... 56<br />
Citadele bankas pārdošanas atlikšana ........................................................................................... 57<br />
Pārdošanas atsākšana un jaunās stratēģijas apstiprināšana......................................................... 59<br />
Citadele bankas pārdošanas noslēgums ......................................................................................... 61<br />
5. Līdzekļi Parex bankas restrukturizācijas procesa finansēšanai .............................. 67<br />
5.1. Valsts kases noguldījumi ..................................................................................... 67<br />
5.2. Valsts aizdevumi ................................................................................................. 68<br />
Valsts aizdevuma Privatizācijas aģentūrai izlietojums Parex bankas darbības nodrošināšanai .. 69<br />
N A V K L A S I F I C Ē T S<br />
2
V A I A K C I J U S A B I E D R Ī B A S “ C I T A D E L E B A N K A ” V A L S T I J P I E D E R O Š O K A P I T Ā L A<br />
D A Ļ U P Ā R D O Š A N A S P R O C E S S I R B I J I S T Ā D S , L A I V A L S T S I E G Ū T U M A K S I M Ā L I<br />
I E S P Ē J A M O L Ī D Z E K Ļ U A P J O M U ?<br />
N A V K L A S I F I C Ē T S<br />
Valsts aizdevuma Privatizācijas aģentūrai izlietojums Citadele bankas dibināšanai ................... 72<br />
Valsts aizdevuma Privatizācijas aģentūrai izlietojums “Risinājuma bankas” – Parex bankas<br />
(vēlāk Reverta) darbības nodrošināšanai ...................................................................................... 74<br />
5.3. Finansēšanas modeļa maiņa, īstenojot Privatizācijas aģentūras pamatkapitāla<br />
palielinājumu ........................................................................................................... 75<br />
6. Parex bankas restrukturizācijas procesa finansēšanas līdzekļu atgūšana ............... 81<br />
6.1. Valsts kases noguldījumu atmaksa ...................................................................... 81<br />
6.2. Valsts aizdevumu atmaksa .................................................................................. 82<br />
6.3. Subordinētā aizdevuma atmaksa ......................................................................... 84<br />
6.4. Citi maksājumi Valsts kasei ................................................................................ 85<br />
7. Privatizācijas aģentūras ieguldījumi Parex bankā (vēlāk Reverta) un Citadele<br />
bankā ........................................................................................................................ 86<br />
Revīzijas raksturojums, kritēriji un metodes ............................................................... 89<br />
Termini un skaidrojumi ............................................................................................... 91<br />
N A V K L A S I F I C Ē T S<br />
3
V A I A K C I J U S A B I E D R Ī B A S “ C I T A D E L E B A N K A ” V A L S T I J P I E D E R O Š O K A P I T Ā L A<br />
D A Ļ U P Ā R D O Š A N A S P R O C E S S I R B I J I S T Ā D S , L A I V A L S T S I E G Ū T U M A K S I M Ā L I<br />
I E S P Ē J A M O L Ī D Z E K Ļ U A P J O M U ?<br />
D I E N E S T A V A J A D Z Ī B Ā M<br />
Kopsavilkums<br />
Motivācija<br />
Parex banka tika pārņemta valsts kontrolē finanšu krīzes situācijā ar mērķi stabilizēt nacionālo<br />
finanšu sistēmu. Tās restrukturizācijas rezultātā, nodalot Parex bankas problemātiskos aktīvus, no<br />
kvalitatīvajiem aktīviem tika izveidota Citadele banka.<br />
Galvenie Parex bankas restrukturizācijas mērķi ietvēra darījumu noslēgšanu par Parex bankas<br />
restrukturizācijas rezultātā izveidoto kapitālsabiedrību kapitāla daļu pārdošanu par augstāko<br />
iespējamo cenu, kā arī pakāpenisku visa pārējā valsts atbalsta atgūšanu. Ar Eiropas Komisiju<br />
saskaņotais valsts atbalsta maksimālais apmērs Parex bankas restrukturizācijā veidoja 1331 miljonu<br />
latu (1894 miljonu euro). Apstiprinot Parex bankas restrukturizācijas pasākumus, tika prognozēta 1<br />
valsts atbalsta atgūšana vismaz [IEROBEŽOTAS PIEEJAMĪBAS INFORMĀCIJA], tostarp<br />
Citadele bankas pamatkapitālā ieguldīto 103 miljonu latu (146,7 miljoni euro) atgūšana pilnā<br />
apmērā 2 .<br />
No Parex bankas pārņemšanas valsts kontrolē un restrukturizācijas sekmīgas īstenošanas bija<br />
atkarīga Latvijas finanšu sistēmas stabilitāte. Līdz ar to Citadele bankas izveide un pārdošana<br />
būtiski ietekmēja Latvijas vispārējās valdības budžetu un tautsaimniecību.<br />
Revīzijā tika vērtēts:<br />
kādi faktori ietekmēja Citadele bankas pārdošanas procesu un vai tas atbilda tiesiskajam<br />
regulējumam;<br />
kāds ir faktiskais Latvijas Republikas finansiālais ieguvums no Citadele bankas kapitāla<br />
daļu pārdošanas un citi iespējamie ieguvumi;<br />
vai pastāvēja alternatīvas lēmumu pieņemšanas procesā attiecībā uz pārdošanas procesa<br />
organizēšanu, kuru īstenošanas rezultāts varētu būt ar pozitīvāku ietekmi uz pārdošanas<br />
iznākumu.<br />
Revīzijā arī tika novērtēts Parex bankas restrukturizācijas procesā, tajā skaitā Citadele bankas<br />
izveidē, kopumā izlietoto valsts budžeta līdzekļu apjoms un atgūtie līdzekļi 3 .<br />
1 Koncepcija “Par akciju sabiedrības “Parex banka” restrukturizāciju” (apstiprināta ar Ministru kabineta 14.04.2010. rīkojumu<br />
Nr.208 “Par koncepciju “Par akciju sabiedrības “Parex banka” restrukturizāciju”” (prot. Nr.15, 77.§)) [IP].<br />
2 Eiropas Komisijas 15.09.2010. lēmuma par valsts atbalstu C 26/09 (ex N 289/09), ko Latvija plāno īstenot AS Parex banka<br />
pārstrukturēšanai 142.punkts. Resurss pieejams: http://publications.europa.eu<br />
/lv/publication-detail/-/publication/9f91650f-a467-426c-811c-5d98a4f6085b/language-lv/format-PDFA1A/source-4387375,<br />
aplūkots 05.05.2016.<br />
3 Uz 31.12.2015.<br />
D I E N E S T A V A J A D Z Ī B Ā M<br />
4
V A I A K C I J U S A B I E D R Ī B A S “ C I T A D E L E B A N K A ” V A L S T I J P I E D E R O Š O K A P I T Ā L A<br />
D A Ļ U P Ā R D O Š A N A S P R O C E S S I R B I J I S T Ā D S , L A I V A L S T S I E G Ū T U M A K S I M Ā L I<br />
I E S P Ē J A M O L Ī D Z E K Ļ U A P J O M U ?<br />
Galvenie revīzijas secinājumi<br />
N A V K L A S I F I C Ē T S<br />
Par Citadele bankas pārdošanu ietekmējošiem faktoriem un tiesisko regulējumu<br />
I. Tā kā Citadele banka tika izveidota Parex bankas restrukturizācijas ietvaros, tās pārdošanu<br />
ietekmēja nozīmīgi ārējie faktori – Latvijas Republikas saistības pret Eiropas Komisiju valsts<br />
atbalsta lietā un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku (ERAB), kas izrietēja no Parex bankas<br />
pārņemšanas un restrukturizācijas gaitā noslēgtajiem sadarbības dokumentiem. Eiropas Komisija<br />
bija noteikusi Citadele bankas pārdošanas termiņu un nebija pamata pieņēmumiem, ka būtu<br />
iespējams panākt pārdošanas termiņa pagarinājumu. Sadarbības dokumentos ERAB pielīgtās<br />
garantijas bija jāņem vērā, plānojot Citadele bankas pārdošanas stratēģiju. Minētie faktori<br />
ierobežoja Latvijas Republikas iespējas patstāvīgi pieņemt lēmumus Citadele bankas pārdošanas<br />
procesā.<br />
Nosacījumi valsts atbalsta saņemšanai<br />
Parex bankas pārņemšana atbilda Eiropas Savienības tiesību aktos noteiktajai situācijai, kad valsts<br />
atbalsta pasākumi ir saskaņojami ar Eiropas Komisiju, lai novērstu tāda atbalsta sniegšanu, kas var<br />
nebūt saderīgs ar iekšējo tirgu un var radīt konkurences kropļojuma draudus. Visi pasākumi, kas tika<br />
īstenoti un izrietēja no Parex bankas pārņemšanas valsts kontrolē, tostarp Citadele bankas izveidošana<br />
un tās pārdošanas nosacījumi, tika saskaņoti ar Eiropas Komisiju un norisinājās stingrā Eiropas<br />
Komisijas kontrolē.<br />
Ar Eiropas Komisiju saskaņotais valsts atbalsta Citadele bankā izbeigšanas termiņš bija 31.12.2014., kā<br />
arī Eiropas Komisija noteica Citadele bankas pārdošanas saistošo piedāvājumu iesniegšanas termiņu –<br />
30.09.2014. Ņemot vērā pārnacionālos Eiropas Savienības tiesību aktus, Eiropas Komisijas praksi<br />
lēmumu par valsts atbalsta procedūrām un termiņiem pieņemšanā, kā arī komunikāciju ar dalībvalstīm,<br />
secināms, ka nepastāvēja iespējas Eiropas Komisijas noteiktā termiņa atlikšanai. Eiropas Komisijas un<br />
Eiropas Savienības tiesību aktos noteikto nosacījumu neievērošanas gadījumā varētu tikt piemērotas<br />
sankcijas ar būtisku, negatīvu finanšu ietekmi uz Latvijas Republikas vispārējās valdības budžetu.<br />
Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas līdzdalības ietekme<br />
Pēc Parex bankas pārņemšanas valsts kontrolē tika panākta vienošanās ar Eiropas Rekonstrukcijas un<br />
attīstības banku (ERAB) par līdzdalību Parex bankā. ERAB bija nozīmīga loma ne tikai finansējuma<br />
piešķiršanā Parex bankai, bet arī Parex bankas pozīcijas Latvijas banku sektorā saglabāšanā un bankas<br />
attīstībā. Sadarbība ar ERAB turpinājās arī Citadele bankā. Kopējais ERAB ieguldījums abās bankās<br />
veidoja 93,03 milj. euro. Sadarbības dokumentos ERAB bija garantētas tiesības, pastāvot noteiktiem<br />
apstākļiem, pieprasīt Latvijas pusei kompensēt veiktos ieguldījumus plus uzkrātos procentus (pēc gada<br />
likmes EURIBOR+3%).<br />
Sadarbību ar ERAB regulējošajos dokumentos ietvertie nosacījumi un ERAB investīciju aizsardzības<br />
mehānisms ietekmēja Citadele bankas pārdošanas norisi, savukārt Citadele bankas pārdošanas darījuma<br />
cena būtiski ietekmēja Latvijas Republikas saistību apjomu pret ERAB. Līdz ar to ERAB bija ne tikai<br />
N A V K L A S I F I C I T Ē T S<br />
5
V A I A K C I J U S A B I E D R Ī B A S “ C I T A D E L E B A N K A ” V A L S T I J P I E D E R O Š O K A P I T Ā L A<br />
D A Ļ U P Ā R D O Š A N A S P R O C E S S I R B I J I S T Ā D S , L A I V A L S T S I E G Ū T U M A K S I M Ā L I<br />
I E S P Ē J A M O L Ī D Z E K Ļ U A P J O M U ?<br />
N A V K L A S I F I C Ē T S<br />
stratēģisks un nozīmīgs partneris Parex bankas un Citadele bankas darbībā, bet arī partneris, no kura<br />
atkarīgi jebkādi abu banku darbību ietekmējoši lēmumi, tajā skaitā pārdošanas darījumi.<br />
II. Pārņemot Parex banku un vēlāk izveidojot Citadele banku, valsts dažādā veidā<br />
(termiņnoguldījumi bankās, aizdevumi Privatizācijas aģentūrai u.tml.) ieguldīja 2,48 miljardus<br />
euro 4 , tostarp tika izmantoti arī Starptautiskā aizdevuma programmas līdzekļi (377,5 milj. euro, tas<br />
ir 17% no Starptautiskā aizdevuma programmas līdzekļiem tika noguldīti Parex bankā). Tādējādi<br />
šis pasākums bija ar ievērojamu nacionālu nozīmi.<br />
Citadele bankas pārdošanas procesu būtiski ietekmēja nepietiekamais tiesiskais regulējums lēmumu<br />
pieņemšanai situācijās, kad valsts uz laiku ir pārņēmusi savā īpašumā grūtībās nonākušu banku 5 .<br />
Citadele banka tika dibināta kā Privatizācijas aģentūras meitas uzņēmums, tomēr vēlāk<br />
Privatizācijas aģentūras darbība bija tikai valsts izvēlēta darījumu veikšanas forma (“čaula”),<br />
visus konceptuālos lēmumus Citadele bankas pārdošanas procesā ir pieņēmusi valsts Ministru<br />
kabineta personā.<br />
Tiesiskā regulējuma trūkums ļāva valsts iestādēm norobežoties no atbildības par darījuma norisi un<br />
iznākumu, uzskatot Citadele banku par valsts kapitālsabiedrības – Privatizācijas aģentūras<br />
investīciju objektu, nevis par nacionāla mēroga pasākumu. Ministru kabinets atbrīvoja no<br />
atbildības arī Privatizācijas aģentūras valdi, atzīstot, ka valdes locekļi, pieņemot lēmumus, rīkojas<br />
valsts interesēs atbilstoši Ministru kabineta lēmumiem.<br />
Tādējādi Citadele bankas pārdošanas procesā Ministru kabinets savus lēmumus balstīja uz<br />
Privatizācijas aģentūras un tās piesaistīto konsultantu viedokļiem, tai pašā laikā Privatizācijas<br />
aģentūras valdes locekļiem bija nodrošināta kaitējuma un izdevumu atlīdzināšana.<br />
Citadele bankas valsts kapitāla daļu pārvaldības modeļa izvēle tiesiskā regulējuma<br />
nepietiekamības situācijā<br />
Parex bankas pārņemšana valsts kontrolē bija iepriekš nepieredzēts notikums ne tikai nacionālajā<br />
finanšu sektorā, bet arī notikums speciālo tiesību normu “vakuumā”, kam sekoja likumdevēja steidzama<br />
rīcība “tiesiskā vakuuma” novēršanai – Banku pārņemšanas likuma un turpmāk – Kredītiestāžu un<br />
ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likuma pieņemšana. Taču<br />
likumos nebija regulējums, ko varētu piemērot ar Parex banku un Citadele banku saistītu lēmumu<br />
pieņemšanā.<br />
Likums “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” (spēkā līdz 31.12.2014.)<br />
noteica to akciju sabiedrību organizatorisko struktūru, kuras darbojas kā kredītiestādes un atbilstoši<br />
regulējumam kredītiestāde ir valsts kapitālsabiedrība.<br />
Privatizācijas aģentūra ieguva izšķirošu ietekmi Parex bankā, pamatojoties uz Ministru kabineta<br />
lēmumiem, kā tas ir noteikts likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”.<br />
Parex bankas restrukturizācijas ietvaros, vērtējot alternatīvas jaunas bankas dibināšanai, Ministru<br />
kabinets pieņēma lēmumu saglabāt Citadele bankas akcijas Privatizācijas aģentūras īpašumā. Citadele<br />
4 Informācija apkopota pēc naudas plūsmas principa. Maksimālais vienlaicīgi izsniegtais noguldījumu apmērs nav pārsniedzis<br />
1191 milj. euro ekviv. apmēru.<br />
5 Regulējums valsts līdzdalības iegūšanai, tās izbeigšanai un ar to saistīto lēmumu pieņemšanai, kā arī finansēšanas mehānisma<br />
pagaidu publiskā īpašuma instrumenta piemērošanai.<br />
N A V K L A S I F I C I T Ē T S<br />
6
V A I A K C I J U S A B I E D R Ī B A S “ C I T A D E L E B A N K A ” V A L S T I J P I E D E R O Š O K A P I T Ā L A<br />
D A Ļ U P Ā R D O Š A N A S P R O C E S S I R B I J I S T Ā D S , L A I V A L S T S I E G Ū T U M A K S I M Ā L I<br />
I E S P Ē J A M O L Ī D Z E K Ļ U A P J O M U ?<br />
N A V K L A S I F I C Ē T S<br />
banka tika izveidota kā Privatizācijas aģentūras kontrolē esoša kapitālsabiedrība, kuras kontroli,<br />
pamatojoties uz Ministru kabineta lēmumiem, valsts īstenoja ar Privatizācijas aģentūras starpniecību.<br />
Privatizācijas aģentūras darbības Parex bankā tika veiktas valsts (Ministru kabineta) uzdevumā nolūkā<br />
īstenot Parex bankas likviditātes nodrošināšanas un maksātnespējas novēršanas plānu, kas bija<br />
nepieciešams Latvijas Republikas finanšu sistēmas stabilizēšanai. Savukārt Privatizācijas aģentūras<br />
darbības Citadele bankā tika veiktas valsts (Ministru kabineta) uzdevumā – īstenot Eiropas Savienības<br />
tiesību aktu ietvaros uzņemto saistību izpildi pret Eiropas Komisiju valsts atbalsta lietā un saistības pret<br />
ERAB, kas garantētas noslēgtajos sadarbības līgumos.<br />
Garantiju līgumu ar Privatizācijas aģentūras valdes locekļiem noslēgšana radīja situāciju, ka Ministru<br />
kabinets kā koleģiāla institūcija ar politisku atbildību savus lēmumus balsta uz Privatizācijas aģentūras<br />
un tās piesaistīto konsultantu viedokļiem, tai pašā laikā Privatizācijas aģentūras valdes locekļiem ir<br />
nodrošināta kaitējumu un izdevumu atlīdzināšana, ievērojot to, ka valde darbības veiks, pamatojoties uz<br />
Ministru kabineta lēmumiem.<br />
Citadele bankas kā tautsaimniecībai svarīga objekta nenovērtēšana<br />
Citadele bankas pārdošana pēc savas būtības bija jāvērtē kā nacionālas nozīmes pasākums, valstij kā<br />
akcionāram, realizējot nacionālajā tiesiskajā regulējumā neparedzētu investīciju projektu un pārdodot<br />
Latvijas tautsaimniecībai nozīmīgu objektu. Tomēr tā kā Citadele banka bija dibināta kā Privatizācijas<br />
aģentūras kontrolē esoša kredītiestāde, kompetentās valsts iestādes, tostarp Tieslietu ministrija,<br />
norobežojās no Citadele bankas pārdošanas kā no darījuma privāto tiesību jomā, atzīstot to par<br />
Privatizācijas aģentūras kā Citadele bankas akcionāra rīcību ar tās investīciju objektu un nesaistot ar<br />
Citadele banka pārdošanu saistītu jautājumu izskatīšanu ar savu kompetenci.<br />
Ar Citadele bankas pārdošanu saistīto lēmumu pieņemšanu formāli regulēja tikai likumā 6 noteiktais par<br />
Ministru kabineta lēmumu pieņemšanu par Privatizācijas aģentūras izšķirošās ietekmes iegūšanu vai<br />
izbeigšanu Citadele bankā un valstij kā netiešajam Citadele bankas akcionāram bija ierobežotas lēmumu<br />
pieņemšanas un rīcības iespējas ar Citadele bankas darbību saistītajos jautājumos.<br />
Šāds modelis turpmāk ietekmēja lēmumu pieņemšanas gaitu Citadele bankas pārdošanas procesā, jo bez<br />
Ministru kabineta locekļa starpniecības Privatizācijas aģentūrai nevarēja tikt uzdoti Ministru kabineta<br />
uzdevumi un pienākumi, savukārt Privatizācijas aģentūra bez starpniecības nevarēja iesniegt izskatīšanai<br />
Ministru kabineta sēdē ar Citadele banku saistītus jautājumus.<br />
III. Citadele bankas pārdošanas procesā Ministru kabinets dokumentus lēmumu pieņemšanai<br />
saņēma vispārējā kārtībā atbilstoši Ministru kabineta kārtības rullim. Bija radīta sarežģīta<br />
dokumentu iesniegšanas un saskaņošanas sistēma, kurā Privatizācijas aģentūra darbojās kā<br />
starpnieks starp piesaistītajiem konsultantiem un dokumentu iesniedzēju Ministru kabinetā –<br />
Ekonomikas ministriju. Nepieciešamo atbalstu nesniedza bankas pārdošanas noslēguma posmā<br />
Ekonomikas ministrijas izveidotās Citadele bankas investoru piesaistes uzraudzības komitejas un<br />
Privatizācijas aģentūras izveidotās Projekta vadības komitejas darbība, jo šo komiteju atbildības<br />
jomas bankas pārdošanas procesā netika definētas un Ministru kabinetam to darbība nebija<br />
saistoša.<br />
6 Likuma “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” (spēkā līdz 31.12.2014.) 7.panta otrā daļa, 8.panta otrā<br />
daļa, 98.panta trešā daļa.<br />
N A V K L A S I F I C I T Ē T S<br />
7
V A I A K C I J U S A B I E D R Ī B A S “ C I T A D E L E B A N K A ” V A L S T I J P I E D E R O Š O K A P I T Ā L A<br />
D A Ļ U P Ā R D O Š A N A S P R O C E S S I R B I J I S T Ā D S , L A I V A L S T S I E G Ū T U M A K S I M Ā L I<br />
I E S P Ē J A M O L Ī D Z E K Ļ U A P J O M U ?<br />
N A V K L A S I F I C Ē T S<br />
Neraugoties uz to, ka pastāvošā dokumentu iesniegšanas un saskaņošanas sistēma neradīja iespēju<br />
Ministru kabinetam saņemt pietiekami izvērtētu un pamatotu informāciju par piedāvāto rīcības<br />
variantu, un centieni izveidot starpresoru darba grupu nebija sekmīgi, nesekoja Ministru kabineta<br />
rīcība, lai tiktu izveidots tiesiskais ietvars kompetento institūciju pilnvērtīgai iesaistei lēmumu<br />
pieņemšanas procesā.<br />
Tiesiskā ietvara trūkums izsvērtu un pamatotu lēmumu pieņemšanai<br />
Citadele bankas pārdošanas procesa nacionālā līmeņa uzraudzībai netika izveidots pietiekams tiesisks<br />
ietvars, kā rezultātā tika pieļauta situācija, ka Ministru kabinetam, pieņemot stratēģiskus lēmumus,<br />
nebija nodrošināta kvalitatīvi, tas ir savlaicīgi un pietiekami novērtējot visu būtisko nacionālās intereses<br />
ietekmējošo faktoru ietekmi uz piedāvāto rīcības variantu, izstrādāta informācija:<br />
ņemot vērā institūciju iebildumus, netika pieņemts lēmums par iepriekš izveidotās darba grupas<br />
darbības turpināšanu (starpinstitūciju darba grupa, kuras kompetencē bija atsevišķi ar Parex<br />
bankas restrukturizāciju un ar Citadele bankas izveidi saistīti jautājumi) vai jaunas darba grupas<br />
izveidošanu, kas sniegtu atzinumus par Ministru kabinetā iesniegtajiem tiesību aktu projektiem,<br />
informatīvajiem ziņojumiem un citiem plānošanas dokumentiem ar Parex bankas<br />
restrukturizācijas plāna ieviešanu saistītos jautājumos;<br />
ne Ministru kabinets, ne Ministru prezidents līdz pat Citadele bankas pārdošanas noslēgumam<br />
neizveidoja darba grupu vai citu atbalsta formu, kas nodrošinātu iespēju Ministru kabinetam<br />
iegūt kompetento valsts pārvaldes iestāžu atzinumus par plānoto rīcību, kur tiktu izvērtēti<br />
institūciju iebildumi par Ministru kabinetā iesniegtajiem dokumentu projektiem, izšķiroties par<br />
noteiktu rīcības variantu;<br />
Ministru kabineta lēmumā noteiktā dokumentu projektu saskaņošanas kārtība darbojās nepilnīgi<br />
un nenodrošināja iespēju iegūt kompetento iestāžu atzinumus par plānoto rīcību.<br />
Piemēram, Ministru kabinetā lēmumu pieņemšanai atbilstoši Ministru kabineta kārtības rullim<br />
Ekonomikas ministrija iesniedza informatīvo ziņojumu, kas saturēja piesaistīto konsultantu viedokli, ka<br />
Citadele bankas pārdošana ir jāatliek, kam bija pievienots pretējs Latvijas Bankas viedoklis. Tomēr<br />
iesniegtajos dokumentos iztrūka vērtējuma un nesekoja Ministru kabineta rīcība, uzdodot Ekonomikas<br />
ministrijai un Privatizācijas aģentūrai sniegt vērtējumu par Latvijas Bankas iebildumu atlikt pārdošanu.<br />
Nepietiekams regulējums Citadele bankas investoru piesaistes uzraudzības komitejas un Projekta<br />
vadības komitejas darbībai<br />
Pēc Citadele bankas pārdošanas atsākšanas 2013.gada nogalē Ekonomikas ministrija izveidoja Citadele<br />
bankas investoru piesaistes uzraudzības komiteju (High level committee) un Privatizācijas aģentūra<br />
izveidoja Projekta vadības komiteju, kas kopumā vērtējams pozitīvi, tomēr arī šī iniciatīva<br />
nenodrošināja iespēju Ministru kabinetam pirms stratēģisko lēmumu pieņemšanas iegūt visus<br />
ietekmējošos faktorus iekļaujošu viedokli par nepieciešamo rīcību.<br />
Citadele bankas investoru piesaistes uzraudzības komitejā pārsvarā tika lemts, vai Privatizācijas<br />
aģentūras piesaistīto konsultantu sagatavotie materiāli ir iesniedzami izskatīšanai Ministru kabinetā,<br />
turklāt ne vienmēr pievienojot publiskā sektora iestāžu un neatkarīgo institūciju viedokļus Ministru<br />
kabinetā ar Ekonomikas ministrijas starpniecību iesniedzamajam materiālam. Savukārt par to, kādi<br />
N A V K L A S I F I C I T Ē T S<br />
8
V A I A K C I J U S A B I E D R Ī B A S “ C I T A D E L E B A N K A ” V A L S T I J P I E D E R O Š O K A P I T Ā L A<br />
D A Ļ U P Ā R D O Š A N A S P R O C E S S I R B I J I S T Ā D S , L A I V A L S T S I E G Ū T U M A K S I M Ā L I<br />
I E S P Ē J A M O L Ī D Z E K Ļ U A P J O M U ?<br />
N A V K L A S I F I C Ē T S<br />
jautājumi tika izskatīti Privatizācijas aģentūras izveidotajā Projekta vadības komitejā un kādi lēmumi<br />
tajā tika pieņemti, nav dokumentāru pierādījumu, jo šīs komitejas sēdes netika protokolētas.<br />
Netika izdoti tiesību akti, kuros būtu noteikta Citadele bankas investoru piesaistes uzraudzības<br />
komitejas un Projekta vadības komitejas (1) kompetence, piemēram, ka Citadele bankas investoru<br />
piesaistes uzraudzības komitejai būtu jāveic visu iesaistīto institūciju (Tieslietu ministrijas, Finanšu<br />
ministrijas, Valsts kancelejas, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un Latvijas Bankas) sniegto<br />
atzinumu apkopošana un izvērtēšana, viedokļu apmaiņa, vienota lēmuma projekta izstrāde iesniegšanai<br />
Ministru kabinetā lēmuma pieņemšanai par nepieciešamo rīcību, (2) lēmumu pieņemšanas process<br />
komitejās un (3) kārtība, kādā Ministru kabinets izskata abu komiteju sagatavotos dokumentus un reaģē<br />
uz komiteju viedokļiem, kā arī uzdod komitejām uzdevumus.<br />
Sarežģīts daudzpakāpju dokumentu iesniegšanas un saskaņošanas mehānisms<br />
Citadele bankas pārdošanas procesā bija izveidots sarežģīts daudzpakāpju dokumentu iesniegšanas un<br />
saskaņošanas mehānisms, kur Privatizācijas aģentūra darbojās kā dokumentu sagatavošanas starpnieks<br />
starp Ekonomikas ministriju, kura bija tiesīga iesniegt dokumentus izskatīšanai Ministru kabineta sēdē<br />
un kurai Ministru kabinets bija tiesīgs uzdot attiecīgos uzdevumus, un finanšu un juridiskajiem<br />
konsultantiem, kas atbilstoši noslēgtajiem līgumiem faktiski nodrošināja investoru piedāvājumu<br />
izvērtēšanu, apkopošanu, kā arī attiecīgo rekomendāciju sniegšanu Ministru kabinetam lēmuma<br />
pieņemšanai. Turklāt informācija Ministru kabinetā bieži tika iesniegta lēmuma pieņemšanas dienā vai<br />
tikai dažas dienas iepriekš, kā ietekmē visticamāk Ministru kabinetam nācās paļauties uz dokumenta<br />
iesniedzēja kompetenci, jo iespējas izdiskutēt atšķirīgus viedokļus bija ierobežotas.<br />
Par Citadele bankas pārdošanas iznākumu<br />
Valsts kontrole neieguva pārliecību, ka Citadele bankas pārdošanas process ir bijis tāds, lai valsts<br />
iegūtu maksimāli iespējamo līdzekļu apjomu, tādējādi samazinot zaudējumus no ieguldīto līdzekļu<br />
neatgūšanas.<br />
Izveidotā Parex bankas restrukturizācijas, tajā skaitā Citadele bankas pārdošanas vadības sistēma<br />
valstij ir izmaksājusi vismaz 6,5 milj. euro 7 , no kuriem 5,5 milj. euro izlietoti konsultantu<br />
pakalpojumu iegādei. Izdevumus ir segusi Privatizācijas aģentūra no valsts budžeta līdzekļiem, kas<br />
tika ieguldīti tās pamatkapitālā.<br />
Privatizācijas aģentūras darbība pēc savas būtības ir novērtējama kā starpniecība starp<br />
piesaistītajiem konsultantiem un Ministru kabinetu, jo Privatizācijas aģentūra tika atbrīvota no<br />
atbildības par darījuma norisi un iznākumu.<br />
Valsts kontrole uzskata, ka konsultantu viedoklis nevar būt par vienīgo pamatu valsts intereses<br />
ietekmējošu lēmumu pieņemšanai. Tomēr, neizveidojot atbilstošu uzraudzības sistēmu pār Citadele<br />
bankas pārdošanas procesu, Ministru kabinets lēmumu pieņemšanā paļāvās tikai uz konsultantu<br />
piedāvātajiem rīcības variantiem, nepieprasot papildus informāciju vai izvērtējumu, kaut gan<br />
7 Uz 16.09.2014.<br />
N A V K L A S I F I C I T Ē T S<br />
9
V A I A K C I J U S A B I E D R Ī B A S “ C I T A D E L E B A N K A ” V A L S T I J P I E D E R O Š O K A P I T Ā L A<br />
D A Ļ U P Ā R D O Š A N A S P R O C E S S I R B I J I S T Ā D S , L A I V A L S T S I E G Ū T U M A K S I M Ā L I<br />
I E S P Ē J A M O L Ī D Z E K Ļ U A P J O M U ?<br />
N A V K L A S I F I C Ē T S<br />
iesniegtā informācija pamatotu lēmumu pieņemšanai bija nepietiekama un atsevišķos gadījumos<br />
pat pretrunīga.<br />
IV. Uzsākot Citadele bankas pārdošanas procesu, sākotnēji netika apzināta un novērtēta Parex<br />
bankas restrukturizācijas procesā Latvijas Republikas uzņemto saistību pret Eiropas Komisiju un<br />
ERAB ietekme. Piesaistītajiem konsultantiem pārdošanas stratēģijas izstrādē un pārdošanas<br />
procesa organizēšanā kā galvenā prioritāte tika izvirzīts mērķis banku pārdot par iespējami<br />
augstāku cenu. Tas ietekmēja pārdošanas iznākumu, jo, nevērtējot šo faktoru kopsakarā ar citiem<br />
nacionālās intereses ietekmējošiem faktoriem (saistības pret Eiropas Komisiju un ERAB), bankas<br />
pārdošanas process ievērojami ieilga un sadārdzinājās.<br />
Visas Citadele bankas pārdošanas procesā iesaistītās puses – gan iestādes (Finanšu ministrija,<br />
Ekonomikas ministrija, Ministru kabinets), gan Privatizācijas aģentūra, gan konsultanti jau uzsākot<br />
Citadele bankas pārdošanu bija informēti, ka Parex bankas pārņemšana un turpmākie restrukturizācijas<br />
pasākumi norit stingrā Eiropas Komisijas kontrolē un ciešā sadarbībā ar ERAB, no kā izriet Latvijas<br />
Republikas pienākumi izpildīt noteiktas saistības – pārdot banku noteiktā termiņā, un izpildīt sadarbības<br />
līgumos ar ERAB noteiktos nosacījumus. Minēto būtisko faktoru ietekme uz Citadele bankas<br />
pārdošanas procesu netika savlaicīgi pietiekami novērtēta.<br />
Nepieprasot Ekonomikas ministrijai nodrošināt papildus izvērtējumu vai izstrādāt alternatīvus rīcības<br />
variantus, bet paļaujoties tikai uz piesaistīto konsultantu viedokļiem, Ministru kabineta rīcībā nebija<br />
kvalitatīvas, uz visu būtisko nacionālās intereses ietekmējošo faktoru izvērtējumu balstītas informācijas<br />
par piedāvāto rīcības variantu:<br />
lēmums atbalstīt Citadele bankas pārdošanas stratēģiju 17.05.2011. tika pieņemts situācijā, kad<br />
nebija pieejama sagaidāmo rezultātu analīze un finanšu aprēķini, tajā skaitā par saistībām, kas<br />
izriet no sadarbības dokumentiem ar ERAB, kaut arī uz minēto trūkumu bija norādījusi arī<br />
Latvijas Banka;<br />
lēmums atlikt pārdošanas procesu 27.12.2011. tika pieņemts pirms iestājās Citadele bankas<br />
pārdošanas stratēģijā noteiktie termiņi Citadele bankas pārdošanas darījumam, t.i., pirms bija<br />
iesniegti Citadele bankas pārdošanas procesa dokumenti, kas pamatotu visu potenciālo investoru<br />
atteikumu iesniegt saistošus piedāvājumus un turpmāk piedalīties pārdošanas procesā vai<br />
potenciālo investoru iesniegto piedāvājumu neatbilstību Citadele bankas pārdošanas stratēģijās<br />
kritērijiem. Netika ņemts vērā tas, ka šo lēmumu kā pārsteidzīgu bija novērtējusi arī Latvijas<br />
Banka;<br />
lēmums par otrreizēju Citadele bankas pārdošanas atlikšanu 06.11.2012. tika pieņemts situācijā,<br />
kad gan Latvijas Bankas viedoklis, gan 07.08.2012. sēdē izskatītais Informatīvais ziņojums<br />
nepārprotami norādīja, ka nav izredžu pārdot Citadele banku par tādu cenu, lai ERAB<br />
neizmantotu investīciju aizsardzības mehānismu (Put opciju) un Latvijas pusei nerastos saistības<br />
pret ERAB – dotajā brīdī 102,9 milj. euro;<br />
lēmums par Citadele bankas pārdošanas atsākšanu un jaunas dual track pārdošanas stratēģijas<br />
izvēli (plaša mēroga aktivitātes, iekļaujot gan tiešās pārdošanas metodi, gan publisko<br />
piedāvājumu) 17.12.2013. pieņemts situācijā, kad nebija pieejama informācija, kas pamato no<br />
sākotnēji 2011.gadā apstiprinātās stratēģijas principiāli atšķirīgas pārdošanas stratēģijas izvēli<br />
(ietverot publisko piedāvājumu, kura lietderība iepriekš apšaubīta), šādas stratēģijas izmaksām<br />
N A V K L A S I F I C I T Ē T S<br />
10
V A I A K C I J U S A B I E D R Ī B A S “ C I T A D E L E B A N K A ” V A L S T I J P I E D E R O Š O K A P I T Ā L A<br />
D A Ļ U P Ā R D O Š A N A S P R O C E S S I R B I J I S T Ā D S , L A I V A L S T S I E G Ū T U M A K S I M Ā L I<br />
I E S P Ē J A M O L Ī D Z E K Ļ U A P J O M U ?<br />
N A V K L A S I F I C Ē T S<br />
un ietekmi uz Citadele bankas pārdošanas iznākumu un iekļaušanos ar Eiropas Komisiju<br />
saskaņotajā pārdošanas termiņā.<br />
V. Nav īstenojies sākotnēji prognozētais, ka Citadele bankas pamatkapitālā ieguldītie līdzekļi tiks<br />
atgūti pilnā apmērā. Ministru kabinets novēloti, tikai Citadele bankas pārdošanas noslēgumā<br />
novērtēja saistību pret Eiropas Komisiju un ERAB ietekmi uz valsts budžetu, tā pieļaujot, ka bankas<br />
pārdošana ar Eiropas Komisiju saskaņotajā termiņā kļūst atkarīga no viena konkrēta investora ar<br />
minimālu iespēju ietekmēt pārdošanas cenu.<br />
Tomēr jāņem vērā, ka pārdošanas rezultāts bija jāsasniedz ar pēc iespējas mazāku risku apdraudēt<br />
Latvijas Republikas reputāciju un valsts banku nozares finanšu stabilitāti. Citadele bankas<br />
pārdošanas procesa ieilgšanas rezultātā nebija citu alternatīvu šo mērķu sasniegšanai bez papildus<br />
riskiem un bankas pārdošana ieguva piespiedu pārdošanas raksturu.<br />
Lai arī informācija par sadarbības ar ERAB dokumentos ietvertajām ERAB garantijām bija pieejama no<br />
Citadele bankas dibināšanas brīža, šis faktors nebija pietiekami un savlaicīgi novērtēts iepriekš nevienā<br />
no Citadele bankas pārdošanas posmiem (pārdošanas uzsākšana, atlikšana un atsākšana). Ieilgstot<br />
Citadele bankas pārdošanai, no sadarbības līgumiem ar ERAB izrietošo Latvijas Republikas saistību<br />
apmērs bija pieaudzis no 102,9 milj. euro (07.08.2012. aprēķinātā vērtība) līdz 113,26 milj. euro<br />
(26.06.2014. aprēķinātā vērtība). Nevienā no Citadele bankas pārdošanas posmiem, pieņemot lēmumus<br />
par bankas pārdošanas stratēģiju, nebija pievērsta uzmanība apstāklim, ka, ieilgstot pārdošanas<br />
procesam, saistību pret ERAB apmērs palielinās.<br />
Pārdošanas noslēgumā saistību apmērs pret ERAB ieguva izšķirošu lomu lēmuma pieņemšanai par<br />
Citadele bankas investora izvēli, kā rezultātā, lai noslēgtu Citadele bankas pārdošanu ar Eiropas<br />
Komisiju saskaņotajā termiņā (saistošo piedāvājumu saņemšana līdz 30.09.2014) un izvairītos no<br />
vispārējās valdības budžeta deficīta palielināšanas, pārdošanas process un tā iznākums kļuva atkarīgs no<br />
viena konkrēta investora. Lai arī tika izskatītas alternatīvas (atsākt sarunas ar citu investoru un Eiropas<br />
Komisiju par Komisijas noteiktā termiņa pārskatīšanu), to īstenošana ar Eiropas Komisiju saskaņotajā<br />
termiņā praktiski nebija iespējama. Šajā situācijā Ministru kabinets pieņēma zināšanai, ka Publiskas<br />
personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma normas, kas nosaka pienākumu<br />
atsavināt valsts mantu par iespējami augstāku cenu, šajā gadījumā ir piemērojamas sistēmiski un<br />
sabalansēti ar normatīvajos aktos noteiktajiem pienākumiem un ierobežojumiem. Faktiski tas nozīmē,<br />
ka pārdošanas noslēgumā, vērtējot investoru piedāvājumus, cenai vairs nebija izšķiroša nozīme.<br />
Citadele bankas pārdošanas rezultātā Privatizācijas aģentūra 17.04.2015. saņēma 74,7 milj. euro un<br />
20.04.2015. saņemtos līdzekļus pārskaitīja ERAB, lai norēķinātos par Latvijas Republikas saistībām<br />
pret ERAB (kopējais saistību apmērs veidoja 76,97 milj. euro, ņemot vērā papildus noslēgtās<br />
vienošanās).<br />
Privatizācijas aģentūras ieguldījums, izmantojot valsts aizdevuma līdzekļus, Citadele bankas<br />
pamatkapitālā sākotnēji veidoja 146,6 milj. euro. Atbilstoši Ministru kabineta lēmumam par ERAB<br />
līdzdalību Citadele bankā, atsavinot ERAB 25%+ vienu vārda akciju, ieguldījuma apmērs samazinājās<br />
līdz 109,9 milj. euro. Savukārt Citadele bankas pārdošanas brīdī Privatizācijas aģentūras veiktās<br />
ieguldījuma pārvērtēšanas rezultātā ieguldījuma vērtība sasniedza bankas pārdošanas cenu –<br />
74,7 milj. euro. Līdz ar to secināms, ka Citadele bankas pamatkapitālā ieguldītie līdzekļi nav atgūti.<br />
Privatizācijas aģentūras zaudējumi no ieguldījuma Citadele bankā vērtības samazinājuma veido<br />
35,2 milj. euro.<br />
N A V K L A S I F I C I T Ē T S<br />
11
V A I A K C I J U S A B I E D R Ī B A S “ C I T A D E L E B A N K A ” V A L S T I J P I E D E R O Š O K A P I T Ā L A<br />
D A Ļ U P Ā R D O Š A N A S P R O C E S S I R B I J I S T Ā D S , L A I V A L S T S I E G Ū T U M A K S I M Ā L I<br />
I E S P Ē J A M O L Ī D Z E K Ļ U A P J O M U ?<br />
N A V K L A S I F I C Ē T S<br />
Valsts kontroles piesaistīto ekspertu vērtējumā Citadele bankas iespējamā pārdošanas vērtība tās<br />
pārdošanas brīdī visticamāk bija par 25 – 75 milj. euro lielāka nekā tās pārdošanas cena. Tomēr<br />
vienlaikus jāņem vērā arī visi specifiskie faktori un riski, kas varēja ietekmēt bankas potenciālo pircēju<br />
viedokli par darījuma vērtību, piemēram, Citadele bankas pārdošana varēja tikt vērtēta kā neraksturīgs<br />
gadījums, jo tā izveidojās Parex bankas restrukturizācijas rezultātā un tai tika sniegts valsts un ERAB<br />
atbalsts. Būtiski arī atzīmēt, ka ņemot vērā Citadele bankas būtisko lomu Latvijas banku sektorā,<br />
pārdošanas rezultāts bija jāsasniedz ar pēc iespējas mazāku risku apdraudēt Latvijas Republikas<br />
reputāciju un valsts banku nozares finanšu stabilitāti. Pretējā gadījumā valstij varētu rasties lielāki<br />
zaudējumi, nekā būtu iespējams kompensēt ar augstāku bankas pārdošanas cenu.<br />
VI. Valsts kontrole uzskata, ka situācijā, kad Citadele bankas pārdošanu būtiski ietekmēja Latvijas<br />
Republikas uzņemtās saistības pret Eiropas Komisiju un ERAB, jau sākotnēji bankas pārdošanas<br />
cena bija jāvērtē kopsakarā ar minēto saistību izpildi, vienlaikus izvirzot arī mērķi Citadele bankas<br />
pārdošanas procesu pabeigt ar vismazākajām iespējamām izmaksām. Tā vietā, paļaujoties uz<br />
konsultantu viedokļiem, tika atbalstītas plaša mēroga pārdošanas aktivitātes dažādās pasaules<br />
valstīs ar minimālu iespēju tās noslēgt Eiropas Komisijas noteiktajā termiņā.<br />
Turklāt, Valsts kontrole neieguva pārliecību, ka Citadele bankas pārdošanas procesā ir izvērtētas<br />
visas iespējamās lēmumu pieņemšanas alternatīvas, piemēram, attiecībā uz Citadele bankas<br />
pārdošanas atlikšanu.<br />
Revīzijā izvērtētā informācija ļauj secināt, ka Citadele bankas pārdošanas procesā savlaicīgi novērtējot<br />
Latvijas Republikas uzņemto saistību ietekmi, būtu bijis iespējams izvairīties no Citadele bankas<br />
piespiedu pārdošanas, par ko pārdošanas process izvērtās tā noslēgumā. Piemēram, iespējams, ka netika<br />
izsvērti un novērtēti alternatīvi rīcības varianti 2011.gada nogalē, pieņemot lēmumu par pārdošanas<br />
procesa atlikšanu, kad visi potenciālie investori vēl nebija iesnieguši atteikumu turpināt savu dalību<br />
pārdošanas procesā (investoru nesaistošie piedāvājumi 8 bija robežās no 88,7 līdz 178,2 milj. euro). Šeit<br />
jāpiemin arī Latvijas Bankas norādītais, ka lēmums tiek pieņemts priekšlaicīgi.<br />
Ministru kabinets, paļaujoties uz konsultantu viedokļiem, neieklausoties Latvijas Bankas viedoklī,<br />
pieņēma lēmumu par Citadele bankas pārdošanas atlikšanu 2011.gada nogalē un lēmumu neatsākt<br />
pārdošanu 2012.gada nogalē, kā arī Citadeles pārdošanas procesā atbalstīja arvien sarežģītākas<br />
pārdošanas stratēģijas veidošanu, ietverot arī tādas aktivitātes, kuras ar Eiropas Komisiju saskaņotajā<br />
termiņā praktiski nebija iespējams īstenot (piemēram, 17.12.2013. atbalstītās plaša mēroga aktivitātes).<br />
Rezultātā pārdošanas process ne tikai ieilga, bet arī ievērojami sadārdzinājās. Turklāt procesam ieilgstot,<br />
pēdējos mēnešos pirms Eiropas Komisijas noteiktajiem termiņiem vairs nebija citu alternatīvu<br />
pārdošanas noslēgšanai kā vien pieņemt konkrēta investora piedāvājumu, būtībā atsakoties no iespējas<br />
ietekmēt bankas pārdošanas cenu.<br />
Kopumā Privatizācijas aģentūra par ārpakalpojumu iegādi saistībā ar Parex bankas pārņemšanu un<br />
restrukturizāciju, tajā skaitā Citadele bankas pārraudzību un pārdošanu izlietoja 5,5 milj. euro. No tiem<br />
vismaz 2,8 milj. euro ir izlietoti par finanšu un juridisko konsultāciju iegādi Citadele bankas pārdošanas<br />
noslēguma posmā 9 .<br />
8 Nesaistošais piedāvājums – investora izrādītā interese par bankas iegādi pirms bankas padziļinātas izpētes, tajā norādītā iespējamā<br />
bankas pirkuma maksa neuzliek pienākumu investoram iegādāties banku par norādīto maksu.<br />
9 Konsultantam Societe Generale – 2,1 milj. euro (2014.gadā 96,6 tūkst. euro, 2015.gadā 2 milj. euro), Linklaters – 0,7 milj. euro<br />
(2013.gadā 70 tūkst. euro, 2014.gadā 527 tūkst. euro un 2015.gadā 110 tūkst. euro). Summas norādītas ar PVN 21%.<br />
N A V K L A S I F I C I T Ē T S<br />
12
V A I A K C I J U S A B I E D R Ī B A S “ C I T A D E L E B A N K A ” V A L S T I J P I E D E R O Š O K A P I T Ā L A<br />
D A Ļ U P Ā R D O Š A N A S P R O C E S S I R B I J I S T Ā D S , L A I V A L S T S I E G Ū T U M A K S I M Ā L I<br />
I E S P Ē J A M O L Ī D Z E K Ļ U A P J O M U ?<br />
N A V K L A S I F I C Ē T S<br />
Ārpakalpojumu apmaksai Privatizācijas aģentūra izmantoja līdzekļus, kas ieguldīti tās pamatkapitāla<br />
palielināšanai. Papildus minētajam, lai nodrošinātu izdevumu segšanu par Parex bankas pārvaldību,<br />
Privatizācijas aģentūras pamatkapitālā tika ieguldīti arī rezerves fonda 10 līdzekļi. Valsts kontrole<br />
neieguva pārliecību par to, kāds līdzekļu apmērs no kopumā ieguldītajiem 7,1 milj. euro tika izmantots<br />
ar Parex bankas pārvaldību saistīto izdevumu segšanai, jo šie izdevumi nebija definēti ne to<br />
piešķiršanas brīdī, ne Privatizācijas aģentūras finanšu uzskaitē. Saskaņā ar Citadele bankas pārdošanas<br />
noslēgumā Ministru kabinetam iesniegto informāciju 11 Privatizācijas aģentūras izdevumi par Parex<br />
bankas (vēlāk Reverta) un Citadele bankas pārvaldību un pārdošanu veido kopumā 6,5 milj. euro.<br />
Tādējādi var secināt, ka papildus 5,5 milj. euro, kas izlietoti ārpakalpojumu iegādei, no rezerves fonda<br />
Parex bankas pārvaldībai izlietots vēl vismaz 1 milj. euro.<br />
Par Parex bankas restrukturizācijas procesa, tajā skaitā Citadele bankas,<br />
finansēšanas līdzekļiem un to atgūšanu<br />
VII. Kopumā Parex bankas pārņemšanas un restrukturizācijas procesā (abās bankās) ir ieguldīti<br />
2484,9 milj. euro 12 :<br />
Valsts kases noguldījumi Parex bankā (vēlāk Reverta) un Citadele bankā kopumā<br />
1540 milj. euro (maksimālais vienlaicīgi izsniegtais noguldījumu apmērs nav pārsniedzis<br />
1191 milj. euro ekviv. apmēru);<br />
valsts aizdevumi Privatizācijas aģentūrai 511,5 milj. euro;<br />
ieguldījumi Privatizācijas aģentūras pamatkapitālā 433,4 milj. euro, kas lielākoties tika izlietoti,<br />
lai atmaksātu valsts aizdevumus un segtu izdevumus par ārpakalpojumu iegādi Parex bankas un<br />
Citadele bankas pārvaldīšanas, restrukturizācijas un pārdošanas procesā.<br />
VIII. No abās bankās ieguldītajiem 2484,9 milj. euro 13 uz 31.12.2015. atgūts ir 1592,2 milj. euro:<br />
no kopumā 1540 milj. euro, ko Valsts kase saskaņā ar Ministru kabineta lēmumiem bija<br />
noguldījusi Parex bankā (vēlāk Reverta) un Citadele bankā, līdz 31.12.2015. ir atmaksāti<br />
1115,4 milj. euro. No tiem Parex banka (vēlāk Reverta) atmaksājusi 911,7 milj. euro, bet<br />
Citadele banka – 203,7 milj. euro. Valsts kase par noguldījumiem abās bankās % maksājumos ir<br />
saņēmusi 254,6 milj. euro. Noguldīto līdzekļu atlikums Revertā veido 424,6 milj. euro;<br />
no 511,5 milj. euro, ko Valsts kase atbilstoši Ministru kabinetā nolemtajam, bija aizdevumu<br />
veidā izsniegusi Privatizācijas aģentūrai, līdz 31.12.2015. Privatizācijas aģentūra ir atmaksājusi<br />
476,8 milj. euro. Tāpat Privatizācijas aģentūra Valsts kasei % maksājumos par aizdevuma<br />
izmantošanu ir samaksājusi 50,7 milj. euro. Aizdevumu atmaksai un ar to saistīto %<br />
10 Rezerves fondu veido atbilstoši likuma “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” 6.panta trešā daļā noteiktajam<br />
(Ienākumi no valsts īpašuma objektu privatizācijas ieskaitāmi valsts budžetā. Pirms ienākumu ieskaitīšanas valsts budžetā no tiem<br />
atskaita Ministru kabineta noteiktos privatizācijas izdevumus, kā arī ieskaitījumu 10% apmērā rezerves fonda veidošanai).<br />
Līdzekļus no rezerves fonda var izmantot privatizācijas izdevumu segšanai, ja tos nav iespējams segt no saņemtajiem<br />
maksājumiem, bet, kad maksājumi saņemti, tad līdzekļi rezerves fondā jāatgriež.<br />
11 Uz16.09.2014.<br />
12 Informācija apkopota pēc naudas plūsmas principa.<br />
13 Informācija apkopota pēc naudas plūsmas principa.<br />
N A V K L A S I F I C I T Ē T S<br />
13
V A I A K C I J U S A B I E D R Ī B A S “ C I T A D E L E B A N K A ” V A L S T I J P I E D E R O Š O K A P I T Ā L A<br />
D A Ļ U P Ā R D O Š A N A S P R O C E S S I R B I J I S T Ā D S , L A I V A L S T S I E G Ū T U M A K S I M Ā L I<br />
I E S P Ē J A M O L Ī D Z E K Ļ U A P J O M U ?<br />
N A V K L A S I F I C Ē T S<br />
maksājumiem gan lielākoties (361,1 milj. euro, 76%) izmantoti Privatizācijas aģentūras<br />
pamatkapitālā ieguldītie līdzekļi. Neatmaksātā aizdevuma daļa veido 34,7 milj. euro un tas<br />
jāatmaksā līdz 20.12.2018. Sagaidāms, ka minētie līdzekļi tiks atmaksāti pēc tam, kad Citadele<br />
banka 2017.gada nogalē atmaksās Privatizācijas aģentūrai tās subordinētajā kapitālā ieguldītos<br />
līdzekļus (34,7 milj. euro);<br />
neatgūto līdzekļu apmēram pieskaitāmi 433,4 milj. euro, kas ieguldīti Privatizācijas aģentūras<br />
pamatkapitālā. Privatizācijas aģentūras zaudējumi no ieguldījumu Parex bankā (vēlāk Reverta)<br />
un Citadele bankā vērtības samazinājuma uz 31.12.2005. veido 328,8 milj. euro. Secināms, ka<br />
tie kompensēti, ieguldot naudas līdzekļus Privatizācijas aģentūras pamatkapitālā. Valsts kontrole<br />
neguva pārliecību, ka šie līdzekļi būtu atgūstami.<br />
Ieteikumi<br />
Ņemot vērā revīzijā konstatēto, par nepieciešamību izvērtēt un pilnveidot nacionālo regulējumu<br />
Valsts kontrole vērsīsies Ministru kabinetā:<br />
aicinot izvērtēt un noteikt principus un tiesisko regulējumu valsts līdzdalības iegūšanai, tās<br />
izbeigšanai un lēmumu pieņemšanai, kā arī noteikt subjektu un tā finansēšanas mehānismu<br />
saistībā ar pagaidu publiskā īpašuma instrumenta piemērošanu, kredītiestādi vai finanšu<br />
sabiedrību uz laiku pārņemot valsts īpašumā;<br />
aicinot izveidot tādu tiesisko ietvaru, kas nodrošinātu pagaidu publiskā īpašuma instrumenta<br />
piemērošanas procesā visu publiskā sektora un neatkarīgo institūciju atbalstu stratēģisku<br />
lēmumu pieņemšanai, ja tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu vislabāko iespējamo iznākumu<br />
valstij.<br />
Tā kā pagaidu publiskā īpašuma instrumenta piemērošana var kļūt aktuāla ne tikai kredītiestādei vai<br />
finanšu sabiedrībai, bet arī finanšu grūtībās nonākušam jebkuram privāto tiesību subjektam, tajā<br />
skaitā subjektam, kuram ir sniegti valsts galvojumi, Valsts kontroles ieskatā nacionālā regulējuma<br />
pilnveidošana ir aktuāla arī saistībā ar jebkādu lēmumu pieņemšanu, kas ir saistīti ar finanšu un<br />
tautsaimniecības stabilitātes nodrošināšanu un šim mērķim pakārtotu valsts budžeta līdzekļu<br />
ieguldīšanu un turpmāku izlietošanu.<br />
Vienlaikus Valsts kontrole uzskata, ka, ir jārisina jautājums par uzraudzības mehānisma izveidi, lai<br />
izvērtētu un savlaicīgi novērstu riskus, kas ir saistīti ar vispārējās valdības budžeta fiskālo bilanci, ja<br />
publiskās personas kapitālsabiedrības atbildības jomā nonāk nacionālā mēroga finanšu un<br />
tautsaimniecības stabilitāti ietekmējošs pasākums.<br />
N A V K L A S I F I C I T Ē T S<br />
14
V A I A K C I J U S A B I E D R Ī B A S “ C I T A D E L E B A N K A ” V A L S T I J P I E D E R O Š O K A P I T Ā L A<br />
D A Ļ U P Ā R D O Š A N A S P R O C E S S I R B I J I S T Ā D S , L A I V A L S T S I E G Ū T U M A K S I M Ā L I<br />
I E S P Ē J A M O L Ī D Z E K Ļ U A P J O M U ?<br />
Ziņojuma struktūra<br />
N A V K L A S I F I C Ē T S<br />
Informācija ziņojumā izklāstīta šādā secībā:<br />
ievads – noteicošie apstākļi Parex bankas pārņemšanai valsts<br />
kontrolē, Citadele bankas izveidei un pārdošanai;<br />
revīzijas secinājumi un konstatējumi, sadalot tos nodaļās. Katras<br />
nodaļas ievadā ir sniegts Valsts kontroles viedoklis un secinājumi,<br />
to tālāk nodaļā pamatojot ar revīzijas konstatējumiem;<br />
revīzijas raksturojums un metodes (mērķis, juridiskais pamatojums,<br />
atbildība, apjoms).<br />
Ziņojuma pirmajās nodaļās (1. un 2.nodaļa) ir apkopota informācija par<br />
Eiropas Savienības tiesību aktos noteiktā regulējuma un Eiropas Komisijas<br />
lēmumu piemērošanu Parex bankas restrukturizācijas, tajā skaitā Citadele<br />
bankas pārdošanas situācijā un informācija par sadarbības dokumentos ar<br />
ERAB ietvertajiem noteikumiem, kas ietekmē Citadele bankas pārdošanu.<br />
Turpmākajās nodaļās ir vērtēts valstij piederošo kapitāla daļu pārvaldības<br />
modelis, Citadele bankas izveides un pārdošanas tiesiskie aspekti<br />
(3.nodaļa), izvēlētā valstij piederošo kapitāla daļu pārvaldības Citadele<br />
bankā modeļa ietekme uz bankas pārdošanas procesu (4.nodaļa).<br />
Kopsavilkums<br />
<br />
Ievads<br />
<br />
Secinājumi<br />
Konstatējumi<br />
<br />
Revīzijas raksturojums<br />
Ziņojuma noslēgumā (5. un 6.nodaļa) ir novērtēts līdzekļu apmērs, Parex<br />
bankas restrukturizācijas, tajā skaitā Citadele bankas izveidošanas,<br />
finansēšanai un minēto līdzekļu atgūšana.<br />
Sadaļā “Revīzijas raksturojums un metodes” ietverta informācija par<br />
revīzijas veikšanas mērķi, juridisko pamatojumu, atbildību, apjomu.<br />
N A V K L A S I F I C I T Ē T S<br />
15
V A I A K C I J U S A B I E D R Ī B A S “ C I T A D E L E B A N K A ” V A L S T I J P I E D E R O Š O K A P I T Ā L A<br />
D A Ļ U P Ā R D O Š A N A S P R O C E S S I R B I J I S T Ā D S , L A I V A L S T S I E G Ū T U M A K S I M Ā L I<br />
I E S P Ē J A M O L Ī D Z E K Ļ U A P J O M U ?<br />
N A V K L A S I F I C Ē T S<br />
Ievads – Noteicošie apstākļi Parex bankas pārņemšanai valsts<br />
kontrolē, Citadele bankas izveidei un pārdošanai<br />
Ministru kabinets 08.11.2008. nolēma pārņemt Parex banku ar valsts akciju sabiedrības “Latvijas<br />
Hipotēku un zemes banka” starpniecību. Finanšu un kapitāla tirgus komisija bija norādījusi, ka,<br />
nepārņemot banku, noguldītājiem saskaņā ar Noguldījumu garantiju likumu būtu jāizmaksā<br />
939 milj. euro 14 .<br />
Parex bankas pārņemšana atbilda valsts atbalsta pasākumiem, kas ir saskaņojami ar Eiropas<br />
Komisiju. Eiropas Savienības tiesību akti 15 nosaka valsts atbalsta ietvaru dažādiem valsts atbalsta<br />
pasākumiem, kā arī nosaka, ka visi plāni piešķirt vai mainīt atbalstu ir jādara zināmi Eiropas<br />
Komisijai laikus, lai Eiropas Komisija varētu iesniegt savas piezīmes. Eiropas Komisijai ir<br />
uzdevums nepieļaut šādas situācijas, atļaujot valsts atbalstu vienīgi tad, ja tas patiešām ir<br />
sabiedrības interesēs, tas ir, ja no tā iegūst sabiedrība un ekonomika kopumā.<br />
Ņemot vērā iepriekš minēto regulējumu, Latvijas iestādes 10.11.2008. paziņoja Eiropas Komisijai<br />
par pasākumu kopumu, kas paredzēts, lai risinātu likviditātes problēmas un novērstu iespējamu<br />
kapitāla nepietiekamību Parex bankai un saskaņā ar Eiropas Komisijas lēmumu 16 tika atzīts, ka<br />
Latvijas valsts paredzētie valsts atbalsta pasākumi nav pretrunā ar Eiropas Savienības kopējo tirgu,<br />
un Komisija nolēma neiebilst pret tiem.<br />
Eiropas Komisija ir atzinusi 17 , ka Parex banka tika daļēji nacionalizēta, iegādājoties visas<br />
bijušajiem vairākuma akcionāriem piederošās akcijas par simbolisku kopējo iegādes cenu 2 lati<br />
(2,85 euro) apmērā. Eiropas Komisijas dokumentos par Parex bankas pārņemšanu ir norādīts, ka<br />
Latvijas kapitāla un finanšu tirgos kopš 2008.gada oktobra bija vērojama ievērojama spriedze,<br />
atspoguļojot pieaugošās bažas par valsts ekonomikas un finanšu sistēmas ilgtspējību. Īpašu<br />
satraukumu radīja stāvoklis banku nozarē, jo īpaši valsts lielākās vietējās un no ārēja finansējuma<br />
ļoti atkarīgās Parex bankas dzīvotspēja, kuras īpašumtiesības un kontroli vēlāk pārņēma valsts. Tiek<br />
norādīts, ka Latvija ir saskārusies ar pēkšņu un smagu banku nozares un ārējā finansējuma krīzi 18 .<br />
Attiecībā uz Parex banku Eiropas Komisija pieņēma lēmumu 19 un Latvijas valsts apņēmās sešu<br />
mēnešu laikā no pirmā valsts atbalsta pasākuma īstenošanas iesniegt Parex bankas<br />
pārstrukturēšanas vai likvidācijas plānu, jo publisko līdzekļu novirzīšana ar Parex banku saistītajos<br />
pasākumos tiek kvalificēta kā valsts atbalsts, kas kredītiestādei nodrošina negodīgas priekšrocības<br />
14 Finanšu un kapitāla tirgus komisija: AS “Parex banka” pārņemšana un restrukturizācija. Resurss pieejams:<br />
http://www.fktk.lv/texts_files/Parex_hr_koment_27.09.2010.pdf, aplūkots: 16.03.2016.<br />
15 Līguma par Eiropas Savienību konsolidētā versijas.17.pants, Līguma par Eiropas Savienības darbību konsolidētās versijas 107.,<br />
108.pants (2012/C 326/01 26.10.2012., resurss pieejams: http://eur-lex.europa.eu/legalcontent/LV/TXT/PDF/?uri=OJ:C:2012:326:FULL&from=LV,<br />
aplūkots 08.02.2016.)<br />
16 Eiropas Komisijas 21.11.2008. lēmums C(2008) 7554. Resurss pieejams: http://ec.europa.eu/co<br />
mpetition/state_aid/cases/228522/228522_959558_23_2.pdf, aplūkots: 16.03.2016.<br />
17 Eiropas Komisijas 15.09.2010. lēmuma par valsts atbalstu C 26/09 (ex N 289/09), ko Latvija plāno īstenot AS Parex banka<br />
pārstrukturēšanai 13.punkts. Resurss pieejams: http://public<br />
ations.europa.eu/lv/publication-detail/-/publication/9f91650f-a467-426c-811c-5d98a4f6085b/language-lv/format-PDFA1A/source-<br />
4387375, aplūkots 05.05.2016.<br />
18 Eiropas Komisijas padomes lēmums par Eiropas Savienības vidēja termiņa finansiālās palīdzības nodrošināšanu Latvijai, Briselē,<br />
8.1.2009., COM(2009) 4 galīgā redakcija. Resurss pieejams: http://publications.europa.eu/lv/publication-detail/-<br />
/publication/27fad19b-376f-43d9-a4e7-d3288935f154/language-lv/format-PDF/source-10436296, aplūkots: 16.03.2016.<br />
19 Eiropas Komisijas 21.11.2008. lēmums C(2008) 7554. Resurss pieejams:<br />
http://ec.europa.eu/competition/state_aid/cases/228522/228522_959558_23_2.pdf, aplūkots: 16.03.2016.<br />
N A V K L A S I F I C Ē T S<br />
16
V A I A K C I J U S A B I E D R Ī B A S “ C I T A D E L E B A N K A ” V A L S T I J P I E D E R O Š O K A P I T Ā L A<br />
D A Ļ U P Ā R D O Š A N A S P R O C E S S I R B I J I S T Ā D S , L A I V A L S T S I E G Ū T U M A K S I M Ā L I<br />
I E S P Ē J A M O L Ī D Z E K Ļ U A P J O M U ?<br />
N A V K L A S I F I C Ē T S<br />
salīdzinājumā ar citām kredītiestādēm pašā dalībvalstī un citās dalībvalstīs, tādējādi minētais valsts<br />
atbalsts kropļo konkurenci.<br />
Par valsts atbalsta termiņiem Eiropas Komisija ir norādījusi 20 , ka krīzes apstākļos valdības ir<br />
atbalstījušas bankas ar tādiem noteikumiem, kas galvenokārt ir izvēlēti finansiālas stabilitātes, nevis<br />
peļņas dēļ. Jebkāda veida papildu valsts atbalsts ir izbeidzams un pārstrukturēšanas periodam, kas<br />
paredzēts, lai ātri atjaunotu kredītiestādes dzīvotspēju, ir jābūt pēc iespējas īsākam. Lai<br />
pārstrukturēšana būtu efektīva un atjaunotu attiecīgās bankas dzīvotspēju, tā ir jāveic pēc iespējas<br />
ātrāk un tā nedrīkst ilgt vairāk nekā piecus gadus.<br />
Nacionālajos un pārnacionālajos dokumentos par Parex bankas pārņemšanu, turpmāku<br />
restrukturizāciju un atsavināšanu norādīts, ka Parex banka tika pārņemta valsts kontrolē finanšu<br />
krīzes situācijā ar mērķi stabilizēt nacionālo finanšu sistēmu. Tiek norādīts, ka Parex bankai ir<br />
pietiekami daudz aktīvu un finanšu instrumentu, lai būtu iespējams tās darbību stabilizēt, to<br />
pārņemot valsts kontrolē un piemērojot nepieciešamos atbalsta instrumentus. Parex bankas<br />
pārņemšana tiek norādīta kā viens no efektīvākajiem variantiem Latvijas finanšu sistēmas<br />
stabilizācijas nodrošināšanai un negatīvo efektu uz reālo ekonomiku mazināšanai.<br />
24.02.2009. Ministru kabinets pieņēma lēmumu 21 Privatizācijas aģentūrai saskaņā ar likumu 22 iegūt<br />
izšķirošu ietekmi un līdzdalību Parex bankā. Saskaņā ar Ministru kabinetā nolemto 26.02.2009.<br />
Privatizācijas aģentūra ir ieguvusi izšķirošu ietekmi un līdzdalību Parex bankā, iegādājoties no<br />
valsts akciju sabiedrības “Latvijas Hipotēku un zemes banka” 85,15% Parex bankas akciju par<br />
2 latiem (2,85 euro) + 0,01 euro.<br />
ERAB kā nozīmīgs investors jau kopš 1994.gada bija piedalījusies dažādos projektos Latvijā,<br />
sniedzot finansējumu gan privātiem uzņēmumiem, gan valsts vai pašvaldību kontrolētiem<br />
uzņēmumiem. ERAB līdzdalība Parex bankā tika vērtēta kā nozīmīga, lai Parex banka saglabātu<br />
savas pozīcijas Latvijas banku sektorā un izveidotu stabilu pamatu attīstībai, kā arī papildu<br />
komforta nodrošināšanā bankas klientiem un partneriem.<br />
Saskaņā ar Ministru kabineta 14.04.2009. lēmumu 23 ERAB, noslēdzot Parex bankas akciju pirkuma<br />
līgumu 24 , iegādājās 25% no Parex bankas akciju kapitāla plus vienu akciju. Saskaņā ar Parex<br />
bankas akcionāru līguma regulējumu visos gadījumos, kad tiek runāts par jebkādu Parex bankas<br />
kopības (kapitāla daļu vai aktīvu) samazināšanu, atsavināšanu vai citu darbību, ERAB ir pielīgtas<br />
garantijas un ir aizsargātas ERAB intereses.<br />
20 Eiropas Komisijas paziņojuma par finanšu nozares dzīvotspējas atjaunošanu un tās pārstrukturēšanas pasākumu novērtējumu<br />
pašreizējās krīzes apstākļos atbilstīgi valsts atbalsta noteikumiem 14., 15., 16., 20.,37., 38.punkts. (2009/C 195/04) [OJ C 195,<br />
19.8.2009, p.9–20]., resurss pieejams: http://eur-lex.europa.eu/legalcontent/LV/TXT/?uri=uriserv:OJ.C_.2009.195.01.0009.01.LAV&toc=OJ:C:2009:195:FULL,<br />
aplūkots 08.03.2016.<br />
21 Ministru kabineta 24.02.2009. sēdes protokollēmums (prot. Nr.14, 1.§ “Par akciju sabiedrību “Parex banka””).<br />
22 Likuma “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” (spēkā līdz 31.12.2014.) 7.panta trešā daļa.<br />
23 Ministru kabineta 14.04.2009. protokollēmums (prot. Nr.24, 45.§ “Par akciju sabiedrību “Parex banka””).<br />
24 Valsts akciju sabiedrības “Privatizācijas aģentūra”, akciju sabiedrības “Parex banka”, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas<br />
un Latvijas Republikas 16.04.2009. Akciju pirkuma līgums (40029).<br />
N A V K L A S I F I C I T Ē T S<br />
17
V A I A K C I J U S A B I E D R Ī B A S “ C I T A D E L E B A N K A ” VAL S T I J P I E D E R O Š O K A P I T Ā L A<br />
D A Ļ U P Ā R D O Š A N A S P R O C E S S I R B I J I S T Ā D S , L A I V A L S T S I E G Ū T U M A K S I M Ā L I<br />
I E S P Ē J A M O L Ī D Z E K Ļ U A P J O M U ?<br />
D I E N E S T A V A J A D Z Ī B Ā M<br />
Valsts kontrole finanšu revīzijas ziņojumā 25 par Latvijas Republikas 2009.gada pārskatu par valsts<br />
budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem secināja, ka ar Parex banku veiktie darījumi ir būtiski<br />
palielinājuši valsts ārējo parādu, jo 31.03.2010. 265,3 milj. latu (377,5 milj. euro) jeb 17% no<br />
Starptautiskā aizdevuma programmas ietvaros saņemtajiem līdzekļiem ir izlietoti<br />
termiņnoguldījumiem Parex bankā sindicēto kredītu atmaksai. Arī Valsts kase ir norādījusi, ka<br />
valdības lēmumos noteiktā finansējuma nodrošināšana Parex bankas atbalstam būtiski palielināja<br />
valsts parādu 26 . Savukārt ziņojumā par Latvijas Republikas 2008.gada pārskatu par valsts budžeta<br />
izpildi un par pašvaldību budžetiem, Valsts kontrole norādīja, ka Ministru kabinets pieņēma<br />
lēmumu par valdības atbalsta sniegšanas nepieciešamību Parex bankai, kvantitatīvi nenovērtējot<br />
nepieciešamā atbalsta apjomu 27 .<br />
2009.gadā tika secināts, ka pašreizējos apstākļos stratēģiskā investora piesaiste Parex bankai<br />
kopumā tuvākajā laikā nav iespējama, un Ministru kabinets 2010.gadā, izvērtējot vairākas Parex<br />
bankas restrukturizācijas iespējas, nolēma 28 atbalstīt Parex bankas restrukturizācijas modeli, kas<br />
paredz bankas aktīvu sadalīšanu un jaunas bankas izveidošanu.<br />
30.06.2010. saskaņā ar restrukturizācijas plānu tika dibināta jauna kredītiestāde – akciju sabiedrība<br />
“Citadele banka”. No 01.08.2010. Parex banka un Citadele banka ir operacionāli neatkarīgas<br />
institūcijas. Restrukturizācijas plāns 15.09.2010. ir saņēmis Eiropas Komisijas apstiprinājumu.<br />
Eiropas Komisija lēmumā 29 par atbalstu Parex bankas pārstrukturēšanai ir atzinusi, ka saskaņā ar<br />
finanšu prognozēm Latvijas Republika neatgūs bankā ieguldīto kapitālu. Norādīts, ka attiecībā uz to<br />
aktīvu vērtību, kas paliek Parex bankā, veicot novērtējumu uz konservatīviem pamatiem balstītā<br />
negatīva iznākuma scenārija gadījumā, iegūst zaudējumus valstij [IEROBEŽOTAS PIEEJAMĪBAS<br />
INFORMĀCIJA] no aktīvu uzskaites vērtības (814 milj. latu jeb 1158,2 milj. euro) negatīva<br />
iznākuma scenārija gadījumā un aptuveni [IEROBEŽOTAS PIEEJAMĪBAS INFORMĀCIJA]<br />
pamatscenārija gadījumā. Ja tiktu ņemti vērā uzkrājumu veidošanas rādītāji, aktīvu nominālvērtības<br />
diskonts būtu vēl lielāks. 30<br />
Citadele bankas pārdošana tika paredzēta un saskaņota ar Eiropas Komisiju, kā viens no valsts<br />
atbalsta Parex bankā izbeigšanas pasākumiem. Tika paredzēts, ka atbilstoši Eiropas Komisijas<br />
apstiprinātiem pārdošanas noteikumiem Latvijai ir jāatrod pircējs un jānoslēdz galīgs un saistošs<br />
pirkšanas un pārdošanas līgums par Citadele bankas pārdošanu ne vēlāk kā līdz 31.12.2014. Lai<br />
īstenotu šo apņemšanos, Latvijai ir jāpārdod visas akcijas, kas tai tieši vai netieši (tostarp caur valsts<br />
25 Valsts kontroles 06.10.2010. revīzijas Nr.5.1-2-29/2009 “Par Latvijas Republikas 2009.gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un<br />
par pašvaldību budžetiem” ziņojums. Resurss pieejams: http://www.lrvk.gov.lv/uploads/reviziju-zinojumi/2009/5.1-2-<br />
29_2009/zin_konsol_06102010_precizets-30.09.2015..pdf , aplūkots 05.05.2016.<br />
26 Valsts kases 30.06.2009. Ziņojums par Latvijas Republikas 2008.gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību<br />
budžetiem. Resurss pieejams: http://www.kase.gov.lv/uploaded_files/Parskati/FMInf_300609_Zinojums.pdf, aplūkots 05.05.2016.<br />
27 Valsts kontroles 15.09.2009. revīzijas Nr.5.1-2-47/2008 “Par Latvijas Republikas 2008. gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un<br />
par pašvaldību budžetiem” ziņojums. Resurss pieejams: http://www.lrvk.gov.lv/uploads/reviziju-zinojumi/2008/5.1-2-<br />
47_2008/<strong>zinojums</strong>_15sep2009_13okt2010_precizets1-30.09.2015..pdf , aplūkots 05.05.2016.<br />
28 Koncepcija “Par akciju sabiedrības “Parex banka” restrukturizāciju” (apstiprināta ar Ministru kabineta 14.04.2010. rīkojumu<br />
Nr.208 “Par koncepciju “Par akciju sabiedrības “Parex banka” restrukturizāciju”” (prot. Nr.15, 77.§)) [IP].<br />
29 Eiropas Komisijas 15.09.2010. lēmuma par valsts atbalstu C 26/09 (ex N 289/09), ko Latvija plāno īstenot AS Parex banka<br />
pārstrukturēšanai 49.punkts. Resurss pieejams: http://publications.europa.eu/lv/publicationdetail/-/publication/9f91650f-a467-426c-811c-5d98a4f6085b/language-lv/format-PDFA1A/source-4387375,<br />
aplūkots 05.05.2015.<br />
30 Eiropas Komisijas 15.09.2010. lēmuma par valsts atbalstu C 26/09 (ex N 289/09), ko Latvija plāno īstenot AS Parex banka<br />
pārstrukturēšanai 69.punkts. Resurss pieejams: http://publications.europa.eu/lv/publication-detail/-/publication/9f91650f-a467-<br />
426c-811c-5d98a4f6085b/language-lv/format-PDFA1A/source-4387375, aplūkots 05.05.2016.<br />
D I E N E S T A V A J A D Z Ī B Ā M<br />
18
V A I A K C I J U S A B I E D R Ī B A S “ C I T A D E L E B A N K A ” V A L S T I J P I E D E R O Š O K A P I T Ā L A<br />
D A Ļ U P Ā R D O Š A N A S P R O C E S S I R B I J I S T Ā D S , L A I V A L S T S I E G Ū T U M A K S I M Ā L I<br />
I E S P Ē J A M O L Ī D Z E K Ļ U A P J O M U ?<br />
N A V K L A S I F I C Ē T S<br />
uzņēmumiem) pieder Citadele bankā. Ja Latvija nenoslēdz šādu līgumu līdz 31.12.2014., Latvija<br />
piešķir atsavināšanas pilnvarniekam ekskluzīvu mandātu pārdot Citadele banku līdz 31.12.2015. 31<br />
Eiropas Komisija ir norādījusi 32 , ka Parex banka ir vērtējama kā sistēmiski svarīga kredītiestāde un<br />
valsts atbalsts, ko Latvija īsteno par labu Parex bankai un Citadele bankai, tiek atzīts par saderīgu ar<br />
iekšējo tirgu, lai tiktu novērsti nopietni traucējumi Latvijas tautsaimniecībā.<br />
Kopumā Parex bankas pārņemšanas un restrukturizācijas procesā valsts ieguldīja<br />
2484,9 milj. euro 33 (no tiem noguldījumi Parex bankā (vēlāk Reverta) un Citadele bankā<br />
1540 milj. euro, aizdevumi Privatizācijas aģentūrai 511,5 milj. euro, ieguldījumi Privatizācijas<br />
aģentūras pamatkapitālā 433,4 milj. euro, kas lielākoties izlietoti, lai atmaksātu valsts aizdevumus<br />
un segtu izdevumus par ārpakalpojumu iegādi Parex bankas un Citadele bankas pārvaldīšanas,<br />
restrukturizācijas un pārdošanas procesā).<br />
Parex bankas pārņemšana un turpmākā restrukturizācija, tajā skaitā Citadele bankas izveide un<br />
turpmāka pārdošana, atstāj būtisku ietekmi uz Latvijas vispārējās valdības budžetu un<br />
tautsaimniecību, turklāt minētās aktivitātes norisinās stingrā Eiropas Komisijas kontrolē un<br />
sadarbībā ar ERAB.<br />
2009.gadā<br />
+307 milj. euro<br />
aizdevums<br />
• 235 milj. euro ieguldīti Parex bankas pamatkapitālā<br />
• 72 milj. euro ieguldīti Parex bankas subordinētajā<br />
kapitālā<br />
2010.gadā<br />
+205 milj. euro<br />
aizdevums<br />
• 45 milj. euro ieguldīti Parex bankas pamatkapitālā<br />
• 146 milj. euro ieguldīti Citadele bankas pamatkapitālā<br />
• 14 milj. euro ieguldīti Parex bankas pamatkapitālā (pēc bankas<br />
sadalīšanas)<br />
2011.gadā<br />
+413 milj. euro<br />
pamatkapitāls<br />
• 346 milj. euro atmaksāts aizdevums<br />
• 10 milj. euro samaksāti % par aizdevumu<br />
• 57 milj. euro ieguldīti Parex bankas<br />
pamatkapitālā<br />
2015.gadā<br />
+21 milj. euro<br />
pamatkapitāls<br />
• 15 milj. euro atmaksāts<br />
aizdevums<br />
• 6 milj. euro segti<br />
konsultantu izdevumi<br />
1.attēls. Privatizācijas aģentūras saņemto līdzekļu (aizdevuma un pamatkapitāla palielinājuma veidā) apjoms un tā<br />
izlietojums Parex bankas restrukturizācijas laikā no 2009.gada līdz 2015.gadam.<br />
31 Eiropas Komisijas 15.09.2010. lēmuma par valsts atbalstu C 26/09 (ex N 289/09), ko Latvija plāno īstenot AS Parex banka<br />
pārstrukturēšanai 52. un 76.punkts. Resurss pieejams: http://publications.europa.eu/lv/publication-detail/-/publication/9f91650fa467-426c-811c-5d98a4f6085b/language-lv/format-PDFA1A/source-4387375,<br />
aplūkots 05.05.2016.<br />
32 Eiropas Komisijas 15.09.2010. lēmuma par valsts atbalstu C 26/09 (ex N 289/09), ko Latvija plāno īstenot AS Parex banka<br />
pārstrukturēšanai 112.punkts. Resurss pieejams: http://publications.europa.eu/lv/publication-detail/-/publication/9f91650f-a467-<br />
426c-811c-5d98a4f6085b/language-lv/format-PDFA1A/source-4387375, aplūkots 05.05.2016.<br />
33 Informācija apkopota pēc naudas plūsmas principa.<br />
N A V K L A S I F I C I T Ē T S<br />
19
V A I A K C I J U S A B I E D R Ī B A S “ C I T A D E L E B A N K A ” V A L S T I J P I E D E R O Š O K A P I T Ā L A<br />
D A Ļ U P Ā R D O Š A N A S P R O C E S S I R B I J I S T Ā D S , L A I V A L S T S I E G Ū T U M A K S I M Ā L I<br />
I E S P Ē J A M O L Ī D Z E K Ļ U A P J O M U ?<br />
N A V K L A S I F I C Ē T S<br />
Latvijas Stratēģiskās attīstības plānā 2010.–2013.gadam 34 Parex bankas restrukturizācijas plāna<br />
izstrāde ir norādīta kā finanšu sektora stabilitātes nodrošināšanas uzdevums. Aktualizētajā Latvijas<br />
Stratēģiskās attīstības plānā 2010.–2013.gadam 35 ir norādīts:<br />
uzdevums: Citadele bankas un Parex bankas pārdošanas stratēģiju izstrāde un īstenošana;<br />
mērķis: pārdotas Citadele bankas komerciālās daļas.<br />
Citadele bankas pārdošanas jautājums ir iekļauts Ministru kabineta politisko lēmumu dienas kārtībā,<br />
definējot to kā Latvijas stratēģisko interešu objektu.<br />
1.tabula. Deklarācijās par Ministru kabineta iecerēto darbību un Valdības Rīcības plānos iekļautā<br />
informācija.<br />
Valdības deklarācija<br />
Sadaļa<br />
Valdības Rīcības plāna<br />
pasākums<br />
Atbildīgās<br />
institūcijas<br />
Deklarācija par Laimdotas<br />
Straujumas vadītā Ministru<br />
kabineta iecerēto darbību<br />
(no 2014.gada 1.janvāra<br />
līdz<br />
2014.gada<br />
5.novembrim) 36 .<br />
Inovatīva un efektīva<br />
ekonomika<br />
Atbilstoši uzņemtajām<br />
saistībām un Latvijas<br />
stratēģiskajām interesēm<br />
īstenosim investoru<br />
piesaistes procesu<br />
Citadele bankai, izvērtējot<br />
iespēju daļu akciju kotēt<br />
biržā.<br />
Ekonomikas<br />
ministrija<br />
Finanšu ministrija<br />
Citadele bankas pārdošana norisinājās no 17.05.2011. un īstenotā pārdošanas procesa rezultātā<br />
05.11.2014. Privatizācijas aģentūra noslēdza pārdošanas darījumu 20.04.2015. Par Latvijas<br />
Republikas īpašumā esošajām akcijām investori samaksāja 74,7 milj. euro. ERAB savā īpašumā<br />
saglabā 25% bankas akciju.<br />
34 Latvijas Stratēģiskās attīstības plāns 2010.–2013.gadam (apstiprināts ar Ministru kabineta 09.04.2010. rīkojumu Nr.203).<br />
35 Ministru kabineta 05.03.2012. rīkojuma Nr.112 “Grozījumi Latvijas Stratēģiskās attīstības plānā 2010.–2013.gadam”<br />
1.3.apakšpunkts.<br />
36 Laimdotas Straujumas vadītā valdība (līdz 05.11.2014.). Deklarācija par Laimdotas Straujumas vadītā Ministru kabineta iecerēto<br />
darbību (no 01.01.2014. līdz 05.11.2014.). Resurss pieejams: http://www.pkc.gov.lv/images/<br />
vald%C4%ABbas_deklar%C4%81cijas/2014/11LS_deklaracija_21012014_Gala_RED.pdf, aplūkots 07.02.2016.<br />
N A V K L A S I F I C I T Ē T S<br />
20
V A I A K C I J U S A B I E D R Ī B A S “ C I T A D E L E B A N K A ” V A L S T I J P I E D E R O Š O K A P I T Ā L A<br />
D A Ļ U P Ā R D O Š A N A S P R O C E S S I R B I J I S T Ā D S , L A I V A L S T S I E G Ū T U M A K S I M Ā L I<br />
I E S P Ē J A M O L Ī D Z E K Ļ U A P J O M U ?<br />
N A V K L A S I F I C Ē T S<br />
1. Eiropas Savienības noteiktie valsts atbalsta nosacījumi Parex<br />
bankas pārņemšanas, restrukturizācijas, Citadele bankas izveides un<br />
pārdošanas situācijā<br />
Parex bankas pārņemšana valsts kontrolē, lai risinātu bankas likviditātes problēmas un novērstu<br />
iespējamu kapitāla nepietiekamību, atbilda Eiropas Savienības tiesību aktos noteiktajai situācijai,<br />
kad valsts atbalsta pasākumi ir saskaņojami ar Eiropas Komisiju, lai novērstu tāda atbalsta<br />
sniegšanu, kas var nebūt saderīgs ar iekšējo tirgu un var radīt konkurences kropļojuma draudus.<br />
Latvijas iestādes, ievērojot Eiropas Savienības tiesību aktos noteikto procedūru, vērsās Eiropas<br />
Komisijā un Eiropas Komisija atzina, ka Latvijas Republikas paredzētie valsts atbalsta pasākumi<br />
nav pretrunā ar Eiropas Savienības kopējo tirgu, un Komisija nolēma neiebilst pret tiem. Visi<br />
pasākumi, kas tika īstenoti un izrietēja no Parex bankas pārņemšanas valsts kontrolē, tostarp<br />
Citadele bankas izveidošana un tās pārdošanas nosacījumi, tika saskaņoti ar Eiropas Komisiju.<br />
Eiropas Komisijai, sekojot Latvijas īstenotajiem valsts atbalsta pasākumiem Parex bankai un Parex<br />
bankas restrukturizācijas procesam kopumā, tika pieņemti seši Eiropas Komisijas lēmumi, kā arī<br />
tika veiktas divas Eiropas Komisijas formālās izmeklēšanas procedūras, kuru rezultātā tika pieņemti<br />
Latvijas pusei pozitīvi lēmumi.<br />
Ņemot vērā pārnacionālajos Eiropas Savienības tiesību aktos noteikto, līdzšinējos Eiropas<br />
Komisijas lēmumus un komunikāciju ar dalībvalstīm par valsts atbalsta procedūrām un termiņiem,<br />
secināms, ka bankas pārstrukturēšanas plāna īstenošana nedrīkst ilgt vairāk nekā piecus gadus<br />
(Komisija līdz finanšu krīzei bija piekritusi pārstrukturēšanas plāniem, kas paredzēti no diviem līdz<br />
trim gadiem). Atsevišķās situācijās (piemēram, objektīvu iemeslu dēļ grūti atrast pircēju bankas<br />
meitasuzņēmumam, kādai konkrētai uzņēmējdarbības formai) Komisija var pagarināt termiņu<br />
attiecīgo pasākumu īstenošanai, tomēr termiņš pasākumu kopuma īstenošanai nedrīkst pārsniegt<br />
piecus gadus. Komisija ir konsekventa savā nostājā, nepieļaujot izņēmumus attiecībā uz termiņa<br />
pagarinājumu, jo, ja vienas dalībvalsts lūgums valsts līdzdalības izbeigšanas termiņa<br />
pagarinājumam tiktu izpildīts, tas būtu pamats Komisijai apstiprināt arī citus lūgumus attiecībā uz<br />
citiem līdzīgiem gadījumiem.<br />
Iepriekšminētais ļauj secināt, ka Latvijas Republikai saskaņotā valsts atbalsta izbeigšanas termiņš<br />
Citadele bankā ir 31.12.2014. (atbilstoši grozījumiem Parex bankas restrukturizācijas plānā –<br />
saistošo piedāvājumu termiņš Citadele bankas akciju pārdošanai ir 30.09.2014.) un nav<br />
konstatējams pamats un iespējas minētā termiņa pārcelšanai uz vēlāku laiku vai tā atlikšanai.<br />
Eiropas Komisijas un Eiropas Savienības tiesību aktos noteikto nosacījumu neievērošanas gadījumā<br />
tiktu uzsākta tiesvedība Eiropas Savienības Tiesā un nacionālajās tiesu iestādēs, kuru iznākums<br />
varētu būt ar būtisku negatīvu finanšu ietekmi uz valsts budžetu.<br />
N A V K L A S I F I C I T Ē T S<br />
21
V A I A K C I J U S A B I E D R Ī B A S “ C I T A D E L E B A N K A ” V A L S T I J P I E D E R O Š O K A P I T Ā L A<br />
D A Ļ U P Ā R D O Š A N A S P R O C E S S I R B I J I S T Ā D S , L A I V A L S T S I E G Ū T U M A K S I M Ā L I<br />
I E S P Ē J A M O L Ī D Z E K Ļ U A P J O M U ?<br />
N A V K L A S I F I C Ē T S<br />
Atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību tiesiskajam regulējumam:<br />
ja vien līgumi neparedz ko citu, ar iekšējo tirgu nav saderīgs nekāds atbalsts, ko piešķir<br />
dalībvalstis vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt<br />
konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču<br />
ražošanai, ciktāl tāds atbalsts iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm 37 ;<br />
par saderīgu ar iekšējo tirgu var uzskatīt atbalstu, kas veicina kāda svarīga projekta<br />
īstenojumu visas Eiropas interesēs vai novērš nopietnus traucējumus kādas dalībvalsts<br />
tautsaimniecībā 38 ;<br />
visi plāni piešķirt vai mainīt atbalstu ir jādara zināmi Eiropas Komisijai laikus, lai Komisija<br />
varētu iesniegt savas piezīmes. Attiecīgā dalībvalsts nesāk īstenot pašas ierosinātos<br />
pasākumus, kamēr šī procedūra nav beigusies ar galīgo Komisijas lēmumu. Ja Eiropas<br />
Komisija atzīst, ka, ievērojot tiesisko regulējumu 39 , šādi atbalsta plāni nav saderīgi ar<br />
iekšējo tirgu, vai arī konstatē, ka šādu atbalstu izlieto nepareizi, Komisija pieņem lēmumu<br />
par to, ka attiecīgajai valstij Komisijas noteiktā termiņā tāds atbalsts jāizbeidz vai<br />
jāmaina 40 .<br />
Līgumā par Eiropas Savienības darbību ir noteikts Eiropas Komisijas pilnvaru apjoms: (1) sekmēt<br />
vispārējās Eiropas Savienības intereses un šajā nolūkā uzņemties atbilstīgu iniciatīvu; (2) uzraudzīt<br />
Eiropas Savienības tiesību piemērošanu, ko kontrolē Eiropas Savienības Tiesa, kā arī veikt<br />
saskaņošanas, izpildvaras un vadības funkcijas 41 . Vienlaikus saistībā ar valsts atbalstu ir noteikts,<br />
ka, ja dalībvalsts neizpilda Komisijas lēmumu noteiktā termiņā izbeigt vai mainīt valsts atbalstu,<br />
Komisija vai kāda cita ieinteresēta dalībvalsts var tieši griezties Eiropas Savienības Tiesā 42 .<br />
Ņemot vērā iepriekš minēto regulējumu, Latvijas iestādes 10.11.2008. paziņoja par pasākumu<br />
kopumu, kas paredzēts, lai risinātu likviditātes problēmas un novērstu iespējamu kapitāla<br />
nepietiekamību Parex bankai un saskaņā ar Eiropas Komisijas lēmumu 43 tika atzīts, ka Latvijas<br />
valsts paredzētie valsts atbalsta pasākumi nav pretrunā ar Eiropas Savienības kopējo tirgu, un<br />
Komisija nolēma neiebilst pret tiem. Komisijas lēmums 44 ir spēkā sešus mēnešus, pēc tam Latvijai<br />
ir jāpārtrauc valsts atbalsts Parex bankai vai atkārtoti jāziņo Komisijai par jaunu novērtējumu.<br />
37 Līguma par Eiropas Savienības darbību konsolidētā versija, 2012/C 326/01 26.10.2012, 107.panta 1.punkts. Resurss pieejams:<br />
http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=OJ:C:2012:326:FULL&from=LV, aplūkots 08.02.2016.<br />
38 Līguma par Eiropas Savienības darbību konsolidētā versija, 2012/C 326/01 26.10.2012., 107.panta 3.punkta, b) apakšpunkts.<br />
Resurss pieejams: http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=OJ:C:2012:326:FULL&from=LV, aplūkots<br />
08.02.2016.<br />
39 Līguma par Eiropas Savienības darbību konsolidētā versija, 2012/C 326/01 26.10.2012., 107.pants. Resurss pieejams: http://eurlex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=OJ:C:2012:326:FULL&from=LV,<br />
aplūkots 08.02.2016.<br />
40 Līguma par Eiropas Savienības darbību konsolidētā versija, 2012/C 326/01 26.10.2012.,, 108.panta 2. un 3.punkts. Resurss<br />
pieejams: http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=OJ:C:2012:326:FULL&from=LV, aplūkots 08.02.2016.<br />
41 Līguma par Eiropas Savienību konsolidētā versija, 2012/C 326/01 26.10.2012., 17.panta 1.punkts. Resurss pieejams: http://eurlex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=OJ:C:2012:326:FULL&from=LV,<br />
aplūkots 08.02.2016.<br />
42 Līguma par Eiropas Savienības darbību konsolidētā versija, 2012/C 326/01 26.10.2012., 108.panta 2.punkts. Resurss pieejams:<br />
http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=OJ:C:2012:326:FULL&from=LV, aplūkots 08.02.2016.<br />
43 Eiropas Komisijas 21.11.2008. lēmums C(2008) 7554. Resurss pieejams: http://ec.europa.eu/competition/sta<br />
te_aid/cases/228522/228522_959558_23_2.pdf, aplūkots: 16.03.2016.<br />
44 Eiropas Komisijas 21.11.2008. lēmums C(2008) 7554. Resurss pieejams: http://ec.europa.eu/competition/<br />
state_aid/cases/228522/228522_959558_23_2.pdf, aplūkots: 16.03.2016.<br />
N A V K L A S I F I C I T Ē T S<br />
22
V A I A K C I J U S A B I E D R Ī B A S “ C I T A D E L E B A N K A ” V A L S T I J P I E D E R O Š O K A P I T Ā L A<br />
D A Ļ U P Ā R D O Š A N A S P R O C E S S I R B I J I S T Ā D S , L A I V A L S T S I E G Ū T U M A K S I M Ā L I<br />
I E S P Ē J A M O L Ī D Z E K Ļ U A P J O M U ?<br />
N A V K L A S I F I C Ē T S<br />
Saistībā ar valsts atbalsta pasākumiem Parex bankai Eiropas Komisija ir atzinusi, ka Parex banka ir<br />
grūtībās nonākusi iestāde un līdz ar to ir nepieciešama padziļināta bankas pārstrukturēšana.<br />
Eiropas Komisijai, sekojot Latvijas īstenotajiem valsts atbalsta pasākumiem Parex bankai un Parex<br />
bankas restrukturizācijas procesam kopumā, tika pieņemti seši Eiropas Komisijas lēmumi 45 , kā arī<br />
tika veiktas divas Eiropas Komisijas formālās izmeklēšanas procedūras, kuru rezultātā tika pieņemti<br />
Latvijas pusei pozitīvi lēmumi: (1) sakarā ar Parex bankas restrukturizācijas plānu 46 , jo sākotnēji<br />
Komisija saskatīja valsts atbalsta pazīmes un apšaubīja to saderību ar iekšējo tirgu; (2) sakarā ar<br />
Parex bankas restrukturizācijas plāna grozījumiem 47 , jo sākotnēji Komisija saskatīja nepaziņotus<br />
valsts atbalsta pasākumus.<br />
Atbilstoši Eiropas Komisijas lēmumiem 48 Latvijas Republikai ir noteikts nosacījumu un saistību<br />
kopums saistībā ar Citadele bankas pārdošanas procesu un termiņiem. Ņemot vērā faktisko situāciju<br />
laika posmā no 15.09.2010. līdz 01.08.2014. Latvijas pusei nodrošinot komunikāciju ar Eiropas<br />
Komisiju un, piedāvājot jaunas saistības un apņemšanos, tika veikti grozījumi Parex bankas<br />
restrukturizācijas plānā, iekļaujot izmaiņas attiecībā uz atsevišķiem pārdošanas nosacījumiem un to<br />
termiņiem (skat. 2.tabulu).<br />
45 (1) NN 68/2008, 24.11.2008., valsts atbalsts AS Parex banka (first rescue decision jeb pirmais lēmums par bankas glābšanu),<br />
resurss pieejams: http://ec.europa.eu/competition/elojade/isef/case_details.cfm?proc_code=3_NN68_2008, aplūkots: 16.03.2016.,<br />
(2) NN 3/2009, 11.02.2009., izmaiņas valsts atbalsta pasākumā (second rescue decision jeb otrais lēmums par bankas glābšanu),<br />
resurss pieejams: http://ec.europa.eu/competition/<br />
elojade/isef/case_details.cfm?proc_code=3_NN3_2009, aplūkots: 16.03.2016., (3) N 189/2009, 11.05.2009., izmaiņas valsts<br />
atbalsta pasākumā (third rescue decision jeb trešais lēmums par bankas glābšanu), resurss pieejams:<br />
http://ec.europa.eu/competition/elojade/isef/case_details.cfm?proc_code=3_N189_2009, aplūkots: 16.03.2016., (4) C 26/2009,<br />
15.09.2010., par AS Parex banka restrukturizācijas plānu, resurss pieejams:<br />
http://ec.europa.eu/competition/elojade/isef/case_details.cfm?proc_code=3_C26_2009, aplūkots: 16.03.2016., (5) SA.34747 (2012<br />
NN), 10.08.2012., izmaiņas AS Parex banka restrukturizācijas plānā, resurss pieejams:<br />
http://ec.europa.eu/competition/elojade/isef/case_details.cfm?proc_code=3_SA_34747, aplūkots: 16.03.2016., (6) SA.36612 -<br />
2014/C (ex 2013/NN), 09.07.2014., izmaiņas AS Parex banka restrukturizācijas plānā, resurss pieejams:<br />
http://ec.europa.eu/competition/elojade/isef/case_details.cfm?proc_code=3_SA_36612, aplūkots: 16.03.2016.<br />
46 29.07.2009. Lēmums C 26/2009 (ex-State Aid N 289/2009) sākt formālu izmeklēšanas procedūru sakarā ar AS Parex banka<br />
restrukturizācijas plānu, Resurss pieejams: http://ec.europa.eu/competiti<br />
on/elojade/isef/case_details.cfm?proc_code=3_C26_2009, aplūkots: 16.03.2016.<br />
47 16.04.2014. Lēmums SA.36612 - 2014/C (ex 2013/NN) sākt formālu izmeklēšanas procedūru sakarā ar AS Parex banka<br />
restrukturizācijas plāna grozījumiem, resurss pieejams: http://ec.europa.eu/competition/elojad<br />
e/isef/case_details.cfm?proc_code=3_SA_36612, aplūkots: 16.03.2016.<br />
48 (1) NN 68/2008, 24.11.2008., valsts atbalsts AS Parex banka (first rescue decision jeb pirmais lēmums par bankas glābšanu),<br />
resurss pieejams: http://ec.europa.eu/competition/elojade/isef/case_details.cfm?proc_code=3_NN68_2008, aplūkots: 16.03.2016.,<br />
(2) NN 3/2009, 11.02.2009., izmaiņas valsts atbalsta pasākumā (second rescue decision jeb otrais lēmums par bankas glābšanu),<br />
resurss pieejams: http://ec.europa.eu/competition/elojade/ise<br />
f/case_details.cfm?proc_code=3_NN3_2009, aplūkots: 16.03.2016., (3) N 189/2009, 11.05.2009., izmaiņas valsts atbalsta<br />
pasākumā (third rescue decision jeb trešais lēmums par bankas glābšanu), resurss pieejams:<br />
http://ec.europa.eu/competition/elojade/isef/case_details.cfm?proc_code=3_N189_2009, aplūkots: 16.03.2016., (4) C 26/2009,<br />
15.09.2010., par AS Parex banka restrukturizācijas plānu, resurss pieejams:<br />
http://ec.europa.eu/competition/elojade/isef/case_details.cfm?proc_code=3_C26_2009, aplūkots: 16.03.2016., (5) SA.34747 (2012<br />
NN), 10.08.2012., izmaiņas AS Parex banka restrukturizācijas plānā, resurss pieejams:<br />
http://ec.europa.eu/competition/elojade/isef/case_details.cfm?proc_code=3_SA_34747, aplūkots: 16.03.2016., (6) SA.36612 -<br />
2014/C (ex 2013/NN), 09.07.2014., izmaiņas AS Parex banka restrukturizācijas plānā, resurss pieejams:<br />
http://ec.europa.eu/competition/elojade/isef/case_details.cfm?proc_code=3_SA_36612, aplūkots: 16.03.2016.<br />
N A V K L A S I F I C I T Ē T S<br />
23
V A I A K C I J U S A B I E D R Ī B A S “ C I T A D E L E B A N K A ” V A L S T I J P I E D E R O Š O K A P I T Ā L A<br />
D A Ļ U P Ā R D O Š A N A S P R O C E S S I R B I J I S T Ā D S , L A I V A L S T S I E G Ū T U M A K S I M Ā L I<br />
I E S P Ē J A M O L Ī D Z E K Ļ U A P J O M U ?<br />
N A V K L A S I F I C Ē T S<br />
2.tabula. Citadele bankas pārdošanas nosacījumi un to izpildes termiņi.<br />
Nosacījums<br />
Atteikšanās no NVS aizņēmumiem<br />
(noslēgts saistošais piedāvājums ar pircēju)<br />
Līdzekļu pārvaldības pakalpojumu atsavināšana<br />
(noslēgts saistošais piedāvājums ar pircēju)<br />
Līdzekļu pārvaldības pakalpojumu atdalīšana no pārējās<br />
Citadele bankas darbības<br />
Saistošo piedāvājumu saņemšana vai prospekta reģistrācija<br />
Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (turpmāk – FKTK)<br />
Visu valsts kontrolē esošo Citadele bankas akciju pārdošana<br />
(saistošs līgums)<br />
Darījuma noslēgums<br />
Divestiture Trustee 50 tiesību piešķiršana pārdošanas procesa<br />
neizdošanās gadījumā<br />
Pakāpeniska bankas darbības izbeigšana, pārdošanas<br />
procesa neizdošanās gadījumā (pēc Divestiture Trustee<br />
darbībām)<br />
Sākotnējais termiņš<br />
(EK 2010)<br />
Pārceltais termiņš<br />
(EK 2012&2014)<br />
30.06.2012. 31.12.2014.<br />
30.06.2013. 31.12.2014.<br />
pastāvīgi līdz pārdošanai<br />
nosacījums atcelts<br />
nebija noteikts 30.09.2014.<br />
31.12.2014.<br />
(pārdošanas struktūra un<br />
modelis)<br />
31.12.2015.<br />
01.01.2015.-<br />
31.12.2015.<br />
–<br />
31.12.2014.<br />
(elastīgāka pārdošanas<br />
struktūra un modelis, arī<br />
SPP/IPO 49 )<br />
31.03.2015.<br />
01.10.2014.-<br />
31.03.2015.<br />
01.01.2015.<br />
(ja nav saistošs līgums)<br />
01.04.2015.<br />
(ja nav darījuma<br />
noslēgums)<br />
Eiropas Komisija ar 19.08.2009. paziņojumu par finanšu nozares dzīvotspējas atjaunošanu un tās<br />
pārstrukturēšanas pasākumu novērtējumu pašreizējās krīzes apstākļos atbilstīgi valsts atbalsta<br />
noteikumiem (turpmāk – Pārstrukturēšanas paziņojums) ir sniegusi skaidrojumu 51 , kā Komisija<br />
krīzes situācijā pārbaudīs bankām paredzēto pārstrukturēšanas atbalstu; tā ņems vērā vajadzību<br />
mainīt pagātnes praksi un krīzes globālo mērogu un raksturu, banku nozares sistēmisko lomu<br />
ekonomikā kopumā un iespējamās sistēmiskās sekas, ko varētu radīt vajadzība vienlaikus<br />
pārstrukturēt vairākas bankas.<br />
Attiecībā uz īpašuma tiesībām, atbalsta termiņiem un bankas pārdošanu Pārstrukturēšanas<br />
paziņojumā cita starpā ir norādīts, ka 52 :<br />
pašreizējās krīzes apstākļos valdības ir rekapitalizējušas bankas ar tādiem noteikumiem, kas<br />
galvenokārt ir izvēlēti finansiālas stabilitātes, nevis peļņas dēļ, kā kas būtu pieņemami<br />
privātam ieguldītājam. Tālab ilgtermiņa dzīvotspēja prasa, lai jebkurš saņemtais valsts<br />
atbalsts vai nu, kā tas tika plānots, piešķirot šo atbalstu, noteiktā laikā tiktu atmaksāts, vai<br />
arī par to tiktu atlīdzināts saskaņā ar tirgus nosacījumiem, tādējādi nodrošinot, ka jebkāda<br />
veida papildu valsts atbalsts tiek izbeigts. Ievērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību<br />
neitralitāti attiecībā uz īpašuma tiesībām, valsts atbalsta noteikumus piemēro neatkarīgi no<br />
tā, vai banka ir privāts vai valsts īpašums;<br />
49 Sākotnējais publiskais piedāvājums – (angl. initial public offering jeb IPO), t.i., sabiedrības akciju emitēšana un publiska<br />
piedāvāšana ieguldītājiem, kam tradicionāli seko sabiedrības akciju kotēšanas uzsākšana biržā.<br />
50 Divestiture Trustee – ar Eiropas Komisiju saskaņota atsavināšanas uzticības persona, kas neveiksmīga pārdošanas gadījumā būtu<br />
jāpiesaista un kurai būtu pienākums un tiesības organizēt un veikt Citadele bankas privātā kapitāla pārvaldīšanas biznesa<br />
pārdošanas procesu, nenosakot minimālo cenu.<br />
51 Eiropas Komisijas paziņojums par finanšu nozares dzīvotspējas atjaunošanu un tās pārstrukturēšanas pasākumu novērtējumu<br />
pašreizējās krīzes apstākļos atbilstīgi valsts atbalsta noteikumiem (2009/C 195/04) [OJ C 195, 19.8.2009, p.9–20]., resurss<br />
pieejams: http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=uriserv:OJ.C_.2009.195.01.0009.01.LAV&toc=OJ:C:2009:19<br />
5:FULL, aplūkots 08.03.2016.<br />
52 Pārstrukturēšanas paziņojuma 14., 15., 17., 21.,37., 38.punkts.<br />
N A V K L A S I F I C I T Ē T S<br />
24
V A I A K C I J U S A B I E D R Ī B A S “ C I T A D E L E B A N K A ” V A L S T I J P I E D E R O Š O K A P I T Ā L A<br />
D A Ļ U P Ā R D O Š A N A S P R O C E S S I R B I J I S T Ā D S , L A I V A L S T S I E G Ū T U M A K S I M Ā L I<br />
I E S P Ē J A M O L Ī D Z E K Ļ U A P J O M U ?<br />
D I E N E S T A V A J A D Z Ī B Ā M<br />
lai gan pārstrukturēšanas periodam, kas paredzēts, lai ātri atjaunotu dzīvotspēju, ir jābūt pēc<br />
iespējas īsākam, Komisija, ievērojot pašreizējos krīzes apstākļus, var atļaut veikt dažus<br />
strukturālus pasākumus ilgāk nekā parasti, proti, lai izvairītos no tirgus traucējumiem, ko<br />
rada piespiedu pārdošana. Tomēr, lai pārstrukturēšana būtu efektīva un atjaunotu attiecīgās<br />
bankas dzīvotspēju, tā ir jāveic pēc iespējas ātrāk un tā nedrīkst ilgt vairāk nekā piecus<br />
gadus (Komisija līdz šim bija piekritusi dalībvalstu pārstrukturēšanas plāniem, kas<br />
paredzēti no diviem līdz trim gadiem);<br />
ja nav ticams, ka banka varēs atgūt ilgtermiņa dzīvotspēju, ir jāapsver tiesiski pareizas<br />
likvidācijas vai neveiksmi cietušās bankas izsoles iespēja. Valdībām vajag atbalstīt to, ka<br />
tirgus dalībnieki, kas nav dzīvotspējīgi, pamet tirgu, un rūpēties, lai šis process notiktu<br />
piemērotā laikā un finansiālās stabilitātes interesēs. Banku jomas paziņojumā ir izklāstīta<br />
tiesiski pareizas likvidācijas procedūra 53 . Stabilai bankai “labu” aktīvu un pasīvu iegūšana<br />
no grūtības nonākušas bankas var būt viena no rentablām iespējām, kā palielināt savus<br />
noguldījumus un veidot attiecības ar uzticamiem kredītu ņēmējiem. Turklāt, izveidojot<br />
autonomu “labu banku” no esošās bankas labiem aktīviem un pasīviem, arī var būt<br />
pieņemams veids, kā atjaunot dzīvotspēju, ar nosacījumu, ka šī jaunā banka nevar pārmērīgi<br />
traucēt konkurenci;<br />
ja ir objektīvi grūti atrast pircēju bankas meitasuzņēmumam, citām darbības jomām vai<br />
aktīviem, Komisija pagarinās termiņu attiecīgo pasākumu īstenošanai, ja ir noteikts saistošs<br />
termiņš uzņēmējdarbības jomu (tostarp darbības veidu) samazināšanai. Tomēr termiņš<br />
minēto pasākumu īstenošanai nedrīkst pārsniegt piecus gadus;<br />
novērtējot katrā konkrētā gadījumā nepieciešamos strukturālos pasākumus, kas vajadzīgi,<br />
lai novērstu konkurences traucējumus, Komisija ievēro vienlīdzīgas attieksmes principu<br />
attiecībā uz pasākumiem, kas vienlaicīgi tiek veikti vienos un tajos pašos tirgos vai tirgus<br />
segmentos.<br />
Atbilstoši Eiropas Komisijas jurisprudencei 54 valsts atbalsta lietās Komisija atzina, ka bankas<br />
restrukturizāciju un pārdošanu noteiktajos termiņos, t.i., valsts līdzdalības izbeigšanu var uzskatīt<br />
par pasākumu konkurences kropļojumu mazināšanai.<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM]<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM]:<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM];<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM].<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM].<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM].<br />
53 Skatīt banku jomas paziņojuma 43.–50. punktu. Lai būtu iespējams veikt šādu tiesiski pareizu iziešanu no tirgus, likvidācijas<br />
atbalstu var uzskatīt par saderīgu, ja, piemēram, finansiālās stabilitātes dēļ tas ir vajadzīgs sasaistes bankas vai tās struktūras<br />
īslaicīgai rekapitalizācijai, vai lai apmierinātu konkrētu kreditoru grupu prasības. Kā piemērus par šādam atbalstam un<br />
nosacījumiem, kuros tas atzīts par saderīgu, skatīt Komisijas 2008.gada 1.oktobra lēmumu lietā NN 41/2008 UK Rescue aid to<br />
Bradford & Bingley (OV C 290, 13.11.2008., 2. lpp.) un Komisijas 2008.gada 5.novembra lēmumu lietā NN39/2008 DK Aid for<br />
liquidation of Roskilde Bank (OV C 12, 17.1.2009., 3. lpp.)<br />
54 Skatīt Eiropas Komisijas 21.10.2008 lēmumu lietā C 10/08, IKB, OV L 278, 23.10.2009., 32. lpp., 113. apsvērumu, 03.12.2008.<br />
lēmumu lietā NN 42/08, NN 46/08 un NN/53/A/08, Fortis Banque & Fortis Banque Luxembourg, 95. apsvērumu, 09.07.2009.<br />
lēmumu lietā N 344/09 un N 380/09 Kaupthing Luxembourg, 79. apsvērumu, 25.01.2010. lēmumu lietā NN 19/09 Dunfermline,<br />
126. un 130. apsvērumu, un 28.10.2009. lēmuma lietā C 14/08 (ex Nr. NN 1/08) Restructuring aid to Northern Rock, OV L 112,<br />
5.5.2010., 162. apsvērumu.<br />
D I E N E S T A V A J A D Z Ī B Ā M<br />
25
V A I A K C I J U S A B I E D R Ī B A S “ C I T A D E L E B A N K A ” V A L S T I J P I E D E R O Š O K A P I T Ā L A<br />
D A Ļ U P Ā R D O Š A N A S P R O C E S S I R B I J I S T Ā D S , L A I V A L S T S I E G Ū T U M A K S I M Ā L I<br />
I E S P Ē J A M O L Ī D Z E K Ļ U A P J O M U ?<br />
D I E N E S T A V A J A D Z Ī B Ā M<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM].<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM].<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM].<br />
Padomes regulas 55 III. nodaļā “Procedūra attiecībā uz nelikumīgu atbalstu” noteiktajos gadījumos,<br />
kad Eiropas Komisija lemj, ka atbalsts nav saderīgs ar Eiropas Savienības iekšējo tirgu, būtu<br />
nekavējoties jāatjauno efektīva konkurence, un šajā nolūkā atbalsts, ieskaitot procentus, būtu<br />
nekavējoties jāatgūst no atbalsta saņēmēja, piemēram par minēto liecina Eiropas Komisijas<br />
lēmums 56 .<br />
Atbilstoši regulai 57 “atbalsts, kas ir jāatgūst saskaņā ar atgūšanas lēmumu, ietver procentus, kas<br />
aprēķināti pēc atbilstības likmes, ko nosaka Komisija. Procentu maksājumi no dienas, kad<br />
nelikumīgais atbalsts nodots saņēmēja rīcībā, līdz tās atgūšanas dienai.” Līdz ar to Eiropas<br />
Komisijas kompetencē ir noteikt summu vai metodiku, kā ir aprēķināma summa, kura būtu<br />
dalībvalsts institūcijai jāatgūst no atbalsta saņēmēja.<br />
Saskaņā ar regulu 58 dalībvalstij būtu jāveic atgūšana nekavējoties, ievērojot dalībvalstī noteiktās<br />
procedūras. Nacionālās tiesvedības procedūras nedrīkst aizkavēt nelikumīga atbalsta atgūšanas<br />
procesu. Ja netiek nodrošināta nekavējoša Eiropas Komisijas lēmuma par nelikumīga atbalsta<br />
atgūšanu izpilde var tieši vērsties Eiropas Savienības Tiesā. Arī atbilstoši regulai 59 “Ja dalībvalsts<br />
nepilda pārtraukšanas vai atgūšanas rīkojumu, Komisija ir tiesīga, vienlaikus veicot izskatīšanu,<br />
kas pamatojas uz tai pieejamo informāciju, iesniegt attiecīgo lietu izskatīšanai tieši Eiropas<br />
Savienības Tiesā un lūgt paziņot par to, kā šāda neizpilde ir Līguma par Eiropas Savienības<br />
darbību pārkāpums.”<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM].<br />
55 Padomes regula (ES) 2015/1589 (13.07.2015.), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Līguma par Eiropas Savienības darbību<br />
108. panta piemērošanai (kodificēta redakcija). Resurss pieejams: http://eur-lex.europa.eu/legalcontent/LV/TXT/?uri=CELEX%3A32015R1589,<br />
aplūkots 05.05.2015.<br />
56 Eiropas Komisijas 20.07.2010. lēmums C (2010) 4932, resurss pieejams:<br />
http://ec.europa.eu/competition/state_aid/cases/233804/233804_1179868_113_2.pdf, aplūkots 05.05.2016.<br />
57 Padomes regula (ES) 2015/1589 (13.07.2015.), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Līguma par Eiropas Savienības darbību<br />
108. panta piemērošanai (kodificēta redakcija) 16.panta 2.punkts, resurss pieejams: http://eur-lex.europa.eu/legalcontent/LV/TXT/?uri=CELEX%3A32015R1589,<br />
aplūkots 05.05.2015.<br />
58 Padomes regula (ES) 2015/1589 (13.07.2015.), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Līguma par Eiropas Savienības darbību<br />
108. panta piemērošanai (kodificēta redakcija) 14.pants, resurss pieejams: http://eur-lex.europa.eu/legalcontent/LV/TXT/?uri=CELEX%3A32015R1589,<br />
aplūkots 05.05.2016.<br />
59 Padomes regula (ES) 2015/1589 (13.07.2015.), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Līguma par Eiropas Savienības darbību<br />
108. panta piemērošanai (kodificēta redakcija) 16.panta 3.punkts, resurss pieejams: http://eur-lex.europa.eu/legalcontent/LV/TXT/?uri=CELEX%3A32015R1589,<br />
aplūkots 05.05.2016.<br />
D I E N E S T A V A J A D Z Ī B Ā M<br />
26
V A I A K C I J U S A B I E D R Ī B A S “ C I T A D E L E B A N K A ” V A L S T I J P I E D E R O Š O K A P I T Ā L A<br />
D A Ļ U P Ā R D O Š A N A S P R O C E S S I R B I J I S T Ā D S , L A I V A L S T S I E G Ū T U M A K S I M Ā L I<br />
I E S P Ē J A M O L Ī D Z E K Ļ U A P J O M U ?<br />
D I E N E S T A V A J A D Z Ī B Ā M<br />
2. Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas investīciju<br />
aizsardzības mehānisma ietekme<br />
Valdība apzinājās sadarbības ar ERAB nozīmi situācijas stabilizēšanā, pēc Parex bankas<br />
pārņemšanas valsts kontrolē vienojoties par ERAB līdzdalību Parex bankā, kā arī nodrošinot<br />
komunikāciju un vienošanos ar ERAB saistībā ar Parex bankas restrukturizāciju un Citadele bankas<br />
izveidošanu. Ņemot vērā sadarbības dokumentos ar ERAB noteikto, ir secināms, ka ERAB ir ne<br />
tikai stratēģisks un nozīmīgs partneris Parex bankas un Citadele bankas darbībā, bet arī partneris,<br />
no kura ir atkarīgi jebkādi abu banku darbību ietekmējoši lēmumi, tajā skaitā pārdošanas darījumi,<br />
turklāt Citadele bankā bez ERAB līdzdalības nav iespējams pieņemt nevienu akcionāru lēmumu.<br />
Sadarbību ar ERAB regulējošajos dokumentos noteiktais ERAB investīciju aizsardzības mehānisms<br />
ietekmē Citadele bankas pārdošanas norisi, savukārt Citadele bankas pārdošanas darījuma cena<br />
būtiski ietekmē Latvijas Republikas saistības pret ERAB. Minētais norāda uz nepieciešamību,<br />
pieņemot lēmumus ar Citadele bankas darbību un pārdošanu saistītos jautājumos, savlaicīgi un<br />
vispusīgi novērtēt iespējamo ietekmi, kādu uz pieņemtajiem lēmumiem var atstāt sadarbības<br />
līgumos ERAB garantētā interešu aizsardzība.<br />
Latvijas Republikas sadarbība ar ERAB tika uzsākta, kad norisinājās sarunas par ERAB<br />
izvirzītajiem nosacījumiem sākotnējai iesaistei Parex bankas pamatkapitālā. Saskaņā ar Ministru<br />
kabineta 14.04.2009. lēmumu 60 tika akceptēti un 16.04.2009. parakstīti:<br />
Parex bankas akciju pirkuma līgums starp Privatizācijas aģentūru, Latvijas Republiku,<br />
ERAB un Parex banku 61 (turpmāk – Parex akciju pirkuma līgums);<br />
Parex bankas akcionāru līgums starp Privatizācijas aģentūru, Latvijas Republiku, ERAB un<br />
Parex banku 62 (turpmāk – Parex akcionāru līgums).<br />
Lai būtu iespējams palielināt Parex bankas pamatkapitālu līdz līgumos ar ERAB noteiktajam<br />
līmenim, bija nepieciešams saņemt Eiropas Komisijas atļauju, kas varēja notikt ne agrāk kā<br />
2009.gada beigās. Ņemot vērā, ka Latvijas puses interesēs bija panākt darījuma ar ERAB<br />
noslēgumu un akciju pirkuma cenas saņemšanu no ERAB pēc iespējas ātrāk, grozījumi līgumos tika<br />
parakstīti 23.07.2009.<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM].<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM].<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM].<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM].<br />
60 Ministru kabineta 14.04.2009. protokollēmums “Par akciju sabiedrību “Parex banka”” Nr.24, 45.§.<br />
61 Valsts akciju sabiedrības “Privatizācijas aģentūra”, Akciju sabiedrības “Parex banka”, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības<br />
bankas un Latvijas Republikas 16.04.2009. Akciju pirkuma līgums (40029) [DV].<br />
62 Valsts akciju sabiedrības “Privatizācijas aģentūra”, Akciju sabiedrības “Parex banka”, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības<br />
bankas un Latvijas Republikas 16.04.2009. Akcionāru līgums (40029) [DV].<br />
D I E N E S T A V A J A D Z Ī B Ā M<br />
27
V A I A K C I J U S A B I E D R Ī B A S “ C I T A D E L E B A N K A ” V A L S T I J P I E D E R O Š O K A P I T Ā L A<br />
D A Ļ U P Ā R D O Š A N A S P R O C E S S I R B I J I S T Ā D S , L A I V A L S T S I E G Ū T U M A K S I M Ā L I<br />
I E S P Ē J A M O L Ī D Z E K Ļ U A P J O M U ?<br />
D I E N E S T A V A J A D Z Ī B Ā M<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM]:<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM];<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM];<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM];<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM].<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM].<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM].<br />
29.07.2010. Ministru kabinets, ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt valsts intereses, pieņēma<br />
lēmumu 63 par ERAB iesaisti Citadele bankā.<br />
Ņemot vērā Citadele bankas izveidošanu un turpmāku ERAB un Latvijas Republikas līdzdalību<br />
abās bankās, tika veiktas izmaņas Parex akciju pirkuma līgumā un Parex akcionāru līgumā, kā arī<br />
saskaņā ar Ministru kabineta 29.07.2010. lēmumu 64 30.07.2010. tika parakstīti:<br />
Citadele bankas akciju pirkuma līgums starp Privatizācijas aģentūru, Latvijas Republiku,<br />
ERAB un Citadele banku 65 (turpmāk – Citadele akciju pirkuma līgums);<br />
Citadele bankas akcionāru līgums starp Privatizācijas aģentūru, Latvijas Republiku, ERAB<br />
un Citadele banku 66 (turpmāk – Citadele akcionāru līgums);<br />
akcionāru līgums jaunā redakcijā starp Privatizācijas aģentūru, Latvijas Republiku (Finanšu<br />
ministrijas personā), ERAB un Parex banku 67 (Reverta);<br />
Subordinētā aizdevuma līgums jaunā redakcijā starp Privatizācijas aģentūru, Citadele<br />
banku, ERAB 68 .<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM]:<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM];<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM];<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM].<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM].<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM].<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM].<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM].<br />
63 Ministru kabineta 29.07.2010. sēdes protokollēmums Nr.39 1.§ “Par Informatīvo ziņojumu un līgumiem ar Eiropas<br />
Rekonstrukcijas un attīstības banku par tās iesaisti akciju sabiedrībā “Parex banka” un akciju sabiedrībā “Citadele banka””.<br />
64 Ministru kabineta 29.07.2010. protokollēmums “Par informatīvo ziņojumu un līgumiem ar darījumu ar Eiropas Rekonstrukcijas un<br />
attīstības banku par tās iesaisti akciju sabiedrībā “Parex banka” un akciju sabiedrībā “Citadele banka”” (prot. Nr.39, 1.§).<br />
65 Valsts akciju sabiedrības “Privatizācijas aģentūra”, Akciju sabiedrības “Citadele banka”, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības<br />
bankas un Latvijas Republikas 30.07.2010. Akciju pirkuma līgums (41885) [DV].<br />
66 Valsts akciju sabiedrības “Privatizācijas aģentūra”, Akciju sabiedrības “Citadele banka”, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības<br />
bankas un Latvijas Republikas 30.07.2010. Akcionāru līgums (41885) [DV].<br />
67 Valsts akciju sabiedrības “Privatizācijas aģentūra”, Akciju sabiedrības “Parex banka”, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības<br />
bankas un Latvijas Republikas 30.07.2010. Akcionāru līgums jaunā redakcijā (40029) [DV].<br />
68 Valsts akciju sabiedrības “Privatizācijas aģentūra”, Akciju sabiedrības “Citadele banka”, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības<br />
bankas 30.07.2010. Subordinētā aizdevuma līgums jaunā redakcijā (42004) [DV].<br />
D I E N E S T A V A J A D Z Ī B Ā M<br />
28
V A I A K C I J U S A B I E D R Ī B A S “ C I T A D E L E B A N K A ” V A L S T I J P I E D E R O Š O K A P I T Ā L A<br />
D A Ļ U P Ā R D O Š A N A S P R O C E S S I R B I J I S T Ā D S , L A I V A L S T S I E G Ū T U M A K S I M Ā L I<br />
I E S P Ē J A M O L Ī D Z E K Ļ U A P J O M U ?<br />
D I E N E S T A V A J A D Z Ī B Ā M<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM].<br />
Saskaņā ar Ministru kabineta 29.07.2010. lēmumu 69 tika veiktas attiecīgas izmaiņas Citadele bankas<br />
reģistrācijas dokumentos un akcionāru reģistrā 70 . Pēc veiktajām izmaiņām Privatizācijas aģentūrai<br />
Citadele bankā pieder 75% mīnus viena akcija, ERAB – 25% plus viena akcija, kā arī Privatizācijas<br />
aģentūrai Parex bankā (no 10.05.2012. Reverta) pieder – 84,2%, ERAB – 12,74%.<br />
Saskaņā ar Citadele bankas statūtiem 71 Citadele bankas akcionāru sapulce ir tiesīga pieņemt<br />
lēmumus, ja tajā piedalās ne mazāk kā 75% no balsstiesīgo akciju skaita; akcionāru sapulces<br />
lēmumi tiek pieņemti, ja par tiem nodoti vismaz 75% no klātesošo balsstiesīgo akcionāru balsīm.<br />
Ņemot vērā Citadele bankas statūtos noteikto, bez ERAB līdzdalības Citadele bankā akcionāru<br />
sapulce nevar tikt sasaukta un nevar tikt pieņemts arī neviens lēmums.<br />
ERAB kopējais ieguldījums abās bankās veidoja 93 029 956,21 euro, no tiem:<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM];<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM].<br />
Pastāvot noteiktiem apstākļiem Latvijas pusei ir pienākums kompensēt ERAB veiktos ieguldījumus<br />
plus uzkrātos procentus (pēc gada likmes EURIBOR+3%).<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM]:<br />
3.tabula. [DIENESTA VAJADZĪBĀM].<br />
Parex bankas restrukturizācijas rezultātā, izveidojot autonomu banku – Citadele banku, pārdalot no<br />
esošās Parex bankas kvalitatīvos aktīvus un pasīvus, tika veiktas arī izmaņas Parex akciju pirkuma<br />
līgumā un Parex akcionāru līgumā (skat.4.tabulu).<br />
4.tabula. [DIENESTA VAJADZĪBĀM].<br />
Sadarbību ar ERAB regulējošajos dokumentos noteiktais ERAB investīciju aizsardzības mehānisms<br />
ietekmē Citadele bankas pārdošanas norisi, savukārt no Citadele bankas pārdošanas darījuma cenas<br />
ir atkarīgs Latvijas Republikas saistību apjoms pret ERAB.<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM].<br />
5.tabula. [DIENESTA VAJADZĪBĀM].<br />
69 Ministru kabineta 29.07.2010. protokollēmums “Par informatīvo ziņojumu un līgumiem ar darījumu ar Eiropas Rekonstrukcijas un<br />
attīstības banku par tās iesaisti akciju sabiedrībā “Parex banka” un akciju sabiedrībā “Citadele banka”” (prot. Nr.39, 1.§).<br />
70 Citadele bankas 10.03.2016. vēstule Nr.2-02/13, Citadele bankas akcionāru reģistrs laika posmā no 30.07.2010. līdz 10.04.2014.<br />
71 Citadele bankas statūtu, ar grozījumiem, kas veikti saskaņā ar Citadele banka akcionāru sapulces 11.08.2010. lēmumu, 4.1.,<br />
4.2.apakšpunkts.<br />
D I E N E S T A V A J A D Z Ī B Ā M<br />
29
V A I A K C I J U S A B I E D R Ī B A S “ C I T A D E L E B A N K A ” V A L S T I J P I E D E R O Š O K A P I T Ā L A<br />
D A Ļ U P Ā R D O Š A N A S P R O C E S S I R B I J I S T Ā D S , L A I V A L S T S I E G Ū T U M A K S I M Ā L I<br />
I E S P Ē J A M O L Ī D Z E K Ļ U A P J O M U ?<br />
D I E N E S T A V A J A D Z Ī B Ā M<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM].<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM]:<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM];<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM];<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM].<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM].<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM].<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM].<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM].<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM].<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM].<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM]:<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM]:<br />
◊ [DIENESTA VAJADZĪBĀM];<br />
◊ [DIENESTA VAJADZĪBĀM];<br />
◊ [DIENESTA VAJADZĪBĀM];<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM];<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM];<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM];<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM].<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM]:<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM];<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM];<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM].<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM]:<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM]:<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM]:<br />
◊ [DIENESTA VAJADZĪBĀM];<br />
◊ [DIENESTA VAJADZĪBĀM];<br />
◊ [DIENESTA VAJADZĪBĀM];<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM]:<br />
◊ [DIENESTA VAJADZĪBĀM];<br />
◊ [DIENESTA VAJADZĪBĀM];<br />
D I E N E S T A V A J A D Z Ī B Ā M<br />
30
V A I A K C I J U S A B I E D R Ī B A S “ C I T A D E L E B A N K A ” V A L S T I J P I E D E R O Š O K A P I T Ā L A<br />
D A Ļ U P Ā R D O Š A N A S P R O C E S S I R B I J I S T Ā D S , L A I V A L S T S I E G Ū T U M A K S I M Ā L I<br />
I E S P Ē J A M O L Ī D Z E K Ļ U A P J O M U ?<br />
D I E N E S T A V A J A D Z Ī B Ā M<br />
◊ [DIENESTA VAJADZĪBĀM].<br />
Citadele bankas pārdošanas brīdī Privatizācijas aģentūras saistības pret ERAB par Put opcijas cenu<br />
bija 114 338 600,25 euro, kas veidojās no:<br />
93 029 956,21 euro – ERAB kopējais ieguldījums abās bankās;<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM].<br />
Privatizācijas aģentūra 20.04.2015. veica gala norēķinu ar ERAB, samaksājot 76 974 500,78 euro,<br />
samazinot ERAB pienākošos summu par:<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM];<br />
11 205 115,51 euro –ERAB tiek nodotas prasījuma tiesības uz subordinēto kapitālu<br />
Citadele bankā (iepriekš ERAB tās nodeva Privatizācijas aģentūrai);<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM].<br />
3. Valstij piederošo kapitāla daļu pārvaldības modelis, Citadele<br />
bankas izveides un pārdošanas tiesiskie aspekti<br />
Parex bankas pārņemšana bija iepriekš nepieredzēts notikums ne tikai nacionālajā finanšu sektorā,<br />
bet arī notikums speciālo tiesību normu “vakuumā”, kam sekoja likumdevēja steidzama rīcība<br />
“tiesiskā vakuuma” novēršanai – Banku pārņemšanas likuma 72 un turpmāk – Kredītiestāžu un<br />
ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likuma pieņemšana. Taču<br />
ne viens, ne otrs likums, neregulēja ar Parex banku un Citadele banku saistītu lēmumu pieņemšanu<br />
līdz pat Citadele bankas pārdošanas darījuma noslēgumam.<br />
Laikā pēc Parex bankas pārņemšanas 73 valsts kontrolē pieņemtais Banku pārņemšanas likums 74<br />
noteica, ka bankas pārņēmējs ir valsts tiešās pārvaldes iestādes personā vai valsts<br />
kapitālsabiedrība 75 .<br />
Savukārt Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma<br />
likums 76 nosaka, ka, piemērojot pagaidu publiskā īpašuma instrumentu, iestādi vai finanšu<br />
sabiedrību uz laiku var pārņemt valsts īpašumā, nododot to pārvaldīšanā Ministru kabineta<br />
izraudzītai kapitālsabiedrībai, kurā valstij ir izšķirošā ietekme.<br />
Jānorāda, ka Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un<br />
noregulējuma likums vēl arvien nenosaka valsts līdzdalības, tās izbeigšanas principus un lēmumu<br />
pieņemšanas principus, kā arī kapitālsabiedrības, kurā valstij ir izšķirošā ietekme finansēšanas<br />
72 Ministru kabinets 16.12.2008. Banku pārņemšanas likumprojektu saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 51.panta pirmo daļu lūdza atzīt<br />
par steidzamu un iekļaut Saeimas 2008.gada 18.decembra sēdes darba kārtībā. Banku pārņemšanas likums pieņemts Saeimas<br />
2008.gada 18.decembra sēdē. Banku pārņemšanas likums zaudēja spēku 16.07.2015. saistībā ar Kredītiestāžu un ieguldījumu<br />
brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likuma pieņemšanu.<br />
73 Ministru kabineta 08.11.2008. protokollēmums “Par akciju sabiedrību “Parex banka”” (prot. Nr.79, 27.§).<br />
74 Banku pārņemšanas likums (spēkā līdz 15.07.2015.)<br />
75 Banku pārņemšanas likuma (spēkā līdz 15.07.2015.) 4.panta otrā daļa.<br />
76 Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likuma (spēkā no 16.07.2015.) 84.panta<br />
pirmā daļa.<br />
D I E N E S T A V A J A D Z Ī B Ā M<br />
31
V A I A K C I J U S A B I E D R Ī B A S “ C I T A D E L E B A N K A ” V A L S T I J P I E D E R O Š O K A P I T Ā L A<br />
D A Ļ U P Ā R D O Š A N A S P R O C E S S I R B I J I S T Ā D S , L A I V A L S T S I E G Ū T U M A K S I M Ā L I<br />
I E S P Ē J A M O L Ī D Z E K Ļ U A P J O M U ?<br />
N A V K L A S I F I C Ē T S<br />
mehānismu saistībā ar pagaidu publiskā īpašuma instrumenta piemērošanu, iestādi vai finanšu<br />
sabiedrību uz laiku pārņemot valsts īpašumā.<br />
Par Parex bankas pārņemšanu ārpus regulētā nacionālā un pārnacionālā ietvara liecina arī Eiropas<br />
Komisijas valsts atbalsta rezultātu apkopojums par valsts atbalstu pašreizējās finanšu un ekonomikas<br />
krīzes apstākļos 77 , kurā ir norādīts, ka papildus shēmām, kas ir noteiktas ar attiecīgajiem Eiropas<br />
Komisijas paziņojumiem 78 dažas dalībvalstis ir piemērojušas “gadījuma” (ad hoc) atbalsta procedūru,<br />
kurai tā brīža finanšu krīzes apstākļos tika piemēroti Līguma par Eiropas Savienības darbību noteikumi<br />
par atbalstu, kas veicina kāda svarīga projekta īstenojumu visas Eiropas interesēs vai novērš nopietnus<br />
traucējumus kādas dalībvalsts tautsaimniecībā. Individuāli ad hoc pasākumi tika veikti par labu Parex<br />
bankai dēļ vispārējo atbalsta shēmu trūkuma tajā brīdī, kad banka saskārās ar grūtībām 79 .<br />
Likums “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” (spēkā līdz 31.12.2014.)<br />
noteica to akciju sabiedrību organizatorisko struktūru, kuras darbojas kā kredītiestādes un atbilstoši<br />
regulējumam kredītiestāde ir valsts kapitālsabiedrība. Vērtējot alternatīvas jaunas bankas<br />
dibināšanai Parex bankas restrukturizācijas ietvaros, galvenokārt, lai mazinātu ietekmi uz valsts<br />
budžeta deficītu, vienlaikus nodrošinot ar ERAB un konsultantiem noslēgto līgumu nepārtrauktību,<br />
Ministru kabinets pieņēma lēmumu saglabāt esošo pārvaldības modeli, saglabājot Parex bankas un<br />
Citadele bankas akcijas Privatizācijas aģentūras īpašumā. Kā būtisks faktors lēmuma pieņemšanā<br />
tiek norādīta Privatizācijas aģentūras pieredze valsts aktīvu pārvaldīšanā un atsavināšanā.<br />
Privatizācijas aģentūra ieguva izšķirošu ietekmi Parex bankā un vēlāk Citadele bankā, pamatojoties<br />
uz Ministru kabineta lēmumiem 80 , kā tas ir noteikts likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām<br />
un kapitālsabiedrībām”. Citadele banka tika izveidota kā Privatizācijas aģentūras kontrolē esošā<br />
kapitālsabiedrība, kas juridiskā kategorijā (de jure) ir meitas sabiedrība, savukārt faktiskajā situācijā<br />
(de facto) Citadele banka bija valsts kontrolē esoša kredītiestāde, kuras kontroli, pamatojoties uz<br />
Ministru kabineta lēmumiem, valsts realizēja ar Privatizācijas aģentūras starpniecību.<br />
Privatizācijas aģentūras darbības Parex bankā tika veiktas valsts (Ministru kabineta) uzdevumā<br />
nolūkā īstenot Parex bankas likviditātes nodrošināšanas un maksātnespējas novēršanas plānu, kas<br />
bija nepieciešams Latvijas Republikas finanšu sistēmas stabilizēšanai. Savukārt Privatizācijas<br />
aģentūras darbības Citadele bankā tika veiktas valsts uzdevumā īstenot Eiropas Savienības tiesību<br />
aktu ietvaros uzņemto saistību izpildi pret Eiropas Komisiju valsts atbalsta lietā un saistības pret<br />
ERAB, kas garantētas noslēgtajos sadarbības līgumos.<br />
77 State aid Scoreboard/2009.gada pavasara valsts atbalsta rezultātu apkopojuma speciālizdevums par valsts atbalstu pašreizējās<br />
finanšu un ekonomikas krīzes apstākļos, COM(2009) 164, 2009.gada 8.aprīļa galīgā redakcija Brussels, 8.4.2009, resurss pieejams:<br />
http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=COM:2009:0164:FIN:EN:PDF, aplūkots 14.03.2016.<br />
78 Skatīt Komisijas paziņojumu – Valsts atbalsta noteikumu piemērošana pasākumiem, kas veikti attiecībā uz finanšu iestādēm<br />
saistībā ar pašreizējo globālo finanšu krīzi (“Banku jomas paziņojums”), (OV C 270, 25.10.2008., 8. lpp.), Komisijas paziņojumu –<br />
Finanšu iestāžu rekapitalizācija pašreizējās finanšu krīzes apstākļos – atbalsta ierobežošana līdz nepieciešamajam minimumam un<br />
aizsardzības līdzekļi pret pārmērīgiem konkurences traucējumiem (“Rekapitalizācijas paziņojums”), (OV C 10, 15.1.2009., 2. lpp.)<br />
79 State aid Scoreboard/2009.gada pavasara valsts atbalsta rezultātu apkopojuma speciālizdevums par valsts atbalstu pašreizējās<br />
finanšu un ekonomikas krīzes apstākļos, COM(2009) 164, 2009.gada 8.aprīļa galīgā redakcija [Brussels, 8.4.2009., 19. – 20.lp.,<br />
resurss pieejams: http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=COM:2009:0164:FIN:EN:PDF, aplūkots 14.03.2016.<br />
80 Ministru kabineta 24.02.2009. protokollēmums “Par akciju sabiedrību “Parex banka”” (prot. Nr.14, 1.§). Ministru kabineta<br />
01.06.2010. protkollēmums “Par akciju sabiedrību “Parex banka”” (prot. Nr.28, 57.§).<br />
N A V K L A S I F I C Ē T S<br />
32
V A I A K C I J U S A B I E D R Ī B A S “ C I T A D E L E B A N K A ” V A L S T I J P I E D E R O Š O K A P I T Ā L A<br />
D A Ļ U P Ā R D O Š A N A S P R O C E S S I R B I J I S T Ā D S , L A I V A L S T S I E G Ū T U M A K S I M Ā L I<br />
I E S P Ē J A M O L Ī D Z E K Ļ U A P J O M U ?<br />
N A V K L A S I F I C Ē T S<br />
Citadele bankas pārdošana pēc savas būtības ir novērtējama kā rīcība, valstij kā akcionāram<br />
realizējot nacionālajā tiesiskajā regulējumā neparedzētu investīciju projektu un pārdodot Latvijas<br />
tautsaimniecībai nozīmīgu objektu – Citadele banku.<br />
Lai nodrošinātu vislabāko iespējamo iznākumu valstij, Citadele bankas pārdošanas procesam un ar<br />
to saistītajiem lēmumiem būtu jābūt pieņemtiem ciešā un koordinētā savstarpējā kompetento tiešās<br />
valsts pārvaldes un neatkarīgo institūciju 81 sadarbības procesā, ko varēja negatīvi ietekmēt apstāklis,<br />
ka Citadele banka juridiski atradās Privatizācijas aģentūras kontrolē kā tās meitas sabiedrība. Šāda<br />
situācija pieprasīja efektīva nacionālā līmeņa Citadele bankas pārdošanas uzraudzības mehānisma<br />
izveidi, kas nodrošinātu to, ka Ministru kabinets stratēģisko lēmumu pieņemšanai saņemtu<br />
kompetentu viedokli par nepieciešamo rīcību, kas būtu izstrādāts, ņemot vērā visu būtisko<br />
nacionālās intereses ietekmējošo faktoru ietekmi.<br />
Valsts pārvaldes iekārtas likums nosaka, kādos gadījumos publiska persona darbojas privāto tiesību<br />
jomā:<br />
veicot darījumus, kas nepieciešami tās darbības nodrošināšanai;<br />
sniedzot pakalpojumus;<br />
veicot komercdarbību 82 .<br />
Valsts pārvaldes iekārtas likums nosaka, ka: publiska persona komercdarbību var veikt 1) ja tirgus<br />
nav spējīgs nodrošināt sabiedrības interešu īstenošanu attiecīgajā jomā; 2) nozarē, kurā pastāv<br />
dabiskais monopols, tādējādi nodrošinot sabiedrībai attiecīgā pakalpojuma pieejamību; 3)<br />
stratēģiski svarīgā nozarē; 4) jaunā nozarē; 5) nozarē, kuras infrastruktūras attīstībai nepieciešami<br />
lieli kapitālieguldījumi; 6) nozarē, kurā atbilstoši sabiedrības interesēm nepieciešams nodrošināt<br />
augstāku kvalitātes standartu 83 .<br />
Vienlaikus Valsts pārvaldes iekārtas likums nosaka, ka 84 :<br />
valsts pārvalde ir pakļauta likumam un tiesībām. Tā darbojas normatīvajos aktos noteiktās<br />
kompetences ietvaros. Valsts pārvalde savas pilnvaras var izmantot tikai atbilstoši<br />
pilnvarojuma jēgai un mērķim.<br />
valsts pārvaldei, atsevišķai iestādei vai amatpersonai, īstenojot valsts pārvaldes funkcijas,<br />
nav savu interešu.<br />
Komercdarbības veikšanai publiska persona (publiskas personas) saskaņā ar likumu dibina<br />
kapitālsabiedrību 85 . Ja publiska persona darbojas privāto tiesību jomā, uz to attiecas likumi, kas<br />
reglamentē privāttiesiskus darījumus vispār, ciktāl šo darbību neierobežo citi normatīvie akti 86 .<br />
81 Latvijas Banka, Finanšu un kapitāla tirgus komisija.<br />
82 Valsts pārvaldes iekārtas likuma 87.panta pirmā daļa.<br />
83 Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.panta pirmā daļā (redakcijā, kas bija spēkā līdz 31.12.2015.)<br />
84 Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta pirmā un ceturtā daļa.<br />
85 Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.panta otrā daļā (redakcijā, kas bija spēkā līdz 31.12.2015.)<br />
86 Valsts pārvaldes iekārtas likuma 87.panta otrā daļa.<br />
N A V K L A S I F I C Ē T S<br />
33
V A I A K C I J U S A B I E D R Ī B A S “ C I T A D E L E B A N K A ” V A L S T I J P I E D E R O Š O K A P I T Ā L A<br />
D A Ļ U P Ā R D O Š A N A S P R O C E S S I R B I J I S T Ā D S , L A I V A L S T S I E G Ū T U M A K S I M Ā L I<br />
I E S P Ē J A M O L Ī D Z E K Ļ U A P J O M U ?<br />
N A V K L A S I F I C Ē T S<br />
Likums 87 noteica kārtību, kādā 88 : 1) tiek pārvaldītas valsts un pašvaldību kapitāla daļas<br />
kapitālsabiedrībās; 2) tiek dibinātas, darbojas, tiek likvidētas un reorganizētas valsts un pašvaldību<br />
kapitālsabiedrības; 3) atsavināmas valsts un pašvaldību kapitāla daļas privātajās kapitālsabiedrībās,<br />
publiski privātajās kapitālsabiedrībās un valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās; 4) valsts vai<br />
pašvaldības kapitālsabiedrība kļūst par privāto kapitālsabiedrību vai publiski privāto<br />
kapitālsabiedrību; 5) tiek pārvaldītas publiski privātās kapitālsabiedrības un tās kapitālsabiedrības,<br />
kurās valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrība ir ieguvusi izšķirošo ietekmi; 7) tiek veidota valde un<br />
noteikta darba samaksa valdes locekļiem publiski privātā kapitālsabiedrībā.<br />
Likums 89 līdz 04.10.2013. noteica, ka kredītiestāde vai ieguldījumu pārvaldes sabiedrība ir valsts<br />
kapitālsabiedrība 90 , savukārt no 05.10.2013 91 . noteic, ka kredītiestāde, ieguldījumu pārvaldes<br />
sabiedrība vai finanšu iestāde Kredītiestāžu likuma izpratnē ir valsts akciju sabiedrība un tā pilda<br />
īpašu uzdevumu — ievieš valsts attīstības un atbalsta programmas.<br />
Likumā 92 paredzētās darbības veic, ievērojot arī komercdarbības atbalsta kontroli regulējošus<br />
normatīvos aktus. Jautājumos, kurus neregulē šis likums, piemēro Komerclikuma un Koncernu<br />
likuma noteikumus. Kredītiestāžu darbībai šā likuma noteikumi piemērojami, ja Kredītiestāžu<br />
likumā nav noteikts citādi. Kredītiestāžu pārņemšanai šā likuma noteikumi piemērojami, ja Banku<br />
pārņemšanas likumā nav noteikts citādi 93 .<br />
Saskaņā ar likumu “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 94 meitas uzņēmums ir tāda<br />
komercsabiedrība, kurā mātes uzņēmuma līdzdalības daļa pārsniedz 50 procentus vai kurā mātes<br />
uzņēmumam ir balsu vairākums. Atbilstoši Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību<br />
pārvaldības likumam 95 meitas sabiedrība ir kapitālsabiedrība, kurā publiskas personas<br />
kapitālsabiedrība vai publiski privātā kapitālsabiedrība ir ieguvusi tiešu izšķirošo ietekmi uz<br />
līdzdalības pamata Koncernu likuma izpratnē.<br />
Likumā 96 ir noteikts, ka:<br />
lēmumu par valsts kapitālsabiedrības izšķirošās ietekmes iegūšanu un izbeigšanu citā<br />
kapitālsabiedrībā pieņem Ministru kabinets;<br />
valsts kapitālsabiedrības valdei nepieciešama Ministru kabineta iepriekšēja piekrišana<br />
līdzdalības iegūšanai citā sabiedrībā, līdzdalības palielināšanai vai samazināšanai.<br />
Saskaņā ar Kredītiestāžu likumu 97 kredītiestādi ir tiesīga dibināt:<br />
pilngadīga un rīcībspējīga fiziskā persona;<br />
juridiskā persona;<br />
87 Likums “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” (spēkā līdz 31.12.2014.).<br />
88 Likuma “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” (spēkā līdz 31.12.2014.) 3.panta pirmā daļa.<br />
89 Likums “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” (spēkā līdz 31.12.2014.).<br />
90 Likuma “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” (spēkā līdz 31.12.2014.) 98. 1 panta pirmā daļa (redakcijā,<br />
kas ir spēkā līdz 04.10.2013.).<br />
91 Likuma “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” (spēkā līdz 31.12.2014.) 98. 1 panta pirmā daļa (redakcijā,<br />
kas ir spēkā no 05.10.2013.).<br />
92 Likums “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” (spēkā līdz 31.12.2014.).<br />
93 Likuma “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” (spēkā līdz 31.12.2014.) 3.panta otrā, trešā, ceturtā daļa,<br />
piektā daļa.<br />
94 Likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 1.panta 24.daļa.<br />
95 Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma (spēkā no 01.01.2015.) 1.panta 7.punkts.<br />
96 Likuma “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” (spēkā līdz 31.12.2014 7.panta otrā daļa, 8.panta otrā<br />
daļa, 98.panta trešā daļa.<br />
97 Kredītiestāžu likuma 16.panta pirmā daļa.<br />
N A V K L A S I F I C Ē T S<br />
34
V A I A K C I J U S A B I E D R Ī B A S “ C I T A D E L E B A N K A ” V A L S T I J P I E D E R O Š O K A P I T Ā L A<br />
D A Ļ U P Ā R D O Š A N A S P R O C E S S I R B I J I S T Ā D S , L A I V A L S T S I E G Ū T U M A K S I M Ā L I<br />
I E S P Ē J A M O L Ī D Z E K Ļ U A P J O M U ?<br />
valsts vai pašvaldība.<br />
D I E N E S T A V A J A D Z Ī B Ā M<br />
Parex bankas pārņemšana valsts kontrolē nav saistīta ar valsts pārvaldes funkcijām, tā notika<br />
finanšu krīzes situācijā ar mērķi stabilizēt nacionālo finanšu sistēmu. Parex bankas pārņemšanas<br />
brīdī valsts rīcībai nepastāvēja Valsts pārvaldes iekārtas likumā 98 noteiktais priekšnoteikums –<br />
valsts iesaistīšanās komercdarbībā. Arī ar Parex bankas pārņemšanu saistītie Ministru kabineta<br />
lēmumi nav pamatoti ar Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajiem komercdarbības kritērijiem.<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM]:<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM];<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM];<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM];<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM]:<br />
◊ [DIENESTA VAJADZĪBĀM];<br />
◊ [DIENESTA VAJADZĪBĀM].<br />
Privatizācijas aģentūras darbības Parex bankā tika veiktas valsts uzdevumā, kas ir saistīts ar<br />
Ministru kabineta realizēto Parex bankas likviditātes nodrošināšanas un maksātnespējas novēršanas<br />
plānu, kas nepieciešams Latvijas Republikas finanšu sistēmas stabilizēšanai. Savukārt Privatizācijas<br />
aģentūras darbības Citadele bankā tiek veiktas valsts uzdevumā, kas ir saistīts ar Latvijas<br />
Republikas uzņemtajām saistībām pret Eiropas Komisiju valsts atbalsta lietā un saistībām pret<br />
ERAB. Saskaņā ar Ministru kabineta:<br />
24.02.2009. lēmumu 99 Privatizācijas aģentūra ieguva izšķirošu ietekmi un līdzdalību Parex<br />
bankā un pārņēma Parex bankas 85,15% akciju, noslēdzot pirkuma līgumu ar valsts akciju<br />
sabiedrību “Latvijas Hipotēku un zemes banka” par Parex bankas akciju iegādi par to<br />
iegādes cenu 2 latus + 0,01 euro;<br />
01.06.2010. lēmumu 100 Privatizācijas aģentūra ieguva izšķirošu ietekmi un līdzdalību jaunā<br />
kapitālsabiedrībā – Citadele bankā, nodibinot to kā Privatizācijas aģentūrai 100% piederošu<br />
kredītiestādi ar pamatkapitālu 4 milj. latu (5,69 milj. euro) saskaņā ar Kredītiestāžu likumu;<br />
29.07.2010. lēmumu 101 Privatizācijas aģentūra samazināja līdzdalību Citadele banka,<br />
atsavinot Citadele bankas 25 750 001 vārda akcijas ar balsstiesībām par nominālvērtību 1<br />
lats par akciju ERAB;<br />
28.10.2014. lēmumu 102 Privatizācijas aģentūra samazināja līdzdalību Citadele bankā,<br />
atsavinot Citadele bankas 109 916 846 vārda akcijas ar balsstiesībām.<br />
[IEROBEŽOTAS PIEEJAMĪBAS INFORMĀCIJA]:<br />
[IEROBEŽOTAS PIEEJAMĪBAS INFORMĀCIJA];<br />
[IEROBEŽOTAS PIEEJAMĪBAS INFORMĀCIJA].<br />
98 Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.panta pirmā daļā (redakcijā, kas bija spēkā līdz 31.12.2015.)<br />
99 Ministru kabineta 24.02.2009. protokollēmums “Par akciju sabiedrību “Parex banka”” (prot. Nr.14, 1.§).<br />
100 Ministru kabineta 01.06.2010. protokollēmums “Par akciju sabiedrību “Parex banka”” (prot. Nr.28, 57.§).<br />
101 Ministru kabineta 29.07.2010. protokollēmums “Par informatīvo ziņojumu un līgumiem ar Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības<br />
banku par tās iesaisti akciju sabiedrībā “Parex banka” un akciju sabiedrībā “Citadele banka”” (prot. Nr.39, 1.§).<br />
102 Ministru kabineta 28.10.2014. protokollēmums “Par akciju sabiedrības “Citadele banka” akciju pirkuma līgumu” (prot. Nr.58,<br />
53.§).<br />
D I E N E S T A V A J A D Z Ī B Ā M<br />
35
V A I A K C I J U S A B I E D R Ī B A S “ C I T A D E L E B A N K A ” V A L S T I J P I E D E R O Š O K A P I T Ā L A<br />
D A Ļ U P Ā R D O Š A N A S P R O C E S S I R B I J I S T Ā D S , L A I V A L S T S I E G Ū T U M A K S I M Ā L I<br />
I E S P Ē J A M O L Ī D Z E K Ļ U A P J O M U ?<br />
D I E N E S T A V A J A D Z Ī B Ā M<br />
Saskaņā ar Ministru kabineta lēmumu 103 tika atbalstīts Valsts atbalsta restrukturizācijas plānā<br />
iekļautais valsts atbalsta maksimālais apjoms līdz 1 331 000 000 latu apmērā (1894 milj. euro).<br />
Lai tiktu īstenots Ministru kabineta lēmums 104 par jaunas kredītiestādes – Citadele bankas<br />
izveidošanu, Ministru kabinets noteica finanšu ministram atbilstoši likumam 105 izsniegt aizdevumu<br />
Privatizācijas aģentūrai nodibinātās kredītiestādes pamatkapitāla finansēšanai līdz Valsts atbalsta<br />
restrukturizācijas plānā paredzētajam apmēram.<br />
Privatizācijas aģentūra 19.06.2010., pamatojoties uz Ministru kabineta lēmumu 106 , pieņēma lēmumu<br />
dibināt Citadele banku ar pamatkapitālu 4 milj. latu (5,69 milj. euro). Finanšu un kapitāla tirgus<br />
komisijas padome, ievērojot Ministru kabineta lēmumus 107 , nolēma 108 izsniegt Citadele bankai<br />
licenci kredītiestādes darbībai.<br />
Valsts rīcība Parex bankas pārņemšanā un turpmāk arī Citadele bankas pārdošana ir novērtējama kā<br />
(1) rīcība – valstij kā akcionāram realizējot nacionālajā tiesiskajā regulējumā neparedzētu<br />
investīciju projektu un pārdodot Latvijas tautsaimniecībai nozīmīgu objektu – Citadele banku; (2)<br />
Eiropas Savienības tiesību aktu ietvaros uzņemto Latvijas Republikas saistību izpilde valsts atbalsta<br />
lietā.<br />
Lai īstenotu Citadele bankas pārdošanu, garantējot vislabāko iespējamo iznākumu valstij,<br />
pārdošanas procesam un ar to saistītajiem lēmumiem ir jābūt pieņemtiem ciešā un koordinētā<br />
savstarpējā tiešās valsts pārvaldes un neatkarīgo institūciju (Latvijas Banka un Finanšu un kapitāla<br />
tirgus komisija) sadarbības procesā, izmantojot visas pieejamās kompetences un resursus, lai<br />
kompleksi novērtētu visu būtisko nacionālās intereses ietekmējošo faktoru ietekmi, kas noteica un<br />
varēja ietekmēt Citadele bankas pārdošanu. Minētais norāda uz nepieciešamību izveidot nacionālā<br />
līmeņa darba grupu vai citu formātu, kas būtu efektīvs sadarbības mehānisms Ministru kabinetā<br />
iesniedzamā viedokļa un lēmumu projektu izstrādei.<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM].<br />
Vienlaikus Ministru kabineta sēdē 109 tika uzdots iesniegt Ministru kabinetā priekšlikumus par Parex<br />
bankas un Citadele bankas turpmāko akciju pārvaldības modeli, kā arī sniegtā un restrukturizācijas<br />
ietvaros paredzamā valsts atbalsta atspoguļošanu kārtējā gada valsts budžeta likumā, lai pēc iespējas<br />
mazinātu ietekmi uz valsts budžeta deficītu.<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM].<br />
6.tabula. [DIENESTA VAJADZĪBĀM].<br />
103 Ministru kabineta 13.07.2010. protkollēmums “Par akciju sabiedrību “Parex banka” (prot.nr.36, 58.§).<br />
104 Ministru kabineta 01.06.2010. protokollēmums “Par akciju sabiedrību “Parex banka”” (prot. Nr.28, 57.§).<br />
105 Likuma par budžetu un finanšu vadību 36.panta sestā daļa.<br />
106 Ministru kabineta 01.06.2010. protokollēmums “Par akciju sabiedrību “Parex banka”” (prot. Nr.28, 57.§).<br />
107 Ministru kabineta 23.03.2010. protokollēmums “Par akciju sabiedrību “Parex banka”” (prot. Nr.15, 77.§) un Ministru kabineta<br />
01.06.2010. protokollēmums “Par akciju sabiedrību “Parex banka”” (prot. Nr.28, 57.§).<br />
108 Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes 29.06.2010. lēmums Nr.179 (prot. Nr.26, 2.p) izsniegt Akciju sabiedrībai "Citadele<br />
banka" licenci kredītiestādes darbībai.<br />
109 Ministru kabineta 01.06.2010. protokollēmums “Par akciju sabiedrību “Parex banka”” (prot. Nr.28, 57.§).<br />
D I E N E S T A V A J A D Z Ī B Ā M<br />
36
V A I A K C I J U S A B I E D R Ī B A S “ C I T A D E L E B A N K A ” V A L S T I J P I E D E R O Š O K A P I T Ā L A<br />
D A Ļ U P Ā R D O Š A N A S P R O C E S S I R B I J I S T Ā D S , L A I V A L S T S I E G Ū T U M A K S I M Ā L I<br />
I E S P Ē J A M O L Ī D Z E K Ļ U A P J O M U ?<br />
D I E N E S T A V A J A D Z Ī B Ā M<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM].<br />
Vēlāk Citadele bankas pārdošanas procesā gan aktualizējās jautājums par Privatizācijas aģentūras<br />
turpmākas darbības lietderību, par ko liecina tas, ka Ministru kabinets uzdeva 110 Ekonomikas<br />
ministrijai līdz 04.01.2013. izstrādāt Privatizācijas aģentūras darbības izbeigšanas stratēģiju. Minētā<br />
uzdevuma izpilde, pamatojoties uz Ekonomikas ministrijas lūgumiem tika vairakkārt pagarināta un<br />
tikai ar Ministru kabineta 02.02.2016. lēmumu 111 minētais uzdevums tika atzīts par aktualitāti<br />
zaudējušu 112 .<br />
Revīzijā konstatēts, ka starp Latvijas Republiku, Privatizācijas aģentūru un Privatizācijas aģentūras<br />
valdes locekļiem ir noslēgti līgumi par garantijām, ka valsts atlīdzinās visus iespējamos kaitējumus<br />
un izdevumus valdes locekļiem, kas saistīti ar trešo personu prasībām pret valdi saistībā ar tās<br />
pieņemtajiem lēmumiem attiecībā uz Parex banku (vēlāk Reverta) un Citadele banku (turpmāk –<br />
Garantiju līgumi).<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM]:<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM];<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM];<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM];<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM];<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM].<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM].<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM].<br />
Garantiju līgumu noslēgšanu izraisīja situācija, ka ar Citadele bankas pārdošanu saistīto lēmumu<br />
pieņemšanu formāli regulēja tikai likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un<br />
kapitālsabiedrībām” 113 noteiktais par Ministru kabineta lēmumu pieņemšanu par Privatizācijas<br />
aģentūras izšķirošās ietekmes iegūšanu vai izbeigšanu Citadele bankā. Tādējādi bija izveidojusies<br />
situācija, ka Ministru kabinets kā koleģiāla institūcija ar politisku atbildību savus lēmumus balsta uz<br />
Privatizācijas aģentūras un tās piesaistīto konsultantu viedokļiem, tai pat laikā Privatizācijas<br />
aģentūras valdes locekļiem ir nodrošināta kaitējumu un izdevumu atlīdzināšana (attiecas uz visiem<br />
valdes locekļa lēmumiem un Privatizācijas aģentūras valdes lēmumiem, tajā skaitā valdes locekļa<br />
veiktajām darbībām un parakstītiem dokumentiem attiecībā uz Parex banku un Citadele banku)<br />
ievērojot to, ka valde darbības veiks, pamatojoties uz Ministru kabineta lēmumiem.<br />
110 Ministru kabineta 09.10.2012. sēdes protokola Nr.56, 20.§ 3.punkts.<br />
111 Ministru kabineta 02.02.2016. protokollēmums (prot. Nr.5, 6.§, 2.punkts).<br />
112 Likumības/lietderības revīzijas Nr.2.4.1-14/2015 “VAS “Privatizācijas aģentūra” rīcības lietderība un likumība, nodrošinot tai<br />
noteiktās pamatfunkcijas” ziņojums Kas valstī notiek valsts īpašumu privatizācijas jomā? Resurss pieejams:<br />
http://www.lrvk.gov.lv/uploads/reviziju-zinojumi/2015/2.4.1-14_2015/<strong>revizijas</strong>-<strong>zinojums</strong>-ar-viedokliem-publiskojams.pdf,<br />
aplūkots 16.06.2016.<br />
113 Likums “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” (spēkā līdz 31.12.2014.).<br />
D I E N E S T A V A J A D Z Ī B Ā M<br />
37
V A I A K C I J U S A B I E D R Ī B A S “ C I T A D E L E B A N K A ” V A L S T I J P I E D E R O Š O K A P I T Ā L A<br />
D A Ļ U P Ā R D O Š A N A S P R O C E S S I R B I J I S T Ā D S , L A I V A L S T S I E G Ū T U M A K S I M Ā L I<br />
I E S P Ē J A M O L Ī D Z E K Ļ U A P J O M U ?<br />
D I E N E S T A V A J A D Z Ī B Ā M<br />
Garantiju līgumu noslēgšanu ar Privatizācijas aģentūras valdes locekļiem var novērtēt kā sekas tai<br />
situācijai, ka tika atbalstīts līdzšinējais pārvaldības modelis, atstājot gan Parex bankas, gan Citadele<br />
bankas valstij piederošās kapitāla daļas Privatizācijas aģentūras īpašumā.<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM]:<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM];<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM];<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM];<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM];<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM].<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM]<br />
4. Valstij piederošo kapitāla daļu pārvaldības Citadele bankā modeļa<br />
ietekme uz bankas pārdošanas procesu<br />
4.1. Valsts institūciju nepietiekama izpratne par Citadele bankas kā nozīmīga<br />
nacionāla mēroga objekta pārdošanas procesu<br />
Citadele bankas dibināšanas procesā, vērtējot iespējamos rīcības variantus Citadele bankas<br />
izveidošanas juridiskā statusa noteikšanai, Ministru kabinets pieņēma lēmumu saglabāt esošo<br />
pārvaldības modeli, atstājot Parex banka un Citadele banka akcijas Privatizācijas aģentūras<br />
īpašumā.<br />
Ar Citadele bankas pārdošanu saistīto lēmumu pieņemšanu formāli regulēja tikai likumā 114<br />
noteiktais par Ministru kabineta lēmumu pieņemšanu par Privatizācijas aģentūras izšķirošās<br />
ietekmes iegūšanu vai izbeigšanu Citadele bankā un valstij kā netiešajam Citadele bankas<br />
akcionāram bija ierobežotas lēmumu pieņemšanas un rīcības iespējas ar Citadele bankas darbību<br />
saistītajos jautājumos.<br />
Šāds modelis turpmāk ietekmēja lēmumu pieņemšanas gaitu Citadele bankas pārdošanas procesā, jo<br />
bez Ministru kabineta locekļa starpniecības Privatizācijas aģentūrai nevarēja tikt uzdoti Ministru<br />
kabineta uzdevumi un pienākumi, savukārt Privatizācijas aģentūra bez starpniecības nevarēja<br />
iesniegt izskatīšanai Ministru kabineta sēdē ar Citadele banku saistītus jautājumus. Turklāt netika<br />
izveidots tiesisks ietvars nacionālā līmeņa uzraudzības mehānismam Citadele bankas pārdošanas<br />
procesā:<br />
114 Likuma “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” (spēkā līdz 31.12.2014. 7.panta otrā daļa, 8.panta otrā<br />
daļa, 98.panta trešā daļa.<br />
D I E N E S T A V A J A D Z Ī B Ā M<br />
38
V A I A K C I J U S A B I E D R Ī B A S “ C I T A D E L E B A N K A ” V A L S T I J P I E D E R O Š O K A P I T Ā L A<br />
D A Ļ U P Ā R D O Š A N A S P R O C E S S I R B I J I S T Ā D S , L A I V A L S T S I E G Ū T U M A K S I M Ā L I<br />
I E S P Ē J A M O L Ī D Z E K Ļ U A P J O M U ?<br />
N A V K L A S I F I C Ē T S<br />
ņemot vērā institūciju iebildumus, netika pieņemts lēmums par iepriekš izveidotās darba grupas<br />
darbības turpināšanu (starpinstitūciju darba grupa, kuras kompetencē bija atsevišķi ar Parex<br />
bankas restrukturizāciju un ar Citadele bankas izveidi saistīti jautājumi) vai jaunas darba grupas<br />
izveidošanu, kas sniegtu atzinumus par Ministru kabinetā iesniegtajiem tiesību aktu projektiem,<br />
informatīvajiem ziņojumiem un citiem plānošanas dokumentiem ar Parex bankas<br />
restrukturizācijas plāna ieviešanu saistītos jautājumos;<br />
ne Ministru kabinets, ne Ministru prezidents līdz pat Citadele bankas pārdošanas noslēgumam<br />
neizveidoja darba grupu vai citu sadarbības formātu, kas nodrošinātu iespēju Ministru<br />
kabinetam iegūt kompetento valsts pārvaldes iestāžu atzinumus par plānoto rīcību, kur tiktu<br />
izvērtēti institūciju iebildumi par Ministru kabinetā iesniegtajiem dokumentu projektiem,<br />
izšķiroties par noteiktu rīcības variantu;<br />
Ministru kabineta lēmumā 115 noteiktā dokumentu projektu saskaņošanas kārtība darbojās<br />
nepilnīgi un nenodrošināja iespēju iegūt kompetento iestāžu atzinumu par plānoto rīcību,<br />
piemēram, Tieslietu ministrija norobežojās no atzinumu sniegšanas, uzskatot Citadele bankas<br />
pārdošanu par darījumu privāto tiesību jomā – Privatizācijas aģentūras kā Citadele bankas<br />
akcionāra rīcību ar tās investīciju objektu;<br />
pēc Citadele bankas pārdošanas atsākšanas 2013.gada nogalē Ekonomikas ministrija un<br />
Privatizācijas aģentūra izveidoja Citadele bankas pārdošanas procesa daudzpakāpju uzraudzību,<br />
tomēr arī šī iniciatīva neradīja iespēju Ministru kabinetam pirms stratēģisko lēmumu<br />
pieņemšanas iegūt uz kompetento institūciju atzinumu un iebildumu par Ministru kabinetā<br />
iesniegtajiem dokumentu projektiem izvērtējumu balstītu, visus ietekmējošos faktorus<br />
iekļaujošu viedokli par nepieciešamo rīcību.<br />
Tādējādi kļuva iespējams, ka Ministru kabinetam pieņemot stratēģiskus lēmumus Latvijas<br />
tautsaimniecībai nozīmīga objekta – Citadele bankas pārdošanas procesā, nebija pieejama<br />
kvalitatīvi, tas ir savlaicīgi un pietiekami novērtējot visu būtisko nacionālās intereses ietekmējošo<br />
faktoru ietekmi uz piedāvāto rīcības variantu, izstrādāta informācija.<br />
Parex bankas pārņemšana 08.11.2008. bija nacionālajos tiesību aktos neparedzēts gadījums, kam<br />
sekoja Banku pārņemšanas likuma 116 (spēkā no 31.12.2008. līdz 15.07.2015.) un Kredītiestāžu un<br />
ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likuma (spēkā no<br />
16.07.2015.) pieņemšana. Minētajos tiesību aktos tika paredzēta kredītiestāžu pārņemšana valsts<br />
īpašumā, tomēr ne viens, ne otrs likums neregulē lēmumu pieņemšanu saistībā ar pagaidu publiskā<br />
īpašuma instrumenta piemērošanu.<br />
115 Ministru kabineta 24.08.2010. protokollēmums “Par akciju sabiedrību “Parex banka”” (prot. Nr.43, 53.§).<br />
116 Ministru kabinets 16.12.2008. Banku pārņemšanas likumprojektu saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 51.panta pirmo daļu lūdza<br />
atzīt par steidzamu un iekļaut Saeimas 2008.gada 18.decembra sēdes darba kārtībā. Banku pārņemšanas likums pieņemts Saeimas<br />
2008.gada 18.decembra sēdē. Banku pārņemšanas likums zaudēja spēku 16.07.2015. saistībā ar Kredītiestāžu un ieguldījumu<br />
brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likuma pieņemšanu.<br />
N A V K L A S I F I C Ē T S<br />
39
V A I A K C I J U S A B I E D R Ī B A S “ C I T A D E L E B A N K A ” V A L S T I J P I E D E R O Š O K A P I T Ā L A<br />
D A Ļ U P Ā R D O Š A N A S P R O C E S S I R B I J I S T Ā D S , L A I V A L S T S I E G Ū T U M A K S I M Ā L I<br />
I E S P Ē J A M O L Ī D Z E K Ļ U A P J O M U ?<br />
D I E N E S T A V A J A D Z Ī B Ā M<br />
Parex bankas pārņemšana valsts kontrolē, sniedzot bankai finansiālu palīdzību, notika, lai risinātu<br />
bankas likviditātes problēmas un novērstu iespējamu kapitāla nepietiekamību. Banku sistēmas<br />
stabilitātes saglabāšanas nolūkā valsts apmaiņā pret finansiālās palīdzības piešķiršanu pārņēma<br />
banku, lai valsts varētu atgūt bankas maksātspējas nodrošināšanā ieguldītos valsts budžeta līdzekļus<br />
un banka varētu turpināt darboties atbilstoši banku darbību regulējošajām likuma prasībām.<br />
Privatizācijas aģentūras juridiskais statuss ir valsts kapitālsabiedrība. Kapitālsabiedrības darbību<br />
regulējošie normatīvie akti 117 regulē publisko tiesību personas – kapitāla daļu turētāja kompetenci<br />
kā akcionāram pieņemt attiecīgo lēmumu saskaņā ar normatīvajiem aktiem 118 . Publisko tiesību<br />
personai – kapitāla daļu turētājam kā akcionāram noteikta tikai lēmumu pieņemšana par izšķirošās<br />
ietekmes iegūšanu, izbeigšanu vai grozīšanu. Normatīvie akti 119 nenosaka citu Ministru kabineta<br />
kompetenci lēmumu pieņemšanā saistībā ar Citadele banku.<br />
Citadele bankas juridiskais statuss bija valsts kapitālsabiedrības izšķirošajā ietekmē esoša<br />
kapitālsabiedrība (jeb meitas sabiedrība).<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM].<br />
Ne Banku pārņemšanas likums 120 (spēkā no 31.12.2008. līdz 15.07.2015.), ne Kredītiestāžu un<br />
ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likums (spēkā<br />
no16.07.2015.) neregulē lēmumu pieņemšanu saistībā ar pagaidu publiskā īpašuma instrumenta<br />
piemērošanu.<br />
Tādējādi ar Citadele bankas pārdošanu saistīto lēmumu pieņemšanu formāli regulēja tikai likumā 121<br />
noteiktais par Ministru kabineta lēmumu pieņemšanu par Privatizācijas aģentūras izšķirošās<br />
ietekmes iegūšanu vai izbeigšanu Citadele bankā un valstij kā netiešajam Citadele bankas<br />
akcionāram bija ierobežotas lēmumu pieņemšanas un rīcības iespējas ar Citadele bankas darbību<br />
saistītajos jautājumos (izņemot normatīvajos aktos 122 noteikto kompetenci, kas pamatā regulē<br />
kredītiestāžu darbību situācijā, kad nav nepieciešams pieņemt ar finanšu stabilitāti saistītus<br />
lēmumus un lēmumus par budžeta līdzekļu ieguldīšanu un izlietošanu).<br />
Ministru kabinets saskaņā ar Ministru kabineta iekārtas likuma 2.panta pirmo daļu ir koleģiāla<br />
institūcija, kas ar tam padoto valsts pārvaldes iestāžu starpniecību īsteno izpildvaru. Ministru<br />
kabinets var izdot iekšējo tiesību aktu, kurš būtu saistošs pašam Ministru kabinetam vai tam<br />
padotām iestādēm, tajā skaitā ministrijām. Ievērojot minēto, Ministru kabineta protokollēmumā vai<br />
rīkojumā nevar uzdot uzdevumus un pienākumus subjektam, kurš nav uzskatāms par iestādi. Līdz ar<br />
117 Likums “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” (spēkā līdz 31.12.2014.) un Komerclikums.<br />
118 Likums “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” (spēkā līdz 31.12.2014.) un Komerclikums.<br />
119 Likums “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” (spēkā līdz 31.12.2014.) un Komerclikums.<br />
120 Ministru kabinets 16.12.2008. Banku pārņemšanas likumprojektu saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 51.panta pirmo daļu lūdza<br />
atzīt par steidzamu un iekļaut Saeimas 2008.gada 18.decembra sēdes darba kārtībā. Banku pārņemšanas likums pieņemts Saeimas<br />
2008.gada 18.decembra sēdē. Banku pārņemšanas likums zaudēja spēku 16.07.2015. saistībā ar Kredītiestāžu un ieguldījumu<br />
brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likuma pieņemšanu.<br />
121 Likuma “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” (spēkā līdz 31.12.2014. 7.panta otrā daļa, 8.panta otrā<br />
daļa, 98.panta trešā daļa.<br />
122 Likuma “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” (spēkā līdz 31.12.2014. 7.panta otrā daļa, 8.panta otrā<br />
daļa, 98.panta trešā daļa, Komerclikums un Kredītiestāžu likums.<br />
D I E N E S T A V A J A D Z Ī B Ā M<br />
40
V A I A K C I J U S A B I E D R Ī B A S “ C I T A D E L E B A N K A ” V A L S T I J P I E D E R O Š O K A P I T Ā L A<br />
D A Ļ U P Ā R D O Š A N A S P R O C E S S I R B I J I S T Ā D S , L A I V A L S T S I E G Ū T U M A K S I M Ā L I<br />
I E S P Ē J A M O L Ī D Z E K Ļ U A P J O M U ?<br />
D I E N E S T A V A J A D Z Ī B Ā M<br />
to privāto tiesību subjektam – valsts kapitālsabiedrībai (Privatizācijas aģentūrai) nevar tikt uzdoti<br />
Ministru kabineta uzdevumi un pienākumi saistībā ar Citadele banku.<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM].<br />
Turklāt saskaņā ar Ministru kabineta kārtības rullī noteikto kārtību 123 Ministru kabineta izdoto<br />
tiesību aktu (rīkojumi un protokollēmumi) projektus un informatīvo ziņojumu izskatīšanai Ministru<br />
kabineta sēdē ir tiesīgs iesniegt Ministru kabineta loceklis. Citu valsts un pašvaldību institūciju, kā<br />
arī nevalstisko organizāciju un sociālo partneru organizāciju vadītāji plānošanas dokumenta<br />
projektu, tiesību akta projektu vai informatīvo ziņojumu izskatīšanai Ministru kabineta sēdē ir<br />
tiesīgi iesniegt tikai ar tā Ministru kabineta locekļa starpniecību, kurš ir politiski atbildīgs par<br />
attiecīgo jomu, nozari vai apakšnozari. Līdz ar to privāto tiesību subjekts – valsts kapitālsabiedrība<br />
(Privatizācijas aģentūra) nevarēja bez starpniecības iesniegt izskatīšanai Ministru kabineta sēdē ar<br />
Citadele banku saistītus jautājumus.<br />
Ministru kabinets bez Ministru kabineta locekļa starpniecības nevar uzdot privāto tiesību subjektam<br />
– Privatizācijas aģentūrai uzdevumus un pienākumus saistībā ar Citadele banku, savukārt<br />
Privatizācijas aģentūra bez starpniecības nevar iesniegt izskatīšanai Ministru kabineta sēdē ar<br />
Citadele banku saistītus jautājumus 124 .<br />
17.11.2009. Ministru kabinets pieņēma lēmumu 125 izveidot darba grupu ar mērķi nodrošināt<br />
starpinstitūciju sadarbības koordinēšanu, konsultanta (Nomura) darbības atbilstoši konsultāciju<br />
pakalpojumu līgumam pārraudzību un sarunu organizēšanu ar ERAB par Parex bankas<br />
restrukturizāciju 126 .<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM].<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM]:<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM];<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM];<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM].<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM]:<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM];<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM];<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM].<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM].<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM].<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM]:<br />
123 Ministru kabineta 2009.gada 7.aprīļa noteikumu Nr.300 “Ministru kabineta kārtības rullis” 10. un 11.punkts.<br />
124 Ministru kabineta 2009.gada 7.aprīļa noteikumu Nr.300 “Ministru kabineta kārtības rullis” 10. un 11.punkts.<br />
125 Ministru kabineta 17.11.2009. protokollēmums “Par akciju sabiedrību “Parex banka”” (prot. Nr.81, 56.§).<br />
126 Ministru kabineta 03.12.2009. rīkojuma Nr.821 “Par darba grupas izveidi” [DV].<br />
D I E N E S T A V A J A D Z Ī B Ā M<br />
41
V A I A K C I J U S A B I E D R Ī B A S “ C I T A D E L E B A N K A ” V A L S T I J P I E D E R O Š O K A P I T Ā L A<br />
D A Ļ U P Ā R D O Š A N A S P R O C E S S I R B I J I S T Ā D S , L A I V A L S T S I E G Ū T U M A K S I M Ā L I<br />
I E S P Ē J A M O L Ī D Z E K Ļ U A P J O M U ?<br />
D I E N E S T A V A J A D Z Ī B Ā M<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM];<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM];<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM].<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM].<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM].<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM]:<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM];<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM];<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM].<br />
Ņemot vērā institūciju iebildumus, netika pieņemts lēmums par iepriekš izveidotās darba grupas<br />
darbības turpināšanu vai jaunas darba grupas izveidošanu, kas sniegtu atzinumus par Ministru<br />
kabinetā iesniegtajiem tiesību aktu projektiem, informatīvajiem ziņojumiem un citiem plānošanas<br />
dokumentiem ar Parex bankas restrukturizācijas plāna ieviešanu saistītos jautājumos. Tāpat arī<br />
netika noregulēts jautājums saistībā ar Ministru prezidenta kompetenci sasaukt Privatizācijas<br />
aģentūras, Ekonomikas ministrijas, Finanšu ministrijas, Valsts kases, Tieslietu ministrijas, Latvijas<br />
Bankas, Valsts kancelejas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadītāju sanāksmi, kura izvērtētu<br />
institūciju iebildumus par dokumentu projektiem vai arī izšķirtos par noteiktu darbības variantu, ja<br />
projekts piedāvā vairākus variantus.<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM].<br />
No 24.08.2010. saskaņā ar Ministru kabineta lēmumu 127 tika noteikts, ka Privatizācijas aģentūras<br />
izstrādātos plānošanas dokumenta projektus, tiesību aktu projektus vai informatīvos ziņojumus, kas<br />
saistīti ar Parex bankas restrukturizācijas plāna ieviešanu, iesniedz izskatīšanai Ministru kabineta<br />
sēdē ar tā Ministru kabineta locekļa starpniecību, kurš ir politiski atbildīgs par attiecīgo jomu,<br />
nozari vai apakšnozari, attiecīgi:<br />
dokumenta projektu, kas attiecas uz komercdarbības atbalstu un finansējuma pietiekamību<br />
– ar finanšu ministra starpniecību;<br />
dokumenta projektu, kas attiecas uz lēmuma pieņemšanu, kas saistīts ar Privatizācijas<br />
Aģentūras kapitāla daļu turētāja lēmumiem, kā arī Parex bankas un Citadele bankas<br />
kapitāla daļu un aktīvu pārdošanu – ar ekonomikas ministra starpniecību.<br />
Vienlaikus tika noteikts, ka dokumenta projektu saskaņo ar Tieslietu ministriju, Finanšu ministriju<br />
un Ekonomikas ministriju, kā arī nosūta Latvijas Bankai un Finanšu un kapitāla tirgus komisijai<br />
viedokļa sniegšanai, un iesniedz izskatīšanai Ministru kabineta sēdē Ministru kabineta kārtības<br />
rullī 128 noteiktajā kārtībā kā Ministru kabineta lietu.<br />
127 Ministru kabineta 24.08.2010. protokollēmums “Par akciju sabiedrību “Parex banka”” (prot. Nr.43, 53.§).<br />
128 Ministru kabineta 2009.gada 7.aprīļa noteikumi Nr.300 “Ministru kabineta kārtības rullis” 3.6.apakšpunkts un 217.punkts.<br />
D I E N E S T A V A J A D Z Ī B Ā M<br />
42
V A I A K C I J U S A B I E D R Ī B A S “ C I T A D E L E B A N K A ” V A L S T I J P I E D E R O Š O K A P I T Ā L A<br />
D A Ļ U P Ā R D O Š A N A S P R O C E S S I R B I J I S T Ā D S , L A I V A L S T S I E G Ū T U M A K S I M Ā L I<br />
I E S P Ē J A M O L Ī D Z E K Ļ U A P J O M U ?<br />
D I E N E S T A V A J A D Z Ī B Ā M<br />
Iespējams, ka valstij kā akcionāram pārdodot Latvijas tautsaimniecībai nozīmīgu objektu – Citadele<br />
banku, savlaicīgi un pietiekami netika novērtēta visu būtisko nacionālās intereses ietekmējošo<br />
faktoru nozīme, jo:<br />
Ministru kabineta lēmumā 129 noteiktā dokumentu projektu saskaņošanas kārtība darbojās<br />
nepilnīgi un nenodrošināja iespēju iegūt kompetento iestāžu atzinumu par plānoto rīcību,<br />
piemēram, Tieslietu ministrija norobežojās no atzinumu sniegšanas, uzskatot Citadele bankas<br />
pārdošanu par darījumu privāto tiesību jomā – Privatizācijas aģentūras kā Citadele bankas<br />
akcionāra rīcību ar tās investīciju objektu;<br />
nepastāvēja cits sadarbības formāts, kādā Ministru kabinets varētu iegūt kompetento valsts<br />
pārvaldes iestāžu atzinumu par plānoto rīcību, tiktu izvērtēti institūciju iebildumi par Ministru<br />
kabinetā iesniegtajiem dokumentu projektiem, izšķiroties par noteiktu rīcības variantu.<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM]:<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM];<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM];<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM];<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM].<br />
Ministru kabineta 24.08.2010. lēmumā 130 ir norādīts, ka, lai nodrošinātu tieslietu ministra tiesiskā<br />
atzinuma sniegšanu saskaņā ar Akciju pirkuma līguma starp Privatizācijas aģentūru, Citadele<br />
banku, ERAB un Latvijas Republiku 4.01 (j) (a) punktu, Finanšu ministrijai, Finanšu un kapitāla<br />
tirgus komisijai, Valsts kasei un Ekonomikas ministrijai vienas darba dienas laikā pēc Tieslietu<br />
ministrijas lūguma savas kompetences ietvaros jāsniedz informācija, kas nepieciešama Tieslietu<br />
ministrijai tiesiskā atzinuma sagatavošanai.<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM]:<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM];<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM].<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM].<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM].<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM].<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM]:<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM];<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM];<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM].<br />
129 Ministru kabineta 24.08.2010. protokollēmums “Par akciju sabiedrību “Parex banka”” (prot. Nr.43, 53.§).<br />
130 Ministru kabineta 24.08.2010. protokollēmuma “Par akciju sabiedrību “Parex banka”” 6.punkts ( prot. Nr.43, 53.§).<br />
D I E N E S T A V A J A D Z Ī B Ā M<br />
43
V A I A K C I J U S A B I E D R Ī B A S “ C I T A D E L E B A N K A ” V A L S T I J P I E D E R O Š O K A P I T Ā L A<br />
D A Ļ U P Ā R D O Š A N A S P R O C E S S I R B I J I S T Ā D S , L A I V A L S T S I E G Ū T U M A K S I M Ā L I<br />
I E S P Ē J A M O L Ī D Z E K Ļ U A P J O M U ?<br />
D I E N E S T A V A J A D Z Ī B Ā M<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM]:<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM].<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM].<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM].<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM].<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM].<br />
Citadele bankas pārdošanas noslēgumā Ministru kabineta sēdē 17.06.2014. 131 , izskatot Informatīvo<br />
ziņojumu 132 Ministru kabinets pieņēma lēmumu aicināt Finanšu un kapitāla tirgus komisiju un<br />
Latvijas Banku iesaistīties Citadele banka investoru piesaistes procesā, nepiedaloties lēmumu<br />
pieņemšanā. Latvijas Bankas Valsts kontrolei sniegtā informācija liecina, ka Latvijas Banka nav<br />
sniegusi viedokli par Citadele bankas pārdošanas īstenošanas Ministru kabineta sēdē iesniedzamiem<br />
dokumentu projektiem no 01.05.2014. līdz Citadele bankas pārdošanas noslēgumam.<br />
Pēc Citadele bankas pārdošanas atsākšanas 2013.gada nogalē Ekonomikas ministrija izveidoja<br />
Citadele bankas investoru piesaistes uzraudzības komiteju (High level committee) un Privatizācijas<br />
aģentūra izveidoja Projekta vadības komiteju, tomēr arī šī daudzpakāpju uzraudzības sistēma<br />
neradīja iespēju Ministru kabinetam pirms stratēģisko lēmumu pieņemšanas iegūt uz kompetento<br />
institūciju atzinumu un iebildumu par Ministru kabinetā iesniegtajiem dokumentu projektiem<br />
izvērtējumu balstītu, visus ietekmējošos faktorus iekļaujošu viedokli par nepieciešamo rīcību.<br />
Papildu Ekonomikas ministrijas un Privatizācijas aģentūras tiesību aktiem 133 netika izdots<br />
nolikums, reglaments vai cits dokuments, kas noteiktu komiteju (1) kompetenci, piemēram, to, ka<br />
Citadele bankas investoru piesaistes uzraudzības komitejai būtu jāveic visu iesaistīto institūciju<br />
(Tieslietu ministrijas, Finanšu ministrijas, Valsts kancelejas, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un<br />
Latvijas Bankas) sniegto atzinumu apkopošana un izvērtēšana, viedokļu apmaiņa, vienota lēmuma<br />
projekta izstrāde iesniegšanai Ministru kabinetā lēmuma pieņemšanai par nepieciešamo rīcību; (2)<br />
lēmumu pieņemšanas procesu komitejās, (3) kārtību, kādā Ministru kabinets izskata abu komiteju<br />
sagatavotos dokumentus un reaģē uz komiteju viedokļiem, kā arī uzdod komitejām uzdevumus.<br />
Jānorāda, ka netika grozīta arī ar Ministru kabineta 24.08.2010. lēmumu apstiprinātā Ministru<br />
kabinetam iesniedzamo dokumentu projektu iesniegšanas un saskaņošanas kārtība, kā arī nav izdots<br />
jauns Ministru kabineta lēmums, kurā būtu noteikts, ka iesniedzamo dokumentu projekti par<br />
Citadele bankas pārdošanu ir jāsaskaņo ar komiteju. Arī Ministru kabineta kārtības rullī noteiktā<br />
kārtība neregulē Citadele bankas investoru piesaistes uzraudzības komitejas līdzdalības jautājumus<br />
saistībā ar Ministru kabinetā iesniedzamajiem dokumentiem. Līdz ar to Citadele bankas investoru<br />
piesaistes uzraudzības komitejas darbība formāli Ministru kabinetam nebija saistoša.<br />
131 Ministru kabineta 17.06.2014.sēdes protokols Nr.33, 112.§<br />
132 Informatīvais ziņojums “Par akciju sabiedrību “Citadele banka””, izskatīts Ministru kabineta 17.06.2014. sēdē. (prot. Nr.33,<br />
112.§) [DV].<br />
133 Ekonomikas ministra 21.11.2013. rīkojums Nr.196 “Par komitejas izveidi”; Valsts akciju sabiedrības “Privatizācijas aģentūra”<br />
valdes priekšsēdētāja 03.12.2013. rīkojums Nr.1/155 “Par projekta vadības komiteju”.<br />
D I E N E S T A V A J A D Z Ī B Ā M<br />
44
V A I A K C I J U S A B I E D R Ī B A S “ C I T A D E L E B A N K A ” V A L S T I J P I E D E R O Š O K A P I T Ā L A<br />
D A Ļ U P Ā R D O Š A N A S P R O C E S S I R B I J I S T Ā D S , L A I V A L S T S I E G Ū T U M A K S I M Ā L I<br />
I E S P Ē J A M O L Ī D Z E K Ļ U A P J O M U ?<br />
D I E N E S T A V A J A D Z Ī B Ā M<br />
Citadele bankas investoru piesaistes uzraudzības komitejā (High level committee) pārsvarā tika<br />
lemts, vai konsultantu sagatavotie materiāli ir iesniedzami izskatīšanai Ministru kabinetā, turklāt ne<br />
vienmēr pievienojot publiskā sektora iestāžu un neatkarīgo institūciju viedokļus Ministru kabinetā<br />
ar Ekonomikas ministrijas starpniecību iesniedzamajam materiālam. Savukārt par to, kādi jautājumi<br />
tika izskatīti Privatizācijas aģentūras izveidotajā Projekta vadības komitejā un kādi lēmumi tajā tika<br />
pieņemti, Valsts kontrole neieguva dokumentārus pierādījumus, jo šīs komitejas sēdes netika<br />
dokumentētas.<br />
Kā būtisks faktors jānorāda arī tas, ka informācija lēmumu pieņemšanai Ministru kabinetā bieži tika<br />
iesniegta lēmuma pieņemšanas dienā vai tikai dažas dienas iepriekš, kā ietekmē visticamāk Ministru<br />
kabinetam nācās paļauties uz dokumenta iesniedzēja kompetenci, jo iespējas izdiskutēt atšķirīgus<br />
viedokļus bija ierobežotas.<br />
Ekonomikas ministrija 21.11.2013. izveidoja 134 Citadele bankas investoru piesaistes uzraudzības<br />
komiteju (High level committee), kā pamatojumu norādot nepieciešamību vadīt stratēģisko<br />
jautājumu pieņemšanas gaitu Citadele bankas pārdošanas procesā 135 . Tiek norādīts, ka Citadele<br />
bankas pārdošanas procesam ir jābūt savstarpēji labi koordinētam un iesaistītajām pusēm ir jābūt<br />
savlaicīgi un pienācīgi informētām, lai nepieciešamības gadījumā varētu pieņemt attiecīgus<br />
lēmumus. Ministru kabineta 16.07.2013. sēdē 136 bija pieņemts lēmums atsākt Citadele bankas<br />
pārdošanas procesu.<br />
Minēto komiteju vadīja ekonomikas ministrs, tās sastāvā bija Ekonomikas ministrijas, Ministru<br />
prezidenta biroja, Tieslietu ministrijas un Finanšu ministrijas, kā arī Sabiedrības par atklātību –<br />
Delna pārstāvis neatkarīga novērotāja statusā bez balsstiesībām. Komitejas sēdēs pēc<br />
nepieciešamības varēja pieaicināt ERAB, Citadele bankas pārstāvjus un citas iesaistītās puses sniegt<br />
viedokli par atsevišķiem jautājumiem. Komitejas sekretariāta funkcijas nodrošināja Privatizācijas<br />
aģentūra 137 .<br />
[IEROBEŽOTAS PIEEJAMĪBAS INFORMĀCIJA].<br />
[IEROBEŽOTAS PIEEJAMĪBAS INFORMĀCIJA].<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM]:<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM];<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM].<br />
Papildu Ekonomikas ministrijas un Privatizācijas aģentūras tiesību aktiem 138 netika izdots<br />
nolikums, reglaments vai cits dokuments, kas noteiktu komiteju (1) kompetenci, piemēram to, ka<br />
Citadele bankas investoru piesaistes uzraudzības komitejai (High level committee) būtu jāveic visu<br />
134 Ekonomikas ministra 21.11.2013. rīkojums Nr.196 “Par komitejas izveidi”.<br />
135 Ekonomikas ministra 21.11.2013. rīkojums Nr.196 “Par komitejas izveidi”.<br />
136 Ministru kabineta 16.07.2013. protokollēmums “Par akciju sabiedrības “Reverta” un akciju sabiedrības “Citadele banka”<br />
pārdošanu” (prot. Nr.40,48.§).<br />
137 Ekonomikas ministra 21.11.2013. rīkojums Nr.196 “Par komitejas izveidi”.<br />
138 Ekonomikas ministra 21.11.2013. rīkojums Nr.196 “Par komitejas izveidi” un Valsts akciju sabiedrības “Privatizācijas aģentūra”<br />
valdes priekšsēdētāja 03.12.2013. rīkojums Nr.1/155 “Par projekta vadības komiteju”.<br />
D I E N E S T A V A J A D Z Ī B Ā M<br />
45
V A I A K C I J U S A B I E D R Ī B A S “ C I T A D E L E B A N K A ” V A L S T I J P I E D E R O Š O K A P I T Ā L A<br />
D A Ļ U P Ā R D O Š A N A S P R O C E S S I R B I J I S T Ā D S , L A I V A L S T S I E G Ū T U M A K S I M Ā L I<br />
I E S P Ē J A M O L Ī D Z E K Ļ U A P J O M U ?<br />
D I E N E S T A V A J A D Z Ī B Ā M<br />
iesaistīto institūciju (Tieslietu ministrijas, Finanšu ministrijas, Valsts kancelejas, Finanšu un<br />
kapitāla tirgus komisijas un Latvijas Bankas) sniegto atzinumu apkopošana un izvērtēšana, viedokļu<br />
apmaiņa, vienota lēmuma projekta izstrāde iesniegšanai Ministru kabinetā lēmuma pieņemšanai par<br />
nepieciešamo rīcību; (2) lēmumu pieņemšanas procesu komitejās, (3) kārtību, kādā Ministru<br />
kabinets izskata abu komiteju sagatavotos dokumentus un reaģē uz komiteju viedokļiem, kā arī<br />
uzdod komitejām uzdevumus.<br />
Arī Ekonomikas ministrija 139 un Privatizācijas aģentūra 140 informēja Valsts kontroli, ka nav<br />
izstrādāti un apstiprināti iepriekš minēto komiteju nolikumi vai reglamenti.<br />
Revīzijas procesā netika konstatēts, ka Ministru kabinets protokollēmumā uzdotu Citadele bankas<br />
investoru piesaistes uzraudzības komitejai vai ekonomikas ministram kā komitejas vadītājam kādus<br />
uzdevumus saistībā ar Citadele bankas pārdošanas procesu, taču atsevišķos informatīvajos<br />
ziņojumos saistībā ar turpmākas rīcības grafiku un termiņiem tika iekļauta informācija, ka ar<br />
Citadele bankas pārdošanu saistīto informāciju un dokumentus ir plānots izskatīt Citadele bankas<br />
investoru piesaistes uzraudzības komitejas sēdē, piemēram, 26.06.2014. informatīvais ziņojums 141<br />
un 16.09.2014. informatīvais ziņojums 142 .<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM].<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM].<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM]:<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM];<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM];<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM];<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM];<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM];<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM];<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM];<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM].<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM]:<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM];<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM].<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM].<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM];<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM].<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM].<br />
139 Ekonomikas ministrijas 10.06.2016. elektroniska pasta vēstule<br />
140 Valsts akciju sabiedrības “Privatizācijas aģentūra” 13.06.2016. vēstule Nr.1.17/34-IP [IP].<br />
141 Informatīvais ziņojums “Par akciju sabiedrību “Citadele banka””, izskatīts Ministru kabineta 26.06.2014. sēdē. (prot. Nr.34, 1.§)<br />
[DV].<br />
142 Informatīvais ziņojums “Par akciju sabiedrību “Citadele banka””, izskatīts Ministru kabineta 16.09.2014. sēdē. (prot. Nr.49, 73.§)<br />
[DV].<br />
D I E N E S T A V A J A D Z Ī B Ā M<br />
46
V A I A K C I J U S A B I E D R Ī B A S “ C I T A D E L E B A N K A ” V A L S T I J P I E D E R O Š O K A P I T Ā L A<br />
D A Ļ U P Ā R D O Š A N A S P R O C E S S I R B I J I S T Ā D S , L A I V A L S T S I E G Ū T U M A K S I M Ā L I<br />
I E S P Ē J A M O L Ī D Z E K Ļ U A P J O M U ?<br />
D I E N E S T A V A J A D Z Ī B Ā M<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM].<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM]:<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM];<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM];<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM];<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM];<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM];<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM];<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM];<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM];<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM].<br />
Citadele bankas pārdošanas procesā bija izveidots daudzpakāpju dokumentu iesniegšanas un<br />
saskaņošanas mehānisms, kur Privatizācijas aģentūra darbojās kā dokumentu sagatavošanas<br />
starpnieks starp Ekonomikas ministriju, kura bija tiesīga iesniegt dokumentus izskatīšanai Ministru<br />
kabineta sēdē un kurai Ministru kabinets bija tiesīgs uzdot attiecīgos uzdevumus, un finanšu un<br />
juridiskajiem konsultantiem, kas atbilstoši noslēgtajiem līgumiem faktiski nodrošināja investoru<br />
piedāvājumu izvērtēšanu, apkopošanu, kā arī attiecīgo rekomendāciju sniegšanu Ministru<br />
kabinetam lēmuma pieņemšanai.<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM]:<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM];<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM].<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM].<br />
Arī Ministru kabineta doto uzdevumu formulējums nosaka Privatizācijas aģentūras sadarbību ar<br />
konsultantiem, piemēram, ar Ministru kabineta 19.01.2010. lēmumu 143 tika noteikts Privatizācijas<br />
aģentūrai sadarbībā ar konsultantu (Nomura) sagatavot priekšlikumu valsts kontrolē (ar<br />
Privatizācijas aģentūras starpniecību) esošo Parex bankas akciju pārdošanai, kas nodrošinātu<br />
maksimāli iespējamo valsts ieguvumu – visu valsts īpašuma esošo bankas akciju pārdošanu par<br />
augstāko iespējamo cenu un pārējā valsts atbalsta, kas bankai sniegts noguldījumu un garantiju<br />
veidā atgūšanu; Privatizācijas aģentūrai sadarbībā ar konsultantu (Nomura) sagatavot informatīvo<br />
ziņojumu par Parex bankas restrukturizāciju un iesniegt to izskatīšanai Ministru kabineta sēdē.<br />
143 Ministru kabineta 19.01.2010. sēdēs protokols (prot. Nr.4, 60.§).<br />
D I E N E S T A V A J A D Z Ī B Ā M<br />
47
V A I A K C I J U S A B I E D R Ī B A S “ C I T A D E L E B A N K A ” V A L S T I J P I E D E R O Š O K A P I T Ā L A<br />
D A Ļ U P Ā R D O Š A N A S P R O C E S S I R B I J I S T Ā D S , L A I V A L S T S I E G Ū T U M A K S I M Ā L I<br />
I E S P Ē J A M O L Ī D Z E K Ļ U A P J O M U ?<br />
N A V K L A S I F I C Ē T S<br />
Kopumā Privatizācijas aģentūras izdevumi par ārpakalpojumu iegādi saistībā ar Parex bankas<br />
pārņemšanu un restrukturizāciju, Citadele bankas pārraudzību un pārdošanu veido<br />
5 503 741,43 euro. Lai kompensētu šos izdevumus, Privatizācijas aģentūra izmantoja līdzekļus, kas<br />
ieguldīti tās pamatkapitālā.<br />
Parex bankas restrukturizācijas un Citadele bankas pārdošanas procesā tika piesaistīti konsultanti,<br />
kuri nodrošināja attiecīgo ar Citadele bankas pārdošanu saistīto dokumentu sagatavošanu no<br />
25.03.2009. (25.01.2010. tika noslēgts jauns līgums) līdz 26.01.2013. – Nomura un no 22.10.2013.<br />
finanšu konsultants Societe Generale un juridiskais konsultants – starptautisko advokātu birojs<br />
Linklaters, kā arī bija citi pakalpojumu sniedzēji (skat. 7. un 8.tabulu un detalizētu informāciju<br />
1.pielikumā).<br />
7.tabula. Privatizācijas aģentūras izdevumi par ārpakalpojumu iegādi Parex bankas un Citadele<br />
bankas pārraudzībai un pārdošanai, euro, ieskaitot PVN.*<br />
Pakalpojumu<br />
sniedzējs<br />
Gads<br />
2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015<br />
Kopā<br />
Societe<br />
Generale<br />
Nomura<br />
International<br />
Plc<br />
- - - - - 96 651,39 2 003 585,85 2 100 237,24<br />
419 50,26 1 098 175,73 52 159,69 15 043,85 - - - 1 584 529,53<br />
Linklaters LLP - - - - 69 953,01 526 727,74 109 788,80 706 469,55<br />
Zvērinātu<br />
advokātu birojs<br />
“Sorainen”<br />
Zvērinātu<br />
advokātu birojs<br />
“Eversheds<br />
Bitāns”<br />
285 160,71 234 126,95 30 268,29 19 233,72 5304,47 4343,05 - 578 437,19<br />
13 325,76 - 232 851,51 14 453,42 24 476,19 23 514,28 3434,66 312 055,82<br />
Citi 7269,98 3516,78 44 602,59 13 317,05 38 429,30 42 161,94 72 714,46 222 012,10<br />
Kopā 724 906,71 1 335 819,46 359 882,08 62 048,04 138 162,97 693 398,40 2 189 523,77 5 503 741,43<br />
*Privatizācijas aģentūras sniegtā informācija<br />
8.tabula. Privatizācijas aģentūras konsultanti Parex bankas un Citadele bankas pārraudzības un<br />
pārdošanas procesā.<br />
Pakalpojumu<br />
sniedzējs<br />
Nomura International<br />
Plc<br />
Sniegtie pakalpojumi<br />
Vadošais konsultants pirmā pārdošanas procesa laikā,<br />
kura uzdevumi bija saistīti ar darījumu stratēģiju izstrādi,<br />
tajā skaitā Parex bankas restrukturizācijas plāna izstrādi.<br />
Samaksātā summa, euro, ieskaitot PVN<br />
1 360 000 – par konsultācijām<br />
224 529,53 – par līgumā noteiktajiem<br />
papildus izdevumiem (lidojumu u.c.<br />
transporta izdevumi, viesnīcu izdevumi,<br />
N A V K L A S I F I C Ē T S<br />
48
V A I A K C I J U S A B I E D R Ī B A S “ C I T A D E L E B A N K A ” V A L S T I J P I E D E R O Š O K A P I T Ā L A<br />
D A Ļ U P Ā R D O Š A N A S P R O C E S S I R B I J I S T Ā D S , L A I V A L S T S I E G Ū T U M A K S I M Ā L I<br />
I E S P Ē J A M O L Ī D Z E K Ļ U A P J O M U ?<br />
Pakalpojumu<br />
sniedzējs<br />
Sorainen<br />
Societe Generale<br />
N A V K L A S I F I C Ē T S<br />
Sniegtie pakalpojumi<br />
Juridiskais konsultants pirmā pārdošanas procesa laikā,<br />
kura ietvaros sniedza rakstveida un mutvārdu<br />
konsultācijas un juridisko palīdzību Privatizācijas<br />
aģentūrai jautājumos, kas saistīti ar Parex bankas akciju<br />
pārvaldīšanu un ar to saistītajiem jautājumiem.<br />
Finanšu konsultants kopš pārdošanas procesa atsākšanas,<br />
sniedza konsultācijas Citadele bankas akciju pārdošanas<br />
procesā, sagatavoja pārdošanas stratēģiju, sagatavoja un<br />
īstenoja Citadele bankas akciju pārdošanas procesu.<br />
Samaksātā summa, euro, ieskaitot PVN<br />
maltīšu izdevumi utml.)<br />
470 130,52 – par konsultācijām<br />
108 306,67 – par papildus izdevumiem<br />
(ceļošanu, uzturēšanās izmaksas,<br />
atlīdzība ekspertiem, valsts nodevām,<br />
tālruņa un pasta izmaksām)<br />
2 000 000 – kā atlīdzība, pabeidzot visa<br />
Privatizācijas aģentūras ieguldījuma<br />
atsavināšanu<br />
100 237,24 euro – par līgumā<br />
noteiktajiem papildus izdevumiem<br />
(ceļošanas un naktsmītnes izdevumiem,<br />
uztura utml. izdevumiem)<br />
Linklater LLP Juridiskais konsultants kopš pārdošanas procesa<br />
atsākšanas, kas ietvēra rakstisku un mutisku konsultāciju<br />
un juridiskās palīdzības sniegšanu par Citadele bankas<br />
pārdošanas procesu, attiecīgu dokumentu sagatavošanu,<br />
pārrunu vešanu ar Eiropas Komisiju Privatizācijas<br />
aģentūras vārdā, kā arī valdību par valsts atbalstu<br />
Citadele bankai.<br />
577 593,53 – par konsultācijām<br />
128 876,02 – par citiem izdevumiem<br />
Zvērinātu advokātu<br />
birojs “Eversheds<br />
Bitāns”<br />
Citi<br />
Sniedza juridiskos pakalpojumus par dažādiem<br />
jautājumiem.<br />
Sabiedrisko attiecību aktivitātes, auditi un pētījumi,<br />
Privatizācijas aģentūras ieguldījumu novērtēšana,<br />
juridiskie pakalpojumi, komandējuma izdevumi.<br />
312 055,82 – par pakalpojumiem<br />
222 012,10<br />
Ministru kabinets:<br />
Pavisam kopā: 5 503 741,43<br />
17.05.2011. sēdē 144 atbalstīja konsultanta (Nomura) ieteikto un Ekonomikas ministrijas kā<br />
valsts interesēm atbilstošāko risinājumu rekomendēto Citadele bankas pārdošanas<br />
stratēģiju;<br />
27.12.2011. sēdē 145 un 06.11.2012. sēdē 146 atlika Citadele bankas pārdošanas procesu,<br />
ņemot vērā starptautiskā finanšu Konsultanta (Nomura) rekomendāciju;<br />
17.12.2013. sēdē 147 atbalstīja finanšu konsultanta Societe Generale ieteikto Citadele bankas<br />
pārdošanas stratēģiju, īstenojot akciju dual track pārdošanas procesu;<br />
144 Ministru kabineta 17.05.2011. sēdes protokollēmums “Par akciju sabiedrības “Parex banka” un akciju sabiedrības “Citadele<br />
banka” pārdošanu” (prot. Nr.31, 58.§).<br />
145 Ministru kabineta 27.12.2011. sēdes protokollēmums “Par akciju sabiedrības “Citadele banka” pārdošanu” (prot. Nr.76, 66.§).<br />
146 Ministru kabineta 06.11.2012. sēdes protokollēmums “Par akciju sabiedrības “Citadele banka” pārdošanas stratēģiju” (prot. Nr.62,<br />
41.§).<br />
147 Ministru kabineta 17.12.2013. sēdes protokollēmums “Par akciju sabiedrību “Citadele banka”” (prot. Nr.67, 144.§).<br />
N A V K L A S I F I C Ē T S<br />
49
V A I A K C I J U S A B I E D R Ī B A S “ C I T A D E L E B A N K A ” V A L S T I J P I E D E R O Š O K A P I T ĀLA<br />
D A Ļ U P Ā R D O Š A N A S P R O C E S S I R B I J I S T Ā D S , L A I V A L S T S I E G Ū T U M A K S I M Ā L I<br />
I E S P Ē J A M O L Ī D Z E K Ļ U A P J O M U ?<br />
D I E N E S T A V A J A D Z Ī B Ā M<br />
28.10.2014. sēdē 148 atbalstīja Citadele bankas akciju pirkuma līguma noslēgšanu, ņemot<br />
vērā informatīvajā ziņojumā ietverto informāciju, Ekonomikas ministrijas un Privatizācijas<br />
aģentūras sniegto informāciju, finanšu konsultanta Societe Generale un juridiskā<br />
konsultanta Linklaters sniegto rekomendāciju, ERAB pausto viedokli, Citadele bankas, kā<br />
arī Satversmes aizsardzības biroja sniegto informāciju.<br />
Valsts kontroles rīcībā nav informācijas par to, vai jautājumi (par pārdošanas stratēģijas dual track<br />
izstrādi un īstenošanu) tika izskatīti Privatizācijas aģentūras izveidotās Projekta vadības komitejā.<br />
Minētās komitejas sēdes tika plānotas reizi nedēļā, tomēr Valsts kontroles rīcībā nav informācijas,<br />
vai šādas sēdes notika un kādi jautājumi tika izskatīti minētās komitejas sēdēs. Privatizācijas<br />
aģentūra informēja Valsts kontroli, ka Projekta vadības komitejas sēžu protokolēšana netika<br />
plānota.<br />
Citadele bankas pirmajā pārdošanas procesā Ministru kabinets 149 pieņēma zināšanai, ka<br />
Privatizācijas aģentūra sadarbībā ar konsultantu (Nomura), īstenojot atbalstīto Citadele bankas<br />
pārdošanas stratēģiju, izvērtēs Citadele bankas potenciālo investoru iesniegtos nesaistošos<br />
piedāvājumus un pieņems lēmumu par investoru īso sarakstu, kuriem tiks dota iespēja veikt<br />
Citadele bankas aktīvu un pasīvu kopuma padziļinātu izpēti.<br />
[IEROBEŽOTAS PIEEJAMĪBAS INFORMĀCIJA].<br />
[IEROBEŽOTAS PIEEJAMĪBAS INFORMĀCIJA].<br />
[IEROBEŽOTAS PIEEJAMĪBAS INFORMĀCIJA]:<br />
[IEROBEŽOTAS PIEEJAMĪBAS INFORMĀCIJA];<br />
[IEROBEŽOTAS PIEEJAMĪBAS INFORMĀCIJA].<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM].<br />
Tā kā Privatizācijas aģentūras statuss nenodrošināja Ministru kabinetam tiesībspēju uzdot<br />
uzdevumus tieši Privatizācijas aģentūrai, ar Citadele bankas pārdošanas procesu saistīto dokumentu<br />
iesniegšana un to saskaņošana atbilstoši Ministru kabineta lēmumiem tika uzdota Ekonomikas<br />
ministrijai. Ekonomikas ministrija nosūtīja Privatizācijas aģentūras iesniegtos dokumentus<br />
saskaņošanai ar Tieslietu ministriju un Finanšu ministriju, nodrošināja to iesniegšanu Ministru<br />
kabinetam lēmuma pieņemšanai. Savukārt Privatizācijas aģentūrai ar Citadele bankas pārdošanas<br />
procesu saistītos dokumentus izstrādāja un iesniedza piesaistītie konsultanti.<br />
Tādējādi Citadele bankas pārdošanas procesā bija izveidots daudzpakāpju dokumentu iesniegšanas<br />
un saskaņošanas mehānisms, kur Privatizācijas aģentūra bija dokumentu sagatavošanas starpnieks<br />
starp Ekonomikas ministriju, kura bija tiesīga iesniegt dokumentus izskatīšanai Ministru kabineta<br />
sēdē un kurai Ministru kabinets bija tiesīgs uzdot attiecīgos uzdevumus, un finanšu un juridisko<br />
konsultantiem, kuri atbilstoši noslēgtajiem līgumiem faktiski nodrošināja investoru piedāvājumu<br />
izvērtēšanu, apkopošanu, kā arī attiecīgo rekomendāciju sniegšanu Ministru kabinetam lēmuma<br />
pieņemšanai.<br />
Jānorāda arī tas, ka ne Ministru kabinets, ne Ekonomikas ministrija nevar uzdot uzdevumus<br />
konsultantiem, jo tie ir nevis padotības subjekti, bet Privatizācijas aģentūras sadarbības partneri<br />
privāto tiesību jomā.<br />
148 Ministru kabineta 28.10.2014. sēdes protokols Nr.58, 53.§<br />
149 Ministru kabineta 17.05.2011. sēdes protokollēmums “Par akciju sabiedrības “Parex banka” un akciju sabiedrības “Citadele<br />
banka” pārdošanu” (prot. Nr.31, 58.§).<br />
D I E N E S T A V A J A D Z Ī B Ā M<br />
50
V A I A K C I J U S A B I E D R Ī B A S “ C I T A D E L E B A N K A ” V A L S T I J P I E D E R O Š O K A P I T ĀLA<br />
D A Ļ U P Ā R D O Š A N A S P R O C E S S I R B I J I S T Ā D S , L A I V A L S T S I E G Ū T U M A K S I M Ā L I<br />
I E S P Ē J A M O L Ī D Z E K Ļ U A P J O M U ?<br />
D I E N E S T A V A J A D Z Ī B Ā M<br />
Citadele bankas<br />
investoru piesaistes<br />
uzraudzības komiteja<br />
Eiropas<br />
Komisija<br />
ERAB<br />
Ministru<br />
kabinets,<br />
Ministru<br />
prezidents<br />
Tieslietu<br />
ministrija<br />
Valsts<br />
kanceleja<br />
Finanšu<br />
ministrija<br />
Ekonomikas<br />
ministrija<br />
Privatizācijas<br />
aģentūra<br />
Latvijas Banka<br />
Finanšu un kapitāla tirgus<br />
komisija<br />
Drožības policija<br />
Satversmes aizsardzības<br />
birojs<br />
Citadele bankas<br />
investori<br />
Societe Generale<br />
Linklaters<br />
Citadele banka<br />
Citadele bankas pārdošana (informācijas saskaņošana)<br />
Ministru prezidenta un Ministru kabineta uzdevumi<br />
Eiropas Komisijas prasību izpilde<br />
2.attēls. Citadele bankas pārdošanas procesā iesaistītās puses un savstārpējā komunikācija.<br />
Privatizācijas aģentūra konsultantu sagatavotos materiālus iesniedza izskatīšanai Ekonomikas<br />
ministrijas izveidotajā Citadele bankas investoru piesaistes uzraudzības komitejā (High level<br />
committee), kura uzklausīja konsultantu un Privatizācijas aģentūras viedokli.<br />
Tomēr minētās aktivitātes nenodrošināja vienota, izsvērta viedokļa sagatavošana un iesniegšana<br />
Ministru kabinetam stratēģisku lēmumu pieņemšanai – katrs iesaistītais subjekts virzīja dokumentu<br />
iesniegšanu atbilstoši savai kompetencei, bet joprojām nebija mehānisma, lai izveidotu vienotu,<br />
visus būtiskos aspektus apvienojošu viedokli.<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM].<br />
Jānorāda, ka ar Citadele bankas pārdošanu saistītie dokumenti pirms nozīmīgu lēmumu<br />
pieņemšanas izskatīšanai Ministru kabineta sēdē tika iesniegti attiecīgās sēdes dienā vai tikai dažas<br />
dienas pirms Ministru kabineta sēdes, tostarp pirms lēmuma pieņemšanas par Citadele bankas<br />
pārdošanas stratēģijas apstiprināšanu, pārdošanas atlikšanu, par ekskluzivitātes piešķiršanu vienam<br />
investoram, Citadele bankas akciju pārdošanu u.c. Šādā situācijā iespēja izdiskutēt atšķirīgus<br />
viedokļus ar institūciju vadītājiem, izsvērt un vienoties par atbilstošāko risinājumu bija ierobežota<br />
un visticamāk nācās paļauties uz dokumenta iesniedzēja kompetenci.<br />
D I E N E S T A V A J A D Z Ī B Ā M<br />
51
V A I A K C I J U S A B I E D R Ī B A S “ C I T A D E L E B A N K A ” V A L S T I J P I E D E R O Š O K A P I T Ā L A<br />
D A Ļ U P Ā R D O Š A N A S P R O C E S S I R B I J I S T Ā D S , L A I V A L S T S I E G Ū T U M A K S I M Ā L I<br />
I E S P Ē J A M O L Ī D Z E K Ļ U A P J O M U ?<br />
N A V K L A S I F I C Ē T S<br />
9.tabula. Ar Citadele bankas pārdošanu saistīto dokumentu iesniegšana izskatīšanai Ministru<br />
kabinetā.<br />
Ministru kabineta sēdes datums<br />
15.12.2014. 151<br />
Tika pieņemts lēmums par darījumu<br />
ar ERAB saistībā ar Put opciju<br />
28.10.2014. 152<br />
Tika pieņemts lēmums parakstīt<br />
Citadele bankas akciju pirkuma<br />
līgumu un pārdot Citadele bankas<br />
akcijas<br />
16.09.2014. 153<br />
Tika atbalstīts Citadele bankas<br />
akciju pircēja piedāvājums un tika<br />
pieņemts zināšanai, ka bankas<br />
pārdošanas darījuma rezultātā<br />
radīsies negatīva fiskālā ietekme,<br />
vispārējās valdības budžeta<br />
deficītam 2014.gadā indikatīvi<br />
pieaugot par 92,16 milj. euro jeb<br />
0,4%<br />
29.07.2014. 154<br />
Tika pieņemts lēmums par<br />
ekskluzivitātes piešķiršanu vienam<br />
no investoriem<br />
26.06.2014 155 .<br />
Tika izskatīti investoru nesaistošie<br />
piedāvājumi, kā arī tika izskatīta<br />
informācija par katra investora<br />
piedāvājuma ietekmi uz darījumu ar<br />
ERAB<br />
17.12.2013. 156<br />
Tika atbalstīta Citadele bankas<br />
pārdošanas stratēģija dual track<br />
06.11.2012. 157<br />
Tika pieņemts lēmums atlikt<br />
Citadele bankas pārdošanas procesu<br />
Ekonomikas vai Finanšu<br />
ministrijas pavadvēstules datums<br />
Ekonomikas ministrijas –<br />
12.12.2014.<br />
(piektdiena)<br />
Ekonomikas ministrijas –<br />
27.10.2014.<br />
(saņemta Valsts kancelejā<br />
28.10.2014. plkst.7.48)<br />
Ekonomikas ministrijas –<br />
16.09.2014.<br />
Ekonomikas ministrijas –<br />
28.07.2014.<br />
Ekonomikas ministrijas –<br />
26.06.2014.<br />
Ekonomikas ministrijas –<br />
13.12.2013.<br />
(piektdiena)<br />
Ekonomikas ministrijas –<br />
02.11.2012.<br />
(piektdiena)<br />
Institūciju 150 atzinumu datums<br />
Finanšu ministrija – 03.12.2014.<br />
Tieslietu ministrijas – 05.12.2014.<br />
Valsts kanceleja – 15.12.2014.<br />
Tieslietu ministrija – 28.10.2014.<br />
Valsts kanceleja – 28.10.2014.<br />
(saņemts 28.10.2014. plkst.10.47)<br />
nav<br />
Valsts kanceleja – 29.07.2014.<br />
Tieslietu ministrija – 26.06.2014.<br />
Valsts kanceleja – 25.06.2014.<br />
Finanšu ministrija – 11.12.2013.<br />
Latvijas Banka (viedoklis) –<br />
10.12.2013. (saņemts Ekonomikas<br />
ministrijā 12.12.2013.)<br />
Tieslietu ministrija – 30.10.2012.<br />
(saņemts Ekonomikas ministrijā<br />
31.10.2012.)<br />
Finanšu ministrija – 31.10.2012.<br />
(saņemts Ekonomikas ministrijā<br />
01.11.2012.)<br />
150 Tieslietu ministrijas, Valsts kancelejas, Finanšu ministrijas, Latvijas Bankas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas atzinums vai<br />
viedoklis.<br />
151 Ministru kabineta 15.12.2014. sēdes protokols Nr.70, 22.§<br />
152 Ministru kabineta 28.10.2014. sēdes protokols Nr.58, 53.§<br />
153 Ministru kabineta 16.09.2014. sēdes protokols Nr.49, 73.§<br />
154 Ministru kabineta 29.07.2014. sēdēs protokols (4., 5.punkts, prot. Nr.41, 33.§) [DV].<br />
155 Ministru kabineta 26.06.2014. sēdes protokols Nr.34, 1.§<br />
156 Ministru kabineta 17.12.2013. sēdes protokollēmums “Par akciju sabiedrību “Citadele banka”” (prot. Nr.67, 144.<br />
157 Ministru kabineta 06.11.2012. sēdes protokollēmums “Par akciju sabiedrības “Citadele banka” pārdošanas stratēģiju” (prot. Nr.62,<br />
41.§).<br />
N A V K L A S I F I C Ē T S<br />
52
V A I A K C I J U S A B I E D R Ī B A S “ C I T A D E L E B A N K A ” V A L S T I J P I E D E R O Š O K A P I T Ā L A<br />
D A Ļ U P Ā R D O Š A N A S P R O C E S S I R B I J I S T Ā D S , L A I V A L S T S I E G Ū T U M A K S I M Ā L I<br />
I E S P Ē J A M O L Ī D Z E K Ļ U A P J O M U ?<br />
Ministru kabineta sēdes datums<br />
27.12.2011. 158<br />
Tika pieņems lēmums atlikt<br />
Citadele bankas pārdošanas procesu<br />
17.05.2011. 159<br />
Tika pieņemts lēmums apstiprināt<br />
Citadele bankas pārdošanas<br />
stratēģiju<br />
29.07.2010. 160<br />
Tika pieņemts lēmums atsavināt<br />
Citadele bankas akcijas ERAB un<br />
noslēgt Citadele bankas akcionāru<br />
ar ERAB<br />
21.06.2010.<br />
Tika izskatīti ERAB sadarbības<br />
nosacījumi Citadele bankā<br />
N A V K L A S I F I C Ē T S<br />
Ekonomikas vai Finanšu<br />
ministrijas pavadvēstules datums<br />
Ekonomikas ministrijas –<br />
23.12.2011.<br />
(piektdiena)<br />
Ekonomikas ministrijas –<br />
13.05.2011.<br />
(piektdiena)<br />
(saņemta Valsts kancelejā<br />
16.05.2011.)<br />
Institūciju 150 atzinumu datums<br />
Latvijas Banka (viedoklis) –<br />
30.10.2012. (saņemts Ekonomikas<br />
ministrijā 01.11.2012.)<br />
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas<br />
viedoklis (saņemts Ekonomikas<br />
ministrijā 01.11.2012.)<br />
Latvijas Banka (viedoklis) –<br />
23.12.2011.<br />
Finanšu ministrija – 22.12.2011.<br />
Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />
(viedoklis) – 22.12.2011.<br />
Tieslietu ministrija – 10.05.2011.<br />
Finanšu ministrija – 10.05.2011.<br />
Latvijas Banka (viedoklis) –<br />
09.02.2011.<br />
Finanšu ministrija – 28.07.2010. Valsts kanceleja – 29.07.2010.<br />
Finanšu ministrija – 21.06.2010. Valsts kanceleja – 21.06.2010.<br />
4.2. Citadele bankas pārdošanas iznākums<br />
Visas Citadele bankas pārdošanas procesā iesaistītās puses – gan iestādes (Finanšu ministrija,<br />
Ekonomikas ministrija, Ministru kabinets), gan Privatizācijas aģentūra, gan konsultanti jau uzsākot<br />
Citadele bankas pārdošanu bija informēti, ka Parex bankas pārņemšana valsts kontrolē un<br />
turpmākie restrukturizācijas pasākumi norit stingrā Eiropas Komisijas kontrolē un ciešā sadarbībā<br />
ar ERAB, no kā izriet Latvijas Republikas pienākumi izpildīt noteiktas saistības – pārdot banku<br />
noteiktā termiņā, un izpildīt sadarbības līgumos ar ERAB noteiktos nosacījumus.<br />
Minēto būtisko faktoru ietekme uz Citadele bankas pārdošanas procesu savlaicīgi netika pietiekami<br />
novērtēta, par galveno prioritāti pārdošanas procesā izvirzot mērķi banku pārdot par iespējami<br />
augstāku cenu. Tas ietekmēja pārdošanas iznākumu, jo iespējami augstākas cenas iegūšana,<br />
nevērtējot šo faktoru kopsakarā ar citiem nacionālās intereses ietekmējošiem faktoriem (saistības<br />
158 Ministru kabineta 27.12.2011. sēdes protokollēmums “Par akciju sabiedrības “Citadele banka” pārdošanu” (prot. Nr.76, 66.§).<br />
159 Ministru kabineta 17.05.2011. sēdes protokollēmums “Par akciju sabiedrības “Parex banka” un akciju sabiedrības “Citadele<br />
banka” pārdošanu” (prot. Nr.31, 58.§).<br />
160 Ministru kabineta 29.07.2010. protokollēmuma “Par informatīvo ziņojumu un līgumiem ar darījumu ar Eiropas Rekonstrukcijas<br />
un attīstības banku par tās iesaisti akciju sabiedrībā “Parex banka” un akciju sabiedrībā “Citadele banka”” 3. un 4.punkts (prot.<br />
Nr.39, 1.§) [DV].<br />
N A V K L A S I F I C Ē T S<br />
53
V A I A K C I J U S A B I E D R Ī B A S “ C I T A D E L E B A N K A ” V A L S T I J P I E D E R O Š O K A P I T Ā L A<br />
D A Ļ U P Ā R D O Š A N A S P R O C E S S I R B I J I S T Ā D S , L A I V A L S T S I E G Ū T U M A K S I M Ā L I<br />
I E S P Ē J A M O L Ī D Z E K Ļ U A P J O M U ?<br />
N A V K L A S I F I C Ē T S<br />
pret Eiropas Komisiju un ERAB), kļuva par noteicošo vadmotīvu, pēc kā vadījās piesaistītie<br />
konsultanti pārdošanas stratēģijas izstrādē un pārdošanas procesa organizēšanā.<br />
Citadele bankas pārdošanas procesā, pieņemot būtiskus stratēģiskus lēmumus, Ministru kabineta<br />
rīcībā nebija kvalitatīvas, visu būtisko nacionālās intereses ietekmējošo faktoru izvērtējumā balstītas<br />
informācijas par piedāvāto rīcības variantu. Ministru kabinets paļāvās uz Ekonomikas ministrijas<br />
iesniegtajiem konsultantu viedokļiem, nepieprasot Ekonomikas ministrijai nodrošināt papildus<br />
izvērtējumu vai izstrādāt alternatīvus rīcības variantus:<br />
lēmums atbalstīt Citadele bankas pārdošanas stratēģiju 17.05.2011. tika pieņemts situācijā, kad<br />
nebija pieejama sagaidāmo rezultātu analīze un finanšu aprēķini, tajā skaitā par saistībām, kas<br />
izriet no sadarbības dokumentiem ar ERAB, uz minēto trūkumu bija norādījusi Latvijas Banka;<br />
lēmums atlikt pārdošanas procesu 27.12.2011. tika pieņemts pirms iestājās Citadele bankas<br />
pārdošanas stratēģijā noteiktie termiņi Citadele bankas pārdošanas darījumam, t.i., pirms bija<br />
iesniegti Citadele bankas pārdošanas procesa dokumenti, kas pamatotu visu potenciālo investoru<br />
atteikumu iesniegt saistošus piedāvājumus un turpmāk piedalīties pārdošanas procesā vai<br />
potenciālo investoru iesniegto piedāvājumu neatbilstību Citadele bankas pārdošanas stratēģijās<br />
kritērijiem; šo lēmumu kā pārsteidzīgu bija novērtējusi Latvijas Banka;<br />
lēmums par otrreizēju Citadele bankas pārdošanas atlikšanu 06.11.2012. tika pieņemts situācijā,<br />
kad gan Latvijas Bankas viedoklis, gan 07.08.2012. sēdē izskatītais Informatīvais ziņojums<br />
nepārprotami norādīja, ka nav izredžu pārdot Citadele banku par tādu cenu, lai ERAB<br />
neizmantotu investīciju aizsardzības mehānismu (Put opciju) un Latvijas pusei nerastos saistības<br />
pret ERAB – dotajā brīdī 102,9 milj. euro;<br />
lēmums par Citadele bankas pārdošanas atsākšanu un jaunas dual track pārdošanas stratēģijas<br />
izvēli (plaša mēroga aktivitātes, iekļaujot gan tiešās pārdošanas metodi, gan publisko<br />
piedāvājumu (IPO)) 17.12.2013. pieņemts situācijā, kad nebija pieejama informācija, kas<br />
pamato no sākotnēji 2011.gadā apstiprinātās stratēģijas principiāli atšķirīgas pārdošanas<br />
stratēģijas izvēli (ietverot IPO, kura lietderība iepriekš apšaubīta), šādas stratēģijas izmaksām un<br />
ietekmi uz Citadele bankas pārdošanas iznākumu un iekļaušanos ar Eiropas Komisiju<br />
saskaņotajā pārdošanas termiņā.<br />
Lai arī informācija par sadarbības ar ERAB dokumentos ietvertajām ERAB garantijām bija<br />
pieejama no Citadele bankas dibināšanas brīža, šis faktors nebija pietiekami un savlaicīgi novērtēts<br />
iepriekš nevienā no Citadele bankas pārdošanas posmiem (pārdošanas uzsākšana, atlikšana un<br />
atsākšana). Tikai Citadele bankas pārdošanas noslēguma posmā Ministru kabinets novērtēja saistību<br />
pret ERAB ietekmi uz valsts budžetu.<br />
N A V K L A S I F I C Ē T S<br />
54
V A I A K C I J U S A B I E D R Ī B A S “ C I T A D E L E B A N K A ” V A L S T I J P I E D E R O Š O K A P I T Ā L A<br />
D A Ļ U P Ā R D O Š A N A S P R O C E S S I R B I J I S T Ā D S , L A I V A L S T S I E G Ū T U M A K S I M Ā L I<br />
I E S P Ē J A M O L Ī D Z E K Ļ U A P J O M U ?<br />
N A V K L A S I F I C Ē T S<br />
Jānorāda, ka, ieilgstot Citadele bankas pārdošanai, no sadarbības līgumos ar ERAB izrietošo<br />
Latvijas Republikas saistību apmērs bija pieaudzis no 102,9 milj. euro (07.08.2012. aprēķinātā<br />
vērtība) līdz 113,26 milj. euro (26.06.2014. aprēķinātā vērtība). Nevienā no Citadele bankas<br />
pārdošanas posmiem arī nav izvērtēts apstāklis, ka, ielīgstot pārdošanas procesam, saistību apmērs<br />
pret ERAB pieaug, ko ietekmē uzkrātie procenti.<br />
Pārdošanas noslēgumā saistību apmērs pret ERAB ieguva izšķirošu lomu lēmuma pieņemšanai par<br />
Citadele bankas investora izvēli, kā rezultātā, lai noslēgtu Citadele bankas pārdošanu ar Eiropas<br />
Komisiju saskaņotajā termiņā (bankas pārdošana un saistošo piedāvājumu saņemšana līdz<br />
30.09.2014) un izvairītos no vispārējās valdības budžeta deficīta palielināšanas, pārdošanas process<br />
un tā iznākums kļuva atkarīgs no viena konkrēta investora. Šajā situācijā Ministru kabinets pieņēma<br />
zināšanai, ka Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma<br />
normas, kas nosaka pienākumu atsavināt valsts mantu par iespējami augstāku cenu, šajā gadījumā ir<br />
piemērojamas sistēmiski un sabalansēti ar normatīvajos aktos noteiktajiem pienākumiem un<br />
ierobežojumiem. Faktiski tas nozīmē, ka pārdošanas noslēgumā, vērtējot investoru piedāvājumus,<br />
cena nebūs izšķirošais faktors.<br />
Arī ekskluzivitātes piešķiršanas vienam investoram aspekti sākotnēji netika pietiekami novērtēti un<br />
lai arī 09.09.2014. tika izskatītas alternatīvas, to īstenošana ar Eiropas Komisiju saskaņotajā termiņā<br />
– līdz 30.09.2014., vairs praktiski nebija iespējama.<br />
Citadele bankas pārdošanas rezultātā Privatizācijas aģentūra 17.04.2015. no Citadele bankas akciju<br />
pircēja saņēma 74 699 223,05 euro un 20.04.2015. saņemtos līdzekļus pārskaitīja ERAB, lai<br />
norēķinātos par Latvijas Republikas saistībām pret ERAB (kopējais saistību apmērs<br />
76 974 500,78 euro, ņemot vērā papildus noslēgtās vienošanās).<br />
Pamatojoties uz revīzijā izvērtēto informāciju, Valsts kontrole, secina, ka savlaicīgi novērtējot visu<br />
būtisko nacionālās intereses ietekmējošo faktoru nozīmi, būtu iespējams izvairīties no bankas<br />
piespiedu pārdošanas, par ko pārdošanas process izvērtās tā noslēgumā. Piemēram, iespējams, ka<br />
netika izsvērti un novērtēti alternatīvi rīcības varianti 2011.gada nogalē, pieņemot lēmumu par<br />
pārdošanas procesa atlikšanu, kad visi potenciālie investori, kaut arī neuzrādīja pietiekamu aktivitāti<br />
bankas padziļinātajā izpētē, tomēr vēl nebija iesnieguši atteikumu turpināt savu dalību pārdošanas<br />
procesā (tostarp investors, kura nesaistošais piedāvājums bija 178,2 milj. euro). Arī Latvijas Banka<br />
norādīja, ka lēmums tiek pieņemts priekšlaicīgi.<br />
Situācijā, kad Citadele bankas pārdošanu noteica Latvijas Republikas uzņemtās saistības pret<br />
Eiropas Komisiju, kā arī ietekmēja sadarbības dokumentos ar ERAB ietvertie nosacījumi, par<br />
maksimālo valsts ieguvumu visdrīzāk bija jāizvirza Citadele bankas pārdošanas procesa pabeigšana<br />
ar vismazākajām iespējamām izmaksām, pašas bankas pārdošanas cenu vērtējot kopsakarā ar<br />
minēto Latvijas Republikas reputācijai nozīmīgo saistību izpildi.<br />
N A V K L A S I F I C Ē T S<br />
55
V A I A K C I J U S A B I E D R Ī B A S “ C I T A D E L E B A N K A ” V A L S T I J P I E D E R O Š O K A P I T Ā L A<br />
D A Ļ U P Ā R D O Š A N A S P R O C E S S I R B I J I S T Ā D S , L AI V A L S T S I E G Ū T U M A K S I M Ā L I<br />
I E S P Ē J A M O L Ī D Z E K Ļ U A P J O M U ?<br />
D I E N E S T A V A J A D Z Ī B Ā M<br />
Tā vietā, paļaujoties uz Privatizācijas aģentūras konsultantu viedokļiem, Citadele bankas<br />
pārdošanas procesā tika veidota arvien sarežģītāka pārdošanas stratēģija, ietverot arī tādas<br />
aktivitātes, kuras ar Eiropas Komisiju saskaņotajā termiņā praktiski nebija iespējams īstenot<br />
(piemēram, 17.12.2013. atbalstītās plaša mēroga aktivitātes). Līdz ar to pārdošanas process ne tikai<br />
ieilga, bet arī sadārdzinājās. Turklāt dažus mēnešus pirms Eiropas Komisiju saskaņotā termiņa,<br />
vairs nebija citu alternatīvu kā pieņemt lēmumu par ekskluzivitātes piešķiršanu konkrētam<br />
investoram.<br />
Ekspertu vērtējumā Citadele bankas iespējamā pārdošanas vērtība tās pārdošanas brīdī visticamāk<br />
bija par 25 – 75 milj. euro lielāka nekā tās pārdošanas cena. Tomēr vienlaikus jāņem vērā arī visi<br />
specifiskie faktori un riski, kas varēja ietekmēt bankas potenciālo pircēju viedokli par darījuma<br />
vērtību, piemēram, Citadele bankas pārdošanas varēja tikt vērtēta kā neraksturīgs gadījums, jo tā<br />
izveidojās Parex bankas restrukturizācijas rezultātā un tai tika sniegts valsts un ERAB atbalsts.<br />
Būtiski arī atzīmēt, ka ņemot vērā Citadele bankas lielo nozīmi Latvijas banku sektorā, pārdošanas<br />
rezultāts bija jāsasniedz ar pēc iespējas mazāku risku apdraudēt Latvijas Republikas reputāciju un<br />
valsts banku nozares finanšu stabilitāti. Pretējā gadījumā valstij varētu rasties lielāki zaudējumi,<br />
nekā būtu iespējams kompensēt ar augstāku pārdošanas cenu.<br />
Citadele bankas pārdošanas uzsākšana<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM].<br />
[IEROBEŽOTAS PIEEJAMĪBAS INFORMĀCIJA]:<br />
[IEROBEŽOTAS PIEEJAMĪBAS INFORMĀCIJA];<br />
[IEROBEŽOTAS PIEEJAMĪBAS INFORMĀCIJA];<br />
[IEROBEŽOTAS PIEEJAMĪBAS INFORMĀCIJA].<br />
[IEROBEŽOTAS PIEEJAMĪBAS INFORMĀCIJA].<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM].<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM].<br />
Vienlaikus Ekonomikas ministrijai, Finanšu ministrijai un Privatizācijas aģentūrai tika uzdots<br />
vienlaicīgi ar investoru saistošo piedāvājumu iesniegšanu Ministru kabinetam informēt Ministru<br />
kabinetu par noslēgtā Citadele akcionāru līguma starp Latvijas valsti, aģentūru, Citadele banku un<br />
ERAB, kā arī pārjaunotā Parex akcionāru līguma starp Latvijas valsti, aģentūru, Parex banku un<br />
ERAB izpildes gaitu un abu līgumu ietekmi uz gaidāmiem ieņēmumiem no Citadele bankas akciju<br />
pārdošanas.<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM].<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM].<br />
D I E N E S T A V A J A D Z Ī B Ā M<br />
56
V A I A K C I J U S A B I E D R Ī B A S “ C I T A D E L E B A N K A ” V A L S T I J P I E D E R O Š O K A P I T Ā L A<br />
D A Ļ U P Ā R D O Š A N A S P R O C E S S I R B I J I S T Ā D S , L A I V A L S T S I E G Ū T U M A K S I M Ā L I<br />
I E S P Ē J A M O L Ī D Z E K Ļ U A P J O M U ?<br />
D I E N E S T A V A J A D Z Ī B Ā M<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM]:<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM];<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM];<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM];<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM];<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM];<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM].<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM].<br />
Pieņemot lēmumu par Citadele bankas pārdošanas stratēģiju, kā maksimāli iespējamais valsts<br />
ieguvums tika plānota visu valsts īpašuma esošo bankas akciju pārdošana par augstāko iespējamo<br />
cenu, Ministru kabineta rīcībā nebija izvērtējuma par to, kādu ietekmi uz pārdošanas iznākumu var<br />
atstāt citi faktori, kādos norisinās Citadele bankas pārdošana (Eiropas Komisijas prasību izpilde un<br />
Citadele bankas pārdošana lēmumā 161 noteiktajos termiņos; Latvijas Republikas saistību apjoms, ko<br />
rada ERAB investīciju aizsardzības mehānisms) un finanšu aprēķinu.<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM].<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM].<br />
Lai gan visu iesaistīto pušu – gan iestāžu (Finanšu ministrija, Ekonomikas ministrija, Ministru<br />
kabinets), gan Privatizācijas aģentūras, gan konsultantu rīcībā kopš Citadele bankas dibināšanas bija<br />
informācija par sadarbības līgumos ar ERAB noteikto investīciju aizsardzības mehānismu, kā arī ar<br />
finanšu aprēķiniem pamatota informācija, ka nav iespējams iegūt tādu Citadele bankas pārdošanas<br />
cenu, lai ERAB to neizmantotu, tomēr šis faktors savlaicīgi netika novērtēts.<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM].<br />
Citadele bankas pārdošanas atlikšana<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM].<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM].<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM]:<br />
161 Eiropas Komisijas 15.09.2010. lēmums par valsts atbalstu C 26/09 (ex N 289/09), ko Latvija plāno īstenot AS Parex banka<br />
pārstrukturēšanai. Resurss pieejams: http://publications.europa.eu/lv/publication-detail/-/publication/9f91650f-a467-426c-811c-<br />
5d98a4f6085b/language-lv/format-PDFA1A/source-4387375, aplūkots 05.05.2016.<br />
D I E N E S T A V A J A D Z Ī B Ā M<br />
57
V A I A K C I J U S A B I E D R Ī B A S “ C I T A D E L E B A N K A ” V A L S T I J P I E D E R O Š O K A P I T Ā L A<br />
D A Ļ U P Ā R D O Š A N A S P R O C E S S I R B I J I S T Ā D S , L A I V A L S T S I E G Ū T U M A K S I M Ā L I<br />
I E S P Ē J A M O L Ī D Z E K Ļ U A P J O M U ?<br />
D I E N E S T A V A J A D Z Ī B Ā M<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM];<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM];<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM];<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM].<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM].<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM].<br />
10.tabula. [DIENESTA VAJADZĪBĀM].<br />
[IEROBEŽOTAS PIEEJAMĪBAS INFORMĀCIJA].<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM].<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM].<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM].<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM].<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM].<br />
Ministru kabineta rīcībā, lemjot par Citadele bankas pārdošanas atlikšanu, nebija kvalitatīvas, visu<br />
būtisko nacionālās intereses ietekmējošo faktoru izvērtējumā balstītas informācijas par piedāvāto<br />
rīcības variantu. Sākotnējais lēmums atlikt pārdošanas procesu ir pieņemts pirms iestājās Citadele<br />
bankas pārdošanas stratēģijā noteiktie termiņi Citadele bankas pārdošanas darījumam, t.i., pirms ir<br />
iesniegti Citadele bankas pārdošanas procesa dokumenti, kas pamatotu visu potenciālo investoru<br />
atteikumu iesniegt saistošus piedāvājumus un turpmāk piedalīties pārdošanas procesā vai potenciālo<br />
investoru iesniegto piedāvājumu neatbilstību Citadele bankas pārdošanas stratēģijās kritērijiem.<br />
Ministru kabinets pilnībā paļāvās uz Ekonomikas ministrijas iesniegto konsultanta viedokli,<br />
neizvērtējot alternatīvas, tajā skaitā neieklausoties Latvijas Bankas viedoklī.<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM].<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM].<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM].<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM].<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM]:<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM];<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM];<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM];<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM];<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM].<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM]:<br />
D I E N E S T A V A J A D Z Ī B Ā M<br />
58
V A I A K C I J U S A B I E D R Ī B A S “ C I T A D E L E B A N K A ” V A L S T I J P I E D E R O Š O K A P I T Ā L A<br />
D A Ļ U P Ā R D O Š A N A S P R O C E S S I R B I J I S T Ā D S , L A I V A L S T S I E G Ū T U M A K S I M Ā L I<br />
I E S P Ē J A M O L Ī D Z E K Ļ U A P J O M U ?<br />
D I E N E S T A V A J A D Z Ī B Ā M<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM];<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM].<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM].<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM].<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM].<br />
Ministru kabineta lēmums par otrreizēju Citadele bankas pārdošanas atlikšanu tika pieņemts<br />
situācijā, kad Ministru kabineta rīcībā nebija kvalitatīvas, visu būtisko nacionālās intereses<br />
ietekmējošo faktoru izvērtējumā balstītas informācijas par piedāvāto rīcības variantu. Gan Latvijas<br />
Bankas viedoklis, gan 07.08.2012. sēdē izskatītais Informatīvais ziņojums nepārprotami norādīja,<br />
ka nav izredžu pārdot Citadele banku par tādu cenu, lai ERAB neizmantotu investīciju aizsardzības<br />
mehānismu un Latvijas pusei nerastos saistības pret ERAB. Ministru kabinets pilnībā paļāvās uz<br />
Ekonomikas ministrijas iesniegto konsultanta viedokli, lai arī nebija novērtēti galvenie Citadele<br />
bankas pārdošanu ietekmējošie faktori – (1) Eiropas Komisijas noteiktais termiņš un (2) ERAB<br />
sadarbības dokumentos noteiktais ERAB investīciju aizsardzības mehānisms, kura vērtība un līdz ar<br />
to arī izdevumi Latvijas Republikai uz 07.08.2012. veidoja 102,9 milj. euro.<br />
Pārdošanas atsākšana un jaunās stratēģijas apstiprināšana<br />
Privatizācijas aģentūrā 28.12.2012. tika saņemta Konsultanta (Nomura) elektroniska pasta vēstule 162<br />
par sadarbības ar Privatizācijas aģentūru pārtraukšanu no 26.01.2013. Ar Ministru prezidenta<br />
rezolūciju 163 Ekonomikas ministrijai tika uzdots iesniegt izskatīšanai Ministru kabineta<br />
12.02.2013. 164 sēdē informatīvo ziņojumu par Konsultanta paveiktā darba izvērtējumu un<br />
priekšlikumus jaunā konsultanta piesaistei Citadele bankas un Reverta iespējamā pārdošanas<br />
procesa organizēšanai.<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM].<br />
27.02.2013. Informatīvais ziņojums 165 netika izskatīts Ministru kabineta sēdē, saistībā ar iesniegto<br />
ziņojumu Ekonomikas ministrijai netika uzdoti uzdevumi (piemēram, veikt darbības jauna<br />
konsultanta piesaistei vai izvērtēt Citadele bankas pārdošanas procesa atsākšanu).<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM].<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM].<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM].<br />
162 Starptautiskā finanšu konsultanta “Nomura International plc” 27.12.2013. elektroniskā pasta vēstule.<br />
163 Ministru prezidenta 22.01.2013. rezolūcija Nr.45/SAN-61-IP [DV].<br />
164 Saskaņā ar Ministru prezidenta 12.02.2013. rezolūciju Nr.45/SAN-61/1731-IP informatīvā ziņojuma iesniegšanas termiņš ir<br />
pagarināts līdz 26.02.2013.<br />
165 Informatīvais ziņojums “Par sadarbību ar starptautisko finanšu konsultantu “Nomura International plc””, iesniegts ar Ekonomikas<br />
ministrijas 27.02.2013. vēstuli Nr.222-628DV “Par informatīvā ziņojuma un Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projekta<br />
iesniegšanu” [DV].<br />
D I E N E S T A V A J A D Z Ī B Ā M<br />
59
V A I A K C I J U S A B I E D R Ī B A S “ C I T A D E L E B A N K A ” V A L S T I J P I E D E R O Š O K A P I T Ā L A<br />
D A Ļ U P Ā R D O Š A N A S P R O C E S S I R B I J I S T Ā D S , L A I V A L S T S I E G Ū T U M A K S I M Ā L I<br />
I E S P Ē J A M O L Ī D Z E K Ļ U A P J O M U ?<br />
D I E N E S T A V A J A D Z Ī B Ā M<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM].<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM].<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM].<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM].<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM]:<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM];<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM];<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM].<br />
Ministru kabinets 17.12.2013. sēdē 166 atbalstīja finanšu konsultanta (Societe Generale) ieteikto<br />
Citadele bankas pārdošanas stratēģiju, kas paredzēja akciju dual track pārdošanas procesu (plaša<br />
mēroga aktivitātes), lai gan Ministru kabineta rīcībā nebija informācijas:<br />
kas pamato nepieciešamību plānot no sākotnējās atšķirīgu Citadele bankas pārdošanas<br />
stratēģiju, bet konsultantu (iepriekšējā konsultanta Nomura un Societe Generale viedokļi par<br />
sākotnējo publisko piedāvājuma lietderību bija pretēji – Nomura iepriekš bija norādījis IPO<br />
procesam ir ievērojami lielas izmaksas un maz ticama lielu ārvalstu investoru iesaistīšanās);<br />
vai ir izvērtēta iespēja šādu stratēģiju īstenot un Citadele bankas pārdošanu noslēgt ar Eiropas<br />
Komisiju saskaņotajā termiņā, proti – līdz 30.09.2014. iegūt investoru saistošos piedāvājumus;<br />
kādas ir paredzamās šāda mēroga aktivitāšu izmaksas.<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM]:<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM];<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM];<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM];<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM].<br />
11.tabula. [DIENESTA VAJADZĪBĀM].<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM].<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM].<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM].<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM].<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM].<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM].<br />
166 Ministru kabineta 17.12.2013. protokollēmums “Par akciju sabiedrību “Citadele banka”” (prot. Nr.67, 144.§).<br />
D I E N E S T A V A J A D Z Ī B Ā M<br />
60
V A I A K C I J U S A B I E D R Ī B A S “ C I T A D E L E B A N K A ” V A L S T I J P I E D E R O Š O K A P I T Ā L A<br />
D A Ļ U P Ā R D O Š A N A S P R O C E S S I R B I J I S T Ā D S , L A I V A L S T S I E G Ū T U M A K S I M Ā L I<br />
I E S P Ē J A M O L Ī D Z E K Ļ U A P J O M U ?<br />
D I E N E S T A V A J A D Z Ī B Ā M<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM].<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM]:<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM];<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM].<br />
Citadele bankas pārdošanas noslēgums<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM]:<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM];<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM];<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM].<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM].<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM].<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM].<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM].<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM].<br />
12.tabula. [DIENESTA VAJADZĪBĀM].<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM]:<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM];<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM];<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM];<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM].<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM]:<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM].<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM].<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM].<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM]:<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM];<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM];<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM];<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM].<br />
13.tabula. [DIENESTA VAJADZĪBĀM]<br />
D I E N E S T A V A J A D Z Ī B Ā M<br />
61
V A I A K C I J U S A B I E D R Ī B A S “ C I T A D E L E B A N K A ” V A L S T I J P I E D E R O Š O K A P I T Ā L A<br />
D A Ļ U P Ā R D O Š A N A S P R O C E S S I R B I J I S T Ā D S , L A I V A L S T S I E G Ū T U M A K S I M Ā L I<br />
I E S P Ē J A M O L Ī D Z E K Ļ U A P J O M U ?<br />
D I E N E S T A V A J A D Z Ī B Ā M<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM]:<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM];<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM].<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM].<br />
14.tabula [DIENESTA VAJADZĪBĀM].<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM].<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM].<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM]:<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM];<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM];<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM].<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM].<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM]:<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM];<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM];<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM]:<br />
◊ [DIENESTA VAJADZĪBĀM];<br />
◊ [DIENESTA VAJADZĪBĀM];<br />
◊ [DIENESTA VAJADZĪBĀM];<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM]:<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM];<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM].<br />
Tikai Citadele bankas pārdošanas noslēguma posmā Ministru kabinets novērtēja ERAB investīciju<br />
aizsardzības mehānisma (Put opcija) nozīmi. Lai arī informācija par sadarbības ar ERAB<br />
dokumentos ietvertajām ERAB garantijām Ekonomikas ministrijai, Finanšu ministrijai,<br />
Privatizācijas aģentūrai un konsultantiem bija pieejama no Citadele bankas dibināšanas brīža,<br />
iepriekš nevienā no Citadele bankas pārdošanas posmiem (pārdošanas uzsākšana, atlikšana un<br />
atsākšana) šis faktors nav ticis pietiekami un savlaicīgi novērtēts. Ieilgstot Citadele bankas<br />
pārdošanai Put opcijas vērtība bija pieaugusi no 102,9 milj. euro (07.08.2012. aprēķinātā vērtība)<br />
līdz 113,26 milj. euro (26.06.2014. aprēķinātā vērtība). Arī šis faktors, ka saistību apmērs pieaug<br />
proporcionāli pārdošanas procesa ilgumam, nav ticis nevienā no procesa posmiem vērtēts kā būtisks<br />
un pārdošanas procesu ietekmējošs.<br />
D I E N E S T A V A J A D Z Ī B Ā M<br />
62
V A I A K C I J U S A B I E D R Ī B A S “ C I T A D E L E B A N K A ” V A L S T I J P I E D E R O Š O K A P I T Ā L A<br />
D A Ļ U P Ā R D O Š A N A S P R O C E S S I R B I J I S T Ā D S , L A I V A L S T S I E G Ū T U M A K S I M Ā L I<br />
I E S P Ē J A M O L Ī D Z E K Ļ U A P J O M U ?<br />
D I E N E S T A V A J A D Z Ī B Ā M<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM]:<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM];<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM];<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM];<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM];<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM]:<br />
◊ [DIENESTA VAJADZĪBĀM];<br />
◊ [DIENESTA VAJADZĪBĀM].<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM].<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM].<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM].<br />
Valdības lēmumus Citadele bankas pārdošanas noslēguma posmā būtiski ietekmēja saistību pret<br />
ERAB apmērs, kas izrietēja no ERAB pielīgtajām garantijām (Put opcija) un nevienā no<br />
iepriekšējiem Citadele bankas pārdošanas posmiem (pārdošanas uzsākšana, atlikšana un atsākšana)<br />
nebija pietiekami un savlaicīgi novērtēts. Pārdošanas noslēgumā saistību apmērs pret ERAB ieguva<br />
izšķirošu lomu lēmuma pieņemšanai par Citadele bankas investora izvēli, kā rezultātā pārdošanas<br />
process un tā iznākums kļuva atkarīgs no viena konkrēta investora, ar ko ERAB bija gatavs turpināt<br />
sadarbību.<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM]:<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM];<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM];<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM].<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM]:<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM];<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM];<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM].<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM]:<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM].<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM];<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM]:<br />
◊ [DIENESTA VAJADZĪBĀM];<br />
D I E N E S T A V A J A D Z Ī B Ā M<br />
63
V A I A K C I J U S A B I E D R Ī B A S “ C I T A D E L E B A N K A ” V A L S T I J P I E D E R O Š O K A P I T Ā L A<br />
D A Ļ U P Ā R D O Š A N A S P R O C E S S I R B I J I S T Ā D S , L A I V A L S T S I E G Ū T U M A K S I M Ā L I<br />
I E S P Ē J A M O L Ī D Z E K Ļ U A P J O M U ?<br />
D I E N E S T A V A J A D Z Ī B Ā M<br />
◊ [DIENESTA VAJADZĪBĀM].<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM].<br />
Ne 09.09.2014. Ministru kabinetā izskatītais informatīvais ziņojums, ne Ekonomikas ministrijas<br />
pavadvēstule nesatur vērtējumu par turpmāko nepieciešamo rīcību un uzdevumiem saistībā ar<br />
Citadele bankas pārdošanas norisi. Savukārt atbilstoši turpmāk Ministru kabineta 16.09.2014. sēdē<br />
izskatītajā ziņojumā sniegtajai informācijai ir secināms, ka tika uzsākta alternatīvo iespēju<br />
izskatīšana, lai Citadele banka tiktu pārdota Eiropas Komisijas noteiktajos termiņos. Minētais<br />
norāda uz to, ka iepriekš piešķirtā ekskluzivitāte vienam investoram sākotnēji netika pietiekami<br />
novērtēta, kā arī uz to, ka ne Privatizācijas aģentūra, ne piesaistītie konsultanti (Societe Generale un<br />
Linklaters) nav nodrošinājuši Citadele bankas pārdošanas procesa koordināciju un uzraudzību tādā<br />
veidā, lai Ekonomikas ministrijas rīcībā būtu nepieciešamā informācija, ko iesniegt tālāka lēmuma<br />
pieņemšanai Ministru kabinetā.<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM]:<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM]:<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM];<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM].<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM]:<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM];<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM];<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM]:<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM];<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM]:<br />
◊ [DIENESTA VAJADZĪBĀM];<br />
◊ [DIENESTA VAJADZĪBĀM].<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM].<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM]:<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM]:<br />
◊ [DIENESTA VAJADZĪBĀM];<br />
◊ [DIENESTA VAJADZĪBĀM];<br />
◊ [DIENESTA VAJADZĪBĀM].<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM].<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM]:<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM];<br />
D I E N E S T A V A J A D Z Ī B Ā M<br />
64
V A I A K C I J U S A B I E D R Ī B A S “ C I T A D E L E B A N K A ” V A L S T I J P I E D E R O Š O K A P I T Ā L A<br />
D A Ļ U P Ā R D O Š A N A S P R O C E S S I R B I J I S T Ā D S , L A I V A L S T S I E G Ū T U M A K S I M Ā L I<br />
I E S P Ē J A M O L Ī D Z E K Ļ U A P J O M U ?<br />
D I E N E S T A V A J A D Z Ī B Ā M<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM].<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM].<br />
15.tabula. [DIENESTA VAJADZĪBĀM].<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM];<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM]:<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM];<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM].<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM]:<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM];<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM].<br />
Pārdošanas noslēgumā Citadele bankas pārdošanas process bija nonācis atkarībā no viena investora<br />
un lai arī tiek izskatītas alternatīvas (atsākt sarunas ar citu investoru un Eiropas Komisiju par<br />
Komisijas noteiktā termiņa pārskatīšanu), to īstenošana ar Eiropas Komisiju saskaņotajā termiņā –<br />
līdz 30.09.2014., praktiski nav iespējama.<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM]:<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM]:<br />
◊ [DIENESTA VAJADZĪBĀM];<br />
◊ [DIENESTA VAJADZĪBĀM].<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM]:<br />
◊ [DIENESTA VAJADZĪBĀM].<br />
◊ [DIENESTA VAJADZĪBĀM]:<br />
• [DIENESTA VAJADZĪBĀM];<br />
• [DIENESTA VAJADZĪBĀM];<br />
◊ [DIENESTA VAJADZĪBĀM]:<br />
• [DIENESTA VAJADZĪBĀM];<br />
• [DIENESTA VAJADZĪBĀM].<br />
◊ [DIENESTA VAJADZĪBĀM];<br />
◊ [DIENESTA VAJADZĪBĀM].<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM]:<br />
◊ [DIENESTA VAJADZĪBĀM]:<br />
16.tabula. [DIENESTA VAJADZĪBĀM].<br />
D I E N E S T A V A J A D Z Ī B Ā M<br />
65
V A I A K C I J U S A B I E D R Ī B A S “ C I T A D E L E B A N K A ” V A L S T I J P I E D E R O Š O K A P I T Ā L A<br />
D A Ļ U P Ā R D O Š A N A S P R O C E S S I R B I J I S T Ā D S , L A I V A L S T S I E G Ū T U M A K S I M Ā L I<br />
I E S P Ē J A M O L Ī D Z E K Ļ U A P J O M U ?<br />
D I E N E S T A V A J A D Z Ī B Ā M<br />
◊ [DIENESTA VAJADZĪBĀM].<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM].<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM].<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM]:<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM];<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM];<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM].<br />
Privatizācijas aģentūra 17.04.2015. saņēma 74 699 223,05 euro no aģentūrai piederošo Citadele<br />
bankas akciju pircēja Ripplewood:<br />
74 000 000 euro kā akciju pārdošanas bāzes cenu;<br />
699 223,05 euro kā procentu maksājumu.<br />
Privatizācijas aģentūra 20.04.2015. no investora saņemto naudu pārskaitīja ERAB, lai norēķinātos<br />
par Latvijas Republikas saistībām pret ERAB (saistību kopējais apmērs 76 974 500,78 euro), ņemot<br />
vērā noslēgto papildu vienošanos.<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM].<br />
Revīzijā Valsts kontrole finanšu institūciju (banku, kredītiestāžu) darbības jautājumos izmantoja<br />
ekspertu pakalpojumus 167 . Viens no ekspertu uzdevumiem bija, izmantojot vismaz trīs vērtēšanas<br />
metodes, novērtēt Citadele banka iespējamo tirgus vērtību tās pārdošanas brīdī. Eksperti veica<br />
Citadele banka vērtības novērtējumu, izmantojot bankas finanšu prognozes un faktiskos datus par<br />
2013. un 2014.gadu, apstrādājot tos ar multiplu analīzes, diskontētās naudas plūsmas un tirgus<br />
analīzes metodēm. Eksperti norāda, ka nosakot Citadele banka galējo iespējamo tirgus vērtību, tika<br />
ņemtas vērā visas trīs izmantotās vērtēšanas metodes, apskatot arī atsevišķas salīdzināmās bankas,<br />
kurām ir sniegts valsts vai ERAB atbalsts vai ir veikta restrukturizācija. Rezultātā tika iegūtas<br />
dažādas bankas vērtības, no kurām tika noteikts diapazons, kas visticamāk atspoguļo AS “Citadele<br />
banka” tirgus cenu pārdošanas procesa laikā. Pamatojoties uz veikto analīzi un pieejamo<br />
informāciju, eksperti secināja, ka Citadele banka iespējamā tirgus vērtība tās pārdošanas brīdī bija<br />
ap 125 līdz 175 milj. euro, tas ir – bankas faktiskā pārdošanas cena visticamāk bija par 25 līdz<br />
75 milj. euro mazāka nekā tās iespējamā tirgus vērtība.<br />
3.attēls. [IEROBEŽOTAS PIEEJAMĪBAS INFORMĀCIJA].<br />
Tomēr vienlaikus ir jāņem vērā, ka novērtējumā netika iekļauti visi specifiskie 175 papildus riski un<br />
faktori, kuri varēja ietekmēt Citadele banka potenciālo pircēju viedokli par darījuma vērtību.<br />
146<br />
Piemēram, Citadele banka pārdošana varēja tikt vērtēta kā neraksturīgs gadījums, jo tā izveidojās<br />
Parex bankas restrukturizācijas rezultātā un tai tika sniegts valsts un ERAB atbalsts. Ekspertu<br />
vērtējumā investori šo faktu varēja interpretēt kā būtisku risku un līdz ar to pieprasīt cenas<br />
samazināšanu.<br />
167 Valsts kontroles un Personu apvienības - SIA “Civitta Latvija” un UAB “Civitta” 24.08.2015. līgums par ekspertu pakalpojumu<br />
sniegšanu finanšu institūciju (banku, kredītiestāžu) darbības jautājumos.<br />
D I E N E S T A V A J A D Z Ī B Ā M<br />
66
V A I A K C I J U S A B I E D R Ī B A S “ C I T A D E L E B A N K A ” V A L S T I J P I E D E R O Š O K A P I T Ā L A<br />
D A Ļ U P Ā R D O Š A N A S P R O C E S S I R B I J I S T Ā D S , L A I V A L S T S I E G Ū T U M A K S I M Ā L I<br />
I E S P Ē J A M O L Ī D Z E K Ļ U A P J O M U ?<br />
D I E N E S T A V A J A D Z Ī B Ā M<br />
Eksperti arī norāda uz faktoriem, kuru ietekme varētu radīt valstij lielākus zaudējumus, nekā būtu<br />
iespējams kompensēt ar augstāku pārdošanas cenu:<br />
ņemot vērā bankas Citadele lielo nozīmi Latvijas banku sektorā, pārdošanas procesa<br />
rezultāts bija jāsasniedz ar pēc iespējas mazāku risku apdraudēt Latvijas Republikas<br />
reputāciju un valsts banku nozares finanšu stabilitāti. Tādēļ bija nepieciešams ņemt vērā<br />
gan piedāvājumus iesniedzošo investoru reputāciju, gan finanšu stabilitāti;<br />
ņemot vērā pārdošanas procesa ieilgšanu, pēdējos mēnešos pirms Eiropas Komisijas<br />
noteiktajiem termiņiem vairs nebija citu drošu alternatīvu, kas izpildītu visus darījuma<br />
mērķus bez papildus riskiem.<br />
Valsts kontrole, pamatojoties uz revīzijā izvērtēto informāciju, secina, ka, ja savlaicīgi tiktu<br />
novērtēta visu būtisko nacionālās intereses ietekmējošo faktoru nozīme, būtu iespējams izvairīties<br />
no piespiedu pārdošanas, par ko Citadele bankas pārdošanas process izvērtās tā noslēgumā.<br />
Situācijā, kad Citadele bankas pārdošanu noteica Latvijas Republikas uzņemtās saistības pret<br />
Eiropas Komisiju, ietekmēja sadarbības dokumentos ar ERAB noteiktās saistības un garantētā<br />
investīciju aizsardzība, jau sākotnēji, tas ir: (1) 19.01.2010. pieņemot lēmumu par Parex bankas<br />
pārdošanu un restrukturizācijas plāna sagatavošanu; (2) 14.04.2010. apstiprinot Koncepciju “Par<br />
akciju sabiedrības “Parex banka” restrukturizāciju, bankas pārdošanas cena bija jāvērtē kopsakarā ar<br />
minēto saistību izpildi, vienlaikus izvirzot arī mērķi Citadele bankas pārdošanas procesu pabeigt ar<br />
vismazākajām iespējamām izmaksām.<br />
5. Līdzekļi Parex bankas restrukturizācijas procesa finansēšanai<br />
Saskaņā ar Ministru kabinetā pieņemto lēmumu Privatizācijas aģentūra 26.02.2009. ieguva<br />
izšķirošu ietekmi un līdzdalību Parex bankā, no valsts akciju sabiedrības “Latvijas Hipotēku un<br />
zemes banka” pārņemot 85,15% Parex bankas akciju, par to samaksājot 2 latus (2,85 euro) +<br />
0,01 euro.<br />
5.1. Valsts kases noguldījumi<br />
Ministru kabinets 10.03.2009. sēdē noteica 168 , ka Valsts kasei jānodrošina noguldījuma izvietošana<br />
Parex bankā, lai tā varētu atmaksāt sindicētos kredītus, ņemot vērā sindicēto kredītu devēju<br />
iesniegto piedāvājumu. [IEROBEŽOTAS PIEEJAMĪBAS INFORMĀCIJA].<br />
Kopumā saskaņā ar Ministru kabineta lēmumiem Valsts kase bija noguldījusi Parex bankā un<br />
Citadele bankā 1540 milj. euro 169 , no tiem 2011.gada beigās 608,7 milj. euro tika transformēti no<br />
noguldījumiem uz slēgtām obligācijām.<br />
168 Ministru kabineta 10.03.2009. sēdes protokollēmums (prot. Nr.17, 68.§ “Par akciju sabiedrību “Parex banka””).<br />
D I E N E S T A V A J A D Z Ī B Ā M<br />
67
V A I A K C I J U S A B I E D R Ī B A S “ C I T A D E L E B A N K A ” V A L S T I J P I E D E R O Š O K A P I T Ā L A<br />
D A Ļ U P Ā R D O Š A N A S P R O C E S S I R B I J I S T Ā D S , L A I V A L S T S I E G Ū T U M A K S I M Ā L I<br />
I E S P Ē J A M O L Ī D Z E K Ļ U A P J O M U ?<br />
D I E N E S T A V A J A D Z Ī B Ā M<br />
[IEROBEŽOTAS PIEEJAMĪBAS INFORMĀCIJA]:<br />
[IEROBEŽOTAS PIEEJAMĪBAS INFORMĀCIJA];<br />
[IEROBEŽOTAS PIEEJAMĪBAS INFORMĀCIJA].<br />
4.attēls. [IEROBEŽOTAS PIEEJAMĪBAS INFORMĀCIJA].<br />
Veiktās restrukturizācijas rezultātā no 01.08.2010. Parex banka turpināja darbību kā “risinājuma<br />
banka”, bet no 10.05.2012. – kā akciju sabiedrība “Reverta”. [IEROBEŽOTAS PIEEJAMĪBAS<br />
INFORMĀCIJA].<br />
Ministru kabinets 27.12.2011. pieņēma lēmumu 170 par valsts atbalsta noguldījumu konvertēšanu par<br />
vērtspapīriem (obligācijām) kā valsts interesēm atbilstošāko risinājumu, kā rezultātā 29.12.2011.<br />
Valsts kases noguldījuma atlikums ”. [IEROBEŽOTAS PIEEJAMĪBAS INFORMĀCIJA] tika<br />
konvertēts par vērtspapīriem (obligācijām).<br />
5.2. Valsts aizdevumi<br />
Valsts kase Privatizācijas aģentūrai līdz 28.12.2010. kopumā bija izsniegusi valsts aizdevumus<br />
359 470 000 latu (511 479 729,77 euro) apmērā 171 . No saņemtajiem līdzekļiem Privatizācijas<br />
aģentūra:<br />
196 500 000 latu (279 594 310,80 euro) ieguldīja Parex bankas pamatkapitālā 172 ;<br />
50 270 000 latu (71 527 765,92 euro) ieguldīja Parex bankas subordinētajā kapitālā 173 ;<br />
103 000 000 latu (146 555 796,49 euro) ieguldīja Citadele bankas pamatkapitālā 174 ;<br />
169 Maksimālais vienlaicīgi izsniegtais noguldījumu apmērs nav pārsniedzis 1 191 395 594,02 euro ekviv. apmēru.<br />
170 Ministru kabineta 27.12.2011. sēdes protokollēmums (prot. Nr.76, 67.§ “Par rīcību saistībā ar valsts atbalstu, kas sniegts<br />
noguldījumu veidā, lai nodrošinātu alternatīvas B ieviešanu akciju sabiedrības “Parex banka” turpmākajā restrukturizācijas<br />
periodā”).<br />
171 Privatizācijas aģentūras gada pārskats par 2009.gadu un 2010.gadu.<br />
172 Privatizācijas aģentūras gada pārskats par 2009.gadu.<br />
173 Privatizācijas aģentūras gada pārskats par 2009.gadu.<br />
174 Privatizācijas aģentūras gada pārskats par 2010.gadu.<br />
D I E N E S T A V A J A D Z Ī B Ā M<br />
68
V A I A K C I J U S A B I E D R Ī B A S “ C I T A D E L E B A N K A ” V A L S T I J P I E D E R O Š O K A P I T Ā L A<br />
D A Ļ U P Ā R D O Š A N A S P R O C E S S I R B I J I S T Ā D S , L A I V A L S T S I E G Ū T U M A K S I M Ā L I<br />
I E S P Ē J A M O L Ī D Z E K Ļ U A P J O M U ?<br />
N A V K L A S I F I C Ē T S<br />
9 700 000 latu (13 801 856,56 euro) ieguldīja Parex bankas pamatkapitālā pēc bankas<br />
sadalīšanas 175 .<br />
Valsts aizdevumi<br />
2009.gadā<br />
306,3<br />
2010. gadā<br />
205,2<br />
511,5<br />
5.attēls. Valsts aizdevumi Privatizācijas aģentūrai, milj. euro.<br />
Valsts aizdevuma Privatizācijas aģentūrai izlietojums Parex bankas darbības<br />
nodrošināšanai<br />
Ministru kabinets 24.03.2009. pieņēma lēmumu 176 , lai nodrošinātu Parex bankas kapitāla<br />
pietiekamību:<br />
valstij netieši ar Privatizācijas aģentūras starpniecību palielināt būtisku līdzdalību Parex<br />
bankā, iegādājoties jaunās emisijas vārda 165 000 000 akcijas ar balsstiesībām par<br />
nominālvērtību 1 lats (1,42 euro) 177 ;<br />
Privatizācijas aģentūrai veikt ieguldījumu Parex bankas subordinētajā kapitālā<br />
62 000 000 latu (88 218 052,26 euro) apmērā;<br />
izsniegt aizdevumu Privatizācijas aģentūrai, lai aģentūra varētu palielināt līdzdalību Parex<br />
bankā un ieguldīt subordinētajā kapitālā, 227 000 000 latu (322 991 901,01 euro) apmērā ar<br />
nosacījumiem:<br />
◊ aizdevums tiek izsniegts uz septiņiem gadiem;<br />
◊ aizdevumam piemērot procentu likmi, kas noteikta, pamatojoties uz Valsts kases<br />
aizņemšanās izmaksām, kurām pieskaitīti 0,5% gadā;<br />
◊ Privatizācijas aģentūrai, saņemot līdzekļus no Parex bankas akciju pārdošanas, tos<br />
novirzīt šī aizdevuma pirmstermiņa atmaksai;<br />
◊ aizdevums tiek izsniegts, paredzot nodrošinājumu ar attiecīgu skaitu Privatizācijas<br />
aģentūras īpašumā esošo Parex bankas akciju un attiecīgiem prasījumiem, kas izriet no<br />
Privatizācijas aģentūras ieguldījuma Parex bankas subordinētajā kapitālā.<br />
175 Privatizācijas aģentūras gada pārskats par 2010.gadu.<br />
176 Ministru kabineta 24.03.2009. sēdes protokollēmums (prot. Nr.21, 76.§ “Par akciju sabiedrību “Parex banka””).<br />
177 Pēc Kredītiestāžu likuma 59. 5 panta pirmās daļas spēkā stāšanās un Eiropas Komisijas lēmuma par plānotā atbalsta saderību ar<br />
Eiropas Kopienas dibināšanas līguma nosacījumiem (atzīts par spēkā neesošu saskaņā ar Satversmes tiesas 19.10.2011. spriedumu,<br />
izslēgts ar 22.03.2012. likumu).<br />
N A V K L A S I F I C Ē T S<br />
69
V A I A K C I J U S A B I E D R Ī B A S “ C I T A D E L E B A N K A ” V A L S T I J P I E D E R O Š O K A P I T Ā L A<br />
D A Ļ U P Ā R D O Š A N A S P R O C E S S I R B I J I S T Ā D S , L A I V A L S T S I E G Ū T U M A K S I M Ā L I<br />
I E S P Ē J A M O L Ī D Z E K Ļ U A P J O M U ?<br />
D I E N E S T A V A J A D Z Ī B Ā M<br />
21.05.2009. tika noslēgts Aizdevuma līgums Nr.A1/1/09/159 starp Latvijas Republiku (finanšu<br />
ministra personā) un Privatizācijas aģentūru par valsts aizdevumu 227 000 000 latu<br />
(322 991 901,01 euro) apmērā, paredzot, ka:<br />
līdz 165 000 000 lati (234 773 848,75 euro) tiks ieguldīti Parex bankas pamatkapitālā;<br />
līdz 62 000 000 lati (88 218 052,26 euro) tiks ieguldīti Parex bankas subordinētajā kapitālā.<br />
Privatizācijas aģentūra no Valsts kases saņēma aizdevumu kopumā 215 270 000 latu<br />
(306 301 614,68 euro), no tiem Privatizācijas aģentūra 178 :<br />
165 000 000 latu (234 773 848,75 euro) ir izlietojusi, lai palielinātu līdzdalību Parex bankā,<br />
ieguldot tās pamatkapitālā;<br />
izsniegusi aizdevumu Parex bankai 50 270 000 latu (71 527 765,92 euro) apmērā 179 .<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM].<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM].<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM]:<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM];<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM];<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM];<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM].<br />
Rezultātā Valsts kase 26.02.2010. izsniedza 180 Privatizācijas aģentūrai aizdevumu 31 500 000 latu<br />
(44 820 462,03 euro) apmērā, ko Privatizācijas aģentūra 26.02.2010. ieguldīja Parex bankas<br />
pamatkapitālā, iegādājoties 31 500 000 vārda akcijas bez balsstiesībām.<br />
Papildus minētajam, lai nodrošinātu Parex bankas kapitāla pietiekamību Ministru kabinets<br />
24.03.2009. sēdē 181 noteica, ka Privatizācijas aģentūrai jāveic ieguldījums Parex bankas<br />
subordinētajā kapitālā 62 000 000 latu (88 218 052,26 euro) apmērā. Savukārt lai Privatizācijas<br />
aģentūra varētu šādu ieguldījumu veikt finanšu ministram tika uzdots 182 saskaņā ar Likuma par<br />
budžeta un finanšu vadību 183 nosacījumiem izsniegt aizdevumu Privatizācijas aģentūrai.<br />
Faktiski Valsts kase Privatizācijas aģentūrai izsniedza aizdevumu 50 270 000 latu<br />
(71 527 765,92 euro) apmērā un Privatizācijas aģentūra 22.05.2009. šos līdzekļus ieguldīja Parex<br />
bankas subordinētajā kapitālā saskaņā ar 22.05.2009. noslēgto līgumu.<br />
Starp Parex banku un Privatizācijas aģentūru noslēgtajā aizdevuma līgumā 184 ir noteikts:<br />
līgums noslēgts ievērojot, ka:<br />
◊ Ministru kabinets ar 24.03.2009. sēdes lēmuma (protokols Nr.21 76.§) “Par akciju<br />
sabiedrību “Parex banka”” 3.2.punktu nolēma, lai nodrošinātu Parex bankas kapitāla<br />
178 Privatizācijas aģentūras gada pārskats par 2009.gadu.<br />
179 Starp Privatizācijas aģentūru un Parex banku 22.05.2009. noslēgts Aizdevuma līgumu par aizdevuma līdz 62 000 000 latu<br />
(88 218 052,26 euro) apmērā izsniegšanu.<br />
180 Starp Latvijas Republiku (finanšu ministra personā) un Privatizācijas aģentūru 26.02.2010. noslēgts Aizdevuma līgums<br />
Nr.A1/1/10/183 par valsts aizdevumu 31 500 000 latu (44 820 462,03 euro) apmērā.<br />
181 Ministru kabineta 24.03.2009. sēdes protokollēmums (prot. Nr.21, 76.§ “Par akciju sabiedrību “Parex banka””) 3.2.punkts.<br />
182 Ministru kabineta 24.03.2009. sēdes protokollēmums (prot. Nr.21, 76.§ “Par akciju sabiedrību “Parex banka””) 4.punkts.<br />
183<br />
Likuma par budžetu un finanšu vadību 36.panta sestā daļa.<br />
184 22.05.2009. Aizdevuma līgums bez numura noslēgts starp Parex banku un Privatizācijas aģentūru.<br />
D I E N E S T A V A J A D Z Ī B Ā M<br />
70
V A I A K C I J U S A B I E D R Ī B A S “ C I T A D E L E B A N K A ” V A L S T I J P I E D E R O Š O K A P I T Ā L A<br />
D A Ļ U P Ā R D O Š A N A S P R O C E S S I R B I J I S T Ā D S , L A I V A L S T S I E G Ū T U M A K S I M Ā L I<br />
I E S P Ē J A M O L Ī D Z E K Ļ U A P J O M U ?<br />
N A V K L A S I F I C Ē T S<br />
pietiekamību, uzdot Privatizācijas aģentūrai veikt ieguldījumu Parex bankas<br />
subordinētajā kapitālā 88 218 052,26 euro apmērā;<br />
◊ Eiropas Komisija ar 11.05.2009. lēmumu par plānotā atbalsta saderību ar Eiropas<br />
Kopienas dibināšanas līguma nosacījumiem ir atļāvusi Latvijas Republikai glābšanas<br />
fāzē ieguldīt līdzekļus Parex bankas pamatkapitālā un subordinētajā kapitālā.<br />
Privatizācijas aģentūra pa daļām izsniedz Parex bankai aizdevumu līdz 88 218 052,26 euro<br />
apmērā 185 ;<br />
puses vienojas, ka katras izsniegtās aizdevuma daļas atmaksas termiņš ir dienā, kad beidzas<br />
7.(septītais) gads no tā izsniegšanas dienas 186 ;<br />
Parex banka apņemas maksāt procentus, piemērojot 15,16% lielu likmi gadā, procentu<br />
aprēķināšanas periods ir kalendārais mēnesis 187 ;<br />
aizdevuma summu 71 527 765,92 euro apmērā izsniedz bez citiem nosacījumiem, savukārt<br />
atlikušo summu 16 690 286,34 euro apmērā – no Latvijas Republikas šim mērķim saņemtā<br />
aizdevuma apmērā ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc tam, kad Privatizācijas aģentūra ir<br />
saņēmusi no Latvijas Republikas Valsts kases naudas līdzekļus atlikušās aizdevuma daļas<br />
izsniegšanai Parex bankai 188 .<br />
Pie līguma ir slēgtas četras vienošanās pamatā nosakot maksājamo % likmju maiņu un aizdevuma<br />
atmaksas termiņa pagarinājumu.<br />
Kopumā līdz Citadele bankas dibināšanai Valsts kase atbilstoši Ministru kabineta lēmumiem bija<br />
aizdevumu veidā izsniegusi Privatizācijas aģentūrai 246 770 000 latus (351 122 076,72 euro), no<br />
kuriem:<br />
196 500 000 latu (279 594 310,80 euro) Privatizācijas aģentūra ieguldījusi Parex bankas<br />
pamatkapitālā;<br />
50 270 000 latu (71 527 765,92 euro) Privatizācijas aģentūra ieguldījusi Parex bankas<br />
subordinētajā kapitālā.<br />
185 22.05.2009. Aizdevuma līguma bez numura, kas noslēgts starp Parex banku un Privatizācijas aģentūru, 1.1.punkts.<br />
186 22.05.2009. Aizdevuma līguma bez numura, kas noslēgts starp Parex banku un Privatizācijas aģentūru, 1.2.punkts.<br />
187 22.05.2009. Aizdevuma līguma bez numura, kas noslēgts starp Parex banku un Privatizācijas aģentūru, 2.1., 2.4.punkts.<br />
188 22.05.2009. Aizdevuma līguma bez numura, kas noslēgts starp Parex banku un Privatizācijas aģentūru, 3.punkts.<br />
N A V K L A S I F I C Ē T S<br />
71
V A I A K C I J U S A B I E D R Ī B A S “ C I T A D E L E B A N K A ” V A L S T I J P I E D E R O Š O K A P I T Ā L A<br />
D A Ļ U P Ā R D O Š A N A S P R O C E S S I R B I J I S T Ā D S , L A I V A L S T S I E G Ū T U M A K S I M Ā L I<br />
I E S P Ē J A M O L Ī D Z E K Ļ U A P J O M U ?<br />
N A V K L A S I F I C Ē T S<br />
2009.gadā<br />
izsniegts<br />
aizdevums +306<br />
2010.gadā<br />
izsniegts<br />
aizdevums +45<br />
Kopā izsniegts<br />
aizdevums<br />
+351<br />
• 234 ieguldīti<br />
Parex bankas<br />
pamatkapitālā<br />
• 72 ieguldīti<br />
Parex bankas<br />
subordinētajā<br />
kapitālā<br />
• 45 ieguldīti<br />
Parex bankas<br />
pamatkapitālā<br />
• 279 ieguldīti<br />
Parex bankas<br />
pamatkapitālā<br />
• 72 ieguldīti<br />
Parex bankas<br />
subordinētajā<br />
kapitālā<br />
6.attēls. Valsts aizdevumi Privatizācijas aģentūrai un to izlietojums līdz Citadele bankas dibināšanai, milj. euro.<br />
Valsts aizdevuma Privatizācijas aģentūrai izlietojums Citadele bankas dibināšanai<br />
Ar Ministru kabineta tiesību aktu 189 tika apstiprināta koncepcija “Par akciju sabiedrības “Parex<br />
banka” restrukturizāciju”, paredzot Parex bankas restrukturizācijas modeļa “Jaunās bankas<br />
nodalīšana” ieviešanu, nodalot Parex bankas kvalitatīvos aktīvus.<br />
01.06.2010. sēdē Ministru kabinets atbalstīja 190 jaunas kredītiestādes izveidošanu, dibinot to kā<br />
Privatizācijas aģentūrai 100% piederošu kredītiestādi ar pamatkapitālu 4 milj. latu (5,69 milj. euro).<br />
Ministru kabineta 01.06.2010. sēdē 191 tika arī nolemts, ka, lai Privatizācijas aģentūra varētu īstenot<br />
“Jaunās bankas” dibināšanu ar pamatkapitālu 4 milj. latu (5,69 milj. euro) 192 un varētu palielināt<br />
līdzdalību “Jaunajā bankā” līdz Valsts atbalsta restrukturizācijas plānā paredzētajiem apmēriem (tas<br />
ir līdz 103 milj. latu (146,56 milj. euro) 193 , finanšu ministram atbilstoši likumā 194 noteiktajai<br />
kārtībai izsniegt aizdevumu Privatizācijas aģentūrai, ievērojot šādus nosacījumus:<br />
aizdevums tiek izsniegts uz septiņiem gadiem;<br />
aizdevumam piemērot procentu likmi, kas noteikta, pamatojoties uz Valsts kases<br />
aizņemšanās procentu likmēm, kuras nosaka atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem 195 un<br />
kurām pieskaitīti 0,5% gadā;<br />
aizdevums tiek izsniegts, paredzot nodrošinājumu ar attiecīgu skaitu Privatizācijas<br />
aģentūras īpašumā esošajām Parex bankas un “Jaunās bankas” akcijām un attiecīgiem<br />
prasījumiem, kas izriet no Privatizācijas aģentūras ieguldījuma attiecīgo bankas<br />
subordinētajā kapitālā.<br />
189 Ministru kabineta 14.04.2010. rīkojums Nr.208 “Par koncepciju “Par akciju sabiedrības “Parex banka” restrukturizāciju”” (prot.<br />
Nr.15, 77.§) [IP].<br />
190 Ministru kabineta 01.06.2010. sēdes protokollēmums (prot. Nr.28, 57.§ “Par akciju sabiedrību “Parex banka””).<br />
191 Ministru kabineta 01.06.2010. sēdes protokollēmums (prot. Nr.28, 57.§ “Par akciju sabiedrību “Parex banka””).<br />
192 Ministru kabineta 01.06.2010. sēdes protokollēmuma (prot. Nr.28, 57.§ “Par akciju sabiedrību “Parex banka””) 1.punkts.<br />
193 Ministru kabineta 01.06.2010. sēdes protokollēmuma (prot. Nr.28, 57.§ “Par akciju sabiedrību “Parex banka””) 3.punkts.<br />
194<br />
Likuma par budžetu un finanšu vadību 36.panta sestā daļa.<br />
195 Ministru kabineta 19.01.2010. noteikumi Nr.63 “Valsts aizdevumu izsniegšanas un apkalpošanas kārtība”, spēkā līdz 07.07.2015.<br />
N A V K L A S I F I C Ē T S<br />
72
V A I A K C I J U S A B I E D R Ī B A S “ C I T A D E L E B A N K A ” V A L S T I J P I E D E R O Š O K A P I T Ā L A<br />
D A Ļ U P Ā R D O Š A N A S P R O C E S S I R B I J I S T Ā D S , L A I V A L S T S I E G Ū T U M A K S I M Ā L I<br />
I E S P Ē J A M O L Ī D Z E K Ļ U A P J O M U ?<br />
N A V K L A S I F I C Ē T S<br />
Pamatojoties uz Ministru kabineta lēmumu 196 , Privatizācijas aģentūra 19.06.2010. pieņēma lēmumu<br />
dibināt Citadele banku ar pamatkapitālu 4 milj. latu (5,69 milj. euro). Finanšu un kapitāla tirgus<br />
komisijas padome, ievērojot Ministru kabineta lēmumus 197, nolēma 198 izsniegt Citadele bankai<br />
licenci kredītiestādes darbībai.<br />
Ar Eiropas Komisiju saskaņotajā Valsts atbalsta restrukturizācijas plānā maksimālais valsts atbalsta<br />
apmērs ieguldījumam Citadele bankas kapitālā ir 103 milj. latu (146,56 milj. euro) 199 .<br />
Rezultātā, pamatojoties uz starp Latvijas Republiku (finanšu ministra personā) un Privatizācijas<br />
aģentūru 18.06.2010. noslēgto Aizdevuma līgumu Nr.A1/1/10/443, Valsts kase 18.06.2010.<br />
izsniedza Privatizācijas aģentūrai aizdevumu 4 000 000 latu (5 691 487,24 euro) apmērā<br />
ieguldīšanai Citadele banka pamatkapitālā 200 .<br />
Savukārt 28.07.2010. starp Latvijas Republiku (finanšu ministra personā) un Privatizācijas aģentūru<br />
tika noslēgts vēl viens Aizdevuma līgums Nr.A1/1/10/582. Atbilstoši līguma nosacījumiem Valsts<br />
kase 28.07.2010. ir izsniegusi Privatizācijas aģentūrai aizdevumu 99 000 000 latu<br />
(140 864 309,25 euro) apmērā, lai palielinātu Privatizācijas aģentūras līdzdalību Citadele bankā 201 .<br />
Saņemtos naudas līdzekļus kopumā 103 000 000 latu (146 555 796,49 euro) Privatizācijas aģentūra<br />
ieguldīja Citadele bankas pamatkapitālā 202 .<br />
Kopumā Citadele bankas dibināšanai un pamatkapitāla palielināšanai Valsts kase atbilstoši Ministru<br />
kabineta lēmumiem aizdevuma veidā izsniedza Privatizācijas aģentūrai 103 000 000 latus<br />
(146 555 796,49 euro).<br />
2010.gadā izsniegts<br />
aizdevums<br />
+146,6<br />
•146,6 ieguldīti Citadele<br />
bankas pamatkapitālā<br />
7.attēls. Valsts aizdevums Privatizācijas aģentūrai un tā izlietojums, milj. euro.<br />
196 Ministru kabineta 01.06.2010. protokollēmums “Par akciju sabiedrību “Parex banka”” (prot. Nr.28, 57.§).<br />
197 Ministru kabineta 23.03.2010. protokollēmums “Par akciju sabiedrību “Parex banka”” (prot. Nr.15, 77.§) un Ministru kabineta<br />
01.06.2010. protokollēmums “Par akciju sabiedrību “Parex banka”” (prot. Nr.28, 57.§).<br />
198 Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes lēmums Nr.179 (prot. Nr.26, 2.p) izsniegt Akciju sabiedrībai “Citadele banka”<br />
licenci kredītiestādes darbībai.<br />
199<br />
Informatīvais ziņojums “Par akciju sabiedrības “Parex banka” restrukturizācijas plāna ieviešanas gaitu” (13.lpp), skatīts Ministru<br />
kabineta 27.07.2010. sēdē (prot. Nr.38, 81.§ “Par informatīvo ziņojumu “Par akciju sabiedrības “Parex banka” restrukturizācijas<br />
plāna ieviešanas gaitu”).<br />
200 Privatizācijas aģentūras sniegtie dati.<br />
201 Privatizācijas aģentūras sniegtie dati.<br />
202 Privatizācijas aģentūras gada pārskats par 2010.gadu.<br />
N A V K L A S I F I C Ē T S<br />
73
V A I A K C I J U S A B I E D R Ī B A S “ C I T A D E L E B A N K A ” V A L S T I J P I E D E R O Š O K A P I T Ā L A<br />
D A Ļ U P Ā R D O Š A N A S P R O C E S S I R B I J I S T Ā D S , L A I V A L S T S I E G Ū T U M A K S I M Ā L I<br />
I E S P Ē J A M O L Ī D Z E K Ļ U A P J O M U ?<br />
N A V K L A S I F I C Ē T S<br />
Valsts aizdevuma Privatizācijas aģentūrai izlietojums “Risinājuma bankas” – Parex<br />
bankas (vēlāk Reverta) darbības nodrošināšanai<br />
Kopumā līdz 31.12.2010. “Risinājuma bankas” (Parex banka, vēlāk Reverta) kapitāla pietiekamības<br />
nodrošināšanai un pamatkapitāla palielināšanai Valsts kase atbilstoši Ministru kabineta lēmumam<br />
bija aizdevuma veidā izsniegusi Privatizācijas aģentūrai 9 700 000 latus (13 801 856,56 euro).<br />
01.08.2010. veiktās rekonstrukcijas rezultātā Parex banka turpināja darbību kā “risinājuma banka”<br />
ar mērķi atgūt tās glābšanā ieguldītos valsts līdzekļus. Vienlaicīgi tika pārtraukti tādi kredītiestādēm<br />
raksturīgi pakalpojumi kā kontu un depozītu apkalpošana, kredītu izsniegšana un citi. No šī brīža<br />
par Parex bankas darbības vienīgo mērķi kļūst atgūto līdzekļu apjoms. 203<br />
15.03.2012. Finanšu un kapitāla tirgus komisija atbalstīja Parex bankas lūgumu un anulēja bankas<br />
kredītiestādes licenci. 204<br />
No 10.05.2012. Parex banka savu darbību turpina kā akciju sabiedrība “Reverta”. 205<br />
30.11.2010., jau pēc Parex bankas sadalīšanas “risinājuma bankā” un “jaunajā bankā”, Ministru<br />
kabinets atkal izskatīja 206 jautājumu par Parex bankas kapitāla pietiekamību un nolēma atļaut<br />
Privatizācijas aģentūrai palielināt būtisku līdzdalību Parex bankā, iegādājoties jaunās emisijas<br />
9 700 000 vārda akcijas ar balsstiesībām par vienas akcijas nominālvērtību 1 lats, iepriekš saņemot<br />
ERAB rakstisku piekrišanu. Lai Privatizācijas aģentūra varētu realizēt šī lēmuma izpildi, finanšu<br />
ministram uzdots nodrošināt aizdevuma izsniegšanu Privatizācijas aģentūrai 9 700 000 latu<br />
(13 801 856,56 euro) apmērā ieguldīšanai Parex bankas pamatkapitālā. Rezultātā Valsts kase<br />
28.12.2010. izsniedza aizdevumu 207 Privatizācijas aģentūrai 9 700 000 latu (13 801 856,56 euro)<br />
apmērā, kuru Privatizācijas aģentūra 28.12.2010. ieguldīja Parex bankas pamatkapitālā 208 .<br />
2010.gadā izsniegts<br />
aizdevums<br />
+13,8<br />
•13,8 ieguldīti<br />
Parex bankas<br />
pamatkapitālā (pēc<br />
bankas<br />
sadalīšanas)<br />
203 Informācija pieejama: www.reverta.lv/lv/company/, aplūkots: 07.07.2016.<br />
204 Informācija pieejama: www.reverta.lv/lv/company/, aplūkots: 07.07.2016.<br />
205 Informācija pieejama: https://www.lursoft.lv/lapsaext?act=UR_NAME&code=000307459&l=lv, aplūkots: 07.07.2016.<br />
206 Ministru kabineta 30.11.2010. sēdes protokollēmums (prot. Nr.69, 80.§ “Par akciju sabiedrības “Parex banka” restrukturizācijas<br />
plāna ieviešanas gaitu”).<br />
207 Starp Latvijas Republiku (finanšu ministra personā) un Privatizācijas aģentūru 28.12.2010. noslēgts Aizdevuma līgums<br />
Nr.A1/1/10/1145.<br />
208 Privatizācijas aģentūras sniegtie dati.<br />
N A V K L A S I F I C Ē T S<br />
74
V A I A K C I J U S A B I E D R Ī B A S “ C I T A D E L E B A N K A ” V A L S T I J P I E D E R O Š O K A P I T Ā L A<br />
D A Ļ U P Ā R D O Š A N A S P R O C E S S I R B I J I S T Ā D S , L A I V A L S T S I E G Ū T U M A K S I M Ā L I<br />
I E S P Ē J A M O L Ī D Z E K Ļ U A P J O M U ?<br />
N A V K L A S I F I C Ē T S<br />
8.attēls. Valsts kases izsniegtais aizdevums Privatizācijas aģentūrai un tā izlietojums Parex bankas pamatkapitālā, milj.<br />
euro.<br />
5.3. Finansēšanas modeļa maiņa, īstenojot Privatizācijas aģentūras pamatkapitāla<br />
palielinājumu<br />
Ar 30.11.2010. Ministru kabineta sēdē pieņemtajiem lēmumiem ir atbalstīts finansēšanas modelis,<br />
ka turpmāk Privatizācijas aģentūrai vairs netiks izsniegti aizdevumi, lai tos tālāk ieguldītu Parex<br />
bankas vai Citadele bankā pamatkapitālā vai subordinētajā kapitālā, bet nolūkā nodrošināt<br />
nepieciešamo naudas plūsmu turpmāk tiks palielināts Privatizācijas aģentūras pamatkapitāls.<br />
2010 +7,1 2011 +412,8 2015 +20,6 440,5<br />
9.attēls. Privatizācijas aģentūras pamatkapitāla palielinājums, milj. euro.<br />
Kopumā kopš Parex bankas pārņemšanas līdz 31.12.2015. Privatizācijas aģentūras pamatkapitāls<br />
palielināts par 440 553 561,80 euro un tas veido 443 064 930,55 euro 209 .<br />
Saskaņā ar Ministru kabineta lēmumiem Privatizācijas aģentūras pamatkapitāls palielināts par<br />
433 439 202,75 euro, un atbilstoši likumam “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma<br />
objektu privatizāciju”” attiecībā uz Privatizācijas aģentūras rezerves fonda izlietojumu par<br />
7 114 359,05 euro. Privatizācijas aģentūra:<br />
pamatkapitāla palielināšanai saņemtos finanšu līdzekļus kopumā 370 889 356,48 euro ir<br />
izlietojusi valsts aizdevumu atmaksai un aizdevuma % samaksai:<br />
◊ 15.07.2011.Valsts kasei pārskaitīti 356 149 721,69 euro valsts aizdevumu 210 pamatsummas<br />
pirmstermiņa atmaksai (kas izmantots ieguldījumiem Parex bankas un<br />
Citadele bankas pamatkapitālā) un veiktu uzkrāto aizdevuma % samaksu, no tiem:<br />
→ 346 381 629,77 euro ir aizdevuma pamatsummas atmaksa;<br />
→ 9 768 091,92 euro – aizdevuma % maksājums;<br />
◊ 30.04.2015. Valsts kasei pārskaitīti 14 739 634,79 euro kā daļēja aizdevuma 211 atmaksa līdz<br />
summai, kas vienāda ar Citadele bankas saistību apmēru pret Privatizācijas aģentūru;<br />
209 Privatizācijas aģentūras gada pārskati.<br />
210 21.05.2009. noslēgtais aizdevuma līgums Nr.A1/1/09/159, 26.02.2010. noslēgtais aizdevuma līgums Nr.A1/1/10/183, 18.06.2010.<br />
noslēgtais aizdevuma līgums Nr.A1/1/10/443, 28.07.2010. noslēgtais aizdevuma līgums Nr.A1/1/10/582 un 28.12.2010. noslēgtais<br />
aizdevuma līgums Nr.A1/1/10/1145.<br />
N A V K L A S I F I C Ē T S<br />
75
V A I A K C I J U S A B I E D R Ī B A S “ C I T A D E L E B A N K A ” V A L S T I J P I E D E R O Š O K A P I T Ā L A<br />
D A Ļ U P Ā R D O Š A N A S P R O C E S S I R B I J I S T Ā D S , L A I V A L S T S I E G Ū T U M A K S I M Ā L I<br />
I E S P Ē J A M O L Ī D Z E K Ļ U A P J O M U ?<br />
N A V K L A S I F I C Ē T S<br />
pamatkapitāla palielināšanai saņemtos finanšu līdzekļus kopumā 56 630 298,06 euro izlietojusi,<br />
ieguldot Parex bankas pamatkapitālā;<br />
pamatkapitāla palielināšanai saņemtos finanšu līdzekļus 5 919 548,21 euro izlietojusi<br />
ārpakalpojumiem ar Parex bankas, Citadele bankas un Reverta pārvaldību saistītos jautājumos<br />
(izdevumi no 2009.gada).<br />
Arī Privatizācijas aģentūras rezerves fonda samazinājums 7 114 359,05 euro apmērā tika pamatots<br />
ar nepieciešamību rast līdzekļus Parex bankas pārvaldībai. Rezerves fonds norādītajā apmērā ir<br />
samazināts, tomēr Valsts kontrole nevarēja pārliecināties, kāds līdzekļu apjoms izlietots minētajam<br />
mērķim, jo nav ne aprēķinu, kādi Privatizācijas aģentūras izdevumi un kādā apmērā būtu jāattiecina<br />
uz Parex bankas pārvaldības izdevumiem, ne finanšu uzskaite ir iekārtota tādā veidā, lai šādi<br />
izdevumi būtu identificējami. Tomēr uz 31.12.2009. Privatizācijas aģentūras rezerves fonda apmērs<br />
bija 19 milj. euro, uz 31.12.2010. – 12,3 milj. euro, bet uz 31.12.2015. – 1,4 milj. euro, kas liecina,<br />
ka rezerves fonda līdzekļi ir izlietoti Privatizācijas aģentūras darbības nodrošināšanai.<br />
30.11.2010. Ministru kabineta sēdē tika lemts 212 par Privatizācijas aģentūras pamatkapitāla<br />
palielināšanu:<br />
2011.gadā par summu, kas ir vienāda ar Privatizācijas aģentūras ieguldījumiem Parex<br />
bankas un Citadele bankas pamatkapitālā uz 31.12.2010. un Privatizācijas aģentūras<br />
maksājamiem % par aizdevumiem šo ieguldījumu nodrošināšanai par periodu no 2010.gada<br />
sākuma līdz Privatizācijas aģentūras pamatkapitāla palielināšanas brīdim;<br />
2012.gadā un turpmākajos gados par summu, kuru atbilstoši Valsts atbalsta<br />
restrukturizācijas plānam paredzēts ieguldīt Parex bankas pamatkapitālā, nepārsniedzot<br />
kopējo Valsts atbalsta restrukturizācijas plānā plānoto Parex bankas pamatkapitāla<br />
palielinājuma apjomu.<br />
Lai Privatizācijas aģentūras pamatkapitālu varētu palielināt, Finanšu ministrijai uzdots 213 pēc<br />
Ekonomikas ministrijas priekšlikuma 2011.gada un turpmāko gadu valsts budžeta likumprojektā<br />
sagatavot atbilstošas likumprojekta pantu redakcijas, lai nodrošinātu Privatizācijas aģentūras<br />
pamatkapitāla palielināšanu līdz kopsummai, kas sastāv no:<br />
Privatizācijas aģentūras ieguldījumiem Parex bankas un Citadele bankas pamatkapitālā uz<br />
31.12.2010. un Privatizācijas aģentūras maksājamiem % par valsts aizdevumiem, šo<br />
ieguldījumu nodrošināšanai par periodu no 2011.gada sākuma līdz Privatizācijas aģentūras<br />
pamatkapitāla palielināšanas brīdim;<br />
211 21.05.2009. noslēgtais aizdevuma līgums Nr.A1/1/09/159.<br />
212 Ministru kabineta 30.11.2010. sēdes protokollēmuma (prot. Nr.69, 80.§ “Par akciju sabiedrības “Parex banka” restrukturizācijas<br />
plāna ieviešanas gaitu”) 5.punkts.<br />
213 Ministru kabineta 30.11.2010. sēdes protokollēmuma (prot. Nr.69, 80.§ “Par akciju sabiedrības “Parex banka” restrukturizācijas<br />
plāna ieviešanas gaitu”) 8.punkts.<br />
N A V K L A S I F I C Ē T S<br />
76
V A I A K C I J U S A B I E D R Ī B A S “ C I T A D E L E B A N K A ” V A L S T I J P I E D E R O Š O K A P I T Ā L A<br />
D A Ļ U P Ā R D O Š A N A S P R O C E S S I R B I J I S T Ā D S , L A I V A L S T S I E G Ū T U M A K S I M Ā L I<br />
I E S P Ē J A M O L Ī D Z E K Ļ U A P J O M U ?<br />
D I E N E S T A V A J A D Z Ī B Ā M<br />
Valsts atbalsta restrukturizācijas plānā paredzētā kopējā Parex bankas kapitalizējamā valsts<br />
atbalsta noguldījumu pamatsummas apjoma;<br />
Valsts atbalsta restrukturizācijas plānā paredzētā atbilstošā gada Parex bankas<br />
kapitalizējamā valsts atbalsta noguldījumu % apjoma.<br />
Tāpat Ministru kabineta sēdē 214 tika noteikts, ka Ekonomikas ministrijai, iesniedzot izskatīšanai<br />
Ministru kabinetā tiesību aktu projektus saistībā ar Privatizācijas aģentūras pamatkapitāla<br />
palielināšanu 215 , tajos kā pamatkapitāla palielināšanas mērķi norādīt Parex bankas pamatkapitāla<br />
palielināšanu.<br />
Būtībā ar 30.11.2010. Ministru kabineta sēdē pieņemtajiem lēmumiem ir atbalstīts finansēšanas<br />
modelis, ka turpmāk Privatizācijas aģentūrai vairs netiks izsniegti aizdevumi, lai tos tālāk ieguldītu<br />
Parex bankas vai Citadele bankas pamatkapitālā vai subordinētajā kapitālā, bet nolūkā nodrošināt<br />
nepieciešamo naudas plūsmu turpmāk tiks palielināts Privatizācijas aģentūras pamatkapitāls.<br />
Kā pamatojums šādam risinājumam ir norādīti 216 līdzšinējam valsts atbalsta piešķiršanas modelim<br />
piemītošie trūkumi un riski:<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM];<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM];<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM];<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM];<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM].<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM].<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM].<br />
Rezultātā, pamatojoties uz likumiem “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un<br />
kapitālsabiedrībām” 217 un “Par valsts budžetu 2011.gadam” 218 Ministru kabinets ir izdevis<br />
rīkojumu 219 par Privatizācijas aģentūras pamatkapitāla palielināšanu par 250 303 449 latiem<br />
(356 149 721,69 euro). Rīkojumā 220 noteikts, ka resursus Privatizācijas aģentūras pamatkapitāla<br />
palielināšanai kompensē no Privatizācijas aģentūras atmaksātā valsts aizdevuma. Tāpat rīkojumā<br />
214 Ministru kabineta 30.11.2010. sēdes protokollēmuma (prot. Nr.69, 80.§ “Par akciju sabiedrības “Parex banka” restrukturizācijas<br />
plāna ieviešanas gaitu”) 9.punkts.<br />
215 Ministru kabineta 30.11.2010. sēdes protokollēmuma (prot. Nr.69, 80.§ “Par akciju sabiedrības “Parex banka” restrukturizācijas<br />
plāna ieviešanas gaitu”) 5.2.punkts.<br />
216 Informatīvais ziņojums par valsts akciju sabiedrības “Privatizācijas aģentūra”, akciju sabiedrības “Citadele banka” un akciju<br />
sabiedrības “Parex banka” finansēšanas struktūru 2011.gadā un turpmākajos gados, skatīts Ministru kabineta 30.11.2010. sēdē<br />
(prot. Nr.69, 80.§ “Par akciju sabiedrības “Parex banka” restrukturizācijas plāna ieviešanas gaitu”) [DV].<br />
217 Likuma “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” (spēkā līdz 31.12.2014.) 73.panta 1. 1 daļas 1.punkts<br />
nosaka, ka sabiedrības pamatkapitālu var palielināt akcionāram izdarot ieguldījumus sabiedrības pamatkapitālā un pretī saņemot<br />
attiecīgu skaitu jaunu akciju, 77.panta trešās daļas 2.punkts nosaka, ka, ja saskaņā ar likumu valsts sabiedrības statūtus apstiprina<br />
Ministru kabinets, tas pieņem arī lēmumus par sabiedrības pamatkapitāla palielināšanu un samazināšanu.<br />
218 Likuma “Par valsts budžetu 2011.gadam” 12.panta pirmās daļas 1.punkts nosaka – atbilstoši Ministru kabineta lēmumam<br />
palielināt valsts akciju sabiedrības “Privatizācijas aģentūra” pamatkapitālu par summu, kas vienāda ar valsts akciju sabiedrības<br />
“privatizācijas aģentūra” ieguldījumiem akciju sabiedrības “Parex banka” un akciju sabiedrības “Citadele banka” pamatkapitālā uz<br />
2010.gada beigām un valsts akciju sabiedrības “Privatizācijas aģentūra” maksājamiem procentiem par valsts aizdevumiem šo<br />
ieguldījumu nodrošināšanai par periodu no 2011.gada sākuma līdz valsts akciju sabiedrības “Privatizācijas aģentūra” pamatkapitāla<br />
palielināšanas brīdim.<br />
219 Ministru kabineta 04.07.2011. rīkojums Nr.291 “Par valsts akciju sabiedrības “Privatizācijas aģentūra” pamatkapitāla<br />
palielināšanu”.<br />
220 Ministru kabineta 04.07.2011. rīkojuma Nr.291 “Par valsts akciju sabiedrības “Privatizācijas aģentūra” pamatkapitāla<br />
palielināšanu” 4.punkts.<br />
D I E N E S T A V A J A D Z Ī B Ā M<br />
77
V A I A K C I J U S A B I E D R Ī B A S “ C I T A D E L E B A N K A ” V A L S T I J P I E D E R O Š O K A P I T Ā L A<br />
D A Ļ U P Ā R D O Š A N A S P R O C E S S I R B I J I S T Ā D S , L A I V A L S T S I E G Ū T U M A K S I M Ā L I<br />
I E S P Ē J A M O L Ī D Z E K Ļ U A P J O M U ?<br />
D I E N E S T A V A J A D Z Ī B Ā M<br />
noteikts Privatizācijas aģentūrai līdzekļus, kas saņemti no Valsts kases, pārskaitīt valsts aizdevuma<br />
(kas izmantots ieguldījumiem Parex bankas un Citadele bankas pamatkapitālā) pamatsummas<br />
pirmstermiņa atmaksai un aizdevuma uzkrāto % samaksai.<br />
Privatizācijas aģentūra līdzekļus 250 303 449 latu (356 149 721,69 euro) apmērā pamatkapitāla<br />
palielināšanai no Valsts kases saņēmusi 15.07.2011. un tai pašā dienā pārskaitījusi atpakaļ Valsts<br />
kasei 221 :<br />
243 438 394,93 latus (346 381 629,77 euro) kā aizdevumu pamatsummas atmaksu saskaņā<br />
ar līgumiem 222 ;<br />
6 865 054,07 latus (9 768 091,91 euro) kā uzkrāto % samaksu par aizdevumiem.<br />
2011.gadā<br />
+ 356,1<br />
•346,4 pārskatitīti Valsts<br />
kasei aizdevuma<br />
pamatsummas atmaksai<br />
•9,7 pārskaitīti Valsts<br />
kasei kā % maksājumi<br />
par aizdevumu<br />
10.attēls. Privatizācijas aģentūras pamatkapitāla palielinājums un līdzekļu izlietojums, milj. euro.<br />
Savukārt 02.08.2011. Ministru kabinets atļāvis 223 Privatizācijas aģentūrai palielināt līdzdalību Parex<br />
bankā par 20 000 000 latu (28 457 436,21 euro), iepriekš saņemot Eiropas Rekonstrukcijas un<br />
attīstības bankas beznosacījuma rakstisku piekrišanu. [DIENESTA VAJADZĪBĀM]<br />
Rezultātā Ministru kabinets 16.08.2011. ir izdevis rīkojumu 224 par Privatizācijas aģentūras<br />
pamatkapitāla palielinājumu par 20 000 000 latu (28 457 436,21 euro). Privatizācijas aģentūras<br />
pamatkapitāla palielināšanas noteikumos 225 ir noteikts, ka aģentūras pamatkapitāls tiek palielināts,<br />
lai no akciju emisijas iegūtos naudas līdzekļus ieguldītu Parex bankas pamatkapitālā. Privatizācijas<br />
aģentūra no Valsts kases 02.09.2011. ir saņēmusi naudas līdzekļus 20 000 000 latu<br />
(28 457 436,21 euro) apmērā un tajā pašā dienā visu summu ieguldījusi Parex bankas<br />
pamatkapitālā.<br />
221 Privatizācijas aģentūras sniegtie dati.<br />
222 141 203 514,68 euro saskaņā ar 21.05.2009. noslēgto aizdevuma līgumu Nr.A1/1/09/159, 44 820 462,03 euro saskaņā ar<br />
26.02.2010. noslēgto aizdevuma līgumu Nr.A1/1/10/183, 5 691 487,24 euro saskaņā ar 18.06.2010. noslēgto aizdevuma līgumu<br />
Nr.A1/1/10/443, 140 864 309,25 euro saskaņā ar 28.07.2010. noslēgto aizdevuma līgumu Nr.A1/1/10/582 un 13 801 856,56 euro<br />
saskaņā ar 28.12.2010. noslēgto aizdevuma līgumu Nr.A1/1/10/1145. [IP]<br />
223 Ministru kabineta 02.08.2011. sēdes protokollēmums (prot. Nr.46, 53.§ “Par valsts akciju sabiedrības “Privatizācijas aģentūra”<br />
pamatkapitāla palielināšanu”).<br />
224 Ministru kabineta 16.08.2011. rīkojums Nr.373 “Par valsts akciju sabiedrības “Privatizācijas aģentūra” pamatkapitāla<br />
palielināšanu”.<br />
225 “Valsts akciju sabiedrības “Privatizācijas aģentūra” pamatkapitāla palielināšanas noteikumi” 1.1.apakšpunkts, apstiprināti ar<br />
Ministru kabineta 16.08.2011. rīkojumu Nr.373 “Par valsts akciju sabiedrības “Privatizācijas aģentūra” pamatkapitāla<br />
palielināšanu”.<br />
D I E N E S T A V A J A D Z Ī B Ā M<br />
78
V A I A K C I J U S A B I E D R Ī B A S “ C I T A D E L E B A N K A ” V A L S T I J P I E D E R O Š O K A P I T Ā L A<br />
D A Ļ U P Ā R D O Š A N A S P R O C E S S I R B I J I S T Ā D S , L A I V A L S T S I E G Ū T U M A K S I M Ā L I<br />
I E S P Ē J A M O L Ī D Z E K Ļ U A P J O M U ?<br />
D I E N E S T A V A J A D Z Ī B Ā M<br />
Savukārt 22.11.2011. Ministru kabinets lēma 226 par Parex bankas finansiālo stāvokli, turpmāko<br />
valsts atbalsta restrukturizācijas plāna īstenošanu un iespējamām alternatīvām. Ministru kabinets<br />
nolēma 227 atbalstīt Informatīvajā ziņojumā 228 ietverto alternatīvu B kā risinājumu Parex bankas<br />
darbības modelim turpmākajā restrukturizācijas modelī. [DIENESTA VAJADZĪBĀM].<br />
Par Privatizācijas aģentūras pamatkapitāla palielināšanu Ministru kabinets 25.11.2011. ir izdevis<br />
rīkojumu 229 un noteicis, ka resursi pamatkapitāla palielināšanai tiek kompensēti līdz 15.12.2011. no<br />
noguldījuma daļas Parex bankā atmaksas un noguldījuma uzkrāto % samaksas. Savukārt<br />
Privatizācijas aģentūras pamatkapitāla palielināšanas noteikumos ir noteikts, ka aģentūras<br />
pamatkapitāls tiek palielināts, lai no akciju emisijas iegūtos līdzekļus ieguldītu Parex bankas<br />
pamatkapitālā.<br />
Rezultātā Privatizācijas aģentūra 14.12.2011. ir saņēmusi no Valsts kases līdzekļus 19 800 000 latu<br />
(28 172 861,85 euro) apmērā, kurus 14.12.2011. ieguldījusi Parex bankas pamatkapitālā. 230<br />
Par pēdējo Privatizācijas aģentūras pamatkapitāla palielinājumu 20 659 183 euro apmērā Ministru<br />
kabinets lēma 22.04.2015. 231 Kā pamatojums pamatkapitāla palielināšanai 232 tika norādīts, ka<br />
Privatizācijas aģentūras pamatkapitāla palielinājums ir nepieciešams, lai aģentūra varētu dzēst savas<br />
saistības pret Valsts kasi (kas izriet no 21.05.2009. noslēgtā aizdevuma līguma Nr.A1/1/09/159),<br />
atmaksājot daļu izsniegtā aizdevuma līdz summai, kas ir vienāda ar Citadele bankas saistību apmēru<br />
pret Privatizācijas aģentūru, kas ir 34 727 765,92 euro. [DIENESTA VAJADZĪBĀM] Atlikums,<br />
kas paliek no Privatizācijas aģentūras pamatkapitāla palielināšanas summas pēc norēķināšanās ar<br />
Valsts kasi ir 5 919 548,21 233 euro. Par šo summu Privatizācijas aģentūras pamatkapitāls tiek<br />
palielināts, lai segtu aģentūras izdevumus par Citadele bankas un Reverta pārvaldību un pārdošanu<br />
no 2009.gada, tajā skaitā atlīdzību finanšu un juridiskajiem konsultantiem.<br />
Jānorāda, ka Privatizācijas aģentūras pamatkapitāls ir ticis palielināts vēl vienu reizi, kad sākotnēji<br />
pēc Parex bankas pārņemšanas Privatizācijas aģentūrai bija nepieciešami līdzekļi Parex bankas<br />
akciju pārvaldīšanai un ar to saistīto maksājumu veikšanai.<br />
226 Ministru kabineta 22.11.2011. sēdes protokollēmums (prot. Nr.68, 60.§ “Informatīvais ziņojums “Par akciju sabiedrības “Parex<br />
banka” esošo finansiālo stāvokli, valsts atbalsta restrukturizācijas plāna īstenošanu un alternatīvu akcijas sabiedrības “Parex<br />
banka” darbības modeli turpmākajā restrukturizācijas periodā”).<br />
227 Ministru kabineta 22.11.2011. sēdes protokollēmuma (prot. Nr.68, 60.§ “Informatīvais ziņojums “Par akciju sabiedrības “Parex<br />
banka” esošo finansiālo stāvokli, valsts atbalsta restrukturizācijas plāna īstenošanu un alternatīvu akcijas sabiedrības “Parex<br />
banka” darbības modeli turpmākajā restrukturizācijas periodā”) 2.punkts.<br />
228 Informatīvais ziņojums par akciju sabiedrības “Parex banka” esošo finansiālo stāvokli, valsts atbalsta restrukturizācijas plāna<br />
īstenošanu un alternatīvu akcijas sabiedrības “Parex banka” darbības modeli turpmākajā restrukturizācijas periodā, skatīts Ministru<br />
kabineta 22.11.2011. sēdē (prot. Nr.68, 60.§ “Informatīvais ziņojums “Par akciju sabiedrības “Parex banka” esošo finansiālo<br />
stāvokli, valsts atbalsta restrukturizācijas plāna īstenošanu un alternatīvu akcijas sabiedrības “Parex banka” darbības modeli<br />
turpmākajā restrukturizācijas periodā”). [DV]<br />
229 Ministru kabineta 25.11.2011. rīkojums Nr.619 “Par valsts akciju sabiedrības “Privatizācijas aģentūra” pamatkapitāla<br />
palielināšanu”.<br />
230 Privatizācijas aģentūras sniegtie dati.<br />
231 Ministru kabineta 22.04.2015. sēdes protokollēmums (prot. Nr.21, 34.§ “Par akciju sabiedrības “Citadele banka” investoru<br />
piesaistes darījuma noslēgumu”).<br />
232 Informatīvais ziņojums “Par akciju sabiedrības “Citadele banka” investoru piesaistes darījuma noslēgumu”, skatīts Ministru<br />
kabineta 22.04.2015. sēdē (prot. Nr.21, 34.§ “Par akciju sabiedrības “Citadele banka” investoru piesaistes darījuma noslēgumu”).<br />
233 Aprēķins: Privatizācijas aģentūras pamatkapitāla palielināšana 20 659 183 euro – Privatizācijas aģentūras daļējs norēķins ar<br />
Valsts kasi 14 739 634,79 euro = 5 919 548,21 euro.<br />
D I E N E S T A V A J A D Z Ī B Ā M<br />
79
V A I A K C I J U S A B I E D R Ī B A S “ C I T A D E L E B A N K A ” V A L S T I J P I E D E R O Š O K A P I T Ā L A<br />
D A Ļ U P Ā R D O Š A N A S P R O C E S S I R B I J I S T Ā D S , L A I V A L S T S I E G Ū T U M A K S I M Ā L I<br />
I E S P Ē J A M O L Ī D Z E K Ļ U A P J O M U ?<br />
N A V K L A S I F I C Ē T S<br />
Lai nodrošinātu nepieciešamo līdzekļu apjomu, Ministru kabinets 12.05.2010. uzdeva 234<br />
Ekonomikas ministrijai sadarbībā ar Finanšu ministriju sagatavot un iesniegt Ministru kabinetā kā<br />
Ministru kabineta lietu likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu<br />
privatizāciju””, paredzot, ka 5 milj. latu (7,114 milj. euro) no Privatizācijas aģentūras rezerves<br />
fonda tiek ieguldīti tās pamatkapitālā. Ne Ministru kabineta protokollēmumā 235 , ne informatīvajā<br />
ziņojumā nav ietverti aprēķini un nav norādīts summas – 5 milj. lati (7,114 milj. euro) pamatojums<br />
(kādi izdevumi ir uzskatāmi par Parex bankas pārvaldīšanas izdevumiem, no kā veidojas norādītā<br />
summa).<br />
09.08.2010. pieņemts likums “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu<br />
privatizāciju”” nosakot, ka Ministru kabinetam ir tiesības ne vēlāk kā līdz 15.11.2010. pieņemt<br />
lēmumu par Privatizācijas aģentūras pamatkapitāla palielināšanu 5 milj. latu (7,11 milj. euro)<br />
apmērā no tiem naudas līdzekļiem, kas atbilstoši likuma 236 noteikumiem ieskaitīti Privatizācijas<br />
aģentūras rezerves fonda veidošanai.<br />
Ministru kabinets 12.11.2010. izdeva rīkojumu 237 palielināt Privatizācijas aģentūras pamatkapitālu<br />
par 5 milj. latu (7,11 milj. euro) no naudas līdzekļiem, kas saskaņā ar likuma 238 noteikumiem<br />
ieskaitīti Privatizācijas aģentūras rezerves fonda veidošanai.<br />
Privatizācijas aģentūras gada pārskatā par 2010.gadu ir norādīts, ka 2010.gadā Privatizācijas<br />
aģentūras pamatkapitāls ir palielināts par 5 milj. latu (7,114 milj. euro), lai no emisijas iegūtajiem<br />
naudas līdzekļiem nodrošinātu Parex bankas un Citadele bankas pārvaldi 239 .<br />
Uz 31.12.2009. Privatizācijas aģentūras rezerves fonda apmērs bija 19 milj. euro, uz 31.12.2010. –<br />
12,3 milj. euro. Privatizācijas aģentūras grāmatvedības uzskaitē nav nosakāms, vai rezerves fonda<br />
līdzekļi un kādā apmērā ir izlietoti tādu izdevumu segšanai, kas būtu attiecināmi uz Parex bankas<br />
un Citadele bankas pārvaldes nodrošināšanas izdevumiem (piem., atlīdzība, komandējumi, citi<br />
izdevumi).<br />
Jāatzīmē arī Valsts kontroles revīzijas ziņojumā “Kas valstī notiek valsts īpašumu privatizācijas<br />
jomā?” 240 norādītais, ka Privatizācijas aģentūras darbības nodrošināšanai tiek izmantoti rezerves<br />
fonda līdzekļi, kuru apjoms strauji samazinās. Uz 31.12.2015. rezerves fonda atlikums veidoja<br />
1,4 milj. euro. Savukārt naudas līdzekļu atlikums Privatizācijas aģentūras kontos bija: 2009.gadā<br />
25,1 milj. euro apmērā, 2011.gadā 11,3 milj. euro apmērā, 2013.gadā 10 milj. euro apmērā un<br />
2015.gadā 8,9 milj. euro apmērā.<br />
234 Ministru kabineta 12.05.2010. sēdes protokollēmums (prot. Nr.23, 61.§ “Informatīvais ziņojums “Par finansējuma nodrošināšanu<br />
valsts pārņemtas bankas pārvaldīšanai””).<br />
235 Ministru kabineta 12.05.2010. sēdes protokollēmums (prot. Nr.23, 61.§ “Informatīvais ziņojums “Par finansējuma nodrošināšanu<br />
valsts pārņemtas bankas pārvaldīšanai””).<br />
236 Likuma “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” 6.panta trešā daļa – Ienākumi no valsts īpašuma objektu<br />
privatizācijas ieskaitāmi valsts budžetā. Pirms ienākumu ieskaitīšanas valsts budžetā no tiem atskaita Ministru kabineta noteiktos<br />
privatizācijas izdevumus, kā arī ieskaitījumu 10% apmērā rezerves fonda veidošanai.<br />
237 Ministru kabineta 12.11.2010. rīkojums Nr.652 “Par valsts akciju sabiedrības “Privatizācijas aģentūra” pamatkapitāla<br />
palielināšanu”.<br />
238 Likuma “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” 6.panta trešā daļa – Ienākumi no valsts īpašuma objektu<br />
privatizācijas ieskaitāmi valsts budžetā. Pirms ienākumu ieskaitīšanas valsts budžetā no tiem atskaita Ministru kabineta noteiktos<br />
privatizācijas izdevumus, kā arī ieskaitījumu 10% apmērā rezerves fonda veidošanai.<br />
239 Valsts akciju sabiedrības “Privatizācijas aģentūra” gada pārskats par 2010.gadu.<br />
240 Valsts kontroles ziņojums Nr.2.4.1-14/2015 “Kas valstī notiek valsts īpašumu privatizācijas jomā?“.<br />
N A V K L A S I F I C Ē T S<br />
80
V A I A K C I J U S A B I E D R Ī B A S “ C I T A D E L E B A N K A ” V A L S T I J P I E D E R O Š O K A P I T Ā L A<br />
D A Ļ U P Ā R D O Š A N A S P R O C E S S I R B I J I S T Ā D S , L A I V A L S T S I E G Ū T U M A K S I M Ā L I<br />
I E S P Ē J A M O L Ī D Z E K Ļ U A P J O M U ?<br />
D I E N E S T A V A J A D Z Ī B Ā M<br />
Privatizācijas aģentūras izdevumi par ārpakalpojumiem (finanšu un juridiskās konsultācijas,<br />
juridiskie pakalpojumi, valsts nodevas, sabiedrisko attiecību aktivitātes utml.) Parex bankas un<br />
Citadele bankas pārvaldes nodrošināšanai 5,9 milj. euro apmērā ir segti, izmantojot finanšu<br />
līdzekļus no pēdējā Privatizācijas aģentūras pamatkapitāla palielinājuma saskaņā ar Ministru<br />
kabineta 22.04.2015. 241 lēmumu, kad Privatizācijas aģentūras pamatkapitāls tika palielināts kopumā<br />
par 20 659 183 euro.<br />
2010.gadā<br />
+7,1<br />
2011.gadā<br />
+356,1<br />
2011.gadā<br />
+28,5<br />
2011.gadā<br />
+28,2<br />
2015.gadā<br />
+20,6<br />
• 7,1<br />
Privatizācijas<br />
aģentūras<br />
darbības<br />
nodrošināšanai<br />
• 346,4 Valsts<br />
aizdevuma<br />
atmaksai<br />
• 9,7 %<br />
maksājumiem<br />
par aizdevumu<br />
• 28,5 ieguldīti<br />
Parex bankas<br />
pamatkapitālā<br />
(pēc bankas<br />
sadalīšanas)<br />
• 28,2 ieguldīti<br />
Parex bankas<br />
pamatkapitālā<br />
(pēc bankas<br />
sadalīšanas)<br />
• 14,7 Valsts<br />
aizdevuma<br />
atmaksai<br />
• 5,9<br />
konsultantu<br />
izmaksu<br />
segšanai<br />
11.attēls. Privatizācijas aģentūras pamatkapitāla palielināšana un no tā iegūto līdzekļu izlietojums 242 , milj. euro.<br />
6. Parex bankas restrukturizācijas procesa finansēšanas līdzekļu<br />
atgūšana<br />
6.1. Valsts kases noguldījumu atmaksa<br />
No Valsts kases noguldījumiem un obligācijām kopumā 1540 milj. euro 243 apmērā līdz<br />
31.12.2015. atmaksāti 1115,4 milj. euro un palicis neatmaksāts atlikums 424,6 milj. euro.<br />
Valsts kase par noguldījumiem abās bankās % maksājumos saņēmusi 254,6 milj. euro.<br />
Ministru kabinets 27.12.2011. pieņēma lēmumu 244 par valsts atbalsta noguldījumu konvertēšanu par<br />
vērtspapīriem (obligācijām) kā valsts interesēm atbilstošāko risinājumu.<br />
[IEROBEŽOTAS PIEEJAMĪBAS INFORMĀCIJA].<br />
[IEROBEŽOTAS PIEEJAMĪBAS INFORMĀCIJA]:<br />
[IEROBEŽOTAS PIEEJAMĪBAS INFORMĀCIJA];<br />
[IEROBEŽOTAS PIEEJAMĪBAS INFORMĀCIJA];<br />
[IEROBEŽOTAS PIEEJAMĪBAS INFORMĀCIJA].<br />
241 Ministru kabineta 22.04.2015. sēdes protokollēmums (prot. Nr.21, 34.§ “Par akciju sabiedrības “Citadele banka” investoru<br />
piesaistes darījuma noslēgumu”).<br />
242 Privatizācijas aģentūras 28.06.2016. vēstule Nr.1.17/39-ip “Par informācijas sniegšanu revīzijas lietā Nr.2.4.1-5/2016” [IP].<br />
243 Maksimālais vienlaicīgi izsniegtais noguldījumu apmērs nav pārsniedzis 1 191 395 594,02 euro ekviv. apmēru.<br />
244 Ministru kabineta 27.12.2011. sēdes protokollēmums (prot. Nr.76, 67.§ “Par rīcību saistībā ar valsts atbalstu, kas sniegts<br />
noguldījumu veidā, lai nodrošinātu alternatīvas B ieviešanu akciju sabiedrības “Parex banka” turpmākajā restrukturizācijas<br />
periodā”).<br />
D I E N E S T A V A J A D Z Ī B Ā M<br />
81
V A I A K C I J U S A B I E D R Ī B A S “ C I T A D E L E B A N K A ” V A L S T I J P I E D E R O Š O K A P I T Ā L A<br />
D A Ļ U P Ā R D O Š A N A S P R O C E S S I R B I J I S T Ā D S , L A I V A L S T S I E G Ū T U M A K S I M Ā L I<br />
I E S P Ē J A M O L Ī D Z E K Ļ U A P J O M U ?<br />
D I E N E S T A V A J A D Z Ī B Ā M<br />
[IEROBEŽOTAS PIEEJAMĪBAS INFORMĀCIJA].<br />
[IEROBEŽOTAS PIEEJAMĪBAS INFORMĀCIJA].<br />
12.attēls. [IEROBEŽOTAS PIEEJAMĪBAS INFORMĀCIJA].<br />
[IEROBEŽOTAS PIEEJAMĪBAS INFORMĀCIJA]:<br />
[IEROBEŽOTAS PIEEJAMĪBAS INFORMĀCIJA];<br />
[IEROBEŽOTAS PIEEJAMĪBAS INFORMĀCIJA];<br />
[IEROBEŽOTAS PIEEJAMĪBAS INFORMĀCIJA];<br />
[IEROBEŽOTAS PIEEJAMĪBAS INFORMĀCIJA].<br />
6.2. Valsts aizdevumu atmaksa<br />
No kopumā Privatizācijas aģentūrai izsniegtajiem valsts aizdevumiem 359 470 000 latu<br />
(511 479 729,77 euro) apmērā Privatizācijas aģentūra Valsts kasei ir atmaksājusi<br />
476 751 956,11 euro. Līdzekļi aizdevumu atmaksai iegūti 245 :<br />
361,16 milj. euro no Valsts kases saņemtajiem līdzekļiem, ieguldot tos Privatizācijas aģentūras<br />
pamatkapitālā;<br />
73,2 milj. euro no ERAB saņemtie līdzekļi par Parex bankas akcijām;<br />
18,4 milj. euro no Parex bankas, kas saņemti subordinētā kapitāla atmaksai;<br />
14,9 milj. euro*;<br />
8,6 milj. euro no ERAB saņemtie līdzekļi par Citadele bankas akcijām;<br />
0,54 milj. euro no Citadele bankas, kas saņemti kā % maksājumi par subordinēto kapitālu.<br />
*- kā starpība no Citadele bankas saņemtajiem līdzekļiem par daļēja aizdevuma atmaksu 18,4 milj. euro apmērā un no Ripplewood Advisors LLC (par<br />
75% Citadele bankas akcijām) saņemtajiem līdzekļiem 74,699 milj. euro apmērā un samaksātajiem līdzekļiem Valsts kasei par iepriekš atliktajiem %<br />
maksājumiem 1,259 milj. euro apmērā un samaksātajiem līdzekļiem ERAB par Put opciju 246 76,97 milj. euro apmērā.<br />
Privatizācijas aģentūras saņemtā valsts aizdevuma atlikums 247 uz 31.12.2015. ir 34 727 764,65 euro<br />
ar atmaksas termiņu līdz 20.12.2018. 248<br />
245 Privatizācijas aģentūras gada pārskats par 2009.gadu, 2010.gadu un 2015.gadu.<br />
246 Aprēķins: 74,699 milj. euro saņemtā nauda par Citadele bankas akciju pārdošanu Ripplewood Advisors LLC – 1,259 milj. euro<br />
Privatizācijas aģentūra samaksā Valsts kasei par iepriekš atliktiem procentiem + 18,4 milj. euro saņemta nauda no Citadele bankas,<br />
aizdevuma daļēja atmaksa – 76,974 milj. euro samaksāts ERAB par Put opciju = 14,866 milj. euro.<br />
247 21.05.2009. līgums Nr.A1/1/09/159 noslēgts starp Latvijas Republiku un Privatizācijas aģentūru, 24.01.2011. vienošanās<br />
Nr.A1/1/09/159-V/F11/1, 05.10.2012. vienošanās Nr.A1/1/09/159-V/F12/2, 26.06.2013. vienošanās Nr.A1/1/09/159-V/13/3,<br />
18.03.2015. vienošanās Nr.A1/1/09/159-V/F15/4 un 13.04.2016. vienošanās Nr.A1/1/09/159-V/F16/5.<br />
248 Privatizācijas aģentūras 2015.gada pārskats.<br />
D I E N E S T A V A J A D Z Ī B Ā M<br />
82
V A I A K C I J U S A B I E D R Ī B A S “ C I T A D E L E B A N K A ” V A L S T I J P I E D E R O Š O K A P I T Ā L A<br />
D A Ļ U P Ā R D O Š A N A S P R O C E S S I R B I J I S T Ā D S , L A I V A L S T S I E G Ū T U M A K S I M Ā L I<br />
I E S P Ē J A M O L Ī D Z E K Ļ U A P J O M U ?<br />
N A V K L A S I F I C Ē T S<br />
Tāpat Privatizācijas aģentūra Valsts kasei ir samaksājusi 50 718 762,96 euro kā % maksājumus par<br />
sniegto aizdevumu. Šim mērķim izmantoti no Parex bankas un Citadele bankas samaksātie %<br />
maksājumi un Valsts kases kā pamatkapitāla palielinājums saņemtie līdzekļi.<br />
Lai Privatizācijas aģentūra varētu atmaksāt aizdevumu 249<br />
Nr.A1/1/09/159) 271 573 850,01 euro apmērā, tā izmantoja:<br />
(kas izriet no 21.05.2009. līguma<br />
155 943 149,47 euro, kurus saņēma no Valsts kases kā pamatkapitāla palielinājumu:<br />
◊ 141 203 514,68 euro 15.07.2011. 250 ;<br />
◊ 14 739 634,79 euro 30.04.2015. 251 ;<br />
73 198 680 euro, kurus saņēma no ERAB par Parex bankas 51 444 325 vārda akciju ar<br />
balsstiesībām pārdošanu;<br />
18 400 000 euro, kurus saņēma no Parex bankas par daļēju aizdevuma atmaksu;<br />
14 865 481,21 euro, kas veidojas kā atlikums no līdzekļiem, kurus:<br />
◊ saņēma no Citadele bankas par daļēja aizdevuma atmaksu 18,4 milj. euro apmērā;<br />
◊ saņēma no Ripplewood Advisors LLC (par 75% Citadele bankas akcijām)<br />
74,699 milj. euro apmērā;<br />
◊ samaksāja Valsts kasei iepriekš atliktos % maksājumus 1,259 milj. euro apmērā;<br />
◊ samaksāja ERAB par Put opciju 252 76,97 milj. euro apmērā;<br />
8 626 160,35 euro, kurus saņēma no ERAB kā daļēju samaksu par Citadele bankas<br />
25 750 001 vārda akcijām ar balsstiesībām;<br />
540 379 euro, kurus saņēma no Parex bankas kā % maksājumu par aizdevumu.<br />
Privatizācijas aģentūras saņemtā valsts aizdevuma atlikums saskaņā ar aizdevuma līgumu 253 uz<br />
31.12.2015. ir 34 727 764,65 euro ar atmaksas termiņu līdz 20.12.2018. 254<br />
Privatizācijas aģentūra saskaņā ar pārējiem aizdevuma līgumiem 255 ir atmaksājusi visu no Valsts<br />
kases saņemto valsts aizdevumu kopumā par 144 200 000 latus (205 178 115,08 euro), izmantojot<br />
249 21.05.2009. līgums Nr.A1/1/09/159 noslēgts starp Latvijas Republiku un Privatizācijas aģentūru, 24.01.2011. vienošanās<br />
Nr.A1/1/09/159-V/F11/1, 05.10.2012. vienošanās Nr.A1/1/09/159-V/F12/2, 26.06.2013. vienošanās Nr.A1/1/09/159-V/13/3,<br />
18.03.2015. vienošanās Nr.A1/1/09/159-V/F15/4 un 13.04.2016. vienošanās Nr.A1/1/09/159-V/F16/5.<br />
250 Privatizācijas aģentūras pamatkapitāls 15.07.2011. palielināts par 356,15 milj. euro. No saņemtās naudas atmaksāti aizdevumi<br />
Valsts kasei: 141 203 514,68 euro par Aizdevuma līgumu Nr.A1/1/09/159, 44 820 462,03 euro par Aizdevuma līgumu<br />
Nr.A1/1/10/183, 5 691 487,24 euro par Aizdevuma līgumu Nr.A1/1/10/443, 140 864 309,25 euro par Aizdevuma līgumu<br />
Nr.A1/1/10/582, 13 801 856,56 euro par Aizdevuma līgumu Nr.A1/1/10/1145.<br />
251 Privatizācijas aģentūras pamatkapitāls 30.04.2015. palielināts par 20,659 milj. euro. Par valsts aizdevumu atmaksāti<br />
14,74 milj. euro, atskaitot 5,919 milj. euro Privatizācijas aģentūras izdevumus par Parex bankas un Citadele bankas pārvaldību un<br />
Citadele bankas pārdošanu.<br />
252 Aprēķins: 74,699 milj. euro saņemtā nauda par Citadele bankas akciju pārdošanu Ripplewood Advisors LLC – 1,259 milj. euro<br />
Privatizācijas aģentūra samaksā Valsts kasei par iepriekš atliktiem procentiem + 18,4 milj. euro saņemta nauda no Citadele bankas,<br />
aizdevuma daļēja atmaksa – 76,974 milj. euro samaksāts ERAB par Put opciju = 14,866 milj. euro.<br />
253 21.05.2009. līgums Nr.A1/1/09/159 noslēgts starp Latvijas Republiku un Privatizācijas aģentūru, 24.01.2011. vienošanās<br />
Nr.A1/1/09/159-V/F11/1, 05.10.2012. vienošanās Nr.A1/1/09/159-V/F12/2, 26.06.2013. vienošanās Nr.A1/1/09/159-V/13/3,<br />
18.03.2015. vienošanās Nr.A1/1/09/159-V/F15/4 un 13.04.2016. vienošanās Nr.A1/1/09/159-V/F16/5.<br />
254 Privatizācijas aģentūras 2015.gada pārskats.<br />
N A V K L A S I F I C Ē T S<br />
83
V A I A K C I J U S A B I E D R Ī B A S “ C I T A D E L E B A N K A ” V A L S T I J P I E D E R O Š O K A P I T Ā L A<br />
D A Ļ U P Ā R D O Š A N A S P R O C E S S I R B I J I S T Ā D S , L A I V A L S T S I E G Ū T U M A K S I M Ā L I<br />
I E S P Ē J A M O L Ī D Z E K Ļ U A P J O M U ?<br />
N A V K L A S I F I C Ē T S<br />
no Valsts kases 15.07.2011. saņemtos līdzekļus Privatizācijas aģentūras pamatkapitāla<br />
palielinājumam.<br />
511,5<br />
Kopā valsts<br />
aizdevums<br />
2009.gadā atmaksāti 91,6<br />
→ 73,2 saņemti no ERAB par Parex<br />
bankas akcijām<br />
→18,4 saņemti no Parex bankas kā<br />
aizdevuma daļēja atmaksa<br />
2011.gadā atmaksāti 355,56<br />
→ 346,42 saņemti no Valsts kases<br />
Privatizācijas aģentūras<br />
pamatkapitāla palielināšanai<br />
→ 8,6 saņemti no ERAB<br />
→ 0,54 saņemti no Citadele bankas kā<br />
% maksājumi<br />
2015.gadā atmaksāti 29,64<br />
→14,9*<br />
→14,74 saņemti no Valsts kases<br />
Privatizācijas aģentūras<br />
pamatkapitāla palielināšanai<br />
Kopā atmaksāti 476,8<br />
Atlikums<br />
34,7<br />
13.attēls. Valsts aizdevuma atmaksa, milj. euro.<br />
*- kā starpība no Citadele bankas saņemtajiem līdzekļiem par daļēja aizdevuma atmaksu 18,4 milj. euro apmērā un no<br />
Ripplewood Advisors LLC (par 75% Citadele bankas akcijām) saņemtajiem līdzekļiem 74,699 milj. euro apmērā un<br />
samaksātajiem līdzekļiem Valsts kasei par iepriekš atliktajiem % maksājumiem 1,259 milj. euro apmērā un<br />
samaksātajiem līdzekļiem ERAB par Put opciju 256 76,97 milj. euro apmērā.<br />
6.3. Subordinētā aizdevuma atmaksa<br />
No kopumā Privatizācijas aģentūras sākotnēji Parex bankai izsniegtā subordinētā aizdevuma<br />
50 270 000 latu (71 527 765,92 euro) apmērā uz 31.12.2015. ir atmaksāti 36 800 800 euro un<br />
palicis atlikums 34 727 765,35 euro.<br />
Parex banka 11.09.2009. Privatizācijas aģentūrai atmaksāja daļu aizdevuma 12 931 593,60 latu<br />
(18 400 000 euro) apmērā, kā rezultātā subordinētā aizdevuma atlikums palika 37 338 406,40 latu<br />
(53 127 765,92 euro) liels. Savukārt Privatizācijas aģentūra 11.09.2009. saņemtos līdzekļus<br />
12 931 593,60 latu (18 400 000 euro) apmērā izmantoja, lai daļēji atmaksātu no Valsts kases<br />
saņemto aizdevumu (kas izriet no 21.05.2009. noslēgtā aizdevuma līguma Nr.A1/1/09/159).<br />
255 26.02.2010. līgums Nr.A1/1/10/183 noslēgts starp Latvijas Republiku un valsts akciju sabiedrību “Privatizācijas aģentūra”,<br />
24.01.2011. vienošanās Nr.A1/1/10/183-V/F11/1, 18.06.2010. līgums Nr.A1/1/10/443 noslēgts starp Latvijas Republiku un<br />
Privatizācijas aģentūru, 24.01.2011. vienošanās Nr.A1/1/10/443-V/F11/1., 28.07.2010. līgums Nr.A1/1/10/582 noslēgts starp<br />
Latvijas Republiku un Privatizācijas aģentūru, 24.01.2011. vienošanās Nr.A1/1/10/582-V/F11/1. un 28.12.2010. līgums<br />
Nr.A1/1/10/1145 noslēgts starp Latvijas Republiku un Privatizācijas aģentūru.<br />
256 Aprēķins: 74,699 milj. euro saņemtā nauda par Citadele bankas akciju pārdošanu Ripplewood Advisors LLC – 1,259 milj. euro<br />
Privatizācijas aģentūra samaksā Valsts kasei par iepriekš atliktiem procentiem + 18,4 milj. euro saņemta nauda no Citadele bankas,<br />
aizdevuma daļēja atmaksa – 76,974 milj. euro samaksāts ERAB par Put opciju = 14,866 milj. euro.<br />
N A V K L A S I F I C Ē T S<br />
84
V A I A K C I J U S A B I E D R Ī B A S “ C I T A D E L E B A N K A ” V A L S T I J P I E D E R O Š O K A P I T Ā L A<br />
D A Ļ U P Ā R D O Š A N A S P R O C E S S I R B I J I S T Ā D S , L A I V A L S T S I E G Ū T U M A K S I M Ā L I<br />
I E S P Ē J A M O L Ī D Z E K Ļ U A P J O M U ?<br />
D I E N E S T A V A J A D Z Ī B Ā M<br />
Kopā ieguldījums<br />
subordinētajā kapitālā<br />
71,5<br />
2015.gadā<br />
Citadele<br />
banka<br />
atmaksā 18,4<br />
2009.gadā Parex banka<br />
atmaksā 18,4<br />
Kopā<br />
atmaksāti<br />
36,8<br />
Atlikums<br />
34,7<br />
14.attēls. Privatizācijas aģentūras ieguldījuma Parex bankas (vēlāk Citadele bankas) subordinētajā kapitālā atmaksa,<br />
milj. euro.<br />
Brīdī, kad tika dibināta Citadele banka, kredītiestādes uzņēmuma daļas nodošanas ietvaros,<br />
01.08.2010. Citadele banka pilnībā pārņēma Parex bankas tiesības un saistības, kas izriet no<br />
subordinētā aizdevuma līguma 257 . Privatizācijas aģentūra 30.07.2010. veica izmaiņas finanšu<br />
uzskaitē, pārgrāmatojot līdzšinējās saistības pret Parex banku 37 338 406,40 latu<br />
(53 127 765,92 euro) apmērā kā saistības pret Citadele banku.<br />
02.08.2010. Privatizācijas aģentūras ieguldījums Citadele bankas subordinētajā kapitālā palielinājās<br />
par 7 875 000 latiem (11 205 115,51 euro), jo ERAB, kā daļēju samaksu, iegādājoties no<br />
Privatizācijas aģentūras Citadele bankas 25 750 001 vārda akcijas ar balsstiesībām, nodeva<br />
Privatizācijas aģentūrai prasījuma tiesības uz Citadele bankas subordinēto kapitālu 7 875 000 latu<br />
(11 205 115,51 euro) vērtībā. Šīs prasījuma tiesības Privatizācijas aģentūra ir nodevusi atpakaļ<br />
ERAB, veicot gala norēķinu par Put opciju. 258<br />
20.04.2015., tas ir pēc Privatizācijas aģentūrai piederošo Citadele bankas akciju pārdošanas,<br />
Citadele banka veica daļēju subordinētā aizdevuma atmaksu 18 400 000 euro apmērā. 259<br />
Uz 31.12.2015. Citadele bankas saistības pret Privatizācijas aģentūru par izsniegto ieguldījumu<br />
subordinētajā kapitālā ir 34 727 765,35 euro. Saskaņā ar noslēgtā līguma nosacījumiem aizdevuma<br />
daļas un procentu atmaksas termiņš ir 20.12.2017. 260<br />
6.4. Citi maksājumi Valsts kasei<br />
[IEROBEŽOTAS PIEEJAMĪBAS INFORMĀCIJA]:<br />
[IEROBEŽOTAS PIEEJAMĪBAS INFORMĀCIJA];<br />
[IEROBEŽOTAS PIEEJAMĪBAS INFORMĀCIJA].<br />
[IEROBEŽOTAS PIEEJAMĪBAS INFORMĀCIJA].<br />
[IEROBEŽOTAS PIEEJAMĪBAS INFORMĀCIJA]:<br />
[IEROBEŽOTAS PIEEJAMĪBAS INFORMĀCIJA];<br />
[IEROBEŽOTAS PIEEJAMĪBAS INFORMĀCIJA].<br />
257 22.05.2009. Aizdevuma līgums bez numura noslēgts starp Parex banku un Privatizācijas aģentūru.<br />
258 Privatizācijas aģentūras gada pārskats par 2010.gadu.<br />
259 Privatizācijas aģentūras gada pārskats par 2015.gadu.<br />
260 Privatizācijas aģentūras 2015.gada pārskats.<br />
D I E N E S T A V A J A D Z Ī B Ā M<br />
85
V A I A K C I J U S A B I E D R Ī B A S “ C I T A D E L E B A N K A ” V A L S T I J P I E D E R O Š O K A P I T Ā L A<br />
D A Ļ U P Ā R D O Š A N A S P R O C E S S I R B I J I S T Ā D S , L A I V A L S T S I E G Ū T U M A K S I M Ā L I<br />
I E S P Ē J A M O L Ī D Z E K Ļ U A P J O M U ?<br />
N A V K L A S I F I C Ē T S<br />
Saskaņā ar Eiropas Komisijas lēmumu 261 Citadele banka ir veikusi maksājumu valsts budžetā par<br />
valsts atbalsta izmantošanu 2011.gadā 3,54 milj. latu (5,04 milj. euro) apmērā.<br />
7. Privatizācijas aģentūras ieguldījumi Parex bankā (vēlāk Reverta)<br />
un Citadele bankā<br />
Privatizācijas aģentūras zaudējumi no ieguldījumu Parex bankā (vēlāk Reverta) un Citadele bankā<br />
vērtības samazinājuma, kas kompensēti, Valsts kasei ieguldot naudas līdzekļus Privatizācijas<br />
aģentūras pamatkapitālā, veido 328,8 milj. euro. 262 Valsts kontrole neguva pārliecību, ka šie līdzekļi<br />
būtu atgūstami.<br />
Privatizācijas aģentūra līdz Citadele bankas pārdošanas noslēgumam bija ieguldījusi Parex banka<br />
(vēlāk Reverta) pamatkapitālā 350 026 266,21 euro, izmantojot līdzekļus, kas:<br />
saņemti valsts aizdevuma veidā 293 396 167,35 euro apmērā;<br />
saņemti kā Privatizācijas aģentūras pamatkapitāla palielinājums 56 630 098,86 euro<br />
apmērā.<br />
Privatizācijas aģentūras ieguldījums Parex bankā 03.09.2009. samazināts par 73 198 679,86 euro<br />
pēc darījuma ar ERAB noslēgšanas atbilstoši Ministru kabineta lēmumam 263 (ERAB samaksu veicis<br />
03.09.2009.). Savukārt 04.08.2010. pēc darījuma ar ERAB noslēgšanas par ERAB līdzdalību<br />
Citadele bankā, ERAB nodeva Privatizācijas aģentūrai Parex bankas akcijas, Privatizācijas<br />
aģentūras ieguldījums Parex bankā palielinājās par 16 807 674,69 euro.<br />
Privatizācijas aģentūra ir veikusi ieguldījumu pārvērtēšanu, koriģējot ieguldījumu uzskaiti, kā<br />
rezultātā uz 31.12.2012. ieguldījuma vērtība Parex bankā (vēlāk Reverta) samazināta līdz<br />
0,00 euro, tas ir, kopumā par 293 635 263,76 euro 264 :<br />
31.12.2011. samazinot ieguldījuma vērtību par 285 723 685,28 euro;<br />
31.12.2012. samazinot ieguldījuma vērtību par 7 911 578 ,48 euro.<br />
Privatizācijas aģentūras<br />
ieguldījumi Parex bankas<br />
pamatkapitālā<br />
293,6<br />
2011 -285,7 2012 -7,9 0,00<br />
15.attēls. Privatizācijas aģentūras ieguldījuma Parex bankas pamatkapitālā vērtības izmaiņas, milj. euro.<br />
261 Eiropas Komisijas 15.09.2010. lēmuma par valsts atbalstu C 26/09 (ex N 289/09), ko Latvija plāno īstenot AS Parex banka<br />
pārstrukturēšanai 81.punkts. Resurss pieejams: http://publications.europa.eu/lv/publication-detail/-/publication/9f91650f-a467-<br />
426c-811c-5d98a4f6085b/language-lv/format-PDFA1A/source-4387375, aplūkots 05.05.2016.<br />
262 Privatizācijas aģentūras gada pārskati no 2011.-2015.gadam.<br />
263 Ministru kabineta 21.07.2009. sēdes protokollēmums (prot. Nr.49, 67.§ “Par akciju sabiedrību “Parex banka””).<br />
264 Privatizācijas aģentūras 2011. un 2012.gada pārskati.<br />
N A V K L A S I F I C Ē T S<br />
86
V A I A K C I J U S A B I E D R Ī B A S “ C I T A D E L E B A N K A ” V A L S T I J P I E D E R O Š O K A P I T Ā L A<br />
D A Ļ U P Ā R D O Š A N A S P R O C E S S I R B I J I S T Ā D S , L A I V A L S T S I E G Ū T U M A K S I M Ā L I<br />
I E S P Ē J A M O L Ī D Z E K Ļ U A P J O M U ?<br />
D I E N E S T A V A J A D Z Ī B Ā M<br />
Privatizācijas aģentūras zaudējumi no ieguldījumu Parex bankā vērtības samazinājuma veido<br />
293 635 263,76 euro.<br />
Savukārt Privatizācijas aģentūras ieguldījums Citadele bankas pamatkapitālā veidoja<br />
146 555 796,49 euro, kas tika finansēts, izmantojot līdzekļus, kas saņemti valsts aizdevuma veidā.<br />
Ieguldījums Citadele bankā 30.07.2010. samazinājies par 36 638 950,55 euro, nododot 25 750 001<br />
vārda akciju ar balsstiesībām ERAB (ERAB samaksā naudā 8 626 160,35 euro, nodod Parex<br />
bankas akcijas 16 807 674,69 euro vērtībā, nodod daļu subordinētā aizdevuma Citadele bankā<br />
11 205 115,51 euro vērtībā).<br />
Privatizācijas aģentūra ir veikusi ieguldījuma pārvērtēšanu, kā rezultātā ieguldījuma vērtība<br />
Citadele bankā kopumā samazinājās par 35 217 623,02 euro un uz 31.12.2014. (arī pārdošanas<br />
brīdī) tā veidoja 74 699 223,05 euro (pārdošanas cena) 265 :<br />
31.12.2011. samazināta ieguldījuma vērtība par 23 387 742,53 euro;<br />
31.12.2012. palielināta ieguldījuma vērtība par 14 701 111,55 euro;<br />
31.12.2013. palielināta ieguldījuma vērtība par 6 355 966,96 euro;<br />
31.12.2014. samazināta ieguldījuma vērtība par 32 886 958,87 euro.<br />
Privatizācijas aģentūras zaudējumi no ieguldījumu Citadele bankā vērtības samazinājuma veido<br />
35 217 623,02 euro.<br />
Analizējot Privatizācijas aģentūras gada pārskatos iekļauto informāciju, konstatēts, ka laika posmā<br />
no 2011.gada līdz 2014.gadam Privatizācijas aģentūras zaudējumi no īstermiņa un ilgtermiņa<br />
finanšu ieguldījumu pārvērtēšanas, īstermiņa vērtspapīru vērtības norakstīšanas (ieguldījumi Parex<br />
bankā un Citadele bankā) veido kopumā 328 852 886 euro.<br />
[IEROBEŽOTAS PIEEJAMĪBAS INFORMĀCIJA]:<br />
[IEROBEŽOTAS PIEEJAMĪBAS INFORMĀCIJA];<br />
[IEROBEŽOTAS PIEEJAMĪBAS INFORMĀCIJA].<br />
Privatizācijas aģentūras<br />
ieguldījumi Citadele bankas<br />
pamatkapitālā<br />
109,9<br />
2011 -23,4 2012 +14,7 2013 +6.3 2014 -32, 8<br />
74,7<br />
16.attēls. Privatizācijas aģentūras ieguldījuma Citadele bankas pamatkapitālā vērtības izmaiņas, milj. euro.<br />
265 Privatizācijas aģentūras gada pārskati 2011.-2014.gadam.<br />
D I E N E S T A V A J A D Z Ī B Ā M<br />
87
V A I A K C I J U S A B I E D R Ī B A S “ C I T A D E L E B A N K A ” V A L S T I J P I E D E R O Š O K A P I T Ā L A<br />
D A Ļ U P Ā R D O Š A N A S P R O C E S S I R B I J I S T Ā D S , L A I V A L S T S I E G Ū T U M A K S I M Ā L I<br />
I E S P Ē J A M O L Ī D Z E K Ļ U A P J O M U ?<br />
D I E N E S T A V A J A D Z Ī B Ā M<br />
[IEROBEŽOTAS PIEEJAMĪBAS INFORMĀCIJA].<br />
[IEROBEŽOTAS PIEEJAMĪBAS INFORMĀCIJA].<br />
[IEROBEŽOTAS PIEEJAMĪBAS INFORMĀCIJA].<br />
Savukārt 2014.gadā ieguldījuma vērtība Citadele bankā ir pielīdzināta faktiskajai Citadele bankas<br />
pārdošanas cenai, tas ir, ieguldījuma vērtība samazināta par 32 886 958,87 euro līdz<br />
74 699 223,05 euro.<br />
1592,2<br />
Atmaksāti Valsts<br />
kases līdzekļi<br />
Izlietoti Valsts kases<br />
līdzekļi<br />
Atlikums<br />
2484,9 2009 397,9 2010 412,3 2011 521,66 2012 107,74 2013 32,2 2014 60,05 2015 60,35<br />
892,7<br />
424,6<br />
Obligācijas Revertā<br />
34,7<br />
Aizdevums Privatizācijas aģentūrai<br />
433,4<br />
Ieguldījums Privatizācijas aģentūrā<br />
17.attēls. Valsts kases līdzekļu izlietojums 266 un atlikums restrukturizācijas noslēgumā, milj. euro.<br />
[DIENESTA VAJADZĪBĀM].<br />
Atbilstoši Finanšu ministrijas 267 un Valsts kases 268 sniegtajai informācijai maksimālais vienlaicīgi<br />
izsniegtais noguldījumu apmērs nav pārsniedzis 1 191 395 594,02 euro ekviv. apmēru<br />
(17.03.2009.).<br />
266 Informācija apkopota pēc naudas plūsmas principa.<br />
267 Finanšu ministrijas 21.09.2016. vēstule Nr.15-2-03.1/36-DV [DV].<br />
268 Valsts kases 30.06.2016. vēstule Nr.9-5.19/530-IP [IP].<br />
D I E N E S T A V A J A D Z Ī B Ā M<br />
88
V A I A K C I J U S A B I E D R Ī B A S “ C I T A D E L E B A N K A ” V A L S T I J P I E D E R O Š O K A P I T Ā L A<br />
D A Ļ U P Ā R D O Š A N A S P R O C E S S I R B I J I S T Ā D S , L A I V A L S T S I E G Ū T U M A K S I M Ā L I<br />
I E S P Ē J A M O L Ī D Z E K Ļ U A P J O M U ?<br />
N A V K L A S I F I C Ē T S<br />
Revīzijas raksturojums, kritēriji un metodes<br />
Revīzijas mērķis<br />
Revīzijas mērķis ir, izvērtējot Citadele bankas valstij piederošo kapitāla daļu pārdošanas procesu, gūt<br />
pārliecību, ka pārdošanas process ir bijis tāds, lai valsts iegūtu maksimāli iespējamo līdzekļu apjomu.<br />
Juridiskais pamatojums<br />
Likumības revīzija “Vai akciju sabiedrības “Citadele banka” valstij piederošo kapitāla daļu pārdošanas<br />
process ir bijis tāds, lai valsts iegūtu maksimāli iespējamo līdzekļu apjomu?” ir veikta, pamatojoties uz<br />
Valsts kontroles 2016.gada darba plānu un Pirmā revīzijas departamenta 2016.gada 18.janvāra revīzijas<br />
uzdevumu Nr.2.4.1-5/2016.<br />
Revīziju veica revīzijas grupas vadītāja – vecākā valsts revidente Inga Cēsniece un juriste Ingrīda<br />
Didkovskite.<br />
Revidentu un revidējamās vienības atbildība<br />
Valsts kontroles revidenti ir atbildīgi par revīzijas ziņojuma sniegšanu, kas pamatojas uz revīzijas laikā<br />
gūtiem atbilstošiem, pietiekamiem un ticamiem revīzijas pierādījumiem.<br />
Ekonomikas ministrija un Privatizācijas aģentūra ir atbildīgi par normatīvo aktu ievērošanu un<br />
revidentiem sniegtās informācijas patiesumu.<br />
Revīzijas apjoms<br />
Revīzija ir veikta saskaņā ar Latvijas Republikā atzītiem starptautiskajiem revīzijas standartiem.<br />
Revīzija plānota un veikta tā, lai iegūtu pietiekamu pārliecību par revīzijas uzdevumu.<br />
Revīzija aptver laika posmu kopš Citadele bankas izveides līdz pārdošanai, tajā skaitā, lai izsekotu<br />
pieņemto lēmumu būtībai, analizēta laika posmā no 24.02.2009. līdz 22.04.2015. Ministru kabinetā<br />
iesniegtā un izskatītā informācija, savukārt informācija par finanšu līdzekļu izlietojumu Parex bankas<br />
restrukturizācijai, tajā skaitā Citadele bankas izveidei un tās darbības nodrošināšanai, ir analizēta par<br />
laika posmu no 03.11.2008. līdz 31.12.2015.<br />
Revīzijas metodes:<br />
analizēti nacionālie un pārnacionālie tiesību akti, kā arī Eiropas Savienības jurisprudences<br />
materiāli un informācijas apkopojumi par valsts atbalstu;<br />
analizēti un izskatīti Ministru kabinetā iesniegtie un izskatītie dokumenti, kā arī publiskā sektora<br />
institūciju sadarbības dokumenti;<br />
veiktas analītiskās un detalizētās darījumu pārbaudes;<br />
veiktas izdevumu aplēses;<br />
veiktas intervijas ar Ekonomikas ministrijas, Finanšu ministrijas, Privatizācijas aģentūras, Valsts<br />
kases atbildīgajiem darbiniekiem;<br />
N A V K L A S I F I C Ē T S<br />
89
V A I A K C I J U S A B I E D R Ī B A S “ C I T A D E L E B A N K A ” V A L S T I J P I E D E R O Š O K A P I T Ā L A<br />
D A Ļ U P Ā R D O Š A N A S P R O C E S S I R B I J I S T Ā D S , L A I V A L S T S I E G Ū T U M A K S I M Ā L I<br />
I E S P Ē J A M O L Ī D Z E K Ļ U A P J O M U ?<br />
N A V K L A S I F I C Ē T S<br />
analizēta informācija no publiski pieejamām datubāzēm;<br />
izmantots konsultantu darbs atbilstoši Valsts kontroles un personu apvienības – SIA “Civitta<br />
Latvija” un UAB “Civitta” 24.08.2015. līgumam par ekspertu pakalpojumu sniegšanu finanšu<br />
institūciju (banku, kredītiestāžu) darbības jautājumos.<br />
Tā kā revidējamais laiks ietvēra Latvijas Republikas nacionālās valūtas – lata nomaiņu uz euro, revīzijas<br />
ziņojumā visas skaitliskās vērtības ir izteiktas euro, piemērojot valūtas kursu – viens euro ir<br />
0,702804 lati.<br />
Revīzijas ierobežojumi:<br />
revīzijā nav vērtēta Citadele bankas un Parex bankas (vēlāk Reverta) darbības atbilstība<br />
Kredītiestāžu likumam;<br />
revīzijā nav vērtēta ar ERAB noslēgto sadarbības līgumu lietderība un tiesiskums, kā arī nav<br />
vērtēta Parex bankas restrukturizācijas procesā izlietoto finanšu līdzekļu atbilstība Eiropas<br />
Savienības tiesību aktu regulējumam;<br />
ņemot vērā, ka saskaņā ar Kredītiestāžu likumā noteikto 269 ziņas par klientu un viņa<br />
darījumiem, kuras kredītiestāde iegūst, sniedzot finanšu pakalpojumus saskaņā ar noslēgtajiem<br />
līgumiem, ir neizpaužamas ziņas, kas nesatur valsts noslēpumu, vērtējot Citadele bankas<br />
pārdošanas procesu, Valsts kontrole nepārbaudīja informāciju par kredītiestādes klientiem un to<br />
darījumiem;<br />
revīzijas procesā tika vērtēta tikai informācija un dokumenti, kas tika iesniegti un izskatīti<br />
Ministru kabinetā, bet nav vērtēti valdības sastāvu veidojošo politisko organizāciju sanāksmju<br />
dokumenti;<br />
Valsts kontrole informēja 270 Latvijas Republikas Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas<br />
komisijas par valstij piederošo 75% Citadele bankas akciju pārdošanas procesa virzību,<br />
pārdošanas cenas un tālākpārdošanas aizlieguma termiņa noteikšanas kritērijiem, akciju<br />
pārdošanas līgumā ietvertajiem noteikumiem, izdevumiem pārdošanas konsultantiem un<br />
sabiedrisko attiecību pakalpojumiem pārdošanas procesā priekšsēdētāju par Ministru kabineta<br />
un Privatizācijas aģentūras rīcību, slēdzot garantiju līgumus. Detalizētas pārbaudes par valdes<br />
locekļu atbildības apdrošināšanu revīzijas ietvaros netika veiktas.<br />
Revīzijas grupas vadītāja<br />
vecākā valsts revidente<br />
I.Cēsniece<br />
Revīzijas grupa:<br />
juriste<br />
I.Didkovskite<br />
SASKAŅOTS<br />
Sektora vadītājs<br />
A.Jakovļevs<br />
Departamenta direktore<br />
I.Grīnhofa<br />
269 Kredītiestāžu likuma 62.panta piektā daļa un 63.panta pirmās daļas 10.punkts.<br />
270 Valsts kontroles 07.09.2015. vēstule Nr.123-2/DV.<br />
N A V K L A S I F I C Ē T S<br />
90
V A I A K C I J U S A B I E D R Ī B A S “ C I T A D E L E B A N K A ” V A L S T I J P I E D E R O Š O K A P I T Ā L A<br />
D A Ļ U P Ā R D O Š A N A S P R O C E S S I R B I J I S T Ā D S , L A I V A L S T S I E G Ū T U M A K S I M Ā L I<br />
I E S P Ē J A M O L Ī D Z E K Ļ U A P J O M U ?<br />
Termini un skaidrojumi<br />
N A V K L A S I F I C Ē T S<br />
Saīsinājums/termins<br />
Skaidrojums<br />
Citadele banka<br />
Akciju sabiedrība “Citadele banka”<br />
ERAB<br />
Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka<br />
FKTK<br />
Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />
Linklater<br />
Linklater LLP<br />
Nomura<br />
Nomura International plc<br />
NVS<br />
Neatkarīgo Valstu Savienība<br />
Parex banka<br />
Akciju sabiedrība “Parex banka”<br />
Privatizācijas aģentūra<br />
Valsts akciju sabiedrība “Privatizācijas aģentūra”<br />
Reverta<br />
Akciju sabiedrība “Reverta” (pēc rekonstrukcijas no 10.05.2012. Parex banka savu<br />
darbību turpina kā akciju sabiedrība “Reverta”)<br />
Societe Generale<br />
Firma Societe Generale<br />
Sorainen<br />
Zvērinātu advokātu birojs “Sorainen”<br />
t.i.<br />
Tas ir<br />
t.sk.<br />
Tajā skaitā<br />
u.c.<br />
Un citi<br />
u.tml.<br />
Un tamlīdzīgi<br />
N A V K L A S I F I C Ē T S<br />
91
V A I A K C I J U S A B I E D R Ī B A S “ C I T A D E L E B A N K A ” V A L S T I J P I E D E R O Š O K A P I T Ā L A<br />
D A Ļ U P Ā R D O Š A N A S P R O C E S S I R B I J I S T Ā D S , L A I V A L S T S I E G Ū T U M A K S I M Ā L I<br />
I E S P Ē J A M O L Ī D Z E K Ļ U A P J O M U ?<br />
D I E N E S T A V A J A D Z Ī B Ā M<br />
1.pielikums. [IEROBEŽOTAS PIEEJAMĪBAS INFORMĀCIJA].<br />
[IEROBEŽOTAS PIEEJAMĪBAS INFORMĀCIJA]:<br />
[IEROBEŽOTAS PIEEJAMĪBAS INFORMĀCIJA]:<br />
◊ [IEROBEŽOTAS PIEEJAMĪBAS INFORMĀCIJA];<br />
◊ [IEROBEŽOTAS PIEEJAMĪBAS INFORMĀCIJA];<br />
◊ [IEROBEŽOTAS PIEEJAMĪBAS INFORMĀCIJA];<br />
◊ [IEROBEŽOTAS PIEEJAMĪBAS INFORMĀCIJA];<br />
[IEROBEŽOTAS PIEEJAMĪBAS INFORMĀCIJA].<br />
[IEROBEŽOTAS PIEEJAMĪBAS INFORMĀCIJA].<br />
[IEROBEŽOTAS PIEEJAMĪBAS INFORMĀCIJA].<br />
[IEROBEŽOTAS PIEEJAMĪBAS INFORMĀCIJA].<br />
[IEROBEŽOTAS PIEEJAMĪBAS INFORMĀCIJA]:<br />
[IEROBEŽOTAS PIEEJAMĪBAS INFORMĀCIJA];<br />
[IEROBEŽOTAS PIEEJAMĪBAS INFORMĀCIJA];<br />
[IEROBEŽOTAS PIEEJAMĪBAS INFORMĀCIJA];<br />
[IEROBEŽOTAS PIEEJAMĪBAS INFORMĀCIJA].<br />
[IEROBEŽOTAS PIEEJAMĪBAS INFORMĀCIJA]:<br />
[IEROBEŽOTAS PIEEJAMĪBAS INFORMĀCIJA]:<br />
◊ [IEROBEŽOTAS PIEEJAMĪBAS INFORMĀCIJA];<br />
◊ [IEROBEŽOTAS PIEEJAMĪBAS INFORMĀCIJA];<br />
[IEROBEŽOTAS PIEEJAMĪBAS INFORMĀCIJA]:<br />
◊ [IEROBEŽOTAS PIEEJAMĪBAS INFORMĀCIJA];<br />
◊ [IEROBEŽOTAS PIEEJAMĪBAS INFORMĀCIJA];<br />
◊ [IEROBEŽOTAS PIEEJAMĪBAS INFORMĀCIJA];<br />
◊ [IEROBEŽOTAS PIEEJAMĪBAS INFORMĀCIJA];<br />
[IEROBEŽOTAS PIEEJAMĪBAS INFORMĀCIJA]:<br />
◊ [IEROBEŽOTAS PIEEJAMĪBAS INFORMĀCIJA];<br />
◊ [IEROBEŽOTAS PIEEJAMĪBAS INFORMĀCIJA];<br />
◊ [IEROBEŽOTAS PIEEJAMĪBAS INFORMĀCIJA];<br />
◊ [IEROBEŽOTAS PIEEJAMĪBAS INFORMĀCIJA];<br />
◊ [IEROBEŽOTAS PIEEJAMĪBAS INFORMĀCIJA];<br />
◊ [IEROBEŽOTAS PIEEJAMĪBAS INFORMĀCIJA].<br />
[IEROBEŽOTAS PIEEJAMĪBAS INFORMĀCIJA];<br />
D I E N E S T A V A J A D Z Ī B Ā M<br />
92
V A I A K C I J U S A B I E D R Ī B A S “ C I T A D E L E B A N K A ” V A L S T I J P I E D E R O Š O K A P I T Ā L A<br />
D A Ļ U P Ā R D O Š A N A S P R O C E S S I R B I J I S T Ā D S , L A I V A L S T S I E G Ū T U M A K S I M Ā L I<br />
I E S P Ē J A M O L Ī D Z E K Ļ U A P J O M U ?<br />
D I E N E S T A V A J A D Z Ī B Ā M<br />
[IEROBEŽOTAS PIEEJAMĪBAS INFORMĀCIJA];<br />
[IEROBEŽOTAS PIEEJAMĪBAS INFORMĀCIJA];<br />
[IEROBEŽOTAS PIEEJAMĪBAS INFORMĀCIJA].<br />
[IEROBEŽOTAS PIEEJAMĪBAS INFORMĀCIJA]:<br />
[IEROBEŽOTAS PIEEJAMĪBAS INFORMĀCIJA];<br />
[IEROBEŽOTAS PIEEJAMĪBAS INFORMĀCIJA].<br />
[IEROBEŽOTAS PIEEJAMĪBAS INFORMĀCIJA]:<br />
[IEROBEŽOTAS PIEEJAMĪBAS INFORMĀCIJA].<br />
[IEROBEŽOTAS PIEEJAMĪBAS INFORMĀCIJA];<br />
[IEROBEŽOTAS PIEEJAMĪBAS INFORMĀCIJA]:<br />
◊ [IEROBEŽOTAS PIEEJAMĪBAS INFORMĀCIJA];<br />
◊ [IEROBEŽOTAS PIEEJAMĪBAS INFORMĀCIJA];<br />
◊ [IEROBEŽOTAS PIEEJAMĪBAS INFORMĀCIJA];<br />
◊ [IEROBEŽOTAS PIEEJAMĪBAS INFORMĀCIJA].<br />
[IEROBEŽOTAS PIEEJAMĪBAS INFORMĀCIJA]:<br />
[IEROBEŽOTAS PIEEJAMĪBAS INFORMĀCIJA];<br />
[IEROBEŽOTAS PIEEJAMĪBAS INFORMĀCIJA];<br />
[IEROBEŽOTAS PIEEJAMĪBAS INFORMĀCIJA];<br />
[IEROBEŽOTAS PIEEJAMĪBAS INFORMĀCIJA];<br />
[IEROBEŽOTAS PIEEJAMĪBAS INFORMĀCIJA];<br />
[IEROBEŽOTAS PIEEJAMĪBAS INFORMĀCIJA];<br />
[IEROBEŽOTAS PIEEJAMĪBAS INFORMĀCIJA];<br />
[IEROBEŽOTAS PIEEJAMĪBAS INFORMĀCIJA];<br />
[IEROBEŽOTAS PIEEJAMĪBAS INFORMĀCIJA];<br />
[IEROBEŽOTAS PIEEJAMĪBAS INFORMĀCIJA];<br />
[IEROBEŽOTAS PIEEJAMĪBAS INFORMĀCIJA];<br />
[IEROBEŽOTAS PIEEJAMĪBAS INFORMĀCIJA];<br />
[IEROBEŽOTAS PIEEJAMĪBAS INFORMĀCIJA];<br />
[IEROBEŽOTAS PIEEJAMĪBAS INFORMĀCIJA];<br />
[IEROBEŽOTAS PIEEJAMĪBAS INFORMĀCIJA];<br />
[IEROBEŽOTAS PIEEJAMĪBAS INFORMĀCIJA];<br />
[IEROBEŽOTAS PIEEJAMĪBAS INFORMĀCIJA].<br />
[IEROBEŽOTAS PIEEJAMĪBAS INFORMĀCIJA].<br />
D I E N E S T A V A J A D Z Ī B Ā M<br />
93
V A I A K C I J U S A B I E D R Ī B A S “ C I T A D E L E B A N K A ” V A L S T I J P I E D E R O Š O K A P I T Ā L A<br />
D A Ļ U P Ā R D O Š A N A S P R O C E S S I R B I J I S T Ā D S , L A I V A L S T S I E G Ū T U M A K S I M Ā L I<br />
I E S P Ē J A M O L Ī D Z E K Ļ U A P J O M U ?<br />
D I E N E S T A V A J A D Z Ī B Ā M<br />
[IEROBEŽOTAS PIEEJAMĪBAS INFORMĀCIJA]:<br />
[IEROBEŽOTAS PIEEJAMĪBAS INFORMĀCIJA];<br />
[IEROBEŽOTAS PIEEJAMĪBAS INFORMĀCIJA];<br />
[IEROBEŽOTAS PIEEJAMĪBAS INFORMĀCIJA];<br />
[IEROBEŽOTAS PIEEJAMĪBAS INFORMĀCIJA];<br />
[IEROBEŽOTAS PIEEJAMĪBAS INFORMĀCIJA];<br />
[IEROBEŽOTAS PIEEJAMĪBAS INFORMĀCIJA].<br />
[IEROBEŽOTAS PIEEJAMĪBAS INFORMĀCIJA].<br />
[IEROBEŽOTAS PIEEJAMĪBAS INFORMĀCIJA]:<br />
[IEROBEŽOTAS PIEEJAMĪBAS INFORMĀCIJA];<br />
[IEROBEŽOTAS PIEEJAMĪBAS INFORMĀCIJA];<br />
[IEROBEŽOTAS PIEEJAMĪBAS INFORMĀCIJA];<br />
[IEROBEŽOTAS PIEEJAMĪBAS INFORMĀCIJA];<br />
[IEROBEŽOTAS PIEEJAMĪBAS INFORMĀCIJA];<br />
[IEROBEŽOTAS PIEEJAMĪBAS INFORMĀCIJA];<br />
[IEROBEŽOTAS PIEEJAMĪBAS INFORMĀCIJA];<br />
[IEROBEŽOTAS PIEEJAMĪBAS INFORMĀCIJA];<br />
[IEROBEŽOTAS PIEEJAMĪBAS INFORMĀCIJA].<br />
[IEROBEŽOTAS PIEEJAMĪBAS INFORMĀCIJA]:<br />
[IEROBEŽOTAS PIEEJAMĪBAS INFORMĀCIJA];<br />
[IEROBEŽOTAS PIEEJAMĪBAS INFORMĀCIJA];<br />
[IEROBEŽOTAS PIEEJAMĪBAS INFORMĀCIJA];<br />
[IEROBEŽOTAS PIEEJAMĪBAS INFORMĀCIJA].<br />
D I E N E S T A V A J A D Z Ī B Ā M<br />
94
V A I A K C I J U S A B I E D R Ī B A S “ C I T A D E L E B A N K A ” V A L S T I J P I E D E R O Š O K A P I T Ā L A<br />
D A Ļ U P Ā R D O Š A N A S P R O C E S S I R B I J I S T Ā D S , L A I V A L S T S I E G Ū T U M A K S I M Ā L I<br />
I E S P Ē J A M O L Ī D Z E K Ļ U A P J O M U ?<br />
N A V K L A S I F I C Ē T S<br />
2.pielikums. Valsts aizdevumi Privatizācijas aģentūrai, to atmaksa un ieguldījumi Privatizācijas aģentūrā, Citadele bankā un Parex bankā<br />
(vēlāk Reverta)<br />
Valsts aizdevumi Privatizācijas aģentūrai<br />
Aizdevuma Aizdevuma Līguma Līguma<br />
summa, euro datums numurs datums<br />
Aizdevuma mērķis<br />
200 269 207,35 22.05.2009.<br />
Ieguldīšanai Parex bankas pamatkapitālā<br />
71 527 765,92 22.05.2009. A1/1/09/159 271 21.05.2009.<br />
Ieguldīšanai Parex bankas subordinētajā<br />
kapitālā<br />
34 504 641,39 29.10.2009. Ieguldīšanai Parex bankas pamatkapitālā<br />
31 658 897,79<br />
13 161 564,25<br />
26.02.2010. A1/1/10/183 272 26.02.2010. Ieguldīšanai Parex bankas pamatkapitālā<br />
5 691 487,24 18.06.2010. A1/1/10/443 273 18.06.2010. Ieguldīšanai Citadele bankas pamatkapitālā<br />
140 864 309,25 28.07.2010. A1/1/10/582 274 28.07.2010. Ieguldīšanai Citadele bankas pamatkapitālā<br />
13 801 856,56 28.12.2010. A1/1/10/1145 275 28.12.2010. Ieguldīšanai Reverta pamatkapitālā<br />
Privatizācijas aģentūras aizdevumi Parex bankai (vēlāk pārcelts uz Citadele banku)<br />
Aizdevuma<br />
summa, euro<br />
Aizdevuma<br />
datums<br />
71 527 765,92 22.05.2009.<br />
Līguma Nr.<br />
Līguma<br />
datums<br />
Bez<br />
numura 276 22.05.2009.<br />
Aizdevuma mērķis<br />
Parex bankas (vēlāk Citadele bankas)<br />
subordinētais kapitāls<br />
271 21.05.2009. līgums Nr.A1/1/09/159 noslēgts starp Latvijas Republiku un valsts akciju sabiedrību “Privatizācijas aģentūra”, 24.01.2011. vienošanās Nr.A1/1/09/159-V/F11/1, 05.10.2012.<br />
vienošanās Nr.A1/1/09/159-V/F12/2, 26.06.2013. vienošanās Nr.A1/1/09/159-V/13/3, 18.03.2015. vienošanās Nr.A1/1/09/159-V/F15/4 un 13.04.2016. vienošanās Nr.A1/1/09/159-V/F16/5.<br />
272 26.02.2010. līgums Nr.A1/1/10/183 noslēgts starp Latvijas Republiku un valsts akciju sabiedrību “Privatizācijas aģentūra”, 24.01.2011. vienošanās Nr.A1/1/10/183-V/F11/1.<br />
273 18.06.2010. līgums Nr.A1/1/10/443 noslēgts starp Latvijas Republiku un valsts akciju sabiedrību “Privatizācijas aģentūra”, 24.01.2011. vienošanās Nr.A1/1/10/443-V/F11/1.<br />
274 28.07.2010. līgums Nr.A1/1/10/582 noslēgts starp Latvijas Republiku un valsts akciju sabiedrību “Privatizācijas aģentūra”, 24.01.2011. vienošanās Nr.A1/1/10/582-V/F11/1.<br />
275 28.12.2010. līgums Nr.A1/1/10/1145 noslēgts starp Latvijas Republiku un valsts akciju sabiedrību “Privatizācijas aģentūra”.<br />
N A V K L A S I F I C Ē T S<br />
95
V A I A K C I J U S A B I E D R Ī B A S “ C I T A D E L E B A N K A ” V A L S T I J P I E D E R O Š O K A P I T Ā L A<br />
D A Ļ U P Ā R D O Š A N A S P R O C E S S I R B I J I S T Ā D S , L A I V A L S T S I E G Ū T U M A K S I M Ā L I<br />
I E S P Ē J A M O L Ī D Z E K Ļ U A P J O M U ?<br />
N A V K L A S I F I C Ē T S<br />
Valsts aizdevuma Privatizācijas aģentūrai atmaksa<br />
Līguma Nr.<br />
Līguma<br />
datums<br />
A1/1/09/159 277 21.05.2009.<br />
Atmaksātā<br />
summa, euro<br />
Aizdevuma<br />
atlikums,<br />
euro<br />
200 269 207,35 0,00<br />
36 800 001,27 34 727 764,65<br />
34 504 641,39<br />
Samaksātie %<br />
par<br />
aizdevuma<br />
izmantošanu,<br />
euro<br />
49 726 260,79<br />
Finanšu līdzekļu avots<br />
73,199 milj. euro no ERAB saņemtā nauda par<br />
Parex bankas akcijām;<br />
18,4 milj. euro no Parex bankas saņemtā nauda par<br />
aizdevumu;<br />
0,540 milj. euro no Parex bankas saņemtā nauda<br />
par aizdevuma izmantošanu (% maksājums);<br />
8,626 milj. euro no ERAB saņemtā nauda par<br />
Citadele bankas akcijām;<br />
141,203 milj. euro no Valsts kases saņemtā nauda<br />
Privatizācijas aģentūras pamatkapitāla<br />
palielināšanai 278 ;<br />
14,866 milj. euro 279 ;<br />
276 22.05.2009. Aizdevuma līgums bez numura noslēgts starp akciju sabiedrību “Parex banka” un valsts akciju sabiedrību “Privatizācijas aģentūra”. Valsts akciju sabiedrība izsniedz aizdevumu<br />
akciju sabiedrībai “Parex banka” 88 218 052,26 euro apmērā.<br />
277 21.05.2009. līgums Nr.A1/1/09/159 noslēgts starp Latvijas Republiku un valsts akciju sabiedrību “Privatizācijas aģentūra”, 24.01.2011. vienošanās Nr.A1/1/09/159-V/F11/1, 05.10.2012.<br />
vienošanās Nr.A1/1/09/159-V/F12/2, 26.06.2013. vienošanās Nr.A1/1/09/159-V/13/3, 18.03.2015. vienošanās Nr.A1/1/09/159-V/F15/4 un 13.04.2016. vienošanās Nr.A1/1/09/159-V/F16/5.<br />
278 Privatizācijas aģentūras pamatkapitāls 15.07.2011. palielināts par 356,15 milj. euro. No saņemtās naudas atmaksāti aizdevumi Valsts kasei: 141 203 514,68 euro par Aizdevuma līgumu<br />
Nr.A1/1/09/159, 44 820 462,03 euro par Aizdevuma līgumu Nr.A1/1/10/183, 5 691 487,24 euro par Aizdevuma līgumu Nr.A1/1/10/443, 140 864 309,25 euro par Aizdevuma līgumu<br />
Nr.A1/1/10/582, 13 801 856,56 euro par Aizdevuma līgumu Nr.A1/1/10/1145.<br />
279 Aprēķins: 74,699 milj. euro saņemtā nauda par Citadele bankas akciju pārdošanu Ripplewood Advisors LLC – 1,259 milj. euro Privatizācijas aģentūra samaksā Valsts kasei par iepriekš<br />
atliktiem procentiem + 18,4 milj. euro saņemta nauda no Citadele bankas, aizdevuma daļēja atmaksa – 76,974 milj. euro samaksāts ERAB par Put opciju = 14,866 milj. euro.<br />
N A V K L A S I F I C Ē T S<br />
96
V A I A K C I J U S A B I E D R Ī B A S “ C I T A D E L E B A N K A ” V A L S T I J P I E D E R O Š O K A P I T Ā L A<br />
D A Ļ U P Ā R D O Š A N A S P R O C E S S I R B I J I S T Ā D S , L A I V A L S T S I E G Ū T U M A K S I M Ā L I<br />
I E S P Ē J A M O L Ī D Z E K Ļ U A P J O M U ?<br />
Līguma Nr.<br />
Līguma<br />
datums<br />
Atmaksātā<br />
summa, euro<br />
A1/1/10/183 281 26.02.2010. 44 820 462,03 0,00<br />
A1/1/10/443 283 18.06.2010. 5 691 487,24 0,00<br />
A1/1/10/582 285 28.07.2010. 140 864 309,25 0,00<br />
A1/1/10/1145 287 28.12.2010. 13 801 856,56 0,00<br />
N A V K L A S I F I C Ē T S<br />
Samaksātie %<br />
Aizdevuma par<br />
atlikums, aizdevuma<br />
euro izmantošanu,<br />
euro<br />
Finanšu līdzekļu avots<br />
14,74 milj. euro no Valsts kases saņemtā nauda<br />
Privatizācijas aģentūras pamatkapitāla<br />
palielināšanai 280 .<br />
No Valsts kases saņemtā nauda Privatizācijas<br />
aģentūras pamatkapitāla palielināšanai 282 .<br />
No Valsts kases saņemtā nauda Privatizācijas<br />
aģentūras pamatkapitāla palielināšanai 284 .<br />
No Valsts kases saņemtā nauda Privatizācijas<br />
aģentūras pamatkapitāla palielināšanai 286 .<br />
No Valsts kases saņemtā nauda Privatizācijas<br />
aģentūras pamatkapitāla palielināšanai 288 .<br />
280 Privatizācijas aģentūras pamatkapitāls 30.04.2015. palielināts par 20,659 milj. euro. Par valsts aizdevumu atmaksāti 14,74 milj. euro, atskaitot 5,919 milj. euro Privatizācijas aģentūras<br />
izdevumus par Parex bankas un Citadele bankas pārvaldību un Citadele bankas pārdošanu.<br />
281 26.02.2010. līgums Nr.A1/1/10/183 noslēgts starp Latvijas Republiku un valsts akciju sabiedrību “Privatizācijas aģentūra”, 24.01.2011. vienošanās Nr.A1/1/10/183-V/F11/1.<br />
282 Privatizācijas aģentūras pamatkapitāls 15.07.2011. palielināts par 356,15 milj. euro. No saņemtās naudas atmaksāti aizdevumi Valsts kasei: 141 203 514,68 euro par Aizdevuma līgumu<br />
Nr.A1/1/09/159, 44 820 462,03 euro par Aizdevuma līgumu Nr.A1/1/10/183, 5 691 487,24 euro par Aizdevuma līgumu Nr.A1/1/10/443, 140 864 309,25 euro par Aizdevuma līgumu<br />
Nr.A1/1/10/582, 13 801 856,56 euro par Aizdevuma līgumu Nr.A1/1/10/1145.<br />
283 18.06.2010. līgums Nr.A1/1/10/443 noslēgts starp Latvijas Republiku un valsts akciju sabiedrību “Privatizācijas aģentūra”, 24.01.2011. vienošanās Nr.A1/1/10/443-V/F11/1.<br />
284 Privatizācijas aģentūras pamatkapitāls 15.07.2011. palielināts par 356,15 milj. euro. No saņemtās naudas atmaksāti aizdevumi Valsts kasei: 141 203 514,68 euro par Aizdevuma līgumu<br />
Nr.A1/1/09/159, 44 820 462,03 euro par Aizdevuma līgumu Nr.A1/1/10/183, 5 691 487,24 euro par Aizdevuma līgumu Nr.A1/1/10/443, 140 864 309,25 euro par Aizdevuma līgumu<br />
Nr.A1/1/10/582, 13 801 856,56 euro par Aizdevuma līgumu Nr.A1/1/10/1145.<br />
285 28.07.2010. līgums Nr.A1/1/10/582 noslēgts starp Latvijas Republiku un valsts akciju sabiedrību “Privatizācijas aģentūra”, 24.01.2011. vienošanās Nr.A1/1/10/582-V/F11/1.<br />
286 Privatizācijas aģentūras pamatkapitāls 15.07.2011. palielināts par 356,15 milj. euro. No saņemtās naudas atmaksāti aizdevumi Valsts kasei: 141 203 514,68 euro par Aizdevuma līgumu<br />
Nr.A1/1/09/159, 44 820 462,03 euro par Aizdevuma līgumu Nr.A1/1/10/183, 5 691 487,24 euro par Aizdevuma līgumu Nr.A1/1/10/443, 140 864 309,25 euro par Aizdevuma līgumu<br />
Nr.A1/1/10/582, 13 801 856,56 euro par Aizdevuma līgumu Nr.A1/1/10/1145.<br />
287 28.12.2010. līgums Nr.A1/1/10/1145 noslēgts starp Latvijas Republiku un valsts akciju sabiedrību “Privatizācijas aģentūra”.<br />
N A V K L A S I F I C Ē T S<br />
97
V A I A K C I J U S A B I E D R Ī B A S “ C I T A D E L E B A N K A ” V A L S T I J P I E D E R O Š O K A P I T Ā L A<br />
D A Ļ U P Ā R D O Š A N A S P R O C E S S I R B I J I S T Ā D S , L A I V A L S T S I E G Ū T U M A K S I M Ā L I<br />
I E S P Ē J A M O L Ī D Z E K Ļ U A P J O M U ?<br />
N A V K L A S I F I C Ē T S<br />
Privatizācijas aģentūras aizdevuma Parex bankai (vēlāk pārcelts uz Citadeli) atmaksa<br />
Līguma Nr.<br />
Līguma<br />
datums<br />
Atmaksātā<br />
summa, euro<br />
Aizdevuma<br />
atlikums,<br />
euro<br />
Samaksātie %<br />
par aizdevuma<br />
izmantošanu,<br />
euro<br />
Bez<br />
numura 289 22.05.2009. 36 800 000,00 34 727 766,41 41 474 850,52<br />
Piezīmes<br />
Parex banka atmaksājusi 18,4 milj. euro, Citadele banka<br />
18,4 milj. euro. Parex banka % maksājumos samaksājusi<br />
11 150 446,44 euro un Citadele banka % maksājumos<br />
samaksājusi 30 324 404,07 euro.<br />
Ieguldījuma<br />
summa, euro<br />
Ieguldījuma<br />
datums<br />
Ieguldījuma<br />
pārvērtēšana,<br />
euro<br />
Ieguldījuma<br />
atlikums, euro<br />
Ieguldījumi<br />
Akciju sabiedrība “Parex banka” (vēlāk akciju sabiedrība “Reverta”)<br />
Finanšu līdzekļu avots<br />
2,86 - 2,86 Privatizācijas aģentūra.<br />
Valsts aizdevums Privatizācijas aģentūrai (līgums<br />
200 269 207,35 22.05.2009. - 200 269 210,21<br />
Nr.A1/1/09/159).<br />
-73 198 680,00 03.09.2009. - 127 070 530,21 ERAB nopērk no Privatizācijas aģentūras Parex bankas akcijas<br />
288 Privatizācijas aģentūras pamatkapitāls 15.07.2011. palielināts par 356,15 milj. euro. No saņemtās naudas atmaksāti aizdevumi Valsts kasei: 141 203 514,68 euro par Aizdevuma līgumu<br />
Nr.A1/1/09/159, 44 820 462,03 euro par Aizdevuma līgumu Nr.A1/1/10/183, 5 691 487,24 euro par Aizdevuma līgumu Nr.A1/1/10/443, 140 864 309,25 euro par Aizdevuma līgumu<br />
Nr.A1/1/10/582, 13 801 856,56 euro par Aizdevuma līgumu Nr.A1/1/10/1145.<br />
289 22.05.2009. noslēgts Aizdevuma līgums starp akciju sabiedrību “Parex banka” un valsts akciju sabiedrību “Privatizācijas aģentūra”. Valsts akciju sabiedrība izsniedz aizdevumu akciju<br />
sabiedrībai “Parex banka” 88 218 052,26 euro apmērā.<br />
N A V K L A S I F I C Ē T S<br />
98
V A I A K C I J U S A B I E D R Ī B A S “ C I T A D E L E B A N K A ” V A L S T I J P I E D E R O Š O K A P I T Ā L A<br />
D A Ļ U P Ā R D O Š A N A S P R O C E S S I R B I J I S T Ā D S , L A I V A L S T S I E G Ū T U M A K S I M Ā L I<br />
I E S P Ē J A M O L Ī D Z E K Ļ U A P J O M U ?<br />
Ieguldījuma<br />
summa, euro<br />
Ieguldījuma<br />
datums<br />
Ieguldījuma<br />
pārvērtēšana,<br />
euro<br />
N A V K L A S I F I C Ē T S<br />
Ieguldījuma<br />
atlikums, euro<br />
34 504 641,41 29.10.2009. - 161 575 171,62<br />
44 820 462,03 26.02.2010. - 206 395 633,65<br />
16 807 674,69 04.08.2010. - 223 203 308,34<br />
13 801 856,56 28.12.2010. - 237 005 164,90<br />
N A V K L A S I F I C Ē T S<br />
Finanšu līdzekļu avots<br />
(Privatizācijas aģentūra par saņemto naudu atmaksā daļu<br />
aizdevuma Valsts kasei, līgums Nr.A1/1/09/159).<br />
Valsts aizdevums Privatizācijas aģentūrai (līgums<br />
Nr.A1/1/09/159).<br />
Valsts aizdevums Privatizācijas aģentūrai (31,7+13,1) (līgums<br />
Nr.A1/1/10/183).<br />
ERAB nodod Privatizācijas aģentūrai Parex bankas akcijas kā<br />
daļēju samaksu par 25 milj. Citadele bankas akcijām.<br />
Valsts aizdevums Privatizācijas aģentūrai (līgums<br />
Nr.A1/1/10/1145).<br />
28 457 431,94 02.09.2011. - 265 462 596,84 Valsts kase (Privatizācijas aģentūras pamatkapitāla palielinājums).<br />
28 172 666,92 14.12.2011. - 293 635 263,76 Valsts kase (Privatizācijas aģentūras pamatkapitāla palielinājums).<br />
31.12.2011. -285 723 685,28 7 911 578,48<br />
31.12.2012. -7 911 578,48 0,00<br />
Akciju sabiedrība “Citadele banka”<br />
5 691 487,24 22.06.2010. - 5 691 487,24<br />
140 864 309,25 28.07.2010. - 146 555 796,49<br />
-36 638 950,55 30.07.2010. - 109 916 845,94<br />
31.12.2011. -23 387 742,53 86 529 103,41<br />
Valsts aizdevums Privatizācijas aģentūrai (līgums<br />
Nr.A1/1/10/443).<br />
Valsts aizdevums Privatizācijas aģentūrai (līgums<br />
Nr.A1/1/10/582).<br />
ERAB nopērk no Privatizācijas aģentūras Citadele bankas akcijas<br />
(samaksā naudā 8,626 milj. euro, nodod Parex bankas akcijas<br />
16,8 milj. euro, nodod daļu Citadele bankai izsniegtā subordinētā<br />
aizdevuma 11,21 milj. euro).<br />
99
V A I A K C I J U S A B I E D R Ī B A S “ C I T A D E L E B A N K A ” V A L S T I J P I E D E R O Š O K A P I T Ā L A<br />
D A Ļ U P Ā R D O Š A N A S P R O C E S S I R B I J I S T Ā D S , L A I V A L S T S I E G Ū T U M A K S I M Ā L I<br />
I E S P Ē J A M O L Ī D Z E K Ļ U A P J O M U ?<br />
Ieguldījuma<br />
summa, euro<br />
Ieguldījuma<br />
datums<br />
Ieguldījuma<br />
pārvērtēšana,<br />
euro<br />
N A V K L A S I F I C Ē T S<br />
Ieguldījuma<br />
atlikums, euro<br />
31.12.2012. +14 701 111,55 101 230 214,96<br />
31.12.2013. +6 355 966,96 107 586 181,92<br />
31.12.2014. -32 886 959,00 74 699 223,05<br />
-74 699 223,05 17.04.2015. 0,00 Citadele bankas akcijas pārdotas.<br />
Valsts akciju sabiedrība “Privatizācijas aģentūra”<br />
Finanšu līdzekļu avots<br />
2 511 368,75 Atlikums uz 31.12.2008.<br />
7 114 359,05 12.11.2010. - 9 625 727,80<br />
Privatizācijas aģentūras Rezerves fonds (Parex bankas un Citadele<br />
bankas pārvaldes izdevumiem).<br />
356 149 721,69 15.07.2011. - 365 775 449,49<br />
Valsts kase (valsts aizdevuma atmaksai 346,38 290 milj. euro un %<br />
maksājumiem 9,768 milj. euro).<br />
28 457 436,21 02.09.2011. - 394 232 885,70 Valsts kase (ieguldīšanai Parex bankas pamatkapitālā).<br />
28 172 861,85 14.12.2011. - 422 405 747,55 Valsts kase (ieguldīšanai Parex bankas pamatkapitālā).<br />
20 659 183,00 30.04.2015. - 443 064 930,55<br />
Valsts kase (valsts aizdevuma atmaksai 14,7 milj. euro,<br />
konsultantu izmaksu segšanai 5,9 milj. euro).<br />
290 141 203 514,68 euro Aizdevuma līgums Nr.A1/1/09/159, 44 820 462,03 euro Aizdevuma līgums Nr.A1/1/10/183, 5 691 487,24 euro Aizdevuma līgums Nr.A1/1/10/443, 140 864 309,25 euro<br />
Aizdevuma līgums Nr.A1/1/10/582, 13 801 856,56 euro Aizdevuma līgums Nr.A1/1/10/1145.<br />
N A V K L A S I F I C Ē T S<br />
100
Change language