20.p_revizijas-zinojums_asistenti_izm

Vai asistenta pakalpojums izglītības iestādē
nodrošina tā izveidošanas mērķu sasniegšanu?
Nr.2.4.1-10-1/2015 | Rīga 2016
1

V A I A S I S T E N T A P A K A L P O J U M S I Z G L Ī T Ī B A S I E S T Ā D Ē N O D R O Š I N A T Ā I Z V E I D O Š A N A S
M Ē R Ķ U S A S N I E G Š A N U ?
Revīzijas ziņojums
Vai asistenta pakalpojums izglītības iestādē nodrošina tā izveidošanas mērķu sasniegšanu?
Lietderības revīzija “Personām ar invaliditāti nepieciešamo asistenta pakalpojumu nodrošināšanas
efektivitāte”.
Revīzija veikta, pamatojoties uz Valsts kontroles Trešā revīzijas departamenta 2015.gada 18.marta
revīzijas uzdevumu Nr.2.4.1-10/2015 un 2015.gada 23.novembra revīzijas apakšuzdevumu Nr.2.4.1-10-
1/2015.
Revīzijas ziņojums apstiprināts ar Valsts kontroles Trešā revīzijas departamenta 2016.gada 1.marta
lēmumu Nr.2.4.1-10/2015 un Nr.2.4.1-10-1/2015.
Vāka noformējumā izmantots attēls no tīmekļa vietnes www.depositphotos.com,
seregam/Depositphotos
2

V A I A S I S T E N T A P A K A L P O J U M S I Z G L Ī T Ī B A S I E S T Ā D Ē N O D R O Š I N A T Ā I Z V E I D O Š A N A S
M Ē R Ķ U S A S N I E G Š A N U ?
Saturs
Kopsavilkums ............................................................................................................... 5
Motivācija ................................................................................................................................................... 5
Galvenie secinājumi ................................................................................................................................... 5
Būtiskākie ieteikumi ................................................................................................................................... 6
Asistenta pakalpojuma jēdziens un veidi ...................................................................... 7
Kas ir asistenta pakalpojums izglītības iestādē? ......................................................................................... 7
Pakalpojuma nodrošināšanā iesaistītās institūcijas .................................................................................... 9
Revīzijas secinājumi, konstatējumi un ieteikumi ................................................... 10
I daļa. Vai asistenta pakalpojums izglītības iestādē ir efektīvākais veids
izglītojamo ar speciālām vajadzībām integrēšanai vispārējās izglītības iestādēs? ..... 10
Vai asistenta pakalpojums izglītības iestādē nodrošina asistenta pakalpojuma mērķu sasniegšanu? ...... 11
Kādam ir jābūt nodrošinājumam, lai speciālo izglītības programmu realizētu vispārizglītojošā
izglītības iestādē? ............................................................................................................................... 12
Kāds ir asistenta pakalpojuma izglītības iestādē ieviešanas pamatojums? ........................................ 14
Vai pakalpojuma finansēšanas process ir efektīvs un nodrošina pakalpojuma mērķa sasniegšanu? . 16
Ieteikumi ................................................................................................................................................. 19
II daļa. Vai asistenta pakalpojums izglītības iestādē ir piešķirts atbilstoši
normatīvajiem aktiem? ................................................................................................ 20
Prettiesiski piešķirts asistenta pakalpojums izglītības iestādē .................................................................. 20
Ieteikumi ................................................................................................................................................. 22
Asistenti izglītības iestādēs – saimnieciskās darbības veicēji .................................................................. 23
Ieteikums ................................................................................................................................................. 24
Informācija par revīziju ........................................................................................... 25
3

V A I A S I S T E N T A P A K A L P O J U M S I Z G L Ī T Ī B A S I E S T Ā D Ē N O D R O Š I N A T Ā I Z V E I D O Š A N A S
M Ē R Ķ U S A S N I E G Š A N U ?
Revīzijas mērķis ....................................................................................................................................... 25
Juridiskais pamatojums ............................................................................................................................ 25
Revidentu un revidējamās vienības atbildība ........................................................................................... 25
Revīzijas apjoms ...................................................................................................................................... 25
Revīzijas metodes ..................................................................................................................................... 26
Pielikums. Datu analīzē izmantotā informācija........................................................... 27
Termini un skaidrojumi ............................................................................................... 28
Atsauču rādītājs ........................................................................................................... 29
4

V A I A S I S T E N T A P A K A L P O J U M S I Z G L Ī T Ī B A S I E S T Ā D Ē N O D R O Š I N A T Ā I Z V E I D O Š A N A S
M Ē R Ķ U S A S N I E G Š A N U ?
Kopsavilkums
Motivācija
Uzsākot revīziju, kā revidējamā vienība tika noteikta Labklājības ministrija, kas ir atbildīga par valsts
politikas izstrādi un uzraudzību personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju jomā, tajā skaitā ir atbildīga
par Invaliditātes likumu, no kura izriet valsts pienākums personām ar invaliditāti nodrošināt trīs
asistenta pakalpojumu veidus. Viens no tiem ir asistenta pakalpojums izglītības iestādē, kuru piešķir un
administrē izglītības iestādes (pašvaldību, valsts dibinātās un privātās), bet finansējumu pašvaldībām (to
izglītības iestādēm), valsts dibinātajām un privātajām izglītības iestādēm piešķir Izglītības un zinātnes
ministrija.
Revīzijā tika konstatētas nepilnības, kuru novēršana ir Izglītības un zinātnes ministrijas kompetencē,
tāpēc bija nepieciešams sagatavot atsevišķu revīzijas ziņojumu un sniegt ieteikumus Izglītības un
zinātnes ministrijai konstatēto trūkumu novēršanai.
Galvenie secinājumi
Revīzijā nav gūts apstiprinājums, ka asistenta pakalpojums izglītības iestādē ir efektīvākais pakalpojums
izglītojamo ar speciālām vajadzībām integrēšanai vispārējās izglītības iestādēs, jo asistentam noteiktie
pienākumi ir identiski tiem uzdevumiem, kas ir jānodrošina izglītības procesa atbalsta personālam, lai
izglītības iestādē persona ar invaliditāti varētu iegūt izglītību atbilstoši tās spējām. Tāpēc faktiski
asistenta pakalpojums izglītības iestādē ir tikai kā līdzeklis valsts līdzfinansējuma saņemšanai
nepieciešamā atbalsta personāla algošanai.
Turklāt nav pareiza arī pakalpojuma nodrošināšanai nepieciešamā finansējuma plānošana un piešķiršana
izglītības iestādēm, tāpēc to nav iespējams apgūt. Rezultātā Izglītības un zinātnes ministrija jau tā
personām ar invaliditāti ierobežoto valsts finansējumu, kas ir pieprasīts asistenta pakalpojuma
nodrošināšanai, trīs gadu laikā vismaz 1 445 638 euro apmērā ir izlietojusi ar šiem mērķiem nesaistītu
vajadzību nodrošināšanai, tajā skaitā ministrijas un tās kapitālsabiedrību administratīvo un saimniecisko
izdevumu segšanai, 448 324 euro nav izlietoti vispār un budžeta asignējums ir slēgts, lai gan Izglītības
un zinātnes ministrija pastāvīgi informē, ka izglītības nozarē nav pietiekama finansējuma. Tāpēc Valsts
kontrole uzskata, ka efektīvāk būtu atteikties no asistenta pakalpojuma izglītības iestādē un tam
paredzēto finansējumu novirzīt nepieciešamā atbalsta personāla nodrošināšanai, tā netērējot resursus
atsevišķa pakalpojuma veida administrēšanai.
Arī Izglītības un zinātnes ministrijas iekšējās kontroles procedūras, piešķirot pašvaldībām, valsts un
privātajām izglītības iestādēm finansējumu asistenta pakalpojuma nodrošināšanai un uzraugot
finansējuma izlietojumu, nav pietiekamas un nenodrošina, ka izglītības iestāžu pieņemtie lēmumi par
asistenta pakalpojuma izglītības iestādē piešķiršanu ir tiesiski. Tāpēc tikai laikā no 01.01.2014. līdz
30.04.2015. valsts budžeta līdzekļi vismaz 57 880 euro apmērā ir izlietoti prettiesiski.
5

V A I A S I S T E N T A P A K A L P O J U M S I Z G L Ī T Ī B A S I E S T Ā D Ē N O D R O Š I N A T Ā I Z V E I D O Š A N A S
M Ē R Ķ U S A S N I E G Š A N U ?
Turklāt nepietiekamu kontroles procedūru dēļ pastāv arī valsts budžeta līdzekļu nepamatota izlietojuma
risks gadījumos, ja asistenta pakalpojumu izglītības iestādē sniedz pašnodarbināta persona.
Būtiskākie ieteikumi
Revīzijā Izglītības un zinātnes ministrijai ir sniegts ieteikums
sadarbībā ar Labklājības ministriju izvērtēt asistenta pakalpojuma
izglītības iestādē kā atsevišķa pakalpojuma invaliditātes seku
mazināšanai lietderību un izskatīt iespēju personām ar invaliditāti
nepieciešamo atbalstu finansēt izglītības iestāžu uzturēšanas izdevumu
ietvaros, tā vienkāršojot arī valsts pārvaldes procesu un netērējot
resursus papildu pakalpojumu administrēšanai.
Laikā, kamēr netiek veiktas reformas asistenta pakalpojuma izglītības
iestādē nodrošināšanai, Valsts kontrole aicina Izglītības un zinātnes
ministriju:
IZM ir sniegti pieci
ieteikumi
izvērtēt iespēju grozīt pašvaldībām, valsts un privātajām
izglītības iestādēm paredzētā avansa apmēru, ņemot vērā
faktiski nepieciešamo līdzekļu apmēru pakalpojuma
nodrošināšanai;
izveidot kontroles procedūras, lai pārliecinātos, ka
pakalpojums tiek piešķirts un līdzekļi pakalpojuma
nodrošināšanai tiek izlietoti normatīvajos aktos noteiktajā
kārtībā.
6

V A I A S I S T E N T A P A K A L P O J U M S I Z G L Ī T Ī B A S I E S T Ā D Ē N O D R O Š I N A T Ā I Z V E I D O Š A N A S
M Ē R Ķ U S A S N I E G Š A N U ?
Asistenta pakalpojuma jēdziens un veidi
Asistenta pakalpojums ir viens no Invaliditātes likumā noteiktajiem valsts atbalsta pasākumiem
invaliditātes seku mazināšanai, kas tiek finansēts no valsts budžeta līdzekļiem, un Latvijā pakāpeniski ir
ieviests, sākot no 2011.gada.
Asistenta pakalpojuma būtība izriet no Invaliditātes likumā 1 noteiktā asistenta jēdziena – asistents ir
fiziska persona, kas sniedz atbalstu personai ar ļoti smagas vai smagas pakāpes funkcionēšanas
ierobežojumu tādu darbību veikšanai ārpus mājokļa, kuras persona tās invaliditātes dēļ nevar veikt
patstāvīgi – nokļūt vietā, kur tā mācās, strādā, saņem pakalpojumus, pārvietoties un aprūpēt sevi
izglītības iestādē, algota darbavietā, būt saskarsmē ar citām fiziskām un juridiskām personām, kā arī
palīdz personai ar redzes invaliditāti apgūt profesionālās pamatizglītības, profesionālās vidējās izglītības
un augstākās izglītības programmu.
Invaliditātes likums 2 personām ar invaliditāti paredz trīs asistenta pakalpojuma veidus:
pabalstu par asistenta izmantošanu līdz 10 stundām nedēļā, pašām izvēloties konkrēto asistentu,
kas ir ieviests no 01.01.2011., kuru personām ar I grupas redzes invaliditāti piešķir un administrē
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra;
asistenta pakalpojumu pašvaldībā līdz 40 stundām nedēļā, kas ir ieviests no 01.01.2013., kuru
piešķir un administrē pašvaldību sociālie dienesti, bet finansējumu aprēķina un piešķir
Labklājības ministrija, kura apkopo arī statistikas informāciju par pakalpojumu;
asistenta pakalpojumu pārvietošanās atbalstam un pašaprūpes veikšanai izglītības iestādē,
kas ir ieviests no 01.09.2012., kuru piešķir izglītības iestādes.
Invaliditātes likumā noteiktie asistenta pakalpojumi izriet no Latvijas Republikas saistībām, kuras tā ir
uzņēmusies 01.03.2010., ratificējot ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām (turpmāk –
ANO Konvencija), ar kuru dalībvalstis apņemas nodrošināt un veicināt to, lai visas personas ar
invaliditāti varētu pilnībā īstenot visas cilvēktiesības un pamatbrīvības bez jebkādas diskriminācijas
invaliditātes dēļ. ANO Konvencija ir jaunākais starptautiskais cilvēktiesību dokuments attiecībā uz
personām ar invaliditāti, un tas iezīmē pieejas maiņu attiecībā uz invaliditātes politikas dokumentiem,
pārejot no invaliditātes politikas modeļa, kur persona ir pasīvs medicīniskās aprūpes un sociālās
aizsardzības objekts, uz tiesību izmantošanas modeli, kur tiek novērsti šķēršļi, sniegti pakalpojumi, lai
veicinātu līdzvērtīgu šo personu līdzdalību un iekļaušanos sabiedrībā 3 .
Kas ir asistenta pakalpojums izglītības iestādē?
Asistenta pakalpojumu izglītības iestādē līdz 40 stundām nedēļā var saņemt izglītojamie pirmsskolas,
vispārējās pamatizglītības, profesionālās pamatizglītības, arodizglītības, vispārējās vidējās izglītības un
profesionālās vidējās izglītības apguvei:
bērni no piecu līdz 18 gadu vecumam, pamatojoties uz VDEĀVK atzinumu par īpašas kopšanas
nepieciešamību sakarā ar smagiem funkcionāliem traucējumiem;
7

V A I A S I S T E N T A P A K A L P O J U M S I Z G L Ī T Ī B A S I E S T Ā D Ē N O D R O Š I N A T Ā I Z V E I D O Š A N A S
M Ē R Ķ U S A S N I E G Š A N U ?
pilngadīgas personas ar I vai II invaliditātes grupu, pamatojoties uz VDEĀVK atzinumu par
īpašas kopšanas nepieciešamību 4 .
Asistenta pakalpojums izglītības iestādē attiecas uz vispārējās izglītības iestādēm, kurās ir atvērtas
speciālās izglītības klases, bet neattiecas uz speciālajām izglītības iestādēm, kurām no valsts budžeta
līdzekļiem tiek piešķirts finansējums atbalsta personāla nodrošināšanai, tajā skaitā aprūpētājiem un
citiem speciālistiem.
Pakalpojumu ir tiesīga sniegt fiziska persona, kurai ir darba vai personiskā pieredze personu ar
invaliditāti aprūpē vai arī ir atbilstoša izglītība vai darba pieredze pedagoģijas, psiholoģijas, medicīnas,
veselības vai sociālā darba jomā.
Asistenta pakalpojumu saņēmušo izglītojamo skaits un pakalpojumam izlietotais finansējums
€ 490 685
€ 626 572
€ 271 908
Izglītojamo skaits
214
245
290
Izlietotais finansējums
2013.gads
2014.gads
2015.gads
8

V A I A S I S T E N T A P A K A L P O J U M S I Z G L Ī T Ī B A S I E S T Ā D Ē N O D R O Š I N A T Ā I Z V E I D O Š A N A S
M Ē R Ķ U S A S N I E G Š A N U ?
Pakalpojuma nodrošināšanā iesaistītās institūcijas
Izglītības un zinātnes ministrija
•izstrādā izglītības valsts politiku, kā arī organizē un koordinē tās
īstenošanu, tajā skaitā īsteno iekļaujošo izglītību
•aprēķina un piešķir pašvaldībām, valsts dibinātajām un privātajām
izglītības iestādēm funansējumu asistenta pakalpojuma izglītības
iestādē nodrošināšanai
VDEĀVK
•veic invaliditātes ekspertīzi
•sniedz atzinumu par īpašas kopšanas nepieciešamību, kas ir
priekšnoteikums asistenta pakalpojuma izglītības iestādē saņemšanai
Pašvaldības
•piešķir un administrē asistenta pakalpojumu pašvaldību izglītības
iestādēs, kā arī sagatavo Izglītības un zinātnes ministrijai pārskatus par
pakalpojumam piešķirtā funansējuma izlietojumu (pakalpojuma
piešķiršanu un administrēšanu nodrošina pašvaldību izglītības iestādes)
Valsts un privātās izglītības
iestādes
•piešķir un administrē asistenta pakalpojumu izglītības iestādē, kā arī
sagatavo Izglītības un zinātnes ministrijai pārskatus par pakalpojumam
piešķirtā finansējuma izlietojumu
9

V A I A S I S T E N T A P A K A L P O J U M S I Z G L Ī T Ī B A S I E S T Ā D Ē N O D R O Š I N A T Ā I Z V E I D O Š A N A S
M Ē R Ķ U S A S N I E G Š A N U ?
Revīzijas secinājumi, konstatējumi un ieteikumi
I daļa.
Vai asistenta pakalpojums izglītības iestādē ir efektīvākais
veids izglītojamo ar speciālām vajadzībām integrēšanai
vispārējās izglītības iestādēs?
Revīzijā nav gūts apstiprinājums, ka asistenta pakalpojums izglītības iestādē ir efektīvākais
veids izglītojamo ar speciālām vajadzībām integrēšanai vispārējās izglītības iestādēs, tāpēc
Valsts kontroles ieskatā asistenta pakalpojumam izglītības iestādē paredzēto valsts budžeta
finansējumu efektīvāk būtu novirzīt nepieciešamā atbalsta personāla nodrošināšanai
izglītības iestādē, tā netērējot resursus papildu pakalpojumu administrēšanai un vienkāršojot
arī valsts pārvaldes procesu.
Asistentam noteiktie pienākumi ir identiski tiem uzdevumiem, kas ir jāveic atbalsta
personālam, lai izglītības iestādē persona ar invaliditāti varētu iegūt izglītību atbilstoši tās
spējām. Tāpēc faktiski asistenta pakalpojums izglītības iestādē ir tikai kā līdzeklis valsts
budžeta līdzfinansējuma saņemšanai nepieciešamā atbalsta personāla algošanai. Turklāt nav
pareiza arī pakalpojuma nodrošināšanai nepieciešamā finansējuma plānošana un piešķiršana
izglītības iestādēm, tāpēc gada ietvaros asistenta pakalpojumam piešķirto finansējumu nav
iespējams apgūt.
Lai gan Izglītības un zinātnes ministrija pastāvīgi informē, ka izglītības nozarē nav
pietiekama finansējuma, tajā skaitā atbalsta personāla nodrošināšanai izglītojamiem ar
invaliditāti, tā asistenta pakalpojumam piešķirtos, bet neizlietotos līdzekļus vismaz
1 445 638 euro apmērā faktiski ir izmantojusi ar invaliditāti nesaistītu vajadzību
nodrošināšanai, tajā skaitā ministrijas kapitālsabiedrību administratīvo un saimniecisko
izdevumu segšanai, turklāt 448 324 euro nav izlietoti vispār, bet budžeta asignējums ir
slēgts.
10

V A I A S I S T E N T A P A K A L P O J U M S I Z G L Ī T Ī B A S I E S T Ā D Ē N O D R O Š I N A T Ā I Z V E I D O Š A N A S
M Ē R Ķ U S A S N I E G Š A N U ?
Vai asistenta pakalpojums izglītības iestādē nodrošina
asistenta pakalpojuma mērķu sasniegšanu?
Asistenta pakalpojuma izglītības iestādē mērķis ir nodrošināt izglītojamo ar speciālām vajadzībām
integrāciju vispārējās izglītības iestādēs, nodrošinot pārvietošanās atbalstu un atbalstu pašaprūpei.
No valsts budžeta apmaksātu asistenta pakalpojumu izglītības iestādē līdz 40 stundām nedēļā var saņemt
izglītojamie šādos izglītības posmos – pirmsskolas, vispārējās pamatizglītības, profesionālās
pamatizglītības, arodizglītības, vispārējās vidējās izglītības un profesionālās vidējās izglītības apguvei:
bērni no piecu līdz 18 gadu vecumam, pamatojoties uz VDEĀVK atzinumu par īpašas kopšanas
nepieciešamību sakarā ar smagiem funkcionāliem traucējumiem;
pilngadīgas personas ar I vai II invaliditātes grupu, pamatojoties uz VDEĀVK atzinumu par
īpašas kopšanas nepieciešamību 5 .
Asistenta pakalpojums attiecas arī uz vispārējās izglītības iestādēm, kurās ir atvērtas speciālās izglītības
klases, bet neattiecas uz speciālajām izglītības iestādēm – 101 dažāda tipa speciālo izglītības iestādi –
speciālām pirmsskolas izglītības iestādēm, speciālām internātskolām, izglītības iestādēm –
rehabilitācijas centriem, izglītības iestādēm – attīstības centriem.
Pakalpojums tiek nodrošināts tikai izglītības iestādē. Nokļūšanai uz izglītības iestādi skolēns var
izmantot asistenta pakalpojumu pašvaldībā.
Pakalpojuma ietvaros asistents palīdz skolēnam ar invaliditāti veikt darbības, kuras viņš nevar veikt
patstāvīgi – pārvietoties izglītības iestādē un veikt pašaprūpi.
Revīzijā ir konstatēts, ka pastāv divas pieejas, kā izglītības iestādē tiek organizēts asistenta atbalsts:
vairumā iestāžu asistents atbalstu bērnam ar invaliditāti nodrošina starpbrīžos, palīdzot
skolēnam pārvietoties izglītības iestādē, sniedz atbalstu pašaprūpes veikšanai un ēdināšanas
procesā;
Cēsu 2.pamatskolā, kas ir vispārējā izglītības iestāde, kurā ir atvērta speciālās izglītības klase,
asistenti piedalās arī mācību procesā – pilda skolotāja norādījumus un palīdz skolēnam veikt
uzdevumus, t.i., faktiski veic pedagoga palīga pienākumus.
No 295 izglītojamiem, kuri laikā no 01.01.2014. līdz 30.01.2015. saņēma asistenta pakalpojumu
izglītības iestādē, 184 izglītojamiem jeb 62,37% vienlaikus bija piešķirts arī asistenta pakalpojums
pašvaldībā, no tiem 51 izglītojamam abus pakalpojumus nodrošināja viens asistents.
Asistenta pakalpojums izglītības iestādē ir cieši saistīts ar Izglītības un zinātnes ministrijas īstenoto
iekļaujošās izglītības politiku – veicināt jauniešu ar speciālām vajadzībām integrāciju izglītības iestādē
un piedalīties mācību procesā, kuras īstenošanai ir paredzēts nodrošināt nepieciešamo pedagoģisko
personālu un atbalsta personālu (psihologi, sociālie pedagogi un asistenti) 6 .
Arī ANO Konvencijas pamatnostādnēs ir noteikti vairāki uzdevumi, kas ir saistīti ar iekļaujošās
izglītības īstenošanu, tostarp “nodrošināt efektīvu bērnu ar invaliditāti iekļaušanu vispārizglītojošās
skolās” un “nodrošināt atbalsta personāla speciālistu pieejamību izglītības iestādēs (pedagoga palīga
11

V A I A S I S T E N T A P A K A L P O J U M S I Z G L Ī T Ī B A S I E S T Ā D Ē N O D R O Š I N A T Ā I Z V E I D O Š A N A S
M Ē R Ķ U S A S N I E G Š A N U ?
nodrošināšana izglītojamiem atsevišķās speciālo vajadzību grupās – garīgās attīstības traucējumi,
garīgās veselības traucējumi, tajā skaitā uzvedības traucējumi)” 7 .
Lai noteiktu, kāpēc personai nepieciešamais atbalsts izglītības ieguvei tiek nodrošināts asistenta
pakalpojuma ietvaros, nevis ar iekļaujošai izglītībai paredzētajiem atbalsta pasākumiem – papildu
pedagoģisko personālu, palīgpersonālu un citu atbalsta pasākumu nodrošinājumu, revīzijā ir veiktas
pārbaudes par pakalpojuma ieviešanas pamatotību un tā administrēšanu, kā arī pakalpojuma
nodrošināšanai nepieciešamā finansējuma plānošanu.
Kādam ir jābūt nodrošinājumam, lai speciālo izglītības
programmu realizētu vispārizglītojošā izglītības iestādē?
Bērnu tiesību aizsardzības likums paredz, ka valsts visiem bērniem nodrošina vienādas tiesības un
iespējas iegūt bezmaksas izglītību – pirmsskolas sagatavošanu, pamata un vidējo izglītību, kā arī
arodizglītību atbilstoši katra spējām 8 .
Latvijā obligāta ir bērnu no piecu gadu vecuma sagatavošana pamatizglītības ieguvei un pamatizglītības
iegūšana vai pamatizglītības iegūšanas turpināšana līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai 9 . Vispārējā
izglītība ir viens no izglītības veidiem 10 , kas tiek īstenota trīs pakāpēs – pirmsskolas izglītība,
pamatizglītība un vidējā izglītība 11 .
Saskaņā ar Vispārējās izglītības likumu vispārējās izglītības iestāde, pamatojoties uz dibinātāja
apstiprinātu nolikumu, patstāvīgi organizē un īsteno izglītošanas procesu, kā arī izvēlas izglītošanas
darba metodes un formas 12 . Tās pamatuzdevums ir vispārējās izglītības programmu īstenošana, tā var
īstenot vienu vai vairākas izglītības programmas 13 .
Izglītojamajiem ar iegūtiem vai iedzimtiem funkcionāliem traucējumiem iespēju iegūt vispārējo
izglītību atbilstoši viņu speciālajām vajadzībām nodrošina speciālās izglītības programmas, kuras var
apgūt speciālās izglītības iestādēs vai klasēs, kas ir vispārējās izglītības klases, kurās mācās izglītojamie
ar speciālām vajadzībām 14 . Speciālās izglītības klasi var atvērt arī izglītības iestādē, kas īsteno
profesionālās izglītības programmas 15 .
Ministru kabineta noteikumi 16 paredz, ka vispārējās izglītības iestāde, atverot speciālās izglītības klasi,
nodrošina:
licencētas speciālās izglītības programmas apguvi atbilstošas profesionālās kvalifikācijas
pedagogu vadībā;
rehabilitāciju, kuru sniedz ārstniecības iestāde, pamatojoties uz līgumu, kas noslēgts ar izglītības
iestādes dibinātāju, vai sertificēts izglītības iestādes medicīniskais personāls;
mācību un citu izglītības iestādes telpu pielāgojumu un aprīkojumu: inženiertehnisko
piemērotību, piemēram, uzbrauktuves, lifti, pielāgotas durvis, tualetes, dušas telpas,
pārvietošanās palīgierīces, relaksācijas telpas;
papildu pedagoģisko un atbalsta personālu atkarībā no izglītojamo speciālajām vajadzībām, tajā
skaitā arī sociālos aprūpētājus un skolotāju palīgus. Skolotāja palīgi palīdz audzinātājiem vai
12

V A I A S I S T E N T A P A K A L P O J U M S I Z G L Ī T Ī B A S I E S T Ā D Ē N O D R O Š I N A T Ā I Z V E I D O Š A N A S
M Ē R Ķ U S A S N I E G Š A N U ?
skolotājiem audzināt un aprūpēt bērnus, organizēt viņu ikdienas darbību, un to pienākumos
ietilpst ēdināt, aprūpēt, mazgāt, ģērbt bērnus, rūpēties par bērnu dienas režīmu.
Tādam pašam nodrošinājumam vispārējā izglītības iestādē ir jābūt arī vispārējās pamatizglītības un
vispārējās vidējās izglītības klasē integrētiem izglītojamiem 17 .
Arī speciālās izglītības iestādēm (speciālā internātskola (skola), attīstības vai rehabilitācijas centrs)
atsevišķi Ministru kabineta noteikumi 18 paredz gan kādam ir jābūt izglītības iestādes aprīkojumam, gan
arī personālam atbilstoši izglītojamo speciālajām vajadzībām, tajā skaitā katrā klasē (grupā) atbilstoši
bērnu skaitam paredzot arī sociālos aprūpētājus un skolotāju palīgus.
Kārtība, kādā finansē speciālās izglītības iestādes un vispārējās
izglītības iestāžu speciālās izglītības klases, ir paredzēta Ministru
kabineta noteikumos 19 :
vispārējās izglītības iestāžu speciālās izglītības klasēm
(grupām) no valsts budžeta mērķdotācijas finansē tikai
pedagogu darba samaksu un valsts sociālās apdrošināšanas
obligātās iemaksas, bet uzturēšanas izdevumus, kas ietver arī
atbalsta personāla atlīdzību, nodrošina izglītības iestāžu
dibinātāji;
speciālajām izglītības iestādēm no valsts budžeta finansē arī
uzturēšanas izdevumus, tajā skaitā papildu pedagoģisko
personālu, palīgpersonālu un citu atbalsta pasākumu
nodrošinājumu.
Informatīvajā ziņojumā “Par atbalsta pasākumiem speciālo izglītības
iestāžu pastāvēšanai izglītības iestāžu tīkla sakārtošanas kontekstā” 20
minēts, ka ne vienmēr izglītības iestāde, kas ir licencējusi speciālās
izglītības programmu, praksē spēj nodrošināt visu nepieciešamo
atbalstu kvalitatīvai izglītojamiem ar speciālām vajadzībām izglītībai,
jo:
objektīvi netiek izvērtēti finanšu līdzekļi un cilvēkresursi;
normatīvā regulējama prasības par izglītojamo ar speciālām
vajadzībām iekļaušanu izglītības procesā tiek izpildītas
formāli, un to īstenošana mēdz būt problemātiska;
pedagogu sagatavotība nav pietiekama darbam ar bērniem ar
speciālām vajadzībām;
IZM apstiprina, ka praksē
izglītības iestādes nespēj
nodrošināt visu
nepieciešamo iekļaujošās
izglītības īstenošanai
līdzekļi primāri tiek izlietoti speciālistu algošanai – logopēdu,
psihologu, speciālo pedagogu;
līdzekļu apmērs nav pietiekams pedagoga palīgu (veic
pedagoģisko funkciju) un skolotāja palīgu (veic aprūpes
funkciju) algošanai, līdz ar to pedagogs ir spiests strādāt bez
nepieciešamā atbalsta.
13

V A I A S I S T E N T A P A K A L P O J U M S I Z G L Ī T Ī B A S I E S T Ā D Ē N O D R O Š I N A T Ā I Z V E I D O Š A N A S
M Ē R Ķ U S A S N I E G Š A N U ?
Ņemot vērā minēto, pēc būtības vispārējās izglītības iestādēs izveidotās speciālo izglītības
programmu klases neatšķiras no speciālām izglītības iestādēm, kuras saņem uzturēšanas izdevumus
no valsts budžeta. Atšķirīga ir tikai finansēšanas kārtība – speciālās izglītības iestādēs no valsts
budžeta līdzekļiem tiek finansēti arī uzturēšanas izdevumi, tajā skaitā izdevumi par atbalsta
personālu, bet vispārējās izglītības iestādēs izdevumi par atbalsta personālu ir jānodrošina no
pašvaldību (dibinātāja) budžeta līdzekļiem.
Tāpēc, lai izslēgtu, ka finansējums atbalsta funkciju nodrošināšanai tiek piešķirts gan uzturēšanas
izdevumu ietvaros, gan kā asistenta pakalpojums, ir paredzēts ierobežojums, ka speciālo izglītības
iestāžu, kas saņem uzturēšanas izdevumus no valsts budžeta, izglītojamie nevar saņemt asistenta
pakalpojumu izglītības iestādē.
Kāds ir asistenta pakalpojuma izglītības iestādē ieviešanas
pamatojums?
Labklājības ministrijas Saeimā iesniegtajā likumprojekta “Invaliditātes likums” sākotnējā redakcijā 21
nebija paredzēts atsevišķi nodalīt asistenta pakalpojumu pašvaldībā un asistenta pakalpojumu izglītības
iestādē. Priekšlikums veidot atsevišķu asistenta pakalpojumu izglītības iestādē ir iekļauts Labklājības
ministrijas 24.11.2008. vēstulē 22 Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai, ar kuru ir sniegti
priekšlikumi likumprojekta “Invaliditātes likums” labojumiem un papildinājumiem 23 .
Revīzijā ne Labklājības ministrija, ne arī Izglītības un zinātnes ministrija nespēja sniegt
skaidrojumu par apsvērumiem, kāpēc tika nolemts ieviest asistenta pakalpojumu izglītības iestādē 24 .
No Saeimas arhīvā pieejamiem dokumentiem izriet, ka Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdēs,
diskutējot par asistenta pakalpojumu izglītības iestādē, ir spriests, ka izglītības iestādes štatu sarakstā ir
nepieciešams iekļaut asistenta amata vietu, nodrošinot vienu asistentu uz pieciem izglītojamiem ar
invaliditāti, bet gadījumā, ja izglītības iestādē būs mazāk šādu izglītojamo, – pakalpojums būs
jānodrošina pašvaldībai.
Vienīgais revīzijā iegūtais dokuments, kas sniedz skaidrojumu par pakalpojuma ieviešanas pamatojumu,
ir Ministru kabineta noteikumu projekta par asistenta pakalpojumu izglītības iestādē sākotnējās ietekmes
novērtējuma ziņojums, kurā ir sniegta šāda informācija:
14

V A I A S I S T E N T A P A K A L P O J U M S I Z G L Ī T Ī B A S I E S T Ā D Ē N O D R O Š I N A T Ā I Z V E I D O Š A N A S
M Ē R Ķ U S A S N I E G Š A N U ?
“… daļēji atbalsta pasākumi izglītojamiem ar speciālām vajadzībām, tajā skaitā izglītojamiem ar
invaliditāti, tiek nodrošināti jau pastāvošā izglītības sistēmas normatīvā regulējuma ietvaros, kas
nosaka papildu pedagoģiskā personāla, palīgpersonāla un citu atbalsta pasākumu nodrošinājumu
izglītojamiem ar speciālām vajadzībām. Tomēr gadījumos, kad izglītojamam ir īpaši smagi
funkcionāli traucējumi, nepieciešams individuāls atbalsts, lai nodrošinātu iespējas integrēties
izglītības iestādē un piedalīties mācību procesā. Šobrīd šāda individuāla pieeja un atbalsts
izglītojamiem ar smagiem funkcionāliem traucējumiem netiek nodrošināts. Pēc neformālās vienošanās
to nodrošina vecāki vai vienaudži. Integrējot asistenta pakalpojumu jau pastāvošajā atbalsta sistēmā,
tiktu sekmēta mērķtiecīga virzība uz iekļaujošu izglītību”.
Revidentu vērtējumā norādītie apsvērumi asistenta pakalpojuma
izglītības iestādē kā atsevišķa pakalpojuma izveidei nav pietiekami,
jo:
tie apstiprina, ka jau līdz asistenta pakalpojuma ieviešanai
nepieciešamais atbalsts iekļaujošās izglītības īstenošanai tiek
nodrošināts ar papildu pedagoģisko personālu, palīgpersonālu
un citiem atbalsta pasākumiem;
lai gan ir uzsvērts, ka atbalsts nav pietiekams tieši
izglītojamiem ar īpaši smagiem funkcionāliem traucējumiem,
kuriem ir nepieciešams individuāls atbalsts, nav saprotams,
kāpēc asistenta pakalpojums izglītības iestādē attiecas tikai uz
vispārējās izglītības iestādēm, bet neattiecas uz speciālajām
izglītības iestādēm, jo starp abiem iestāžu veidiem nav
būtiskas atšķirības nepieciešamajā atbalsta personālā, bet
atšķiras tikai finansēšanas princips.
IZM apsvērumi pakalpojuma
izveidei nav pietiekami
Atšķirībā no asistenta pakalpojuma pašvaldībā, kur pakalpojumu 76%
gadījumu sniedz ģimenes locekļi, asistenta pakalpojumu izglītības
iestādē tikai 17,66% gadījumu sniedz ģimenes locekļi, kas revidentu
vērtējumā ir skaidrojams ar to, ka pakalpojums ir jāsniedz darba laikā,
kad notiek mācību process.
Arī saskaņā ar izglītības iestāžu sniegto informāciju minētā iemesla
dēļ tām ir grūtības atrast asistentu, turklāt par valstī noteikto minimālo
darba algu bez sociālajām garantijām.
Savukārt revīzijā veiktajās detalizētajās pārbaudēs ir konstatēts, ka
katrs trešais asistents ir izglītības iestādes darbinieks, kurš asistenta
pienākumus veic papildus tiešajiem darba pienākumiem.
Katrs trešais asistents ir
izglītības iestādes darbinieks,
kurš asistenta pienākumus
veic papildus tiešajiem darba
pienākumiem
Apkopojot informāciju par citu valstu pieredzi asistenta pakalpojuma
nodrošināšanā, ir konstatēts, ka citās valstīs nav paredzēts atsevišķs
asistenta pakalpojuma veids izglītības iestādē.
15

V A I A S I S T E N T A P A K A L P O J U M S I Z G L Ī T Ī B A S I E S T Ā D Ē N O D R O Š I N A T Ā I Z V E I D O Š A N A S
M Ē R Ķ U S A S N I E G Š A N U ?
Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, revīzijā nav gūts apstiprinājums, ka asistenta
pakalpojums izglītības iestādē ir efektīvākais pakalpojums izglītojamo ar speciālām vajadzībām
integrēšanai vispārējās izglītības iestādēs, jo asistentam noteiktie pienākumi ir identiski tiem
uzdevumiem, kas ir jānodrošina izglītības procesa atbalsta personālam, lai izglītības iestādē bērns ar
invaliditāti varētu iegūt izglītību atbilstoši tā spējām. Tāpēc faktiski asistenta pakalpojums izglītības
iestādē ir tikai kā līdzeklis valsts līdzfinansējuma saņemšanai nepieciešamā atbalsta personāla
algošanai.
Vai pakalpojuma finansēšanas process ir efektīvs un nodrošina
pakalpojuma mērķa sasniegšanu?
Ieviešot pakalpojumu 2012.gadā, tika prognozēts 25 , ka 2013.gadā un turpmākajos gados asistenta
pakalpojumam izglītības iestādē gadā būs nepieciešami 1 203 459 euro.
Revīzijā ir konstatēts, ka, plānojot līdzekļus pakalpojuma nodrošināšanai gadskārtējā valsts budžetā 26
un aprēķinot avansa maksājumu pašvaldībām, valsts un pašvaldību izglītības iestādēm 27 , tiek
izmantoti atšķirīgi algoritmi:
valsts
budžetam
avansa
maksājumiem
=
=
izglītojamo
skaits
×
mēneša
minimālā
×
darba algas
likme 28
kalendāro dienu
skaits
mācību dienu
skaits
+
darba
devēja
sociālais
nodoklis
Ņemot vērā atšķirīgos algoritmus nepieciešamā finansējuma aprēķinam (plānojot valsts budžetu un
aprēķinot avansa apmēru pašvaldībām un izglītības iestādēm), faktiski jau šajā posmā veidojās līdzekļu
pārpalikums – 2013.gadā 44% un 2014.gadā – 28% apmērā.
Turklāt kopumā asistenta pakalpojumam izglītības iestādē 2013.gadā faktiski tika izlietoti 371 918 euro
jeb 31%, bet 2014.gadā – 490 685 euro jeb 41% no piešķirtā līdzekļu apmēra.
16

V A I A S I S T E N T A P A K A L P O J U M S I Z G L Ī T Ī B A S I E S T Ā D Ē N O D R O Š I N A T Ā I Z V E I D O Š A N A S
M Ē R Ķ U S A S N I E G Š A N U ?
Budžeta programmā 12.00.00 plānotais un avansā aprēķinātais līdzekļu apmērs 2013., 2014. un
2015.gadam un faktiskais līdzekļu izlietojums (euro)
Finansējuma mērķi, starpības 2013.gads 2014.gads 2015.gads
Sākotnēji budžetā paredzētais 29 1 203 459 1 203 459 1 031 890
Avansā aprēķinātais līdzekļu apmērs 30 688 554 871 219 1 126 229
Starpība gadā (budžets – avanss) 534 905 332 240 94 339
Faktiskais līdzekļu izlietojums 371 908 490 685 626 572
Starpība gadā (budžets – fakts) 831 551 712 774 405 318
Gan Izglītības un zinātnes ministrija, gan pašvaldību izglītības iestādes skaidro, ka mērķgrupas
izglītojamie bieži neapmeklē izglītības iestādi, jo slimo, kā arī dodas uz ārstniecības un rehabilitācijas
iestādēm, tāpēc līdzekļi netiek apgūti un periodu beigās veidojas avansā saņemto līdzekļu atlikumi.
Lai gan Izglītības un zinātnes ministrija ievēro Ministru kabineta noteikumu 31 prasības avansa
pārskaitīšanai nākamajam periodam, tomēr, ņemot vērā faktisko līdzekļu izlietojumu, pašvaldību un
izglītības iestāžu rīcībā ir vairāk līdzekļu, nekā ir nepieciešams pakalpojuma nodrošināšanai, t.i., periodu
beigās pašvaldību un izglītības iestāžu rīcībā arvien paliek avansā pārskaitīto līdzekļu atlikumi vairāk
nekā 100 000 euro apmērā, piemēram, 2014.gada beigās avansu atlikums bija 144 209 euro.
Revīzijā konstatētais liecina, ka Izglītības un zinātnes ministrijai ir zināms, ka gadu no gada faktiskais
pakalpojumam nepieciešamais finansējums būtiski atšķiras no budžetā pieprasītā, tomēr ministrija nav
mainījusi ne valsts budžetā pieprasāmo līdzekļu aprēķināšanas algoritmu, ne algoritmu, kā tiek
aprēķināts pašvaldībām un izglītības iestādēm pārskaitāmo līdzekļu apmērs.
Revidentu vērtējumā budžetā paredzamo līdzekļu apmērs būtu jānosaka tāpat, kā tiek noteikts līdzekļu
apmērs avansu aprēķinam, t.i., nepieciešams izmantot mācību dienu skaitu gadā, nevis kalendāro dienu
skaitu gadā. Savukārt, pārskaitot avansa maksājumu, būtu jāievēro piesardzības princips, pārskaitot
avansu 71% apmērā no kopējās aprēķinātās avansa summas, kas atbilst vidējam faktiskajam
pakalpojuma nodrošināšanai izmantotajam līdzekļu apmēram.
Revīzijā ir konstatēts, ka asistenta pakalpojuma nodrošināšanai valsts budžeta apakšprogrammā
12.00.00 ”Finansējums asistenta pakalpojuma nodrošināšanai personai ar invaliditāti pārvietošanās
atbalstam un pašaprūpes veikšanai” paredzēto līdzekļu pārpalikums 2013., 2014. un 2015.gadā gandrīz
divu miljonu euro apmērā ir izlietots citu – ar asistenta pakalpojumu izglītības iestādē nesaistītu –
Izglītības un zinātnes ministrijas izdevumu segšanai vai budžeta asignējums programmā ticis slēgts.
17

V A I A S I S T E N T A P A K A L P O J U M S I Z G L Ī T Ī B A S I E S T Ā D Ē N O D R O Š I N A T Ā I Z V E I D O Š A N A S
M Ē R Ķ U S A S N I E G Š A N U ?
Gads
KOPĀ
euro
Kopā trīs gados atbilstoši sākotnējam mērķim neizlietoti līdzekļi,
1 893 962
jo:
448 324 slēgts budžeta asignējums
1 445 638 izlietots citu – ar asistenta pakalpojumu izglītības iestādē nesaistītu –
Izglītības un zinātnes ministrijas izdevumu segšanai
889 599 434 827 slēgts budžeta asignējums
454 772 izlietots citiem izdevumiem:
13 714 jumta seguma remontam un ugunsdrošības signalizācijas uzstādīšanai Murjāņu
sporta ģimnāzijā
42 712 kultūras un sporta centra “Daugavas stadions” ūdens mērītāju aku remonta
projektēšanas dokumentācijas sastādīšanai un saskaņošanai, vecās sistēmas
demontāžas darbu veikšanai un siltuma trases sistēmas uzlabošanai
2013.
6198 ar aizsarglīdzekļiem apstrādāto koka konstrukciju degtspējas pārbaudei un
ugunsdrošības signalizācijas ierīkošanai Latvijas Sporta muzejā
10 253 IZM līgumu apmaksas informācijas publicēšanai intranet vietnē un dokumentu
vadības sistēmas “Darba laika uzskaite” iegādei
370 014 pedagogu darba samaksas nodrošināšanai un valsts sociālās apdrošināšanas
obligāto iemaksu nodrošināšanai privātajās mācību iestādēs
11 881 naudas balvu izmaksai starptautisko mācību priekšmetu olimpiāžu uzvarētājiem
un viņu pedagogiem
2014. 671 432 8207 slēgts budžeta asignējums
663 225 izlietots citiem izdevumiem:
232 342 valsts SIA “Bulduru Dārzkopības vidusskola” aizņēmuma atmaksai Valsts kasei
185 836 KPFI projekta “Katlu mājas rekonstrukcija siltumnīcefekta gāzu emisiju
samazināšanai Bulduru Dārzkopības vidusskolā” neattiecināmo izmaksu segšanai
145 200 Elektronikas un datorzinātņu institūta konferenču zāles remontam
40 675 studiju virzienu reģistra darbības nepārtrauktības nodrošināšanai
42 129 Pasaules Bankas pētījumam
8000 Ventspils Starptautiskā Radioastronomijas centra Irbenes radioteleskopu
kompleksa renovācijai
9043 naudas balvu izmaksai par sasniegumiem starptautiskajās mācību priekšmetu
olimpiādēs
2015. 332 931 5290 slēgts budžeta asignējums
327 641 izlietots citiem izdevumiem:
25 641 dotācijai komandu sporta spēļu izlašu nodrošināšanai
28 866 dotācijai Latvijas Bobsleja un skeletona federācijai un Latvijas Kamaniņu sporta
federācijai
116 927 izdevumiem atlīdzībai, lai nodrošinātu IZM darbiniekiem piemaksas par papildus
tiešajiem amata pienākumiem veiktajiem darbiem, par aizvietošanu atvaļinājuma
laikā un par darba uzdevumu izpildi paaugstinātas intensitātes apstākļos, kā arī lai
nodrošinātu atlīdzību par darba piespiedu kavēšanas laiku (tiesas spriedums)
3 901 Latvijas Sporta muzeja elektroinstalācijas renovācijai
109 850 programmas “Kultūras un sporta kvartāla izveide Grīziņkalna apkaimē”
īstenošanas uzsākšanas sagatavošanās darbiem valsts sabiedrībai ar ierobežotu
atbildību “Kultūras un sporta centrs “Daugavas stadions””
1040 Latviešu – arābu (Sīrijas dialekts) sarunvārdnīcas manuskripta izstrādei un
redakcijai
41 416 papildu finansējumam zinātniskajām institūcijām
18

V A I A S I S T E N T A P A K A L P O J U M S I Z G L Ī T Ī B A S I E S T Ā D Ē N O D R O Š I N A T Ā I Z V E I D O Š A N A S
M Ē R Ķ U S A S N I E G Š A N U ?
Saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas 01.12.2015. revidentiem sniegto informāciju, veidojot
2016.gada budžetu, asistenta pakalpojuma izglītības iestādē nodrošināšanai nepieciešamais finansējums
ir aprēķināts, izmantojot mācību dienu skaitu gadā.
Ieteikumi
Izglītības un zinātnes ministrijai sadarbībā ar Labklājības ministriju izvērtēt asistenta pakalpojuma
izglītības iestādē kā atsevišķa pakalpojuma invaliditātes seku mazināšanai lietderību un izskatīt iespēju
personām ar invaliditāti nepieciešamo atbalstu finansēt izglītības iestāžu uzturēšanas izdevumu ietvaros,
tā vienkāršojot arī valsts pārvaldes procesu un netērējot resursus papildu pakalpojumu administrēšanai.
Laikā, kamēr netiek veiktas reformas asistenta pakalpojuma izglītības iestādē nodrošināšanai, Izglītības
un zinātnes ministrijai izvērtēt iespēju grozīt Ministru kabineta noteikumos 32 pašvaldībām, valsts un
privātajām izglītības iestādēm pārskaitāmā pakalpojuma nodrošināšanai nepieciešamā finansējuma
apmēra noteikšanas kārtību, lai, to nosakot, tiktu ņemts vērā faktiski nepieciešamais līdzekļu apmērs
pakalpojuma nodrošināšanai, tā veicinot valsts budžeta līdzekļu efektīvu izlietošanu.
19

V A I A S I S T E N T A P A K A L P O J U M S I Z G L Ī T Ī B A S I E S T Ā D Ē N O D R O Š I N A T Ā I Z V E I D O Š A N A S
M Ē R Ķ U S A S N I E G Š A N U ?
II daļa. Vai asistenta pakalpojums izglītības iestādē ir piešķirts
atbilstoši normatīvajiem aktiem?
Prettiesiski piešķirts asistenta pakalpojums izglītības iestādē
Izglītības un zinātnes ministrijas izveidotās iekšējās kontroles procedūras, piešķirot
pašvaldībām, valsts un privātajām izglītības iestādēm finansējumu asistenta pakalpojuma
nodrošināšanai un uzraugot finansējuma izlietojumu, nav pietiekamas un nenodrošina, ka
izglītības iestāžu pieņemtie lēmumi par asistenta pakalpojuma izglītības iestādē piešķiršanu
ir tiesiski. Tāpēc tikai laikā no 01.01.2014. līdz 30.04.2015. valsts budžeta līdzekļi vismaz
57 880 euro apmērā ir izlietoti prettiesiski.
Normatīvie akti paredz 33 , ka no valsts budžeta apmaksātu asistenta
pakalpojumu izglītības iestādē ir tiesības saņemt turpmāk minētajām
personām ar invaliditāti, ja tās mācās pirmsskolas izglītības, vispārējās
pamatizglītības, profesionālās pamatizglītības, arodizglītības,
vispārējās vidējās izglītības un profesionālās vidējās izglītības iestādēs
(izņemot speciālās izglītības iestādes, kas saņem uzturēšanas
izdevumus no valsts budžeta):
bērniem no piecu līdz 18 gadu vecumam, pamatojoties uz
VDEĀVK atzinumu par īpašas kopšanas nepieciešamību
sakarā ar smagiem funkcionāliem traucējumiem;
pilngadīgām personām ar I vai II invaliditātes grupu,
pamatojoties uz VDEĀVK atzinumu par īpašas kopšanas
nepieciešamību.
Lai saņemtu asistenta pakalpojumu, bērna vecākiem izglītības iestādē
ir jāvēršas ar iesniegumu, norādot darbības, kuru veikšanai ir
nepieciešams asistenta pakalpojums 34 . Izglītības iestāde izskata
iesniegumu, pārbauda sniegtās informācijas patiesumu un pieņem
lēmumu par asistenta pakalpojuma piešķiršanu 35 .
Ministru kabineta noteikumi 36 nosaka, ka finanšu līdzekļus asistenta
pakalpojuma nodrošināšanai pašvaldību izglītības iestādēs Izglītības
un zinātnes ministrija piešķir pašvaldībām, bet finanšu līdzekļus
asistenta pakalpojuma nodrošināšanai valsts dibinātajās un privātajās
izglītības iestādēs – attiecīgajai izglītības iestādei.
20

V A I A S I S T E N T A P A K A L P O J U M S I Z G L Ī T Ī B A S I E S T Ā D Ē N O D R O Š I N A T Ā I Z V E I D O Š A N A S
M Ē R Ķ U S A S N I E G Š A N U ?
Revīzijā ir konstatēts, ka no 295 izglītojamiem, kuri laikā no
01.01.2014. līdz 30.04.2015. saņēma valsts finansētu asistenta
pakalpojumu izglītības iestādē, 29 izglītojamiem jeb 9,83% gadījumu
pakalpojums ir piešķirts prettiesiski – septiņos gadījumos
izglītojamam nebija noteikta invaliditāte, bet 22 gadījumos –
izglītojamam nebija sniegts VDEĀVK atzinums par īpašas kopšanas
nepieciešamību.
Tāpēc saskaņā ar revidentu aplēsēm tikai laikā no 01.01.2014. līdz
30.04.2015. valsts budžeta līdzekļi vismaz 57 880 euro apmērā ir
izlietoti prettiesiski. Revīzijā nav veiktas pārbaudes, vai un kādā
apmērā minētie izglītojamie vai citi izglītojamie pakalpojumu ir
saņēmuši arī līdz 01.01.2014. un pēc 30.04.2015.
Izvērtējot izglītības iestāžu iesniegtos skaidrojumus, revidenti secina,
ka izglītības iestādes neizprot normatīvajos aktos noteiktos kritērijus 37
pakalpojuma piešķiršanai, proti, ka pamats no valsts budžeta finansēta
asistenta pakalpojuma izglītības iestādē piešķiršanai ir VDEĀVK
atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību, kas tiek sniegts tikai pie
noteiktām diagnozēm un bērniem ar ļoti smagu invaliditāti, kuriem ir
nepieciešama pastāvīga uzraudzība un īpaša kopšana.
Katram desmitajam no valsts
budžeta finansēta
pakalpojuma saņēmējam tas
ir piešķirts prettiesiski,
tāpēc
tikai 16 mēnešos
prettiesiski izlietoti
57 880 euro
Saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas sniegto informāciju tā
neveic kontroles procedūras, lai pārliecinātos, vai pakalpojums ir
piešķirts, ievērojot normatīvajos aktos paredzētos pakalpojuma
piešķiršanas kritērijus.
Par konstatētajām nepilnībām Valsts kontrole 24.11.2015. informēja
Izglītības un zinātnes ministriju 38 , aicinot nekavējoties novērst
asistenta pakalpojumam paredzēto valsts budžeta līdzekļu prettiesisku
izmantošanu, kā arī veikt nepieciešamās darbības nepamatoti piešķirtā
finansējuma atgūšanai un līdz 16.12.2015. informēt Valsts kontroli par
veiktajām darbībām konstatēto nepilnību novēršanai.
Saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas sniegto informāciju
31.01.2016.:
ir saņemta informācija un paskaidrojumi no izglītības iestādēm
par Valsts kontroles konstatētajiem 29 prettiesiskiem
pakalpojuma piešķiršanas gadījumiem;
ir saņemta informācija no VDEĀVK par visiem
izglītojamiem, kuriem nodrošināts asistenta pakalpojums,
noskaidrojot, vai pakalpojuma saņemšanas laikā ir bijis spēkā
atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību sakarā ar
smagiem funkcionāliem traucējumiem. Tomēr vēl nav izlemts,
kā tiks veiktas pārbaudes, lai pārliecinātos, vai pakalpojums
visos gadījumos arī līdz 01.01.2014. un pēc 30.04.2015. ir
21

V A I A S I S T E N T A P A K A L P O J U M S I Z G L Ī T Ī B A S I E S T Ā D Ē N O D R O Š I N A T Ā I Z V E I D O Š A N A S
M Ē R Ķ U S A S N I E G Š A N U ?
piešķirts, ievērojot normatīvajos aktos paredzētos
pakalpojuma piešķiršanas kritērijus;
ir nodrošināta informācijas apmaiņa starp Valsts izglītības
informācijas sistēmu un VDEĀVK Invaliditātes informatīvo
sistēmu, tā nodrošinot, ka no 2016.gada finansējums
pašvaldībām un valsts un privātajām izglītības iestādēm ir
pārskaitīts tikai par tiem izglītojamiem, kuriem Valsts
izglītības informācijas sistēmā ir gan atzīme, ka izglītojamam
ir sniegts atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību, gan
izglītības iestādēs atzīme par asistenta pakalpojuma
nepieciešamību.
Ieteikumi
Izglītības un zinātnes ministrijai veikt kontroles procedūras un noskaidrot kopējo no 01.09.2012. līdz
šim brīdim asistenta pakalpojuma izglītības iestādē nodrošināšanai prettiesiski izlietoto valsts budžeta
līdzekļu apmēru un izvērtēt iespēju atgūt prettiesiski izlietotos līdzekļus.
Laikā, kamēr netiek veiktas reformas asistenta pakalpojuma izglītības iestādē nodrošināšanai, lai
nodrošinātu turpmāku valsts budžeta līdzekļu tiesisku izlietošanu, Izglītības un zinātnes ministrijai:
veicināt izglītības iestāžu izpratni par normatīvo regulējumu 39 attiecībā uz pakalpojuma
piešķiršanas kritērijiem, izstrādājot vadlīnijas vai metodiskos norādījumus;
izveidot kontroles procedūras, lai pārliecinātos, ka pakalpojums tiek piešķirts normatīvajos aktos
noteiktajā kārtībā 40 .
22

V A I A S I S T E N T A P A K A L P O J U M S I Z G L Ī T Ī B A S I E S T Ā D Ē N O D R O Š I N A T Ā I Z V E I D O Š A N A S
M Ē R Ķ U S A S N I E G Š A N U ?
Asistenti izglītības iestādēs – saimnieciskās darbības veicēji
Pastāv risks, ka gadījumos, ja asistenta pakalpojumu izglītības iestādē sniedz pašnodarbināta
persona, kura saimniecisko darbību veic ar sociālo aprūpi saistītā jomā un pati veic valsts
sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, pašvaldības pakalpojuma sniedzējam ir
izmaksājušas arī darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu izdevumus,
tā nepamatoti izlietojot valsts budžeta līdzekļus.
Ministru kabineta noteikumi 41 paredz, ka asistentam izglītības iestādē no valsts budžeta līdzekļiem tiek
finansētas atlīdzības izmaksas, sedzot minimālo stundas tarifa likmi normāla darba laika ietvaros un
darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu izdevumus 42 .
Revīzijā ir konstatēts, ka Dobeles novada pašvaldība, norēķinoties par asistenta pakalpojumu izglītības
iestādē, asistentiem ir izmaksājusi darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu
izdevumus 23,59% apmērā no pakalpojuma maksas arī 11 gadījumos, kad pakalpojumu ir sniegusi
pašnodarbināta persona, lai gan likums “Par valsts sociālo apdrošināšanu” paredz, ka pašnodarbināta
persona pati veic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, ja mēneša ienākumi (ieņēmumi, no
kuriem atskaitīti ar to gūšanu saistītie izdevumi) sasnieguši 1/12 daļu no Ministru kabineta noteiktā
valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekta minimālā apmēra (360 euro mēnesī). Turklāt
Dobeles novada pašvaldība minētos izdevumus ir pieprasījusi un saņēmusi no valsts budžeta līdzekļiem,
iekļaujot tos Izglītības un zinātnes ministrijai iesniedzamajos pārskatos.
Revidenti vērš uzmanību uz to, ka normatīvie akti neliedz personai kā nodokļu maksātājam līgumu par
asistenta pakalpojuma sniegšanu slēgt gan kā fiziskai personai, gan kā pašnodarbinātai personai, tomēr
katram statusam ir atšķirīgi nodokļu maksāšanas nosacījumi. Tas nozīmē, ka gadījumos, ja izglītības
iestāde līgumu noslēgusi ar fizisku personu, pašvaldībai (valsts vai privātajai izglītības iestādei) par
personu ir jāveic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas darba devējam noteiktajā apmērā un
tā ir tiesīga izlietot valsts budžeta līdzekļus šādiem izdevumiem. Savukārt, ja līgums ir noslēgts ar
pašnodarbinātu personu, kurai asistenta pakalpojuma sniegšana ir tās reģistrētā saimnieciskā darbība,
pašvaldībai (valsts vai privātajai izglītības iestādei) ar personu ir jānorēķinās tikai par asistenta
pakalpojumu.
Revīzijā, izmantojot VID mājaslapā pieejamo publisko informāciju par reģistrētajiem saimnieciskās
darbības veicējiem, ir konstatēts, ka kopā 76 personas jeb 21% no visām personām, kuras sniedz
asistenta pakalpojumu izglītības iestādēs arī citas pašvaldībās, dažādos periodos bija/ir reģistrējušās kā
saimnieciskās darbības veicējas (pašnodarbinātas personas), tomēr publiski nav pieejama informāciju
par jomu, kurā saimnieciskā darbība tiek veikta (piemēram, 88 “Sociālā aprūpe bez izmitināšanas”).
Revīzijā ietvertajā laika posmā pašnodarbinātas personas asistenta pakalpojumu izglītības iestādē ir
nodrošinājušas kopā 22 pašvaldībās, tomēr revidentu rīcībā nebija pietiekamas informācijas, lai
konstatētu, vai vēl kāda pašvaldība, kurā asistenta pakalpojumu izglītības iestādē sniedz pašnodarbināta
persona, asistentam ir izmaksājusi arī darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu
izdevumus.
23

V A I A S I S T E N T A P A K A L P O J U M S I Z G L Ī T Ī B A S I E S T Ā D Ē N O D R O Š I N A T Ā I Z V E I D O Š A N A S
M Ē R Ķ U S A S N I E G Š A N U ?
Ieteikums
Laikā, kamēr netiek veiktas reformas asistenta pakalpojuma izglītības iestādē nodrošināšanai, Izglītības
un zinātnes ministrijai nodrošināt kontroles procedūras saistībā ar darba devēja valsts sociālās
apdrošināšanas obligāto iemaksu izdevumiem, lai novērstu nepamatotu valsts budžeta līdzekļu
izlietojumu, ja asistenta pakalpojumu izglītības iestādē sniedz pašnodarbināta persona, kuras
saimnieciskā darbība ir asistenta pakalpojumu sniegšana.
24

V A I A S I S T E N T A P A K A L P O J U M S I Z G L Ī T Ī B A S I E S T Ā D Ē N O D R O Š I N A T Ā I Z V E I D O Š A N A S
M Ē R Ķ U S A S N I E G Š A N U ?
Informācija par revīziju
Revīzijas mērķis
Revīzijas mērķis ir pārliecināties, vai asistenta pakalpojums ir ieviests tā, lai sasniegtu tā izveidošanas
mērķi – nodrošināt personu ar invaliditāti integrāciju sabiedrībā, vienlaikus atslogojot ģimenes locekļus.
Juridiskais pamatojums
Lietderības revīzija “Personām ar invaliditāti nepieciešamo asistenta pakalpojumu nodrošināšanas
efektivitāte” ir veikta, pamatojoties uz Valsts kontroles revīziju 2015.gada plānu, Trešā revīzijas
departamenta 2015.gada 18.marta revīzijas uzdevumu Nr.2.4.1-10/2015 un 2015.gada 23.novembra
revīzijas apakšuzdevumu Nr.2.4.1-10-1/2015.
Revīziju veica revīzijas grupas vadītāja – vecākā valsts revidente Aiga Villa, valsts revidente – juriste
Baiba Skara, valsts revidentes Anda Grauduma, Olga Buivide, Iveta Strēle (revīzijas grupā līdz
06.10.2015.), Loreta Boļševiča – Bērziņa (revīzijas grupā līdz 12.11.2015.) un valsts revidenta palīdze
Inga Baltusa (revīzijas grupā no 26.10.2015.).
Revidentu un revidējamās vienības atbildība
Valsts kontroles revidenti ir atbildīgi par revīzijas ziņojuma sniegšanu, kas pamatojas uz revīzijas laikā
gūtiem atbilstošiem, pietiekamiem un ticamiem revīzijas pierādījumiem.
Labklājības ministrija un tās padotības iestādes, Izglītības un zinātnes ministrija, pašvaldības un
izglītības iestādes ir atbildīgas par normatīvo aktu ievērošanu un revidentiem sniegtās informācijas
patiesumu.
Revīzijas apjoms
Revīzija ir veikta saskaņā ar Latvijas Republikā atzītiem starptautiskajiem revīzijas standartiem.
Revīzija plānota un veikta tā, lai iegūtu pietiekamu pārliecību par revīzijas apjomā iekļauto revidējamo
vienību – Labklājības ministrijas darbību, izstrādājot un uzraugot valsts politiku personu ar invaliditāti
vienlīdzīgu iespēju jomā, kuras ietvaros personām ar invaliditāti ir izveidots asistenta pakalpojums, un
par pašvaldību un izglītības iestāžu darbību, nodrošinot asistenta pakalpojumu, kā arī par Izglītības un
zinātnes ministrijas darbību, uzraugot izglītības iestāžu darbību pakalpojuma nodrošināšanā. Revīzijā ir
sagatavoti divi ziņojumi – Labklājības ministrijai un Izglītības un zinātnes ministrijai.
Revīzija ir veikta par laiku no 2014.gada 1.janvāra līdz 2015.gada 30.aprīlim, nepieciešamības gadījumā
apkopojot informāciju arī ārpus minētā laika posma.
25

V A I A S I S T E N T A P A K A L P O J U M S I Z G L Ī T Ī B A S I E S T Ā D Ē N O D R O Š I N A T Ā I Z V E I D O Š A N A S
M Ē R Ķ U S A S N I E G Š A N U ?
Revīzijas apjomā iekļauta:
Izglītības un zinātnes ministrija, kas kā vadošā valsts pārvaldes iestāde izglītības jomā ir
atbildīga par iekļaujošās izglītības organizēšanu un īstenošanu, kā arī, kas aprēķina un
piešķir pašvaldībām, valsts dibinātajām un privātajām izglītības iestādēm asistenta
pakalpojumam izglītības iestādē nepieciešamos valsts budžeta līdzekļus;
Labklājības ministrijas padotības iestāde VDEĀVK, kas sniedz atzinumu par pakalpojuma
nepieciešamību;
pašvaldības, to iestādes un struktūrvienības – izglītības iestādes, kas piešķir un administrē
asistenta pakalpojumu izglītības iestādē, kā arī izglītības iestāžu vai pašvaldību grāmatvedības
(vai finanšu daļas), kas nodrošina valsts statistiskas pārskatu sagatavošanu par pakalpojumam
izlietoto finansējumu;
valsts un pašvaldību dibinātās izglītības iestādes un privātās izglītības iestādes, kas saņem no
Izglītības un zinātnes ministrijas valsts budžeta finansējumu asistenta pakalpojuma izglītības
iestādē nodrošināšanai.
Revīzijas metodes
Politikas izstrādes dokumentu, normatīvo aktu izstrādes dokumentu, normatīvo aktu projektu un citu ar
pakalpojuma izveidi saistīto dokumentu un informācijas, kā arī normatīvo aktu analīze.
Intervijas ar institūciju pārstāvjiem, kas saistītas ar pakalpojuma izveidi un īstenošanu, kā arī ar
aktivitāšu sniedzēju pārstāvjiem.
Datu analīze. Datu analīzē izmantoto informāciju skatīt pielikumā.
Finanšu informācijas analīze.
Valsts statistikas pārskatu analīze.
26

V A I A S I S T E N T A P A K A L P O J U M S I Z G L Ī T Ī B A S I E S T Ā D Ē N O D R O Š I N A T Ā I Z V E I D O Š A N A S
M Ē R Ķ U S A S N I E G Š A N U ?
Pielikums. Datu analīzē izmantotā informācija
64 pašvaldību, valsts un privāto izglītības iestāžu dati par izglītojamajiem, kuri laikā no
01.01.2014. līdz 30.04.2015. saņēma asistenta pakalpojumu izglītības iestādēs, un par
izglītojamo asistentiem;
Izglītības un zinātnes ministrijas Valsts izglītības informācijas sistēmas dati par izglītojamiem,
kuriem laikā no 01.01.2014. līdz 30.04.2015. bija nepieciešams asistenta pakalpojums;
VDEĀVK Invaliditātes informatīvās sistēmas dati par personām, kurām laikā no 01.01.2014.
līdz 30.04.2015. ir noteikta vai ir spēkā invaliditātes grupa un ir sniegti vai ir spēkā atzinumi par
speciālā autotransporta nepieciešamību, par īpašas kopšanas nepieciešamību un par asistenta
pakalpojuma nepieciešamību.
27

V A I A S I S T E N T A P A K A L P O J U M S I Z G L Ī T Ī B A S I E S T Ā D Ē N O D R O Š I N A T Ā I Z V E I D O Š A N A S
M Ē R Ķ U S A S N I E G Š A N U ?
Termini un skaidrojumi
Saīsinājums
ANO Konvencija
IZM
KPFI
VDEĀVK
VID
Skaidrojums
Apvienoto Nāciju Organizācijas konvencija “Par personu ar invaliditāti tiesībām”
Izglītības un zinātnes ministrija
Klimata pārmaiņu finanšu instruments
Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija
Valsts ieņēmumu dienests
Revīzijas grupas vadītāja
vecākā valsts revidente
Revīzijas grupa:
valsts revidente – juriste
valsts revidente
valsts revidente
valsts revidenta palīdze
Aiga Villa
Baiba Skara
Anda Grauduma
Olga Buivide
Inga Baltusa
28

V A I A S I S T E N T A P A K A L P O J U M S I Z G L Ī T Ī B A S I E S T Ā D Ē N O D R O Š I N A T Ā I Z V E I D O Š A N A S
M Ē R Ķ U S A S N I E G Š A N U ?
Atsauču rādītājs
1 Invaliditātes likuma 1.panta 1.punkts.
2 Invaliditātes likuma 12.panta pirmās daļas 2., 3. un 4.punkts.
3 Apvienoto Nāciju Organizācijas konvencijas “Par personu ar invaliditāti tiesībām” īstenošanas pamatnostādnes 2014.-
2020.gadam (apstiprinātas ar Ministru kabineta 22.11.2013. rīkojumu Nr.564) 1.Ievads.
4 Invaliditātes likuma 12.panta pirmās daļas 4.punkts un 2. 1 daļa un Ministru kabineta 09.10.2012. noteikumu Nr.695
“Kārtība, kādā piešķir un finansē asistenta pakalpojumu izglītības iestādē” 9.punkts.
5 Invaliditātes likuma 12.panta pirmās daļas 4.punkts un 2. 1 daļa un Ministru kabineta 09.10.2012. noteikumu Nr.695
“Kārtība, kādā piešķir un finansē asistenta pakalpojumu izglītības iestādē” 9.punkts.
6 Izglītības attīstības pamatnostādņu 2007.–2013.gadam (apstiprinātas ar 27.09.2006. Ministru kabineta rīkojumu
Nr.742) 3.16.nodaļa “Izglītojamo ar speciālām vajadzībām integrācija vispārējās, profesionālās, augstākās un interešu
izglītības programmās”, Izglītības attīstības pamatnostādņu 2014.–2020.gadam (apstiprinātas 22.05.2014. Saeimas sēdē)
5.nodaļa “Pamatnostādnēs paredzēto uzdevumu un pasākumu plāns” un Izglītības un zinātnes ministrijas 02.10.2012.
sagatavotā Ministru kabineta noteikumu projekta “Asistenta pakalpojuma izglītības iestādē piešķiršanas un finansēšanas
kārtība” sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) pirmās daļas 2.punkts.
7 Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām īstenošanas pamatnostādņu 4.daļa
“Rīcības virzieni un rezultāti”.
8 Bērnu tiesību aizsardzības likuma 11.panta pirmā un otrā daļa.
9 Izglītības likuma 4.pants (redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.06.2009. un 01.12.2009. likumu, kas stājas spēkā
01.01.2010.).
10 Izglītības likuma 6.panta 1.punkts.
11 Vispārējās izglītības likuma 3.pants.
12 Vispārējās izglītības likuma 10.panta pirmā un otrā daļa.
13 Vispārējās izglītības likuma 10.pants.
14 Vispārējās izglītības likuma 49. un 51.pants.
15 Vispārējās izglītības likuma 51.panta trešā daļa.
16 Ministru kabineta 16.10.2012. noteikumu Nr.710 “Noteikumi par vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās
izglītības iestāžu nodrošinājumu atbilstoši izglītojamo speciālajām vajadzībām” 1.pielikums “Nodrošinājums speciālās
izglītības programmas īstenošanai speciālās izglītības klasē”.
17 Ministru kabineta 16.10.2012. noteikumu Nr.710 “Noteikumi par vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās
izglītības iestāžu nodrošinājumu atbilstoši izglītojamo speciālajām vajadzībām” 2.pielikums “Vispārējās pamatizglītības
un vispārējās vidējās izglītības iestādes vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības klasē integrētiem
izglītojamiem ar speciālām vajadzībām atbilstošs nodrošinājums”.
18 Ministru kabineta 04.04.2000. noteikumu Nr.135 “Noteikumi par kvalificētā personāla skaitu un nepieciešamo
aprīkojumu vispārējās bērnu aprūpes un audzināšanas iestādēs” 5.pielikums “Personāls speciālās izglītības iestādē” un
7.pielikums “Bērnu aprūpes un audzināšanas iestādē nepieciešamais aprīkojums”.
19 Ministru kabineta 31.08.2010. noteikumu Nr.825 “Speciālās izglītības iestāžu, vispārējās izglītības iestāžu speciālās
izglītības klašu (grupu) un internātskolu finansēšanas kārtība” 2.2.apakšpunkts.
20 Informatīvais ziņojums “Par atbalsta pasākumiem speciālo izglītības iestāžu pastāvēšanai izglītības iestāžu tīkla
sakārtošanas kontekstā” (apstiprināts Ministru kabineta 03.11.2014. sēdē (protokols Nr.59, 34§)).
21 10.12.2007. Invaliditātes likumprojekta 11.panta 2.punkts.
22 Labklājības ministrijas 24.11.2008. vēstule Nr.18.3-03/4092.
23 Labklājības ministrijas 13.11.2015. vēstule Nr.36-1-03/2275 “Par informācijas sniegšanu revīzijas lietā Nr.2.4.1-
10/2015”.
24 Labklājības ministrijas 13.11.2015. vēstule Nr.36-1-03/2275 “Par informācijas sniegšanu revīzijas lietā Nr.2.4.1-
10/2015”.
25 27.07.2012. Likumprojekta “Grozījums Invaliditātes likumā” sākotnējās ietekmes novērtējuma anotācija.
26 27.07.2012. Likumprojekta “Grozījums Invaliditātes likumā” sākotnējās ietekmes novērtējuma anotācija.
27 Ministru kabineta 09.10.2012. noteikumu Nr.695 “Kārtība, kādā piešķir un finansē asistenta pakalpojumu izglītības
iestādē” 10.punkts.
28 Avansa maksājuma aprēķinam tiek izmantota minimālā stundas tarifa likme un apmaksātais stundu skits (8), kas
faktiski ir minimālā mēneša darba alga.
29

V A I A S I S T E N T A P A K A L P O J U M S I Z G L Ī T Ī B A S I E S T Ā D Ē N O D R O Š I N A T Ā I Z V E I D O Š A N A S
M Ē R Ķ U S A S N I E G Š A N U ?
29 Likuma “Par valsts budžetu 2013.gadam” paskaidrojumu 478.lp., likuma “Par valsts budžetu 2014.gadam”
paskaidrojumu 511.lp. un likuma “Par valsts budžetu 2015.gadam” paskaidrojumu 603.lp.
30 Ministru kabineta 09.10.2012. noteikumu Nr.695 “Kārtība, kādā piešķir un finansē asistenta pakalpojumu izglītības
iestādē” 10.punkts.
31 Ministru kabineta 09.10.2012. noteikumu Nr.695 “Kārtība, kādā piešķir un finansē asistenta pakalpojumu izglītības
iestādē” 10.punkts.
32 Ministru kabineta 09.10.2012. noteikumi Nr.695 “Kārtība, kādā piešķir un finansē asistenta pakalpojumu izglītības
iestādē”.
33 Invaliditātes likuma 12.panta pirmās daļas 4.punkts un 2. 1 daļa un Ministru kabineta 09.10.2012. noteikumu Nr.695
“Kārtība, kādā piešķir un finansē asistenta pakalpojumu izglītības iestādē” 9.punkts.
34 Ministru kabineta 09.10.2012. noteikumu Nr.695 “Kārtība, kādā piešķir un finansē asistenta pakalpojumu izglītības
iestādē” 4.punkts.
35 Ministru kabineta 09.10.2012. noteikumu Nr.695 “Kārtība, kādā piešķir un finansē asistenta pakalpojumu izglītības
iestādē” 5.punkts.
36 Ministru kabineta 09.10.2012. noteikumu Nr.695 “Kārtība, kādā piešķir un finansē asistenta pakalpojumu izglītības
iestādē” 11.punkts.
37 Invaliditātes likuma 12.panta pirmās daļas 4.punkts un 2. 1 daļa un Ministru kabineta 09.10.2012. noteikumi Nr.695
“Kārtība, kādā piešķir un finansē asistenta pakalpojumu izglītības iestādē”.
38 Valsts kontroles 24.11.2015. vēstule Nr.9-2.3.1/1132 “Par pilnvarojumu veikt lietderības revīziju”.
39 Invaliditātes likuma 12.panta pirmās daļas 4.punkts un 2. 1 daļa un Ministru kabineta 09.10.2012. noteikumi Nr.695
“Kārtība, kādā piešķir un finansē asistenta pakalpojumu izglītības iestādē”.
40 Invaliditātes likuma 12.panta pirmās daļas 4.punkts un 2. 1 daļa un Ministru kabineta 09.10.2012. noteikumi Nr.695
“Kārtība, kādā piešķir un finansē asistenta pakalpojumu izglītības iestādē”.
41 Ministru kabineta 09.10.2012. noteikumu Nr.695 “Kārtība, kādā piešķir un finansē asistenta pakalpojumu izglītības
iestādē” 6.punkts.
42 Ministru kabineta 09.10.2012. noteikumu Nr.695 “Kārtība, kādā piešķir un finansē asistenta pakalpojumu izglītības
iestādē” 9.punkts, 10.2. un 10.3.apakšpunkts.
30