ARHITEKTŪRA - RCK LV

RĪGAS CELTNIECĪBAS KOLEDŽA 

1.līmeņa profesionālās augstākās izglītības 

studiju programma 

“ARHITEKTŪRA” 

IKK 41581 

pašnovērtējuma ziņojums 

2005.-2011. gads 

akreditēta līdz 31.12.2011. 

Rīga 

2011. 

1

Saturs 

1. Studiju programmas mērķi un uzdevumi ............................................................................... 3 

2. Studiju programmas organizācija ........................................................................................... 5 

2.1. Izmaiņas studiju programmā un studiju plānā ................................................................. 5 

2.2. Studiju programmas atbilstība izglītības un profesijas standartiem ................................. 5 

2.3. Izmaiņas studiju programmas īstenošanā ......................................................................... 5 

3. Studiju programmas praktiskais īstenojums ........................................................................... 6 

3.1. Studiju programmas saturs ............................................................................................... 6 

3.2. Dubultā diploma iegūšanas nosacījumi .......................................................................... 15 

3.3. Pasniegšanas metodes .................................................................................................... 24 

3.4. Programmas īstenojuma resursu analīze ........................................................................ 47 

3.5. Studentu iesaistīšana pētnieciskā darbā.......................................................................... 48 

3.6. Starpaugstskolu un starptautiskā sadarbība .................................................................... 49 

3.7. Salīdzinājums ar Eiropas valstu studiju programmām ................................................... 53 

3.8. Sadarbība ar darba devējiem .......................................................................................... 60 

3.9. Darba devēju aptaujas analīze ........................................................................................ 61 

4. Vērtēšanas sistēma ................................................................................................................ 65 

5. Studenti ................................................................................................................................. 66 

5.1. Studentu aptaujas rezultāti ............................................................................................. 71 

5.2. Absolventu aptaujas rezultāti ......................................................................................... 73 

5.3. Studējošo līdzdalība studiju procesa pilnveidošanā ....................................................... 75 

6. Akadēmiskais personāls ....................................................................................................... 75 

6.1. Sadalījums pēc akadēmiskās kvalifikācijas.................................................................... 75 

6.2. Sadalījums pēc vecuma .................................................................................................. 77 

6.3. Akadēmiskā personāla kvalifikācijas celšana ................................................................ 79 

7. Finansēšanas avoti un infrastruktūras nodrošinājums .......................................................... 80 

8. Pašnovērtējums – SVID analīze ........................................................................................... 82 

9. Studiju programmas attīstības plāns ..................................................................................... 84 

2

1. Studiju programmas mērķi un uzdevumi 

Studiju programma „Arhitektūra” RCK tiek īstenota pēc akreditētas studiju programmas uz 

sešiem gadiem (akreditācijas komisijas 2005.gada 19.janvāra lēmums Nr.841). 

2005. gada 19.janvārī izsniegta licence studiju programmai „Arhitektūra”(licence Nr.039-802, 

licences termiņš līdz 2011.gada 31. decembrim ). 

Studiju programmas ilgums ir 3 gadi, apjoms – 120 kredītpunkti. 

Trešā studiju kursa noslēgumā studenti izstrādā un aizstāv diplomprojektu. 

Diplomprojektā tiek izstrādāts dzīvojamās mājas projekts, kas satur arhitektūras, 

inženierrisinājumu un ekonomikas daļas. Absolventi saņem pirmā līmeņa profesionālās 

augstākās izglītības diplomu un iegūst kvalifikāciju “Arhitekta palīgs”. 

Studiju programmas struktūra parādīta studiju plānā un studiju grafikā, studiju kursu 

programmu apraksti ir doti studiju kursa pieteikumos. Ar studiju kursu programmām, var 

iepazīties Rīgas Celtniecības koledžā studiju daļā. 

Studiju programmas mērķi: īstenot 4.kvalifikācijas līmeņa pirmās pakāpes profesionālo 

augstāko izglītību arhitektūras nozarē: 

• atbilstoši darba tirgus prasībām (profesijas standarts), 

• atbilstoši izglītības pakāpes prasībām (pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības 

standarts). 

Studiju programmas uzdevumi 

Vispārīgie uzdevumi: 

• sagatavot darba tirgus prasībām ( nosaka profesijas standarts) atbilstošus arhitekta 

palīga speciālistus, 

• nodrošināt pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības standarta izpildi. 

Vispārīgo uzdevumu sasniegšanai nepieciešamās zināšanas, iemaņas, prasmes un 

attieksmes: 

• pārdomāti rīkoties un kvalitatīvi izpildīt darbu, novērtēt sava darba rezultātus; 

• strādāt komandā, plānot koordinēt un vadīt komandas darbu, pielietojot saskarsmes un 

komunikatīvās zināšanas; 

• darboties projektos, projektu izstrādē, realizācijā un vadīšanā; 

• uzklausīt viedokļus, izvērtēt situāciju, pieņemt patstāvīgus lēmumus un uzņemties 

atbildību, spēt būt iecietīgam un tolerantam, psiholoģiski noturīgam; 

• uzstāties ar ziņojumu par profesionālajiem jautājumiem konferencēs un darba 

sanāksmēs; 

• vadīt tikšanās un sanāksmes par profesionāliem jautājumiem; 

• sazināties ar savas nozares profesionāļiem labā latviešu valodā un vismaz vienā 

svešvalodā, vēlams, angļu valodā; 

• parādīt iniciatīvu, elastību un radošu darba pieeju darbam , dot ieguldījumu darba 

vietas organizācijas vai uzņēmuma attīstībā; 

• strādāt ar modernām informācijas sistēmām; 

• atlasīt un noteikt dotajā brīdī nepieciešamo informāciju; 

• nepārtraukti pašizglītoties. 

3

Specifiskie uzdevumi: 

Teorētiski un praktiski sagatavot arhitekta palīgus, kas var veikt sarežģītu izpildītāja darbu, 

kas ir apguvuši praktiskos projektēšanas pamatprincipus. 

Profesionālo, specifisko uzdevumu sasniegšanai nepieciešamās zināšanas, iemaņas, 

prasmes un attieksmes: 

• lasīt un izprast projektu dokumentāciju; 

• orientēties un lietot normatīvos aktus, kas gan tieši, gan netieši attiecas uz 

projektēšanu; 

• veikt objektu uzmērīšanu un izgatavot uzmērījuma rasējumus; 

• orientēties jaunākajos un tradicionālajos būvmateriālos; 

• patstāvīgi izstrādāt ēku arhitektūras konstruktīvos mezglus; 

• sastādīt materiālu un detaļu specifikācijas, sastādīt tāmes; 

• grafiski apkopot informāciju un noformēt nepieciešamo izpilddokumentāciju; 

• izmantot automatizētās projektēšanas programmas un citas tehnoloģiskās iespējas; 

• veidot prezentācijas materiālus; 

• orientēties būvniecības darbu tehnoloģiskos procesos; 

• orientēties būvmateriālu piedāvājumā; 

• izprast būvju konstruktīvos risinājumus; 

• izprast nesošo un norobežojošo konstrukciju projektēšanas pamatprincipus, 

• izprast inženierkomunikāciju risinājumus un izbūves pamatus; 

• orientēties būvdarbu izmaksās, izprast to veidošanos; 

• izvērtēt ekonomiskos faktorus un izvēlēties izdevīgāko variantu; 

• izprast kvalitatīvāko tehnisko faktoru mijiedarbību ar ekonomiskajiem; 

• saprast ģeodēzisko un metroloģisko darbu pamatus; 

• pārzināt un lietot būvnormatīvus; 

• orientēties civillikuma īpašumtiesību pamatjēdzienos; 

• izprast telpas projektēšanas pamatprincipus; 

• skaidri un adekvāti izpildīt projekta vadītāja rīkojumus. 

Iegūstamie rezultāti : 

Teorētiski un praktiski sagatavot arhitekta palīgus, kas var veikt sarežģītu izpildītāja darbu, 

kas ir apguvuši praktiskos projektēšanas pamatprincipus, universālā dizaina principus, 

orientējas arhitektūras, pilsētbūvniecības un mākslas vēsturē, tradicionālajos un jaunākajos 

būvmateriālos un tehnoloģijās, kā arī citās ar telpiskās vides veidošanu saistītajās jomās, un ir 

ieguvuši patstāvīgas darba iemaņas objektu uzmērīšanā un uzmērījumu rasējumu 

izgatavošanā, ēku arhitektūras konstruktīvo mezglu izstrādāšanā, ieskaitot materiālu un detaļu 

specifikācijas, tāmju dokumentācijas sastādīšanā, informācijas grafiskajā apkopošanā un 

būvprojektu dokumentācijas noformēšanā, izmantojot automatizētas projektēšanas 

programmas un citas tehnoloģiskas iespējas, kā arī prezentācijas materiālu veidošanā. 

Šo uzdevumu sasniegšanai nepieciešamās zināšanas, iemaņas , prasmes un attieksmes nav 

mainījušās. Mērķi un uzdevumi nav mainījušies kopš programmas akreditācijas. 

Tālākās izglītošanās iespējas: 

Iegūtā kvalifikācija dod iespējas turpināt studijas VIA University College, Dānijā (skat. 

līgumu par dubulto diplomu), Ekonomikas un kultūras augstskolā, otrā līmeņa profesionālās 

augstākās izglītības studiju programmā „Interjera dizains” (skat. vienošanās protokolu), Rīgas 

Tehniskās universitātes Arhitektūras fakultātē. 

4

2. Studiju programmas organizācija 

2.1. Izmaiņas studiju programmā un studiju plānā 

Salīdzinot ar akreditēto studiju programmu, izmaiņas skar atsevišķu studiju kursu un projektu 

saturu un apjomu. 

• Kvalitatīvi uzlabota prakses „Arhitektu birojā” saturs un pārstrādāti kontroljautājumi. 

• Papildināti diplomprojekta izstrādes metodiskie norādījumi, diplomprojekts tiek 

izstrādāts atbilstoši tehniskā projekta prasībām. 

• Izveidoti intensīvie sagatavošanas kursi zīmēšanā un rasēšanā, lai studenti sekmīgi 

nokārtotu zīmēšanas iestājeksāmenu un apgūtu rasēšanas pamatkursu. 

• Izstrādāts nolikums „Par iestājeksāmenu zīmēšanā, uzņemšanai studiju programmā 

„Arhitektūra”. 

• Izdalīts un koriģēts prakses studiju kurss„Veidošana”, kas attīsta telpisko domāšanu, 

ietverot teorētiskās un praktiskās nodarbības. 

• Izdalīts prakses studiju kurss “Tektonika’, un pārgrupējot palielināts kontaktstundu 

skaits projektēšanā pirmajā kursā, lai uzlabotu formu telpisko izpratni un izjūtu, 

apgūstot studiju kursa programmu “Arhitektūras projektēšana”. 

• Pārskatīta studiju kursa prakses programma „Gleznošana” un izdalīts studiju kurss 

”Krāsu mācība”, kas ietver teorētiskās un praktiskās nodarbības, kā arī koriģēti 

praktiskie uzdevumi. Atsevišķi izdalīti studiju kursi “Civilā aizsardzība” un “Vides 

aizsardzība”. Palielināts “Datorprojektēšanas” prakses apjoms. No Studiju 

programmas izņemtas studiju kursu prakses “Sausā būve” un “Galdnieku darbi”. 

Izveidots izvēles studiju kurss „Zīmēšana” vai “Gleznošana” kā arī “Interjera 

projektēšana” vai “Veidošana” otrajā kursā, kas ļauj studentiem iegūt dziļākas 

zināšanas izvēlētajos studiju kursos, bet nepalielina kredītpunktu skaitu. 

2.2. Studiju programmas atbilstība izglītības un profesijas standartiem 

Studiju programma “Arhitektūra” atbilst 1.līmeņa profesionālās augstākās izglītības 

standartam 120 KP (MK noteikumi Nr.347 Nr. 141 „Noteikumi par Valsts pirmā līmeņa 

profesionālās augstākās izglītības standartu”. Studiju plānā studiju kursi ir sagrupēti atbilstoši 

šiem MK noteikumiem. Studiju programma ir izstrādāta atbilstoši profesijas standartam. 

Profesijas standarts ir aktualizēts un apstiprināts ar IZM 2010. gada 14.septembrī 

rīkojumu Nr. 861, reģistrācijas Nr. PS 216102 profesijai Arhitekta palīgs; kvalifikācijas 

līmenis - 4. 

2.3. Izmaiņas studiju programmas īstenošanā 

Izmaiņas neskar studiju programmas praktisko realizāciju. Studiju programmas 

īstenošana notiek saskaņā ar RCK Nolikumu par studiju un pārbaudījumu kārtību. Nolikums 

reglamentē studiju procesa organizāciju, zināšanu pārbaudi un novērtēšanu, gala 

pārbaudījumus kvalifikācijas piešķiršanai. Studiju programma joprojām tiek īstenota kā 

tematiskā apmācība ar integrētiem studiju priekšmetiem, kuri tiek pakļauti konkrētai 

profesionālai tēmai. Tāpat studiju plāns ir sadalīts 4 fāzēs un 12 blokos. Katras fāzes beigās 

tiek pārskatīti projektu uzdevumi, saturs un apjoms, ieviešot nepieciešamās korekcijas. 

Izmaiņas studiju procesā notiek sakarā ar jaunu Latvijas būvnormatīvu izstrādāšanu un 

ieviešanu, kā arī ar Eiropas normatīvu un direktīvu adaptēšanu būvkonstrukciju un 

būvmateriālu studiju kursos. Kursa projektu un diplomprojektu izstrādē datorklasēs pielieto 

jaunākās pieejamās programmas AutoCAD 2010, Windows7, Office 2010, ArchiCad 12 

5

3.1. Studiju programmas saturs 

3. Studiju programmas praktiskais īstenojums 

Studiju programmas ilgums : 3 gadi, 12 bloki, 120 nedēļas. 

Studiju programmas apjoms : 120 kredītpunkti (KP) (180 ECTS) 

Kredītpunktu saturs : 1 KP = 40 studenta darba stundas nedēļā. 

Studiju programmas pamatsastāvdaļas : 

1. Vispārizglītojošie studiju kursi 

1.1. humanitārās zinātnes 

1.2. sociālās zinātnes 

1.3. dabaszinātnes, tehniskās zinātnes, informāciju tehnoloģijas 

2. Nozares studiju kursi 

2.1. obligātie studiju kursi 

2.2. konkrētās profesijas studiju kursi 

Vispārizglītojošie studiju kursi nodrošina pirmā līmeņa profesionālajai augstākajai izglītībai 

atbilstošu zināšanu apguvi, paaugstina studenta vispārīgās izglītības līmeni, dod zināšanas un 

prasmes komunikatīvajā saskarsmē un sociālajā sfērā, to nodrošina : 

• komunikatīvie priekšmeti (t.sk. svešvaloda); 

• augstākā matemātika; 

• uzņēmējdarbības studiju kursi; 

• sociālo zinību studiju kursi; 

• informāciju tehnoloģijas studiju kurss. 

Nozares obligātie studiju kursi ir kopēji nozarei vai radniecīgo profesiju grupai, tie dod 

pamatizglītību specialitātē, uz kuras balstās specializācijas priekšmetu apguve. 

Nozares mācību kursi ir cieši saistīti ar specialitāti un nevar tikt mācīti atrauti no tās. 

Konkrētās profesijas studiju kursi ir atbilstoši konkrētajai profesijai un sniedz 

nepieciešamā līmeņa speciālo izglītību, ko nodrošina ar teorētiskām un praktiskām mācībām. 

Valsts pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības standarts nosaka izglītības programmas 

obligāto saturu. 

Studiju programmas struktūru veido : 

1. Teorētiskie studiju kursi 80,5 KP (67%) 

1.1. vispārizglītojošie studiju kursi 21,5 KP 

1.2. nozares studiju kursi 32,5 KP 

1.3. konkrētās profesijas 26,5 KP 

2. Prakse 29,5 KP(25%) 

3. Diplomprojekts 10 KP (8 %) 

Kopā: 120 KP(100%) 

Teorētiskās studijas veido kontaktstundas un patstāvīgās studijas. 

Kontaktstunda ir studiju forma, kas noris pasniedzēja vadībā. 

6

Kontaktstundas sastāda ne mazāk kā 50 % no teorētisko studiju apjoma. Kontaktstundas 

īsteno lekciju, semināru, laboratorijas darbu, praktisko darbu, projektu izstrādes un 

konsultāciju veidā. Lekcijas un semināri ir vērstas uz studentu mācīšanu, savukārt 

laboratorijas un praktiskie darbi, kā arī projektu darbs ir vērsts uz mācīšanos. Lekciju, 

praktisko un laboratorijas darbu attiecības nosaka studiju kursa pasniedzējs , ievērojot, ka 

praktisko un laboratorijas darbu apjoms nav mazāks par 30 % no kontaktstundu apjoma. 

Patstāvīgo studiju laikā students mācību vielu apgūst patstāvīgi (projektu izstrāde, darbs ar 

literatūru, datoru u.tml.). To apjoms ir 35% - 50 % no mācību kursu apjoma. 

Prakse ir studiju forma, kas noris reālā darba vietā, atbilstoši prakses programmai. Mācību 

iestāde dod uzdevumu prakses programmas mērķu realizācijai, kā arī sniedz konsultācijas un 

veic prakses gaitas kontroli. 

Praksei 2. kursā ir izvēles iespējas: 

- padziļināt zināšanas veidošanā vai interjerā, iegūstot nepieciešamo -1KP; 

- padziļināt prasmes zīmēšanā vai gleznošanā, iegūstot nepieciešamo -1KP. 

Studiju kursā gleznošana ir prakse - 2 KP 1.kursā un 1 KP 2.kursā. 

Studiju kursā datorprojektēšana ir prakse – 2 KP 2. kursā un 1.5 KP 3.kursā. 

1.kursā ir mācību prakses - gleznošana, maketēšana, kompozīcija, interjers, 

uzmērīšana, krāsu mācība, tektonika – 8 KP. 

2.kursā ir mācību prakses –zīmēšana, gleznošana, datorprojektēšana, veidošana – 6 KP. 

3.kursā ir mācību prakses - zīmēšanā, datorprojektēšana – 3,5 KP. 

3.kursā ir projektēšanas prakse – 10 KP. 

Diplomprojekts ir studenta kompetences apliecinājums kvalifikācijas iegūšanai. 

Studiju darba organizācijā tiek akcentēts patstāvīgais darbs un mācību satura integrācija. 

Integrētā pieeja tiek īstenota ar tematisko pieeju studiju saturam, proti, mācību laiks tiek 

sadalīts pa posmiem – fāzēm un blokiem, katrā laika posmā , ar visām studiju aktivitātēm 

(lekcijām, praktiskām nodarbībām, patstāvīgo darbu), tiek risināta kāda profesionāla tēma. 

Diplomprojekta apjoms – 10 KP. 

Studiju laikā ir 15 eksāmeni un 71 ieskaite. Speciālajos studiju kursos studenti izstrādā 5 

kursa projektus. 

Detalizētu studiju programmas „Arhitektūra” saturu un plānu skatīt 9.-13. lpp. 

7

Rīgas Celtniecības koledža 

Arhitektūras katedra 

Apstiprināta RCK Padomes sēdē 2002.gada 19.jūnijā 

Izmaiņas apstiprinātas RCK Padomes sēdē 2007. gada 27. 

septembrī 

Izmaiņas apstiprinātas RCK Padomes sēdē 2010. gada 22. 

septembrī 

Studiju programma Arhitektūra 

Programmas kods 41581 

Studiju līmenis 1. līmeņa profesionālā augstākā izglītība 

Studiju ilgums 3 gadi 

Studiju apjoms 120 kredītpunkti (180 ECTS) 

Iepriekšējā izglītība vidējā vispārējā vai vidējā profesionālā 

Iegūstamā kvalifikācija arhitekta palīgs (4. kvalifikācijas līmenis, PK 2161 02) 

Tālākā izglītība VIA University College, EKA Interjera dizains, 

RTU Arhitektūras fakultāte 

Programmas akreditācija 19.01.2005. – 31.12.2011. akreditācijas lapas Nr. 039 – 802 

8

Pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmas „ARHITEKTŪRA” studiju plāns (ieskaites un eksāmeni) 

3.1.tabula

3.1.tabulas turpinājums 

10

Pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmas „ARHITEKTŪRA” studiju plāns 

3.2. tabula 

11


12

Tematiskās izglītības mērķu sasniegšanai, studiju laikā tiek pielietota projektu metode. 

Studijā studenti mācās savu darbību patstāvīgi plānot, organizēt, realizēt, kā arī lietot dažādas 

informācijas tehnoloģijas, tajā skaitā praktiski strādāt ar dažādām datu bāzēm. 

Studenti mācās uzņemties personisku atbildību par savu darbu, vienlaicīgi attīstot 

prasmi strādāt komandā. 

Līdz ar to tematiskā apmācība, kas orientēta uz problēmsituāciju risināšanu ar 

projektiem prasa ievērojami mainīt studiju darba organizāciju, pārskatīt prioritātes mācību 

procesā, kas akcentētu patstāvīgo darbu un mācību satura integrāciju. Studiju programma 

„Arhitektūra” īsteno uz studentu orientētu izglītību. 

Tāpēc studiju programmas realizācijai, studiju plāns ir sadalīts fāzēs un blokos. Studiju 

laikā izšķir 4 fāzes (P, K, A, S ). Katra fāze atšķiras ar tēmu sarežģītību un padziļinājumu. 

Fāze ir 20 - 40 nedēļu apmācību cikls, kas sadalās divos - četros 10 nedēļu blokos 

(piemēram, P fāzē bloki – P1, P2, P3, P4 ). 

Katram blokam ir sava tēma, kuras risināšanai kalpo integrēti mācību priekšmeti. Bloka 

laikā darba grupa izpilda projektus (50% no mācību laika P fāzē, K un A fāzē – 25% 

projektu darbs). 

FĀZU UN BLOKU SHĒMA 

P fāze K fāze I fāze S fāze 

P1 P2 P3 P4 K1 K2 K3 K4 A1 A2 S DP 

Studiju sākums Studiju noslēgums 

P fāze – Vispārēja izpratne par arhitektūru un būvniecību. Ēku konstrukcijas un 

projektēšanas pamatprincipi. Saskarsmes prasme. 

K fāze – Konstruktīvā fāze. Arhitektūras projektēšanas pamatprincipu un konstrukciju 

padziļināta izzināšana. 

A fāze – Inženiertehniskā fāze. Arhitektūras projektēšanas un konstruktīvo mezglu 

padziļināta apguve. 

S fāze – Prakšu fāze. Darbs reālā darba vietā. ( arhitektu birojā ). 

DP – Diplomprojekta izstrāde. 

Bloks ir studiju periods 10 nedēļu garumā, kurā no 1.- 7.nedēļai notiek studiju 

pasākumi (lekcijas, praktiskās nodarbības, darbs projektos ), 8.nedēļā prakse mācību darbnīcā. 

9. un 10.nedēļā ekspertu konsultāciju nedēļa (atsevišķos blokos tā varētu būt dalīta arī divās 

daļās, gan bloka vidū, gan bloka beigās – 9. nedēļā, atkarībā no uzdevuma) un eksāmeni, 

ieskaites lekciju un integrētajos priekšmetos, kā arī projektu un praktisko darbu bloka skate ar 

ekspertu analīzi, vērtējumiem. 

Katram blokam ir savas tēmas, kuras ietvaros ar projektu metodi tiek risināti uzdotie 

projekta uzdevumi un problēmsituācijas. Atbildīgais pasniedzējs – eksperts, konsultē projekta 

13

izstrādi un sniedz savu vērtējumu. Skatēs projektu izstrādes gaita tiek vērtēta, atspoguļojas arī 

grupas darba plānošanas process, informācijas apstrādes metodes, prezentēšanas formas. 

Studenti arī norāda, kas ir paveicies, kas radījis grūtības, ko viņi ir īstenojuši. Projektu 

skate raksturo gan kopīgo komandas darbu, gan katra dalībnieka individuālo veikumu atkarībā 

no uzdevuma. Visas blokā notiekošās aktivitātes un bloka saturs atbilst kvalifikācijas 

prasībām (nepieciešamās zināšanas, prasmes, attieksmes, kas jāapgūst bloku beidzot). Bloku 

struktūra un studiju kursu pasniedzēji norādīti studiju grafikā, ar kuru var iepazīties RCK 

mājas lapā. Katra bloka beigās tiek apkopoti skates vērtējumi. 

Studiju grafiks 

Kopējais studiju laiks I gads II gads III gads 

1.kurss 

2.kurss 

3.kurss 

3.3.tabula 

3 gadi P1 P2 P3 P4 K1 K2 K3 K4 A1 A2 S DP 

Teorētiskās 

studijas 

Teorētiskās 

studijas 

Teorētiskās 

studijas 

Studiju procesa grafiks 

Teorētiskās 

studijas 

Teorētiskās 

studijas 

Teorētiskās 

studijas 

Teorētiskās 

studijas 

Teorētiskās 

studijas 

Projektēšanas prakse 

Teorētiskās 

studijas 

Teorētiskās 

studijas 

Diplomprojekts 

3.4.tabula 

Bloki 

1.nedēļa 

2.nedēļa 

3.nedēļa 

4.nedēļa 

5.nedēļa 

6.nedēļa 

7.nedēļa 

1. 2. 

Arhitektūra 

3. 4. 

8.nedēļa p r a k s e 

9.nedēļa 

10.nedēļa 

1.nedēļa 

2.nedēļa 

3.nedēļa 

4.nedēļa 

5.nedēļa 

6.nedēļa 

7. nedēļa 

E k s p e r t u k o n s u l t ā c i j a s n e d ē ļ a u n s e s i j a 

8. nedēļa prakse 

9. nedēļa 

10. nedēļa 

1.nedēļa 

2.nedēļa 

3.nedēļa 

4.nedēļa 

5.nedēļa 

6.nedēļa 

7.nedēļa 

E k s p e r t u k o n s u l t ā c i j a s n e d ē ļ a u n s e s i j a 

8. nedēļa p r a k s e 

9.nedēļa E k s p e r t u k o n s u l t ā c i j a s 

10.nedēļa 

n e d ē ļ a u n s e s i j a 

14

3.2. Dubultā diploma iegūšanas nosacījumi 

Tiek meklētas sadarbības iespējas ar Eiropas augstskolām. Noslēgts sadarbības līgums 

ar VIA University College Denmark par studentu, docētāju un personāla mobilitātēm 

Erasmus programmas ietvaros. Šīs koledžas starptautiskais koordinators Roger Howard 

Taylor vairākkārt apmeklēja RCK. 2007. gadā vienojāmies par studentu apmaiņu Erasmus 

programmas ietvaros un noslēdzām Bilateral agreement. 

2009.gada martā koledžā ieradās VIA pārstāvju delegācija (11 cilvēku sastāvā): 

fakultātes dekāns, departamentu direktori, programmu direktori, lai iepazītos ar koledžas 

studiju programmu „Arhitektūra”, studiju kursu programmām, tehnisko nodrošinājumu, 

akadēmisko personālu un resursiem. Notika abu partnerskolu programmu salīdzināšana un 

līguma par Dubulto diplomu apspriešana. RCK studiju programma „Arhitektūra” saņēma 

augstu novērtējumu un tika atzīta kā pielīdzināma VIA studiju programmai. 

2009.gada 20.aprīlī Dānijā, Horsens tika noslēgts līgums par Dubulto diplomu (A 

Double Degree Agreement for the Bachelor of Architectural Technology & Construction 

Management between VIA University College and Riga Building College) (skatīt 

6.pielikumu..) 

Šis līgums paredz, ka RCK studiju programmas „Arhitektūra” studenti pirmos divus 

gadus studē RCK, pēc 2.kursa vienu gadu studē VIA, tad atgriežas un turpina studijas 3.kursā. 

RCK (skatīt 3.2. att.) Rezultātā iegūst divus diplomus: 

Rīgas Celtniecības koledžas 1.līmeņa profesionālās augstākās 

izglītības diplomu un arhitekta palīga kvalifikāciju 

Dānijas profesionālā bakalaura grādu (Bachelor of Architectural 

Technology & Conctruction Management). 

Prasības pretendentiem: 

• jānokārto visas akadēmiskās un finansu saistības ar koledžu; 

• pabeigti 2 studiju gadi arhitektūras studiju programmā RCK; 

• labas angļu valodas zināšanas un vidējā atzīme iepriekšējos studiju gados; 

• vēlme un motivācija 1 gadu mācīties Dānijā Architectural Technology & 

Construction management studiju programmā un vienlaicīgi iegūt divas augstākās 

izglītības. 

Arhitektūras programmas A-1 un A-2 studiju kursi ir analogi VIA Universitātes 

koledžas Architectural Technology & Construction management programmai un tiek apgūti 

Danijā. 

2010.gadā diplomprojektus (publiskās ēkas projekts un lietišķais pētījums) aizstāvēja 

un ieguva augstākos novērtējumus, gan pēc Latvijas, gan Dānijas atzīmju sistēmas (attiecīgi 

10 un 12 balles) četras studentes: Krista Sviķe, Elīna Priedeslaipa, Arnita Dzelme, Zane 

Biseniece un ieguva dubultdiplomus: 

• Rīgas Celtniecības koledžas Arhitektūras 1.līmeņa profesionālās augstākās 

izglītības diplomu- kvalifikācija arhitekta palīgs 

• Dānijas VIA Universitātes koledžas Architectural technology and construction 

management profesionālā bakalaura diplomu – kvalifikācija Constructing Architect. 

Diplomprojektus vērtēja starptautiska komisija: komisijas priekšsēdētājs arhitekts 

Juris Poga, komisijas locekļi - arhitektu savienības priekšsēdētājs, arhitekts Andris Kronbergs, 

Rīgas Tehniskās universitātes arhitektūras un pilsētplānošanas fakultātes dekāns, arhitekts 

Uģis Bratuškins, VIA University college profesori Ole Sand Olesen un Henrik Kopp. 

15

Diplomprojekts 

Prasības, saistībā ar līgumu par dubulto diplomu: 

1. 100 % jāizpilda abu pušu prasības; 

2. RCK – Publiskās ēkas tehniskais projekts: ģeodēzijas, projektēšanas, 

būvkonstrukciju, inženiertīklu, tehnoloģijas un ekonomikas sadaļas, prezentācijas 

materiāli (planšetes, ēkas makets); 

3. VIA UC – Publiskas ēkas tehniskais projekts: 

3.1. dizaina process, padziļināta menedžmenta sadaļa, 

3.2. pētījums par kādu ar projektu nesaistītu tēmu. 

(Projekts tiek izstrādāts atbilstoši Dānijas būvnormatīviem latviešu un angļu valodā) 

Izstrādājot vienotu diplomprojektu, studenti parādīja labas zināšanas projektēšanā, 

telpiskā un tehniskā domāšanā, konstruktora un organizatoriskās spējas, kreativitāti un 

māksliniecisko izdomu. Studenti, kas piedalījušies apmaiņas programmās, ir daudz 

konkurētspējīgāki Latvijā un ārzemēs. Trīs studentes - Zane Biseniece, Arnita Dzelme un 

Krista Sviķe turpina studijas Aalborgas universitātē arhitektūras maģistrantūras programmā 

(Architectural Design, MSc in Engineering with specialisation in Architecture) Dānijā. Šogad 

šāda iespēja – saņemt dubultdiplomus - ir septiņiem studentiem. 

Erasmus apmaiņas programmas statistika: 

Erasmus apmaiņas Dubulto Diplomu 

programmā studējošie saņēmuši 

◊ 2008./2009.akad. gads ◊ 4 studenti ◊ 4 (Erasmus apmaiņas studenti) 

◊ 2009./2010.akad. gads ◊ 7 studenti ◊ 6 (Full degree - pilna laika studenti) 

◊ „2010./2011.akad. gads ◊ 5 studenti 

Arī Rīgas Celtniecības koledžas absolventi jau otro gadu turpina studijas VIA 

University Coollege, Dānijā, lai iegūtu profesionālā bakalaura grādu un Dānijas diplomu 

(2011. gadā 6 absolventi). Studenti pēc 1,5 gadu studijām aizstāvot bakalaura darbu saņem - 

Architectural Technology & Construction Management profesionālā bakalaura diplomu – 

kvalifikācija Constructing Architect. 

3.1.att. VIA University College Denmark Arhitektūras tehnoloģiju 

un būvniecības menedžmenta bakalaura studiju plāns 

16









Apstiprināts RCK Padomes sēdē 2010. gada 22. septembrī 

Iegūstamā kvalifikācija arhitekta palīgs (4. kvalifikācijas līmenis, PK 2161 02), 

Dānijas profesionālā bakalaura grāds 

Tālākā izglītība RTU Arhitektūras fakultāte, Eiropas valstu arhitektūras 

maģistrantūru programmas 

Programmas akreditācija 19.01.2005. – 31.12.2011. akred. lapas Nr. 039 – 802 

1.gads - 40 KP 2.gads - 40 KP 3.gads - 40 KP 

A. Vispārizglītojošie studiju kursi A. Vispārizglītojošie studiju kursi - 7 A. Vispārizglītojošie studiju kursi 

- 14 KP 

KP 

B. Nozares obligātie studiju kursi 



- 10 KP 

- 14 KP 

C. Konkrētās profesijas studiju kursi- - 8 C. Konkrētās profesijas studiju kursi C. Konkrētās profesijas studiju kursi 

KP 

- 11 KP 

D. Prakse - 8 KP D. Prakse - 6 KP D. Prakse - 20 KP 

E. Izvēles studiju kursi - 2 KP F. Diplomprojekts - 20 KP 

A.Vispārizglītojošie studiju kursi A.Vispārizglītojošie studiju kursi A. Vispārizglītojošie studiju kursi 

14 KP 

7 KP 

Augst. matemātika - 4 KP Augst. matemātika - 1 KP 

Tehn. svešvaloda - 2 KP Tiesību pamati - 2 KP 

Būvķīmija - 1 KP Tehn. svešvaloda - 1 KP 

Mākslas vēsture - 2 KP Sociālās attīstības modeļi - 1 KP 

Tēlotāja ģeometrija - 4 KP Uzņēmējdarbība - 1 KP 

Civilā aizsardzība - 1 KP Vides aizsardzība - 1 KP 

B.Nozares obligātie studiju kursi 10 B.Nozares obligātie studiju kursi 14 B.Nozares obligātie studiju kursi 

KP 

KP 

Datorprojektēšana - 1 KP Arhitektūras vēsture - 1 KP 

Arhitektūras vēsture - 2 KP Būvmehānika - 2 KP 

Arh. materiālmācība - 2 KP Labiekārtošana un transports - 1 KP 

Ēku daļas un mezgli - 2 KP Likumdošana - 1 KP 

Būvkonstrukcijas - 1 KP Ēku daļas un mezgli - 2 KP 

Būvmehānika - 2 KP Ģeodēzija - 1 KP 

Būvkonstrukcijas - 2 KP 

Ēku inženiertīkli - 2 KP 

Būvfizika - 2 KP 

C.Konkrētās profesijas studiju kursi 8 C. Konkrētās profesijas studiju kursi 11 C.Konkrētās profesijas studiju kursi 

KP 

KP 

Zīmēšana - 4 KP Modernā arhitektūra - 1 KP 

Arhitektūras projektēšana - 4 KP Teritoriju plānošanas pamati - 1 KP 

Arhitektūras projektēšana - 5 KP 

Arh. telpiskās vides projekt. - 1 KP 

Pilsētbūvniecības pamati - 1 KP 

Ēku tipoloģija - 2 KP 

D. Prakse 8 KP D. Prakse 6 KP D. Prakse 20 KP 

Maketēšana - 1KP Zīmēšana - 2 KP Projektēšanas - 20KP 

Interjera projektēšana - 1 KP Gleznošana - 1 KP 

Kompozīcija - 1 KP Veidošana - 1 KP 

Uzmērīšana -1 KP Datorprojektēšana - 2 KP 

Gleznošana - 2 KP E. Izvēles studiju kursi 

Krāsu mācība - 1 KP Interjera projektēšana - 1 KP 

Tektonika - 1 KP Veidošana - 1 KP 

Zīmēšana - 1 KP 

Gleznošana - 1 KP 

F.Diplomprojekts 20 KP 

17

3.2.att. Dubultā diploma modelis RCK studentiem 

18








Apstiprināts RCK Padomes sēdē 2010. gada 22. septembrī 


Iegūstamā kvalifikācija arhitekta palīgs (4. kvalifikācijas līmenis, PK 2161 02), 

Dānijas profesionālā bakalaura grāds 

Tālākā izglītība RTU Arhitektūras fakultāte, Eiropas valstu arhitektūras 

maģistrantūru programmas 

Programmas akreditācija 19.01.2005. – 31.12.2011. akred. lapas Nr. 039 – 802 

19

Pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmas „ARHITEKTŪRA” dubultā diploma studiju plāns 

(eksāmeni un ieskaites) 

3.5.tabula 

20


21

Pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmas „ARHITEKTŪRA” dubultā diploma studiju plāns 

3.6.tabula 

22


23

3.3. Pasniegšanas metodes 

Studijas ir veidotas no vispārīgām zināšanām uz padziļinājumu un 

paplašinājumu, ar uzsvaru uz mācīšanos (patstāvīgais darbs) un studentu projektu 

darbu komandā, katra bloka skatēm un projektu aizstāvēšanu, eksperta vērtējumu. 

Kontaktstundas tiek realizētas lekciju un praktisko darbu veidā. Patstāvīgo 

darbu pamatmetode ir: kursa projekti, darbi grupās, kā arī kursa darbi, prakses 

darbnīcās un arhitektu birojā, kā arī diplomprojekts. Veidojas ciešāka sadarbība ar 

prakses vietām, uzlabojas prakses atskaišu un prakšu aizstāvēšanas kvalitāte. 

Studiju procesā gan studenti, gan mācību spēki plaši pielieto modernos 

tehniskos līdzekļus: datorus, portatīvos datorus, multimediju projektorus, dokumentu 

boksus. Tas padara daudzveidīgāku studiju procesu. 

Palielināts speciālās literatūras (iepirktā un mācībspēku izdotā literatūra) 

klāsts, tajā skaitā arī metodiskā literatūra un izdales materiāli. Tas ļauj nodarbībās 

vairāk pievērsties svarīgākiem jautājumiem un konsultācijām, aktivizēt studentu 

patstāvīgo darbu. Docētāju saziņa ar studentiem, konsultācijas notiek arī elektroniski. 

RCK interneta mājas lapā tiek ievietoti arī lekciju saraksti. 

Studiju process tiek organizēts auditorijās, laboratorijās, mācību darbnīcās un 

prakses vietās. 

Mācībspēku un studentu sagatavotie metodiskie materiāli (2005.-2011.) 

Būvniecības vadīšanas rokasgrāmata, J.Niedre, 

Palīglīdzeklis diplomprojekta izstrādei. 

I.d. Būvniecības nozares raksturojums 2007 

II.d. Būvprojektēšanas sagatavošana 2007 

III.d. Būvprojektēšana 2007 

Darbu veikšanas projekts 

IV.1. Darbu veikšanas kalendāra grafiks. Tehnoloģiskās shēmas 2007 

IV.2. Būvdarbu veidu tehnoloģiskās shēmas ar norādi par izpildes 

zonām 2007 

IV.3. Būvdarbu ģenerālplāns 2007 

V.d. Būvdarbu izmaksas 2007 

Būvprojektēšana.- Z.Kuzina, I.Reitāle, A.Dreimane 2006 

Būvvide un vides aizsardzības pasākumi būvlaukumā: 

Tīrība būvlaukumā. A.Bernhards 2006 

Ēku projektēšana:Norobežojošo konstrukciju siltumtehniskais 

aprēķins saskaņā ar LBN 002-01/izstr.. M.Liepiņš 2006 

Būvķīmija.- S.Sviķe Lekciju kurss 2005 

Ģipškartona griesti.- T.Ruhmane 2007 

Ģipškartona starpsienas.- T.Ruhmane 2007 

Sausās grīdas/sast.T.Ruhmane 2007 

Zemes rakšanas mašīnas izvēle.-T.Ruhmane 2007 

Būvmateriāli/sast. S.Sviķe: 2005 

I Sertifikācija. Būvmateriālu tehniskās īpašības 

24

I Dabiskie akmens materiāli. Minerālsaistvielas 

III Būvjavas. Betoni. Dzelzsbetons 

Būvkeramika. Stikls 

V Metāli 

VI Kokmateriāli 

VII Siltumizolācijas un akustiskie materiāli 

VIII Jumta seguma materiāli 

IX Krāsas un lakas 

Tehniskā mehānika. Statika. Metod.mat.-V.Hričikova 2005 

Inženierģeoloģija/akop. N.Brutāne 2005 

Ēku daļas: I.Reitāle 2007-2010 

„Karkasu ēkas”, „ Ārsienu siltināšana”, 

„Koka sienu konstrukcijas”, 

“Koka pārsegumi un mezgli’, 

„Bēniņu, starpstāvu un pagrabu pārsegumi”, 

“Virspamati”, 

“Plātņveida pamati”, 

„Savietotais jumts un tā siltumizolācija , 

„Mastikas jumta segumi”. 

Arhitektūras projektēšana: I.Reitāle, A.Dreimane 2007-2010 

„Mansarda izbūves iespējas un risinājuma varianti”, 

„Ēku projektēšana”, 

“Tualetes un vannas istabas”, 

„Dzīvojamā māja un dzīvoklis”, 

„Kamīni”. 

Bloka grāmatas arhitekta palīgiem ( 1.kurss – 1P/4P; 2.kurss – 1K/4K; 3.kurss – 1A/2A ) 

Prakses atskaišu grāmata “Prakse arhitekta birojā”, arhitekta palīgiem / S bloks 

Projektēšanas prakses atskaites / arhitektūra/ S bloks 

Projektēšanas prakses atskaites / būvzinības / S–2 bloks 

Būvkonstrukciju pasniedzēji izstrādā metodiskos norādījumus studentiem 

būvkonstrukciju projektēšanai, saskaņā ar Eirokodeksa standartu prasībām. 

Projektēšanā ir īpaši aktuāla mācību līdzekļu izstrādāšana atbilstoši Eirokodeksu 

prasībām. 

RCK mācībspēku sarakstītās un izdotās grāmatas: 

Gundega Pelše 

Mazā biznesa kurss : māc. līdz. / sagat. Sniedze Joma, Egita Kanīte, Gundega Pelše 

u.c. - Rīga : Jumava, 1999. - 334 lpp. 

Mazā biznesa kurss : mācību līdzeklis / sagat. Sniedze Joma, Egita Kalnīte, Gundega 

Pelše u.c. - Rīga : Jumava, 2002. - 330 lpp. 

Mazā biznesa kurss : Mācību līdzeklis / Atb.red. I.Zariņa ; G.Pelše, I.Ruperte, 

teksts. - 2., labots un papild.izd. - Rīga : Jumava, 2006. - 326 lpp. : shēm. 

Uzņēmēja rokasgrāmata / sast. Gundega Pelše, Indra Ruperte. - Rīga : Jumava, 

2003. - 

25

360 lpp. 

Uzņēmēja rokasgrāmata / sast.: Gundega Pelše, Indra Ruperte ; materiālus sagat.: 

Sniedze Joma, Egita Kalnīte, Gundega Pelše, Jānis Pujāts, Daina Pūre, Indra Ruperte ; 

Ilutas Koidu vāka noform. - Atkārt., pārstrādāts un papild. izd. - Rīga : Jumava, 2009 : 

(Latgales druka). - 375 lpp. : il., sh., tab. ; 21 cm. - (Biroja sērija). 

Zigurds Eglītis 

Eglītis, Zigurds. Tehniskās grafikas ceļvedis / Zigurds Eglītis. 

1.d. Ievads tehniskajā grafikā. - Rīga : [b.i.], 2001. - 168 lpp. : sh. 

2.d. Profesionālā grafika. - Rīga : [b.i.], 2002. - 218 lpp. : sh. 

3.d. Tehnisko rasējumu noformējums. - Rīga : [b.i.], 2004. - 152 lpp. : sh. 

4.d. Profesionālā datorgrafika (AutoCAD 2008). - Rīga : [aut. izd.], 2009 (Rīga : 

Poligrāfists). - 199 [1] lpp. : il. ; 29 cm. - Ietver bibliogr. 

5.d. AutoCAD grafika. - Rīga : autora izdevums, 2008 : a/s "Poligrāfists". - 119, [1] 

lpp. : zīm. ; 29 cm. - Bibliogr. teksta beigās. 

6.d. Profesionālā datorgrafika [AutoCAD 2008]. - Rīga : Autora izdevums, 2009 : 

(Poligrāfists). - 199, [1] lpp. : zīm. ; 29 cm. - Bibliogr.: [200.] lpp. (12 nos.). 

Juris Erns 

Erns, Juris. Būvkonstrukcijas : mācību līdzeklis.- Rīga:Jumava,1996.- 141 lpp.:il. 

Anatolijs Peļiņins, Guntis Spalis 

Peļiņins Anatolijs. Automatizētā projektēšana Auto CAD vidē / Anatolijs 

Peļiņins,Guntis Spalis. - Rīga : Jumava, 1999. - 156 lpp. : il. 

Peļiņins Anatolijs. AutoCAD datorizētā projektēšana : māc. līdz. / Anatolijs Peļiņins, 

Guntis Spalis. - Rīga : Jumava, 2003. - 199 lpp. : il. 

Peļiņins Anatolijs. AutoCAD 2006 : datorizētā projektēšana / Anatolijs Peļiņins, 

Guntis Spalis. - Rīga : Jumava, 2008. - 218, [1] lpp. : il. ; 25 cm. - Bibliogr.: [218.] 

lpp. 

RCK bibliotekā studentiem pieejamās arhitektūras grāmatas : 

Grāmatas par projektēšanu sākot ar 2005.g 

Дизаийн архитектурной среды : учебник для вузов / Г.Б.Минервич, 

1 А.П.Ермолаев,В.Т.Шимко. - Москва : Архитектура-С, 2005. - 504 c. : ил. 

ISBN 5-9647003-1-4. 

2 

Richarz, Clemens. Energy-efficiency upgrades : principles, details, examples / 

Clemens Richarz, Christina Schulz, Friedemann Zeitler. - Basel : Birkh�auser ; 

Munich : Edition Detail, 2007. - 112 p. : ill., plans ; 30 cm. - (Detail practice). - 

Includes bibliographical references (p. 108-109) and index. 

ISBN 978-3-7643-8121-9 (pbk.). - ISBN 3-7643-8121-3 (pbk.). 

3 Гиясов, Адхам. Плоскостные и пространственные конструкции покрытий 

26

4 

5 

6 

7 

8 

9 

10 

зданий / Гиясов Адхам. - Москва : Изд-во Ассоц. строит. вузов, 2008. - 144 с. 

: ил., табл. ; 21 см. - Библиогр.: с. 143. 

ISBN 978-5-930935-48-6. 

Лебедева, Н. В.(Нелли Валериевна). Фермы, арки, тонкостенные 

пространственные конструкции : [учебное пособие по направлению 

"Архитектура"] / Н.В. Лебедева. - Москва : Архитектура-С, 2006. - 118, [2] c. 

: ил. - (Специальность "Архитектура"). - Включает библиогр. 

ISBN 5-9647008-4-5. 

Маклакова, Т.Г. Высотные здания : градостроительные и архитектурноконструктивные 

проблемы проектирования ; монография / Т.Г.Маклакова. - 

2-е изд.,доп. - М. : Издательство АСВ, 2008. - 160 c. 

ISBN 978-5-930934-65-7. 

Нойферт, Петер. Проектирование и строительство : дом, квартира, сад : 

иллюстрированный справочник для заказчика и проектировщика / Петер 

Нойферт, Людвиг Нефф ; [пер. с немецкого : Л.В. Демьянов]. - 3-е перераб. и 

доп. изд. - Москва : Архитектура-С, 2006. - 254, 1 с. : ил. ; 30 см. - 

(Специальность "Архитектура"). - Библиогр. : с. 250. - Предм. указ. : с.251- 

255. 

ISBN 5-9647006-7-5. 

Панеро, Джулиус. Основы эргономики. Человек, пространство, интерьер : 

справ. по проектным нормам / Джулиус Панеро, Мартин Зелник. - Москва : 

АСТ ; Астрель, 2006 (Смоленск : Смоленский полиграфкомбинат). - 319, [1] 

с. : ил., табл. ; 33 см. - Библиогр. в примеч. и на с. 316-317. - На обл. авт. не 

указаны. 

ISBN 5-17-038655-9 (АСТ). - ISBN 5-271-13422-9 (Астрель). 

Рунге, В. Ф.(Владимир Федорович), 1937-. Эргономика в дизайне среды : 

[учебное пособие] / В.Ф. Рунге, Ю.П. Манусевич. - Москва : Архитектура-С, 

2005. - 327 с. : ил., цв. ил. ; 30 см. - Библиогр.: с. 326-327 (63 назв.). 

ISBN 5-9647002-6-8. 

Сапрыкина, Н.А. Основы динамического формообразования в архитектуре 

: [учебник для вузов] / Н.А.Сапрыкина. - Москва : Архитектура-С, 2005. - 

312 c. 

ISBN 596470042X. 

Фролов, Станислав Георгиевич. Краткое справочно-методическое пособие 

: главному инженеру(главному архитектору)проекта / С.Г.Фролов. - 2-е 

изд.,доп. и перераб. - Москва : Издательство АСВ, 2006. - 352 c. 

ISBN 5-930933-82-0. 

Grāmatas par arhitektiem sākot ar 2005.g. 

1 

2 

Richard Rogers / Editor: Robert Torday. - Barcelona : LOFT, 2005. - 90 p. : il. 

ISBN 84-9583251-8. 

Allison, Peter. Making public buildings : specificity customization imbrication / 

Edited by Peter Allison. - London : Thames&Hudson, 2006. - 221 p. : il. 

ISBN 0-500-28648-5. 

27

3 

4 

5 

6 

7 

8 

Cobbers, Arnt. Erich Mendelsohn 1887-1953 : The Analytical Visionary / Arnt 

Cobbers. - Koln : Taschen, 2007. - 96 p. : il. 

ISBN 978-3-8228-5595-9. 

Cobbers, Arnt. Marcel Breuer 1902-1981 : form Giver of the Twentieth Century / 

Arnt Cobbers. - Koln : Taschen, 2007. - 96 p. : il. 

ISBN 978-3-8228-4887-6. 

Krastiņš, Jānis. Arhitekts Jānis Alksnis 1869-1939 : Jānis Alksnis 1869-1939 

architect / Jānis Krastiņš ; [tulkojums angļu valodā: Ivars Alksnis, Inta Liepiņa]. - 

Rīga : ADD projekts, 2009 (Preses nams). - 400 lpp. : il., karte, plāni, portr. ; 25 

cm. - Ietver bibliogr. - J. Krastiņa grāmatā stāstīts par izcilu personību Latvijas 

kultūras vēsturē - arhitektu Jāni Alksni (1869-1939). Izdevums iepazīstina ar J. 

Alkšņa dzīvi, radošo darbu un publikācijām. Bez viņa celtnēm Rīga nebūtu tā Rīga, 

kuru tagad visa pasaule pazīst kā jūgendstila metropoli. - Teksts paralēli latviešu un 

angļu valodā. - Ietver rād. (322.-400. lpp.). 

ISBN 978-9984-96879-7. 

Lejnieks, Jānis. Patiesa forma. Tīrs stils : Modris Ģelzis. Arhitekts / Jānis Lejnieks 

; red.: Ilze Deksne, Iveta Boiko ; priekšv. sarakst. Ieva Zībārte ; tulk. Marianna 

Auliciema ; māksl. Zane Ernštreite ; fotogr.: Anita Antenišķe, Vladimirs Gailis, 

Modris Ģelzis, Filips Izraelsons, Gvido Kajons, Imants Ķīkulis, Jānis Lejnieks, 

Nikolajs Perevozčikovs, Juris Poišs, Laimonis Stīpnieks, Indriķis Stūrmanis, 

Valerijans Šaicāns, Andris Tone, Jānis Vozņesenskis, Vilnis Zilberts u.c. - Rīga : 

Neputns, 2007 (a/s "Preses nams").). - 286 lpp. : il., ģīm. ; 23x26 cm. - Bibliogr. 

norādes parindēs. - J. Lejnieka grāmata ir arhitekta Modra Ģelža portrets un 

vienlaikus arī abu personīgs skatījums uz Latvijas 20. gadsimta arhitektūru. 

Izdevums ir tapis sarunās. Skatījums katram ir savs, no savas paaudzes redzes 

punkta. Grāmata iepazīstina ar M. Ģelža dzīvi un darbiem - skicēm, projektiem, 

objektiem. - Teksts latviešu val., kopsav. angļu val. - Personu rād.: 257.-261. lpp. 

ISBN 998480710X. 

Lejnieks, Jānis. Krampis : arhitekts Andris Kronbergs / Jānis Lejnieks ; Zaiga 

Gaile, teksts. - Rīga : Neputns, 2010. - 258 lpp. : il. 

ISBN 978-9984-8077-4-4. 

Serraino, Pierluigi, 1965-. Eero Saarinen, 1910-1961 : a structural expressionist / 

Pierluigi Serraino ; [editor, Peter G�ossel]. - K�oln : Taschen ; Los Angeles, 

c2005. - 96 p. : ill. (some col.), col. map ; 23 cm. - Includes bibliographical 

references (p. 96). 

ISBN 3-8228-3645-1 (pbk.). 

Grāmatas par dzīvojamo un publisko ēku projektēšanu sākot ar 2005.g. 

1 

2 

Terrace Design / Editor and texts: Alejandro Bahamon. - Kempen : teNeues, 

2005. - 135 p. : il. 

ISBN 3-8327-9041-1. 

Small eco-houses = petites maisons écologiques ; kleine Ökohäuser / Editor: 

Simone Schleifer. - Köln : Taschen, 2007. - 190 p. : il. 

ISBN 978-3-8228-4049-8. 

28

3 

4 

5 

6 

7 

8 

9 

10 

11 

12 

13 

14 

Prefab houses : Maisons prefabriquees = Fertigh�auser / [editor: Sergi Costa 

Duran ; English translation: Tabitha Michaels]. - K�oln : Evergreen, 2009. - 188 

p. : numerous col. ill., plans ; 22 cm. 

ISBN 978-3-8365-1143-8 (pbk.). 

Architecture materials : glass = verre = glas / editor Simone Schleifer ; text 

Florian Seidel. - Koln : Evergreen, 2008. - 255 p. : ill. 

ISBN 978-3-8365-0405-8. 

Architecture materials : wood= bois holz / text Florian Seidel. - Köln : Evergreen, 

2008. - 255 p. : il. 

ISBN 978-3-8365-0403-4. 

Working spaces = espaces de travail ; = raum für arbeit / editor Simone Schleifer. 

- Köln : Taschen, 2005. - 382 p. : il. 

ISBN 3-8228-4186-2. 

Tipveida projekti : pieejami 3500 māju projekti= Коттедж коллекция / [tulk. no 

krievu val., korekcija Egils Riekstiņš ; atb. par izd. Voldemārs Vaitužis]. - Rīga : 

Andreja Kondrāta būvniecības birojs, 2007. - 384 lpp. : il. - Teksts latviešu, angļu 

un krievu val. 

Nr.1(1)/2007. 

ISSN 1691-3922. 

Tavs nams : privātmāju projektu katalogs, 2005 / Dienas bizness ; priekšv., 2.lpp., 

aut. Aiva Lapiņa ; iev. Projekts - plats solis ceļā uz savu māju, 6.-8.lpp., aut. Zane 

Pudāne, Ingrīda Drazdovska ; foto: E. Šavdine, R. Skuja, V. Stīpnieks, E. Brencis ; 

dizains: I. Liberte, A. Dvinska. - Rīga : Dienas bizness, 2005 (a/s "Kroonpress"). - 

194, [70] lpp. : krās. il., zīm. ; 29 cm. 

Māju projekti. Rudens/ziema 2007 : 100 projekti + CD. - Rīga : Aģentūra 

Agenda, SIA, [2007]. - 142 lpp. : il. 

ISSN 1691-3949. 

Siltās mājas stilā : Māju projektu katalogs / galv. red. Malgožata Mileka-Loncka ; 

tulk. no poļu val. Roberts Seliška. - Bialystok : MTM Styl, [2006]. - 336 lpp. : il. 

OBLIGĀTAIS EKSEMPLĀRS. 

ISSN 1691-2624. 

Jūsu sapņu māja : gatavu projektu katalogs / Arhitektūras birojs "Archon+". - Nr. 

1 (1) (2005)-. - Mislenice : Archon+, 2005-. - sēj. 

ISSN 1734-5871. 

Andersons, Ingalds. Ārdurvis : iedvesma, idejas, apraksti / Ingalds Andersons ; 

[tulk. Mudīte Treimane]. - Rīga : Zvaigzne ABC, 2005. - 64 lpp. : il. 

ISBN 9984-370-44-5. 

Bell, Jonathan, 1972-. 21st century house / Jonathan Bell. - London : Laurence 

King Publ., 2006. - 256 lpp. : il., plāni ; 23 cm. - Ietver rād. 

ISBN 978-1-85669-453-7. - ISBN 1-85669-453-4. 

Jeni, Kurts. Ziemas dārzi un stikla piebūves : stikla dizaina risinājumi projektēšanā 

un būvniecībā / Kurts Jeni ; [no vācu valodas tulkojusi Ārija Servuta]. - Rīga : 

Jumava, c2006. - 124 lpp. : krās. il., plāni ; 28 cm. - Tulkojums no: Das neue Buch 

der Wintergärten und Glasanbauten : Planen, Bauen und Wohnen: Ideen und 

Beispiele aus Glas. 

29

15 

16 

17 

18 

19 

20 

ISBN 9984-381-47-1. 

Krauel, Jacobo. The new house / Jacobo Krauel. - Singapore : Pageone, 2005. - 

164 p. : il. 

ISBN 981-245-299-0. 

Mostaedi, Arian. The new apartment / Arian Mostaedi ; Publisher Carles Broto. - 

Barcelona : Pageone, 2005. - 167 p. : il. 

ISBN 981-245-298-2. 

Noviks, Juris. Ģimenes māja : praktiski padomi mājas būvētājiem / Juris Noviks ; 

red. Aivars Balodis. - Pārstr. izd. - Rīga : Tehniskā grāmata, 2006. - 263 lpp. : il. ; 

24 cm. 

1. 

ISBN 9984-19-879-0 (ies.). 

Noviks, Juris. Ģimenes māja : praktiski padomi mājas būvētājam / Juris Noviks ; 

red. Aivars Balodis. - Pārstr. un papild. atkārt. izd. - Rīga : Tehniskā grāmata, 

2006. - 271 lpp. : il., tab. ; 24 cm. - J. Novika grāmatas 2. daļā aplūkotas šādas 

mazstāvu ēku konstrukcijas: grīdas, jumts, jumta segums, starpsienas, logi, durvis, 

vārti un kāpnes. Tā adresēta visiem, kas būvē ēkas pašu spēkiem vai arī ir 

pasūtītāji celtniecības organizācijām. Savā praktiskajā darbā to var izmantot 

būvorganizāciju darbinieki, kā mācību līdzekli - būvniecības specialitātes 

augstskolu un koledžu studenti. 1. izdevums iznāca 1997. gadā. 

2. 

ISBN 9984-19-880-4 (ies.). 

Seidel, Florian. Terraces and balconies = terrasses et balcons ; = terrassen und 

balkone / editor Simone Schlefer. - Barcelona : Evergreen, 2008. - 190 p. : il. 

ISBN 978-3-8365-0395-2. 

Valters, Gerds. Kompaktas mājas būve : dzīvojamo māju plānošana un būvniecība 

nestandarta gruntsgabalos / Gerds Valters ; no vācu val. tulk. Ārija Servuta ; atb. 

red. Anna Pavlovska ; lit. red. Inga Zariņa. - Rīga : Jumava, 2007 (Lietuva : Petro 

ofsetas). - 141, [1] lpp. : krās. il., ras. ; 28 cm. - Oriģ. nos.:Hauser kompakt gebaut. 

Planen un Bauen auf schwierigen Grundstücken / Gerd Walther. 

ISBN 978-9984-383-04-0. 

Grāmatas par interjera projektēšanu sākot ar 2005.g. 

1 

2 

3 

Mājokļa interjers : gaumīgs un neparasts iekārtojums / [no vācu val. tulk. Anita 

Poļakovska ; red. Sarmīte Lomovceva]. - Rīga : Zvaigzne ABC, [2005]. - 95 lpp. : 

il. ; 30 cm. 

ISBN 9984-372-41-3. 

Virtuve : individuāls un praktisks iekārtojums / [no vācu val. tulk. Brigita Kabuce 

; red. Sarmīte Lomovceva]. - Rīga : Zvaigzne ABC, [2005]. - 95 lpp. : il. ; 29 cm. 

ISBN 9984-371-78-6. 

Mazas telpas : moderns un praktisks iekārtojums / [no vācu val. tulk. Velga 

Krastiņa]. - Rīga : Zvaigzne ABC, c2005 (Bratislava : Slovart-Print). - 95 lpp. : il. 

; 29 cm. 

ISBN 9984-369-43-9. 

30

4 

5 

6 

7 

8 

9 

10 

11 

12 

13 

14 

15 

Dzīvoklis jauniešiem : atraktīvs un stilīgs iekārtojums / [no vācu val. tulk. Brigita 

Kabuce]. - Rīga : Zvaigzne ABC, c2005. - 95 lpp. : il. ; 29 cm. 

ISBN 9984-372-96-0. 

Urban Art : interjera žurnāls. - Rīga : [b.i.], 2005. - 122 lpp. : il. 

1. 

Antikvariāts : Antique-shop = Антиквариат. - [Nr] 1 (aug. 2006)-. - Rīga : 

Sendienu mēbeles, 2006-. - sēj. : il (dažas krās.) ; 30 cm. - Latv., angļu un krievu 

val. - Apr. pēc vāka. 

ISSN 1691-3191. 

Minimalist Interiors / Editor Simone Scleifer. - Koln : Taschen, 2005. - p382 : il. 

ISBN 3-8228-4188-9. 

Small Kitchens : Petites cuisines = Kleine Kuechen / ed. Simone Schleifer ; Engl. 

transl. Nadja Leonard ; French transl. Marion Westerhoff. - Koeln : Evergreen ; 

Taschen GmbH, 2005. - 189, [1] p. : ill. - Cooking means much more than the 

simple preparation of meals. Recipes, ingredients and cooking styles from all over 

the world have substantially expanded the gastronomic repertoire and have also 

influenced cooking and eating habits. - Teksts paral. angļu, franču, vācu val. 

Content: Design aspects ; Styles and types ; Electric appliances and 

accessories. 

ISBN 3-8228-4174-9. 

Encyclopedia of Art Deco : a visual guide to the influential design movement / 

contribut. ed.: Alastair Duncan. - Rochester : Grange Books, 2005. - 192 p. : ill. - 

Selected bibliogr.: p.186-187. 

ISBN 1-8401-3823-8. 

Tavs nams : rokasgrāmata plānošanā, apdarē, iekārtošanā, 2006 / Dienas bizness ; 

redaktore, priekšvārda, 2.lpp., autore Aiva Lapiņa ; foto: Eva Šavdine, Ritvars 

Skuja, Vitālijs Stīpnieks, Guna Kalniņa ; dizains: Ilga Liberte, Aija Dvinska. - 

Rīga : Dienas bizness, 2006 (a/s "Preses nams"). - 179, [5] lpp. : krās. il., zīm. ; 30 

cm. 

Aranguiz, Antonio Corcuera. City interiors / Antonio Corcuera Aranguiz. - 

Singapore : Pageone, 2005. - 191 p. : il. 

ISBN 981-245-254-0. 

Ching, Francis D. K., 1943-. Interior design illustrated / Francis D.K. Ching, 

Corky Binggeli. - 2nd ed. - Hoboken, New Jersey : John Wiley, c2005. - VIII, 344 

lpp. : il. ; 28 cm. - Bibliogr.: 335. lpp. - Ietver rād. 

ISBN 0-471-47376-6. 

Fiell, Charlotte. 1000 chairs / Charlotte & Peter Fiell ; ed. by Simone Philippi, 

Susanne Uppenbrock ; German transl. Klaus Binder, Jeremy Gaines ; French 

transl. Jacques Bosser. - Köln : Taschen, 2005. - 624 lpp. : il. - alfab. personu 

rādītājs. 

ISBN 382284103X. 

Gaventa, Sarah. Concrete Design / Sarah Gaventa. - London : Mitchell Beazley 

in association with Blue Circle, 2006. - 160 p. : il. 

ISBN 1-8453-3183-4. 

Grimley, Chris. Color, space, and style : all the details interior designers need to 

know but can never find / Chris Grimley, Mimi Love. - Beverly, Mass : Rockport 

31

16 

17 

18 

19 

20 

21 

22 

23 

24 

Publishers, c2007. - 287 p. : ill. ; 22 cm. - Includes bibliographical references and 

index. 

ISBN 978-1-592-53227-8 (pbk.). - ISBN 1-592-53227-6 (pbk.). 

Irbīte, Andra. Interjers / Andra Irbīte, Aija Bāliņa ; [mākslinieks Indulis 

Martinsons ; fotogrāfi: Aigars Altenbergs ... [u.c.]. - Rīga : Jumava, 2005. - 144 

lpp. : il. ; 25 cm. 

ISBN 9984-05-883-2. 

Miller, Judith. Antiques Encyclopedia : reference edition / General editor Judith 

Miller. - London : Octopus Publishing Group, 2005. - 559 p. : il. 

ISBN 1-8453-3150-8. 

Miller, Judith. Furniture : world styles from classical to contemporary / Judith 

Miller ; [senior ed. Angela Wilkes ; foreward by David Linley ; ed. Corinne 

Asghar, Kathryn Wilkinson, Jane Laing ... [a.o.] ; consult. Liz Klein, Nicolas 

Tricaud de Montonniere, Christopher Claxton-Stevens ... [a.o.]. - London : 

Dorling Kindersley Limited, 2005. - 560 p. : ill. - Appendices : p.534-560. 

ISBN 1-405-30654-8. 

Pile, John. A history of interior design / John Pile. - 2nd ed. - London : King 

publ., 2005. - 464 с. : ил., цв. ил. ; 30 см. - Библиогр.: с. 446-449. - Указ. 

ISBN 1-85669-418-6. 

Restauratoru darbu izstāde "Pagātnes lappuses, šodienas 

aktualitātes". Pagātnes lappuses, šodienas aktualitātes : [restauratoru darbu 

izstāde] : 2005. gada 7. decembris Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā : 

[katalogs] = Pages from the past, issues of today : [an exhibition of the work of 

restorers] : 7th December 2005 Latvian National Museum of Art : [catalogue / 

sastādītāja Velga Opule]. - [Rīga : Neputns, 2005]. - 78 lpp., [16] lpp. iel. : il. ; 30 

cm. - Teksts paral. latviešu un angļu val. 

Stārmere, Anna. Krāsas modernā interjerā : rokasgrāmata : padomi, kā saskaņot 

krāsas / Anna Stārmere ; [no angļu valodas tulkojusi Kritīne Lapiņa]. - Rīga : 

Zvaigzne ABc, [2006]. - 255 lpp. : il. ; 20 cm. 

ISBN 9984-375-99-4. 

Šusts, Voldemārs. Telpas uztvere un kompozīcija / Voldemārs Šusts ; red. Inese 

Miesniece ; māksl. Alnis Mitris. - Rīga : Zvaigzne ABC, [2005] (a/s "Preses 

nams").). - 127 lpp. : krās. il. ; 25 cm. - V.Šusta grāmatā apkopoti pētījumi un 

novērojumi par to, kā cilvēks uztver telpu. Analizēta gaismas, krāsas un skaņas 

iedarbe uz cilvēka organismu dažādās telpiskās situācijās. Sniegtas 

rekomendācijas par konkrētiem telpiskās un priekšmetiskās vides jautājumiem. 

Grāmata adresēta arhitektiem, interjeristiem, dizaineriem un tiem, kuri interesējas 

par telpu un apkārtnes skaistumu. 

ISBN 9984-360-02-4 (ies.). 

Taschnen, Angelika. Interiors now! / Ed.Angelika Taschen. - Köln : Taschen, 

2010. - 414 p. : il. 

1. 

ISBN 978-3-8365-1951-9. 

Yelavich, Susan. Contemporary world interiors / Susan Yelavich. - London : 

Phaidon Press ; New York, 2007. - 507, [5] lpp. : il. ; 30 cm. - Ietver bibliogrāfiju 

(502.-507. lpp.) un rādītāju ([509.-512.] lpp.). 

ISBN 978-0-7148-4336-0. 

32

25 

26 

27 

Куллен, Пенни. Ваш цвет.Ваш дом : философия цвета в интерьере / Пенни 

Куллен, Кэролин Уоррендер ; пер.с англ. - Москва : Контэнт, 2009. - 168 c. : 

ил. 

ISBN 978-5-9815031-6-0. 

Рунге, В. Ф.(Владимир Федорович), 1937-. Эргономика и оборудование 

интерьера : [учебное пособие для средних специальных учебных заведений 

архитектурного и дизайнерского профиля] / В.Ф. Рунге. - Москва : 

Архитектура-С, 2004. - 155, [2] с. : ил. ; 22 см. - (Специальность 

"Архитектура"). - Библиогр.: с. 155-[156] (41 назв.). 

ISBN 596470011X. 

Уайт, Энтони. Мебель и другие предметы обстановки : иллюстрированный 

справочник / Энтони Уайт, Брюс Робертсон ; пер.с англ.Е.Нетесовой. - 

Москва : АСТ ; Астрель, 2005. - 109 c. : ил. 

ISBN 5-17-031952-5. 

Grāmatas par arhitektūras vēsturi sākot ar 2005.g. 

1 

2 

3 

Neoclassicism and Romanticism : architecture, sculpture, painting, drawing 1750- 

1848 / Ed.by Rolf Toman ; Phot.by Markus Bassler. - Potsdam : h.f.ullmann, 2010. 

- 520 p. : ill. 

ISBN 978-3-8331-6004-2. 

Romanesque : architecture, sculpture, painting / edited by Rolf Toman ; photos by 

Achim Bednorz. - b.v. : ULLMANN & KÖNEMANN, 2007. - 480 p. : ill. 

ISBN 978-3-8331-3600-9. 

The Art of the Italian Renaissance : architecture, sculpture, painting, drawing / 

edited by Rolf Toman. - b.v. : h.f.ullmann, 2007. - 463 p. : ill. 

ISBN 978-3-8331-5021-0. 

Grāmatas par Latvijas arhitektūru sākot ar 2005.g. 

1 

2 

3 

Rīgas dievnami : arhitektūra un māksla = Die Kirchen Rigas : Architektur und 

Kunst = Riga's churches : architecture and art = Храмы Риги : архитектура и 

искусство / [autori: Vita Banga ... Marina Levina (darba grupas vadītāja) ... [u.c.]. 

- Rīga : Zinātne ; Mantojums, 2007. - 747 lpp. : il. ; 31 cm. - Teksts latviešu val., 

kopsav. angļu, krievu un vācu val. - Personu rād.: 693.-[721.] lpp. 

ISBN 978-9984-8230-0-3. 

Pilsēta. Laikmets. Vide : [rakstu krājums / sastādītāja Rūta Kaminska]. - Rīga : 

Neputns, c2007 (Preses nams). - 280 lpp. : il. ; 26 cm. - (Materiāli Latvijas 

mākslas vēsturei). - Latviešu val.; rakstu kopsav. angļu val. - Ietver vietu un 

personu rād. 

ISBN 978-9984-8071-1-9. 

Kā rodas laba arhitektūra? / sastādītāja un redaktore Ieva Zībārte ; darba grupa: 

Pēteris Bajārs ... [u.c.]. - Rīga : Arhitektūras veicināšanas fonds, c2008. - 222 lpp. 

: il. ; 30 cm. - (Process ; Nr. 1). 

ISBN 978-9984-394-10-7. 

4 Jaunmokas : pils, dzimtas, cilvēki : rakstu krājums : veltījums Džordžam 

33

5 

6 

Armitstedam 160. gadadienā / [Arņa Šablovska redakcijā ; Amandas Aizpurietes 

literārā redakcija]. - Rīga : Jaunmoku pils, 2007. - 192 lpp. : il. ; 30 cm. - Teksts 

latviešu val., kopsavilkums angļu un vācu val. 

ISBN 978-9984-393-53-7. 

Latvijas viduslaiku pilis : [rakstu krāj.] / LU Latvijas vēstures institūts ; sast. un 

priekšv., 5.-6.lpp., aut. Ieva Ose ; red.: Ilze Antēna, Margita Gūtmane, Vija 

Stabulniece ; māksl. Ināra Jēgere ; Andra Caunes foto. - Rīga : Latvijas vēstures 

institūta apg., 2005 ("Latvijas karte" : a/s "Paraugtipogrāfija"). - 405, [2] lpp., 16 

lpp. krās. il. : il., zīm., ģīm., tab., karte ; 25 cm. - Bibliogr. rakstu beigās. - Rakstu 

krājumā apkopoti pētījumi par senajiem nocietinājumiem un to likteņiem mūsu 

valsts rietumdaļā - Kurzemē un Zemgalē. Ievadā dots īss pārskats par 

nozīmīgākajiem vēsturiskajiem notikumiem šajā teritorijā no kuršu un zemgaļu 

zemju pakļaušanas vāciešiem līdz Kurzemes un Zemgales hercogistes 

izveidošanai, kā arī dažādos laikos celtajām pilīm. - Kopsav. vācu val. 

5.sēj. Pētījumi par Kurzemes un Zemgales pilīm. 

Saturs: Kurzemes un Zemgales pilis 13.-17. gadsimtā / Ieva Ose. 

VĒSTURNIEKU pētījumi: Sēlijas un Zemgales bīskapu pils Babate / Andris 

Caune. Dažas vēsturiskas ziņas par Grobiņas un Skrundas pilīm 17.-18. gadsimtā / 

Mārīte Jakovļeva. Bauskas pils vēsturiskās izpētes materiāli ; Dundagas pils 

būvvēsture / Roberts Malvess. ARHEOLOGU pētījumi: Bauskas priekšpils 

dienvidaustrumu tornis / Andris Caune. Piltenes pils 14.-16. gadsimtā un 

arheoloģiskās liecības par tās tiltu / Ēvalds Mugurēvičs. Arheoloģiskās liecības par 

Jelgavas pili Kurzemes hercogu Ketleru dinastijas laikā / Guntis Zemītis. 

ARHITEKTŪRAS pētījumi: Dobeles pilsdrupu pirmsprojekta izpēte 1984.-1986. 

gadā un konservācijas projekta priekšlikums / Tatjana Vītola. Kuldīgas komturejas 

pils rekonstrukcijas mēģinājums / Valfrīds Fromholds-Treijs. LATVIJAS PIĻU 

PĒTNIEKI un DOKUMENTĒTĀJI: Novadpētnieks Valfrīds Fromholds-Treijs un 

viņa ieguldījums Kurzemes senatnes pieminekļu izpētē / Ieva Ose. Pilis un 

pilsdrupas Augusta Georga Vilhelma Pecolda (1794-1859) akvareļos / Anita 

Meinarte. Oskara Emila Šmita Latvijas viduslaiku piļu fotokolekcija / Gunita 

Baumane. Latvijas arhitektūras pieminekļu dokumentētājs Teodors Cīparsons 

(1909-1995) / Andris Caune. AVOTU PUBLIKĀCIJAS: Dobeles pils 1711. un 

1719. gada inventarizāciju protokoli. Kurzemes un Zemgales piļu attēli Pauluči 

albumā (turpinājums). Piltenes pils 16. gadsimta pirmās puses dekoratīvie 

akmenskalumi / Ieva Ose. 

ISBN 9984-601-80-3 (ies.). 

Sakrālā arhitektūra un māksla: mantojums un interpretācijas : rakstu krājums / 

Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūts ; redkol.: Elita Grosmane, 

Marts Kalms, Rūta Kaminska, Eduards Kļaviņš, Ingrīda Korsakaite, Vojtehs 

Lahoda, Lars Olofs Laršons, Malgožata Omilanovska, Jānis Zilgalvis ; sast. un 

iev. sarakst. Kristīne Ogle ; lit. red. Māra Ņikitina ; tulk. Stella Pelše ; māksl.: 

Juris Petraškevičs, Inga Ģibiete ; uz vāka Helēnas Heinrihsones Kolkas luterāņu 

baznīcas altārgleznas centrālā daļa "Krustā sistais". - Rīga : Neputns, 2008 (a/s 

"Preses nams"). - 223 lpp. : il., ģīm., faks., kartosh. ; 26 cm. - (Materiāli Latvijas 

mākslas vēsturei). - Bibliogr. norādes parindēs. - Rakstu krājums atspoguļo 

ikgadējā mākslas zinātnieku konferencē "Borisa Vipera piemiņas lasījumi" 

referātos paustās atziņas. Izdevums veltīts Latvijas sakrālās arhitektūras un 

mākslas mantojumam un ar tā interpretāciju saistītiem jautājumiem. - Kopsav. 

angļu val. 

34

7 

8 

9 

10 

Saturs: Rīgas Doms gadsimtu gaitā un paradigmas maiņas rekonstrukcijā / 

Elita Grosmane. Austrumlatvijas rekatolizācija un tās ietekmētais baznīcu 

arhitektūras un mākslas mantojums / Rūta Kaminska. Sv. Pētera baznīcas tornis un 

fasāde - jauna dekoratīva paradigma Rīgas 17. gs. otrās puses sakrālajā arhitektūrā 

/ Anna Ancāne. Ieskats jezuītu ordeņa ikonogrāfijā. Latvijas tēlotājas mākslas 

pieminekļu izpētes problemātika / Kristīne Ogle. Vecticībnieku ikonu glezniecība: 

Baltijas ikonu gleznotāji un viņu mantojums Latvijas vecticībnieku dievnamos / 

Ilze Jakuša-Kreituse. RaShY tipa sinagogas Latvijā / Iveta Leitāne. Roberta 

Augusta Pflūga projektēto pareizticīgo baznīcu arhitektūra Latvijā / Anita Bistere. 

19. gadsimta neogotiskie altāri Latvijas luterāņu baznīcās / Daina Lāce. Jaņa 

Rozentāla altārgleznas / Inta Pujāte. Rīgas jūgendstila perioda sakrālo un 

sabiedrisko ēku dekors / Silvija Grosa. Mākslas un reliģijas attiecību aspekti 

latviešu autoru teorētiskajās atziņās 20. gs. pirmajā pusē / Stella Pelše. Juris 

Vasiļjevs un Latvijas sakrālās arhitektūras izpēte / Ilmārs Dirveiks. Laikmetīgā 

māksla un kristietība. Ķecerības, izaicinājumi un garīgā meklējumi / Ieva 

Astahovska. Fotogrāfijas Bībeles vizuālajā noformējumā: īpatnības un problēmas / 

Ieva Lejasmeijere. 

ISBN 978-9984-8073-2-4. 

Pētījumi par Vidzemes un Zemgales pilīm : [rakstu krājums] / sastādījusi Ieva 

Ose ; LU Latvijas vēstures institūts. - Rīga : Latvijas vēstures institūta apgāds, 

2010 (Jelgavas tipogrāfija). - 437, [2] lpp., [16] lpp. krās. il. : il., faks., kartes, 

plāni ; 25 cm. - (Latvijas viduslaiku pilis ; 6). - Ietver bibliogr. rakstu beigās. - 

Teksts latviešu, poļu, vācu val.; kopsavilkumi vācu val. 

ISBN 978-9984-8241-6-1. 

Latvijas bākas = lighthouses of Latvia / teksta autors Andris Cekuls. - Jelgava : 

A/s Capital, 2010. - 151 lpp. : il. 

ISBN 978-9984-491-94-3. 

Rūmenes muiža : pārbūve un vēsture / koncepcijas un tekstu aut.: Zaiga Gaile ; 

līdzaut.: Inta Dišlere, Daiga Veinberga ; red. Liene Zemīte ; lit. red. Agnese Gaile 

; tulk. angļu val. Rita Ruduša ; tulk. vācu val. Austris Grasis ; iev. sarakst. Imants 

Lancmanis ; priekšv. aut. Zaiga Gaile ; māksl. Ainārs Gulbis ; zīm.: Līga Apine, 

Zane Dzintara, Liene Zemīte ; fotogr.: Ansis Starks, Ainars Meiers, Ainārs Gaidis. 

- Rīga : Zaigas Gailes birojs ; Rūmenes muiža, SIA, 2009 (Preses nams). - 120 

lpp. konvolūtā : il., ģīm., kartes, plāni ; 21 x 31 cm. - Rūmenes grāmatas 1. daļa 

ietver īsu Rūmenes muižas vēstures kopsavilkumu, XIX gadsimta beigās celtā 

ansambļa analīzi vēsturiskā kontekstā un veiktās pārbūves dokumentāciju. 

Grāmata adresēta cilvēkiem, kas interesējas par Latvijas, it sevišķi Kandavas 

novada, muižām, to vēsturi, kā arī atjaunošanas un pārbūves iespējām. - Kopsav. 

angļu un vācu val. 

1. burtnīca. Pārbūve. 

ISBN 978-993-480-173-0 (ies.). 

Rūmenes muiža : pārbūve un vēsture / teksta aut. Inta Dišlere ; [lit. red. Agnese 

Gaile ; māksl. Ainārs Gaidis]. - Rīga : Zaigas Gailes birojs ; Rūmenes muiža, SIA, 

2009 (a/s "Preses nams"). - 119 lpp. : il., fotogr., faks., tab. - Grāmata atrodas 

konteinerā ar tādu pašu nos. kopā ar "Rūmenes muižas" 1.burtn. - Atsauces: 112.- 

119.lpp. - Rūmenes grāmatas 2.burtnīcas autore Inta Dišlere sīki apraksta 

Rūmenes muižas īpašniekus, viņu radurakstus un teritorijas attīstību, sākot ar 

pirmajām arhīvos atrastajām liecībām par šo Kurzemes bruņinieku īpašumu un 

35

11 

12 

13 

14 

15 

beidzot ar Rūmenes sadalīšanu agrārās reformas laikā pirmajā Latvijas Republikā. 

Grāmata adresēta cilvēkiem, kas interesējas par Latvijas, it sevišķi Kandavas 

novada, muižām, to vēsturi, kā arī atjaunošanas un pārbūves iespējām. 

2.burtn. Vēsture : Rūmenes vēsture no XV līdz XX gadsimtam. 

ISBN 908-993-480-174-7. 

Broce, Johans Kristofs. Zīmējumi un apraksti : [5 sēj.] / Johans Kristofs Broce ; 

LU Latvijas vēstures institūts, Latvijas Akadēmiskā bibliotēka ; manuskriptu publ. 

sagatavojis Muntis Auns ; sēj. red.: Teodors Zeids, Rita Brambe, Gvido Straube, 

Muntis Auns ; red. Ilze Antēna, Margita Gūtmane (vācu val.) ; priekšv. sarakst. 

Muntis Auns ; māksl. Ināra Jēgere. - Rīga : Latvijas vēstures institūta apgāds, 2007 

(tip. "Latvijas karte", a/s "Paraugtipogrāfija"). - 483, [4] lpp. : il., ģīm., kartes ; 30 

cm. - Rādītāji: 447.-479. lpp. - Ievērojamā novadpētnieka J. K. Broces (1742- 

1823) 4. sējums veltīts Latvijas mazajām pilsētām un laukiem. Tajā ietverti 

materiāli par Cēsu, Valkas, Alūksnes, Gulbenes un Madonas novadu, kā arī 

Latgali, Zemgali un Kurzemi. Zīmējumi un apraksti sniedz priekšstatu par Latvijas 

vizuālo tēlu 18. un 19. gadsimta mijā. 3. sējums iznāca 2002. gadā. - Oriģ. nos.: 

Zeichnungen und deren Beschreibungen : Band 4 / Johann Christoph Brotze. - 

Teksts latviešu un vācu val. 

4. sēj. Latvijas mazās pilsētas un lauki. 

ISBN 998460182X (ies.). 

Bruģis, Dainis, 1956-. Jumpravmuiža : Jungfernhof / Dainis Bruģis ; tulk. Valda 

Kvaskova, Ina Spēkmane, Irēna Slesare-Koluža ; foto Dainis Bruģis, Ints Lūsis. - 

[Rundāle] : Rundāles pils muzejs, 2005 (Tipogrāfija Citrons). - 51 lpp. : il., ģīm., 

k. ; 30 cm. - (Bauskas rajona muižas ; 8.laid.). - Bibliogr. norādes parindēs. - 

Paral. latviešu, vācu val. 

ISBN 9984-96682-8. 

Bruģis, Dainis, 1956-. Šēnbergas muiža : Schönberg / Dainis Bruģis ; tulk. Valda 

Kvaskova, Malda Ignatjeva ; foto Dainis Bruģis, Ints Lūsis. - [Rundāle] : Rundāles 

pils muzejs, 2005 (Tipogrāfija Citrons).). - 71 lpp. : il., ģīm. ; 30 cm. - (Bauskas 

rajona muižas ; 7.laid.). - Bibliogr. norādes parindēs. - Paral. latviešu, vācu val. 

ISBN 9984-96881-2. - ISBN 998496881X(atcelts). 

Caune, Andris, 1937-. Latvijas viduslaiku mūra baznīcas : 12. gs. beigas - 16. gs. 

sākums : enciklopēdija / Andris Caune, Ieva Ose. - Rīga : Latvijas vēstures 

institūta apgāds, 2010 (Jelgavas tipogrāfija). - 510, [1] lpp. : il., kartes, plāni ; 25 

cm. - Ietver bibliogrāfiju (462.-482. lpp.). - Enciklopēdija ir pirmais apkopotais 

darbs par Latvijas viduslaiku mūra baznīcu vēsturi. Tā apskata plašu jautājumu 

loku par šo tēmu: pirmās ziņas par baznīcu celtniecību šajā reģionā, draudžu 

izvietojumu, to arhitektūras stiliem, celtņu izmēriem, būvvēsturi, interjeru, 

pārbūvi, bojā eju un atjaunošanu. - Teksts latviešu val., kopsavilkums vācu val. 

ISBN 978-9984-8241-7-8. 

Heins, Ants. Pilis un muižas Igaunijā, Latvijā, Lietuvā / Ants Heins, Jānis 

Zilgalvis, Nijole Lukšionīte-Tolvaišiene ; lit. red. Rute Runce ; angļu val. tulk. 

Maija Jurkāne, no igauņu val. tulk. Skaidrīte Murge, no lietuviešu val. tulk. Lilija 

Kope ; dizains: Arnis Pumpurs. - Rīga : Elpa, 2007. - 407 lpp. : krās. il., kartes ; 19 

cm. - Bibliogr.: 112., 256., 364. lpp. un norādes parindēs. - Baltijas valstu muižu 

arhitektūrā varam izsekot arhitektūras stilu attīstībai, sākot no romānikas un 

gotikas, līdz pat 20. gadsimta sākuma arhitektūras iezīmēm. Autori izvēlējušies 

tipoloģiski visraksturīgākos sava laika un stila izcilākos paraugus, kas ataino savas 

36

16 

17 

18 

19 

20 

21 

valsts būvmākslas attīstību, atspoguļojot Eiropas arhitektūras ietekmi un 

mijiedarbību. Grāmatā sniegts plašs ieskats pagātnē, to saistot ar aktivitātēm 

mūsdienās. - Kopsav. angļu val. 

ISBN 9984-7434-4-6. 

Kalnačs, Jānis, 1956-. Sakrālās arhitektūras un mākslas mantojums Valmieras 

rajonā / Jānis Kalnačs ; red. Guna Pence ; māksl. Inta Sarkane ; foto: Dainis 

Bruģis, Iļja Dimenšteins, Eduards Dimitris, Ansis Grīnbergs, Aivars Holms, Jānis 

Kalnačs, N. Kiršteins, Leopolds Kļaviņš, Aleksejs Koziņecs, Alberts Krūmiņš, 

Mārtiņš Kuplais, Sarmīte Kviesīte, Imants Lancmanis, Roberts Legzdiņš, Šalkonis 

Ozoliņš, Vladimirs Šervinskis, Rainis Tenteris, Kārlis Uskals, Marika Vanaga, 

Dāvis Vanags, Juris Vītols, Jānis Znatnajs. - Rīga : Neputns, 2010 (Dardedze 

hologrāfija). - 255 lpp. : il., karte, plāni ; 23 cm. - (Mākslas pieminekļi Latvijā). - 

Terminu vārdn.: 248.-250. lpp. - Mākslas vēsturnieka J. Kalnača grāmatā ir 

iekļauti visu konfesiju dievnami Valmieras rajonā, par kuriem ir daudzmaz 

noteiktas ziņas. Tāpat tiek aplūkotas kapličas. Pamatojums tam ir apbedīšanas 

tradīciju vēsturiskā saikne ar dievnamiem. 

ISBN 978-9984-8076-5-2. 

Kaminska, Rūta, 1950-. Sakrālās arhitektūras un mākslas mantojums Daugavpils 

rajonā : The heritage of religious architecture and art in Daugavpils District = 

Наследие сакральной архитектуры и искусства Даугавпилсского района / 

Rūta Kaminska, Anita Bistere. - Rīga : Neputns, 2006. - 295 lpp. : il. ; 23 cm. - 

(Mākslas pieminekļi Latvijā). - Ietver bibliogrāfiju (239.-241. lpp.) un rādītāju 

(236.-238. lpp.). - Kopsavilkums angļu un krievu val. 

ISBN 9984-7299-0-7. 

Ķezbere, Dace. Jūrmala : pilsēta uz viļņa! / [Dace Ķezbere]. - Rīga : SIA 

"Nacionālais apg.", c2005. - 96 lpp., [4] lp. iel. : il. ; 19 cm. - Aut. uzrādīta titlp. 2. 

pusē. 

ISBN 998426193X. 

Lancmanis, Imants. Jelgavas pils / Imants Lancmanis. - 3., papild. izd. - Rīga : 

Zinātne, 2006. - 238 lpp. : il. ; 22 cm. - (Latvijas arhitektūras un mākslas 

pieminekļi). - Bibliogrāfija: 170.-178. lpp. - Teksts latviešu val., kopsav. angļu un 

vācu val. - Virstit.: Latvijas Dabas un pieminekļu aizsardzības biedrība. 

ISBN 9984-7675-5-8. 

Lancmanis, Imants, 1941-. Rundāles pils / Imants Lancmanis ; lit. red. Māra 

Ņikitina ; fotogr.: Ints Lūsis, Imants Lancmanis, Velta Leijere. - 2., papild. izd. - 

[Rundāle] : Rundāles pils, 2007 ("Tipogrāfija Citrons"). - 46 lpp. : krās. il. ; 23 cm. 

ISBN 9984-96683-6. 

Lancmanis, Imants, 1941-. Schlossmuseum Rundāle : museumsführer = 

Rundāles pils muzejs : muzeja ceļvedis = Rundāle palace museum : museum guide 

= Рундальский дворец-музей : путеводитель по музею / Imants Lancmanis ; 

tulk.: Valda Kvaskova (vācu val.), Ita Marija Pelīte (angļu val.), Žanna Ezīte 

(krievu val.) ; atb. red. Ieva Štamere ; māksl. Normunds Pucis ; fotogr.: Ints Lūsis, 

Imants Lancmanis. - Rīga : Jumava, 2007 (SIA "Jelgavas tipogrāfija"). - 127 lpp. : 

krās. il. ; 24 cm. - Rundāles pils ir baroka mākslas brīnums neskartā lauku ainavā, 

Latvijas izcilākais 18. gadsimta arhitektūras piemineklis. I. Lancmaņa grāmata ir 

Rundāles pils muzeja ceļvedis. - Paral. vācu, latviešu, angļu, krievu val. 

ISBN 978-9984-382-77-7 (ies.). 

37

22 

23 

24 

25 

26 

Lancmanis, Imants, 1941-. Rundāles pils : Rundāle Palace = Schloss Rundāle = 

Рундальский дворец / teksta un koncepcijas aut. Imants Lancmanis ; tulk.: Rasma 

Mozere (angļu val.), Valda Kvaskova (vācu val.), Žanna Ezīte (krievu val.) ; 

māksl. Inese Hofmane ; fotogr. Ints Lūsis. - Rīga : Jumava, [2009] (Preses nams). 

- 263, [1] lpp. : il., ģīm. ; 31 cm. - I. Lancmanis grāmatā aplūko Rundāles pils 

likteni gadsimtu gaitā, skata pili no attāluma un tuvplānā, iepazīstina ar Austrumu 

korpusa parādes telpām, ar Centrālo korpusu - hercoga apartamentiem, ielūkojas 

pils aizkulisēs, izstaigā parku un apkārtni. - Teksts latviešu, angļu, krievu un vācu 

val. 

ISBN 978-9984-386-34-8 (ies.). 

Lejnieks, Jānis, 1951-. Māja / Jānis Lejnieks. - Rīga : Zvaigzne ABC, c2007. - 64 

lpp. : il. ; 30 cm. - (Latvijas mazā enciklopēdija ; 16). - Bibliogr.: 64 lpp. - 

"Enciklopēdija par dzīvokli un savrupmāju Latvijā"--Uz vāka. 

ISBN 978-9984-373-14-0. 

Liepiņš, Agris, 1959-. Senā Latvija : enciklopēdija par senlatviešu dzīvi / Agra 

Liepiņa teksts un zīm. ; red. Ieva Rupenheite ; māksl. Aigars Truhins ; Agra 

Liepiņa, Jura Urtāna, Arno Smiltnieka fotoatt. - Rīga : Zvaigzne ABC, [2009] 

(Jelgavas tipogrāfija).). - 72 lpp. : il., karte ; 30 cm. - (Latvijas mazā enciklopēdija 

; 19). - A. Liepiņa enciklopēdijā uzzināsiet, kas ir arheoloģija, kā notiek seno tērpu 

un ēku rekonstrukcija, kādas izskatījās senlatviešu pilis, sētas un ēkas, kādus 

darbarīkus un ieročus lietoja mūsu senči, kā senlatvieši tirgojās, ar kādiem 

amatiem cilvēki nodarbojās senajā Latvijā. 

ISBN 978-993-400-156-7 (ies.). 

Mašnovskis, Vitolds, 1942-. Latvijas luterāņu baznīcas : vēsture, arhitektūra, 

māksla un memoriālā kultūra : enciklopēdija 4 sējumos = The Lutheran Churches 

of Latvia : history, architecture, art and memorial culture : an encyclopedia in 4th 

volumes / Vitolds Mašnovskis ; red. Vitolds Mašnovskis ; zin. red. Ojārs Spārītis ; 

angļu val. tulk. Amanda Jātniece ; priekšv. sarakst. Pāvils Brūvers, Ingrīda Burāne 

; māksl. Māris Jukumsons, Maija Romanovska, Svens Neilands, Ieva Nagliņa ; 

vāka un titlp. dizains Ainars Gaidis ; aut. fotogr. - Rīga : SIA "DUE", 2007 (a/s 

"Preses nams").). - 470, [1] lpp. : il., k. ; 31 cm. - Bibliogr.: 461.-465.lpp. (703 

nos.). - Vēsturnieka V. Mašnovska enciklopēdijas 3. sējumā ietvertas baznīcas, 

sākot ar Madlienu un beidzot ar Salienu. Īpašu vietu ieņem Rīgas divdesmit 

baznīcas ar bagātīgo vēsturi, arhitektūru, mākslinieciskajām un 

kultūrvēsturiskajām vērtībām. - Paral. latviešu, angļu val. 

3. sēj. M-Sal. 

ISBN 978-9984-99484-0 (ies.). 




volumes / Vitolds Mašnovskis ; zin. red. Ojārs Spārītis ; angļu val. tulk. Amanda 

Jātniece ; priekšv. sarakst. Jānis Vanags, Ojārs Spārītis, Inta Bērente-Strenga ; 

māksl. Māris Jukumsons, Maija Romanovska, Svens Neilands, Ieva Nagliņa ; vāka 

un titlp. dizains Ainars Gaidis ; aut. fotogr. - Rīga : SIA "DUE", 2007 (a/s "Preses 

nams").). - 471, [1] lpp. : il., k. ; 31 cm. - Bibliogr.: 461.-465.lpp. (703 nos.). - Šis 

ir vēsturnieka V. Mašnovska enciklopēdijas pēdējais 4. sējums, kurā iepazīstam 

Latvijas luterāņu baznīcu bagātīgo vēsturi, arhitektūru, mākslinieciskās un 

kultūrvēsturiskās vērtības. - Paral. latviešu, angļu val. 

38

27 

28 

29 

30 

31 

4. sēj. Sar-Z. 

ISBN 978-9984-99485-7 (ies.). 




volumes / Vitolds Mašnovskis ; red. Vitolds Mašnovskis ; angļu val. tulk. Amanda 

Jātniece ; priekšv. sarakst. Jānis Vanags ; māksl. Vilhelms Irists, Māris 

Jukumsons, Maija Romanovska ; vāka un titlp. dizains Ainars Gaidis ; aut. fotogr. 

- Rīga : SIA "DUE", 2006 (a/s "Preses nams").). - 486 lpp. : il., k. ; 31 cm. - 

Bibliogr.: 477.-481.lpp. (703 nos.). - Vēsturnieks V. Mašnovskis veicis unikālu 

darbu, veidojot enciklopēdiju, apkopojot iespējami pilnīgu informāciju par 

Latvijas luterāņu baznīcu vēsturi, arhitektūru, mākslinieciskajām un 


2. sēj. I-L. 

ISBN 9984-99069-9 (ies.). 

Mašnovskis, Vitolds. Latvijas luterāņu baznīcas : vēsture, arhitektūra, māksla un 

memoriālā kultūra : enciklopēdija 4 sējumos = The Lutheran Churches of Latvia : 

history, architecture, art and memorial culture : an encyclopedia in 4th volumes / 

Vitolds Mašnovskis ; angļu val. tulk. Amanda Jātniece ; priekšv. sarakst. Jānis 

Vanags, Ojārs Spārītis ; māksl. Vilhelms Irists, Māris Jukumsons, Maija 

Romanovska, Laura Jakobsone ; aut. fotogr. ; izmantotas R. Salcēviča fotogr. - 

Rīga : SIA "DUE", 2005 (Preses nams).). - 470, [2] lpp. : il., k. ; 31 cm. - 

Bibliogr.: 461.-465.lpp. (693 nos.). - Vēsturnieks V.Mašnovskis veicis unikālu 

darbu, veidojot enciklopēdiju, apkopojot iespējami pilnīgu informāciju par 

Latvijas luterāņu baznīcu vēsturi, arhitektūru, mākslinieciskajām un 


1.sēj. A-G. 

ISBN 9984-19-829-4 (ies.). 

Ose, Ieva. Daugavgrīvas cietokšņa būvvēsture / Ieva Ose ; LU Latvijas vēstures 

institūts. - Rīga : Latvijas Vēstures institūta apgāds, 2007. - 151 lpp. : il. ; 30 cm. - 

Ietver bibliogrāfiju (137.-139. lpp.) un personu rādītāju (143.-145. lpp.). - Teksts 

latviešu val., kopsav. vācu val. 

ISBN 978-9984-99242-6. 

Plaudis, Arvīds, 1942-. Ceļvedis pa teiksmu pilīm : vēsturiskas uzziņas, leģendas, 

ekskursijas / Arvīds Plaudis ; atb. red. Mārīte Gulbe ; lit. red. Anete Kauce ; zin. 

red. Ainārs Radovics ; māksl. Vita Lēnerte ; izmantotas Ievas Ančevskas, Valda 

Lavrinoviča, Laimas Lupiķes, Aināra Radovica, Romvalda Salcēviča, I. Slesāra, 

Ojāra Spārīša fotogr. - Rīga : Jumava, 2008 (Rēzekne : SIA "Latgales druka").). - 

197, [1] lpp., [4] lpp. krās. il. : il. ; 20 cm. - Ceļvedis vēsta par 50 Latvijas pilīm un 

muižām, to īpašniekiem, arhitektonisko un vēsturisko savdabību. Īpaša uzmanība 

pievērsta leģendām, nostāstiem un spoku stāstiem apvītajai Latvijas piļu un muižu 

pagātnei. Ietvertas arī uzziņas par naktsmītnēm, muzejiem, ekskursijām un atpūtas 

iespējām. 1. daļa iznāca 2004. gadā. 

2. daļa. 

ISBN 978-9984-384-35-1 (spirālies.). 

Rusmanis, Sigurds. Zeme starp Rundāli un Tērveti : [ceļvedis un kultūrvēsturisks 

ieskats Sesavas, Elejas un Vilces pagastos] / Sigurds Rusmanis ; atbildīgā 

redaktore Ingrīda Mičāne ; literārā redaktore Ligita Smilga ; māksliniece Vita 

39

32 

33 

34 

35 

Lēnerte. - Rīga : Jumava, 2006 (Rēzekne : Latgales druka). - 183, [2] lpp., [24] lp. 

krās. il. : il. ; 25 cm. - S. Rusmaņa grāmata nav domāta tikai ceļotājiem, tajā savu 

dzimto vietu citā skatījumā ieraudzīs arī Jelgavas rajona iemītnieki. Autors vērš 

uzmanību ne tikai kultūras pieminekļiem, neparastajam dabā, novadnieku dzīves 

un darbības vietām. Tiek dota iespēja pārdomāt, kas pamatā vietējām teikām, kādi 

kuriozi notikumi nepazūd no ļaužu atmiņām, ko pieminēšanas vērtu atraduši 

dzejnieki un rakstnieki. 

ISBN 9984-380-75-0 (ies.). 

Spārītis, Ojārs, 1955-. Latvijas cietokšņi, pilis un muižas / Ojārs Spārītis ; atb. 

red. Mārīte Gulbe ; lit. red. Brigita Šoriņa ; māksl. Daina Girgensone ; izmantotas 

Edgara Dubiņa, Imanta Lancmaņa, Valda Lavrinoviča, Vitolda Mašnovska, 

Romvalda Salcēviča, Ojāra Spārīša, Jāņa Urtāna fotogr. - Rīga : Jumava, 2007 

("Jelgavas tipogrāfija").). - 95, [1] lpp. : krās. il., karte ; 24 cm. - Bibliogr.: 95. lpp. 

(25 nos.). - Latvijas skaistākajās vietās uzceltās un romantisku parku ieskautās 

pilis, muižas un kungu nami ir neatņemama mūsu ainavas, kultūras mantojuma un 

sarežģītās vēstures daļa. 20. gadsimta sākumā muižu attīstību pārtrauca politiskie, 

sociālie un ekonomiskie satricinājumi, bet pilis palika, un arī 21. gadsimta slieksni 

mēs esam pārvarējuši kopā. 

ISBN 978-9984-382-64-7 (ies.). 

Zarāns, Alberts. Latvijas pilis un muižas : Castles and manors of Latvia / Alberts 

Zarāns ; red. A. Brice, A. Vītols ; tulk. un angļu teksta red. V. Stabulniece ; māksl. 

A. Vītols ; aut. fotogr. - Rīga : Aut. izd., 2006 (McĀbols). - 319, [4] lpp. : krās. il., 

ģīm. ; 29 cm + piel. saloc. karte (6 lpp.). - Grāmatā iekļauti A. Zarāna stāstījumi 

par 163 pilīm un skaitākajām muižu kungu mājām, kuras autors pats arī 

apmeklējis un fotografējis. Aprakstos ietverta informācija par to vēsturi, 

arhitektūru, mākslas un dabas pieminekļiem. Grāmatu papildina latviešu tautas 

teikas un nostāsti. - Paral. latviešu, angļu val. 

ISBN 998478505X (ies.). 

Zarāns, Alberts. Pilis un muižas Latvijā : enciklopēdija par arhitektūras, vēstures 

un kultūras mantojumu / Aberts Zarāns ; red. Marika Taube ; kartogr. Rita 

Saurova ; māksl. Māra Alševska ; izmantotas Alberta Zarāna fotogr., Māras 

Alševskas, Leona Baloža, Eduarda Groševa, Ināras Iesalnieces, Jura Kalniņa, 

Imanta Ķīkuļa, Edgara Švanka, Jāņa Vītiņa fotoatt. - Rīga : Zvaigzne ABC, [2006] 

(Preses nams). - 72 lpp. : il., karte ; 30 cm. - (Latvijas mazā enciklopēdija ; 14). - 

Personu rād.: 71.-72. lpp. - Enciklopēdijā uzzināsiet, kuras ir senākās mūra celtnes 

Latvijā, kam celtas pilis Latvijā, kas mūsdienās saimnieko pilīs, kurā muižā ir 

piemineklis zirgam, kāda ir leģenda par Turaidas Rozi, kurā muižā spokojas Zilā 

dāma un daudz citu interesantu faktu par pilīm un muižām Latvijā. 

ISBN 9984-375-39-0 (ies.). 

Zilgalvis, Jānis. Neogotika Latvijas arhitektūrā : [monogrāfija] / Jānis Zilgalvis ; 

Latvijas Dabas un pieminekļu aizsardzības biedrība ; redkol.: V. Apsītis (atb. red.), 

J. Krastiņš, M. Kravinska (atb. sekr.), I. Lancmanis, J. Lejnieks, O. Spārītis ; red. 

Guna Pence ; tulk. angļu val. Valdis Bērziņš ; māksl. Viesturs Ozoliņš ; fotogr.: 

Aivars Holms, Valeriāns Šaicāns, Marika Vanaga ; Jāņa Zilgalvja foto un zīm. - 

Rīga : Zinātne, 2005 (Rīga : Latvijas karte). - 359 lpp., [4] lp. krās. il. : il., faks. ; 

22 cm. - (Latvijas arhitektūras un mākslas pieminekļi). - Bibliogr. nodaļu beigās. - 

Mākslas zinātnieka J.Zilgalvja pētījumā raksturota neogotikas arhitektūras attīstība 

Eiropas valstīs un Latvijas kaimiņzemēs. Neogotika ir viens no eklektisma stila 

40

36 

37 

virzieniem, kurš Latvijā ieguvis lielu popularitāti muižu, sakrālajā un pilsētu 

arhitektūrā laikā no 1830.gadiem līdz pat 20.gadsimta 20. un 30.gadiem. - Kopsav. 

angļu val. 

ISBN 9984-698-26-2 (ies.). 

Zilgalvis, Jānis, 1955-. Duntes muiža un barons Minhauzens : The Dunte baronial 

estate and baron Münchhausen / Jānis Zilgalvis, Gundars Plešs, Jānis Ulmis ; red. 

Inta Rozenvalde ; kopsav. un il. parakstus angliski tulk. Kārlis Streips ; māksl. 

Elīza Vanadziņa ; Jāņa Deinata foto. - Rīga : AGB, 2007. - 111, [1] lpp. : il., ģīm., 

faks. ; 24 cm. - Bibliogr.: 82.-85. lpp. (77 nos.). - Duntes muižas vārdu pasaulē 

aiznesusi barona Hieronīma Kārļa Frīdriha fon Minhauzena (1720-1797) 

leģendārā personība. Grāmatā stāstīts par bijušajiem muižas īpašniekiem, 

vēsturiskajām kungu mājām un atjaunoto ēku - muzeju, ēkas interjeru un tā 

tapšanu, muižas pārējo apbūvi un, protams, pašu Minhauzenu. - Kopsav. un il. 

paraksti angļu val. 

ISBN 978-9984-7774-0-5 (ies.). 

Zilgalvis, Jānis, 1955-. Dikļu muiža Vidzemē : vēsture, arhitektūra, mūsdienas = 

The Dikļi baronial estate in Vidzeme = Поместье Дикли в Видземе = Der 

Gutshof Dickeln in Livland / Jānis Zilgalvis ; red. Inta Rozenvalde ; kopsav. un il. 

sarakstu tulk.: Aleksandrs Ceunovs, Jānis Krūmiņš, Nora Rutka, Kārlis Streips ; 

māksl. Elīza Vanadziņa. - Rīga : AGB, 2007. - 112 lpp. : krās. il., ģīm., faks. ; 24 

cm. - Bibliogr.: 60.-64. lpp. - Dikļi ir Latvijas kultūrvēsturē plaši pazīstama vieta, 

kuras vārds saistās ar daudziem nozīmīgiem notikumiem. Šeit 1818. gadā aizsākās 

latviešu teātra tradīcijas un 1864. gadā notika pirmie dziesmu svētki. Dikļos 

atrodas ievērojami kultūras pieminekļi - luterāņu baznīca un muižas apbūve, kuras 

centrs ir pils. - Nos. un kopsav. angļu, krievu, vācu val. 

ISBN 978-9984-7773-9-9 (ies.). 

Grāmatas par Rīgas arhitektūru sākot ar 2005.g. 

1 

2 

Vecrīga : ilustrēts ceļvedis / [sastādītāja Aija Balcere ; Lauras Akmanes ... [u.c.] 

fotogr.]. - Rīga : Zvaigzne ABC, [2007]. - 30, [2] lpp. : il., karte ; 24 cm. - Apr. 

pēc vāka. 

ISBN 978-9984-403-10-6. 

Rīgas hronika : 12. - 21. gadsimts = The Riga chronicle : the 12th - 21st centuries 

/ sast. un priekšv. Domas par Rīgu, tās mūžu un likteni, 11.-15. lpp., sarakst. 

Arturs Heniņš ; red. Anna Šmite ; angļu val. tulk. Edīte Muižniece, Judīte 

Pavlovska ; priekšv. aut. Jānis Birks, Helēna Grīnberga ; pēcv. sarakst. Juris 

Birznieks ; dizains: Rauls Liepiņš ; foto: Gvido Kajons, Rauls Liepiņš. - Rīga : 

Rīgas balvas biedrība, 2007 (Jelgavas tipogrāfija). - 263 lpp. : il., ģīm. ; 23 cm. - 

Grāmata dod iespēju vienlaicīgi ielūkoties būtiskākos vēsturiskos faktos vairāk kā 

astoņu gadsimtu garumā. Tā lasītāju ieved dinamiskajos vēstures labirintos un 

varas maiņās, kas nav varējušas iznīcināt Rīgas seno un unikālo vēsturisko 

identitāti. Rīga uzrunā rīdziniekus un pilsētas viesus arī šodien un apliecina, ka ir 

atvērta 21. gadsimta kultūras, politikas un latviskās viesmīlības garam. - Paral. 

latviešu, angļu val. 

ISBN 978-9984-392-99-8 (ies.). 

41

3 

4 

5 

6 

7 

Rīgas sirds : Rīgas Centra rajona grāmata : rakstu krājums / sast., galv. red. un 

iev. "Kopā ar Rīgu", 11.lpp., sarakst. Helēna Grīnberga ; iev. "Rīga ir kultūras 

pilsēta", 5.lpp., aut. Gundars Bojārs ; vāka māksl. Kristaps Epners ; vāka foto 

Simons Bordāžs ; foto: Ieva Novicka, Gvido Kajons, Pēteris Karkovskis, Pauls 

Pumpēns, Andris Celmiņš, Juris Krūmiņš, Ilgvars Gradovskis. - Rīga : Rīgas 

balvas fonds ; Biznesa augstskola Turība, 2005 (Rīga : LR VZD poligrāfijas daļa 

"Latvijas karte"). - 183 lpp., [8] lp. krās. il., ģīm. : il., ģīm., faks. ; 25 cm. - 

Grāmatas galvenais mērķis ir parādīt Rīgas kultūrvēsturi, tās pašas nozīmīgākās 

norises. Rīga strauji mainās - tās senie vaibsti kļūst dzīvāki, un tiem piemēroties 

sliecas 21.gadsimta jaunās iezīmes. Par to visu rakstu krājumā stāsta Rīgas domes 

pārstāvji, zinātnieki, mākslas un kultūras vēsturnieki, arhitekti un fotogrāfi, kas 

Rīgu pētījuši turpat vai visā mūža garumā. 

Saturs: RĪGA - GALVAS PILSĒTA: Rīgas pilsētas galvas. Attīstīt, lai 

saglabātu / Andris Ameriks. Noskaņu Rīga / Māris Tralmaks. Kādu gribam redzēt 

Rīgu / Vjačeslavs Starostins. Rīgas hronika / Artūrs Heniņš. RĪGAS 

UNIVERSĀLĀS VĒRTĪBAS: Centra arheoloģiskās vērtības / Andris Celmiņš. 

Arhitektūras pilsēta Rīga / Jānis Krastiņš. Rīgas vēsturiskais centrs / Andrejs 

Holcmanis. Zinātnes un izglītības pilsēta / Jānis Stradiņš. Eju uz Rīgu ; 

Starptautiskie sakari ik uz soļa / Ojārs Spārītis. Rīgas vēstures un kuģniecības 

muzejs / Rasa Pārpuce. Rīga - banku pilsēta / Uģis Zālītis. Rīgas torņi. RĪGAS 

PIEMIŅAS ZĪMES un TRADĪCIJAS: Satikšanās ar pieminekli / Mārtiņš 

Smilškalns. Spēlē, spēlē, kamēr Rīgu saspēlē / Jānis Rokpelnis. Lidojums pār Rīgu 

/ Juris Birznieks. Ar Vāgnera zizli vēsturiskajā koncertzālē / Ieviņa Liepiņa. Kā 

rīdzinieki priecājušies un priecājas / Skaidrīte Nitiša. 21. gadsimta iezīmes / Jānis 

Zuzāns. 

ISBN 9984-7665-2-7 (ies.). 

Rīgas ielas : encikl. / sagat.: Raimonds Zalcmanis, Bruno Pētersons, Inta 

Pētersone, Inta Sīpola ; māksl. Arvīds Vītols ; fotogr. Romualds Salcēvičs. - 

Mārupe : Drukātava, 2008 (a/s "Preses nams" tipogr.). - 310 lpp. : krās. il., kartes ; 

25 cm. - Enciklopēdijas 2. sējumā alfabētiskā secībā sakārtota informācija par 

Rīgas ielām, to rašanos, izbūvi, nozīmīgākām celtnēm, ievērojamākiem cilvēkiem, 

kas tajās dzīvojuši. Grāmata sniedz ieskatu gan senāku laiku, gan pavisam tuvajā 

ikdienā. 1. sējums iznāca 2001. gadā. 

2. sēj. B-Dž (no Babītes ielas līdz Džutas ielai). 

ISBN 978-9984-7983-9-4 (ies.). 

Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi : normatīvie dokumenti 

tirdzniecībā. - Rīga : Latvijas Tirgotāju asociācija, 2007. - 156 lpp. : il., tab. - 

(Palīgs uzņēmējiem). - Tirgotāju vēstnesis, ISSN 1407-3854 ; Nr. 7. 

Jūgendstils Rīgas arhitektūrā [audiovizuāls materiāls] : Art Nouveau architecture 

in Riga / [scenārijs: Jānis Krastiņš]. - Rīga : Rīgas pašvaldības aģentūra Pilsētas 

arhitekta birojs, [2009]. - 1 DVD (12 min.) : skaņa, krāsa ; 12 cm. - Subtitri 

latviešu, angļu val. 

Reinholds Georgs Šmēlings (1840-1917) - Rīgas pilsētas arhitekts (1879-1915) 

[videoieraksts] : Reinhold Georg Schmaeling (1840-1917) - Riga city architect 

(1879-1915) / Scenārija autors Jānis Krastiņš ; režisore Ieva Trošina ; operators 

Jānis Kešāns ; montāža "Montevideo" ; balss (LV) Kaspars Znotiņš, balss (EN) 

Rihards Kalniņš ; tulks Rihards Kalniņš ; producente Inese Stade. - Rīga : Pilsētas 

arhitekta birojs, [2009]. - 1 DVD (22 min.) : skaņa, krāsa ; 12 cm. - DVD video. - 

42

8 

9 

10 

11 

12 

13 

14 

15 

16 

Subtitri latviešu, angļu val. - Uz apvāka anot. latviešu, angļu val. 

Rīga. Pilsētas audums [audiovizuāls materiāls] : Riga's urban fabric / [scenārijs: 

Jānis Lejnieks]. - Rīga : Rīgas pašvaldības aģentūra Pilsētas arhitekta birojs, 

[2009]. - 1 DVD (12 min.) : krāsa, skaņa ; 12 cm + ietvere. - Teksts latv. un angļu 

val. - Nosaukums un atbildības ziņas no diska ietveres. 

Rīgas koka arhitektūra [audiovizuāls materiāls] : Sāls un pipari = Riga's wooden 

architecture / [scenārijs - Pēteris Blūms ; režija - Inese Stade ; operators Haralds 

Vecvagars]. - Rīga : Pilsētas arhitekta birojs, [2007]. - 1 DVD (9:10) : skaņa, krās. 

; 12 cm. - Latviešu un angļu val. - Nosaukums no diska sākumlapas. 

Kristofs Hāberlands (1750-1803) [videoieraksts] : klasicisma arhitektūras 

celmlauzis Rīgā / scenārija autors Imants Lancmanis. - Rīga : Rīgas pašvaldības 

aģentūra Pilsētas arhitekta birojs, [2009]. - 1 DVD. 

Rīga - a future cosmopolis of modern architecture : projects ; workshops ; objects 

/ iev.Vilnis Štrams ; Jānis Dripe. - Rīga : Riga City Development Department ; 

Riga City Architect's Office, 2006. - [88 lpp]. 

Dziesmu svētku estrāde Rīgā, Mežaparkā : projekti = Song festival stage in Rīga, 

Mežaparks : designs / dizains Ingūna Elere, Tatjana Raičiņeca. - [Rīga] : 

Pašvaldības aģentūra Rīgas pilsētas arhitekta birojs, [2008]. - 50 lpp. : il. ; 24 x 28 

cm. - Teksts latviešu un angļu valodā. - Arhitektu veltījums Latviešu dziesmu 

svētkiem. 

Sakrālās arhitektūras un mākslas mantojums Rīgā / [autori: Marina Levina 

(sastādītāja, darba grupas vadītāja) ... [u.c.] ; foto: Jānis Rieksts ... [u.c.] ; baznīcu 

novietnes un plānu zīmējumi: Simona Čevere ... [u.c.]. - Rīga : Neputns, 2010 

(Dardedze hologrāfija). - 471 lpp. : il., krās. il., plāni ; 23 cm. - (Mākslas 

pieminekļi Latvijā). - Ietver bibliogr. (436.-445. lpp.) un rād. (457.-471. lpp.). - 

Izdevums turpina valsts kultūras mantojuma tēmai veltīto sēriju "Mākslas 

pieminekļi Latvijā". Grāmatā doti 60 Rīgas dievnamu, klosteru un to ansambļu 

apraksti, vēsturiskie attēli, krāsaini mākslas priekšmetu foto, interjeri, projekti, 

plāni. Objekti sakārtoti pēc pilsētas administratīvajām teritorijām (Rīgas rajoniem) 

un to celtniecības hronoloģiskajā kārtībā. - Aut. uzrādīti titlp. 2. pusē. 

ISBN 978-9984-8076-2-1. 

Apsītis, Vaidelotis. Esmu Rīgas puika / Vaidelotis Apsītis. - Rīga : Jumava, 2005. 

- 171, [1] lpp., [12] lpp. iel. : il. ; 21 cm. 

ISBN 9984-380-28-9. 

Banga, Vita. Rīgas jūgendstils : interjers = Art Nouveau in Riga : interior / Vita 

Banga ; [tulkotāja Ilze Kreišmane ; fotogrāfi: Romvalds Salcēvičs, Oļegs 

Kotovičs]. - Rīga : Jumava, [2010]. - 111 lpp. : il. ; 24 cm. - Bibliogr.: 110. lpp. - 

V. Bangas grāmata veidota kā pastaiga jūgendstila īres nama dzīvoklī, kurā var 

apskatīt daudzveidīgo interjeru, jauninājumus priekšmetiskajā vidē un sajust 20. 

gadsimta sākuma lielpilsētas sadzīves kultūras stereotipu maiņu. Jūgenstila namu 

interjeri pārsteidz ar krāsu bagātību un dekoratīvo apdares elementu 

piesātinājumu, ko vēl papildina mēbeles, gleznas, trauki un citi priekšmeti. 

Bagātīgais attēlu materiāls uzbur īpašo atmosfēru, kas valdīja pilsētas ikdienā, 

laikmeta mainībā un rīdzinieka mājoklī. - Paral. latviešu, angļu val. 

ISBN 978-9984-387-57-4. 

Barzdeviča, Margarita. Ķīpsala : albums / Margarita Barzdeviča, Ingrīda 

Miklāva, Ojārs Spārītis (apraksts 21. lpp.) ; lit. red.: Inese Vasiļjeva (latviešu val.), 

43

17 

Viola Rugājs (krievu val.), Viktors Freibergs (angļu val) ; tulk.: Lolita Kļaviņa 

(angļu val.), Artis Ērglis (krievu val.), Ludmila Azarova, Ieva Lešinska ; māksl. 

Egils Pārups ; fotogr.: Juris Kalniņš, Gatis Rozenfelds. - Rīga : Zelta grauds, 2008 

(a/s "Preses nams", a/s "McĀbols", SIA "Madonas poligrāfists"). - 94, [2] lpp. : il., 

faks., kartes ; 31x41 cm. - Bibliogr. norādes parindēs. - Albums stāsta par Rīgas 

vēsturi caur vienas no interesantākajām Daugavas lejteces salām - Ķīpsalas - 

skatījumu un attīstību. Autores veikušas nopietnu pētījumu un materiālu atlasi, lai 

parādītu pilsētas un salas attīstību no 17. gadsimta sākuma, kad tā pirmo reizi 

pieminēta dokumentos, līdz mūsdienām. Daudzi izdevumā redzamie materiāli ir 

pirmpublicējums. - Paral. latviešu, angļu, krievu val. 

ISBN 978-9984-99451-2 : 1500 eks. 

Caune, Andris, 1937-. Pētījumi Rīgas arheoloģijā : rakstu izlase / Andris Caune ; 

red. Ilze Antēna ; vācu teksta red. Margita Gūtmane ; māksl. Ināra Jēgere ; 

Latvijas vēstures institūts. - Rīga : Latvijas vēstures institūta apgāds, 2007 (SIA 

"Jelgavas tipogrāfija"). - 571 lpp., 1 lp. ģīm. : il. ; 24 cm. - Bibliogr. nod. beigās un 

parindēs, 535.-536. lpp. - Strādājot Latvijas vēstures institūtā vairāk nekā 35 gadus 

no sava zinātnieka mūža, A. Caune galveno vērību veltījis pētījumiem Rīgas 

arheoloģjā un pilsētas senākās vēstures skaidrojumam. Autors vadījis izrakumus 

gandrīz 40 Vecrīgas objektos. Daļa nozīmīgāko publikāciju apkopota šajā rakstu 

izlasē, kas sniedz priekšstatu par Rīgas senāko vēsturi un interesantākajiem 

atradumiem no vecpilsētas arheoloģiskajiem izrakumiem. - Kopsav. vācu val. 

Saturs: Ievada vietā. Rīgas arheoloģiskā izpēte kā viens no letonikas avotiem. 

I. RĪGAS PIRMSĀKUMI. SENĀKĀS APDZĪVOTĪBAS UN PIRMĀS 

PILSĒTAS PLĀNOJUMA REKONSTRUKCIJAS: Rīgas vārda izcelsmes 

skaidrojumi un to atbilstība arheoloģiskajām liecībām. Rīgas loma Daugavas 

lejteces apgabalā 10.-12. gadsimtā. Arheoloģiskās liecības par pirmatnējo zemes 

līmeni, reljefu un senāko apmetņu vietām tagadējā Vecrīgā. Kā radās un veidojās 

priekšstats par pirmsvācu Rīgu. Arheoloģiskās liecības par senāko apdzīvotību 

Rīgas Doma baznīcas apkārtnē. Rīgas Rātslaukuma kultūrslāņa raksturs un 

veidošanās apstākļi. Rīgas lībieši. Bīskapa Alberta laika Rīgas plānojuma 

rekonstrukciju meklējumi. II. RĪGAS UPES OSTA UN KUĢU ATRADUMI 

TAJĀ: Rīgas upes krastmalu izbūves 12.-17. gadsimtā. Senie Rīgas kuģi. III. 

CELTNIECĪBA VIDUSLAIKU RĪGĀ: Rīgas 12.-14. gadsimta dzīvojamo ēku tipi 

pēc arheoloģisko izrakumu liecībām. Jaunas atziņas par guļbūvju sienu 

izveidojumu Rīgā 13.-14. gadsimtā. Koka ēku jumtu māla segumi Rīgā 12.-13. 

gadsimtā. Zemē iedziļinātas koka statņu ēkas Rīgā 13. gadsimtā. Rīgas 13.-14. 

gadsimta "mūra nami" (Stenhus). Jaunas arheoloģiskas liecības par 13.-14. 

gadsimta mūra namiem Rīgā. IV. PIRMSKRISTĪGĀ LAIKA APBEDĪJUMI 

RĪGĀ: Jauni atklājumi Rīgas 12. gadsimta kapulaukā un to nozīme pilsētas 

pirmsākumu skaidrojumā. Rīgas lībiešu 12. gadsimta kapulauks. V. 

ARHEOLOĢISKO IZRAKUMU ATRADUMI UN SENLIETAS: Arheoloģiskās 

liecības par koku pludināšanu pa Daugavu. Rīgas 12.-13. gadsimta antropomorfie 

kokgriezumi. Viduslaiku rakstāmrīku - stilu atradumi Latvijā. Antverpenes 16. 

gadsimta tualetes piederuma atradums Salaspilī. Rīgas vecpilsētā atrastie 

viduslaiku dzirnavu spēles galdiņi. 10.-17. gadsimta gludināmstiklu atradumi 

Latvijā. Rīgas 13.-14. gadsimta keramika ar antropomorfo dekoru. Māju zīmes 

Rīgā 13.-14. gadsimtā. Bērnu koka rotaļlietas viduslaiku Rīgā. Arheoloģiskās 

liecības par šaha spēles pirmsākumiem Rīgā. Rīgas 13.-14. gadsimta ragavas. Rīgā 

atrastā 12. gadsimta kaula pakavsakta. Arheoloģiskās liecības par stikla apstrādi 

44

18 

19 

20 

21 

22 

23 

24 

Rīgā 13.-14. gadsimtā. Viduslaiku stikla spoguļu un spoguļu ietvaru atradumi 

Rīgā. VI. Izdevumi, kuros grāmatā publicētie raksti pirmoreiz iespiesti. 

ISBN 978-9984-99243-3 (ies.). 

Celms, Mārtiņš, 1888-1972. Rīga : rokas grāmata ekskursantiem / Mārtiņš Celms. 

- Rīga : Valstspapīru spiestuves izdevums, 1926. - 120 lpp. : il. ; 24 cm. - 

Bibliogr.: 104. lpp. (18 nos.). - M. Celma (1888-1972) grāmatā dota īsa Rīgas 

attīstības vēsture un apskatītas ievērojamākās pilsētas celtnes un vietas. - Faks. 

izd.: Rīga : Antēra, 2006. 

ISBN 9984-7194-2-1 (ies.). 

Holcmanis, Andrejs, 1920-2009. Vecrīga - pilsētbūvniecības piemineklis / 

Andrejs Holcmanis. - 2., papild. izd. - Rīga : Zinātne, 2007. - 223 lpp. : il., kartes ; 

23 cm. - (Latvijas arhitektūras un mākslas pieminekļi). - Bibliogr.: 149.-158. lpp. - 

Teksts latviešu val., kopsav. angļu un vācu val. - Personu rād.: 206.-212. lpp. 

ISBN 978-9984-7679-1-8. 

Krastiņš, Jānis. Lielais Rīgas arhitektūras ceļvedis / Jānis Krastiņš, Ivars 

Strautmanis., 200X. - 376 lpp. : il. 

ISBN 9984-527-61-1. 

Krastiņš, Jānis, 1943-. Rīgas arhitektūras stili : Architectural styles in Riga = 

Архитектурные стили Риги / Jānis Krastiņš ; atb. red. Evija Veide ; māksl. Jānis 

Jaunarājs ; fotogr.: Jānis Krastiņš, Jānis Jaunarājs, Vilnis Zilberts, Indriķis 

Stūrmanis, Jānis Vītiņš, Andris Tone, Romvalds Salcēvičs. - Rīga : Jumava, 

[2005]. - 240 lpp. : krās. il., faks. ; 31 cm. - Personu rād.: [216.]-218.lpp. - 

J.Krastiņa grāmata sniedz priekšstatu par Eiropas vēsturiskajiem mākslas stiliem 

un veicina spēju izprast un atšķirt to formālās pazīmes. Tajā dots Rīgas 

būvmākslas apskats, kurā analizēti ne tikai nozīmīgākie vēsturisko stilu 

arhitektūras pieminekļi, bet sniegta arī plaša informācija par visām celtnēm, kuras 

veido Rīgas pilsētvides savdabību. - Nos. un kopsav. angļu, krievu val. 

ISBN 9984-380-17-3 (ies.). 

Krastiņš, Jānis, 1943-. Rīgas jūgendstila ēkas : ceļvedis pa jūgendstila 

metropoles arhitektūru = Art Nouveau buildings in Riga : a guide to architecture 

of Art Nouveau metropolis / Jānis Krastiņš ; tulk.: Margita Gailītis, Vija Kostoff ; 

grafiskais iekārtojums un tematiskie rād.: Gints Šteins ; fotogr.: Jānis Krastiņš, 

Gints Šteins, Vilnis Zilberts, Indriķis Stūrmanis. - Rīga : ADD Projekts, 2007 

(Dizaina un drukas divīzija "Citrons"). - 408 lpp. : krās. il., ģīm., kartes ; 24 cm. - 

Celtņu rād.: 384.-389. lpp. - Jūgendstilam Rīgas arhitektūrā ir īpaša nozīme. Šī 

stila ēkas veido gandrīz trešo daļu no visas centra apbūves. J. Krastiņa grāmatā 

analizētas 210 arhitektoniski un mākslinieciski interesantākās Rīgas jūgendstila 

ēkas, parādot to attēlus, atsevišķas apdares detaļas un šo ēku plānu un fasāžu 

zīmējumus. Celtnes grāmatā sakārtotas pēc teritoriālā principa. - Paral. latviešu, 

angļu val. 

ISBN 978-9984-96872-8. - ISBN 9984-96872-8 (kļūda)(atcelts). 

Lāce, Daina. Latvijas Mākslas akadēmijas ēka / Daina Lāce. - Rīga : Latvijas 

Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūts, 2011. - 24 lpp. : il. - (Rīgas 

mākslas un arhitektūras pieminekļi). 

ISBN 978-993-480-388-7. 

Spārītis, Ojārs. Rīgas pieminekļi un dekoratīvā tēlniecība / Ojārs Spārītis. - [2. 

izd.]. - Rīga : Nacionālais apgāds, 2007. - 199, [4] lpp. : il. ; 25 cm. 

45

25 

ISBN 978-9984-263-06-9. 

Spārītis, Ojārs. Rīgas arhitektūras astoņi gadsimti Eiropas kultūras spogulī / 

Ojārs Spārītis, Jānis Krastiņš ; Pētera Apiņa red. ; vāka māksl. Iveta Bambere ; 

fotogr.: Ojārs Spārītis, Jānis Krastiņš, Paul Mahrt, Romvalds Salcēvičs, Ilgvars 

Gradovskis, Pēteris Apinis, Indriķis Stūrmanis. - Rīga : Nacionālais apgāds, 2005 

(Alise-T). - 179 lpp. : krās. il. ; 31 cm. - Grāmata ir vairāku gadu laikā īstenota 

starptautiska pētnieciska projekta un fotoekspedīciju rezultāts. Tajā Rīgas 

izaugsme vērtēta Eiropas kontekstā un Latvijas galvaspilsētas arhitektūra skatīta 

attīstāmies paralēli pasaules celtniecības sasniegumiem. 

ISBN 9984-262-04-9 (ies.). 

Studiju darba uzlabošanai studenti tiek organizētas mācību ekskursijās: uz 

būvmateriālu ražošanas firmu „Columbia-Kivi”, būvkonstrukciju rūpnīcu „Consolis”, 

sauso apdares maisījumu rūpnīcu „Atlas” Polijā, Dienvidu tilta celtniecību Rīgā, 

Rīgas Krievu drāmas teātra ēkas rekonstrukciju, Nacionālās bibliotēkas ēkas 

būvlaukumu celtniecības procesā „Gaismas pili”, Tiek apmeklētas profesionālās 

izstādes: „Māja”, „Būvniecība”, „Kokapstrāde” u.c. 

Lekciju nolasīšanā tiek piesaistīti vieslektori - pasniedzēji no Rīgas Tehniskās 

universitātes (A.Kravinskis) par būvniecības ekspertīzi, no Latvijas Universitātes 

(Dr.chem A.Actiņš) par būvķīmijas tēmām, no Valsts Zemes dienesta (J.Erns) par 

īpašuma vērtēšanu, Dr.sc.ing. A.Līdums par būvmateriālu sertifikāciju. Lekciju ciklu 

un praktiskos darbus par minerālajām saistvielām un sauso būvniecību vairākkārt 

novadīja vieslektori no Vācijas Dr. Joachim Hofman, Dipl.Ing. Andreas Werk un 

Dipl.Ing. Carsten Hartwig. 

Latvijā vadošās būvmateriālu ražotājfirmas un būvniecības firmas sniedz 

praktisku palīdzību studiju darba nodrošināšanai. Lekcijas un seminārus ir novadījuši 

sekojošu būvmateriālu ražotāju un izplatītājfirmu pārstāvji: 

• „Columbia-Kivi” G.Kalveits, 

• „Promat Baltimex” V.Leitholds, 

• „Ruuki” I.Ikass, 

• „Knauf” A.Veinbergs, 

• „Isover” R.Tērauds, 

• „Tenax A.Cimmermane, 

• „Paroc” R.Liepiņš, 

• „Rockwool” M.Želvis, 

• „Rīgas būvdarbi H.Tučs”, 

• „Atlas” A.Londenbergs, 

• „Krimelte” M.Gailis, 

• „ARCHIA” M. Valters 

• „Peikko” M.Studers 

• „AIG konstrukcijas” A.Grīnmanis 

• „Lode” J.Kļaviņš 

• „Peri” Dz.Malkausis 

• „CM Serviss” A.Kapusts 

• „Silcablok”, 

• „LaFarg”, 

46

Firmas bez atlīdzības piegādā RCK studijām metodiskos materiālus par jaunākajiem 

sasniegumiem arhitektūras un būvniecības materiālu nozarē, kas dod iespēju studiju 

procesā apgūt visjaunākās praksē pielietojamās tehnoloģijas un materiālus. 

3.4. Programmas īstenojuma resursu analīze 

Studiju fizisko vidi veido auditorijas, laboratorijas, piecas datorklases un 

mācību darbnīcas. Speciālo disciplīnu auditorijas ir apgādātas ar moderniem 

tehniskiem līdzekļiem (audio-, video- iekārtām, jaunākās paaudzes kodoskopiem, 

videokameru, epidiaskopu, datorprojektoriem, interaktīvo – skārienjūtīgo tāfeli). 

Izveidots „Metodiskais kabinets”, kurā studenti var kopēt, izdrukāt dažāda 

formāta (A4 – A1) melnbaltas un krāsainas izdrukas, skanēt un iesiet materiālus, 

strādāt internetā. Izremontētas būvfizikas un elektrotehnikas auditorijas. Veikts 

kosmētiskais remonts ēdnīcā. 

Laika posmā starp divām akreditācijām tika izremontētas arhitektūras 

katedras, restaurācijas katedras un būvniecības katedras telpas, vakara nodaļas telpas, 

sporta pasniedzēju kabinets, studentu ģērbtuves pie sporta zāles, fotolaboratorija, 

trenažieru zāle, dušas telpas sporta klubā, būvtehnoloģijas pasniedzēju darba telpa, 

medpunkts, garāžu palīgbloks, būvtehnoloģijas, elektrotehnikas, būvķīmijas un 

matemātikas kabineti, auditorijas, vakara nodaļa, kafejnīca un tualetes, restaurācijas 

darbnīcas. Arhīvs pārvietots uz izremontētu telpu. Veikti remonti arī dienesta 

viesnīcai – logu un balkona durvju nomaiņa, kanalizācijas maģistrālā posma nomaiņa, 

pieslēgts internets, izremontētas virtuves, dušas telpas, sporta un atpūtas telpas, 

uzstādīta videonovērošanas sistēma, iegādātas jaunas mēbeles, uzstādīta 

ugunsdrošības sistēma. 

Ekonomikas kabinets aprīkots ar datoriem (12 vietas) un programmatūru: 

„Tāmēšanas sistēma būvniecībā”. Mākslas Vēstures un būvkonstrukciju kabineti 

aprīkoti ar videoprojektoru un portatīvo datoru. Portatīvais dators iegādāts arī studiju 

daļai, lai veiksmīgāk nodrošinātu prezentāciju materiālus un piedalītos konferencēs un 

semināros. 

Veikta bibliotēkas reorganizācija, to pārvietojot no mansarda uz 1.stāva izremontētām 

un tehnoloģiski apgādātām telpām. Izveidotas divas lasītavas, divas grāmatu krātuves 

un semināru telpa, kuru studenti var izmantot patstāvīgajam un projektu darbam. 

RCK bibliotēka reģistrēta Bibliotēku reģistrā 2004.gada 6.septembrī. 

Bibliotēkas fondos ir apmēram 25000 grāmatas. Bibliotēkas fondi ir universāli, ar 

būvniecības un arhitektūras literatūras pārsvaru latviešu, krievu, angļu un vācu 

valodās. Bibliotēkas krājumu papildināšana notiek dažādi: pirkumi no RCK budžeta, 

dāvinājumi, atvietošana, apmaiņas fonda izmantošana (piem. iegūtas grāmatas no 

RTU bibliotēkas, Patentu bibliotēkas). Notikusi sadarbība ar Patentu tehnisko 

informācijas centru, izmantota starpbibliotēku abonementa iespēja. Katru mēnesi ir 

iespējams iepazīties ar jaunienākušās literatūras sarakstu. Bibliotēka abonē 16 

periodiskos preses izdevumus. Tiek veidots elektroniskais katalogs (tajā ievadītas 

jau apmēram 6000 grāmatas). Bibliotēku vidēji dienā apmeklē 140 lasītāji. 

Bibliotēkas darbinieki pabeidza BIS Skolu ALISE kursus (programma skolu 

bibliotēkām), kā arī devās mācību ekskursijā uz Ventspils bibliotēkām. Bibliotēkas 

vadītāja guva pieredzi bibliotēku statistikas kursos, kursos – kvalitatīva 

klasificēšana ar UDK un EBSO datu bāzes resursi. 

Rīgas Celtniecības koledžas bibliotēka ir akreditēta 2011.gada 25.maijā un 

piešķirts vietējās nozīmes bibliotēkas statuss, akreditācijas apliecības Nr.786. 

47

Bibliotēkā tika organizētas tikšanās ar rakstnieku un publicistu Ē.Hānbergu 

un dramaturgu J.Jurkānu. 

Pārstrādāta un modernizēta koledžas mājas lapa, sagatavoti prezentācijas 

diski, izveidots buklets latviešu un angļu valodā. 

Iespēju robežās tiek uzlabots datorprogrammatūras nodrošinājums. Koledžā ir 120 

datori, praktiski katram pasniedzējam kabinetā ir dators, 60 datori ir paredzēti 

studiju procesam, 60 datori – pasniedzējiem un administrācijas vajadzībām. 

2010./2011.akadēmiskajā gadā īstenots koledžas infrastruktūras kvalitāti 

uzlabojošs projekts: „Rīgas Celtniecības koledžas bibliotēkas un studiju telpu 

modernizēšana, rekonstruēšana un izglītības pieejamības nodrošināšana arī 

personām ar īpašām vajadzībām”, kuru finansē Eiropas Reģionālās attīstības 

fonds (ERAF) un Valsts budžets (VB). Tajā ir renovētas jumta konstrukcijas un 

uzlikts jauns jumta segums, rekonstruēts ieejas mezgls, izbūvēts lifts, rekonstruētas 

mansarda (5.stāvs) telpas, nomainīti logi. 

Izremontētas divas arhitektūras projektēšanas auditorijas, kas savienotas ar 

bīdāmu sienu, tādējādi tās pārvēršot arī vienā lielā auditorijā. No 

2011./2012.akad.gada „Arhitektūras” programmas studijas būs pieejamas arī 

studentiem ar īpašām vajadzībām. 

Izremontēta un paplašināta veidošanas darbnīca, bijušās garderobes telpu 

vietā. Izremontēta būvmateriālu laboratorija un kabinets, izremontēta ķīmijas 

laboratorija. 

2010./2011.akadēmiskajā gadā ir izstrādāti projekti Klimata Pārmaiņu Finanšu 

instruments (KPFI) ietvaros mācību korpusa Gaiziņa ielā 3 un dienesta viesnīcas 

Graudu iela 63 ēku siltināšanai un jaunas apkures sistēmas ierīkošanai, kuri tiks īstenoti 

2011./2012. akadēmiskajā gadā. 

Koledža cenšas izmantot visus pieejamos finansu resursus infrastruktūras attīstībai, 

t.sk. pašieņēmumus un Eiropas Savienības fondus. 

3.5. Studentu iesaistīšana pētnieciskā darbā 

Pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības mērķis ir īstenot padziļinātu 

zināšanu apguvi konkrētajā nozarē un galvenā uzmanība tiek veltīta profesionālai 

sagatavotībai. Atšķirībā no universitāšu tipa izglītības, koledžas izglītībai nav plaša 

akadēmisko zināšanu daļa un ar to saistītais pasniedzēju un studentu zinātniski 

pētnieciskais darbs, tomēr studiju procesā pakāpeniski tiek ieviesti zinātniski 

pētnieciskā darba elementi, sākot ar iknedēļas projektu jautājumu risināšanu līdz 

dažādu variantu salīdzināšanai kursa darbos, prakšu atskaitēs un diplomprojektā, kas 

atbilst tehniskā projekta prasībām. 

2008.gadā tika īstenots zinātniskais projekts: „Informāciju tehnoloģiju 

ieviešana bibliotēkā studentu pētnieciskā darba kvalitātes uzlabošanai Rīgas 

Celtniecības koledžā”, saņemtais finansējums – 10300 Ls. Šī projekta ietvaros četri 

cilvēki devās pieredzes apmaiņas braucienā uz Lutonas Universitātes bibliotēku un 

Britu Nacionālo bibliotēku. Iegūtā pieredze tika izmantota RCK bibliotēkas 

modernizācijai. 

2006.gada 15.-16.maijā notika starptautiskā zinātniskā konference: 

„Restauratoru izglītība un tās problēmas”, kurā plaši pārstāvēti bija arī studentu 

lietišķie pētījumi. 

2008.gada 27.martā notika studentu zinātniskā konference: „Pozitīvā 

domāšana”. 

48

2008.gada 12.jūnijā notika zinātniskā konference: „Arhitektūras un 

būvniecības attīstība cauri gadsimtiem”. 

2010.gada 9. decembrī notika zinātniskā konference “Līdzdalība Latvijas 

kultūrvides veidošanā - projekts Likteņdārzs”. Tajā koledžas studenti prezentēja savu 

profesionālo ieguldījumu Likteņdārza tapšanā. Sākot ar 2010.gada septembri RCK 

Arhitektūras nodaļas studenti savu kursa darbu ietvaros strādāja pie Likteņdārza t.s. – 

Piemiņas nama projekta izstrādes. 

2011.gada 18.martā notika konference „Energoefektivitātes paaugstināšana 

Rīgas Celtniecības koledžas ēkās, izmantojot videi draudzīgus būvniecības 

materiālus”, uz konferenci bija uzaicināti lektori, kas nolasīja lekcijas par 

energoefektivitātes tēmām un konferences noslēgumā bija iespēja apmeklēt Eiropas 

Māju. 

3.6. Starpaugstskolu un starptautiskā sadarbība 

RCK ir noslēgusi līgumu par studiju turpināšanu ceturtā, piektā un septītā 

semestrī profesionālā bakalaura programmā VIA university college Denmark . 

RCK ir noslēgusi vienošanās protokolu ar Rīgas Tehniskās universitātes 

Arhitektūras fakultāti par iespēju turpināt studijas otrā līmeņa augstākās profesionālās 

izglītības studijās 

V-līmeņa kvalifikācijas „Arhitekts” iegūšanai, uzsākot studijas no IV semestra pēc 

iestāšanās noteikumu izpildes. 

RCK ir noslēgusi sadarbības līgumu 2009. gada 12. februārī starp Rīgas 

Celtniecības koledžas „Arhitektūras” studiju programmu un Ekonomikas un kultūras 

augstskolas „Telpas dizains un plānošana” studiju programmu par iespēju 

„Arhitektūras’ absolventu izglītības turpināšanu bakalaura studiju programmā „Telpas 

dizains un plānošana” III kursa 5.semestrī. 

RCK ir noslēgusi vienošanās protokolu ar LLU Lauku inženieru fakultāti par 

studiju programmas izstrādi un studiju turpināšanu otrā līmeņa profesionālās 

augstākās izglītības iegūšanai būvinženiera studiju programmā. 

Ar Ekonomikas un kultūras augstskolu ir noslēgts sadarbības līgums, kas RCK 

studiju programmas ,,Arhitektūra” likvidācijas gadījumā nodrošina studējošiem 

iespēju turpināt izglītību EKA, Kultūras nodaļas, Interjera dizaina programmā. 

RCK ir ieguvusi atkārtotu (otro) finansējumu “Leonardo da Vinci” mobilitātes 

projektu konkursā par tālāku sadarbību ar Bulgāriju, pasniedzēju pieredzes apmaiņas 

projektos. Projekts Nr. DM/476/LV/04/403 „Izglītības procesa inovāciju apmaiņa 

starp celtniecības mācību iestādēm”, kas tika īstenots 2005.gadā un projekts 

Nr.DM/467/LV/06/413 „Pasniedzēju profesionālā kompetence un sadarbība ar darba 

devējiem – kvalitatīvas izglītības garants”, kas tika īstenots 2008.gadā. 2006.gadā 

saņemts finansējums projektam: 

Nr.006/0143/VPD1/ESF/PIAA/05/APK/3.2.7.2/0019/0138 “Profesionālās orientācijas 

un konsultēšanas pasākumi izglītības iestādēs”. Projekta rezultātā tapa buklets par 

koledžu, plakāts, prezentācijas CD četrās valodās un informatīvo materiālu mape. 

2006.gada jūlijā trīs pasniedzēji un 12 studenti no Vācijas Trīras Balthasar- 

Neumann tehnikuma viesojās Rīgas Celtniecības koledžā un kopā ar mūsu studentiem 

1 nedēļas laikā izstrādāja privātmājas projektu un apmeklēja celtniecības objektu Rīgā 

Čaka ielā. 2006.gada oktobrī trīs Rīgas Celtniecības koledžas pasniedzēji un pieci 

studenti devās uz Trīri līdzīgā apmaiņas projektā, kur izstrādāja pasīvās mājas 

projektu un apmeklēja celtniecības objektu – Eiropas Tieslietu ministrijas ēku 

49

Luksemburgā. Tika noslēgta vienošanās par turpmāku sadarbību un studentu un 

pasniedzēju apmaiņu. 

2007.gada februārī sadarbojoties ar SIA „Aumeisteru muiža” studenti 

piedalījās Bolderājas Daugavgrīvas cietokšņa attīstības koncepcijas ideju konkursā. 

Notika RCK arhitektu katedras studentu radošais seminārs ar mērķi izstrādāt 

konceptuālus būves meta priekšlikumus Daugavgrīvas cietokšņa apbūvē atrodošai 

būvei – Pulvertornis. 

2007.gadā RCK studenti un pasniedzēji piedalījās Zemkopības ministrijas 

nama fasādes rekonstrukcijas ideju konkursā un zemkopības ministrs Mārtiņš Roze 

izteica atzinību par labām idejām un Rīgas Celtniecības koledžas docētāju atsaucību. 

Septembrī 2007.gadā studenti piedalījās Metro Capital Management 3.gadskārtējā 

nekustamā īpašuma olimpiādē un komandas izstrādāja gruntsgabaliem Tallinā un 

Rīgā apbūves koncepcijas piedāvājumu. 

2007.gadā koledžu apmeklēja no Vācijas Berufsbildende Schulen Syke 

Dipl.Ing.Arch. Knut Hancker, no Dānijas Aarhus technical College Finn Rudfeld, no 

Lielbritānijas Castle College Ussman Zafar. 

2008.gada maijā 16 Trīres studenti un 2 pasniedzēji kopā ar 16 Latvijas 

studentiem izstrādāja kopīgu projektu privātmājas labiekārtošanai un RCK ieejas 

mezgla rekonstrukcijai. 

Trešā kursa studentiem bija tikšanās ar Bredfordas universitātes mācībspēkiem Joanne 

Crowther un Jack R Bradley. 

Koledža aktīvi darbojas Latvijas koledžu asociācijā, ir izveidojusies cieša 

sadarbība ar Rīgas Tehnisko koledžu, Rīgas Uzņēmējdarbības koledžu, Olaines 

Mehānikas un tehnoloģijas koledžu un Jēkabpils Agrobiznesa koledžu, kā arī ar 

Latvijas Lauksaimniecības universitāti, Ekonomikas un kultūras augstskolu un 

Rēzeknes augstskolu. Docētāji piedalās augstskolu un koledžu rīkotajās konferencēs, 

notiek pieredzes apmaiņa. Koledžu asociācijas sastāvā RCK direktore Irēna Lūse un 

direktora vietniece studiju un pētniecības darbā Sandra Sviķe piedalījās pieredzes 

braucienos uz Beļģijas, Dānijas, Vācijas, Lietuvas un Ungārijas koledžām un studiju 

centriem. 

2008.gadā ir saņemta paplašinātā Erasmus University Charter (EUC) Nr. 

247087-IC-1-2008-1-LV-ERASMUS-EUCX-1, ERASMUS ID Code LV RIGA40. 

Tās termiņš ir 2013./2014. akad.gads. 

Pašlaik RCK ir noslēgti Billateral agreement līgumi ar trim partneru 

augstskolām: 

• VIA University College Denmark www.viauc.dk 

• Vilnius College of Technologies and Design www.vtdko.lt 

• Higher school of Civil Engineering „Lyuben Karavelov”– Sofia, 

Bulgaria www.vsu.bg 

2008.-2009. gadā Leonardo da Vinci partnerības projekta ietvaros notika 

praktiska un virtuāla pieredzes apmaiņa pasniedzējiem un studentiem starp Castle 

College Nottingham, Aarhus Technical College un Rīgas Celtniecības koledžu. Tika 

īstenotas 12 pasniedzēju un 14 studentu starptautiskas mobilitātes. Tika izstrādāts 

projekts un uzbūvēta lapene Rīgas 175.bērnudārzam “Liepiņas’’. Mobilitāšu ietvaros 

Dānijā pasniedzēji un studenti tikās arī ar LILLEBAELT Academy of Professional 

Higher Education Odensā (www.eal.dk) Architectural Technology and Construction 

Managemennt programmas pārstāvjiem. 

2009. gada septembrī koledžu apmeklēja Dumfries and Galloway College 

pārstāvjis Carol Turnbull (assistant principal, external development). 

2009. gada oktobrī koledžā kopīgu projektu izstrādāja Trīres Balthasar- 

50

Neumann koledžas studenti un mūsu koledžas studenti. 

2009.gada oktobrī koledžā viesojās Lietuvas Viļņas Tehnoloģiju un Dizaina 

koledžas docētāju delegācija. 

2009.gada novembrī koledžā viesojās Private Empoyment agency pārstāvis 

Andreas 

Dimitriou no Kipras, lai pārrunātu iespējamo sadarbību starptautiskos projektos. 

2010.gada aprīlī 13 studenti, būvniecības katedras vadītājs un trīs būvmateriālu 

docētāji apmeklēja Viļņas tehnoloģiju un Dizaina koledžu, lai iepazītos ar modernām 

būvmateriālu pārbaudes metodēm. Studenti veica vairākas laboratoriskās pārbaudes 

betona un kokmateriālu īpašību noteikšanai, iepazinās ar betona nesagraujošām 

pārbaudēm, kā arī iepazinās ar metāla, keramikas, minerālo saistvielu, bitumena īpašību 

pārbaudes iespējām. 

2010.gada maijā koledžā viesojās Northumbria University pārstāvis Glenn Steel 

(director of distance learning). 

2010. gada maijā četri pasniedzēji un sešpadsmit studenti no RCK viesojās 

Vācijas Trīras Balthasar-Neumann koledžā un kopā ar vācu studentiem 1 nedēļas 

laikā izstrādāja ēkas energoefektivitātes projektu. 

2010. gadā ERASMUS apmaiņas programmas ietvaros koledžā pavasara 

semestrī studēja, izstrādāja un aizstāvēja diplomprojektu VIA University College 

students Peter Javorik. 

RCK arhitektūras programmas studenti ir piedalījušies Latvijas arhitektu skolu 

plenēros: 

• Centrālparks Rīgā, 

• Kīleveina grāvja telpiskās attīstības vīzijas, 

• A/S”Jelgavas mašīnbūves rūpnīca” un tai pieguļošās teritorijas attīstības 

iespējas, 

• Pilsētbūvnieciskās telpas attīstības iespējas Pasta salai. 

Plenēri kalpo kā platforma ideju un pieredzes apmaiņai topošo arhitektu un 

pilsētplānotāju vidū. Studentiem plenēra laikā ir iespēja tikties un diskutēt ar 

praktizējošiem arhitektiem un ainavu arhitektiem, transporta sistēmas plānotājiem, kā 

arī ar nekustamā īpašuma ekspertiem. Plenēros piedalās RTU Arhitekūras un 

pilsētplānošanas fakultātes, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Lauku inženieru 

fakultātes un Rīgas Celtniecības koledžas studenti. Plenēra laikā tapušie projekti bija 

apskatāmi izstādē Arhitektu namā, Rīgā. 

No 2009. gada jau trīs gadus mūsu studenti piedalās brīvās mākslas festivālā 

„Baltā lapa”, 

• lai bagātinātuLatvijas kultūras dzīvi; 

• popularizētu mākslas daudzveidību Latvijā; 

• pulcinātu dažādu virzienu māksliniekus radošam darbam brīvdabā; 

• popularizētu tautas daiļamatu prasmes; 

• iepazīstinātu festivāla apmeklētājus ar mākslas darbu tapšanas procesu. 

2010.gadā Eiropas Savienības Mūžizglītības programmas apakšprogrammas 

Comenius Regio partnership ietvaros (līguma Nr. 2010-1-DE3-COM13-10419 2) tika 

uzsākts divgadīgs projekts: „Energoefektivitātes pasākumu īstenošana skolas ēkās 

Latvijā (Rīgā) un Vācijā (Trīrē).” Partnerībā ir iesaistīti divi reģioni: no Latvijas Rīgas 

domes Rīgas Austrumu izpilddirekcija, Rīgas Celtniecības koledža, SIA Buderus 

Latvija un no Vācijas puses partnerībā piedalās Kreiswaltung Trier-Saarburg/Landkreis 

Trier-Saarburg, Balthasar –Neumann Technikum Trier, Fa.Buderus Bosh 

51

Thermotechnik GmbH. Koordinatori ir Vācijas pārstāvji. Esošā problēma: izglītības 

iestādēs ir zems energoefektivitātes rādītājs, pazemināti telpu komforta apstākļi. 

Projekta mērķis ir iegūt pieredzi energoefektivitātes mērījumu izmantošana izglītības 

iestāžu energotaupīšanas pasākumiem. Siltuma zudumu noteikšana skolas ēkās Vācijā 

un Latvijā, pielietojot jaunās paaudzes mērinstrumentus, rezultātu izmantošana ēku 

siltināšanas priekšlikumu izstrādē. Tiks īstenotas 24 starptautiskas mobilitātes. 

2011. gada pavasarī projekta ‘Internacionalizācija profesionālajā izglītībā” 

(līgums Nr.2010-1LV1-LEO 03-00833) ES Mūžizglītības programmas 

apakšprogrammas Leonardo da Vinci VETPRO ietvaros četri koledžas pasniedzēji 

iepazinās ar darba vidi arhitektūras birojos Vācijā (Syke) un Spānijā (Dos Hermanas). 

2011. gada maijā četri koledžas pasniedzēji devās Erasmus pieredzes 

apmaiņas mobilitātē uz Bulgāriju un vienojās par sadarbības iespējām ar kolēģiem 

Sofijas augstskolā: Higher school of Civil Engineering „Lyuben Karavelov”. Tika 

noslēgts Billateral agreement par studentu un docētāju apmaiņu. 

Koledžas mājas lapā ir ievietota informācija arī angļu valodā, kas varētu 

veicināt starptautisko sadarbību, 2006.gada septembrī koledžas docētāja Sandra Sviķe 

piedalījās starptautiskā seminārā: „Baltic Tempus Information Day 2006; Cooperation 

plans for the Future”. 

Koledžas docētāji: Ņina Protasova un Sandra Sviķe piedalījās Eiropas Sociālā 

fonda Nacionālās programmas 3.2.7.1. „Atbalsts profesionālās orientācijas un karjeras 

izglītības ieviešanai izglītības sistēmā” projektā „Karjeras izglītības programmu 

nodrošinājums izglītības sistēmā (KIPNIS)” 

Nr.2005/0002/VPD1/ESF/PIAA.NP/3.2.7.1./0001/0159 no 2005.gada maija līdz 

2006.gada maijam. 

2006.gada aprīlī Āris Straustiņš un Sandra Sviķe piedalījās Tukuma rajona 

skolu direktoru un pašvaldības pārstāvju sanāksmē, stāstīja par koledžas studiju 

programmām, pārrunāja iespējas pašvaldībām atbalstīt sava rajona studentus. 

2006.gada decembrī Āris Straustiņš un Sandra Sviķe piedalījās Madonas Valsts 

ģimnāzijas rīkotajā Karjeras dienā un prezentēja Rīgas Celtniecības koledžu. 

2008.gada februārī Sandra Sviķe prezentēja koledžu Baldones vidusskolas projektu 

nedēļā. 

2009.gada martā Āris Straustiņš, Sandra Sviķe un Inese Reitāle piedalījās 

Valmieras 1.ģimnāzijas rīkotajā Karjeras dienā un prezentēja Rīgas Celtniecības 

koledžu. 

2010.gada pavasarī notika RCK prezentācija Cēsu arodvidusskolā. 

2010. gada rudenī un 2011. gada pavasarī Zoja Kuzina un Inese Reitāle 

piedalījās informācijas dienās vairākās Rīgas skolās. 

Koledža rīkoja informācijas dienas 2010. un 2011.gada janvārī, martā un aprīlī, 

piedalījās profesiju dienā Vērmanes dārzā un tirdzniecības centrā „Origo”. 

Koledža piedalās ikgadējās izstādēs „Skola”, rīko informācijas dienas un 

atvērto durvju dienas, reklamējas televīzijā. 

Informācija par koledžu un studiju programmām sistemātiski tiek ievietota 

ikgada katalogos – „Izglītības ceļvedis”, „Augstākā izglītība Latvijā un ārzemēs” u.c. 

Koledža sniedz informāciju BVO Profesionālās izglītības attīstības aģentūras 

Profesionālās orientācijas informācijas centra mājas lapai 

http://www.piaa.gov.lv/Euroguidance, līdz ar to informācija par koledžu ir pieejama 

Eiropas starptautiskā Euroguidance tīkla ietvaros. 

52

3.7. Salīdzinājums ar Eiropas valstu studiju programmām 

Rīgas Celtniecības koledža ir iepazinusies ar vairāku Eiropas augstskolu 

līdzīga profila studiju programmām: ar Tallinna Tehnikakorgkool / University of 

Applied Sciences, VIA University College (Horsens, Denmark), Avans Hogeschool ( 

s’Hertogenbosch, Nīderlande), Sofijas Higher school of Civil Engineering „Lyuben 

Karavelov”, Rīgas Tehniskā universitāte, Arhitektūras fakultāte, Arhitektūra 

programma, Ekonomikas un Kultūras augstskola, Interjera dizaina programma. 

Igaunijas, Nīderlandes, Dānijas un Bulgārijas iepazītajās studiju programmās 

ir līdzīgas studiju kursu programmas, studiju procesa organizācija, patstāvīgais un 

grupu darbs, kursa projektu izstrāde, pārbaudījumi. 

Kā viena no atšķirībām ir tā, ka Eiropas valstīs studiju ilgums šāda līmeņa 

studiju programmās ir no 3,5 līdz 4 gadi., ar kopējo kredītpunktu skaitu 140 – 160. 

Salīdzinot ar ES koledžu programmām, RCK vājās puses ir liels studiju kursu skaits 

vienā dienā un vienā blokā, vājākas svešvalodu zināšanas, par maz uzdevumu ar 

grupu darbu, kā arī formālākas attiecības ar mācībspēkiem. 

Mūsu studiju programmas priekšrocības ir tās, ka studenti apgūst zīmēšanu, 

gleznošanu un tēlotāju ģeometriju, tektoniku, veidošanu, attīstot labāku telpisko 

domāšanu. Students ir spējīgs domāt par visu celtnes uzbūvi un arhitektonisko 

risinājumu kopumā. 

Priekšlikumi: jāturpina darbs pie studiju programmas un studiju kursu 

programmu pilnveidošanas. Jāplāno nodarbības tā, lai dienā nebūtu vairāk par diviem 

līdz trīs studiju kursiem. Vajadzētu domāt par izvēles priekšmetiem vienā vai divos 

blokos, lai studenti varētu piedalīties starptautiskos projektos, nebaidoties par 

iekavētiem parādiem pēc atgriešanās RCK. 

Studiju programmas salīdzinājums ar 

Nīderlandes Avans Hogeschool studiju programmu 

Ēku būvniecības programma piedāvā 6 specializācijas, kuras studenti izvēlas pēdējā 

gadā: 

• Arhitektūra 

• Būvniecības ekonomika 

• Būvniecības tehnoloģija 

• Būvkonstrukcijas 

• Būvniecības informāciju tehnoloģija 

• Būvniecības organizācija 

Studiju programmas galvenie principi: 

I. Studenti strādā pie projektiem. 

II. Galvenais studiju procesā ir students. 

III. Mācīšanu nomaina mācīšanās. 

IV. Priekšmetu apmācība nomainīta ar tematisko apmācību. 

Viss studiju process ir sadalīts blokos. Katram blokam atbilst noteikta tēma. 

Bloka izpildes ilgums – 10 nedēļas. Bloka saturs: projekts, kas aizņem 50 % no visa 

laika, teorētiskie priekšmeti, kas atbilst projekta tēmai. Kopējā studiju slodze – 40 

stundas nedēļā. 

53

Prakses ilgums – celtniecības objektā 6 mēneši un prakse – arhitektu birojā 6 

mēneši. Visi mācību priekšmeti ir savstarpēji saistīti un integrēti. To saturs pakārtots 

fāzes, bloka un nedēļas tēmai, kas atkārtojas katru gadu, bet padziļinātā veidā. 4 – 

gadīgā studiju programma tiek veidota no virsotnes uz pamatu – tas ir no gala 

kvalifikācijas uz katra atsevišķa bloka kvalifikāciju. 

Studiju process veidojas kā “sīpola” modelis: no ārpuses, no vispārīgā iet uz 

dziļumu. Vispārīgā programma ilgst 3 gadus, specializācija notiek tikai pēdējā – 

ceturtajā gadā. 

Kopējais 

studiju laiks 

4 gadi 

Studiju grafiks 

3.7.tabula 

1.gads 2.gads 3.gads 4.gads 

P1 P2 P3 P4 

S1 S1 K1 K2 

K3 K4 S2 S2 

I1 I2 I3 I4 

Apzīmējumi: 

P1; P2; P3; P4 – pamatfāze, vispārējā izpratne, pamatprincipu apguve, nelielas 

ēkas 

projektēšana. 

S1; S2 – prakse būvlaukumā un prakse projektēšanas birojā 

K1; K2; K3; K4 – konstrukciju padziļināta apguve, sarežģītāku ēku 

projektēšana 

I1; I2; I3; I4 – inženierfāze, specializācijas izvēle, diplomprojekts 

Profesiju standartu izstrādā nozares institūcijas, kvalifikācijas prasības – 

izglītotāji. RCK “Arhitektūras” studiju programma veidota uz līdzīgiem – 

neordināriem, alternatīviem apmācību principiem. 

Salīdzinājums ar Tallinna Tehnikakorgkool / University of Applied Sciences, 

Fakultāte : Architectural and Environmental Engineering 

Studiju programma : Architecture 

Studiju līmenis – Profesionālais bakalaurs arhitektūrā 

Studiju apjoms – 240 ECTS CP 

Studiju ilgums – 4 gadi 

Iegūstamā kvalifikācija – Construction Architecture 

54

Studiju struktūra: 

1) Teorētiskās un praktiskās studijas 75 ECTS CP 

2) Praktiskās studijas un prakse 50 ECTS CP 

3) Diplomprojekts 15 ECTS CP 

Studiju kursi šajā programmā apvienoti lielos blokos, piemēram: dizains, tehnoloģija, 

ekonomika, inženiertehniskie priekšmeti, vispārizglītojošie. 

Salīdzinājums ar Sofijas Higher School of Civil Engineering “Lyuben 

Karavelov” (VSU) 

studiju programmu “Ēku būvniecība un arhitektūra” 

Studiju ilgums – 4 gadi 

Studiju apjoms – 240 ECTS 

Iegūstamā kvalifikācija – arhitekts - inženieris 

Studiju līmenis – arhitektūras un būvniecības zinātņu bakalaurs 

Nr. 

p.k. 

Studiju kursi 

RCK 

(180 ECTS) 

3.8.tabula 

VSU 

(240 ECTS) 

1. Prakse projektēšanas birojā 15 11 

2. Diplomprojekts 15 10 

3. Augstākā matemātika 7.5 13 

4. Svešvaloda 4.5 3 

5. Modernā arhitektūra 3 2 

6. Mākslas vēsture 3 2 

7. Zīmēšana 10.5 6 

8. Tēlotāja ģeometrija 6 6 

9. Maketēšana 3 4 

10. Būvfizika 3 2 

11. Informāciju tehnoloģija, datorprojektēšana 6.75 7 

12. Ģeodēzija kopā ar praksi 1.5 7 

13. Arhitektūras vēsture 4.5 9 

14. Interjers un dizains 12 8 

15. Būvmehānika, materiālu pretestība 6 19 

16. Būvmateriāli 4.5 5 

55

17. Likumdošana 4.5 2 

18. Inženiertīkli 3 3 

19. 

Būvkonstrukcijas (metāls, koks, mūris, stiegru 

betons) 

6 36 

20. Pilsētplānošana 3.75 7 

21. Labiekārtošana un transports 2.25 7 

22. Kompozīcija 4.5 3 

23. Ēku daļas un mezgli 6 7 

24. Būvtehnoloģija 3.75 6 

25. Organizāciju psiholoģija 3 5 

26. Būvekonomika 2.25 5 

27. 

Arhitektūras projektēšana (publiskās, rūpniecības un 

lauksaimniecības ēkas) 

24 24 

28. Uzņēmējdarbība 2.25 6 

29. Sports - 8 

30. Gruntsmehānika, inženierģeoloģija - 7 

31. Veidošana 3 - 

32. Vides aizsardzība 1.5 - 

33. Civilā aizsardzība 1.5 - 

34. Darba aizsardzība 1.5 - 

35. Būvķīmija 1.5 - 

Salīdzinājums ar RTU Arhitektūras fakultātes Arhitektūras bakalaura studiju 

programmas plāns 

Studiju ilgums 3,5 gadi 

Studiju apjoms 140 KP 

Studiju līmenis arhitektūras un būvniecības zinātņu bakalaurs 

Nr. 

p.k. 

Studij8 kursi 

RTU 

(KP 140) 

3.9.tabula 


(KP 120) 

1. Matemātika 4 5 

2. Būvfizika 2 2 

3. Arhitektūras kompozīcija 2 1 

56

4. Tēlotāju ģeometrija 4 4 

5. Datormācība 5 4,5 

6. Ekonomika 3 3 

7. Civīlā aizsardzība 1 1 

8. Būvkonstrukcijas 4 4 

9. Ģeodēzija 2 1 

10. Inženiertīkli 2 2 

11. Mākslas vēsture 2 2 

12. Arhitektūras vēsture 12 5 

13. Arhitektūras projektēšana un prakse 33 31 

14. Zīmēšana 13 8 

15. Gleznošana 6 3 

16. Ēku daļas 4 8 

17. Ēku tipoloģija 4 2 

18. Pilsētbūvniecība 2 2,5 

19. Grāmatu grafika 2 - 

20. Skulptūra ( veidošana) 4 2 

21. Teritorijas labiekārtošana un transports 2 1,5 

22. Būvmehānika 6 4 

23. Arh. materiālmācība 2 3 

24. Ārtelpu detaļiekārtas 2 1 

25. Svešvaloda 3 3 

26. Tiesību pamati 2 3 

27. Sociālās attīstības modeļi 2 1 

28. Profesionālā komunikācija 2 1 

29. Rekonstrukcija - 1 

30. Būvķīmija - 1 

31. Vides aizsardzība - 1 

32. Darba aizsardzība - 1 

33. Būvdarbu tehnoloģija - 1,5 

34. Bakalaura darbs vai diplomprojekts 10 10 

Salīdzinājums ar Ekonomikas un Kultūras augstskolas Kultūras nodaļas, 

Interjera dizaina programmu 

57

Studiju programmu salīdzināšanas protokols 

Ekonomikas un kultūras 

augstskolas Rīgas Celtniecības koledža 

profesionālā bakalaura 

studiju programma Studiju programma 

Telpas dizains un plānošana Arhitektūra 

(Pilna laika studijas) 

1.semestris 

N.p.k. Studiju kurss KP Studiju kurss KP Vērtējums 

1. Svešvaloda 4 Svešvaloda 4 3+1 

2. Tiesību pamati 2 Tiesību pamati 2 

3. Ekonomikas pamati 2 Ekonomika 2 1+1 

4. Lietišķā komunikācija 2 

5. Ētika un estētika 2 Ētika 2 

6. Pasaules mākslas vēsture 4 Mākslas vēsture 4 2+2 

7. Krāsu mācība 2 

2. semestris 

1. Sociālā psiholoģija 2 Vispārīgā psiholoģija 2 

2. Arhitektūras un ainavu 

dizaina vēsture 

4 Arhitektūras vēsture 3 2+1 

3. Tēlotēja ģeometrija 2 Tēlotēja ģeometrija 2 

4. Informātika 2 Datorzinības 2 1+1 

5. Kompozīcijas pamati 2 

6. Zīmēšana 2 Zīmēšana 2 

7 Ergonomika 2 

8 Kompozīcija 2 Kompozīcija 2 1+1 

3. semestris 

1. Tēlotāja ģeometrija 2 

2. Arhitektūras pamati 2 

3. Vadības teorija 4 

4. Datorgrafika 3 Datorprojektēšana 3 2+1 


6. Kompozīcija 2 

7. Gleznošana 2 Gleznošana 2 1+1 

4.semestris 

1. Vides zinātne 3 


58

3. Gleznošana 2 

4. Telpas projektēšana 2 Arhitektūras projektēšana 2 

5. Interjers 2 Interjers 2 1+1 

6. Prakse 8 Prakse 8 

5.semestris 

1. Saimnieciskās tiesības 2 

2. Darba drošība 2 Darba drošība 2 1+1 

3. Teritorijplānošanas pamati 2 Teritorijplānošanas pamati 2 1+1 

4. Gleznošana 2 Gleznošana 2 

5. Telpas projektēšana 2 Arhitektūras projektēšana 2 

6 Interjera dizains 2 Interjers 2 1+1 

7 Telpiskā maketēšana 2 Maketēšana 2 

8 Studiju darbs 2 2 

6.semestris 

1. Stratēģiskā un operatīvā 

plānošana 

4 

2. Ainavu arhitektūra un 

projektēšana 

4 

3. Prakse 10 Prakse 10 

7. semestris 

1 Reklāmas teorija 2 

2. Projektu vadība un 

finansēšana 

4 

3. Ārtelpas detaļiekārtas 2 Ārtelpas detaļiekārtas 2 1+1 

4. Ekoloģija 3 Būvdarbu organizācija un 

ekoloģija 

3 2+1 

5. Studiju darbs 2 2 

8. semestris 

1. Kultūras pieminekļu 

aizsardzība un restaurācija 

2 

2. Apdzīvoto vietu ilgspējīga 

attīstība 

4 

3. Vides resursu pārvalde 3 

4. Dendroloģijas pamati un 

krāšņumaugi 

4 

5. Pašvaldību sistēma Latvijā 2 

9. semestris 

1. Prakse 8 Prakse 

2. Bakalaura darbs 12 Diplomprojekts 

kopā 160 kopā 79 

59

"Telpas dizains un plānošana" 

E.Jurķelis 

10.01.2009. 

programmas direktors 

3.8. Sadarbība ar darba devējiem 

Studiju programmas kvalitāte un tālākā attīstība ir cieši saistīta ar darba 

devējiem. 

Vadošie pasniedzēji un katedru vadītāji aktīvi piedalās dažādu profesionālo apvienību 

un asociāciju darbā kā dalībnieki, piemēram, Būvinženieru savienībā, Arhitektu 

savienībā, Amatniecības kamerā, Restauratoru biedrībā. 

Sadarbība ar darba devējiem arī turpinās organizējot studentu prakses 

būvobjektos un arhitektu birojos, kā arī recenzējot diplomprojektus. Valsts 

kvalifikācijas komisijas darbu vada Arhitektu savienības priekšsēdētāja vietnieks 

J.Poga un SIA”Arhitekta J.Pogas biroja vadītājs, SIA”Arhis” biroja vadītājs Andris 

Kronbergs’’, RTU APF dekāns un SIA „Sestais stils” vadītājs U.Bratuškins. Dubultā 

diploma aizstāvēšanas komisijā piedalās bez iepriekš minētiem pārstāvjiem arī divi 

pasniedzēji no Dānijas augstskolas. 

Projektēšanas firmas, kurās notika „Prakse Arhitektu birojā” 

3.10.tabula 

Nr. Projektēšanas biroja vai organizācijas 

Adrese 

p.k. nosaukums 

1. SIA „Arhitektu birojs kolonna” Valdemāra 20, Rīga 

2. SIA „Vizuālās modelēšanas studija” Skanstes ielā 3B, Rīga 

3. SIA „India’’ Alksnāja 7- 1, Rīga 

4. Projektu birojs ”Grietēns un Kagainis” Ganību Dambis 36-204, Rīga 

5. SIA”Rallen” Lāčplēša iela 87, Rīga 

6. SIA „Xscelsior” Mūkusalas iela 42, Rīga 

7. SIA ‘Arheo’ Ūdens iela 12 – 114, Rīga 

8. SIA „Arhitektūras studija 1,618” Lienes ielā 1, Rīga 

9. 

SIA „Suhavejeva arhitektūras birojs”2S” Cepļa ielā 12”Dzidriņas”, Rīgas 

rajons, Stopiņu novads 

10. SIA „DS Geometrical’’ Ģimnastikas ielā 44 – 3, Rīga 

11. SIA „Treimanis un sabiedrotie” Torņa iela 11, Rīga 

12. Arhitektu birojs” Sarma & Norde’’ Grēcinieku iela 11a – 5, Rīga 

13. SIA ”Modernas variācijas” Dzirnavu iela 59 – 32, Rīga 

14. SIA „Pils M’ Pulkveža Brieža 8 – 1, Rīga 

15. SIA „Turgalev LTV” Slokas 42, Rīga 

16. SIA „Arhitektūras vide” Slokas ielā 21-611, Rīga 

17. SIA „Pašvaldību ekonomiskās attīstības Preses iela 2, Ogre 

60

18. 

fonds” 

SIA „ Kubs” Stabu iela 46/48, Rīga 

19. SIA „Sestais stils” R.Vāgnera iela 3, Rīga 

20. SIA „Ozola & Bula, Arhitektu birojs” Kr.Valdemāra iela 22, Rīga 

21. AS „Palast Architekts” Palasta iela 10, Rīga 

22. SIA „Arhitektu birojs Arteks” Elizabetes 18 – 7, Rīga 

23. SIA „Arhitekti Pētersoni I.A. Mūkusalas 41b – 323 ,Rīga 

24. SIA „ Arhis” Skārņu 4, Rīga 

25. A/S „Komunālprojekts” Hanzas 16, Rīga 

26. SIA „Modus Mood”. Audēju 8, Rīga 

27. SIA „Arhiidea”. Alberta 12-15, Rīga 

28. SIA „ Armands Bisenieks arhitekti”. Biķernieku 5, Rīga 

29. SIA „Arhitektu birojs Vecumnieks & Kaļķu 8, Rīga 

Bērziņi”. 

30. SIA „R.D.Šmita arhitektu grupa”. Ūnijas 11a, Rīga 

31. SIA „Arhetips”. Pulkveža Brieža9-9, Rīga 

32. Sabiedrība „Uģis Šenbergs arhitekts”. Brīvības 104-8, Rīga 

33. Arhitektu birojs „Avotiņš & partneri” Peldu 26/28, Rīga 

34. SIA „Arhitekta Jura Pogas birojs” Skolas 21, Rīga 

Tika veikta darba devēju aptauja, kurā uz vairākiem jautājumiem atbildēja 34 

būvfirmu pārstāvji, kurās studenti iziet stažēšanās un projektēšanas prakses. Rezultāti 

parādīti sadaļā 3.9. 

3.9. Darba devēju aptaujas analīze 

1. jautājums Kā jūs vērtējat praktikanta/darbinieka profesionālo sagatavotību 

darbam? 

70% 

60% 

50% 

40% 

30% 

20% 

10% 

0% 

0% 0% 0% 

38% 

1 2 3 4 5 

Darba devēji praktikanta/darbinieka profesionālo sagatavotību darbam novērtējuši (5 

baļļu sistēmā): 

• ar 5 ballēm – 62% 


62% 

61

• ar 1, 2, 3 ballēm – 0% 

2.jautājums Kā Jūs vērtējat praktikanta/darbinieka koledžas studiju procesā 

iegūtās 

teorētiskās zināšanas? 

Darba devēji praktikanta/darbinieka koledžas studiju procesā iegūtās teorētiskās 

zināšanas novērtējuši (5 baļļu sistēmā): 



• ar 1, 2, 3 ballēm – 0% 

3. jautājums Kā Jūs vērtējat praktikanta/darbinieka koledžas studiju procesā 

iegūtās praktiskās iemaņas? 

50% 

45% 

40% 

35% 

30% 

25% 

20% 

15% 

10% 

5% 

0% 

90% 

80% 

70% 

60% 

50% 

40% 

30% 

20% 

10% 

0% 

0% 0% 

0% 0% 0% 

15% 

46% 

1 2 3 4 5 

Darba devēji praktikanta/darbinieka koledžas studiju procesā iegūtās praktiskās 

iemaņas novērtējuši (5 baļļu sistēmā): 




77% 

23% 

1 2 3 4 5 

39% 

62

• ar 1, 2 ballēm – 0% 

4. jautājums Vai nākamajos 6 gados Jūsu uzņēmumā būs nepieciešami speciālisti? 

• projektēšanā un būvniecībā –33% 

• projektēšanā – 67% 

projektēšanā un 

būvniecībā 

projektēšanā 

33% 

67% 

0% 10% 20% 30% 40% 50% 60% 70% 80% 

Kultūras ministrija, sadarbojoties ar arhitektūras nozares speciālistiem, 

izstrādājusi Arhitektūras politikas pamatnostādnes 2009.—2015.gadam, kas ietver 

galvenos principus, mērķus, prioritātes, sasniedzamos politikas rezultātus un 

vēlamos rīcības virzienus to sasniegšanai. Dokumenta mērķis ir precizēt arhitektūras 

lomu un nozīmi ilgtspējīgas valsts attīstībā. 

Arhitektūras politikas Pamatnostādnes 2009.–2015.gadam 

Mērķis: 

Sekmēt augstvērtīgā arhitektūrā balstītas kvalitatīvas dzīves telpas veidošanu un 

ilgtspēju. 

Problēmu risināšanas virzieni: 

Īstenojot valsts politiku arhitektūras jomā, sagaidāms, ka paaugstināsies 

sabiedrības izpratnes līmenis par arhitektūras lomu kvalitatīvas dzīves telpas 

veidošanā un Latvijas iedzīvotāji aktīvi līdzdarbosies ar plānošanu saistītu jautājumu 

apspriešanā un lēmumu pieņemšanā, kā arī Latvijas augstskolās iegūstamā 

arhitektūras izglītība būs starptautiski konkurētspējīga, atbilstoša darba tirgus 

prasībām un iegūtais zināšanu līmenis, radošās idejas, prasmes un kompetence 

nodrošinās Latvijas arhitektu mobilitāti un konkurētspēju Eiropas darba tirgū. 

Arhitektūra ir katras mūsu valsts vēstures, kultūras un ikdienas dzīves galvenā 

sastāvdaļa, tā ir svarīgs mākslinieciskās izteiksmes veids pilsoņu ikdienas dzīvē un tā 

veido rītdienas mantojumu. Piederības un identitātes sajūta ir svarīga uz humānisma 

vērtībām balstītas sabiedrības un kultūras īpašība. Arhitektoniskajā izteiksmē bieži 

izpaužas šādas kultūras un sociālās vajadzības, tāpēc ir svarīgi, lai šīs ietekmes 

atbilstoši atspoguļotos dizainā. 

Arhitektūras platformas A4D aptaujā par svarīgākajiem notikumiem 

arhitektūrā un pilsētu attīstībā aptaujātie arhitekti un arhitektūras interesenti nosaukuši 

sabiedriskās aktivitātes nozarē un meistardarbus ārpus Rīgas, kā arī krīzi pasaulē un 

pieaugošo sacensību, – informēja galvenais redaktors Artis Zvirgzdiņš. Jāveicina 

63

ilgtspējīgu attīstību, pirmkārt, jānodrošina ekonomikas attīstība un iedzīvotāju 

labklājības palielināšana, maksimāli saudzīgi un efektīvi izmantojot dabas resursus. 

Ļoti būtiski ir energoefektivitātes pasākumi un atjaunojamo energoresursu 

izmantošana. 

Par to kāda būs situācija arhitektūrā turpmākajos sešos gados savu viedokli 

izsaka Latvijas vadošie arhitekti. Arhitektūra un būvniecība ir valsts attīstības 

spogulis. Ņemot vērā tendences nekustamā īpašuma tirgū, būvniecības apjomu 

pieaugums ir mērens. 

2011.gads tiek prognozēts kā stabilizācijas un tirgus sakārtošanās gads. Noteikti 

saasināsies konkurence. Pašreizējā situācijā un nākotnē konkurētspējīgi būs tie 

arhitekti un būvuzņēmumi, kas domās par darba efektivitātes kāpināšanu, darbinieku 

kvalifikācijas paaugstināšanu, jaunu inženiertehnoloģiju izmantošanu būvniecības 

procesā un darba organizācijā. Saglabāsies kvalificēta darbaspēka trūkums. 

Mainīsies būvniecības struktūra atkarībā no būvēto objektu izmantošanas 

mērķa 2007.gadā lielākā daļa uzbūvēto objektu bija dzīvokļi un privātmājas. 2008.- 

2010. gadā tie bija jaukta tipa projekti, komercobjekti, industriālas būves, ceļi, tilti, 

infrastruktūras objekti. 

Attīstoties ekonomika, projektēšanas un būvniecības attīstības temps kļūst 

straujāks. Ja gribam būt attīstīta valsts Eiropā, būvniecības apjomam jābūt vismaz 

divreiz lielākam nekā pašlaik. Latvijā vēl jāuzceļ daudz, lai sasniegtu Eiropas valstu 

līmeni. Attīstīsies kvalitatīva būvniecība bez defektiem. 

Pēc ESF nacionālās programmas „Darba tirgus pētījumi” - projekta „Augstāko 

un profesionālo mācību iestāžu absolventu profesionālā darbība pēc mācību 

beigšanas” datiem, visbiežāk izglītībai atbilstoši (96%) strādā arhitektūras un 

būvniecības jomas speciālisti. 

Absolventi, kas strādā atbilstoši iegūtajai izglītībai, savā profesionālajā darbā 

daudz lielākā mērā var izmantot mācību iestādē iegūtās zināšanas un pieredzi. 

Savukārt 93 % arhitektūras un būvniecības tematiskās jomas studenti turpināja 

studijas pēc 1.līmeņa augstākās izglītības iegūšanas., bet citā pētījumā 82 % iekļāvās 

darba tirgū trīs mēnešu laikā pēc mācību iestādes beigšanas. 

64

4. Vērtēšanas sistēma 

Studentu zināšanu, iemaņu un prasmju vērtēšanas sistēma atbilst Latvijas 

Republikas Ministru kabineta (MK noteikumi Nr.347 un Nr.141 „Noteikumi par 

Valsts pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības standartu”) prasībām. 

Zināšanu vērtēšana notiek saskaņā ar “Rīgas Celtniecības koledžas nolikumu 

par studiju un pārbaudījumu kārtību”. 

Studentu zināšanas vērtē visa veida nodarbībās, projekta darbos, kursa darbos, 

praksēs, skatēs, ieskaitēs, eksāmenos un diplomprojektos. 

Projektu darbs tiek vērtēts katru bloku (darbu skates un projekta aizstāvēšana). 

Projekta darbā tiek vērtēts ne tikai rezultāts , bet arī process un projekta grupas darbs. 

Katra mācību gada beigās studenti raksta pašnovērtējumu. Projekta darbu vērtē 

eksperts. 

Kursa projektu aizstāvēšana notiek publiski attiecīgo pasniedzēju un kursa 

biedru klātbūtnē. Notiek arī vienas nedēļas mācību prakses koledžas darbnīcās. 

Studiju procesa pamatā ir centralizēts lekciju, laboratorijas un praktisko darbu 

plānojums. 

Patstāvīgā darba kontroles formas ir regulāras projektu skates, semināri, 

kontroldarbi, kursa darbu un kursa projektu aizstāvēšana, ieskaite vai eksāmens 

studiju kursa noslēgumā, prakšu aizstāvēšana. 

Zināšanas tiek vērtētas pēc 10 ballu sistēmas. Studijas notiek pēc kursu sistēmas. 

Studentu ieskaitīšana nākošajā kursā notiek pēc iepriekšējā kursa studiju plāna 

apgūšanas. 

Izglītības programmu vērtē darba devēju asociācijas pārstāvji. 

Studiju programmas iekšējo auditu iegūst, analizējot iegūto zināšanu, prasmju, 

iemaņu un profesionālo attieksmju atbilstību darba tirgus prasībām arhitektūras un 

būvniecības nozarē. Studiju programma un studiju kursu programmas regulāri tiek 

pārskatītas un apspriestas katedras sēdēs un Koledžas Padomē, kur tiek pieņemti 

lēmumi par studiju procesa uzlabošanas un pilnveidošanas pasākumiem. 

Pasniedzēja darba kvalitāti vērtē struktūrvienība. 

Galvenā uzmanība tiek pievērsta diplomprojekta aizstāvēšanai. Valsts Kvalifikācijas 

komisija ik gadu atzīmē darbu izpildīšanas augsto tehnisko kvalitāti. 

Vidējā aizstāvēšanas atzīme – 8,38. 

Diplomprojekta aizstāvēšanas rezultāti (2005. – 2011.) 

4.1.tabula 

Balles 2005.% 2006.% 2007.% 2008.% 2009.% 2010.% 

(skaits) (skaits) (skaits) (skaits) (skaits) (skaits) 

10 21% (5) 21% (4) 26% (5) 12% (2) 18% (3) 33% (5) 

9 29% (7) 27% (5) 32% (6) 19% (3) 35% (6) 27% (4) 

8 37,5% (9) 21% (4) 26% (5) 44% (7) 35% (6) 20% (3) 

7 12,5% (3) 16% (3) 16% (3) 25% (4) 6% (1) 13% (2) 

6 - 10% (2) - - 6% (1) 7% (1) 

5 - 5% (1) - - - - 

Absolventu 

skaits 

100% 24 

absolventi 

100% 19 

absolventi 

100% 19 

absolventi 

100% 16 

absolventi 

100% 17 

absolventi 

100% 15 

absolventi 

65

4.1.att. Diplomprojekta aizstāvēšanas rezultāti (2005.-2010.gadu laika posmā) 

10 ballu vērtējumu ieguvuši 24 studenti, 9 balles – 31 students, 8 balles – 34 studenti, 

7 balles – 16 studenti, 6 balles – 4 studenti, 5 balles – 1 students. 

5. Studenti 

Studentu imatrikulācija notiek saskaņā ar LR Augstskolu likumu, MK 

noteikumiem Nr.846 „Noteikumi par prasībām, kritērijiem un kārtību uzņemšanai 

studiju programmās” un RCK Padomes apstiprinātiem: „Uzņemšanas noteikumiem un 

imatrikulācijas kārtību Rīgas Celtniecības koledžā” 

Vidēji konkursa koeficents – 3.2 

Studentu skaits studiju programmā „Arhitektūra” 5.1. tabula 

Studiju gads 

Kopā 

Arhitektūra 

Budžeta Maksas 

2002./2003. 30 30 - 

2003./2004. 60 60 - 

2004./2005. 85 85 - 

2005./2006. 85 84 1 

2006./2007. 78 74 4 

2007./2008. 89 70 19 

2008./2009. 85 74 11 

2009./2010. 92 74 18 

2010./2011. 84 69 15 

66

90 

80 

70 

60 

50 

40 

30 

20 

10 

0 

2002./2003. 

2003./2004. 

2004./2005. 

2005./2006. 

2006./2007. 

2007./2008. 

2008./2009. 

2009./2010. 

2010./2011. 

5.1. att. Studentu skaits studiju programmā „Arhitektūra” 

ar vidējo 

profesionālo 

izglītību 

ar vidējo izglītību 

28% 

72% 

budžeta 

maksas 

0% 20% 40% 60% 80% 100% 

5.2. att. Studentu dalījums pēc pamatizglītības 

67

Latvijas 

reģioni 

71% 

Rīga 

29% 

5.3.att. Studentu sadalījums pēc dzīvesvietas 

Studējošo sadalījums pēc dzīvesvietas (republikas nozīmes pilsētas) 

5.2. tabula 

80% 

70% 

60% 

50% 

40% 

30% 

20% 

10% 

0% 

Daugavpils 

0% 

Jelgava 

Pilsēta % 

Daugavpils 0 

Jelgava 7 

Jēkabpils 0 

Jūrmala 10 

Liepāja 0 

Rēzekne 0 

Rīga 73 

Valmiera 7 

Ventspils 3 

7% 

Jēkabpils 

0% 

Jūrmala 

10% 

Liepāja 

0% 0% 

Rēzekne 

Rīga 

5.4.att. Studējošo sadalījums pēc dzīvesvietas 

73% 

Valmiera 

Studējošo sadalījums pēc dzīvesvietas (pēc reģioniem) 

7% 

Ventspils 

3% 

68

5.3.tabula 

Reģions % 

Pierīgas reģions 23 

Vidzemes reģions 11 

Kurzemes reģions 7 

Zemgales reģions 14 

Latgales reģions 5 

Daugavpils 0 

Jelgava 3 

Jēkabpils 0 

Jūrmala 4 

Liepāja 0 

Rēzekne 0 

Rīga 29 

Valmiera 3 

Ventspils 1 

Pierīgas reģions 

Vidzemes reģions 

Kurzemes reģions 

Zemgales reģions 

Latgales reģions 

Daugavpils 

Jelgava 

Jēkabpils 

Jūrmala 

Liepāja 

Rēzekne 

Rīga 

Valmiera 

Ventspils 

0% 5% 10% 15% 20% 25% 30% 35% 

0% 

0% 

0% 

0% 

1% 

3% 

5.5.att. Studējošo sadalījums pēc dzīvesvietas (pēc reģioniem) 

Komentāri: 

Daļa absolventu turpina studijas VIA University College (Horsens, Denmark), 

Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras fakultātē, Arhitektūras programmā, 

Ekonomikas un Kultūras augstskolā, Interjera dizaina programmā, daži Latvijas 

Lauksaimniecības universitātē - Ainavu arhitektūru. 

4% 

3% 

5% 

7% 

11% 

14% 

23% 

29% 

69

Studiju programmu „Arhitektūra” laika periodā no 2005.–2010. gadam ir 

absolvējuši 110 studenti. 

2005./2006.studiju gadā –24 studenti (skat. 5.4.tabulu), tas ir lielākais 

absolventu skaits studiju programmā. Tabulā redzama absolventu skaita dinamika. 

Studiju programmas „Arhitektūra” absolventu skaits 

2009./2010. 

2008./2009. 

2007./2008. 

2006./2007. 

2005./2006. 

2004./2005. 

Studiju gads Absolventu skaits 

2004./2005. 24 

2005./2006. 19 

2006./2007. 19 

2007./2008. 16 

2008./2009. 17 

2009./2010. 15 

5.4. tabula 

5.6.att. Studiju programmas „Arhitektūra” absolventu skaits 

. zīm. 

Analizējot studentu atskaitīšanas iemeslus, galvenokārt tie ir: 

• materiālie apstākļi (studenti nespēj segt ar studijām saistītos izdevumus un 

tāpēc strādā). Problēmas sekmīgi apvienot darbu ar mācībām. Pārsvarā izvēle 

tiek izdarīta par labu darbam; 

• pēc prakses paliek strādāt savā prakses vietā; 

• neatbilstošs priekšstats par izvēlēto profesiju, nepareizi izdarīta sākotnējā 

izvēle, tiek mainīta mācību iestāde vai studiju programma; 

• neprot patstāvīgi mācīties un organizēt savu studiju darbu, neiztur intensīvo 

slodzi; 

• nav pozitīvas attieksmes un motivācijas mācīties, parasti šie studenti pēc 

neilga laika tiek atskaitīti nesekmības dēļ; 

• dodas strādāt vai studēt uz ārvalstīm. 

15 

16 

17 

19 

19 

24 

70

Katru akadēmisko gadu tiek veiktas studentu aptaujas par studiju procesa 

kvalitāti, studiju programmas saturu, studiju organizāciju un pedagogiem. 

Augsts vērtējums ir pasniedzēju kvalifikācijai un attieksmei pret studentiem, 

dominē: erudīcija, profesionālā sagatavotība, prasme pārvaldīt auditoriju un spēja 

neatkāpties no savām uzstādītajām prasībām. Pozitīvi tiek vērtētas koledžas telpas, 

materiāli-tehniskā bāze un nodarbību organizācija. Pozitīvi tiek vērtētas arī 

savstarpējās attiecības grupā, kuras attīstās, studentiem strādājot projektu darbu 

grupās. 

Palielinājies studentu īpatsvars no laukiem, kas sastāda divas trešdaļas no 

studentu skaita. Adaptācija jaunajā vidē norisinās parasti veiksmīgi. Jaunuzņemto 

studentu īpatsvars koledžas sporta sekcijās un pašdarbības kolektīvos ir lielāks 

pirmajos kursos nekā vēlākajos. 

Kā grūtāk apgūstamie priekšmeti tiek minēti: augstākā matemātika, 

būvmehānika, būvkonstrukcijas. Studentu biežākā kritika attiecas uz pārslodzi, uz 

lielajiem projektu apjomiem. 

Studenti vēlas lielāku precizitāti projektu vērtēšanas kritēriju noteikšanā. 

Dažkārt kritiski tiek vērtēta atsevišķu pasniedzēju profesionalitāte un pieeja darbam. 

Daudzi studenti vēlas plašāku pieeju internetam un kopēšanai, izmantojot arī 

vēlākas vakara stundas. Pozitīvi tiek vērtēta bibliotēka, kuru var izmantot studiju 

procesam. 

5.1. Studentu aptaujas rezultāti 

20% 

14% 

7% 

6% vidusskolā 

13% 

22% 

3% 

11% 

4% 

medijos 

izstādē "Skola" 

informācijas dienās koledžā 

no draugiem/paziņām 

ģimenē 

koledžas mājas lapā 

citos interneta avotos 

citā veidā 

5.7.att. Kādā veidā Jūs ieguvāt informāciju par studiju vietām? 

71

3% 

10% 

6% 

61% 

koledžas reputācija 

20% 

iespēja studēt par valsts budžeta līdzekļiem 

fakts, ka te studē paziņas 

atrašanās vieta 

cits 

5.8..att. Būtiskākais faktors, kāpēc Jūs izvēlējāties šo koledžu, bija... 

Kā Jūs vērtējat ēdināšanas iespējas 

koledža? 

Kā Jūs vērtējat koledžas studiju un 

tehnisko nodrošinājumu? 

Kā Jūs vērtējat starptautiskās 

sadarbības iespējas koledžā? 

Kā Jūs vērtējat koledžas akadēmiskā 

personāla attieksmi pret studentiem? 

Kā Jūs vērtējat koledžas akadēmiskā 

personāla kompetenci? 

Kā Jūs vērtējat studiju laikā praktiskās 

kompetences? 

Kā Jūs vērtējat studiju laikā iegūtās 

zināšanas? 

25 

31 

32 

35 

38,5 

35 

43 

0 10 20 30 40 50 

5.9..att. Studiju process 

72

Vai Jūs ieteiktu potenciālajiem 

studentiem studēt šajā koledžā? 

Vai Jūs plānojat turpināt studijas 

uzreiz pēc koledžas beigšanas? 

Vai Jūs plānojat strādāt tajā pašā 

jomā, kurā apgūstat zināšanas un 

praktiskās kompetences? 

5.2. Absolventu aptaujas rezultāti 

26,5 

43,5 

43 

0 10 20 30 40 50 

5.10..att. Studiju galarezultāts 

negatīvi; ; 

0% 

pozitīvi; 100% 

73

80% 

60% 

40% 

20% 

0% 

noderīgas 79% 

daļēji noderīgas 21% 

nederīgas 0% 

5.11..att. Kā Jūs vērtējat apgūto studiju programmu kopumā? 

nederīgas 0% 

daļēji noderīgas 

noderīgas 

32% 

1 

68% 

0% 10% 20% 30% 40% 50% 60% 70% 80% 

5.12..att. Kā Jūs vērtējat studiju laikā iegūtās prakstiskās iemaņas? 

nezinu 

nē 

jā 

0% 

0% 

100% 

5.13.att. Vai Jūsu iegūtā profesija ir nepieciešama, vai vajadzētu arī turpmāk 

sagatavot speciālistus šajā jomā? 

74

strādāšu un 

mācīšos 

68% 

strādāšu 

11% 

mācīšos 

21% 

5.14.att. Jūsu nodomi pēc RCK absolvēšanas? 

Vairums absolventu par studiju programmu izsakās ļoti pozitīvi. Ir arī vairāki 

vērā ņemami ierosinājumi. Piemēram, daži iesaka vairāk uzmanības pievērst tehniskā 

projekta dokumentācijas noformējumam un to izskatīšanai, uzmanību pievērst 

tāmēšanas programmām, likumdošanas normatīviem, lai uzlabotu zināšanu kvalitāti 

skatēs darbus aizstāvēt pie docētāju komisijas. Minētie priekšlikumi ir ņemti vērā. 

5.3. Studējošo līdzdalība studiju procesa pilnveidošanā 

Studējošie līdzdarbojas studiju procesa pilnveidošanā caur studentu 

pašpārvaldi, deleģē savus pārstāvjus koledžas Padomē, Stipendiju komisijā un 

Revīzijas komisijā. 

Studenti piedalās aptaujās, diskusijās un vērtē studiju procesu, organizē 

informatīvos, sporta un atpūtas pasākumus. Sadarbojās ar citām koledžām un 

augstskolām, piedalījās LLU organizētajā pasākumā – „Solis tuvāk”. 

Studentiem ir iespējams nodarboties ar sportu dažādās sekcijās; volejbola, 

basketbola, galda tenisa, var izmantot trenažieru zāli. Ik gadu notiek sporta spēles 

starp Rīgas Celtniecības koledžu, Kotkan ammatillinen Koulutuskeskus (Somija), 

Tallina tehnikakorgkool (Igaunija) un Vilniaus Statybos ir Dizaino kolegija (Lietuva). 

Aktīvākie studenti piedalās deju kolektīvā „Austris”, korī „Spāre”, vokāli – 

instrumentālajā ansamblī „Posms”, foto pulciņā. 

6. Akadēmiskais personāls 

6.1. Sadalījums pēc akadēmiskās kvalifikācijas 

Kvalifikācija Skaits % 

Docenti 8 26 

Lektori 19 61 

Asistenti 4 13 

6.1.tabula 

.. 

75

Kopā 31 100 

. zīm. 

6.1.att. Sadalījums pēc akadēmiskās kvalifikācijas 

Sadalījums pēc akadēmiskā grāda 

Izglītība Skaits 

Augstākā izglītība 31 

Maģistra grāds 10 

Bakalaura grāds 6 

bakalaura grāds 

maģistra grāds 

augstākā izglītība 

Asistenti 4 

13% 

Lektori 19 

61% 

6 

10 

Docenti 8 

26% 

6.2.tabula 

31 

0 5 10 15 20 25 30 35 

6.2.att. Sadalījums pēc akadēmiskā grāda 

76

6.2. Sadalījums pēc vecuma 

6.3.tabula 

Vecums Skaits % 

Līdz 30 gadiem iesk. - 0 

31-40 3 10 

41-50 2 6 

51-60 12 39 

Virs 60 14 45 

Kopā 31 100% 

50 

40 

30 

20 

10 

0 

0 3 2 12 14 

līdz 30 

gadiem 

31-40 41-50 51-60 virs 60 

% 0 10 6 39 45 

6.3.att. Sadalījums pēc vecuma 

Vidējais akadēmiskā personāla vecums – 58 gadi. 

Pamatdarbā nodarbināto mācībspēku skaits atskaites periodā ir 31. Lekcijas 

lasa arī augsti kvalificēti speciālisti, kuri strādā amatu savietošanas kārtībā. Pašlaik 

trīs, bet to skaits mainās. Arhitektūras studiju programmā 28 no akadēmiskā personāla 

ir vēlēti. 

Nr. 

p.k. 

Vārds, uzvārds 

1. Ilga Akermane 

2. Arvīds Bernhards 

Akadēmiskā personāla saraksts 

Kvalifikācija, 

akadēmiskais grāds 

Ceļu inženieris 

Mg.paed. 

Inženieris-celtnieks 

Mg.paed. 

Amats 

Docente 

Ievēlēts 

Docents 

Ievēlēts 

6.4.tabu 

la 

Pasniedzamie studiju 

kursi 

Ģeodēzija, 

labiekārtošana un 

transports 

Rekonstrukcija, 

likumdošana, vides 

aizsardzība, būvd. tehn. 

un org. 

77

3. Zigurds Eglītis 

4. Gaļina Praude 

5. Inese Reitāle 

6. Sandra Sviķe 

7. Guntars Vagners 

8. 

Nataļja van 

Gejeka 

9. Gertrude Beitāne 

Inženieris-mehāniķis 

Mg.paed. 

Siltumenerģētiķis 

Mg.paed. 

Arhitekts 

Mg.paed. 

Inženieris-ķīmiķistehnologs 

Mg.paed. 

Mākslinieks-tēlniekspedagogs 

Mg.paed. 

10. Ivars Bumbiers Arhitekts 

11. Anda Cimdiņa 

12. Aiva Dreimane 

13. Valentīna 

Hričikova 

14. Ludmila Jeršova 

15. Jeļena Kališenko 

16. Aldona 

Kleinberga 

17. Māris Liepiņš 

Inženieris-celtniekstehnologs 

Mg.paed. 

Mācās doktorantūrā 

Filozofijas un sabiedrības 

mācības pasniedzējs, 

sociologs 

Fiziķis 

Mg.math. 

Inženieris-celtnieks, 

dizainere 

Mācās maģistrantūrā 

Inženieris-mehāniķis 

Inženieriselektrotehniķis, 

Mg.paed. 

Filologs-pasniedzējstulks 

angļu valodā 

Dekoratīvās mākslas 

māksliniece 

Inženieriselektromehāniķis 

18. Jānis Niedre Inženieris-celtnieks 

19. 

Tatjana Ozola 

20. Gundega Pelše 

21. Andris Selga Arhitekts 

22. Velta Straustiņa 

Angļu valodas skolotāja 

Inženieris-ekonomists 

Bc.oec. 

Mākslinieks – 

konstruktors 

Docents 

Ievēlēts 

Docente 

Ievēlēts 

Docente 

Ievēlēts 

Tēlotāja ģeometrija 

Ēku inženiertīkli 

Arh. projektēšana, ēku 

daļas un mezgli, arh. 

telpiskās vides proj., 

ārtelpu detaļiekārtas 

Docente 

Ievēlēts Būvķīmija 

Docents 

Ievēlēts 

Zīmēšana, veidošana, 

krāsu mācība, tektonika, 

maketēšana 

Docente 

Ievēlēts Būvkonstrukcijas 

Lektore 

Ievēlēts 

Lektors 

Ievēlēts 

Lektore 

Ievēlēts 

Lektore 

Ievēlēts 

Lektore 

Ievēlēts 

Profesionālā 

komunikācija, sociālās 

attīstības modeļi, tiesību 

pamati 

Arhitektūras projektēšana 

Augstākā matemātika 

Arh. projektēšana, 

modernā arhitektūra, 

uzmērīšana 

Būvmehānika 

Lektore 

Ievēlēts Datorprojektēšana 

Lektore 

Ievēlēts 

Lektore 

Ievēlēts 

Angļu valoda 

Interjera projektēšana, 

ēku tipoloģija, ārtelpu 

detaļiekārtas, arh. telp. 

vides proj., maketēšana 

Lektors 

Ievēlēts Būvfizika 

Lektors Būvdarbu tehn. un org., 

Ievēlēts darba aizsardzība 

Lektore 

Ievēlēts 

Lektore 

Ievēlēts 

Lektors 

Uz laiku 

pieņemts 

Lektore 

Ievēlēts 

Angļu valoda 

Būvekonomika, 

uzņēmējdarbība 

Pilsētbūvniecības pamati, 

teritoriju plānošanas 

pamati 

Mākslas, arhitektūras 

vēsture 

78

23. Rūta Vanaga 

24. Tatjana 

Vasiļčenko 

25. Ineta Veismane 

26. Ināra Visnievska 

27. Jānis Zicāns 

28. Brigita Kabuce 

29. Ligita Rožlapa 

Inženieris-celtniekstehnologs 

Inženieris-celtnieks 

Bc.sc.ing. 

Bc.philol. 

Mācās maģistrantūrā 

Mākslinieks- gleznotājspedagogs 

Sporta un veselības 

izglītības skolotājs 

Bc.paed. 

Filologs, vācu valodas 

pasniedzēja 

Inženieris-ķīmiķistehnologs 

30. Marina Ruhmane Bc.sc.ing. 

31. Uldis Timpers 

Bc. datorvadībā un 

datorzinātnē 

Lektore 

Ievēlēts Būvkonstrukcijas 

Lektore Būvekonomika, 

Ievēlēts uzņēmējdarbība 

Lektore 

Ievēlēts 

Angļu valoda 

Lektore 

Ievēlēts 

Zīmēšana, gleznošana 

Lektors 

Ievēlēts 

Asistente 

Uz laiku 

pieņemts 

Asistente 

Ievēlēts 

Asistente 

Uz laiku 

pieņemts 

Sports 

Vācu valoda 

Arh. materiālmācība 

Datorprojektēšana 

Asistents 

Ievēlēts Datorprojektēšana 

6.3. Akadēmiskā personāla kvalifikācijas celšana 

Pasniedzēji savu kvalifikāciju pilnveido dažādi : 

• apmeklējot kursus; 

• piedaloties savu kolēģu vadītajās nodarbībās; 

• sadarbojoties ar kolēģiem citās mācību iestādēs; 

• piedaloties starptautiskos projektos un semināros Latvijā un ārvalstīs; 

• gatavojot lekciju kursus un metodiskos materiālus. 

Divi pasniedzēji mācās pedagoģijas maģistrantūrā, deviņi ir ieguvuši 

pedagoģijas maģistra grādu, vienam ir maģistra grāds specialitātē, viens mācās 

doktorantūrā. 

Koledžas pasniedzēji daudz strādā pie metodiskā darba pilnveidošanas. Tiek 

aktualizētas studiju kursu programmas un prakšu atskaites, izstrādāti pārbaudes un 

patstāvīgie darbi. 

Pasniedzēji apmeklējuši celtniecības firmu organizētos profesionālos 

seminārus: „“Aeroc” gāzbetons Latvijā”, „Somijas Būvniecības tehnoloģijas”, 

„Būvkonstrukciju datorprojektēšana”, firmas „Knauf” organizētie semināri, „Ēku 

energoefektivitātes un A klases komforta kritēriju nodrošināšana ar keramikas 

būvmateriāliem”, „Waterproofing in monolithic concreting”, SIA Artiva organizētais 

seminārs par siltumizolācijas materiāliem un energoefektivitāti, seminārs par FIBO 

materiāliem, seminārs par SIA Lode materiāliem, “Būvniecība klimata maiņas 

apstākļos”, „Būvtehniskā ugunsaizsardzība”, semināru ciklu par Eirokodeksa 

standartu piemērošanu būvkonstrukciju projektēšanā, „Datorgrafika māksliniekiem”, 

„Vides zinātne un izglītība Latvijā un Eiropā”, „Tāmēšanas sistēma būvniecībā”, 

„Teritoriālā plānošana”, „The Atlas Akademy of Skills”. Pedagoģiskās meistarības 

seminārus: „Pozitīvas attieksmes veidošana”, „Mākslas terapija stresa mazināšanai”, 

„Emocijas, darbs ar tām”, „Patstāvīgas mācīšanās veicināšanas praktiskie paņēmieni, 

„Mediācija kā domstarpību risinājuma veids”, „Mācību metodes un to pielietošana”, 

79

„No Lielvārdes jostas līdz mūsdienu dizainam”, „Bilingvālo mācību kursi”, „Sociālā 

vide un personības socializācija”, „Pedagoģiskā saskarsme, pedagoģija, ētika”, 

„Psiholoģija teorijā un praksē”, „Basic course of positive psyhoterapy”, „Informācijas 

tehnoloģiju izmantošana mācību procesā”, „Māksla terapija stresa mazināšanai”, 

„AutoCad 2007 Essentials Training”, „Datortestēšanas principi un datortestu 

veidošana”, „Windows XP Professional administrēšana”, „WWW lapu veidošanas 

pamati”, „Micrsoft Windows Server 2003 vides plānošana, ieviešana un uzturēšana”, 

”Grundfos sūkņi, kontrole un komunikācija komerciālo ēku sektorā”. 

Vairāki docētāji apmeklēja seminārus, kas saistīti ar karjeras attīstības atbalsta 

pasākumiem koledžas studentu konkurētspējas veicināšanai. Savukārt koledžas 

administratīvā personāla pārstāvji apmeklēja seminārus, kas saistīti ar augstākās 

izglītības kvalitātes nodrošināšanu: „Boloņas procesa īstenošana”, „Izglītības 

mobilitāte – iespēja ikvienam”, „Kvalifikāciju apliecinoša dokumenta pielikuma un 

kredītpunktu sistēma profesionālajā izglītībā”, „Studentu prakses organizēšana un 

kvalitāte Erasmus programmā”, „Jaunās tehnoloģijas izglītībā”, „Erasmus Mundus 

programmas prasības”, „Mobilitāšu profesionālā vadība Latvijas augstākajā izglītībā”, 

„Boloņas process gadu pirms pirmās fāzes noslēguma”, „Europass mobilitātes 

apliecinājums un elektroniskā menedžmenta sistēma”, „Erasmus student placements 

in the Baltic countries”. 

Divi būvmateriālu pasniedzēji apmeklēja būvmateriālu izstādi „Bautec” 

Berlīnē. 

Vairāki pasniedzēji ir piedalījušies ar referātiem RUK, RTK un RCK 

zinātniskajās konferencēs. 

Desmit pasniedzēji mācās angļu valodas kursos RCK, viens vācu valodas 

kursos Gētes institūtā Rīgā. 

23 pasniedzēji ir apguvuši profesionālās pilnveides programmu LLU un 

ieguvuši sertifikātu programmā „Augstskolu didaktika”, 12 pasniedzēji ir ieguvuši 

sertifikātu programmā „Inovācijas augstskolas didaktikā”. 

7. Finansēšanas avoti un infrastruktūras nodrošinājums 

Koledžas studiju un pētnieciskā darba veikšanai tiek izmantoti dažādi 

finansēšanas avoti: 

• valsts budžeta finansējums studiju procesam; 

• finansējums no fizisko un juridisko personu iemaksām (pilna laika 

maksas studentiem); 

• finansējums zinātniskās darbības attīstības nodrošinājumam; 

• fizisko un juridisko personu ziedojumi; 

• ERAF, KPFI, ESF, Eiropas mūžizglītības programmu (Erasmus, 

Leonardo da Vinci, Comenius) līdzekļi 

No valsts budžeta finansējamo studiju vietu skaits 2010.gadā Arhitektūras 

studiju programmā bija 69. 

Arhitektūras programmas studiju vietas bāzes izmaksas 2010.gadam 937.09 

lati (atbilstoši MK not. Nr. 994), studiju vietas sociālā nodrošinājuma izmaksas 

2011.gadā ir 106.00 lati. 

2010./2011. akadēmiskajā gadā noteiktā studiju maksa ir 700 Lati. 

Studiju procesa nodrošināšanai tiek izmantotas piecas datorklases ar 60 darba 

vietām, būtiski uzlabots datorklašu tehniskais aprīkojums. 

80

Ja 2002.gadā bija 48 datori ar Pentium I, Pentium II un 486 procesoriem, tad 

2011.gadā, telpās, kurās notiek arhitektūras programmas studijas: 

105.aud. – 12 datori ar AMD Athlon 1700 + procesoru un 17” CRT monitori 

219.aud. – 12 datori ar Intel Celeron D procesoru un 17” LCD monitori 

226.aud. – 12 datori ar Intel Celeron 533 procesoru un 17” CRT monitori 

319.aud. – 12 datori ar Intel Celeron D procesoru un 17” CRT monitori 

306.aud. – 12 datori ar Intel Celeron 533 procesoru un 17” CRT monitori 

Visās datorklasēs ir videoprojektori, printeri, skaneri un ploteri rasējumu A1 

formāta izdrukāšanai. 

Studiju procesa nodrošināšanai tiek izmantotas licencētas operētājsistēmas un 

programmas. 

Nr. 

p.k. 

Programmatūras nosaukums 

7.1.tabula 

Licenču skaits 

1. Operētājsistēma Windows Professional 2000 20 

2. Operētājsistēma Windows Professional server 1 

3. Operētājsistēma Windows 7 Professional 60 

4. Operētājsistēma Windows XP home 6 

5. Operētājsistēma Windows 2003, 2008 server 1 

6. Operētājsistēma Windows Vista 1 

7. AutoCAD 2010 26 

8. Architectural desktop 3.3 1 

9. Office XP Professional 5 

10. Office Professional 2003 5 

11. eBIK 1 

12. Adobe Photoshop CS 2 9.0 1 

13. Adobe Ilustrator CS 2 12.0 1 

14. ArchiCAD 8.1 1 

15. ESET NOD 32 Antivirus 30 

16. Office Profesional Plus 2007 5 

Mācībspēki studiju procesā izmanto 18 datorus, administrācija 20 datorus. 

Būvkonstrukciju, būvtehnoloģijas, arhitektūras projektēšanas, būvmateriālu, 

augstākās matemātikas un arhitektūras vēstures kabinetos ir videoprojektori. 

Studiju procesa nodrošināšanai un uzlabošanai atskaites periodā ir iegādāti: 

• Būvķīmijas un būvmateriālu kabinetos – jauni kodoskopi 

• Būvmateriālu kabinetā – televizors ar DVD un videopleijeriem 

• Semināru telpā uzstādīta interaktīvā, skārienjūtīgā tāfele ar videoprojektoru 

(206. kab.) 

• Būvkonstrukciju kabinetā nodrošināta iespēja uzsākt jauno Eiropas standartu 

pielietošanu būvkonstrukciju aprēķinos – uzstādīts videoprojektors un 

pieslēgta auditorija INTERNETAM 

• Iekārtota un aprīkota ar modernu aparatūru fotolaboratorija (datorprogrammas, 

printeris, digitālais fotoaparāts) 

81

• Ģeodēzijas kabinetam iegādāti jauni optiskie teodolīti, optiskie nivelieri, 

lāzeru līmeņrāži, slīpuma noteicējs, elektroniskie trodolīti, planimetri, tālmēri, 

datu savācējs, kompass inklinomētrs, elektroniskais teodolīts, līniju lāzers. 

• Būvfizikas kabinetam – koka mitruma digitālais mērītājs Testo 605-H1, 

multimetrs 

• Būvmateriālu laboratorijai – būvmateriālu mitruma mērītājs Greisinger GMI- 

15, betona pārbaudes formas, elektroniskie svari, cementa pārbaudes aparāts, 

sieti, penetrometrs 

• Augstākās matemātikas kabinetā uzstādīta interaktīvā tāfele, kas pieslēgta 

videoprojektoram un savienota ar Acer portatīvo datoru. 

• Arhitektūras vēstures kabinetam - videokamera 

• Iegādāti kodoskopi – inženierģeoloģijas, augstākās matemātikas, būvgrafikas, 

arhitektūras vēstures, būvtehnoloģijas studiju auditorijās 

• Inženiertīklu kabinetam – skaņas mērīšanas iekārta ar sensoriem, cauruļu 

berzes pārbaudes stends, ROTH silto grīdu stends, balansēšanas iekārta, 

izplūdes gāzu analizators, centrālās apkures regulēšanas mācību stends, 

centrifūgas ventilēšanas pārbaudes stends, šķidrā un gāzes kurināmā degļu 

pārbaudes stends, sērij un paralēlsūkņu stends, WOLF KETA katls HU2-0, 

VIEGA ūdensvada � materiālu stends,Oxymeter AQUA-OXY, digitāls 

temperatūras un mitruma mērītājs 

• Koledžā un dienesta viesnīcā ir bezvadu internets. 

8. Pašnovērtējums – SVID analīze 

Studiju programmas un tās realizācijas stipro un vājo vietu vērtējums parādīts 

8.1.tabulā. 

8.1. 

tab 

ula 

Stiprās vietas Vājās vietas 

Studenti: 

Studenti: 

- cēlies mūsu koledžas izglītības prestižs 

(nepārtraukts labu speciālistu 

- nav gatavi patstāvīgi mācīties un strādāt 

pieprasījums), darba tirgus atpazīst RCK projektu darbu 

studentus un absolventus 

- vājās svešvalodu zināšanas 

- labi tiek novērtēta praktikantu un - strādā studiju laikā vai pēc prakses paliek 

absolventu profesionālā sagatavotība strādāt prakses vietās un pazeminās 

- izveidojusies atgriezeniskā saite ar darba lekciju apmeklējums 

devējiem (studentu prakses notiek - samazinās vidusskolu absolventu skaits 

arhitektu birojos un firmās) 

- veidojas atskaitīto studentu skaits, jo 

- uzlabojusies studiju programmas darba studenti nav gatavi savienot studijas ar 

vide 

darbu 

- profesionāļu vidū radusies izpratne par - vāja studentu sagatavotība vidusskolā: 

koledžas kā augstākās profesionālās 

zemas zināšanas eksaktajos priekšmetos 

izglītības veidu un vietu nozarē 

- pasliktinājušies studentu materiālie, 

- uzlabojies studiju programmas 

nodrošinājums ar datortehniku, 

sociālie dzīves apstākļi 

82

prezentācijas aparatūru, literatūru 

- sadarbība ar būvfirmām un būvmateriālu 

ražotājfirmām PBLC, KNAUF, 

ColumbiaKivi, Silka u.c. 

- izglītība + profesija (3 gados iegūst 

1.līmeņa profesionālo augstāko izglītību) 

- studenti ir apmierināti ar izvēli studēt 


Studiju process: 

- koledžas izglītība dod iespēju turpināt 

studijas augstākā pakāpē saskaņotā 

programmā EKA, RTU,VIA. 

- programma kopumā atbilst Eiropas 

koledžu prasībām, kurās ir tendence pāriet 

uz problēmorientētu izglītību 

- regulāra studentu ieteikumu un vēlmju 

analīze 

- studiju programmas saturs un organizācija 

tiek regulāri apspriests un koriģēts 

- koledža atrodas Rīgas centrā, ērta 

satiksme 

- ir dienesta viesnīca 

- ir budžeta vietas 

- ir iespējas dažādām ārpusstudiju 

aktivitātēm 

- realizē uz studentu orientētu izglītību 

- paplašinās ārzemju sakari 

- noslēgti 3 Bilateral Agreement par 

studentu apmaiņu ar VIA University 

College – Denmark, Viļņas Tehnoloģiju 

un dizaina koledžu, Sofijas profesionālo 

būvniecības augstskolu Erasmus 

programmas ietvaros 

- noslēgts līgums par dubultā diploma 

iegūšanu ar VIA University college 

Denmark 

- 2008.gadā ir saņemta paplašinātā Erasmus 

University Charter (EUC) Nr. 247087-IC-1- 

2008-1-LV-ERASMUS-EUCX-1, 

ERASMUS ID Code LV RIGA40. Tās 

termiņš ir 2013./2014. akadēmiskais gads. 

Akadēmiskais personāls: 

- labas, koleģiālas attiecības starp 

akadēmisko personālu un studentiem 

- pietiekami motivēts un profesionāli 

kvalificēts personāls 

- uzlabojusies akadēmiskā personāla 

sadarbība ar citu augstskolu un koledžu 

pasniedzējiem 

Studiju process: 

- nepilnīgi strādā integrācijas princips 

- pirmajos divos gados ļoti intensīvs 

studiju kurss 

- nepietiekams valsts finansējums 

materiāli-tehniskās bāzes regulārai 

atjaunošanai 

- nepietiekoši pamatota un skaidra 

izglītības politika par koledžu vietu 

augstākās izglītības sistēmā 

- arhitektu biroji lēni, bet iesaistās 

izglītības darbā 

- neliels apmaiņas projektu skaits ar 

ārzemju augstskolām 

Akadēmiskais personāls: 

- liels vidējais pasniedzēju vecums 

- grūti atkāpties no mūža pieredzes-māca, 

nevis panāk mācīšanos 

- pasniedzēju lielais noslogojums 

83

Secinājumi: 

Galvenie studiju programmas pozitīvie izaugsmes rādītāji salīdzinot ar 2005. gadu ir : 

• zinātniskās darbības projektu īstenošana; 

• zinātnisko konferenču organizēšana un dalība tajās; 

• studentu apmaiņa Erasmus programmas ietvaros (līgumi ar trim ārvalstu 

augstskolām); 

• 2008.gadā ir saņemta paplašinātā Erasmus University Charter (EUC) Nr. 

247087-IC-1-2008- 1-LV-ERASMUS-EUCX-1, ERASMUS ID Code LV 

RIGA40. Tās termiņš ir 2013./2014. akadēmiskais gads. 

• Noslēgts Bilateral Egreement par studentu apmaiņu ar VIA University College 

– Denmark un dubultā diploma iegūšanu, izpildot abu pušu pŗasības. 

9. Studiju programmas attīstības plāns 

Darba kvalitātes uzlabošanai jāveic sekojošais: 

- organizēt regulāras aptaujas studentu, pasniedzēju, darba devēju un absolventu 

vidū; 

- apzināt darba tirgus un darba devēju prasības; 

- turpināt un pilnveidot sadarbību ar darba devējiem, aicinot recenzēt un vadīt 

diplomprojektus; 

- aktivizēt arhitektus un arhitektu birojus sadarbībai ar koledžu dažādās jomās; 

- atsevišķus studiju kursus elastīgi koriģēt atbilstoši darba tirgus prasībām; 

- eirokodeksu aktivizēšana studiju procesā; 

- turpināt izstrādāt jaunus metodiskos materiālus; 

- apmācības procesa optimizācijai un pilnveidošanai studiju kursos meklēt iespējas 

iegādāties programmnodrošinājumu būvmehānikā, būvkonstrukcijās, arhitektūras 

un interjera projektēšanā; 

- turpināt veidot studiju programmas absolventu tālākās karjeras datu bāzi; 

- turpināt rakstīt pieteikumus starptautiskos ESF finansētos projektos; 

- regulāri pārskatīt reklāmas un informatīvos materiālus, popularizēt koledžu un 

iespējas studēt šajā programmā, tādejādi palielinot studētgribētāju skaitu un 

uzlabotu kvalitāti studējošo vidū; 

- meklēt iespējas iesaistīt gados jaunus mācībspēkus un praktiķus studiju procesā, 

ievērojot pēctecības principu. 

- vairot RCK atpazīstamību caur zinātniski-populārām, profesionālām publikācijām 

presē, zinātniskajos žurnālos u.c. 

- apzināt vieslektorus un organizēt vieslekcijas, turpināt piesaistīt radošus 

speciālistus lekciju un semināru novadīšanai; 

- veikt akadēmiskā personāla darba kvalitātes pētījumus, pilnveidot novērtēšanas 

kritērijus 

- sekmēt pasniedzēju piedalīšanos konferencēs un semināros Latvijā un ārzemēs; 

- atbalstīt akadēmiskā personāla studijas maģistrantūrā un doktorantūrā, 

profesionālās pilnveides programmās, semināros un kursos; 

- izstrādāt akadēmiskā personāla tālākizglītošanās un kvalifikācijas paaugstināšanas 

plānu; 

- rosināt studentus un pasniedzējus apgūt svešvalodas; 

- turpināt meklēt jaunus partnerus ārzemēs, Erasmus un Tempus programmās; 

- pilnveidot metodiskos un lekciju materiālus, ievietojot tos koledžas mājas lapā; 

- uzlabot zinātniski pētniecisko darbu koledžā, organizējot zinātniskās konferences 

84

- īstenot zinātniskās darbības attīstības projektus; 

- pieteikšanās iespējas studijām, mācoties vidusskolā 

- panākt, lai prakses vadītāji no prakses vietām piedalītos prakses atskaites 

aizstāvēšanā; 

- saskaņot studiju programmas studentu apmaiņai Eiropas valstu profesionālajās 

augstskolās un koledžās Erasmus programmas ietvaros; 

- sagatavot atsevišķus lekciju kursus angļu valodā (arhitektūras projektēšana, 

ekonomika, būvkonstrukcijas); 

- lekciju nolasīšanai, praktisko darbu un semināru novadīšanai uzaicināt lektorus no 

ārvalstīm; 

- pilnveidot un padziļināt studentu grupu darbu; 

- veikt pasākumus studentu nodarbību apmeklējuma uzlabošanai. 

RCK direktora vietniece Apstiprināts 

studiju un pētniecības darbā RCK Padomes 

sēdē 

S.Sviķe 17.06.2011. 

85

ARHITEKTŪRA - RCK LV

Create successful ePaper yourself

Delete template?

Save as template?