13.12.2012 Views

Materiāls/ brošūra "Sapnis par debesīm" - VATP

Materiāls/ brošūra "Sapnis par debesīm" - VATP

Materiāls/ brošūra "Sapnis par debesīm" - VATP

SHOW MORE
SHOW LESS

Create successful ePaper yourself

Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.

Odilons Redons „Ikara kritiens”<br />

<strong>Sapnis</strong> <strong>par</strong> debesī m<br />

Eva Aleksandra Šulte<br />

Konkursam „Mums pieder debesis 2012”


<strong>Sapnis</strong> <strong>par</strong> debesīm.<br />

Jau no neatminamiem laikiem cilvēks sapņodams pacēla<br />

acis pret debesīm un iedomājās sevi lidojam līdzīgi kā putnam<br />

ar plaši izplestiem spārniem tuvāk zvaigznēm, tuvāk saulei,<br />

tuvāk sapņiem....<br />

Domas <strong>par</strong> debesu valstību un tās iemītniekiem cilvēcei<br />

ir radušās jau sen. Debesīs ir apmetušies uz dzīvi gan Dievi<br />

(sākot jau no varenā Zeva, kurš sēž tronī un ir apbruņojies ar<br />

zibeņu bultām valda pār visu pasauli), gan bez grēka esošie<br />

cilvēki pēc nāves nonāk kaut kur debesīs, gan dažādas<br />

mistiskas, citplanētiskas būtnes.<br />

Vienmēr cilvēkus ir vilinājis viss nezināmais, un<br />

vienmēr cilvēks ir tiecies uzzināt un izzināt noslēpumus. Ja<br />

tas nav iespējams, cilvēki sapņo un rada savas pasakas, lai<br />

tādejādi kaut vai nedaudz pietuvotos savai sapņu valstībai –<br />

Debesīm. Ceļi uz debesīm ir dažādi. Tie atsķiras pēc cilvēka<br />

uzskatiem <strong>par</strong> to, cik tālu no Zemes atrodas dažādi debesu<br />

ķermeņi – planētas, zvaigznes, un līdz ar to atšķiras arī<br />

ceļojumam izmantotie palīglīdzekļi.<br />

Tuvāk <strong>par</strong> dažiem no sastopamajiem ceļošanas veidiem:<br />

Viens no veidiem kā tikt augstāk un līdz ar to tuvāk<br />

dažādām planētām un to pavadoņiem - ir vienkārši jāatrod<br />

kaut kas pa ko var uzrāpties. Daudzu tautu pasakas un mīti<br />

atklāj, ka tās varētu būt milzu trepes (kāpnes), vai varavīksnes<br />

ceļš, zirnekļa tīkls, garā pupa vai zelta ābele ar saviem<br />

kuplajiem zariem, kuri sniedzas līdz pat debesīm. Uzkāpšana<br />

debesīs tiek aprakstīta arī Bībelē, stāstot <strong>par</strong> Jēkaba kāpnēm.<br />

Izaugusī līdz Mēnesim, turku pupa kalpo <strong>par</strong> kāpnēm<br />

baronam Minhauzenam.<br />

2


Šādā veidā varētu būt tik viegli uzrāpties debesīs un<br />

sasniegt iecerēto mērķi!<br />

3<br />

Jēkaba kāpnes<br />

Viljams Bleiks, 18.gs.<br />

Mūsdienās, mērķis būt tuvāk debesīm tiek realizēts ceļot<br />

arvien augstākus un augstākus namus - debesskrāpjus.<br />

Foto: Scanpix/AP<br />

Augstākais debesskrāpis<br />

pasaulē — 828 metri.<br />

Dubaija, Apvienotie Arābu<br />

Emirāti.<br />

Ļoti iespējams, ka šeit minētais debesskrāpja augstums jau<br />

ir pārspēts, jo cilvēks arvien vairāk tiecas augstāk debesīs.<br />

Otrs veids kā iekarot debesis, aizceļot uz Mēnesi vai kādu<br />

citu planētu, ir aizgūts vērojot putnus. Viņu apbrīnojamais<br />

lidojums plaši izplestajos spārnos majestātiski laižoties arvien<br />

tālāk un tālāk – pretī kaut kam nezināmam un skaistam,<br />

apciemojot visus debess nostūrus, ir radījis cilvēkos sapni <strong>par</strong><br />

spārniem.


Dažādos laikos un dažādiem autoriem ir radušās<br />

atšķirīgas versijas, <strong>par</strong> to, kā cilvēks var iegūt spārnus:<br />

1) Cik labi būtu, ja varētu uzsēsties virsū kādam<br />

milzīgam putnam un tas mūs aiztransportētu uz jebkuru,<br />

pat vistālāko zvaigzni vai planētu! Tas varētu būt milzu<br />

ērglis vai gulbis, vai arī kāds mistisks, brīnumains,<br />

nezināmas sugas putns! Piemēram, kā minēts „Eposā <strong>par</strong><br />

Gilgamešu” – Etana lidojums ar ērgli (vien viena<br />

nelaime, ērglis nevēlas klausīt Etana pavēles, kas galu<br />

galā noved pie ceļotāja nāves!). Citu varoņu lidojumi uz<br />

putnu mugurām beidzas veiksmīgāk, līdz ar to radod<br />

iemeslu mākslīgi izveidot kaut ko līdzīgu putnam un<br />

pacelties debesīs.<br />

4<br />

Viktors Koroļkovs<br />

„Slāvu glezniecība”<br />

Mūsdienās līdzīgi putniem debesīs paceļas lielākas<br />

un mazākas lidmašīnas, ar saviem spārniem laužot<br />

debesīs ceļus.<br />

Pirmie „debess putnu” prototipi tika aprakstīti jau<br />

ļoti sen. Jau Leonardo da Vinči zīmēja lidojošās mašīnas<br />

skices, kurās bija attēloti stārni, kuri kustas, līdzīgi kā<br />

tas ir putniem.


5<br />

Leonardo da Vinči<br />

Lidojošās mašīnas dizains<br />

Idejas <strong>par</strong> mašīnām ar kustīgajiem spārniem tika<br />

realizētas dzīvē, un tā tika radīts ornitopters (gaisa kuģus<br />

ar kustīgiem spārniem dēvē <strong>par</strong> ornitopteriem).<br />

Autors Natans Čronisters<br />

(Nathan Chronister)<br />

Un protams, neviens mūsdienu cilvēks nevar<br />

iedomāties ērtāku ceļošanas veidu kā ceļot ar lidmašīnu.<br />

Cik tas tagad ir vienkārši – nopērc biļeti, iekāp<br />

lidmašīnā, un pēc kāda noteikta laika tu jau būsi<br />

vairākus tūkstošus kilometrus attālajās pilsētās! Un pie<br />

tam lidmašīnas lido tur, kur mēs tām liekam lidot, nevis<br />

kā Etana ērglis – dara, kas pašam tīk!<br />

Lidmašīna ir aerodinamiskas<br />

formas gaisa kuģis, kas ir<br />

smagāks <strong>par</strong> gaisu,<br />

nekustīgiem spārniem. Tā spēj<br />

pārvietoties atmosfērā ar lielu<br />

ātrumu, izmantojot spārnu<br />

cēlējspēku, lai noturētos gaisā.<br />

Atšķirībā no planieriem,<br />

lidmašīnām ir dzinēji.


2) Spārni var izaugt kā Dievu pateicība <strong>par</strong> labiem<br />

darbiem vai arī spārnus var pagatavot pats. Līdzīgi kā<br />

mītā <strong>par</strong> Dedalu un Ikaru – spārnus var pagatavot no<br />

putnu spalvām un vaska. Bet diemžēl, pēc Ikara<br />

neveiksmīgās pieredzes (spārni tuvojoties karstajai saulei<br />

izkusa un Ikars gāja bojā, iekrītot jūrā), mēs droši varam<br />

apgalvot, ka vasks, kā izejmateriāls spārnu pagatavošanai<br />

nekam neder, jo tas vienkārši izkūst. Tatad, jāizmanto<br />

citi materiāli. Spārnus var „aizņemties” no putniem, kā<br />

to izdarīja satīriķa Lukiāna aprakstītais Menips: vienu<br />

spārnu paņēma no ērgļa, otru no vanaga; vai arī tos<br />

jāizgatavo no citiem, izturīgākiem materiāliem.<br />

Šis notikums ir attēlots arī<br />

Ausekļa Baušķenieka gleznā.<br />

6<br />

Teika <strong>par</strong> Priekules Ikaru<br />

stāsta, ka 17. gs. otrajā pusē<br />

Priekules kalējs ar paša<br />

izgatavotiem spārniem<br />

(piestiprinājis sev lielus<br />

audekla spārnus, bet pie<br />

krūtīm – mazu kastīti, kas tos<br />

saturējusi) no Priekules<br />

baznīcas torņa izdarījis<br />

Latvijā pirmo lidojuma<br />

mēģinājumu.<br />

Tautas atmiņā saglabājies<br />

nostāsts <strong>par</strong> varoni, kas gribēja<br />

jau toreiz sākt piepildīt<br />

cilvēces mūžseno sapni - lidot.<br />

Mūsdienās cilvēki arī šo debesu iekarošanas veidu<br />

nav atstājuši bez ievērības. Ir radīti savdabīgi putnu<br />

spārnu prototipi, ar kuru palīdzību ir iespējams lidot.<br />

Un, galvenais, ar šiem spārniem var lidod un tie<br />

neizkūst!<br />

nevar!<br />

Diemžēl jāpiebilst, ka ar tiem līdz Saulei aizlidot


7<br />

Deltaplāns ir <strong>par</strong> gaisu smagāks<br />

vienvietīgs bezmotora lida<strong>par</strong>āts<br />

(planieris), ar elastīgu<br />

trijstūrveida spārnu. Deltaplāna<br />

konstrukcija sastāv no metāla<br />

cauruļu karkasa, sintētiska<br />

auduma pārvalka un iekares<br />

pilotam, kas deltaplānu vada<br />

ar ķermeni.<br />

Trešais veids: ceļojums gaisa balonā, piemēram, uz<br />

Mēnesi, kā tas aprakstīts Edgara Po stāstā „Kāda Hansa Pfāla<br />

brīnumainie piedzīvojumi”. Ceļojot ar gaisa balonu, ir<br />

iespējams doties ne tikai uz Mēnesi, bet arī uz citām tuvākām<br />

un tālākām planētām un to pavadoņiem – <strong>par</strong> to var izlasīt<br />

arī franču fantastu Ž. la Forsa un A. Graviņji romānā „Krievu<br />

zinātnieka neticamie piedzīvojumi”.<br />

Diemžēl gaisa balons, kā ceļošanas līdzeklis mūsdienās<br />

tiek izmantots samērā reti, un arī <strong>par</strong> ceļojumiem uz citām<br />

planētām, izmantojot gaisa balonu, nav dzirdēts. Atliek vien<br />

lasīt fantastu darbus un sapņot <strong>par</strong> to kādreizēju realizāciju<br />

nākotnē.<br />

Gaisa balona komplekts sastāv<br />

no apvalka, lidgroza, degļiem<br />

un propāna tilpnēm. Gaisa<br />

balonu lidošanas<br />

pamatprincips: silts gaiss ir<br />

vieglāks <strong>par</strong> aukstu un tas<br />

ceļas augšup. Pie noteiktas<br />

temperatūru starpības un silta<br />

gaisa apjoma, tas sev līdzi var<br />

pacelt smagumus.


Notikums 1804.gada 18.augustā Rīgā, Citadeles laukumā<br />

„atvēra vārtus uz Latvijas debesīm”. Šeit Anglijas akadēmijas<br />

loceklis, daudzu ārzemju ordeņu kavalieris, zinātnieka Voltas<br />

līdzstrādnieks, fiziķis profesors sers Robertsons paceļas gaisā ar<br />

balonu. Šis ir pirmais vēsturiski dokumentētais cilvēka<br />

lidojums Latvijā. Lai arī gaisa kuģi vada ārzemnieks un<br />

ceļojums nav ilgs, tomēr tā nozīme ir nenovērtējama. Tiek<br />

iezīmēts augšupceļš arī latvju lidotājiem. (5)<br />

Zīmīgi, ka piemiņas zīmē <strong>par</strong> godu šim notikumam ir<br />

attēlotas kāpnes (viens no visvecākajiem mītos un leģendās<br />

aprakstītais ceļojuma veidiem uz debesīm).<br />

8<br />

Foto: Jānis Vilniņš<br />

Piemiņas zīme "Kāpnes uz<br />

debesīm" Rīgā, Citadeles ielā<br />

7/70. Ta uzstādīta <strong>par</strong> godu<br />

pirmajam cilvēka lidojumam<br />

Latvijas teritorijā. Uzraksts uz<br />

plāksnes: „1804.gada<br />

30.augustā šai vietā sākās<br />

pirmais cilvēka lidojums<br />

Latvijā.<br />

Aeronauts G.E.Robertsons”.<br />

Ceturtais veids: gaisa kuģis. Tas ir kaut kas līdzīgs<br />

<strong>par</strong>astam kuģim, kas brauc pa ūdeni. Gaisa kuģis pa debess<br />

jumu kustas vai nu burā iepūšot spēcīgākām vēja brāzmām,<br />

vai ar airu un airētāju palīdzību. Tas var būt speciāli debesu<br />

ceļojumiem būvēts kuģis vai arī <strong>par</strong>asts pa ūdeni braucošs<br />

kuģis, kuru debesīs paceļ sacēlies milzu vējš. Tāds vējš arī<br />

palīdz baronam Minhauzenam viņa otrajā ceļojumā uz<br />

Mēnesi:


9<br />

„Vējš bija tik spēcīgs, ka<br />

pameta kuģi gaisā un aizrāva<br />

sev līdzi pa debess jumu kā<br />

pūciņu. Arvien augstāk un<br />

augstāk! Sešas nedēļas klejojām<br />

virs augstākajiem mākoņiem.<br />

Līdz beidzot ieraudzījām<br />

zaigojošu salu. Tas, protams,<br />

bija Mēness”. (6)<br />

Citāts un ilustrācija no<br />

Ē.Raspes grāmatas „Barona<br />

Minhauzena piedzīvojumi”.<br />

Šajā gadījumā tas ir nejaušs ceļojums, jo ceļotāju mērķis<br />

nebija nokļūt uz Mēness.<br />

Ja ceļotāju mērķis ir nokļūt uz Mēnesi, vai kādu citu<br />

debess ķermeni, tad jābūvē ir speciāls gaisa kuģis: Piemēram,<br />

Eberhards Kristians Kindermans savā darbā „Ļoti ātrs<br />

ceļojums, ko veica pieci jauni cilvēki gaisa kuģī uz citu<br />

Pasauli ar mērķi pārbaudīt, vai taisnība, ka planēta Marss šī<br />

gada 10. jūlijā <strong>par</strong>ādīsies debesīs ar savu pavadoni - Mēnesi”<br />

apraksta gaisa kuģa uzbūvi:<br />

„Ķuģis izgatavots no viegla<br />

sandalkoka un kustas pa<br />

debess jumu ar airu un stūres<br />

palīdzību. Tam pašam<br />

mērķim kalpo arī bura. Uz<br />

kuģa klaja ir pasažieru<br />

nojume, kas aizsargā no<br />

saules karstajiem stariem.<br />

Kuģa celtspēju nodrošina seši<br />

viegli metāla baloni, no<br />

kuriem ir izsūknēts ārā viss<br />

gaiss, to atveres ir aiztaisītas<br />

ar krāniem. Kuģis un baloni<br />

ir savienoti ar trosēm.” (2)


Mūsdienās <strong>par</strong> gaisa kuģi var uzskatīt kosmosa kuģi, ar<br />

kura palīdzību cilvēks var ceļot kosmosā.<br />

10<br />

Par kosmosa kuģi sauc<br />

pilotējamu kosmisko<br />

lida<strong>par</strong>ātu. Tas var kalpot<br />

kosmonautu un kravas<br />

nogādāšanai uz orbitālo<br />

staciju.<br />

Attēlā: PSRS kosmosa kuģis<br />

Sojuz.<br />

NASA materiāls.<br />

Piektais veids: lielgabals. Žils Verns savā darbā „Ar<br />

lielgabalu uz Mēnesi” apraksta situāciju, kad no milzīga<br />

lielgabala izšauj cilindriskas formas priekšmetu, kurā ceļo trīs<br />

ceļotāji. Arī J.Žulavskis cilvēka nogādāšanai kosmosā izmanto<br />

lielgabalu.<br />

Ilustrācija Žila Verna<br />

grāmatas 1872.gada<br />

izdevumam.<br />

Lodes - vagona sagatavošana<br />

ceļam.<br />

Arī šo ideju mūsdienās cenšas padarīt <strong>par</strong> realitāti – un<br />

izveidot kosmisko lielgabalu. Lai arī patreiz vēl <strong>par</strong> cilvēku<br />

transportēšanu milzu lodes iekšienē runāt ir pāragri, tomēr<br />

<strong>par</strong> kravu pārvadāšanu šādā veidā cilvēki ir domājuši.


11<br />

Tā amerikāņu zinātnieks un<br />

inženieris Džons Hanters<br />

(Quicklaunch) piedāvā savu<br />

ideju - kosmosa lielgabalu<br />

1,1km garumā - nelielu<br />

a<strong>par</strong>ātu nogādāšanai<br />

kosmosā.<br />

Ilustrācija: John<br />

Hunter/Quicklaunch/Google<br />

Tech Talks<br />

Sestais veids: ratos iejūgti zirgi vai brieži, kuri spēj<br />

traukties pa debesīm. Protams, visspilgtākā ilustrācija šim<br />

ceļojumam ir Ziemassvētku vecīša ceļošana no Ziemeļpola savā<br />

ziemeļbriežu pajūgā pa debesīm. Arī ceļošana zirga mugurā pa<br />

debess jumu, gan uz Mēnesi, gan Sauli, tiek aprakstīta daudzās<br />

pasakās un stāstos.<br />

Ilustrācija krievu tautas<br />

pasakai <strong>par</strong> Muļķīša ceļojumu<br />

uz Mēnesi ar zirdziņu.<br />

Patreiz mēs varam vien aplūkot metāla zirgu – mašīnu,<br />

kura ir spējīga braukt pa Mēness virsmu (nevis uz Mēnesi). Šī<br />

mašīna ir aprīkota ar īpašām riepām, kuras sastāv no 800<br />

atsperēm un ļauj braukt pa nelīdzenu virsmu (uz Zemes<br />

izmantotās gumijas riepas ar gaisa pildījumu uz Mēness nav<br />

derīgas).


12<br />

Kompānija "Goodyear"<br />

2012.gada Ženēvas<br />

autoizstādē prezentēja riepu<br />

konceptu "Spring Tire", kas<br />

pielāgots braukšanai uz<br />

Mēness virsmas. Riepas<br />

izstrādātas sadarbībā ar<br />

ASV Nacionālās<br />

aeronautikas un kosmosa<br />

pārvaldes speciālistiem.<br />

Šāda veida idejas un to realizācija ļauj iedomāties<br />

nākotnes bildes, kad katram būs sava kosmosa mašīna, ar kuru<br />

varēs doties debess atklāšanas ceļojumos.<br />

Esmu uzskaitījusi vien dažus veidus, kurus ir radījusi<br />

cilvēka fantāzija, sapņojot <strong>par</strong> ceļojumiem pa debess jumu,<br />

sapņojot <strong>par</strong> citu planētu un to pavadoņu iepazīšanu. Esmu<br />

mēģinājusi sameklēt fantastisko sapņu realizācijas piemērus<br />

mūsdienās.<br />

Bet nekas nav apstājies! Nav izsīkusi cilvēku fantāzija,<br />

radot arvien jaunus kosmosa kuģus, arvien jaunas fantastiskas<br />

iespējas ceļojumiem. Un tajā pat laikā, mūsdienu inženieri un<br />

zinātnieki rada iespējas šīm fantāzijām piepildīties un<br />

realizēties.


Izmantotā literatūra, interneta resursi:<br />

1. Лукиан „Икароменипп, иди Заоблачный полёт”<br />

(http://www.vsekratko.ru/index/ikaromenipp_idi_zaoblachnyj_<br />

poljot/1034.html)<br />

2. Н.А.РЫНИН „МЕЖПЛАНЕТНЫЕ СООБЩЕНИЯ. МЕЧТЫ,<br />

ЛЕГЕНДЫ и ПЕРВЫЕ ФАНТАЗИИ”<br />

(http://epizodsspace.airbase.ru/bibl/rynin/rynin1/02.html)<br />

3. Trīs leģendas <strong>par</strong> Ikaru / Daiga Egle / Kurzeme, Priekules<br />

novads<br />

(http://www.latvijaslegendas.lv/Le%C4%A3endas/115/523)<br />

4. ЛЕ-ФОР и ГРАФИНЬИ „ВОКРУГ СОЛНЦА”<br />

(http://epizodsspace.airbase.ru/bibl/fant/for-graf/vok-<br />

sun/vok-sol.html)<br />

5. „Cilvēka pirmais lidojums Latvijā”<br />

(http://www.altius.lv/lv/2004.htm)<br />

6. Рудольф Эрих Распе. „Приключения барона Мюнхаузена”<br />

(http://lib.rus.ec/b/118074/read)<br />

7. http://lffb.midzenis.lv/apskati/fantastikas-lietu-birojs.html<br />

8. Kosmosa kuģi<br />

(http://www.liis.lv/astron/IE_version/AstroAz/Kosmlid/Kosm_li<br />

da<strong>par</strong>ati.htm#Kosmosa kuģi)<br />

9. Ежи Жулавский. НА СЕРЕБРЯНОЙ ПЛАНЕТЕ<br />

(http://lib.co.ua/sfiction/julav1/julav1.txt)<br />

10. http://www.membrana.ru/<strong>par</strong>ticle/3360<br />

13

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!