Datu bāzes

(II DAĻA)
17. FORMAS ___________________________________________________________________________ 130
17.1. FORMAS VEIDOŠANA __________________________________________________________ 130
17.2. FORMAS VEIDOŠANAS – DESIGN SKATS ____________________________________________ 132
17.3. PALĪGLOGI – FIELD LIST, TOOLBOX, PROPERTIES _____________________________________ 133
17.4. TEXT BOX TIPA ELEMENTS ______________________________________________________ 134
17.5. LABEL TIPA ELEMENTS _________________________________________________________ 137
17.6. COMBO BOX TIPA ELEMENTS ____________________________________________________ 137
17.7. QUERY BUILDER IZMANTOŠANA __________________________________________________ 140
17.8. LIST BOX TIPA ELEMENTS _______________________________________________________ 142
17.9. CHECK BOX, OPTION BUTTON, TOGGLE BUTTON TIPA ELEMENTI _________________________ 143
17.10. OPTION GROUP TIPA ELEMENTS _______________________________________________ 143
17.11. COMMAND BUTTON TIPA ELEMENTS ____________________________________________ 145
17.12. IMAGE, UNBOUND OBJECT FRAME, BOUND OBJECT FRAME TIPA ELEMENTI _______________ 146
17.13. LINE, RECTANGLE TIPA ELEMENTI ______________________________________________ 148
17.14. PAGE BREAK UN TAB CONTROL TIPA ELEMENTI ____________________________________ 148
17.15. SUBFORM/SUBREPORT TIPA ELEMENTS __________________________________________ 150
18. PĀRSKATI _________________________________________________________________________ 152
18.1. PĀRSKATA VEIDOŠANA ________________________________________________________ 152
18.2. PRINT PREVIEW SKATS _________________________________________________________ 154
18.3. LAYOUT PREVIEW SKATS _______________________________________________________ 155
18.4. PĀRSKATA VEIDOŠANA – DESIGN SKATS ___________________________________________ 155
18.5. SORTING AND GROUPING PALĪGLOGS ______________________________________________ 157
18.6. GRUPU VEIDOŠANAS PIEMĒRI ___________________________________________________ 158
18.7. APAKŠPĀRSKATI _____________________________________________________________ 161
19. GALVENIE VBA OPERATORI, PAMATELEMENTI _____________________________________ 162
19.1. PROGRAMMĒŠANA VB ________________________________________________________ 162
19.2. MAINĪGIE ___________________________________________________________________ 162
19.3. KOMENTĀRI _________________________________________________________________ 163
19.4. RINDIĽAS TURPINĀJUMS _______________________________________________________ 164
19.5. SALĪDZINĀŠANAS UN LOĢISKIE OPERATORI _________________________________________ 164
19.6. MIJIEDARBĪBA AR LIETOTĀJU ___________________________________________________ 164
19.7. VBA KONSTRUKCIJAS _________________________________________________________ 166
19.8. DARBS AR DATUMU UN LAIKU ___________________________________________________ 171
19.9. FUNKCIJA FORMAT ___________________________________________________________ 172
19.10. DARBĪBAS AR TEKSTU _______________________________________________________ 172
20. VBA PROGRAMĒŠANAS PAMATI ____________________________________________________ 174
20.1. MODUĻI ____________________________________________________________________ 174
21. KODA SAISTĪŠANA AR NOTIKUMIEM FORMĀS UN PĀRSKATOS ______________________ 176
21.1. OBJEKTU NOSAUKUMU VEIDOŠANA _______________________________________________ 176
21.2. DARBĪBAS AR OBJEKTIEM ______________________________________________________ 177
21.3. DOCMD OBJEKTS _____________________________________________________________ 181
21.4. MAKRO VEIDOŠANAS LOGS _____________________________________________________ 181
21.5. MAKRO SARAKSTS ____________________________________________________________ 183
21.6. MAKRO PIEMĒRI _____________________________________________________________ 190
21.7. AUTOEXEC MAKRO UN STARTUP LOGS ____________________________________________ 192
22. SQL VALODAS PAMATI _____________________________________________________________ 194
22.1. SQL _______________________________________________________________________ 194
22.2. DATU DEFINĒŠANA ___________________________________________________________ 196
22.3. DATU PIEPRASĪJUMI ___________________________________________________________ 197
22.4. STATISTISKO FUNKCIJU IZMANTOŠANA SQL ( TOTAL QUERY ) __________________________ 200
22.5. SAIŠU DEFINĒŠANA SQL _______________________________________________________ 202
22.6. APVIENOŠANAS PIEPRASĪJUMI ___________________________________________________ 203
22.7. IELIKTO PIEPRASĪJUMU LIETOŠANA _______________________________________________ 205
22.8. MAKE TABLE QUERY, APPEND QUERY, UPDATE QUERY, DELETE QUERY _________________ 206

22.9. CROSSTAB QUERY ____________________________________________________________ 208
23. IZVĒLES KARTES (MENU) __________________________________________________________ 211
23.1. IZVĒLĽU JOSLAS, RĪKU JOSLAS UN UZNIRSTOŠĀS IZVĒLNES _____________________________ 211
23.2. DARBĪBAS AR IZVĒLNĒM _______________________________________________________ 211
23.3. IZVĒLĽU JOSLAS (MENU) _______________________________________________________ 213
23.4. RĪKU JOSLAS (TOOLBAR) _______________________________________________________ 218
23.5. UZNIRSTOŠĀ IZVĒLNE (SHORTCUT MENU) __________________________________________ 218
24. DATU BĀZES AIZSARDZĪBA ________________________________________________________ 221
24.1. DATU BĀZES REZERVES KOPĒŠANA _______________________________________________ 221
24.2. DATU BĀZES KONVERTĒŠANA – CONVERT DATABASE ________________________________ 221
24.3. DATU BĀZES KOMPAKTĒŠANA – COMPACT DATABASE ________________________________ 221
24.4. DATU BĀZES REMONTS – REPAIR DATABASE _______________________________________ 222
BIBLIOGRĀFIJA _______________________________________________________________________ 223
PIELIKUMI ____________________________________________________________________________ 224
129
© Vladimirs Ivanovs, 2007

17.1. Formas veidošana
17. Formas
Ievērojami vieglāk ir labot un pārveidot jau esošu formu, nekā pašam
veidot formu pilnīgi no jauna (tas pats attiecināms arī uz pārskatiem). Tāpēc,
veidojot jaunu formu, sākuma darbu var uzticēt datoram. Iespējamie formas
veidošanas sākuma varianti:
� Datu bāzes logā izvēlēties tabulu vai vaicājumu, uz kuru balstīsies
forma.
� Ikonu grupā New Object noklikšķināt AutoForm vai izpildīt
Insert/Auto Form. MS Access automātiski izveidos jaunu formu; pēc
noklusēšanas tā būs vienas kolonnas tipa forma.
� Ikonu grupā New Object noklikšķināt NewForm vai izpildīt
Insert/Form, parādīsies New Form logs.
� Datu bāzes logā Form nodaļā noklikšķināt uz pogas New – parādās
New Form logs:
17.1.att. Jaunas formas izveide.
Šajā logā no saraksta lodziľā Choose the table or query… jāizvēlas tabula
vai vaicājums, uz kuru balstīsies forma.
Loga augšējā daļā vajadzētu izvēlēties AutoForm: Columnar vai
AutoForm: Tabular un apstiprināt izvēli, noklikšķinot uz OK pogas. Tad
MS Access automātiski izveidos jaunu formu. Izvēloties Form Wizards, atvērsies
formu veidotāja logs:
17.2.att. Jaunas formas izveide ar Wizard.
130
© Vladimirs Ivanovs, 2007

Tālāk, atbildot uz Wizard dialoga jautājumiem, tiks izveidota jauna forma.
Piemēram, ir jāizveido tabulas Orders formu, kurā varēs apskatīt, labot un
pievienot jaunus klientu pasūtījumu datus. Kā ātrāko izvēlas pirmo agrāk
aprakstīto variantu, datu bāzes loga Table nodaļā uzklikšķina uz Orders, tad
izpilda Insert/Auto Form vai noklikšķina uz ikonas AutoForm. MS Access neko
vairāk nevaicājot, izveido jaunu formu:
17.3.att. Jaunas formas izveide ar AutoForm.
Jaunizveidotā forma ir vienas kolonnas (Single Column) tipa. Tabulas
Orders lauki ir izvietoti kolonnā, vienlaicīgi ir redzams viens ieraksts.
Formas kreisajā pusē ir ieraksta izvēles taisnstūris (record selector). Šobrīd
uz tā ir zīme
esošais ieraksts, kursors ir novietots šajā ierakstā.
Citi iespējamie ierakstu izvēles taisnstūru apzīmējumi:
jauns ieraksts – nākošais aiz pēdējā ieraksta;
slēgts ieraksts – daudzlietotāju vidē to pašlaik labo kāds cits
lietotājs;
ieraksts tiek labots, izmaiľas vēl nav apstiprinātas.
Formas apakšā ir navigācijas pogas (navigation buttons).
Klikšķinot uz tām, var attiecīgi aiziet uz pirmo, iepriekšējo, nākošo un
pēdējo ierakstu. Ja grib nokļūt, piemēram, uzreiz uz 130. ierakstu, ieraksta kārtas
numura lodziľā (šajā piemērā tur ir 1) jāmin atbilstošais numurs, tātad 130, un
jānospiež Enter.
Ikonu grupā View formām ir trīs ikonas. Noklikšķinot uz izvērses bultiľas,
tās visas parādās saraksta veidā. Šobrīd forma ir atvērta Form View skatā,
attiecīgā ikona atrodas nospiestā stāvoklī.
131
© Vladimirs Ivanovs, 2007

Formas augšā ikonu rindā ir daudzas ikonas, kas pazīstamas jau no darba ar
tabulām: rediģēšanas ikonas Cut, Copy, Paste, Find, kārtošanas ikonas Sort
Ascending un Sort Descending, kā arī filtru ikonas.
Izpildot View/Datasheet View vai klikšķinot uz ikonas Datasheet View, var
pāriet uz datulapas skatu, aplūkot formas avotu, šajā gadījumā tabulu Orders,
datulapas veidā. Šeit var darboties kā jau datulapā – labot, pievienot datus.
17.2. Formas veidošanas – Design skats
Izpildot View/Design View vai klikšķinot uz ikonas Design View, var pāriet
uz formas veidošanas skatu.
Veidošanas skatā formu var veidot vairākas sekcijas. Formai noteikti būs
detaļas (Detail) sekcija – formas galvenā daļa.
Form header un Form footer sekcijās jānovieto tāda veida informācija kā
nosaukums (virsraksts), datums, kolonnu virsraksti, ja detaļas sekcijā lauki tiks
sakārtoti kolonnās. Lai šīs sekcijas pievienotu vai dzēstu, jāizpilda View/Form
Header/Footer. Sekciju dzēšot, tiks dzēsti arī visi sekcijas elementi.
Page header un Page footer sekcijas ir domātas kolonnu virsrakstiem un
lappušu numuriem, ja forma tiek paredzēta drukāšanai. Lai šīs sekcijas
pievienotu vai dzēstu, jāizpilda View/Page Header/Footer. Sekciju dzēšot, tiks
dzēsti arī visi sekcijas elementi.
Lineāls formas augšmalā un kreisajā malā, kā arī režģa punktiľi formas
laukumā palīdz precīzi novietot formas elementus. Lai parādītu vai noľemtu
lineālus un režģi, jāizpilda View/Ruler un View/Grid.
Jaunizveidotā forma sastāv no trīs veidu kontrolelementiem (controls) –
Text Box un Combo Box, kas parāda formas pamata tabulas vai vaicājuma datus,
un Label – iezīmēm jeb uzrakstiem. Iespējami arī citi kontrolelementi, par to būs
runa vēlāk. Turpmāk kontrolelements sauksim vienkārši par elementiem.
Lai veiktu kādas darbības ar elementu, tas ir jāizvēlas, uz tā uzklikšķinot.
Izvēlētais (aktīvais) elements veidošanas skatā iezīmēts ar taisnstūriem. Šajā
piemērā tas ir Text Box tipa elements Order ID.
17.4.att. Text Box tipa elements .
Iezīmētu elementu var pārvietot, mainīt tā izmērus, fontus, krāsu un citas
īpašības.
Ja, iezīmējot vienu elementu, arī citam elementam, šajā gadījumā Label
tipa elementam, parādās viens izvēles taisnstūris pie elementa augšējā kreisā
stūra, tas nozīmē, ka abi elementi ir saistīti; pārvietojot vienu, pārvietosies arī
otrs.
132
© Vladimirs Ivanovs, 2007

Lai pārvietotu elementu, kursors ir jānovieto uz elementa rāmīša tā, lai tas
kļūst par melnu plaukstu. Tajā brīdī elementu var pārvilkt uz jaunu pozīciju, var
arī novietot citā sekcijā.
Ja elementi (Text Box un Label tipa, Combo Box un Label tipa) ir saistīti,
vienu atsevišķi no otra var pārvietot, pārvelkot aiz lielākā iezīmēšanas taisnstūra,
kas atrodas elementa augšējā kreisajā stūrī. Tur nonākot, kursors kļūst par tumšu
plaukstu ar izstieptu rādītājpirkstu.
Lai mainītu elementa izmērus, kursors ir jānovieto uz kāda no iezīmēšanas
taisnstūriem tā, lai tas kļūst par pretējos virzienos vērstu bultiľu pāri. Bultiľas
norāda iespējamo izmēra maiľas virzienu.
Lai vienlaicīgi iezīmētu (un pēc tam pārvietotu vai mainītu izmērus) uzreiz
vairākus elementus, izmanto Shift taustiľu vai ar peli iezīmē visus vajadzīgos
elementus.
17.5.att. Objektu iezīmēšana .
Izpildot Edit/Select All, var iezīmēt visus formas elementus. Iezīmētajam
elementam vai vairākiem iezīmētajiem elementiem īpašības var mainīt,
izmantojot atbilstošu īpašību – Properties logā.
17.3. Palīglogi – Field List, Toolbox, Properties
Veidošanas logā ir iespējami vairāki palīglogi, to izsaukšanu vai
noslēpšanu vada ar izvēles View komandām un ikonām. Ja komandkartē blakus
komandai ir ķeksītis un ja attiecīgā ikona ir nospiesta, palīglogam ir jābūt
atvērtam.
Field List – lauku saraksta logs – uzrāda vaicājuma vai lauku tabulas
nosaukumus, uz ko balstās forma, šajā gadījumā tabulas Orders lauku
nosaukumus.
Logu atver, izpildot View/Field List vai klikšķinot uz attiecīgās ikonas.
17.6.att. Field List logs.
133
© Vladimirs Ivanovs, 2007

Toolbox – rīku logs, uzklikšķinot uz attiecīgām loga ikonām, var sākt jaunu
formas elementu veidošanu.
Formas elementus var veidot patstāvīgi vai ar Control Wizard palīdzību;
tad Control Wizard ikonai rīku logā jābūt nospiestai, kā tas ir šajā piemērā. Logu
atver, izpildot View/Toolbox vai klikšķinot uz attiecīgās ikonas.
17.7.att. Field List logs.
Formas elementu izskata (krāsu, līniju tipa un biezuma u. c.) noformēšanu
var veikt, izmantojot ikonas formatēšanas joslā.
Properties – īpašību logs – uzrāda īpašības izvēlētajam formas elementam
(Control), sekcijai vai visai formai.
Logu atver, izpildot View/Properties vai klikšķinot uz attiecīgās ikonas.
17.8.att. Kontrolementu Properties logs.
Īpašības ir sadalītas nodaļās. Izvēloties noteiktu īpašību nodaļu jeb grupu,
Properties logā būs tikai attiecīgās grupas īpašības.
17.4. Text Box tipa elements
Lai elementu izvēlētos, uz tā jāuzklikšķina. Uzklikšķina uz Text Box
tipa elementa Order ID.
17.9.att. Text Box tipa elements.
134
© Vladimirs Ivanovs, 2007

Text Box tipa elements formā parāda tabulas vai vaicājuma, uz kuru balstās
forma, lauka datus. Datus elementā var rediģēt un pievienot, ja vien elementam
netiek definētas īpašības, kas to aizliedz. Text Box elementā var būt arī aprēķina
ceļā iegūti dati.
Elementa īpašību loga virsrakstā ir tā tips un nosaukums Text Box:
Order ID. Pirmā īpašība Name īpašību logā ir vienkārši elementa nosaukums.
17.10.att. Properties logs Text Box tipa elementam.
Lai redzētu visas Text Box īpašības, noklikšķinām uz nodaļas All:
� Control Source – lauks, kura dati ir šajā objektā.
� Īpašību (no Format līdz Validation Text) nozīme un pielietojums ir
tāds pats kā tabulās. Ja Validation Rule – likumības nosacījumi – ir
jau definēti tabulai, uz ko balstās forma, tad formā tiek pieprasīta šo
noteikumu izpilde. Ja arī formai tiek definēti savi Validation Rule, to
izpilde tiek pieprasīta papildus tabulas likumības nosacījumu
izpildei.
� Status Bar Text – teksts, kas parādās ekrāna apakšā statusa joslā, ja
kursors nokļūst šajā elementā.
� Enter Key Behavior – noklusētā (Default) Enter taustiľa rīcība; pēc
tā nospiešanas kursors pārlec uz nākošo lauku. Ja norāda New Line in
Field, pēc Enter nospiešanas šajā pat elementā tiek izveidota jauna
rindiľa.
� Allow AutoCorrect norāda, vai šajā laukā ievadītais teksts tiek
pārbaudīts. Līdzīgi kā MS Word, MS Access piedāvā iespēju
automātiski labot laukā ievadīto tekstu. Izpildot Tools/AutoCorrect,
135
© Vladimirs Ivanovs, 2007

tiek atvērts AutoCorrect logs, kurā var definēt automātiskās
labošanas nosacījumus.
� Visible nosaka, vai elements ir redzams uz ekrāna. Ar
makrokomandu elementam var piešķirt gan Yes, gan No, tātad pēc
vajadzības padarīt to redzamu vai neredzamu.
� Display When: elements var būt redzams vienmēr – Always, tikai uz
ekrāna – Screen Only, vai neredzams uz ekrāna, bet redzams,
izdrukājot uz papīra, – Print Only.
� Enabled nosaka, vai kursors var apstāties šajā elementā. Ja No, tad
kursoru šajā elementā ieklikšķināt nevar.
� Locked norāda, vai elementā var labot datus. Ja Yes, elementa datus
labot nav iespējams.
� Filter Lookup norāda, vai šajā laukā ievadītajām vērtībām jāparādās
saraksta veidā, izpildot Filter By Form. Iespējamās vērtības:
o Never – laukā ievadītās vērtības netiek parādītas. Tiek dota
iespēja izfiltrēt tukšos ierakstus (Null vērtības).
o Database Default – laukā ievadītās vērtības tiek parādītas
saskaľā ar Filter By Form Defaults iestādījumiem Edit/Find
nodaļā ar Tools/Options izsaucamajā Options logā.
o Always – laukā ievadītās vērtības tiek parādītas vienmēr.
� Auto Tab – izmanto saistībā ar ievadmasku – Input Mask.
� Tab Stop un Tab Index nosaka, vai elementā iespējams lietot
tabulāciju.
� Scroll Bars norāda, vai elementam ir ritjosla.
� Left, Top – attālums no formas kreisās malas un augšas.
� Width, Height – elementa garums un augstums. Šīs četras pēdējās
īpašības parasti tiek noteiktas ar peli, elementu pārvelkot uz
vajadzīgo pozīciju vai mainot tā izmērus.
� Īpašības no Back Color līdz Fore Color nosaka elementa un tā
rāmīša izskatu – krāsu, līnijas veidu un biezumu. Šīs īpašības
elementam (un visai formai) parasti tiek noteiktas, izmantojot Palette
palīglogu.
� Īpašības no Font Name līdz Text Align nosaka elementa fontus un
teksta izlīdzinājumu. Šīs īpašības elementam parasti tiek norādītas,
izmantojot formatēšanas ikonas, kas veidošanas skatā ir formas
ikonu rindā.
� Īpašības no Before Update līdz pat saraksta beigām ir notikumu
īpašības (Event Properties). Sarakstā pieminētajiem notikumiem,
piemēram, kursora nonākšanai elementā vai datu ievades
apstiprinājumam, var piekārtot makrokomandas izpildi.
136
© Vladimirs Ivanovs, 2007

17.5. Label tipa elements
Label tipa elements – iezīme jeb uzraksts – ir vienkārši paskaidrojošs
teksts formā, tas nav saistīts ar datu bāzes datiem, un tāpēc tam nav Data un
Event grupu īpašību. Kursors Form View skatā nevar apstāties uz Label
elementa.
Lai apskatītu Label elementa īpašības, uzklikšķina uz Label tipa elementa
ar nosaukumu Label1, kura Caption uzraksts ir Order ID.
17.11.att. Properties logs Label tipa elementam.
Pārejās Label elementa īpašības ir tādas pat kā Text Box elementam.
17.6. Combo Box tipa elements
Combo Box tipa elements vizuāli ir līdzīgs Text Box tipa elementam, tikai
papildus tam ir bultiľa kreisajā malā. Nospiežot bultiľu, parādās saraksts.
Saraksts var saturēt vērtības no citas tabulas (tikko izveidotajā formā, piemēram,
tādi ir CustomerID un EmployeeID) vaicājuma vai vienkārši atsevišķus skaitļus
un vārdus.
Combo Box dod iespēju izvēlēties vērtību no saraksta vai ierakstīt vērtību
pašam.
Piemēram, tabulā Orders katram pasūtījumam atzīmē darbinieka
identifikatoru. Tas ir pietiekami, jo citas ziľas par darbinieku glabā tabulā
Employees. Taču jaunajā formā, kas balstās uz tabulu Orders, būtu neērti, ja
būtu redzams tikai darbinieka identifikators.
Combo Box dod iespēju sarakstā parādīt darbinieka vārdu un uzvārdu, kas
saista darbinieka identifikatoru ar tabulu Orders. Saraksts var parādīt
nozīmīgāko, informatīvāko lauka vai vairāku lauku vērtību, un vienlaikus datu
137
© Vladimirs Ivanovs, 2007

āzē tiks noglabāta cita lauka vērtība, piemēram, darbinieka identifikators, kas
viennozīmīgi nosaka ierakstu.
Ja tomēr vajadzīgā Combo Box formā vēl nav, un tas ir jāizveido, jārīkojas
šādi. Piemēram, izveidosim vēl vienu Combo Box, kas, līdzīgi jau esošajam
Combo Box EmployeeID, parādīs darbinieku sarakstu.
Lai izveidotu Combo Box, rīku logā uzklikšķina uz Combo Box ikonas, tad
formā noklikšķinām vietā, kur elementam jāatrodas.
Ja Control Wizards ikona rīku logā ir nospiesta, MS Access atver Combo
Box Wizard logu:
17.12.att. ComboBox Wizard logs.
Tālāk, atbildot uz Wizard dialoga jautājumiem, tiek izveidots jaunais
Combo Box elements. Apskatīsim, kā to var izveidot patstāvīgi, tāpēc ar Cancel
aizvēr Control Wizard logu.
Elementa īpašību logu aizpilda šādi:
17.13.att. ComboBox uzstādījumu logs.
138
© Vladimirs Ivanovs, 2007

Combo Box tipa elementa lielākā daļa īpašību ir tādas kā Text Box tipa
elementam. Papildus ir šādas īpašības:
� Row Source Type norāda, no kurienes tiek ľemti saraksta dati.
Iespējamās izvēles: Table/Query – sarakstā ir tabulas vai vaicājuma
lauku vērtības, Field List – sarakstā ir tabulas vai vaicājuma lauku
nosaukumi, Value List – sarakstā ir vārdi vai skaitļi, kas uzrakstīti
nākošajā rindā – Row Source.
� Row Source – tabulas vai vaicājuma nosaukums, no kurienes ľem
saraksta datus, vai atsevišķu vārdu un skaitļu saraksts. Tabulas vai
vaicājuma nosaukuma vietā te var būt arī SQL izteiksme.
� Column Count – tabulas vai vaicājumu kolonnu skaits, kas iekļautas
sarakstā. Šajā piemērā Employees tabulā pirmie ir EmployeeID, Last
Name, First Name lauki, tieši tie lauki, kuri vajadzīgi sarakstā.
� Column Heads nosaka, vai sarakstā dati jāparāda ar visiem kolonnu
(lauku) nosaukumiem.
� Column Width norāda, cik platām jābūt saraksta kolonnām. Šajā
piemērā pirmo kolonnu – EmployeeID sarakstā var vispār neparādīt,
tāpēc šīs kolonnas platumu var noteikt kā 0 cm.
� Bound Column parāda, kurā saraksta kolonnā ir lauks, kas saistīts ar
Control Source atzīmēto lauku. Šajā piemērā sarakstu ar tabulu
Orders saista darbinieka identifikators, kas ir saraksta pirmajā
kolonnā.
� List Rows – norādījums, cik rindām jābūt sarakstā.
� List Width nosaka, cik platam jābūt visam sarakstam kopā. Auto
nozīmē paša Combo Box elementa platumu. Vispār saraksta
platumam vajadzētu būt nedaudz lielākam (lai paliek vieta ritjoslai)
par atsevišķu kolonnu platumu (Column Width) summu. Arī šajā
piemērā kopējam platumam jābūt vismaz 4 cm.
� Limit To List nosacījums, vai tiek ļauts elementā ierakstīt vērtību,
kuras nav sarakstā.
� Auto Expand – ja Yes, tikko elementā ieraksta pirmo burtu,
MS Access atrod saraksta pirmo vērtību, kas sākas ar šo burtu, un
ievieto elementā. Uzrakstot nākošo burtu, MS Access atkal sameklē
pirmo atbilstošo saraksta vērtību utt.
Kad Properties logā ir definētas Combo Box elementa īpašības (vienlaikus
var izvēlēties fontus un, piemēram, dot saistītajam Label elementam uzrakstu
Pārdevējs), var pāriet uz Form View skatu un apskatīt izveidoto elementu:
17.14.att. ComboBox piemērs.
139
© Vladimirs Ivanovs, 2007

17.7. Query Builder izmantošana
Tikko izveidotajam Combo Box elementam ir viens būtisks trūkums:
darbinieki sarakstā parādās tabulas atslēgas lauka – EmployeeID – secībā.
Sarakstā darbiniekiem būtu jābūt sakārtotiem alfabēta secībā. Turklāt sarakstā
derētu, piemēram, parādīties informācijai, kurā pilsētā darbinieks strādā.
Tātad kā Row Source šoreiz nevar atzīmēt tabulu Employees, jo lauks City
atrodas tabulas vidū, bet ir nepieciešams noteikt kārtošanu pēc darbinieka
uzvārda un vārda. Šoreiz uz tabulas Employees pamata jāizveido vaicājums, kas
atlasīs vajadzīgos laukus un noteiks ierakstu kārtošanu.
Vispirms Row Source rindā no tabulu saraksta izvēlas tabulu Employees.
Rindas labajā pusē ir poga ar trīs punktiem. Šādas pogas parādīšanās kādā
rindā nozīmē, ka, noklikšķinot šo pogu, izsauks logu, kurā varēs izveidot rindas
saturu.
Šajā gadījumā atvērsies vaicājuma veidotāja – Query Builder – logs, kur,
darbojoties tāpat kā vaicājuma veidošanas skatā, izveidojam vaicājumu:
17.15.att. Query Builder logs.
Darbinieka uzvārdu un vārdu šoreiz apvieno vienā laukā Name, taču lauki
LastName un FirstName vaicājumā tomēr ir vajadzīgi, lai pēc tiem noteiktu
ierakstu kārtošanu. Tomēr atkārtoti sarakstā tiem nav jāparādās, tāpēc Show
rindā tiem nav jābūt atzīmētiem.
Ja šāds vaicājums var noderēt arī citur, tad, izpildot File/Save As,
vaicājumu var saglabāt, to nosaucot. Aizverot Query Builder logu un
atgriežoties formas veidošanas (Design) skatā, Row Source rindā būs
jaunizveidotā vaicājuma nosaukums.
Ja vaicājums veidots tikai Combo Box sarakstam, Query Builder logu
vienkārši aizveram. MS Access pajautās, vai saglabāt izmaiľas, ko apstiprinām
ar Yes:
140
© Vladimirs Ivanovs, 2007

17.16.att. Query Builder paziľojums.
Tagad Row Source rindā ir nevis jaunizveidotā vaicājuma nosaukums, bet
vaicājuma definīcija SQL izteiksmes veidā. Lai labāk varētu apskatīt šo
izteiksmi, ar taustiľu kombināciju Shift + F2 atver Zoom logu:
17.17.att. Zoom logs.
Aizverot Zoom logu, saraksta kolonu skaits un saistītā kolona (Bound
Column) palika tādi, kā bija. Otrā kolona, kur tagad būs darbinieka uzvārds un
vārds, noteikti būs garāka, tāpēc Column Widths rakstīsim 0 cm, 3 cm, 2 cm un
List Width (saraksta kopējo platumu) 5 cm;
Tad izveidoto formu var apskatīt Form View skatā:
17.18.att. Forma Form View skatā.
141
© Vladimirs Ivanovs, 2007

17.8. List Box tipa elements
List Box tipa elements – saraksts, kas atšķirībā no Combo Box ir vienmēr
atvērts. Sarakstu var veidot viena vai vairākas kolonas ar vai bez kolonu
nosaukumiem.
List Box liek izvēlēties vērtību no saraksta, nav iespējams ierakstīt jaunu
vērtību.
List Box līdzīgi Combo Box sniedz iespēju sarakstā parādīt nozīmīgāko,
informatīvāko lauka vai vairāku lauku vērtību un vienlaikus datubāzē noglabāt
cita lauka vērtību, kas viennozīmīgi nosaka ierakstu.
Piemēram, ir jāizveido jaunu List Box tipa elementu, kas būtu saistīts ar
EmployeeID lauku un kurā būtu darbinieku vārdi un uzvārdi, tad to ērti varēs
salīdzināt ar Combo Box.
Lai izveidotu List Box, rīku logā uzklikšķina uz List Box ikonas , tad
formā noklikšķina vietā, kur elementam jāatrodas, un pārvelk, norādot elementa
izmērus (veidojot, jauno elementu patstāvīgi, Control Wizards ikonai rīku logā
nav jābūt nospiestai).
Elementa īpašību logu aizpilda šādi:
17.19.att. List Box īpašību logs.
Pārējās List Box elementa īpašības ir līdzīgas Combo Box un Text Box
elementu īpašībām.
Pārejot Form View skatā, var salīdzināt jaunizveidoto List Box elementu ar
jau agrāk izveidoto Combo Box:
17.20.att. List Box un Combo Box.
142
© Vladimirs Ivanovs, 2007

17.9. Check Box, Option Button, Toggle Button tipa elementi
Check Box, Option Button, Toggle Button tipa elementus izmanto,
lai norādītu, vai situācija ir patiesa (tam atbilst punkts vai krustiľš elementā, vai
nospiesta elementa poga), vai aplama.
Šos elementus parasti izmanto Yes/No tipa laukiem, kaut gan tos var
izmantot arī citu datu tipu laukiem.
Šie trīs elementi atšķiras gandrīz vienīgi ar izskatu. Tā kā Check Box un
Option Button elementos nav iespējama nekāda teksta informācija, šiem
elementiem nav īpašību (Properties), kas nosaka fontus. Uz Toggle Button
elementa var būt gan uzraksts, gan attēls, tāpēc elementam piemīt arī Picture
īpašība.
Check Box un Option Button elementus var izmantot gan formās, gan
atskaitēs.
Lai paātrinātu datu ievadīšanu, ieteicams šiem elementiem norādīt
DefaultValue īpašību.
Pārejās šo elementu īpašības ir līdzīgas Text Box elementu īpašībām.
17.10. Option Group tipa elements
Option Group norāda, ka izvēles grupas tipa elements ir kombinēts
elements. Galvenā daļa ir izvēles rāmis, kurā var būt Check Box, Option Button
vai Toggle Button elementi un paskaidrojošais teksts.
Option Group elementu izmanto, ja laukā ir jāizvēlas kāda no neliela
ierobežota skaita vērtībām.
Piemēram, tabulā Shippers ir pārvadātāju firmu nosaukumi. Ir trīs firmas,
ievadot katru pasūtījumu jānorāda pārvadātājs, respektīvi, jāizvēlas viena no trīs
iespējamajām firmām.
Option Group elementam katra izvēle ir jāsaista ar skaitli, kas tiek
noglabāts datu bāzē.
Piemēram, ir jāizveido jaunu Option Group elementu, kas būtu saistīts ar
ShipVia lauku un kurā būtu pogas pārvadātāju izvēlei.
Lai izveidotu Option Group, rīku logā uzklikšķina uz Option Group ikonas
, tad formā noklikšķina vietā, kur elementam jāatrodas, un pārvelk, norādot
elementa izmērus. Ja Control Wizards ikona rīku logā ir nospiesta, MS Access
atver Option Group Wizard logu:
17.21.att. Option Group wizard.
143
© Vladimirs Ivanovs, 2007

Pirmajā logā ieraksta visas iespējamās izvēles, t. i., pārvadātājfirmu
nosaukumus, tad spied Next pogu.
17.22.att. Option Group wizard – iespēju ievads.
Nākošajā logā norāda, vai kādu no izvēlēm izraudzīties par elementa
noklusēto vērtību, tad nospiež Next pogu.
17.23.att. Option Group wizard – noklusēta vērtība.
Nākošajā logā ieraksta skaitļus, kādi tiks glabāti tabulā atbilstoši izvēlēm,
tad nospiež Next pogu.
17.24.att. Option Group wizard – skaitļu ievads.
144
© Vladimirs Ivanovs, 2007

Nākošajā logā norāda, kurā tabulas Orders laukā tiks glabāti dati, tad
nospiež Next pogu.
17.25.att. Option Group Wizard – lauka izvēle.
Nākošajā logā norāda, kādi elementi – Check Box, Option Button vai
Toggle Button – tiks izmantoti izvēlei un kāds būs izvēles grupas izskats jeb
stils, un tad nospiež Next pogu.
Pēdējā logā ieraksta izvēles grupas elementa režģa uzrakstu Pārvadātājs,
tad nospiež Finish pogu.
17.26.att. Option Group wizard – režģa uzraksts.
Jaunais izvēles grupas Option Group elements ir izveidots. Tepat,
veidošanas skatā, var uzlabot tā izskatu.
17.11. Command Button tipa elements
Command Button tipa elements ir poga , kuru Form View skatā
nospiežot (uzklikšķinot uz tās), MS Access izpilda noteiktu darbību. Piemēram,
nospiežot pogu, tiek atvērta cita forma.
Pogas notikuma īpašībai (parasti īpašībai On Click) tiek piesaistīta makro,
Visual Basic procedūras izpilde vai hipersaite.
145
© Vladimirs Ivanovs, 2007

17.27.att. Command Button tipa elements.
Īpašība Hyperlink Address ir hipersaites adreses galvenā daļa, Hyperlink
SubAddress – hipersaites apakšadrese.
Šajā piemērā klikšķis uz pogas ar hipersaiti atvērs pārskatu Alphabetical
List of Products saskaľā ar īpašības Hyperlink SubAddress iestādījumu.
Uz pogas var novietot:
� attēlu – tas tiek norādīts ar Picture īpašību;
� uzrakstu – tas tiek uzrakstīts Caption īpašības rindā.
17.12. Image, Unbound Object Frame, Bound Object Frame tipa
elementi
Image, Unbound Object Frame un Bound Object Frame tipa elementus
izmanto, lai formās un pārskatos ievietotu attēlus, grafiku, vispār OLE
objektus.
Image un Unbound Object Frame attēlo objektus, kas netiek saistīti ar
MS Access datu bāzes datiem, tie ir vieni un tie paši visiem ierakstiem.
Nesaistītos attēlus izmanto, lai, piemēram, formas vai pārskata virsraksta daļā
ievietotu firmas logo attēlu.
Bound Object Frame attēlo objektus, kurus uzglabā MS Access datu bāzē
kopā ar datiem, katram tabulas ierakstam ir savs atšķirīgs objekts. Piemēram,
darbinieku fotoattēli Northwind datu bāzes tabulas Employees laukā Photo.
Šie elementi ļauj rediģēt vai izveidot jaunus objektus MS Access vidē,
izsaucot programmu, ar kuru objekts radīts.
Vai nesaistīta objekta (piemēram, attēla) ievietošanai formā vajadzētu
izmantot Image vai Unbound Object Frame elementu, ir atkarīgs no tā, vai attēlu
reizēm ir nepieciešams mainīt, rediģēt. Ja ik pēc laika attēlu vajag mainīt, attēls
ir jāievieto kā Unbound Object Frame. Tad formas veidošanas skatā ar
dubultklikšķi uz attēla tiks atvērta grafiskā programma, ar kuru šis attēls ir
146
© Vladimirs Ivanovs, 2007

izveidots. Tomēr lielākajai daļai nesaistīto objektu acīmredzot piemērotāks būs
Image elements, jo formas ar Image elementiem tiek ielasītas krietni ātrāk nekā
ar Unbound Object Frame elementiem.
Formā vai pārskatā attēli var tikt ievietoti, vai arī piesaistīti (link). Ja attēls
(vai objekts vispār) tiek ievietots, MS Access noglabā attēlu datu bāzē, un tas
kļūst par datu bāzes sastāvdaļu.
Ja attēls tiek saistīts ar datu bāzi, tad gadījumā, ja attēlu no MS Access
rediģē, ar to tiek izmainīts attēla oriģināls vietā, kur tas atrodas. Oriģinālo attēlu
var tāpat izmainīt atsevišķi, izmantojot kādu grafisko programmu. Attēla
izmaiľas datu bāzē parādīsies, ja forma vai pārskats tiks atvērti nākošreiz. Attēla
saistīšana ir ērtāka, ja attēla izmēri (baitos) ir ļoti lieli un ja vienu grafisko failu
izmanto vairākās datu bāzes formās un pārskatos. Taču jāievēro, ka, pārvietojot
saistītā attēla oriģināla failu uz citu mapi, saite ir jāatjauno.
Piemēram, ir jāizveido Unbound Object Frame elementu jaunizveidotās
formas Form Header sekcijā. Ievietotais objekts būs bitmap tipa attēls
setup.bmp, kas atrodams standarta Windows katalogā.
Vispirms formā jāizveido Form Header sekcija. Izpildot View/Form
Header/Footer, formā parādās gan Form Header, gan Form Footer sekcijas.
Lai izveidotu Unbound Object Frame, rīku logā uzklikšķina uz Unbound
Object Frame ikonas, tad formā noklikšķina Form Header sekcijas augšējā
kreisajā stūrī un pārvelk, norādot elementa izmērus. MS Access atver Insert
Object logu:
17.28.att. Insert Object logs.
Ja Insert Object logā izvēlas Create New, t. i., izveidot jaunu objektu, tad
Object Type logā no saraksta jāizvēlas objekta veids:
17.29.att. Object Type logs.
147
© Vladimirs Ivanovs, 2007

Tālāk nospiežot OK pogu, MS Access atvērs attiecīgās aplikācijas logu.
Ja Insert Object logā izvēlas Create from File, t. i., ievietot objektu, kas jau
ir izveidots, tad File lodziľā jāieraksta faila nosaukums un ceļš uz to, kā tas
izdarīts nesen redzētajā attēlā.
Nospiežot OK pogu, MS Access attēlu ievietos formas Header sekcijā.
17.30.att. Attēls Header sekcijā.
Object Frame elementiem ir vairākas specifiskas īpašības. Pieminēsim
īpašību Auto Activate ar vērtību Double-Click. Tas norāda, ka Design skatā,
izpildot dubultklikšķi uz šī elementa, tiks atvērta programma, ar ko objekts ir
izveidots.
17.13. Line, Rectangle tipa elementi
Line un Rectangle tipa elementi ir līnija un taisnstūris.
Šos elementus izmanto, lai grupētu informāciju, lai pasvītrotu svarīgāko un
lai padarītu formu vai atskaiti līdzīgu parauga dokumentam. Taisnstūri
novietojot citu elementu fonā, var radīt ēnas efektu. Veidojot taisnstūri un līniju,
noderīgas ir formatēšanas joslas ikonas Line/Border Width, Special Effect.
Ja taisnstūri novelk pāri citiem elementiem, taisnstūris šos elementus
(izľemot List Box un Subform) var noslēpt, ja tam ar formatēšanas joslas ikonas
Fill/Back Color palīdzību nosaka fona krāsu, kas ir atšķirīga no Transparent.
Taisnstūri var novietot fonā, izpildot Format/Send to Back, vai padarīt taisnstūri
caurspīdīgu, nosakot tam BackStyle īpašībai vērtību Transparent.
17.14. Page Break un Tab Control tipa elementi
Ir divi veidi, kā izveidot formu, kas sastāv no vairākām lappusēm. Var
lietot tabulatora (Tab Control) vai lappuses pārtraukuma (Page Break)
elementus .
Ērtākais un efektīvākais veids ir izmantot Tab Control. Šajā gadījumā
atsevišķās lappuses visas atrodas viena kontrolelementa ietvaros, un
pārslēgšanās no vienas lappuses uz otru notiek, noklikšķinot uz tabulatora
ļipiľas.
Tabulatora elements ir īpaši noderīgs, ja formā nepieciešams izvietot
daudzus elementus, kurus var sadalīt divās vai vairākās grupās. Piemērs ir
148
© Vladimirs Ivanovs, 2007

Northwind datu bāzes formas Employees informācija par darbinieku sadalījumu
vispārējā (Company Info) un personīgajā (Personal Info) daļā.
17.31.att. Tab Control piemērs.
Lai izveidotu Tab Control elementu, rīku logā jāuzklikšķina uz Tab
Control ikonas, tad vajadzīgajā vietā formā jānoklikšķina un jāpārvelk, norādot
elementa izmērus.
Lai ievietotu elementus tabulatora lappusē, jānoklikšķina uz vajadzīgās
tabulatora lappuses ļipiľas. Tad var ievietot elementus, izmantojot kādu no
šādām darbībām:
� izmantojot rīku logu, parastajā veidā tabulatora lappusē izveidot
vajadzīgos elementus;
� no lauku saraksta – Field List – loga pārvilkt vajadzīgos laukus uz
tabulatora lappusi;
� no citas formas daļas vai no citas lappuses pārkopēt elementus. Taču
nav iespējams elementus pārvietot uz tabulatora lappusi, tos
pārvelkot.
Lai tabulatoram pievienotu lappusi, izmainītu lappušu secību vai izdzēstu
kādu lappusi, ar peles labo pogu jānoklikšķina uz Tab Control robežas un no
komandkartes, kas atvērsies, jāizvēlas attiecīgi Insert Page, Page Order vai
Delete Page.
Ja maina visa tabulatora elementa izmērus, ir jāpārliecinās par katras
tabulatora lappuses elementu izvietojumu un izmēriem.
Lappuses pārtraukuma Page Break elementu izmanto, lai norādītu
horizontālo līniju, kur formu sadalīs atsevišķās lappusēs. Piemērs ir Northwind
datu bāzes formas Employees (page break) informācija par darbinieku
sadalījumu vispārējā (Company Info) un personīgajā (Personal Info) daļā.
Nospiežot tastatūras PageUp vai PageDown taustiľus, notiek pārvietošanās
starp lappusēm pirms un pēc lappuses pārtraukuma elementa. Papildus šajā
piemērā pārvietošanos starp lappusēm nodrošina arī makro komandas, kas
piekārtotas pogām Company Info un Personal Info.
149
© Vladimirs Ivanovs, 2007

17.15. Subform/Subreport tipa elements
Subform tipa elements ir formā ievietota cita forma (apakšforma), kas
parasti ar vienu vai vairākiem laukiem ir saistīta ar galveno formu.
Forma ar tajā iekļautu apakšformu parasti lieto one-to-many saites starp
tabulām.
Piemēram, katram ierakstam no Orders tabulas var atbilst vairāki ieraksti
no Order Details tabulas.
Šobrīd izveidotā forma satur tikai pasūtījumu kopējo informāciju.
Piemēram, jāizveido apakšformu, kurā būs informācija par pasūtītajiem
produktiem no tabulas Order Details.
Formu ar tajā iekļautu apakšformu ērti var izveidot, izmantojot Form
Wizards.
Ja galvenā forma jau ir izveidota, tad jāizveido apakšforma kā parasta
forma un pēc tam tā jāiekļauj galvenajā formā.
Galvenajai formai noteikti jābūt ar īpašību Default View = Single Form,
t. i., apakšformu var pievienot galvenajai formai tikai viena ieraksta skatā.
17.32.att. Formas īpašība Default View.
Apakšformu galvenajā formā iekļauj datulapas veidā, t. i., apakšformai
īpašība Default View būs Datasheet. Tāpēc var izvēlēties ātrāko formas
veidošanas ceļu – datu bāzes logā Table nodaļā izvēlas tabulu Order Details, tad
noklikšķina AutoForm ikonu, un MS Access izveido jaunu formu. Aizver jauno
formu, saglabājot to, piemēram Order Details.
Lai izveidotu apakšformu, rīku logā uzklikšķina uz Subform/Subreport
ikonas, tad noklikšķina formas apakšējā daļā un pārvelk, norādot apakšformas
izmērus:
150
© Vladimirs Ivanovs, 2007

17.33.att. Apakšformas īpašība Source Object.
Apakšformu galvenajā formā var ievietot datu bāzes logā, uzklikšķinot uz
apakšformas nosaukuma un pārvelkot to galvenās formas logā, kas ir atvērts
veidošanas skatā.
Subform/Subreport elementam īpašību logā kā īpašība Source Object ir
jānorāda izveidotās formas nosaukums – Order Details.
Kad tas izdarīts, MS Access pats nosaka īpašības Link Child Fields un Link
Master Fields.
Link Child Fields ir viens vai vairāki lauki, pēc kuriem apakšformas dati
būs saistīti ar galvenās formas datiem. Attiecīgi saistīto galvenās formas lauku
vai elementu nosaukumus norāda Link Master Fields. Formas saistošajiem
laukiem noteikti jābūt viena datu tipa (Text, LongInteger u. c.) laukiem.
Ja netiek norādīti Link Child Fields un Link Master Fields, formas darbojas
neatkarīgi viena no otras.
Tagad var pāriet uz Form View skatu un pārbaudīt, kā darbojas forma kopā
ar apakšformu.
Jāpiebilst, ka pirms tam ir vērts pārvietot, sabīdīt kopā un izdzēst liekos
formas elementus, lai padarītu formu pārskatāmāku.
Protams, formā būtu vēl daudz kas veicams, lai nodrošinātu ērtu datu
ievadīšanu un caurskatīšanu. Ļoti ieteicams izpētīt parauga datu bāzē Northwind
izveidotās formas un tur pasmelties idejas nepieciešamo formu izveidošanai.
151
© Vladimirs Ivanovs, 2007

18.1. Pārskata veidošana
18. Pārskati
Tāpat kā veidojot formas, vieglāk ir pielabot, pārveidot jau esošu pārskatu,
nekā pašam veidot pārskatu pilnīgi no jauna. Tāpēc, jaunu pārskatu veidojot,
sākuma darbu labāk uzticēt datoram. Iespējamie pārskata veidošanas sākuma
varianti:
� Datu bāzes logā izvēlēties tabulu vai vaicājumu, uz kuru balstīsies
forma.
� Ikonu grupā New Object noklikšķināt AutoReport vai izpildīt
Insert/Auto Report. MS Access automātiski izveidos jaunu pārskatu; pēc
noklusēšanas tas būs vienas kolonnas tipa pārskats.
� Ikonu grupā New Object noklikšķināt NewReport vai izpildīt
Insert/Report, parādīsies New Report logs.
� Datu bāzes logā Report nodaļā noklikšķināt uz pogas New, parādās New
Report logs:
18.1.att. Pārskata izveide.
Šajā logā no saraksta lodziľā Choose the table or query… jāizvēlas tabula
vai vaicājums, uz kura balstīsies pārskats.
Loga augšējā daļā vajadzētu izvēlēties AutoReport: Columnar vai
AutoReport: Tabular un apstiprināt, noklikšķinot uz OK pogas. Tad MS Access
automātiski izveidos jaunu formu. Izvēloties kādu no Wizards, atvērsies
pārskatu veidotāja logs, atbildot uz veidotāja dialoga jautājumiem, izveidosies
jauns pārskats.
Piemēram, ir jāizveido jaunu pārskatu, balstoties uz iepriekš izveidoto
vaicājumu _Klientu pasūtījumu summas. Pārskatā būs katras firmas pasūtījumu
summas, gada kopējās summas un kopējais pasūtījumu apjoms.
Izmantojot pēdējo pieminēto metodi:
� datu bāzes loga Report nodaļā nospiež New pogu;
152
© Vladimirs Ivanovs, 2007

� New Report logā no tabulu un vaicājumu saraksta izvēlas _Klientu
pasūtījumu summas, tad atzīmē Report Wizard un nospiež OK pogu;
� Report Wizard pirmajā logā jānorāda pārskatā nepieciešamie lauki to
secībā; lodziľā Selected Fields novieto visus vaicājuma laukus, tad
nospiež Next pogu;
� nākošajā Wizard logā jānorāda lauki, pēc kuriem grupēs datus;
lodziľā pa labi novieto laukus Company Name un Order Date.
Noklikšķinot pogu Grouping Options, tiek atvērts Grouping
Intervals logs kurā jānorāda lauku grupēšanas veids, pēc kuriem
iepriekšējā logā ir noteikta datu grupēšana. Laukam Company Name
atstāj grupēšanas veidu Normal, laukam Order Date no saraksta
izvēlas Year, ar OK apstiprina, tad nospiež Next pogu:
18.2.att. Grouping Intervals logs.
� nākošajā Wizard logā jānorāda lauki, pēc kuriem kārtos datus grupas
iekšienē, un jānosaka, vai pēc šiem laukiem nepieciešams summēt,
rēķināt vidējo vērtību u. c. Šajā logā šoreiz neko neaizpilda un
nospiež Next pogu;
� nākošajā Wizard logā jānorāda pārskata izkārtojums. Var atstāt jau
iezīmēto pirmo izvēli. Jānorāda arī lapas orientācija. Piemēra
pārskatā nebūs daudz lauku, tāpēc izvēlas Portrait. Citiem
pārskatiem būtiski būtu atzīmēt Adjust the field width so all fields fit
on a page (ja pārskatā ir daudz lauku un visiem vajadzētu ietilpt
vienas lapas ietvaros), tad nospiež Next pogu;
� nākošajā Wizard logā jānorāda pārskata stils, var atstāt MS Access
piedāvāto;
� pēdējā Wizard logā, izvēlas, vai caurskatīt pārskata datus (Preview
the report), vai ķerties pie pārskata uzlabošanas veidošanas skatā
(Modify the report’s design). Izvēloties pirmo, var apskatīt rezultātu.
� Lai beigtu dialogu un MS Access izveidotu pārskatu, nospiež Finish
pogu. MS Access atver jaunizveidoto pārskatu Print Preview –
izdrukas priekšskatā.
153
© Vladimirs Ivanovs, 2007

18.2. Print Preview skats
Print Preview ir pārskats – attēls uz ekrāna, kāds tas izskatīsies izdrukāts uz
papīra, tāpēc nekādas darbības ar datiem šeit nav iespējamas.
18.3.att. Print Preview skats.
No pārskata veidošanas skata Print Preview skats ir atverams, izpildot
File/Print Preview vai View/Print Preview vai klikšķinot uz attiecīgās ikonas
.
Print Preview ikonu josla ir atrodama gan View ikonu grupā, gan kā
atsevišķa ikona.
Print Preview skatā, klikšķinot uz Zoom ikonas vai vienkārši uz
pārskata lapas attēla, var apskatīt palielinātu vai samazinātu pārskatu.
Klikšķinot uz ikonām:
� One Page,
� Two Pages,
� Multiple Pages
pārskatu var apskatīt attiecīgi ik pa vienai vai divām lappusēm, vai ar norādītu
lappušu skaitu.
Izpildot File/Page Setup, parādās Page Setup logs, kurā var norādīt
drukāšanas parametrus.
Klikšķinot uz Print ikonas, uzreiz visu pārskatu var nosūtīt izdrukai.
Izpildot File/Print, atvēras Print logs, un tikai pēc izdrukas apstiprināšanas ar
OK pārskats vai pārskata daļu nosūta izdrukai.
154
© Vladimirs Ivanovs, 2007

Izpildot File/Close vai klikšķinot uz Close ikonas , vienkārši aizverot
pārskata logu vai arī izpildot File/Print Preview, var aizvērt Print Preview skata
logu.
Izveidoto pārskatu var saglabāt, piem., ar nosaukumu _Klientu pasūtījumu
summas.
Design skatā var pilnveidot pārskata izskatu. Lai to izdarītu, datu bāzes
logā izvēlas pārskatu un nospiež Design pogu. MS Access atver veidošanas skata
logu.
18.3. Layout Preview skats
Lai apskatītu, kā izskatās šis pats pārskats Layout Preview skatā, izpilda
View/Layout Preview vai noklikšķina uz ikonas:
18.4.att. Layout Preview skats.
Layout Preview skats paredzēts, lai, veidojot pārskatu, ātri varētu
pārslēgties un apskatīt pārskata vispārējo izskatu, fontus, lauku izvietojumu.
Print Preview skatā vienmēr parāda visu pārskatu ar visiem datiem. Ja pārskats
ir sarežģīts, tas var ilgt vairākas minūtes. Turpretī Layout Preview skata
galvenais uzdevums ir parādīt pārskata izskatu ar visām sekcijām un ierakstu
grupām, parādot tikai ierobežotu ierakstu daudzumu, vienu vai vairākus
ierakstus katrai grupai.
Layout Preview logs pieejams tikai no pārskata Design skata. Layout
Preview logs līdzīgs Print Preview logam, tajā pieejamas tās pašas ikonas.
Noklikšķinot uz Close Window ikonas, var atgriezties Design skatā.
18.4. Pārskata veidošana – Design skats
Pārskati izmanto tos pašus kontrolelementus kā formas, pārskata
veidošanas (Design) logs izskatās līdzīgs formas veidošanas logam.
155
© Vladimirs Ivanovs, 2007

18.5.att. Pārskats Design skatā.
MS Access izveidojis divus noderīgus Text Box elementus Page Footer
sekcijā:
� elements, kuram īpašība Control Source ir =Now( ), norāda uz
pārskata izdrukas datumu un (atkarībā no Format īpašības) arī laiku;
� elements, v īpašība Control Source ir ="Page " & [Page] & " of " &
[Pages], norāda uz lappuses numuru izdrukā un kopējo lappušu
skaitu.
Bez jau zināmajām īpašībām Text Box elementiem pārskatos vēl var
definēt:
� Hide Duplicates – vai elementu padarīt neredzamu, ja tā vērtība ir
tāda pati, kā iepriekšējam ierakstam;
� Running Sum – vai elements summē un parāda lauka esošo vērtību
summu. Iespējamās vērtības: No – elements uzrāda ieraksta vērtību,
Over group – elements uzrāda esošo vērtību summu grupas ietvaros,
Over All – elements uzrāda esošo summu visa pārskata garumā;
� Can Grow, Can Shrink – vai elements var palielināties (Grow) vai
samazināties (Shrink) vertikālā virzienā, lai viss teksts tajā būtu
redzams pārskatā un lai nebūtu tukšu līniju. Palielinās tikai paša
elementa izmēri, attālumi starp elementiem nemainās. Šo īpašību
varēja definēt jau formās, taču tā attiecināma tikai uz formu izdruku.
Pārskata elementiem nav Event Properties, jo pārskatā nav iespējams
darboties ar datiem, noklikšķināt peli uz kāda pārskata elementa. Tomēr
jāpiebilst, ka Event Properties var būt pašam pārskatam un tā sekcijām.
Pārskata sekcijām ir šādas noderīgas īpašības:
� Keep Together norāda, vai visai sekcijai jāatrodas uz vienas lapas;
156
© Vladimirs Ivanovs, 2007

� Force New Page nosaka, vai, sākot izdrukāt sekciju, ir nepieciešama
jauna lapa. Atbilde pēc noklusēšanas ir None – sekcija nav jāatdala
ar tukšu lapu.
Pārskata veidošanas skatā ir pieejami tie paši palīglogi:
� Field List – lauku saraksta logs;
� Properties – īpašību logs;
� Toolbox – rīku logs.
18.5. Sorting and Grouping palīglogs
Pārskata veidošanas skatā pieejams vēl viens palīglogs – Sorting and
Grouping – kārtošanas un grupēšanas logs.
Logu atver, izpildot View/Sorting and Grouping vai klikšķinot uz
ikonas.
Logā norāda, kā tiks sakārtoti un sagrupēti pārskata avota – tabulas vai
vaicājuma – ieraksti. Ja kārtošanu norāda šeit, pārskatā, tad pārskata avota
vaicājumam kārtošanu var neuzrādīt vispār.
Sorting and Grouping logā jānorāda:
� loga augšējā daļā – pēc kāda lauka vai izteiksmes ieraksti tiks grupēti
un kādā secībā (Ascending vai Descending);
� loga apakšējā daļā – vai izvēlētajam laukam vajadzīga Header un
Footer sekcija, tajās atradīsies visai grupai kopējie virsraksti un
starpsummas;
� pie Group On jānorāda ierakstu grupēšanas veids. Visa datu tipa
laukiem iespējams grupēt katru ierakstu ( Each Record). Datuma tipa
laukus iespējams grupēt pēc gada, kvartāla, mēneša, nedēļas, dienas,
stundas, minūtes:
18.6.att. Sorting and Grouping logs.
157
© Vladimirs Ivanovs, 2007

� skaitliskos laukus var grupēt pēc Interval (skaitļu intervāla), ko
norāda zemāk pie Group Interval. Teksta laukus var grupēt pēc
Prefix Characters (pēc viena vai vairākiem pirmajiem burtiem);
� Keep Together norāda, vai visiem grupas ierakstiem uz papīra ir
jāatrodas vienā lappusē.
18.6. Grupu veidošanas piemēri
Atskaišu priekšrocība ir iespēja dažādā veidā grupēt un kombinēt datus,
sarēķināt datu grupām summas, maksimālās vērtības utt.
Vispār summēšanas elementu izveidošanu varēja pieprasīt, darbojoties ar
pārskata veidotāju. Taču arī tagad pārskatam var pievienot šādus elementus.
Elementi, kas parāda kādas grupas summu, vidējo vērtību utt., ir jānovieto
grupas Header vai Footer sekcijās.
Piemēri:
1. OrderDate Header sekcijā izveido jaunu Text Box elementu, kurā parādīsies
pasūtījumu summas pa gadiem – šoreiz summa būs grupas sākumā. Ir dažādi
veidi, kā OrderDate Header sekcijā izveidot jaunu Text Box elementu:
� noklikšķina rīku logā uz Text Box ikonas, tad ieklikšķina pārskata
OrderDate Header sekcijā, izveidojot jaunu elementu;
� lauku saraksta (Field List) logā uzklikšķina laukam Summa, tad to
pārvilkt uz OrderDate Header sekciju;
� Detail sekcijā uzklikšķina Text Box elementam Summa un izpilda
Edit/Duplicate. Elementu nokopēs, jauno nokopēto elementu pārvelk uz
OrderDate Header sekciju.
Jaunajam elementam īpašība Control Source ir jāieraksta =Sum([Summa]).
Lai summa uz papīra parādītos piemērotā formātā, nosaka, ka īpašība Format ir
Currency un īpašība Decimal Places ir 2.
18.7.att. Grupu veidošana, Design skats.
158
© Vladimirs Ivanovs, 2007

Apskatot pārskatu Print Preview skatā:
18.8.att. Grupu veidošana, PrintPreview skats.
2. Summēšanas pa firmām pievienošana pārskatam.
Vispirms atver Sorting and Grouping logu. Lauka CompanyName īpašība
Group Header ir Yes, īpašība Group Footer ir No. Īpašību Group Footer
nomainot uz Yes, pārskatā parādās jauna sekcija CompanyName Footer.
Ar Edit/Duplicate nokopē un šajā sekcijā pārvelk Text Box elementa
CompanyName kopiju no CompanyName Header sekcijas. Nokopē arī
summēšanas Text Box elementu no OrderDate Header sekcijas, tā kopiju
pārvelk uz sekciju CompanyName Footer.
Apskatot pārskatu Print Preview skatā:
18.9.att. Summēšana pa firmām, PrintPreview skats.
3. Vēlreiz pārveidojot pārskatu. Piemēram, parādīsies tikai summas pa
gadiem, bet atsevišķu pasūtījumu parādīšanu var atcelt.
159
© Vladimirs Ivanovs, 2007

Var pievienot datu grupēšanu pa valstīm. Lauka Country vaicājumā, uz ko
pamatojas pārskats, pašlaik nav. Vispirms lauks Country ir jāpievieno pārskata
avota vaicājumam. To var izdarīt divējādi:
� pāriet uz datu bāzes logu, Query nodaļā izvēlēties vaicājumu
_Klientu pasūtījumu summas, tad Design skatā QBE režģī pievienot
tabulas Customers lauku Country. Vaicājumu aizvērt, to saglabājot,
tad atgriezties pārskata veidošanas logā;
� pārskata Design skatā, aizpildot Edit/Select Report vai ieklikšķinot
pārskata veidošanas logā ārpus pārskata aizľemtā laukuma, vai
noklikšķinot uz nelielā taisnstūra pārskata veidošanas loga augšējā
kreisajā stūrī, izvēlēties pārskatu. Tad pārskata Properties logā
Control Source īpašībai uzklikšķināt labajā pusē uz trīs punktu
pogas – atvērsies Query Builder logs. Query Builder logā tāpat kā
vaicājuma Design skatā pievienot tabulas Customers lauku Country.
Query Builder logu aizvērt, vaicājumu saglabājot.
Tagad Sorting and Grouping logs jāizmaina šādi:
18.10.att. Sorting and Grouping logs.
Pārskatam Country Footer sekcijā jāpievieno Text Box elements, kura
Control Source ir Country. Grupas Country Footer sekcijā jānovieto arī
elements =Sum([Summa]), nokopējot kādu no jau esošajiem summēšanas
elementiem.
18.11.att. Text Box elementa pievienošana.
160
© Vladimirs Ivanovs, 2007

Apskatot pārskatu Print Preview skatā:
18.7. Apakšpārskati
18.12.att. Print Preview skats.
Tāpat kā formās, arī pārskatos var ievietot apakšpārskatus. Galvenais
pārskats var saturēt vairākus apakšpārskatus. Iespējami 2 savstarpējās
ievietošanas līmeľi: pārskats var saturēt apakšpārskatu, kuram savukārt var būt
savs apakšpārskats. Kā apakšpārskatus galvenajā pārskatā var ievietot ne tikai
pārskatus, bet arī formas.
161
© Vladimirs Ivanovs, 2007

19. Galvenie VBA operatori, pamatelementi
19.1. Programmēšana VB
Programmēšanu Access’ā nodrošina Visual Basic for Application (VBA).
Pamatā programmēšanas valodas Access’ā, Excelī un VB ir vienādas, atšķiras
tikai iebūvētās funkcijas, kas nodrošina katras programmas specifikas.
Piemēram, Excelī ir Workbook objekti, Access’ā ir Recordset objekti utt. Arī
katram objektam ir atbilstošās īpašības (properties) un metodes (methods), kas
var mazliet atšķirties dažādās programmās (Access’ā, Excelī), bet pamatā ir
Visual Basic ar vienādiem standartiem.
Vienkāršas Access datu bāzes var uzrakstīt, lietojot makro komandas
(macros). Makro komandas ir lietderīgi izmantot nelielās datu bāzēs ar
standartfunkcijām, bet daudz sarežģītāku Access datu bāzu veidošanai jau
nepieciešams zināt VBA programmēšanas valodu.
VBA nodrošina iespēju darboties ar daudz sarežģītākām loģiskajām
struktūrām (cikliem utt.), definēt mainīgos un konstantes, lietot funkcijas, kas
nav pieejamas makro komandās, darboties ar ierakstu kopām (recordsets), radīt
datu bāzes objektus, veikt atkļūdošanu utt.
Daudzas darbības, ko var veikt gan ar makro komandām, gan ar VBA
procedūrām, daudz efektīvāk tiek izpildītas lietojot VBA procedūras.
Lai lietotājam atvieglotu pārēju no makro komandām uz VBA procedūrām,
ir iespējams pārveidot jebkuru makro komandu par VBA procedūru:
Iezīmējot makro un izvēloties
File / Save As/Export… / iespēja Save as Visual Basic Module un OK.
19.2. Mainīgie
Mainīgais ir vieta atmiľā, kurai ir piešķirts nosaukums. Tā var saturēt
datus, kuri programmas izpildes laikā var tikt mainīti. Mainīgajam var būt
norādīts datu tips.
Mainīgo deklarēšanai parasti izmanto komandu Dim.
Dim as
Lai deklarētu procedūras līmeľa mainīgo, komandu Dim iekļauj procedūrā,
bet ja moduļa līmeľa – deklarāciju sekcijā. Piemērs teksta mainīgā Pazinojums
deklarēšanai:
Dim Pazinojums As String
Vienā komandā var definēt vairākus mainīgos, katram mainīgajam norādot
datu tipu, piemēram:
Dim Pazinojums As String, Bridinajums As String
Ja komandā Dim kādam mainīgajam datu tipu nenorāda, tam tiek piešķirts
tips Variant (piemērā mainīgajam Bridinajums):
162
© Vladimirs Ivanovs, 2007

Dim Pazinojums As String, Bridinajums
Procedūras privāto mainīgo definēšanai izmanto komandu Private, bet
publisko – Public, piemēram:
Private Pazinojums As String
Public Bridinajums As String
VBA datu tipi
163
19.1.tabula
Nosaukums Lielums
Vērtības Noklusētā
(baitos)
vērtība
Byte 1 No 0 līdz 255 0
Boolean 2 True or False False
Integer 2 No -32,768 līdz 32,767 0
Long 4 No -2,147,483,648 līdz 2,147,483,647 0
Single 4 No - 3.402823E38 līdz 3.402823E38 0
Double 8 No - 1.79769313E308 līdz 1.79769313E308 0
Currency 8 No 922,337,203,685,477.5808 līdz 922,337,203,685,477.5807 0
Date 8 No 100. gada 1. janvāra līdz 9999. gada 31. decembrim
Object 4 Jebkurš objekts
String No 0 līdz apmēram 2 miljoniem simbolu ""
Mainīgie, kuri definēti procedūru iekšienē, ir šo procedūru lokālie
mainīgie, globālus mainīgos var nodefinēt moduļu sākumā.
Mainīgos var definēt tikai pa vienam, piemēram:
Dim skaits, lielums as integer
definē mainīgo skaits bez datu tipa un mainīgo lielums ar integer datu tipu.
Ja gan skaits, gan lielums ir ar integer datu tipu, jāraksta
Dim skaits as integer
Dim lielums as integer
19.3. Komentāri
Komentāri VBA tiek pievienoti ar apostrofa palīdzību. Apostrofu var
novietot gan rindas sākumā, gan jebkurā vietā rindā. Viss, kas ir pēc apostrofa
tiek uzskatīts par komentāru.
' Mainīgo definēšana
Dim lielums as integer 'definē mainīgo lielums kā integer tipa
mainīgo
© Vladimirs Ivanovs, 2007

19.4. Rindiņas turpinājums
Lai procedūras būtu pārskatāmas, garas rindiľas izdevīgi sadalīt vairākās ar
rindiľas turpinājuma simbolu, kas VBA ir pasvītrojums ( _ ).
MsgBox "Šis ir ziņojuma sākums " _
& "un šis ir tā turpinājums!"
19.5. Salīdzināšanas un loģiskie operatori
Šajā tabulā ir apkopoti galvenie Visual Basic operatori.
Galvenie Visual Basic operatori
164
19.2.tabula
Operators Paskaidrojums
< Mazāks
Lielāks
>= Lielāks vai vienāds
= Vienāds
Nav vienāds
And Un - apvieno divas izteiksmes. Katrai izteiksmei jābūt patiesai, lai kopējā izteiksme
būtu patiesa.
Or Vai - apvieno divas izteiksmes. Ja kāda no izteiksmēm ir patiesa, tad kopējā izteiksme
ir patiesa.
Not Vienas izteiksmes noliegums.
Eqv Ekvivalents - apvieno divas izteiksmes. Abām izteiksmēm ir jābūt patiesām vai abām
jābūt aplamām, lai kopējā izteiksme būtu patiesa.
Kad VBA salīdzina divas izteiksmes, tas atgriež vienu no divām vērtībām:
True (patiess) vai False (aplams). Var lietot arī skaitļus: False = 0 un True = -1.
19.6. Mijiedarbība ar lietotāju
MsgBox funkcijas lietošana
Paziľojuma logs (Message Box) ir vienkāršs un ātrs veids, kā kaut ko
pajautāt lietotājam, vai ļaut viľam izvēlēties turpmāko programmas gaitu.
Paziľojuma logs parāda paziľojuma tekstu un piedāvā komandpogas, ar kurām
lietotājs var atbildēt.
Šajā attēlā redzams paziľojuma loga piemērs, kas ir ģenerēts ar MsgBox
funkciju:
19.1.att. Paziľojuma loga piemērs.
© Vladimirs Ivanovs, 2007

Logu ģenerē ar šādu kodu:
MsgBox "Pieeja liegta!," _
& vbCrLf & "Jums tas nav atļauts darīt.", _
vbExclamation, "Paziņojums"
Lai noteiktu paziľojuma loga izskatu, ar argumentu palīdzību, nodod
informāciju MsgBox funkcijai. MsgBox funkcijai ir šāda sintakse:
MsgBox( prompt [, buttons] [, title])
MsgBox funkcijas argumenti
165
19.3.tabula
Arguments Paskaidrojums
prompt Lietotājam adresētā paziľojuma teksts.
buttons Nosaka komandpogu skaitu un daudzumu, kā arī tipu ikonai, kas parādās
paziľojuma laukā. Šie iestādījumi tiek veidoti summējot atbilstošas VBA
konstantes.
title Teksts, kas parādās paziľojuma loga virsraksta joslā.
Paziľojuma logu parasti lieto, lai saľemtu informāciju, kura programmai
nepieciešama darba turpināšanai. Lai šo informāciju izmantotu, piešķir funkcijas
atgriezto vērtību mainīgajam un uzraksta kodu, kurš apstrādā saľemto atbildi.
Dots koda piemērs, kurš attēlo paziľojuma logu un pēc tam veic vienu no
divām iespējamām darbībām, balstoties uz lietotāja atbildi. Paziľojuma logs
brīdina lietotāju, ka izmaiľas failā nav saglabātas un piedāvā tās saglabāt.
Msg = "Vai saglabāt atvērto failu?"
Style = vbYesNo + vbExclamation + vbDefaultButton2
Title = "Izmaiņas nav saglabātas!"
Atbilde = MsgBox(Msg, Style, Title)
If Atbilde = vbYes Then 'Lietotājs izvēlējies Yes.
Msgbox "Yes" 'Veic kādu darbību.
Else 'Lietotājs izvēlējies No komandpogu.
MsgBox "No" 'Veic kādu darbību.
End If
Šajā kodā Style mainīgais kombinē VBA konstantes, lai noteiktu attēlojamā
paziľojuma loga izskatu. VBA konstantes izmantotas, apstrādājot lietotāja
atbildes.
InputBox funkcijas lietošana
Ievada logs (input box) ir ērts risinājums, ja nepieciešams saľemt
informāciju, kuru nevar iegūt vienkārši noklikšķinot uz komandpogas. Ievada
logu ģenerē InputBox funkcija, kurai ir šāda sintakse:
InputBox( prompt[, title] [, default] [, xPos] [, yPos])
© Vladimirs Ivanovs, 2007

MsgBox funkcijas argumenti
166
19.4.tabula
Arguments Paskaidrojums
prompt Lietotājam adresētā paziľojuma teksts.
title Teksts, kas parādās paziľojuma loga virsraksta joslā.
default Teksts, kas tiek ierakstīts pēc noklusēšanas.
xPos Loga kreisā augšēja stūra x (horizontālā) koordināte.
yPos Loga kreisā augšēja stūra y (vertikālā) koordināte.
Piemērs un ievada logs:
FileName = InputBox("Ievadiet faila nosaukumu:", "File
Open")
19.7. VBA konstrukcijas
19.2.att. Ievada logs.
Tāpat kā vairums programmēšanas valodu, VBA piedāvā dažādus veidus,
kā vadīt programmas izpildi. Nosacījumu konstrukcijas ļauj programmai
izvēlēties, kuru darbību veikt, balstoties uz pieejamajām vērtībām. Cikli ļauj
koda blokus izpildīt vairākkārt konstantu vai mainīgu reižu skaitu.
Nosacījumu konstrukcijas ļauj VBA aplikācijām dažādi reaģēt uz dažādām
situācijām, atkarībā no nosacījuma pārbaudes rezultāta. Nosacījums var būt
salīdzināšana vai jebkura izteiksme ar skaitlisku vērtību.
Ir šādas nosacījuma konstrukcijas:
� If...Then
� If...Then...Else
� If...Then...ElseIf
� Select Case
If…Then Konstrukcija
If…Then komanda pārbauda, vai nosacījums ir patiess. Ja patiess, izpilda
norādītās komandas, ja ne, izpilda nākamo komandu pēc If…Then
konstrukcijas. Šai konstrukcijai ir divu veidu sintakses.
© Vladimirs Ivanovs, 2007

Vienai rindai:
If Then
Vairākām rindām:
If Then
End if
Neatkarīgi no sintakses, galvenais princips šāds: “Ja šis nosacījums ir
patiess, tad jādara tas …”. Piemēram:
If intSkaits > 20 Then MsgBox “Skaits ir lielāks par
20!”
Sajā piemērā mainīgā intSkaits vērtību salīdzina ar 20. Ja vērtība ir lielāka
par 20, tad to parāda paziľojumā. Ja mainīgā vērtība ir mazāka, komandu pēc
Then ignorē un paziľojums neparādās.
If…Then…Else Konstrukcija
If…Then…Else konstrukcija papildina If…Then konstrukciju. Var norādīt
divus koda blokus. Atkarībā no nosacījuma vērtības, izpildīsies viens no viľiem.
Sintakse šāda:
If Then
Else
Endif
Piemērā pārbauda, vai intSkaits ir lielāks vai mazāks par 20. Ja tas ir
lielāks, tad lietotājs saľem pirmo paziľojumu, ja nav lielāks, lietotājs saľem otro
paziľojumu.
If intSkaits > 20 Then
MsgBox “Skaits ir lielāks par 20!”
Else
MsgBox “Skaits ir mazāks vai vienāds ar 20!”
End if
If…Then…ElseIf Konstrukcija
If…Then…ElseIf ir līdzīga If…Then…Else ar to atšķirību, ka var atļaut
programmai izvēlēties starp vairāk nekā divām alternatīvām. Sintakse šāda:
167
© Vladimirs Ivanovs, 2007

If Then
ElseIf Then
Else
End if
Piemērā pārbaudīta vai mainīgais intSkaits ir lielāks par 20, starp 10 un 20
vai arī mazāks par 10.
If intSkaits > 20 Then
MsgBox “Skaits ir lielāks par 20!”
ElseIf intSkaits >= 10 Then
MsgBox “Skaits ir starp 10 un 20!”
Else
MsgBox “Skaits ir mazāks par 10!”
End if
Select Case Konstrukcija
Select Case konstrukcija līdzīga If…Then…Else konstrukcijai tajā ziľā, ka
ļauj programmai izvēlēties starp vairākām iespējām. Šī konstrukcija var būt
efektīvāka, jo nosacījuma izteiksmes vērtību aprēķina vienreiz. Iegūto vērtību
salīdzina ar piedāvātajām vērtībām, kurām atbilst koda bloki.
Dota Select Case sintakse. Tiks izpildīts viens no vairākiem komandu
blokiem, balstoties uz nosacījuma izteiksmes vērtību.
Select Case
...
[Case izteiksme2]
...
.......
End Select
Piemērā tiek noskaidrota simbolu virknes strSkaits vērtība. To salīdzina ar
dažādām Case vērtībām.
Select Case strSkaits
Case "Viens"
[darbības, ja strSkaits = "Viens"]
Case "Divi"
[darbības, ja strSkaits = "Divi"]
Case "Trīs"
[darbības, ja strSkaits = "Trīs"]
End Select
168
© Vladimirs Ivanovs, 2007

Cikli ļauj norādīt nosacījumus, kuriem izpildoties, programma kādu koda
daļu izpildīs atkārtoti.
Do…Loop konstrukcijas
Do…Loop konstrukcija ļauj izpildīt koda bloku nenoteiktu skaitu reižu.
Visi Do cikli iedalās divās grupās: cikli, kur nosacījuma izteiksmi pārbauda
cikla beigās, un cikli, kur nosacījuma izteiksmi pārbauda cikla sākumā. Pirmajā
grupā koda komandas tiks izpildītas vismaz vienu reizi, otrajā grupā koda
komandas var vispār netikt izpildītas.
Cikli, kas nosacījumu pārbauda beigās:
Do…Loop While Atkārto kodu, kamēr nosacījuma izteiksmes vērtība ir
True.
Do…Loop Until Atkārto kodu, kamēr nosacījuma izteiksmes vērtība ir
False.
Cikli, kas nosacījumu pārbauda sākumā:
Do While…Loop Pārbauda nosacījuma izteiksmi. Ja patiesa (True),
atkārto kodu, līdz izteiksmes vērtība kļūst False.
Do Until…Loop Pārbauda nosacījuma izteiksmi. Ja aplama (False),
atkārto kodu līdz izteiksmes vērtība kļūst True.
Jālieto Do ciklus tad, kad nav zināms precīzs izpildāmo reižu skaits, bet ir
zināms nosacījums, pie kura cikla izpildīšana jāaptur.
Do..Loop While cikls nosacījumu pārbauda pēc koda izpildīšanas. Kods
tiek atkārtoti izpildīts visu laiku, kamēr nosacījuma vērtība ir True. Cikla
sintakse:
Do
Loop While
Piemēram, cikls turpināsies, līdz tiks ievadīta pareiza parole (Zilonis):
Do
strPassword = InputBox("Ievadiet Jūsu paroli")
Loop While strPassword "Zilonis"
Do..Loop While cikls nosacījumu pārbauda pēc koda izpildīšanas. Kods
tiek atkārtoti izpildīts visu laiku, kamēr nosacījuma vērtība ir False. Cikla
sintakse:
Do
Loop Until
169
© Vladimirs Ivanovs, 2007

Piemēram, cikls turpināsies, kamēr paziľojuma logā netiks nospiesta No
poga:
Do
LoopCount = LoopCount + 1
Loop Until MsgBox("Loop?", vbYesNo) = vbNo
Do While…Loop ciklā nosacījums pārbaudīts pirms koda izpildes. Kods
ciklā tiek izpildīts tikai tad, ja nosacījuma izteiksmes vērtība ir True. Ja
izteiksmes vērtība ir False, kodu neizpilda.
Do While
Loop
Do While…Loop ciklā nosacījums tiek pārbaudīts pirms koda izpildes.
Kods ciklā tiek izpildīts tikai tad, ja nosacījuma izteiksmes vērtība ir False. Ja
izteiksmes vērtība ir True, kodu neizpilda. Cikla sintakse:
Do Until
Loop
For…Next Konstrukcija
Ja ir zināms, cik reizes koda bloku ir jāizpilda, ir ērtāk izmantot For…Next
cikla konstrukciju. Šis cikls izpilda kodu noteiktu reižu skaitu. Sintakse:
For = To []
Next
Piemēram, kods pieprasa no lietotāja ievadīt skaitu, tad izpilda ciklu
ievadīto skaitu reizes – paprasa ievadīt skaitļus un beigās parāda summu:
intSkaits = InputBox( prompt:="Cik skaitļu?")
For i = 1 To intSkaits
intSkaitlis = InputBox (prompt:= "Ievadiet skaitli"))
intSumma = intSumma + intSkaitlis
Next i
MsgBox intSumma
Iziešana no cikliem
Ar Exit komandu var uzreiz iziet no For un Do cikliem, Sub un Function
procedūrām. Exit komandas sintakse ir ļoti vienkārša: Exit For var parādīties,
cik reižu nepieciešams For cikla iekšienē un Exit Do var parādīties, cik reižu
nepieciešams Do cikla iekšienē:
170
© Vladimirs Ivanovs, 2007

Do Until
If Then
Exit Do
End If
Loop
Exit Do komanda strādā ar visām Do cikla sintaksēm.
Exit Do un Exit For var būt noderīgas, jo dažkārt ir nepieciešams iziet no
cikla nekavējoties, neveicot vairāk nekādas darbības ciklā.
19.8. Darbs ar datumu un laiku
Visual Basic iekšēji datumu un laiku glabā kā skaitļus. Skaitļa veselā daļa
parāda datumu starp 100. gada 1. janvāri un 9999. gada 31. decembri ieskaitot,
katra diena palielina šo skaitli par vienu. Skaitļa daļveida daļa attēlo laiku
(dienas daļu) starp 0:00:00 un 23:59:59 ieskaitot.
Tā kā datumi ir skaitļi, tad ir iespējams veikt aprēķinus, izmantojot
datumus, piemēram:
Dim dtJaunaisDatums As Date
dtJaunaisDatums = dtDatums +3
VBA ir funkcijas, kas atgriež sistēmas datumu un tā daļas.
MsgBox “Pareizs datums un laiks ir “ & Now
MsgBox “Datums ir “ & Date
MsgBox “Laiks ir “& Time
Visual Basic piedāvā funkcijas, kuras no datuma atgriež kādu daļu:
(Sistēmas laiks ir 10.04.2000 13:34:45)
Funkcijas darbam ar datumiem.
19.4.tabula
Funkcija Piemērs Vērtība
Year() Year(Now) 2000
Month() Month(Now) 4
Day() Day(Now) 10
Weekday() Weekday(Now) 2
Hour() Hour(Now) 13
Minute() Minute(Now) 34
Second() Second(Now) 45
Ir funkcijas, kas rēķina un konvertē datumus:
171
© Vladimirs Ivanovs, 2007

Funkcijas datuma konvertēšanai.
172
19.5.tabula
Funkcija Darbība
DateSerial Atgriež datumu no ievadītajām vērtībām (gads, mēnesis, diena)
TimeSerial Atgriež laiku no ievadītajām vērtību (stunda, minūte, sekunde)
DateValue Konvertē String par datumu (Date)
TimeValue Konvertē String par laiku (Time)
DateAdd Atgriež datumu, kuram pieskaitīts dotais laika intervāls
DateDiff Atgriež skaitli, kas ir intervāls starp diviem datumiem
DatePart Atgriež skaitli, kas satur dotā datuma specificēto daļu
19.9. Funkcija Format
Funkcija Format atļauj noformatēt skaitļus un datumu/laiku
nepieciešamajā izskatā pirms to izdrukāšanas. Tas ir nepieciešams, jo ir dažādi
skaitļu un datumu pieraksta veidi, piemēram, 04.10.2000; 10.04.2000; 2000.
gada 10. aprīlis.
Format sintakse:
Format(expression[, format[, firstdayofweek[, firstweekofyear]]])
Daži piemēri datumu izvadam.
Datumu izvada funkcijas.
19.6.tabula
Sintakse Rezultāts
Format(Now, “m/d/yy”) 10/4/2000
Format(Now, “dddd, mmmm dd”) Pirmdiena, Aprīlis 10
Format(Now, “d-mmm”) 10-Apr
Format(Now, “mmmm-yy”) Aprīlis-00
Format(Now, “hh:mm AM/PM”) 01:34 PM
Format(Now, “h:mm:ss a/p”) 1:34:45 p
Format(Now, “d-mmmm h:mm”) 10-Aprīlis 13:34
Format(Now, “ddddd") Datums formātā, kurš nodefinēts Control Panel
Format(Now, “ttttt”) Laiks formātā, kurš nodefinēts Control Panel
Eksistē vairāki formāti, kuriem ir nosaukums, un Format funkcijā var lietot
šos nosaukums. Formāta vārds, izsaucot funkciju Format, ir jāievieto
dubultpēdiľās (“”). Piemēram:
MsgBox Format(80000, “Currency”) 'izdrukā 80 000.00 Ls
MsgBox Format(Now, "General date") 'izdrukā 10.04.2000
13:34:45
19.10. Darbības ar tekstu
Bieži vien ir nepieciešams veikt kaut kādas manipulācijas ar tekstuāliem
datiem. VBA satur vairākas funkcijas, kuras veic dažādas manipulācijas ar
šādiem datiem.
© Vladimirs Ivanovs, 2007

Funkcijas darbam ar tekstu.
173
19.7.tabula
Funkcija Veicamā darbība
StrComp Salīdzināt divus tekstus
LCase, Ucase Konvertēt uz lielajiem vai mazajiem burtiem
Space, String Izveidot tekstu, kas sastāv no kāda simbola atkārtota vairākas reizes
Len Atrast teksta garumu
Format Formatēt tekstu
Instr, Left, Ltrim, Mid, Right, Rtrim,
Trim
Manipulēt ar tekstu
StrConv Konvertēt tekstu
Dots piemērs, kas atrod tekstā pēdējo vārdu un novieto to teksta sākumā:
Private Sub cmdReverse_Click()
Dim strFirst As String
Dim strLast As String
Dim intSpace As Integer
Dim intLastSpace As Integer
Dim strName As String
strName = InputBox(prompt:= "Ievadiet tekstu:")
'atrod pēdējo tukšumu
intSpace = 0
Do
intLastSpace = intSpace
intSpace = InStr(intLastSpace + 1, strName, " ")
Loop While intSpace 0
'atdala pēdējo vārdu
strFirst = Left(strName, intLastSpace - 1)
strLast = Right(strName, Len(strName) - intLastSpace)
'uzraksta pēdējo vārdu pirmo
MsgBox strLast & " " & strFirst
End Sub
© Vladimirs Ivanovs, 2007

20.1. Moduļi
20. VBA programēšanas pamati
Visas VBA procedūras un funkcijas glabājas moduļos. Moduļi var būt
globāli vai arī piesaistīti konkrētai formai vai atskaitei.
Globālie moduļi tiek dēvēti par Access moduļiem, tie tiek veidoti datu
bāzes veidošanas logā lapā Moduļi (Modules):
20.1.att. Moduļu logs.
Formu un atskaišu moduļi glabājas kopā ar formām un atskaitēm.
Procedūras, kas atrodas formu un atskaišu moduļos, tiek radītas un saglabātas
kopā ar formu un atskaiti un tiek piesaistīti konkrētu objektu notikumiem.
Moduļos var būt funkcijas un procedūras. Funkcijas var atgriezt vērtības.
Katram modulim ir General Declaration daļa (pašā sākumā). Uzbraucot uz
šīs sadaļas augšējos kombobokšos parādās uzraksti (General) un
(Declarations). Šajā daļā paredzēts definēt mainīgos, kas būs pieejami visā
modulī. Parasti šajā daļā ir divas rindiľas:
21.1.att. Moduļu veidošanas logs.
174
© Vladimirs Ivanovs, 2007

Option Compare ... – norāda kārtošanas veidu: Binary, Text,
Database.
Option Explicit- norāda, ka visi funkcijās lietotie mainīgie būs jādefinē.
Tālāk seko lietotāja izveidotās procedūras un funkcijas.
Procedūras uzbūve ir:
Sub ()
End Sub
Funkcijas veido tāpat, tikai Sub vietā lieto Function.
Procedūra cmdAizvert_Click() aizver aktīvo formu. Šī procedūra piesaistīta
pogai cmdAizvert notikumam OnClick. Uzbraucot uz šīs procedūras, augšējos
kombobokšos parādās uzraksti cmdAizvert un Click, kas norāda šīs procedūras
piederību.
Šādas procedūras var veidot formu un atskaišu veidošanas logā konkrēta
objekta (pogai cmdAizvert) īpašību (properties) Event lapā notikumam (On
click), nospiežot pogu ar trīs punktiem un izvēloties Code Builder.
Procedūras var veidot arī ar ikonas Code palīdzību .
Procedūra sveiks() parāda paziľojumu "Sveiks!". Šī procedūra ir neatkarīga,
tā nav piesaistīta konkrētam objektam. Uzbraucot uz šīs procedūras augšējos
kombobokšos parādās uzraksti (General) un Sveiks.
Access moduļos raksta tikai neatkarīgas procedūras un funkcijas, bet formu
un atskaišu moduļos var rakstīt gan neatkarīgas procedūras, gan procedūras, kas
ir piesaistītas notikumiem (notikumu procedūras). Access moduļus var veidot
datu bāzes veidošanas logā Moduļu lapā nospiežot pogu New.
Notikumu procedūras tiek automātiski aktivzētas, kad notiek šis notikums.
Procedūra cmdAizvert_Click() automātiski tiek palaista, kad lietotājs nospiež
pogu cmdAizvert.
Lai aktivzētu procedūru sveiks(), jālieto komanda
Call sveiks()
Procedūras var būt dažādas – procedūras, ko var lietot tikai formas iekšienē
–lokālas (private) vai visā datu bāzē - globālas (public). To norāda pirms Sub
vārda, procedūra cmdAizvert_Click() ir lokāla, lietojama tikai formas iekšienē.
175
© Vladimirs Ivanovs, 2007

21. Koda saistīšana ar notikumiem formās un pārskatos
21.1. Objektu nosaukumu veidošana
Veidojot datu bāzes ar daudzām formām, atskaitēm un pieprasījumiem ir
sarežģīti atcerēties visu objektu nosaukumus. Lai labāk varētu orientēties
izstrādātā datu bāzē, jau pašā sākumā vajadzētu vienoties par objektu
nosaukšanu, lai pēc tam būtu vieglāk atrast vajadzīgo.
Objektu nosaukumu veido: .
norāda objekta tipu. Galvenajiem Access objektiem ir
šādi prefiksi:
Objektu prefiksi.
21.1.tabula
Tabula tbl
Pieprasījums qry
Forma frm
Apakšforma (subform) fsub
Atskaite (reports) rpt
Apakšatskaite (subreport) rsub
Makro mcr
Modulis mdl
raksta ar maziem burtiem nosaukuma sākumā (piemēram,
tblSkolens, frmIevads).
Formas un atskaišu objektu ir:
Formas un atskaišu objektu prefiksi.
21.2.tabula
Rāmītis (bound object frame) frb
Čekbosksis chk
Komboboksis cbo
Poga cmd
Bildīte img
Labelis lbl
Listboksis lst
Radiopoga opt
Apakš (sub) sub
Tabulators tab
Teksta lauks txt
norāda objekta būtību. Veidojot nosaukumu, vajadzētu
ievērot noteikumus:
� neizmantot nosaukumos tukšumus (ja nepieciešams, aizstājot ar
pasvītrojumu);
� nosaukums drīkst saturēt tikai burtus, skaitļus un pasvītrojumu;
� izmantot gan lielos, gan mazos burtus, lai atvieglotu nosaukuma
uztveršanu (piemēram, cboSkolSaraksts);
176
© Vladimirs Ivanovs, 2007

� izmantot vārdus vienskaitlī;
� nosaukums nav garāks par 15 simboliem (visās vietās būts redzams
pilns nosaukums).
Nosaukumu veidošana nav obligāti jāveic pēc dotās metodes, bet šo
nosacījumu ievērošana atvieglo darbu ar datu bāzi izstrādes laikā, kā arī vēlāk,
veicot labojumus.
21.2. Darbības ar objektiem
VBA objekts ir koda un datu apvienojums, kas var tikt aplūkots un
kontrolēts kā viena atsevišķa vienība. Čekboksis, komandpogas un citi formas
kontroļi ir atsevišķi objekti. Arī tabulas, formas un atskaites ir atsevišķs objekts.
Objekti var saturēt citus objektus, piemēram, forma var saturēt
komandpogas, teksta laukus u.c.
Kad izveido jaunu objektu, tam iedod noklusējuma vārdu, balstoties uz
objekta tipu, piemēram, Combo1, Command2, Text3. Ir lietderīgi nekavējoties
nomainīt katra objekta īpašības Name (nosaukums) vērtību uz vārdu, kas
paskaidro kontroļa jēgu, lai programmas kods kļūst vieglāk saprotams un
labojams. To ieteicams izdarīt uzreiz, jo kods tiek piekārtots objektam, balstoties
uz objekta vārdu, ja mainīsiet objekta vārdu pēc tam, kad būs uzrakstīts kods,
tad kods zaudēs saiti ar objektu un netiks izpildīts.
Objektam var dot jebkuru vārdu, bet labāk vārdu dod pēc, ieteikumiem kas
doti nodaļā Objektu nosaukumu veidošana.
VBA ir trīs veidi, kā atsaukties uz objektu. Piemēram, ja vēlas darboties ar
formu frmIevads, tad var lietot šādus pierakstus:
Forms!frmIevads
Forms("frmIevads")
Forms(0)
Lai lietotu pierakstu Forms(0), formai frmIevads jābūt atvērtai pirmajai.
Pirmajai formai numurs ir 0, tālāk 1, utt.
Darbojoties ar kontroļiem formā, sākumā jānorāda forma un pēc tam
kontrolis:
Forms!frmIevads!cboSkolens
Forms!frmIevads!txtVards
Kontroļi atskaitē:
Reports!repAtskaite!txtNosaukums
Lai katru reizi, atsaucoties uz kādu no objektiem, formā nav jālieto garais
pieraksts var lietot vārdu Me:
Me!cboSkolens
Me!txtVards
177
© Vladimirs Ivanovs, 2007

Me attiecas uz formu vai atskaiti, no kuras ir izsaukta procedūra, ja vēlas
darboties ar objektiem citā formā vai atskaitē jālieto pilnais pieraksts.
Lai kontrolētu objektu, lieto tā īpašības, metodes un notikumus. Īpašības ir
objekta dati, iestādījumi un atribūti. Metodes ir procedūras, kuras rīkojas ar
objektu vai procedūras, kuras objekts veic ar datiem. Notikumi tiek izraisīti, kad
tiek izmainīts kāds no objekta aspektiem.
Īpašības
Īpašības nosaka, kā objekts izskatās un uzvedas. Text, Caption, Name ir
tipiski īpašību piemēri.
Lielāko daļu īpašību iespējams uzstādīt gan izstrādes, gan izpildes laikā.
Izstrādes laikā īpašības var uzstādīt Properties logā.
21.1.att. Objektu īpašību logs.
Lai uzstādītu objekta īpašību izpildes laikā, jāzmanto koda rindu ar šādu
sintaksi:
Objekts.Īpašība = Izteiksme
Piemēram:
Forms!frmIevads!cboKlase.Width = 5
Forms!frmIevads!cboKlase.RowSource = "tblKlase"
178
© Vladimirs Ivanovs, 2007

Dažām īpašībām jāpiešķir noteiktas vērtības, lai sasniegtu gaidīto rezultātu.
Piemēram, komboboksim izskatu var mainīt ar īpašības SpecialEffect palīdzību.
Šai īpašībai ir šādas vērtības: Flat, Raised, Sunken, Etched, Shadowed un
Chiseled (īpašību logā). Lai šo īpašību uzstādītu izpildes laikā uz Raised
(pacelts), jāraksta:
cboKlase.SpecialEffect = 1
Attiecīgi:
Flat - 0, Raised - 1, Sunken - 2, Etched - 3, Shadowed – 4, Chiseled – 5.
Dažreiz ir nepieciešams zināt objekta īpašības vērtību, lai veiktu
skaitļošanu vai kādu citu darbību programmā. Ja ir nepieciešams uzzināt objekta
īpašības vērtību, jālieto šādu sintaksi, lai mainīgajam piešķirtu īpašības vērtību:
Mainīgais = Objekts.Īpašība
Piemērā vienas īpašības vērtību lieto, lai piešķirtu vērtību otrai īpašībai
(komboksis tiek uzstādīts divas reizes platāks par teksta lauku txtSkolens):
cboKlase.Width = txtSkolens.Width * 2
Lai nodefinētu kādu objektu, sākumā jānodefinē objekta mainīgais un pēc
tam jāpiešķir šim mainīgajam objektu.
Dim kaste As ComboBox
Set kaste = Me!cboKlase
MsgBox kaste.Value
Objektu mainīgajam objekta piešķiršana notiek ar Set. Šī definēšana
atšķiras no parastajiem mainīgajiem, jo objekta mainīgajam var gan nolasīt
īpašības, gan izmainīt īpašības:
Kaste.Value = 1
Lai iznīcinātu objektu mainīgo, jālieto pieraksts:
Set kaste = Nothing
Metodes
Metodes liek objektam veikt darbību vai uzdevumu. Move un SetFocus ir
tipiski metožu piemēri. Tāpat kā īpašības, metodes ir objekta daļa. Vispārinot,
metodes ir darbības, kuras var veikt ar objektu, kamēr īpašības ir atribūti, kurus
var uzstādīt vai nolasīt.
179
© Vladimirs Ivanovs, 2007

Metodes var mainīt īpašību vērtības. Var izsaukt metodes vairākos veidos.
Izsaukšanas sintakse atkarīga no tā, vai metode atgriež vērtību un vai aplikācija
atgriezto vērtību izmantos.
Šo sintaksi lieto, ja metode neatgriež vērtību vai ja atgriezto vērtību nevēlas
izmantot:
Objekts.Metode [arg1, arg2, …]
Var ielikt argumentus iekavās, ja vēlas izmantot metodes atgriezto vērtību.
Vispārinot iekavas, jālieto katru reizi, kad metode parādās vienādības zīmei
labajā pusē:
Mainīgais = Objekts.Metode ( [arg1, arg2, …] )
Formai visbiežāk pielietotās metodes ir Requery, Close,
Repaint:
Me.Close 'Aizver formu
Forms!frmIevads.Requery 'Atjauno formas frmIevads datu avotu
Me.Repaint 'Pārzīmē formu
Notikumi (Events)
Notikums ir darbība, kuru atpazīst objekts (forma, kontroļi, utt.). Notikumi,
piemēram, ir peles klikšķis, taustiľa nospiešana, formas aizvēršana. Katram
notikumam var ierakstīt modulī kodu, ko izpildīs ikreiz, kad šis notikums tiks
izraisīts. Jebkuru darbību var piesaistīt VBA notikumam, dodot pilnīgu kontroli
pār aplikāciju, nosakot, kā tā reaģēs uz katru darbību.
Notikumi tiek izraisīti, kad izmainās kāds no objekta aspektiem. Piemēram,
mainot formas izmēru, tiek izraisīts notikums OnResize.
Katram objektam ir notikumu kopums, kurus tas atpazīst. Visus tos var
apskatīties objekta īpašību logā lapā Events:
21.2. att. Notikumu Events logs.
180
© Vladimirs Ivanovs, 2007

Teksts [Event Procedure] notikumam AfterUpdate nozīmē, ka šim
objektam (cboKlase) notikuma AfterUpdate ir uzrakstīta procedūra.
21.3. Docmd objekts
Lai atvieglotu pāreju no makro rakstīšanas uz VBA procedūru rakstīšanas,
Access’ā ir Docmd objekts ar kura palīdzību var izpildīt Access darbības, kuras
ir pieejamas veidojot makro:
DoCmd.OpenForm "frmKlase", , , "Klase_id = 2"
Ja kādu no argumentiem neraksta, atstāj tukšu vietu, lietojot komatus.
Metodei OpenForm ir šādi atribūti: formas nosaukums, skats, filtrs,
nosacījums, datu veids, loga veids, arguments. Ja izlaiž atribūtus beigās, komati
nav jālieto.
Lai nevajadzētu mācīties visu metožu argumentus un šo argumentu
vērtības, Access moduļu logā uzreiz piedāvā izvēlētās metodes sintaksi:
21.4. Makro veidošanas logs
21.3.att. Metodes sintakses izvēle.
Makrokomandu jeb vienkārši makro veidošanai veidotājs Wizard nav
paredzēts.
Lai apskatītu makro piemērus, atver Northwind standarta datu bāzes makro
ar nosaukumu Customer Labels Dialog. Datu bāzes loga Macro nodaļā
noklikšķina uz pogas Design.
Nodaļā Macro redzamās makro, kā, piemēram, Customer Labels Dialog,
īstenībā ir makrokomandu grupas. Katra grupa var saturēt vairākas
makrokomandas, šeit tās ir četras – Enable SelectCountry, Preview, Print un
Cancel. Katra makro sākas ar rindu, kurā ir šīs makro nosaukums (Macro
181
© Vladimirs Ivanovs, 2007

Name), un beidzas pirms rindas ar nākošās makro nosaukumu. Makro grupā var
būt arī tikai viena makro bez sava nosaukuma.
Lai parādītu vai noslēptu makro nosaukumu, jāizpilda View/Macro Names
vai jāklikšķina uz ikonas.
Tātad makro pieraksts, var būt viena vai vairākās rindas ar komandām,
MS Access terminoloģijā makro darbībām – macro actions.
Izpildot View/Conditions vai klikšķinot uz ikonas, var izsaukt vai
noslēpt nosacījumu kolonnu, Conditions, kurā var rakstīt nosacījumu izteiksmes.
Ja izteiksme ir patiesa, attiecīgā makro darbība tiek izpildīta.
Action kolonnā norāda makro darbību. Izvēle iespējama tikai no piedāvātā
saraksta, ārpus šī saraksta neko izveidot nav iespējams. Atbilstoši izvēlētajai
darbībai loga apakšējā daļā parādās darbības argumentu rindas, katrai darbībai
šie argumenti var būt atšķirīgi.
Kolonna Comments (komentāri) paredzēta tikai piezīmēm, nekādas
ietekmes uz makro izpildi tai nav.
Lai aktivizētu makro, kas nav sadalīta grupās, makro veidošanas logā
jāizpilda Run/Run vai jāklikšķina ikona.
No datu bāzes loga makro var aktivizēt, izvēloties makro un nospiežot Run
pogu vai izpildot Tools/Macro/Run Macro. Pēdējais veids vienīgais ļauj tiešā
veidā aktivizēt makro, ja tā sadalīta grupās.
Parasti tiešā veidā makro aktivizē, tikai tās testējot. Gatavas, pārbaudītas
makro aktivizē no formām vai pārskatiem, tām reaģējot uz kādu notikumu
(Event). Tad makro izpilde tiek definēta formas vai pārskata elementu notikumu
īpašībās (Event Properties).
Izpildot Run/Single Step vai klikšķinot ikonu, tiek ieslēgts makro
izpildes viena soļa režīms. Šajā režīmā var pārbaudīt garāku makro izpildi, kas
sastāv no vairākām darbībām.
Lai par to pārliecinātos, aktivizē makro no makro grupas Suppliers ar
nosaukumu Close:
Izpildot Tools/Macro/Run Macro, atveras Run Macro logs:
21.4.att. Run Macro logs.
182
© Vladimirs Ivanovs, 2007

No makro saraksta izvēlas Suppliers.Close, tad klikšķina OK. Atveras
Macro Single Step dialoga logs:
21.25.att. Macro Single Step logs.
Makro tiks izpildīta soli pa solim, pirms katras darbības izpildes parādoties
dialoga logam. Dialoga logā ir katras darbības parametri un izpildes pogas.
� Noklikšķinot Step, tiks izpildīts makro nākošais solis.
� Noklikšķinot Halt, makro izpilde tiks apturēta.
� Noklikšķinot Continue, tiks izpildīta makro atlikusī daļa līdz galam
bez tālākā dialoga.
Visas makro strādās viena soļa izpildes režīmā neatkarīgi no tā, kā tās tiks
aktivizētas, kamēr viena soļa režīms, atkal izpildot Run/Single Step, tiks izslēgts.
Viena soļa režīms tiek izslēgts arī tad, ja kādas makro izpilde beidzas ar kļūdu.
Mūsu piemērā makro Suppliers.Close izpilde nekādas redzamas izmaiľas
neizraisīs, jo šī ir formu aizvēršanas makro.
21.5. Makro saraksts
� AddMenu
� SetMenuItem
AddMenu ievieto izvēlľu joslu MS Access globālās izvēlľu joslas vietā vai
pievieno lietotāja definētu izvēlľu joslu formā vai pārskatā.
Ja izvēlľu josla ir izveidota ar AddMenu makro, tad, izmantojot
SetMenuItem, makro var norādīt, vai šīs izvēlľu joslas komandas ir izpildāmas
vai nav.
Īstenībā šīs makro tika lietotas MS Access iepriekšējās versijās, un tāpēc arī
MS Access 97 tās ir saglabātas. Tomēr ieteicams izvēlľu joslas veidot Customize
dialoga logā, kas tiek atvērts, izpildot View/Tololbars/Customize.
183
© Vladimirs Ivanovs, 2007

� ApplyFilter
Pielieto filtru vai vaicājumu, vai SQL WHERE izteiksmi tabulai, formai vai
pārskatam (t. i., tabulai vai vaicājumam, kas ir formas vai pārskata pamatā), lai
ierobežotu vai sakārtotu ierakstus.
Noteikti jāuzrāda filtra vai vaicājuma nosaukums, vai arī Where Condition
argumenta lodziľā jāieraksta WHERE izteiksme.
� Beep
Liek datora skaļrunī atskanēt skaľai.
Parasti izmanto, lai paziľotu par lietotāja kļūdām, piemēram, nepareizu
datu ievadi kādā formas elementā, lai pievērstu uzmanību tam, ka ir izpildīts
noteikts uzdevums, piemēram, pabeigta makro izpilde.
� CancelEvent
Atceļ notikumu, kas izsauca šīs makro darbību. Šāda veida makro parasti
piesaista BeforeUpdate, OnOpen, OnUnload, vai OnPrint notikumiem.
Lietojuma piemērs:
Formā CancelEvent darbība tiek piesaistīta BeforeUpdate notikumam un
veic datu likumības pārbaudi. Kad lietotājs ievada datus formas elementā,
MS Access aktivizē pārbaudes makro pirms datu pievienošanas. Ja dati neatbilst
nosacījumam, kas ir norādīts makro, CancelEvent darbība atceļ datu ievadīšanu.
Bieži vien šī darbība ir saistīta ar MsgBox darbību attiecīga paziľojuma
parādīšanai uz ekrāna.
� Close
Aizver MS Access logu, kas tiek norādīts argumentos, vai aktīvo logu, ja
argumentos nekas netiek norādīts.
Būtībā darbojas tāpat, kā File/Close komanda.
� CopyObject
Iekopē makro argumentos norādīto datu bāzes objektu citā MS Access datu
bāzē vai arī aktīvajā datu bāzē ar citu nosaukumu.
Ja kopēšana notiek uz citu datu bāzi, argumentos ir jāuzrāda šīs datu bāzes
nosaukums un ceļš uz to. Ja kopēts tiek aktīvajā datu bāzē, šis arguments jāatstāj
tukšs, toties noteikti jānorāda objekta jaunais nosaukums.
Būtībā darbojas tāpat, kā datu bāzes logā izvēlētam objektam pielietojot
Edit/Copy un Edit/Paste komandas.
� DeleteObject
Dzēš norādīto datu bāzes objektu.
Ja šai makro nenorāda Object Type un Object Name argumentus,
MS Access bez jebkāda brīdinājuma dzēš objektu, kas tajā brīdī ir iezīmēts datu
bāzes logā!
Būtībā darbojas tāpat, kā datu bāzes logā izvēlētam objektam pielietojot
Edit/Delete.
� Echo
Norāda, vai makro izpildei jāparādās uz datora displeja (Yes), vai nē (No).
Ja Echo ir izslēgts (No), var lietot Hourglass darbību, lai vizuāli būtu
redzams, ka makro tiek izpildīta.
184
© Vladimirs Ivanovs, 2007

� FindNext
� FindRecord
FindRecord formā vai datulapā atrod ierakstu, kas atbilst argumentos
norādītajam kritērijam.
FindNext atrod nākošo ierakstu, kas atbilst makro darbībai FindRecord vai
Find dialoga logā norādītajam kritērijam.
Parasti ar FindRecord darbību definē ieraksta atrašanas kritērijus un atrod
pirmo ierakstu no datulapas sākuma vai no ieraksta, kur atrodas kursors. Pēc
tam, atkārtoti izmantojot FindNext, atrod visus kritērijam atbilstošos ierakstus.
Būtībā darbojas tāpat kā Edit/Find.
� GoToControl
Novieto kursoru argumentos norādītajā elementā vai laukā, formas vai
datulapas skatā.
Ja objekts ir datulapas skatā, kursors pārvieto esošajā ierakstā uz norādīto
lauku.
Šo darbību var izmatot, lai formas skatā novietotu kursoru uz apakšformas,
kas arī ir elementa tips. Pēc tam var lietot GoToRecord darbību, lai nokļūtu uz
vajadzīgo apakšformas ierakstu.
� GoToPage
Novieto kursoru argumentos norādītās lappuses pirmajā elementā.
Šo darbību var izmantot, ja ir radīta forma ar vairākām lappusēm,
piemēram, informācijas grupēšanai.
� GoToRecord
Norādīto ierakstu padara aktīvu formas argumentos, vaicājuma vai tabulas
datulapā.
Ja argumentos netiek norādīts Object Type un Object Name, ieraksts tiek
fiksēts pašlaik aktīvajā datu bāzes objektā.
Ar argumentiem Record un Offset tiek norādīts konkrētais ieraksts:
o ja argumenta Record vērtība ir Next vai Previous, MS Access
pārvieto kursoru uz priekšu vai atpakaļ par argumentā Offset
minēto ierakstu skaitu;
o ja argumenta Record vērtība ir Go To, MS Access pārvieto
kursoru uz ierakstu, kura kārtas numurs ir norādīts argumentā
Offset.
� Hourglass
Piešķir kursoram smilšu pulksteľa izskatu, kamēr notiek kādas
makrokomandas izpilde, t. i., tādā veidā parāda, ka tiek izpildīta makrokomanda.
� Maximize
� Minimize
� Restore
Maksimizē vai minimizē aktīvo logu, piešķir maksimizētam vai
minimizētam logam sākotnējos izmērus.
Būtībā darbojas tāpat kā Maximize, Minimize vai Restore pogu (loga
augšējā kreisajā stūrī) nospiešana.
185
© Vladimirs Ivanovs, 2007

Pirms šīm darbībām var būt vajadzīga SelectObject darbība, lai norādītu
aktīvo logu.
� MoveSize
Pārvieto vai maina aktīvā loga izmērus.
Argumentos jāuzrāda, kādus izmērus piešķirs logam:
Right – attālums no kreisās malas;
Down – attālums no augšas;
Width – platums;
Height – augstums.
Ja kāds arguments netiek norādīts, MS Access atstāj attiecīgos izmērus
neizmainītus.
Izmēru mērvienība – collas vai centimetri, – nosaka Microsoft Windows
Control Panel.
� MsgBox
Parāda uz ekrāna paziľojumu ar brīdinājumu vai informāciju.
Ziľojums var saturēt 255 rakstu zīmes un brīdinājuma ikonu.
Argumentā Title var ierakstīt ziľojuma virsrakstu. Ja netiek ierakstīts
nekāds virsraksts, kā virsrakstu parāda "Microsoft MS Access".
� OpenForm
� OpenModule
� OpenQuery
� OpenReport
� OpenTable
Atver formu, moduli, vaicājumu, pārskatu vai tabulu Form view, Design
view, Print Preview vai Datasheet view skatā – atkarībā no tā, kādi skati
konkrētajam objektam ir pieejami.
Argumentos noteikti jāuzrāda objekta nosaukums. OpenModule darbībai
jāuzrāda arī procedūras nosaukums.
Darbības argumenti ir atkarīgi no atveramā objekta tipa.
Argumentam View no saraksta jāizvēlas skats, kādā objekts tiks atvērts.
Piemēram, forma var tikt atvērta Form view, Design view, Print Preview vai
Datasheet view skatos.
Atverot formas un pārskatus, var uzrādīt arī Filter Name – filtra
nosaukumu vai Where Condition – SQL WHERE izteiksmi (bez vārda WHERE),
lai atlasītu vai sakārtotu ierakstus.
Argumentam Data Mode no saraksta jāizvēlas datu ievada režīms: Add
(lietotājs var pievienot jaunus, bet nevar labot jau esošos ierakstus), Edit
(lietotājs var pievienot jaunus un labot jau esošos ierakstus) vai Read Only
(lietotājs var tikai apskatīt ierakstus).
Formām argumentam Window Mode no saraksta jāizvēlas režīms, kādā
logs tiks atvērts: Normal (parastais darba režīms), Hidden (forma ir noslēpta),
Icon (forma tiek atvērta kā ikona) vai Dialog (formas īpašības Modal un PopUp
tiek norādīta Yes).
186
© Vladimirs Ivanovs, 2007

Būtībā darbojas tāpat, kā Open vai Design pogu nospiešana datu bāzes
logā.
� OutputTo
Exportē argumentos norādīto datu bāzes objektu (izľemot makro) uz
šādiem failu formātiem:
21.26.att. OutputTo formāti.
Ja tiks eksportēts aktīvais objekts, ir jānorāda tā tips – Object Type
arguments, bet jāatstāj tukša argumenta Object Name rinda.
Argumentā Output File jānorāda faila nosaukums un ceļš uz to.
Argumentu Auto Start norādot kā Yes, pēc objekta eksporta automātiski
tiek sākta attiecīgā programma, piemēram, Microsoft Excel (.XLS failiem) vai
Microsoft Word (.RTF failiem).
Apakšformas un apakšpārskati eksportētajos failos netiek iekļauti.
Būtībā darbojas tāpat, kā File/Save As/Export, norādot To an External File
or Database.
� PrintOut
Izdrukā aktīvo datu bāzes objektu. Var drukāt datulapas, pārskatus un
formas.
Būtībā darbojas tāpat, kā datu bāzes logā izvēlētam objektam pielietojot
File/Print.
� Quit
Beidz MS Access darbu un aizver to.
Arguments Options nosaka, kas notiks ar iepriekš nesaglabātiem objektiem:
Save All – visi objekti tiks saglabāti, Exit – objekti netiks saglabāti, Select
Prompt – MS Access dialoga logā pajautās, ko darīt.
Būtībā darbojas tāpat, kā File/Exit.
� Rename
Pārdēvē argumentos norādīto datu bāzes objektu.
Kā arguments New Name noteikti jāieraksta jaunais nosaukums.
Ja netiek norādīti argumenti Object Type un Old Name, pārdēvēts tiek datu
bāzes logā izvēlētais objekts.
Nav iespējams pārdēvēt atvērtu objektu.
Būtībā darbojas tāpat, kā datu bāzes logā izvēlētam objektam pielietojot
Edit/Rename.
� RepaintObject
Izpilda argumentos norādītā objekta ekrāna atjaunošanu.
187
© Vladimirs Ivanovs, 2007

Ja, piemēram, notiek vairāku objekta elementu vērtību pārrēķins, jaunās
elementu vērtības MS Access parāda tikai aprēķina beigās. Lai elementa vērtību
parādītu nekavējoties, lieto RepaintObject.
Ja objekts norādīts netiek, tiek atjaunots aktīvais objekts.
� Requery
Tiek atjaunoti norādītā objekta vai elementa dati.
Izmanto, lai aktīvais objekts jeb elements parādītu tikko notikušās izmaiľas
datos.
Ja argumentam Control Name ieraksta elementa nosaukumu (ir jāraksta
vienkārši elementa nosaukums, nevis pilnā sintakse – Forms![formas
nosaukums]![elementa nosaukums]), tiek atjaunota elementa vērtība.
Ja argumentu atstāj tukšu, tiek atjaunoti aktīvā objekta dati.
Datu atjaunošana notiek:
o kad no jauna tiek izpildīts vaicājums, uz ko balstās objekts vai
elements;
o kad tabulā, uz ko balstās objekts vai elements, tiek parādīti
tikko izmainītie vai pievienotie ieraksti.
Elementi, kuru avots ir tabula vai vaicājums, ir List Box, Combo Box,
apakšforma, OLE objekti.
Pārējiem elementiem šī darbība izsauc atkārtotu elementa aprēķinu.
Būtībā darbojas tāpat, kā taustiľu Shift + F9 nospiešana, kad kursors ir
elementā.
� RunApp
No MS Access aktivizē Microsoft Windows vai MS-DOS programmu,
piemēram, Microsoft Excel, Microsoft Word, Microsoft PowerPoint.
Argumentā Command Line obligāti jāuzrāda izpildes faila nosaukums un
ceļš uz to, kā arī vajadzīgie parametri.
� RunCode
Izpilda norādīto MS Access Basic funkciju, kuru glabā kādā no moduļiem.
� RunCommand
Izpilda kādu no MS Access izvēles rindā pieejamām komandām.
Makro var tikt izpildīta tikai tad, ja šī komanda ir pieejama aktīvā loga
skatā. Piemēram, makro nevar izpildīt nevienu no izvēlnes Records komandām,
ja aktīvais objekts ir Design skatā.
� RunMacro
Izpilda norādīto makro vai makro grupu – pirmo makro no makro grupas.
Ar argumentu Repeat Count var norādīt, cik reizes makro izpilde ir
jāatkārto.
Makro izpildes atkārtošanu var noteikt arī ar argumentu Repeat Expression.
Makro izpilde tiek apturēta, ja šeit norādītais nosacījums netiek izpildīts (tā
vērtība ir False).
Būtībā darbojas tāpat, kā Tools/Macro/Run Macro.
188
© Vladimirs Ivanovs, 2007

� RunSQL
Izpilda MS Access darbības vaicājumu (action query), izmantojot SQL
izteiksmi (nevis saglabāta vaicājuma nosaukumu).
� Save
Saglabā MS Access objektu, kas tiek norādīts argumentos, vai aktīvo
objektu, ja argumentos nekas netiek norādīts.
Būtībā darbojas tāpat, kā File/Save komanda.
� SelectObject
Izvēlas norādīto datu bāzes objektu un aktivizē to.
Arguments In Database Window – Yes nozīmē, ka objekts izvēlēts datu
bāzes logā, t. i., tas nav atvērts. Ja šis arguments ir No – un objekts nav atvērts,
MS Access paziľo par kļūdu.
Parasti šo darbību lieto, lai izvēlētos objektu, ar kuru pēc tam veic citas
darbības, piemēram, Restore, Maximize vai GoToControl.
� SendKeys
Nosūta taustiľu kombināciju MS Access vai aktīvai Microsoft Windows
aplikācijai.
MS Access reaģē uz taustiľu kombināciju tieši tāpat, it kā tā būtu ierakstīta
tieši kādā MS Access logā.
Parasti šo darbību izmanto, lai ievadītu informāciju dialoga logā un lai
nepārtrauktu kādas makro darbību, kad jāatbild uz dialoga loga jautājumu
(piemēram, Save As loga).
� SendObject
Ievieto norādīto MS Access datulapu, formu, pārskatu vai moduli
elektroniskā pasta vēstulē, kur to var apskatīt un nosūtīt. MS Access objekti var
tikt ievietoti Microsoft Excel (.XLS), HTML (.html) un teksta formātos – richtext
(.RTF) vai MS-DOS Text (.TXT), ar kuriem strādā Microsoft Exchange,
Microsoft Mail vai cita elektroniskā pasta sistēma.
� SetValue
Ievieto lauka, elementa vai īpašības vērtību formā, formas datulapā vai
pārskatā.
Vērtību nevar piešķirt aprēķinātiem elementiem.
Darbībai ir jāuzrāda abi argumenti:
o Item – lauka, elementa vai īpašības nosaukums, kam tiks ievietota
vērtība. Ja makro tiek aktivizēta no citas formas, jālieto pilna
sintakse: Forms![formas nosaukums]![elementa
nosaukums];
o Expression – izteiksme, kas nosaka ievietojamo vērtību,
vienkāršākajā gadījumā cita elementa nosaukums. Vienmēr jālieto
pilna sintakse.
� SetWarnings
Nosaka, vai makro izpildes laikā jāparādās sistēmas paziľojumiem.
Paziľojumi par kļūdām parādīsies jebkurā gadījumā.
189
© Vladimirs Ivanovs, 2007

Būtībā darbojas tāpat, kā Enter taustiľa nospiešana ikreiz, kad MS Access
parāda ziľojumu vai brīdinājumu, t. i., noklusēto pogu (parasti OK vai Yes)
izvēle.
Kad attiecīgā makro beidzas, MS Access automātiski no jauna ieslēdz
sistēmas ziľojumu uzrādīšanu.
� ShowAllRecords
Atceļ jebkuru aktīvās tabulas, vaicājuma vai formas filtru un parāda visus
ierakstus.
Būtībā darbojas tāpat, kā Form view vai Datasheet view skatā pielietota
Records/Remove Filter/Sort komanda.
� ShowToolbar
Parāda vai noslēpj kādu no MS Access rīku joslām vai lietotāja radītu rīku
joslu.
Rīku josla jāizvēlas no saraksta, kur vispirms ir MS Access rīku joslas, bet
saraksta galā ir lietotāja radītās joslas.
Būtībā darbojas tāpat View/Toolbars komanda ar rīku joslas norādi.
� StopAllMacros
� StopMacro
Pārtrauc visu makrokomandu vai esošās makro izpildi.
Parasti lieto kopā ar kādu nosacījumu, kuram izpildoties, tiek pārtraukta
jebkuras vai esošās makro izpilde.
� TransferDatabase
� TransferSpreadsheet
� TransferText
Importē vai eksportē datus no esošās MS Access datu bāzes uz citu datu
bāzi, elektronisko tabulu, teksta failu, kā arī pievieno citas datu bāzes tabulu.
Ir iespējams eksportēt select tipa vaicājumu datus, ja vien tie nav vaicājumi
ar parametriem. MS Access eksportē vaicājuma datulapu, it kā tā būtu tabula.
Būtībā darbojas tāpat, kā File/Get External Data vai File/Save As/Export
komandas.
21.6. Makro piemēri
Kā makro paraugs Northwind datu bāzē ir uzskatāma makro grupa
Suppliers. Atverot to veidošanas skatā, loga pirmās rindas komentāros ir teikts,
ka šīs grupas makro var izmantot formā Suppliers, nomainot Visual Basic
programmēšanas valodas kodus, kas pašlaik nodrošina formas darbību.
Tātad, nopietnās un rūpīgi izstrādātās datu bāzēs, kurām jāveic diezgan
sarežģīti uzdevumi un kurām jāspēj adekvāti reaģēt uz datu bāzes lietotāja
neprognozējamo rīcību, lieto nevis makro, bet programmu kodus. Kodi tiek
izpildīti ātrāk nekā makro, kaut gan vienkāršā datu bāzē lietotājs to praktiski
nejūt.
Kaut arī MS Access piedāvā iespēju lietotāja vietā uzrakstīt vienkāršākos
kodus, tomēr programmu kodu lietošana prasa no datu bāzes veidotāja vismaz
elementāras Visual Basic zināšanas. Makro apgūšana ir vienkāršāka.
190
© Vladimirs Ivanovs, 2007

Makro Suppliers logs veidošanas skatā:
21.27.att. Suppliers makro.
� Viens no izplatītākajiem makro lietošanas piemēriem formā ir makro
piekārtošana kādai pogai. Nospiežot šo pogu, piekārtotā makro atver
citu formu.
Add Products makro var tikt piekārtota formas Suppliers pogai Add
Products. Atverot formu veidošanas skatā un noklikšķinot uz pogas Add
Products, īpašību loga nodaļā Event šobrīd notikuma īpašībai OnClick ir
piekārtoti [Event Procedure] programmas kodi. Tātad, skatā Form View,
noklikšķinot uz šīs pogas, tiek izpildīti programmas kodi. Taču kodu vietā
īpašībai OnClick varētu tikt piekārtota Add Products makro:
21.28.att. Suppliers forma.
191
© Vladimirs Ivanovs, 2007

Makro Add Products darbības:
� darbība Echo novērš ekrāna ľirbēšanu makro izpildes laikā;
� darbība Close aizver formu Product List;
� darbība OpenForm atver formu Products režīmā Add, kad ir
iespējama tikai jaunu ierakstu pievienošana;
� darbība SetValue ievieto formas Suppliers lauka SupplierID vērtību
formas Products laukā SupplierID;
� darbība GoToControl novieto kursoru kontrolelementā CategoryID.
Show Related Products makro var tikt piekārtota formas Suppliers
notikuma īpašībai OnCurrent. Formas Suppliers īpašību loga nodaļā Event
šobrīd notikuma īpašībai OnCurrent ir piekārtoti [Event Procedure]
programmas kodi. Taču kodu vietā īpašībai OnCurrent varētu tikt piekārtota
Show Related Products makro:
21.29.att. Formas īpašība On Current.
Arī notikumu īpašībām BeforeUpdate un OnClose ir piekārtotas [Event
Procedure] – tās var tikt aizvietotas ar makro Validate Postal Codes un Close.
Makro Show Related Products darbības:
� darbība StopMacro apstādina makro izpildi, ja Suppliers formā nav
norādīts piegādātājs – lauka SuppliersID vērtība ir Null;
� darbība OpenForm priekšplānā novieto formu Product List, ja tā jau
ir atvērta, un parāda ierakstus, kas attiecas uz piegādātāju, kurš
šobrīd ir izvēlēts Suppliers formā.
21.7. AutoExec makro un Startup logs
Ir iespējams izveidot speciālu makro, kas automātiski izpildās, kad atver
MS Access datu bāzi. Piemēram, atverot datu bāzi, vienmēr var tikt atvērta
izvēles forma, kurā var izvēlēties tālākās darbības.
192
© Vladimirs Ivanovs, 2007

Lai izveidotu šādu makro:
� jāizveido jauna makro;
� jādefinē darbības, kas šai makro jāizpilda;
� jāsaglabā šī makro ar nosaukumu AutoExec.
Startup dialoga logā papildus Auto Exec var nodefinēt arī darbības, kuras
MS Access būtu jāizpilda, atverot datu bāzi. AutoExec makro tiek izpildīta pēc
tam, kad ir izpildīti Startup logā norādītie nosacījumi.
Lai atvērtu Startup logu, jāizpilda Tools/Startup.
Startup definīcijas un AutoExec makro attiecas tikai uz esošo datu bāzi.
Lai atvērtu datu bāzi, kurā ir AutoExec makro vai Startup definīcijas, bez to
izpildes, atverot datu bāzi, jātur nospiests Shift taustiľš.
193
© Vladimirs Ivanovs, 2007

22.1. SQL
22. SQL valodas pamati
Šajā nodaļā aplūkota valoda SQL (Structured Query Language –
strukturizētu pieprasījumu valoda), tās pielietojums, konstrukcijas un sintakse,
apskatot SQL vispārīgos un arī specifiskos SQL pielietojumus Access datu
bāzēs. SQL zināšanas lietotājam ļaus vieglāk izprast pieprasījuma izpildi un
veidot daudz jaunus un sarežģītākus pieprasījumus, kurus būtu problemātiski
realizēt ar iepriekš aplūkotajām metodēm (pieprasījumu veido tikai grafiskajā
vidē). SQL zināšanas ir nepieciešamas arī Access pielikumos, kas tiek realizēti
ar VBA koda palīdzību.
Valoda SQL – tā ir visizplatītākā datu bāzu vadības valoda. SQL ir valoda,
kas lietotājam ļauj “sarunāties” ar datu bāzi un iegūt no tās noderīgu
informāciju. Ar SQL lietotājs var lasīt, rakstīt un mainīt informāciju datu bāzē.
Pirmais SQL standarts radās 1986. gadā ar nosaukumu ANSI X3.135-1986.
Jaunākā ANSI X3.135-1992 versija ir ieguvusi saīsinātu nosaukumu SQL-92.
SQL galvenā priekšrocība ir tās izmantojamībā visās datu bāzu vadības
sistēmās, kuras atbalsta SQL valodas pielietojumu. SQL sintakse ir tik
universāla, ka nav principiālu atšķirību vai SQL pielietots Access, FoxPro vai
kādā jau daudz sarežģītākā datu bāzu vadības sistēmā.
Tomēr ir zināmas nianses, tāpēc aplūkojot SQL vairāk tiks aplūkots Jet
SQL. Jet SQL (pilnā nosaukumā Microsoft Jet Database Engine SQL) ir SQL
paveids, kas specializēts Access vajadzībām.
SQL ir praktiski pielietojama valoda relāciju datu bāzēs. SQL nepieder ne
pie vienas no sistēmu vai programmēšanas valodu grupām. SQL ir kopuorientēta
valoda, tāpēc tajā nav līdzekļu programmas plūsmu organizēšanai
(koka struktūras un cikli), nav arī interfeisa organizēšanas līdzekļu, piemēram,
atslēgas vārdi, kas nodrošinātu formu un atskaišu ģenerēšanu. Protams, ir arī
specifiski izľēmumi – Transact-SQL, ko pielieto Microsoft SQL Server, ir
pievienoti specifiski operatori plūsmu kontrolei (IF…ELSE, WHILE).
SQL darbības pamatā ir pieprasījumi – SQL teikumi. Aktivizējot šādu
pieprasījumu, tas vēršas pie datu bāzes un veic tam uzdotās funkcijas, atkarībā
no pielietotājām komandām.
Visus SQL (ANSI SQL) pieprasījumus var iedalīt sešās grupās:
� Datu definēšana;
� Datu pieprasījumi;
� Darbības ar datiem;
� Kursoru vadība;
� Transakciju apstrāde;
� Administrēšana un kontrole.
194
© Vladimirs Ivanovs, 2007

Aplūkosim tikai pirmus trīs SQL pielietojumus, pārējie trīs jau ir
komplicētāki un arī daļēji nav pielietojami Jet SQL (piemēram, Access
administrēšana un kontrole nav iespējama ar SQL palīdzību).
Katrs SQL pieprasījums sastāv no atsevišķām komponentēm (atslēgas
vārdiem):
� Komandas ir SQL pieprasījumu pamatkomponentes. Tās izsaka
pieprasījuma pamatdarbību un kategoriju. Vissaizplatītākā SQL
komanda ir SELECT – datu atlasīšanas pamatkomanda.
� Nosacījumi nosaka pieprasījuma darbības diapazonu un parametrus,
piemēram – nosacījums komanda WHERE.
� Modifikatori nosaka izmaiľas pieprasījumā, piemēram – ORDER BY
� Operatori. Tādi operatori, kā “=”, “”, tiek pielietoti
salīdzināšanai vai starptabulu saišu definēšanai. Pie operatoriem pieder
arī loģiskie operatori AND, OR un NOT .
� Statiskās funkcijas atgriež vērtību, kas ir rezultāts funkcijai, kas ir
pielietota pamatdatiem (lauku vērtībām). Piemēram Sum() – lauku
summa.
SQL pieprasījumu pierakstā nav svarīgi lielie un mazie burti. Bet ieteicams
atslēgas vārdus rakstīt ar lielajiem burtiem.
Pieprasījumi sastāv no iepriekš minētajiem atslēgas vārdiem, objektu
nosaukumiem un speciālajiem simboliem:
� Punktu (.) lieto tabulas nosaukuma un lauka nosaukuma saistīšanai.
Piemērs: tblSkolens.Vards
� Kvadrātiskās iekavas ([ ]) lieto tikai gadījumos, ja ir jāatsaucas uz
objekta nosaukumu, kas sastāv no vairākiem vārdiem, kas ir atdalīti ar
atstarpēm.
Piemērs: [tblAtlasitie skoleni]
� Komats (,) – lieto līdzīgu objektu nosaukumu atdalīšanai.
Piemērs: vards, uzvards, adrese
� Pēdiņas (') & (“) – lieto simboliskajiem mainīgajiem. Jet SQL var lietot
gan vienkāršās, gan dubultās pēdiľas, vienkāršās ieteicams lietot Access
VBA koda SQL sintaksei.
Piemērs: WHERE tblSkolens.Vards = "jānis"
195
© Vladimirs Ivanovs, 2007

� Zvaigznīte (*), jautājuma zīme (?), izsaukuma zīme (!). Šos simbolus
izmanto simboliskajos mainīgajos un salīdzināšanai.
SQL pieprasījumu pierakstā nav svarīgi lielie un mazie burti. Bet ieteicams
atslēgas vārdus rakstīt ar lielajiem burtiem.
22.2. Datu definēšana
Izveidot jaunu tabulu var daudzmaz interaktīvi, izmantojot kādu no Access
piedāvātajiem veidiem (Datasheet View, Design Table) vai ar Wizarda
palīdzību. Ir arī iespēja izveidot tabulu ar Make Table Query pieprasījuma
palīdzību.
Šādu iespēju, izveidot jaunu tabulu, piedāvā arī SQL. Ar SQL palīdzību var
izveidot jaunas tabulas, definēt laukus, indeksus un saites starp tabulām.
CREATE TABLE tabulas_nosaukums (lauka_nosaukums
datu_tips [lauka_izmērs] [,lauka_nosaukums datu_tips
…])
Tiek izveidota jauna tabula (tabulas_nosaukums) ar laukiem, kas uzskaitīti
sarakstā iekavās. Katra lauka īpašības norāda aiz lauka nosaukuma
(lauka_nosaukums) atdalot ar atstarpi (space). Gadījumā, ja tabulas nosaukumā
lieto atstarpes, tas jāliek kvadrātiskajās iekavās ([]). Kā datu tipu (datu_tips) var
norādīt jebkuru Jet SQL datu tipu, piemēram - INTEGER vai TEXT. Lauka
izmēru (lauka_izmērs) var nenorādīt (pēc noklusēšanas Access pielieto lauka
garumu 50).
CONSTRAIN indeksa_nosaukums {PRIMARYKEY| UNIQUE|
REFERENCES saistītā_tabula [(saistītais_lauks)]}
Komandu CONSTRAIN lieto, lai definētu vai dzēstu indeksus vai arī
starptabulu saites. Šo komandu lieto pieprasījumos ALERT TABLE un
CREATE TABLE. Ar atslēgas vārdiem PRIMARYKEY un UNIQUE tiek
definēts indeksa (indeksa_nosaukums) tips – primārā atslēga vai unikāls
identifikators. Ja lieto atslēgas vārdu REFERENCES, tad tiek definēta saite
starp šo lauku un lauku (saistītais_lauks) citā tabulā (saistītā_tabula). Elements
[(saistītais_lauks)] ir nepieciešams tikai gadījumā, ja saistītais_lauks nav
primārā atslēga piesaistītajā tabulā.
CREATE [UNIQUE] INDEX indeksa_nosaukums ON
tabulas_nosaukums (lauka_nosaukums [ACS|DESC]
[,lauka_nosaukums [ACS|DESC]…) WITH {PRIMARY|DISALLOW
NULL|IGNORE NULL}]
Veido viena vai vairāku lauku indeksu. Ja pieprasījumā lieto operatoru
PRIMARY, tad var nelietot UNIQUE – tas tiek pielietots automātiski.
Komponente DISALLOW NULL aizliedz saglabāt ierakstus, kuriem indeksēto
196
© Vladimirs Ivanovs, 2007

lauku vērtība ir Null. Komponente IGNORE NULL aizliedz indeksēt laukus,
kuri satur ierakstus ar vērtību Null.
ALERT TABLE lauka_nosaukums
Ļauj pievienot tabulai lauka_nosaukums jaunus laukus (ADD COLUMN
lauka_nosaukums …) vai izdzēst esošos (DROP COLUMN lauka_nosaukums
…)
DROP INDEX indeksa_nosaukums ON tabulas_nosaukums
Izdzēš indeksu no tabulas tabulas_nosaukums.
DROP TABLE tabulas_nosaukums
Izdzēš tabulu tabulas_nosaukums no datu bāzes.
22.3. Datu pieprasījumi
Select query
SELECT[ALL|DISTINCT|DISTINCTROW] [TOP n [PERCENT]]
lauku_saraksts
FROM tabulu_nosaukumi
[WHERE atlases kritēriji
[ORDER BY kārtošanas_kolonas [ASC|DESC]]
SELECT - pamatkomanda, kas norāda, ka pieprasījums būs datu atlases
pieprasījums, iedaļā lauku_saraksts norāda to lauku sarakstu, kurus atlasīs,
izpildot doto pieprasījumu. Šeit parādās tikai tie lauki, kas veidojot grafiskā
režīmā QBE režģī tiek atzīmēti ar īpašību Show. Vairāku lauku gadījumā tie tiek
atdalīti ar komatu. Gadījumā ja ir nepieciešami visi lauki, var tos visus
neuzskaitīt, bet vienkārši lietot simbolu * (Shift+8). Ja lauka nosaukums sastāv
no vairākām atsevišķām daļām, tad tas jāliek kvadrātiskajās iekavās (iepriekš to
jau minēja, ka atstarpes vietā lietot apakšējo pasvītrojumu, piemēram –
Skolens_ID). Ja lieto vairākas tabulas, tad lauku nosaukumu sakritības
gadījumos jālieto pilnais lauka nosaukums –
Piemērs:
SELECT tblSkolens.[Skolena ID], tblSkolens.Vards,
tblSkolens.Uzvards
FROM tblSkolens
197
© Vladimirs Ivanovs, 2007

Izpildot pieprasījumu tā rezultāts ir:
Identifikators Vārds Uzvārds
1 Alfrēds Imerfreijs
2 Anita Eizenberga
3 Dzidra Hudožilova
4 Jānis Mārtinsons
5 Valters Gudermanis
6 Ingrīda Malaševska
7 Marija Mazaļevska
Neobligātie predikāti ALL, DISTINCT, DISTINCTROW nosaka ierakstu
atlases veidu.
ALL norāda, ka tiks atlasītas visi pieprasījuma ieraksti, kādas paredz
pieprasījumā uzstādītie parametri.
Predikāts DISTINCT norāda to, ka no pieprasījuma rezultāta tiks izslēgtas
rindas ar datiem, kas atkārtojas.
Piemērs:
SELECT DISTINCT Vards
FROM tblSkolens
Šī pieprasījuma rezultāts ir visi skolēnu vārdi vienu reizi:
Vārds
Adolfas
Agija
Agnis
Agris
Aigars
Aija
Ainars
Predikāts DISTINCTROW attiecas tikai uz vairāku tabulu pieprasījumiem
– tiek izslēgti vienādi ieraksti.
Neobligātais predikāts TOP n [PERCENT], kas ierobežo pieprasījuma
rezultāta apjomu, atgriež tikai n rindas vai n procentus rindu no kopapjoma.
Predikātu TOP var izmanot tādos gadījumos, kad ir nepieciešama kāda
svarīgāka daļa no pieprasījuma rezultāta datu kopapjoma.
Piemērs:
SELECT TOP 10 *
FROM tblSkolens
Šī pieprasījuma rezultāts būtu 10 pirmās rindas(ieraksti) no tabulas Skolens.
“Zvaigznīte” norāda to, ka tiks ľemti visi tabulas lauki.
198
© Vladimirs Ivanovs, 2007

FROM tabulu_nosaukumi norāda tabulu vai pieprasījumu nosaukumus,
kuri tiek izmantoti jaunā pieprasījuma veidošanā. Tabulu (pieprasījumu)
nosaukumus atdala ar komatu.
Vairāku tabulu gadījumā var lietot arī saīsinātus tabulu nosaukumus – a, b,
c, kas ir speciāli jānodefinē.
Piemērs:
SELECT a.Vards, a.Uzvards, b.Nosaukums
FROM tblSkolens AS a, tblKlase AS b
WHERE (((a.[Klases ID])=[b].[Klases ID]))
Šo iespēju ērti lietot gadījumos, kad ir daudz tabulu, vai arī to nosaukumi ir
gari. Šis pierakts nedaudz izmaina QBE režģi:
22.1.att. QBE režģis pēc SQL vaicājuma izpildes.
WHERE atlases_kritēriji Šis parametrs nosaka atlases kritēriju kopu, pēc
kuriem atlasa jaunā pieprasījuma datus. Šeit var izmantot dažādu datu tipu
kritērijus. Lietojot teksta tipa atlases kritēriju, var lietot filtrēšanas prefiksu
LIKE. Lietojot kritēriju skaitliskām vērtībām, izmanto standarta salīdzināšanas
simbolus ( = < > ). Kritērijus lieto kopā ar loģiskajām operācijām AND, OR un
NOT. Nelietojot parametru WHERE, tiek atrasti visi, kādus paredz atbilstošais
pieprasījums.
Piemērs:
SELECT Vards, Uzvards, Pers_kods
FROM tblSkolens
WHERE (((Vards) Like "*s") AND ((Len([Vards]))=9))
199
© Vladimirs Ivanovs, 2007

Šī pieprasījuma rezultāts ir visi tie skolēni, kam vārds beidzas ar “s” un ir 9
simbolus garš:
Vārds Uzvārds Personas kods
Anatolijs Ribjakovs 180590-11820
Gunvaldis Kalniņš 201087-10715
Valentīns Arbidans 130488-11844
Vidmantas Čepļauskis 210491-10312
[ORDER BY kārtošanas_kolonas [ASC|DESC]] – nosaka kārtošanas
secību, ASC (Ascending) – augošā secībā , DESC (Descending) – dilstošā
secībā.
Piemērs:
…
ORDER BY vards DESC
Šis pieprasījuma rezultāts sakārtots pēc lauka “vards” dilstošā secībā.
Augošo kārtošanu predikātu ASC var nelietot – Access to piedāvā kā noklusēto
datu kārtošanas veidu.
22.4. Statistisko funkciju izmantošana SQL ( Total Query )
Piemērs:
SELECT [ALL|DISTINCT|DISTINCTROW]
Statistiskā_funkcija(lauka_nosaukums) AS
lauka_jaunais_nosaukums
[, lauku_nosaukumi]
FROM tabulu_nosaukumi
[WHERE atlases_nosacījumi]
GROUP BY grupēšans_nosacījumi
[HAVING rezultāta_nosacījumi]
[ORDER BY kārtošanas_kolonas]
SELECT Dzimums, Count(tblSkolens.[Skolena ID]) AS
Skaits
FROM tblSkolens
GROUP BY Dzimums
Pieprasījuma rezultāts ir skolēnu skaits pa dzimumiem:
Statistiskā_funkcija
Dzimums Skaits
Siev 108
Vīr 159
Sum - summē lauka datus. Ir spēkā šādiem lauku tipiem: Number,
Data/Time, Currency, AutoNumber, Yes/No;
200
© Vladimirs Ivanovs, 2007

Avg - atrod lauka vidējo vērtību. Ir spēkā šādiem lauku tipiem: Number,
Data/Time, Currency, AutoNumber, Yes/No;
Min – atrod lauka minimālo vērtību;
Max– atrod lauka maksimālo vērtību;
Count – saskaita, cik lauka ierakstiem ir vērtības. Tukšie ieraksti ar Null
vērtību netiek skaitīti;
StDev – atrod lauka vērtību standarta novirzi. Ir spēkā šādiem lauku tipiem:
Number, Data/Time, Currency, AutoNumber, Yes/No;
Var – atrod lauka vērtību dispersiju. Ir spēkā šādiem lauku tipiem: Number,
Data/Time, Currency, AutoNumber, Yes/No;
First – atrod pirmo lauka vērtību;
Last – atrod pēdējo lauka vērtību.
AS lauka_jaunais_nosaukums – šajā daļā norāda statiskās funkcijas lauka
jauno nosaukumu. QBE režģī tas parādās iedaļā Field ar šādu sintaksi:
Lauka_jaunais_nosaukums: Statiskā_funkcija (lauka_nosaukums)
GROUP BY grupēšans_nosacījumi – tiek norādīti grupēšanas nosacījumi.
HAVING rezultāta_nosacījumi – nosacījums vai nosacījumu kopa, kuriem
jāizpildās pēc statiskās funkcijas pielietojuma.
WHERE atlases_nosacījumi - nosacījums vai nosacījumu kopa, kuriem
jāizpildās pirms statiskās funkcijas pielietojuma. QBE režģī to norāda kritēriju
laukā, bet kā funkciju norāda Where. Rindā Show krustiľš automātiski tiek
izdzēsts, jo pieprasījuma rezultātā šī informācija netiek atspoguļota.
Piemērs:
SELECT DISTINCT Vards , Count(tblSkolens.Vards) AS
skaits
FROM tblSkolens
WHERE Dzimums="vīr"
GROUP BY Vards
HAVING Count(Vards)>4
ORDER BY Count(Vards) DESC
Šajā pieprasījumā lieto abu veidu kritērijus – pirms un pēc statisko funkciju
pielietojuma (tiek skaitīti visu to zēnu vārdi, kuri atkārtojas vairāk kā četras
reizes):
Vārds skaits
Jānis 11
Andris 8
Aleksandrs 7
Andrejs 5
201
© Vladimirs Ivanovs, 2007

22.5. Saišu definēšana SQL
Saišu definēšanai starp divām vai vairākām tabulām un to saistīšanai ar
SQL palīdzību izmanto struktūru JOIN ON, kas nosaka piesaistāmās tabulas
tipu un saistību starp laukiem.
SELECT [ALL|DISTINCT|DISTINCTROW] lauku saraksts FROM
tabulas_nosaukums {INNER|LEFT|RIGHT} JOIN
saistītā_tabula
{INNER|LEFT|RIGHT} JOIN saistītā_tabula
…
ON saites_nosacījums
ON saites_nosacījums
…
[WHERE atlases_kritērjsļ
[ORDER BY kārtošanas_kolonas]
tabulas_nosaukums {INNER|LEFT|RIGHT} JOIN saistītā_tabula .
Šeit norāda divu saistīto tabulu nosaukumus (pa labi un pa kreisi no komandas
JOIN ) un to saistības tipu. Parametra saistītā_tabula vietā var būt konstrukcija
JOIN .. ON, kur jau definē otrās un trešās tabulas saistību. Šādā veidā
sasaistītas visas pieprasījuma tabulas.
Pirms operatora JOIN jābūt norādītam vienam no trijiem saites definēšanas
operatoriem: INNER (iekšējā apvienošana), LEFT (kreisā ārējā apvienošana),
RIGHT (labā ārējā apvienošana). Grafiskajā režīmā saites definēšana notiek
logā Join Properties.
ON saites_nosacījums. Apraksta divus laukus un saiti starp tiem. Viens
lauks atrodas tabulā tabulas_nosaukums, bet otra - saistītā_tabula. Izteiksmē
lieto salīdzināšanas operatorus ( =, >,

Skolotājs Klase
Ingrīda Štūla 1.b
Aivars Bukovskis 3.b
Egons Pabērzs 4.b
Regīna Balķēna 2.b
Gunta Mežāks 5.a
Jānis Dārziņš 3.c
Inga Kaņepe 5.b
Inese Freivalde 4.a
Viesturs Aukons 2.a
Renārs Bārzdiņš 1.a
Ilgvars Vimbulis 3.a
Agris Bērziņš 1.c
Evija Klusa nav
Piemērā izmantots operators IIF – null vērtība aizstāta ar tekstu “nav”
(neizmantojot šo operatoru lauks “klase” saturētu vērtību null), kā arī apvienoti
lauki “vards” un “uzvards”. Šis piemērs parāda, kā izmantojot sīkas nianses un
dažādas konstrukcijas, var panākt vēlamo pieprasījumu.
Saišu definēšana vispārīgi un SQL sākotnēji lietotājam var sagādāt zināmas
problēmas, bet tā ir lieta, ko vajadzētu mācīties eksperimentālā ceļā – veidot
dažādas saišu kombinācijas un aplūkot to rezultātu.
Saišu definēšanā ir daži specifiski gadījumi, kuros pat lietotājam ar pieredzi
var rasties problēmas:
� Starp divām tabulām ir vairāk kā viena saite;
� Tabulai ir saite pašai ar sevi;
� Jaunais pieprasījums balstās uz diviem citiem pieprasījumiem (šāda
konstrukcija ir normāla un pieļaujama), bet šinī gadījumā abi pieprasījumi
ir veidoti no vienas un tās pašas tabulas. Šajā gadījumā nestrādās kreisā
un labā saite.
22.6. Apvienošanas pieprasījumi
Apvienošanas pieprasījumi ļauj kombinēt atlases pieprasījumu rezultāta
datus vienā tabulā – ierakstot tos vienu aiz otra jaunā tabulā. Apvienošanas
pieprasījumus ar operatoru UNION nevajadzētu sajaukt ar iekšējo, kreiso un
labo datu apvienošanas pieprasījumiem, ko palīdz realizēt operators JOIN.
Relāciju datu bāzu teorijā UNION sauc par apvienošanu, JOIN – par
savienošanu. Access datu bāzes veidošanas pamatlogā šī tipa pieprasījumi tiek
apzīmēti ar speciālu zīmējumu – divi sakrustoti riľķīši. UNION pieprasījumu
nevar izveidot Query Design skatā – tikai SQL skatā (pieprasījumā, ierakstot
atslēgas vārdu UNION, lietotājam Design skats vairs nebūs pieejams).
SELECT atlases_operators
[GROUP BY grupēšans_nosacījumi]
[HAVING rezultāta_nosacījumi]
[UNION SELECT atlases_operators]
203
© Vladimirs Ivanovs, 2007

[GROUP BY grupēšanas_nosacījumi]
[HAVING rezultāta_nosacījumi]
[UNION...
[ORDER BY kārtošas_kolonas]
Apvienošanas pieprasījumos ir jāievēro dažas specifiskas lietas:
Lauku skaitam, kas uzrādīts katrā SELECT un UNION SELECT iedaļā, ir
jābūt vienādam. Pretējā gadījumā Access ziľo par kļūdām pieprasījuma izpildes
laikā.
Ne tikai lauku skaitam ir jābūt vienādam, bet arī ir svarīga to secība. Ja
izpilda pieprasījumu, kuram lauku secība visās apvienošanas daļās nav vienāda,
tad Access neziľo par kļūdu, bet veido neprognozējamu rezultātu.
Arī lauku tipiem jāsakrīt. Ja centīsieties pievienot teksta lauku skaitliska
tipa laukam vai otrādi, pieprasījuma rezultātā lauka tips būs teksta lauks.
Atļauts lietot tikai vienu ORDER BY operatoru, pie kam tas jālieto aiz
pēdējā UNION SELECT operatora. Nepieciešamības gadījumā katrā UNION
SELECT iedaļa var lietot operatorus GROUP BY un HAVING.
Piemērs:
SELECT tblSkolens.Vards, tblSkolens.Uzvards, "Skolēns"
AS Tips
FROM tblSkolens, tblSkolotajs
UNION SELECT
tblSkolotajs.Vards, tblSkolotajs.Uzvards, "Skolotājs"
AS Tips
FROM tblSkolotajs
Šī pieprasījuma rezultāts ir – skolēni ar skolotājiem salikti kopā:
Vards Uzvards Tips
Adolfas Norkuss Skolēns
Agija Kārklīte Skolēns
Agnis Dzenovskis Skolēns
Agris Bērziņš Skolotājs
Agris Herberts Skolēns
Aigars Kenstavičs Skolēns
Aigars Reikmanis Skolēns
Aija Zvirbule Skolēns
Ainars Škenders Skolēns
Ainārs Matvejevs Skolēns
Aivars Bukovskis Skolotājs
Aivars Pētersons Skolēns
Aivars Sālzirnis Skolēns
Izmantojot UNION pieprasījumu, var izveidot arī nedaudz netradicionālus
pieprasījumus:
SELECT ID_prieksmets, Nosaukums
FROM tblPrieksmets
UNION SELECT 0, "Visi" FROM tblPrieksmets
204
© Vladimirs Ivanovs, 2007

Šī pieprasījuma rezultāts ir visi mācību priekšmeti un vēl viena rindiľa ar
specifisku identifikatoru un nosaukumu:
ID_prieksmets Nosaukums
0 Visi
1 Matemātika
2 Anglu valoda
3 Vācu valoda
4 Latviešu valoda un
5 Zīmēšana literatūra
6 Dziedāšana
7 Dabas mācība
8 Fiziskā audzināšana
Pieprasījums ir nevis divu tabulu vai pieprasījumu apvienojums, bet gan
tabulas un viena ieraksta apvienojums (lietotāja definēts ieraksts). Šādai
konstrukcijai ir viena nepilnība – obligāti ir jālieto operators FROM un
jānorāda tabula, no kuras ľem datus, bet šādas tabulas nav, tāpēc var lietot
jebkuru datu bāzes tabulu.
Šādu pieprasījumu var ērti pielietot – strādāt ar konkrētu objektu vai ar
visiem objektiem (identifikators 0).
22.7. Ielikto pieprasījumu lietošana
Šī ir jauna Access (Jet SQL) pieprasījuma forma, kas parādījusies tikai
Access 97 versijā. Iedaļā WHERE kritēriju aizstāj ar ieliktu SELECT
pieprasījumu.
Piemērs:
SELECT lauku_saraksts
FROM tabulu_
WHERE [tabulas_nosaukums.]lauka_nosaukums
IN (SELECT atlases_operators
[GROUP BY grupēšanas_nosacījumi]
[HAVING atlases_nosacījumi]
[ORDER BY kārtošanas_nosacījumi]
SELECT Vards, Uzvards
FROM tblSkolens
WHERE [Skolena ID]
IN (SELECT ID_skolēns
FROM tblSekmes
GROUP BY ID_skolēns
HAVING Avg(Vērtējums)>7)
Šī pieprasījuma rezultāts ir visi skolēni, kam vidējā atzīme ir lielāka par 7.
To panāk ar ieliktā pieprasījuma palīdzību, kurā sākotnēji atlasa tikai ID, bet
vārdu un uzvārdu pieliek klāt tikai pieprasījuma pamatdaļā:
205
© Vladimirs Ivanovs, 2007

Vārds Uzvārds
Dainis Slengmanis
Erlens Skovārnis
Elita Buceniece
Rolands Faušteins
Andrejs Koršunovs
Rihards Grīnvalds
Elena Riekstiņa
Romāns Pigarevs
Rudīte Bendzule
Benilda Kapicina
Ilgonis Kārkliņš
Šādus ieliktos pieprasījumus ērti lietot kā nosacījumus dzēšanas
pieprasījumu kritērijos.
22.8. Make Table Query, Append Query, Update Query, Delete Query
Datu izmaiľas pieprasījumi nodrošina dažādas manipulācijas ar datiem –
jaunu tabulu veidošana, ierakstu dzēšana, ierakstu pievienošana un ierakstu
izmaiľu veikšana.
Lai izveidotu jaunu tabulu, lieto šādu SQL pieprasījumu:
SELECT [ALL|DISTINCT|DISTINCTROW] lauku_saraksts
INTO jaunā_tabula
FROM sākotnējā_tabula
[WHERE pievienošanas_nosacījumi]
Izpildot šī tipa pieprasījumu, netiek parādīts rezultāts datulapas (Datasheet)
skatā, bet gan izveidota jauna tabula, kuras nosaukums norādīts iedaļā INTO
jaunā_tabula. Izpildot pieprasījumu, atkārtoti izveidojamā tabula tiek izdzēsta
un izveidota jauna (par to lietotājs tiek speciāli informēts ar paziľojumu logu).
Piemērs:
SELECT Vards, Uzvards, Adrese
INTO [tblOgres_iedzivotaji]
FROM tblSkolens
WHERE Adrese Like "*ogr*"
Šī pieprasījuma rezultāts ir tabula tblOgres_iedzivotaji, kurā ir skolēnu
vārdi, uzvārdi un adreses, kuri dzīvo Ogrē vai Ogres rajonā:
Vārds Uzvārds Adrese
Monika Kleinhofa Ogrē,Akmeņu N 50b-29
Māris Avotnieks Ogrē,Turkalnes N 1a-5
Romāns Pigarevs Ogres r.Lēdmanes p.Lejnieki-
18
206
© Vladimirs Ivanovs, 2007

Datu pievienošanas pieprasījumu sintakse:
INSERT INTO saņēmēja_tabula
SELECT [ALL|D1STINCT|DISTINCTROW] lauku_saraksts
FROM tabula datu avots
[WHERE pievienošanas_nosacījumi]
Arī šī tipa pieprasījumiem nav redzams rezultāts datu lapas skatā. Izpildot
pieprasījumu, saņēmēja_tabula tiek izmainīta – tai tiek pievienoti jauni ieraksti.
Ar šā tipa pieprasījumiem der uzmanīties, jo, atkārtoti izpildot pieprasījumu, arī
ieraksti tiek pievienoti atkārtoti ( Access, protams, ziľo par ierakstu
pievienošanu, bet neziľo, ka tie tiek pievienoti atkārtoti).
Piemērs:
INSERT INTO [tblOgres_iedzivotaji] ( Vards, Uzvards,
Adrese )
SELECT Vards, Uzvards, Adrese
FROM tblSkolens
WHERE Adrese Not Like "*ogr*" And Adrese Not Like
"*rīg*"
Izpildot šo pieprasījumu, tabulai tblOgres_iedzivotaji pievieno vēl visus tos
skolēnus, kuri nedzīvo Rīgā.
Pievienojamo lauku secība var atšķirties - piemēram, ja šo pašu
pieprasījumu pārrakstītu šādi:
INSERT INTO [tblOgres_iedzivotaji] (Vards, Uzvards, Adrese)
SELECT Uzvards, Vards, Adrese
…
Tad pievienotajos ierakstos lauks Vards un Uzvards tiktu samainīti vietām.
Pievienojamo lauku skaits var būt arī mazāks, tad, izpildot pieprasījumu,
iztrūkstošo lauku vērtības tiek aizstātas ar null vērtību. Var mainīt ne tikai
secību, bet apvienot laukus – dažādi tos kombinējot, kā arī pielietot funkcijas.
Datu dzēšanas SQL pieprasījumi:
Piemērs:
DELETE FROM tabulas_nosaukums
[WHERE dzēšanas_nosacījumi]
DELETE tblSkolens.*, Klase.Nosaukums
FROM tblKlase INNER JOIN tblSkolens ON tblKlase.[Klases
ID] = tblSkolens.[Klases ID]
WHERE tblKlase.Nosaukums="5.a"
Izpildot šo pieprasījumu no tabulas skolēni tiks izdzēsti visi tie skolēni, kas
mācās 5.a klasē.
207
© Vladimirs Ivanovs, 2007

Datu izmaiľas SQL pieprasījumi (tiek mainīta kāda lauka vai lauku grupas
vērtība):
Piemērs:
UPDATE tabulas_nosaukums
SET lauka_nosaukums = vērtība [,
lauka_nosaukums = vērtība [,
...]]
[WHERE nomaiņas_nosacījumi]
UPDATE tblSkolens SET Telefons = "nav telefona"
WHERE Telefons Is Null
Šis pieprasījums tabulā skolēns skolēniem, kam nav norādīts telefons
ieraksta “nav telefona”.
22.9. Crosstab Query
Pieprasījuma piemērs:
SELECT Nosaukums, Dzimums, Count(Skolens.[Skolena ID])
AS Skaits
FROM tblKlase INNER JOIN tblSkolens ON tblKlase.[Klases
ID] = tblSkolens.[Klases ID]
GROUP BY tblKlase.Nosaukums, tblSkolens.Dzimums
ORDER BY tblKlase.Nosaukums
Tas ir vienkāršs atlases pieprasījums ar statisko funkciju – tā rezultāts ir
klases nosaukums un skolēnu skaits pa dzimumiem:
Nosaukums Dzimums Skaits
1.a Siev 12
1.a Vīr 10
1.b Siev 9
1.b Vīr 13
1.c Siev 5
1.c Vīr 15
2.a Siev 14
2.a Vīr 13
2.b Siev 7
Pieprasījumā ir dati par skolēnu skaitu atkarībā no dzimuma, bet to
izkārtojums ir diezgan nepārskatāms. Lai uzlabotu pieprasījuma atlases rezultāta
izkārtojumu lieto Crosstab tipa pieprasījumus ar šādu sintaksi:
208
© Vladimirs Ivanovs, 2007

TRANSFORM statiskā_funkcija( lauka_nosaukums) [AS
nosaukums]
SELECT (ALL|DISTINCT|DISTINCTROW] lauku_nosaukumi
FROM lauka_nosaukums
PIVOT format(lauka_nosaukums),
"formatizēšanas_tips")
[IN (vērtību_saraksts)]
Iepriekš aplūkoto pieprasījumu pārrakstām atbilstoši Crosstab Query tipa
pieprasījuma sintaksei:
TRANSFORM Count(tblSkolens.[Skolena ID]) AS
[CountOfSkolena ID]
SELECT tblKlase.Nosaukums
FROM tblKlase INNER JOIN tblSkolens ON tblKlase.[Klases
ID] = tblSkolens.[Klases ID]
GROUP BY tblKlase.Nosaukums
ORDER BY tblKlase.Nosaukums
PIVOT tblSkolens.Dzimums
Šis pieprasījums atgriezīs tos pašus datus kā iepriekšējais pieprasījums,
tikai to izvietojums būs pārskatāmāks:
Nosaukums Siev Vîr
1.a 12 10
1.b 9 13
1.c 5 15
2.a 14 13
2.b 7 12
3.a 9 11
3.b 6 14
3.c 8 13
4.a 10 17
4.b 13 15
5.a 7 17
Crosstab tipa pieprasījumu Access lietotājiem ieteicamāk būtu veidot
grafiskajā režīmā – lietot parametrus - Row Heading,Column Heading un
Value.
Piemērs:
TRANSFORM Count(tblSekmes.Vērtējums) AS
CountOfVērtējums
SELECT tblSkolens.Vards, tblSkolens.Uzvards
FROM tblSkolens INNER JOIN tblSekmes ON
tblSkolens.[Skolena ID] = tblSekmes.ID_skolēns
GROUP BY tblSkolens.Vards, tblSkolens.Uzvards
PIVOT tblSekmes.Vērtējums
209
© Vladimirs Ivanovs, 2007

Šis pieprasījums atgriezīs šādu rezultātu:
Vārds Uzvārds 0 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10
Adolfas Norkuss 2 2 1
Agija Kārklīte 2 1 1 1 2
Agnis Dzenovskis 1 2 1 1 2 2
Agris Herberts 2 1 1
Aigars Kenstavičs 1 1 2 2 1
Aigars Reikmanis 2 1 1
Aija Zvirbule 2 3 2
Ainars Škenders 1 1 3
Ainārs Matvejevs 1 3 1
Aivars Pētersons 2 1 1 1 2
210
© Vladimirs Ivanovs, 2007

23. Izvēles kartes (Menu)
23.1. Izvēlņu joslas, rīku joslas un uznirstošās izvēlnes
Access’ā ir trīs veidu izvēlľu objekti:
� izvēlľu joslas (menu):
� rīku joslas (toolbar):
23.1.att. Galvenā izvēlne.
23.2.att. Standarta izvēlne.
� uznirstošās izvēlnes (pop-up vai shortcut menu):
23.3.att. Pop-up izvēlne.
Visas šajos piemēros redzamās ir Access iebūvētās izvēlnes. Visiem
skatiem (piemēram, tabulu veidošana, pieprasījumu skatīšanās, formu
rediģēšana, u.c.) ir piesaistīta noteikta izvēlľu josla, rīku josla un noteikta
uznirstošā izvēlne. Lai lietotājam netraucētu šīs iebūvētās izvēlnes, Access ļauj
veidot pašiem savas izvēlnes, vai arī rediģēt iebūvētās izvēlnes.
23.2. Darbības ar izvēlnēm
Lai atvieglotu lietotāja darbu un aizliegtu lietotāju izmantot iebūvētās
Access izvēlľu (menu) un rīku (toolbar) joslas, var veidot savas izvēlľu joslas,
rīku joslas.
211
© Vladimirs Ivanovs, 2007

Viens veids kā to izdarīt ir ar VBA kodu palīdzību, bet otrs ir daudz
vienkāršāks. Apskatīsim to.
Visa darbošanās ar izvēlnēm joslām ir ar izvēlnes Views/Toolbars
palīdzību. Pirmkārt, tur var izvēlēties vai rādīt, vai nerādīt iebūvētās rīku joslas.
Otrkārt, ir iespējams izvēlēties Views|Toolbars|Customize, kas ļauj daudz vairāk
darboties ar izvēlnēm:
23.4.att. Pielāgotas izvēlnes izveides logs.
Šim logam ir trīs sadaļas: Toolbars, Commands, Options. Pirmā sadaļa ļauj
apskatīties, dzēst, mainīt un veidot jaunas izvēlľu joslas, rīku joslas un
uznirstošās izvēlnes (shortcut menu). Otrā sadaļa Commands satur visas
iebūvētās komandas, kas atvieglo izvēlľu veidošanu. Trešajā sadaļā Options var
norādīt dažas izvēlľu īpašības:
23.5.att. Toolbars bloks.
Pirmā sadaļa satur visu iebūvēto rīku joslu uzskaitījumu, plus vēl Menu Bar
un Shortcut Menus.
Menu Bar ir iebūvētā izvēlľu josla, Shortcut Menus ir iebūvēto uznirstošo
izvēlľu josla.
Ķeksītis pirms nosaukuma nosaka vai attiecīgais elements tiek rādīts. Rīku
joslām tas nosaka, vai attiecīgā rīku josla ir redzama, Menu Bar nosaka, vai ir
212
© Vladimirs Ivanovs, 2007

edzama izvēlľu josla (menu). Kura tieši izvēļu josla ir redzama, atkarīgs no
atvērtā loga. Shortcut Menus nosaka vai ir redzama uznirstošā izvēlľu josla, kas
paredzēta uznirstošo izvēlľu modificēšanai un veidošanai.
Darboties ar joslām var ar pogu palīdzību:
23.6.att. Pogu bloks.
New... – jaunas joslas veidošana.
Rename... – nosaukuma nomainīšana. Iebūvētajām joslām šī īpašība nav
pieejama.
Delete – joslas dzēšana. Iebūvētajām joslām šī īpašība nav pieejama.
Reset... – iebūvēto joslu atjaunošana sākotnējā izskatā. Access ļauj mainīt
iebūvētās izvēlľu un rīku joslas, bet ar šīs pogas palīdzību var atjaunot tos
sākotnējā stāvoklī.
Properties – apskatīties joslas īpašības.
23.3. Izvēlņu joslas (menu)
Lai izveidotu jaunu izvēlľu joslu, aktivizē Views|Toolbars|Customize un
nospiež pogu New...:
23.7.att. Jaunas izvēlnes joslas izveide.
Ievada jaunajai izvēlnei nosaukumu mIzvele un nospied OK. Access
automātiski izveido jaunu izvēles objektu un pieliek to saraksta beigās:
23.8.att. Jauna izvēlnes josla.
213
© Vladimirs Ivanovs, 2007

Tālāk iezīmē izveidoto izvēlni mIzvele un, nospiežot pogu Properties,
atveras Izvēlľu īpašību logs:
23.9.att. Izvēlľu joslas īpašību logs.
Pirmais komboboksis Selected Toolbar ļauj izvēlēties, kurai izvēlnei ir
jāmaina īpašības, tālāk seko izvēlnes īpašības:
Toolbar Name - izvēlnes nosaukums.
Type – izvēlnes tips: Menu Bar – izvēlľu josla, Toolbar – rīku josla, Popup
– uznirstošā izvēlne. Noklusētais tips ir Toolbar, tā kā mēs veidojam izvēlľu
joslu – izvēlas tipu Menu Bar.
Docking – izvēlnes pārvietošanas iespējas: Allow Any – izvēlni var
novietot vienalga kā, Can't Change – izvēlnes vietu mainīt nevar, No Vertical –
izvēlni nevar novietot vertikāli gar ekrāna malu, No Horizontal – izvēlni nevar
novietot horizontāli. Noklusētais ir Allow Any, to arī atstāj.
Show on Toolbars Menu – vai rādīt Views|Toolbars izvēlnē. Izvēloties
Menu Bar automātiski tiek noľemta, tā arī atstāj.
Allow Customize – vai var mainīt.
Allow Resizing – vai var mainīt izmēru.
Allow Moving – vai var pārvietot.
Allow Showing/Hiding – vai tiek atļauts mainīt rādīt/nerādīt.
Sākumā atstāj visas pēdējās četras iespējas, lai vieglāk būtu veidot izvēlni,
bet pēc izvēlnes izveides, šīs iespējas var noľemt.
Iebūvētajām izvēlnēm nav iespējams mainīt īpašības Toolbar Name, Type
un Show on Toolbars Menu, bet ir pieejama poga Restore Defaults, kas atjauno
sākotnējos uzstādījumus.
214
© Vladimirs Ivanovs, 2007

Pēc īpašību rediģēšanas, var aizvērt šo logu uzklikšķinot uz Close un sākt
veidot izvēlni. Lai to izdarītu, Customize logā aktivizē otro sadaļu Commands:
23.10.att. Izvēlľu joslas īpašību loga sadaļa Commands.
Ar šī loga palīdzību var veidot izvēlnes un rediģēt esošās. Logā ir divi
saraksti, pirmā ir visas kategorijas un otrajā ir šajās kategorijās esošās
komandas. Pirmās kategorijas ir iebūvētās rīku joslas ar visām to komandām,
pēc tam ir Built-in Menus, kas satur visas iebūvētās izvēlľu joslas. Pēc tam seko
All Tables, All Queries, All Forms, All Reports, All Macros, kas kā komandas
satur atbilstoši visu tabulu, pieprasījumu, formu, atskaišu un makro komandu
nosaukumus (šīs komandas ir šo objektu atvēršana). Tālāk ir ActiveX Control,
kas satur visus ActiveX objektus un pati pēdējā kategorija ir New Menu, kas satur
tikai vienu komandu New Menu, kas ļauj veidot jaunu izvēlľu grupu.
Piemēra izvēlne saturēs izvēlnes Opcijas (ar apakšizvēlnēm Atvērt Word,
Atvērt Excell, Beigt), Formas (ar apakšizvēlnēm Redaktori (Skolēnu redaktors,
Klašu redaktors, Skolotāju redaktors), Atlase, Sekmes).
Pirmkārt jāizveido abas augšējās izvēlnes. Šim nolūkam atver kategoriju
New Menu, nospiež uz komandu New Menu un, neatlaižot pārvelk uz jauno
izvēlni mIzvele:
23.11.att. Funkciju pievienošana izvēlnes joslai.
215
© Vladimirs Ivanovs, 2007

Parādās New Menu, uzklikšķinot uz tā ar kreiso peles pogu, var nomainīt
tam vārdu (Name):
23.12.att. Izvēlnes punktu nosaukuma maiľa.
Tādā pašā veidā ievelk vēl vienu New Menu un definē tam nosaukumu
Formas.
Tālāk zem izvēlnes Opcijas paliks apakšā komandas Atvērt Excel, Atvērt
Word un Beigt. Šim nolūkam sākumā logā Commands atrod vajadzīgās
komandas – visas šīs komandas ir zem kategorijas File: Analyze It with MS
Excel, Publish It with MS Word un Exit. Iezīmē pirmo komandu un aizvelk to uz
jauno izvēlni, uzbraucot virsū izvēlnei Opcijas, parādās mazs kvadrātiľš, kurā
tad arī ieliek komandu, ar nākamo komandu dara to pašu, tikai, ieliekot zem
pirmās komandas, beigās pārvelk arī pēdējo komandu:
23.13.att. Izvēlnes apakšpunktu pievienošana.
Tālāk nomaina nosaukumus, līdzīgi, kā to mainīja izvēlnei Opcijas un
Formas:
23.14.att. Jauna josla.
216
© Vladimirs Ivanovs, 2007

Katrai komandai var norādīt vai būs redzama ikona (Default Style, Text
Only, Image and Text), kāda būs ikona (Change Button Image, Edit Button
Image), vai pirms šīs komandas būs atdalītājsvītra (Begin a Group). Trešo
komandu Beigt būtu pareizi atdalīt no iepriekšējām. Lai to izdarītu, atzīmē Begin
a Group (pirmās divas komandas atdala no trešās komandas).
Līdzīgi pirmajai izvēlnei Opcijas, veido arī otru. Vienīgā atšķirība – tā
satur izvēlni Redaktori, kurai ir apakšizvēlnes: Skolēnu redaktors, Skolotāju
redaktors, Klašu redaktors. Lai izveidotu šādu izvēlni, jāievelk komanda New
Menu zem izvēlnes Formas un pēc tam visas redaktoru formas liek vēl zem šīs
izvēlnes. Lai ieliktu komandas, kas atver attiecīgo formu, jāizvēlas kategorija All
Forms un jāatrod atbilstošā forma:
23.15.att. Izvēlnes Formas izveide.
Pēc tam nosauc jauno izvēlni par Redaktori un nomaina visām jaunajām
komandām, kas atver formas, nosaukumus. Ja nejauši izvēlne ievelkas nepareizā
pozīcijā, to var viegli pārvilkt ar peli uz citu. Ja izvēlne vispār nav vajadzīga, to
vajag izvilkt ārpus izvēlľu joslas un tā tiek izmesta. Lai pārbaudītu izvēlni
darbā, ir nepieciešams aizvērt Customize logu un jāuzvelk izvēlľu joslu augšā:
23.16.att. Izvēlnes pārbaude.
Turpinot veidot izvēlni, to var piesaistīt arī datu bāzei. Ja visai datu bāzei ir
viena izvēlľu josla, tad to var norādīt Startup logā, īpašībā Menu Bar:
23.17.att. Startup logs.
217
© Vladimirs Ivanovs, 2007

Ja ir nepieciešams katrai formai izveidot savu izvēlľu joslu, formas īpašībā
Other/Menu Bar var norādīt katrai formai atbilstošo izvēlľu joslu:
23.18.att. Formas īpašība MenuBar.
Līdzīgā veidā izvēlľu joslu var pielāgot arī atskaitēm.
23.4. Rīku joslas (toolbar)
Rīku joslas veido tāpat, kā izvēlľu joslas, vienīgi izvēlnes īpašību logā
jānorāda tips Toolbars.
Parasti rīku joslas sastāv no komandām, ko attēlo kā ikonas. Tāpat kā
izvēlľu joslām, rīku joslās var ievietot visas iebūvētās komandas, kā arī iespējas,
lai atvērtu Access objektus. Lai panāktu kādas speciālas komandas izpildi,
jāizveido Makro komanda, kuras atvēršanu pēc tam piesaista vajadzīgajai
ikonai.
Izveidoto rīku joslu var piesaistīt atsevišķi formai vai pārskatam, tāpat kā
izvēlľu joslu, tikai izmantojot īpašību Toolbar.
Startup logā ar Allow Built-in Toolbars īpašību var norādīt, vai tiks
attēlotas iebūvētās Access rīku joslas.
23.5. Uznirstošā izvēlne (shortcut menu)
Uznirstošo izvēlľu veidošana pamatnostādnēs ir tāda pati, kā izvēlľu un
rīku joslām, taču ir mazas atšķirības, jo uznirstošā izvēlne jau visu laiku nav
redzama uz ekrāna un to nav iespējams rediģēt. Tāpēc MS Access programmā ir
izveidota speciāla izvēlľu josla, kurā var apskatīties, rediģēt un veidot jaunas
uznirstošās izvēlnes.
Uznirstošās izvēlnes veidošanu ir jāsāk ar Views|Toolbars|Customize logu
Toolbar sadaļu, atzīmējot ar ķeksīti Shortcut Menus:
23.19.att. Jauna josla.
218
© Vladimirs Ivanovs, 2007

Atzīmējot šo čekboksi, atveras uznirstošo izvēlľu josla, kurā ir redzamas
visas iebūvētās uznirstošās izvēlnes un arī lietotāja veidotās izvēlnes:
23.20.att. Iebūvētās uznirstošās izvēlnes
Attēlā ir redzama iebūvētā uznirstošā izvēlne, kura parādās formas
veidošanas skatā. Izvēlnē Custom var apskatīt lietotāja veidotās uznirstošās
izvēlnes. Pagaidām tur ir tukšs, jo nav izveidotas nevienas izvēlnes.
Lai izveidotu jaunu uznirstošo izvēlni, izvēlas Views|Toolbars|Customize,
nospiež pogu New un nosauc jaunu izvēlni, piem., mUznirst .
Access automātiski izveido jaunu izvēles objektiľu un pieliek to saraksta
beigās. Tālāk iezīmē izveidoto izvēlni mUznirst, nospiež pogu Properties, lai
atvērtu Izvēlľu īpašību logu. Atšķirībā no iepriekš aprakstītajām izvēlnēm,
īpašībai Type jāizvēlas Pop-Up:
23.21.att. Paziľojums par objekta pārveidošanu par uznirstošo izvēlni.
219
© Vladimirs Ivanovs, 2007

Access paziľo par to, ka objekts tiek pārveidots par uznirstošo izvēlni. Šis
objekts nebūs izvēlnes Views|Toolbars|Customize loga Toolbar sarakstā, bet to
varēs iegūt, izvēloties ShortCut Menus:
23.22.att. Shortcut Menus josla.
Tālāk ir jārīkojas tāpat, kā ar izvēlľu joslu.
23.23.att. Uznirstošas izvēlnes pielāgošana.
Ja formai ir nepieciešams pielāgot uznirstošo izvēlni, formas īpašībās
jānorāda atbilstošo izvēlľu joslu, izmantojot īpašības Other/Shortcut Menu un
Other/Shortcut Menu Bar (sk. att. 23.23.).
220
© Vladimirs Ivanovs, 2007

24. Datu bāzes aizsardzība
24.1. Datu bāzes rezerves kopēšana
Ja strādā ar datu bāzi, kurā ir svarīgi dati, tad saskaľā ar Mērfija likumu
agri vai vēlu datu bāzes fails viena vai otra iemesla dēļ tiks bojāts un jūsu dati
ies zudumā. Visticamāk, ka tas notiks tad, kad datu apjoms būs kļuvis tik liels,
ka to restaurēšana būs praktiski neiespējama.
Glābt var vienīgi datu bāzes regulāra rezerves kopēšana. To vajadzētu darīt
katru dienu vai katru reizi, veicot datu bāzes izmaiľas.
No MS Access vides, līdzīgi kā tas ir MS Word vai MS Excel, nav iespējams
datu bāzes failu saglabāt, nosaucot to citā vārdā. Tāpēc, lai nokopētu datu bāzi:
� jāaizver datu bāze, un, ja datu bāzi lieto vairāki lietotāji,
jāpārliecinās, ka arī pārējie ir pārtraukuši darbu ar datu bāzi;
� izmantojot Windows Explorer vai Microsoft Backup, jānokopē datu
bāzes fails (.mdb fails) mapē, kura paredzēta rezerves kopiju
glabāšanai.
Ja MS Access ir izveidota drošības sistēma, nodefinētas darba grupas, tad
rezerves kopija ir jāizveido arī darba grupas informācijas failam system.mdw.
Ir iespējamas citas datu bāzes uzturēšanas funkcijas, kas ir pieejamas
Tools/Database Utilities komandkartē, un kuru pielietošana ir būtiska
MS Access datu bāzes sekmīgai darbībai.
24.2. Datu bāzes konvertēšana – Convert Database
MS Access 97 izveidotu datu bāzi nevar atvērt ar iepriekšējām MS Access
versijām.
MS Access 97 var atvērt un strādāt ar datu bāzēm, kas izveidotas ar
MS Access iepriekšējām versijām. Taču tādai datu bāzei nebūs iespējams
pievienot jaunus objektus vai izmainīt veidošanas skatā esošos objektus.
Komanda Convert Database pārvērš jeb konvertē MS Access iepriekšējo
versiju uz MS Access 97 versijas datu bāzi. Konvertējot datu bāzei ir jādod jauns
nosaukums. Ja datu bāze ir nokonvertēta uz 97 versijas datu bāzi, to vairs nevar
lietot ar iepriekšējo MS Access versiju un nevar arī konvertēt atpakaļ.
Ja datu bāzes konvertēšana tomēr beidzas nesekmīgi, var izveidot jaunu
datu bāzi ar MS Access 97, un jaunajā datu bāzē ieimportēt visus objektus no
iepriekšējās MS Access versijas datu bāzes.
MS Access 97 var lietot MS Access tabulas iepriekšējo versiju datu bāzi bez
konvertēšanas, t. i, MS Access 97 var strādāt ar piesaistītām citu MS Access
versiju tabulām. Tas ļauj dažādu MS Access versiju lietotājiem vienlaicīgi
strādāt tīklā ar vieniem un tiem pašiem datiem, t. i., ar tām pašām tabulām.
24.3. Datu bāzes kompaktēšana – Compact Database
Komanda Tools/Database Utilities/Compact Database veic datu bāzes
kompaktēšanu, t. i., saspiešanu. Datu bāze kļūst fragmentēta (tās fragmenti ir
221
© Vladimirs Ivanovs, 2007

haotiski izmētāti pa datora disku, nevis aizľem vienotu diska daļu), ja tā ilgu
laiku ir tikusi lietota, tajā ir pievienoti dati un veiktas izmaiľas. Pēc
defragmentēšanas jeb kompaktēšanas datu bāze aizľem mazāku apjomu uz
diska, kā arī palielinās tās darbības ātrums.
Ja Compact Database tiek izpildīts atvērtai datu bāzei, tā tiek aizvērta,
saspiesta un atkal atvērta. Ja saspiešana tiek veikta no MS Access sākuma loga,
vispirms logā Database to Compact From ir jānorāda datu bāze, kura tiks
saspiesta. Tad logā Compact Database Into jānorāda, vai kompaktējot tiks
izveidota datu bāzes kopija ar jaunu nosaukumu, vai arī saspiestajai datu bāzei
tiks piešķirts tas pats nosaukums – tad jaunā, saspiestā datu bāze aizvietos veco.
Jāievēro (tas attiecas arī uz citām komandām):
� saspiešana (un citas operācijas) būs sekmīga tikai tad, ja uz diska būs
pietiekami daudz brīvas vietas – apjoms, kas vienāds ar
kompaktējamās un rezultāta datu bāzes apjomu;
� saspiešanu (un citas operācijas) var veikt tikai tad, kad neviens
nestrādā ar datu bāzi.
24.4. Datu bāzes remonts – Repair Database
Komanda Repair Database labo bojātu (corrupted) datu bāzi. Datu bāze
var tikt bojāta, ja tiek nepareizi pārtraukta MS Access darbība – izslēdzot datoru,
neizejot no programmas, pēkšľi pārtrūkstot elektriskajai strāvai vai arī, ja ir
kļūdas datora "dzelžu" darbībā.
Dažreiz MS Access var nekonstatēt, ka datu bāze ir bojāta. Ja datu bāzes
uzvedība kļūst aizdomīga, vajadzētu lietot Repair un Compact komandas.
Ja Repair Database tiek izpildīts atvērtai datu bāzei, tā tiek aizvērta,
izlabota un atkal atvērta. Ja remonts tiek veikts no MS Access sākuma loga, tad
logā Repair Database ir jānorāda, kas jālabo datu bāzē.
Ja bojātu datu bāzi mēģina atvērt ar Open komandu vai mēģina izpildīt
Compact vai Encrypt/ Decrypt komandas, MS Access dialoga logā paziľo par
datu bāzes bojājumu un jautā, vai nepieciešams datu bāzi labot. Izvēloties OK,
MS Access veic datu bāzes labošanu.
Ja datu bāze tiek lietota ilgu laika periodu un tajā nepārtraukti tiek veidots
kaut kas jauns, veiktas daudzas izmaiľas, ja tā ir uzaudzēta jau vairāku Mb
apjomā, tad var pienākt brīdis, kad Repair komanda vairs nespēj salabot datu
bāzi. Tad izeja būtu: no pēdējās rezerves kopijas tukšā datu bāzē ar Import
komandu iekopēt vajadzīgos objektus – tabulas, vaicājumus u. c.
222
© Vladimirs Ivanovs, 2007

Bibliogrāfija
1. R. Barkāns, A. Ermansons. Datu bāzu vadības sistēmas Access 97
Pašmācības apguves materiāls 2. daļa Rīga, 2000.
2. J.Nāgelis. Microsoft Access 2000 no A līdz Z, Rīga, Datorzinību Centrs,
2000.
3. Dz.Lukažis. Datu bāzu vadība, Rīga, Biznesa augstskola Turība, 2000.
4. С.Новалис. Access 97. Руководство по макроязыку и VBA. Lori, -
1998.
5. С.И.Золотова. Практикум по Access. Финансы и статистика, 144lpp.-
2004.
6. Ю.Бакаревич, Н.Пушкина. Самоучитель Microsoft Access 2003. СПб,
752lpp – 2004.
7. http://www.termini.lv
8. http://lv.wikipedia.org
9. http://www.webkursi.lv/databases/relational.php
10. http://www.cs.rtu.lv/stp/Sazi/saturs/index.html
11. http://www.webkursi.lv/praktdarbi/workflow_general.php
12. http://www.microsoft.com/latvija/office/visio/prodinfo/overview.mspx
223
© Vladimirs Ivanovs, 2007

Pielikumi
224
© Vladimirs Ivanovs, 2007

1. Programmā izmantotas datu bāzes ER modelis.
PIELIKUMS 1.
Datu bāzes specifikācijas fragments.
Datu bāze tiek sadalīta vairākās tabulās, kurās uzglabā atbilstošu informāciju. Datu bāze satur 10
pamattabulas tabulas, kuras ir savstarpēji saistītas, un 2 palīgtabulas. Visas starp tabulām nodefinētas saites var
redzēt attēlā.
Starp visām pamattabulām izmanto viens-pret-daudziem saites tipu.
specialisti
PK id
I1 specialists
login
klienta_tips
PK id
PK id
klienta_tips
menedzeri
I1 menedzeris
nomas_iekartas
PK id
modelis
serial
cena
stavoklis
nodota
FK1 nodota_kam
PK id
tehnika
FK5 statuss
steidzigs_remonts
razotajs
modelis
sn
klients
klienta_kontaktpersona
FK8 klienta_tips
tel
adrese
pardots
garantija
FK6 garantijas_veids
defekts
piezimes
FK2 menedzeris
pienemsanas_datums
arejie_defekti
Iepakojums
instal_diski
instal_disku_apr
spec_vadi
vadu_apr
citas_komp
komp_apr
izremontes
uzzinas
darbs_apraksts
cena
cena_detalas
FK3 remonta_statuss
FK4 pecremonta_garantija
apmaksaja
FK7 specialists
izdots
kas_atdeva
rashod_dengi
akts1
akts2
akts3
akts_datums
akts_specialists
noma
FK1 nomas_iek
ir_sask_cena
sask_cena
ER diagrammas apzīmējumi:
� FK – Foregn key (ārēja atslēga)
� PK – Primary key (primārā atslēga)
� I – indeksēts lauks
Apzīmējumi:
225
garantijas_veids
PK id
I1 garantijas_veids
remonta_statuss
PK id
I1 remonta_statuss
tehnikas_status
PK id
I1 statuss
pecgarantijas_veids
PK id
I1 pecgarantijas_veids
detalas
PK id
FK1 iek_id
detala
cena
pakalpojumi
PK id
pakalpojums
cena
Tabula. Datu tipu saīsinājumi
A NOSAUKU
APRAKSTS
PZĪM. MS
+ Autoincreme
nt
Skaitītāja lauks
A Alpha Teksta lauks (skaitlis nosaka simbolu skaitu)
M Memo Tekstveida informācijas lauks
S Short Skaitļi robežās no -32,767 līdz 32,767
C Currency Valūtas lauks
I Integer Veselu skaitļu lauks
© Vladimirs Ivanovs, 2007

L Logical Loģiskais lauks
@ Timestamp Datums un laiks
Galvenā un lielāka tabula ir Tehnika, tajā glabājas dati par visām pieľēmtām remontā iekārtām, to
klientiem, remontdarbiem utt. Daudzus tabulas laukus aizpilda, izmantojot klasifikatoru tabulu datus (garantijas
veids, firmas darbinieki, tarifi u.c.). Tabulas Tehnika struktūra:
1.1. Tabula Pakalpojumi
Tabula Pakalpojmi ir paredzēta pakalpojumu cenrādim. Tajā glabājas dati par visiem servisā sniegtajiem
pakalpojumiem un to cenām. Tabulas Cenas struktūra:
1.2. Tabula Detalas
Tabula Detalas ir paredzēta servisa darbos izlietoto detaļu uzskaitei. Tajā glabājas dati par izlietotajām
detaļām, to cenām un iekārtām, kurās tās tika izmantotas. Tabulas Detalas struktūra:
226
© Vladimirs Ivanovs, 2007

1.3. Tabula Garantijas_veids
Tabula Garantijas_veids ir klasifikatoru tabula, kurā glabājas iekārtu garantijas veidi. Tabulas
Garantijas_veids struktūra:
1.4. Tabula Klienta_tips
Tabula Klienta_tips ir klasifikatoru tabula, kurā glabājas klientu tipi, kas ir svarīgi, lai veiktu servisa
pakalpojumus, piem., pastāvīgais klients, jauns klients, klients pēc līguma, utt. Tabulas Klienta_tips struktūra:
1.5. Tabula Pecgarantijas_veids
Tabula Pecgarantijas_veids ir klasifikatoru tabula, kurā glabājas iekārtu pēcgarantijas veidi, t.i.,
garantijas, ko sniedz serviss, ja tāds ir. Tabulas Pecgarantijas_veids struktūra:
1.6. Tabula Remonta_statuss
Tabula Remonta_statuss ir klasifikatoru tabula, kura paredzēta, lai uzglabātu informāciju par visiem
iespējamiem remonta statusiem servisā, piemēram, remonts procesā, pabeigts, nosūtīts uz citu servisu utt..
Tabulas Remonta_statuss struktūra:
1.7. Tabula Tehnikas_statuss
Tabula Tehnikas_statuss ir klasifikatoru tabula, kura paredzēta lai uzglabātu informāciju par visiem
iespējamiem tehnikas statusiem servisā, jo remontējamās iekārtas var atrasties dažādos stāvokļos, piemēram,
pieľemta servisā, atdota remontam, atdota pēc garantijas, atgriezta klientam, apmainīta utt. Tabulas
Tehnikas_statuss struktūra:
1.8. Tabula Menedzeri
Tabula Menedzeri ir tabula, kurā glabājas informācijas par firmā strādājošiem darbiniekiem, kuri strādā
tieši ar klientiem un servisā pieľem iekārtas. Tabulas Menedzeri struktūra:
227
© Vladimirs Ivanovs, 2007

1.9. Tabula Nomas_iekartas
Tabulā Nomas_iekartas glabājas informācijas par firmā pieejamām iekārtām nomai (piem., kad klientam
ir nepieciešams aizvietot nodoto remontam tehniku savā uzľēmumā). Tabulas Nomas_iekartas struktūra:
1.10. Tabula Specialisti
Tabula Specialisti ir tabula, kurā glabājas informācijas par firmā strādājošiem servisa darbiniekiem
(meistariem), kuri veic iekārtu remontu. Lauks „login” ir paredzēts lai atzīmētu tos speciālistus, kuriem ir
tiesības aplūkot programmas datus, kā arī mainīt tos. Tabulas Specialisti struktūra:
228
© Vladimirs Ivanovs, 2007

Stāvokļu pāreju diagrammas
229
PIELIKUMS 2.
Stāvokļu pāreju diagrammas
Stāvokļu pāreju diagrammas izmanto, lai aprakstītu sistēmas dinamiku.
Tām ir arī citi apzīmējumi:
- STD
- Stāvokļu diagramma
- Notikumu diagramma
- Dinamikas modelis
- Realitātes dzīves cikls
ST diagrammu elementi un to apzīmējumi
Stāvokļu pāreju diagrammās ir šādi divi galvenie elementi:
Stāvoklis – notikums starp diviem notikumiem, kuri ietekmē objektu.
Stāvoklis ir tas, ko var ārēji novērot (Yourdon, 1989); tas izpauž noteiktu
sistēmas parametru vērtības. stāvokļa maiņu izraisa noteikts notikums. Stāvokļu
pāreju diagrammā uzmanība tiek saasināta tieši uz to, kad sistēmas uzvedībā
notiek pārmaiņas.
Stāvokļa apzīmējums:
Att. "Stāvokļa apzīmējums"
Notikums – mehānisms, ar kuru sistēma izmaina stāvokļus.
Notikuma apzīmējums:
Att. "Notikuma apzīmējums"
© Vladimirs Ivanovs, 2007

Kā izveidot ST diagrammu?
E. Yourdon piedāvā divus stāvokļu pāreju diagrammu konstruēšanas
paņēmienus:
- Zīmēšanu var iesākt ar iespējamo sistēmas stāvokļu identificēšanu,
kur uz papīra katru atsevišķo stāvokli atspoguļo kā atsevišķu taisnstūri.
Vēlāk izpēta visus nozīmīgos savienojumus starp taisnstūriem.
- Sākt ar sākuma un beigu stāvokli un tad metodiski sameklēt ceļu
starp abiem stāvokļiem
230
© Vladimirs Ivanovs, 2007

Lejupielādēt var šeit -
ER modelis (Entity Relationship)
http://www.webkursi.lv/praktdarbi/diagrams/erd.vsd
Tabulas lauku komentāri:
231
PIELIKUMS 3.
ER modelis
user - Darbplūsmas sistēmas lietotāju tabula.
user_id INT - tabulas primārā atslēga
name VARCHAR(25) - unikāls lietotāja vārds.
password VARCHAR(25) - parole lietotāja autentifikācijai (datu bāzē glabājas
nešifrētā formā).
e-mail VARCHAR(50) - lietotāja e-pasts; darbplūsmas sistēmai varētu
ievajadzēties sūtīt atgādinājumus konkrēto darbu dalībniekiem.
© Vladimirs Ivanovs, 2007

task - konkrēto darbu tabula.
task_id INT - tabulas primārā atslēga
process_id INT - kuram procesam (jeb abstraktajam darbam) šis
konkrētais darbs atbilst.
user_id INT - lietotājs, kurš izveidoja šo darbu (viņam var nebūt nekādas
citas lomas šajā darbā).
parent_task_id INT - darba vecāks darbu hierarhijā; NULL, ja tas ir
"augšējā līmeņa" darbs.
path VARCHAR(50) - sistēmas izveidots strings, kurš norāda, zem kāda
relatīvā URLa Webā būs pieejami šī darba dokumenti.
title VARCHAR(50) - ar kādu nosaukumu darbs parādās sistēmas
lietotājam (piemēram "Jāņa Bērziņa maģistra darbs").
item - elektronisko dokumentu tabula.
item_id INT - tabulas primārā atslēga
item_type INT - pārskaitījuma lauks; DOCUMENT=0 - augšupielādēts
dokuments parastā "action state", ROLEASSIGNMENT=1 - ja šajā solī
pievienojies dalībnieks (tas vienmēr ir user_id no atbilstošā assignment'a
- t.i. var pievienot vienīgi pats sevi), FALSE=2 (zarošanās solī uzstādīta
vērtība FALSE), vai TRUE=3 (zarošanās solī uzstādīta vērtība TRUE).
content MEDIUMBLOB - dokumenta saturs (vai NULL, ja item_type nav
DOCUMENT)
size INT - dokumenta izmērs baitos.
comment VARCHAR(255) - neformāls iesūtītā dokumenta apraksts
submitted DATETIME - šī dokumenta iesūtīšanas timestamp's.
assignment - konkrēto norīkojumu tabula (Norīkojums ir viena cilvēka
"piestiprināšana" viena darba soļa veikšanai un noteiktai lomai šajā solī -
faktiski "cross-reference" tabula daudzpusējai attiecībai lietotājs-darbssolis.
Norīkojumus
assignment_id INT - tabulas primārā atslēga
user_id INT - kuram lietotājam ir šis norīkojums.
task_id INT - kuram konkrētajam darbam pakārtots šis norīkojums.
step_id INT - kuram solim atbilst šis norīkojums.
item_id INT - iesūtītais dokuments (vai NULL, ja dokuments vēl nav
iesūtīts).
startdate DATETIME - darba "izveidotājs" var uzstādīt norīkojuma sākuma
termiņu
enddate DATETIME - norīkojuma beigu termiņš (dokumentu skaitās korekti
pievienot tad, ja item.submitted ir starp assignment.startdate un
assignment.enddate, bet darbplūsmas sistēma to nekontrolēs.)
role - lietotāju lomu tabula; tā ir daļa no konfigurācijas un to
aplikācijas darba laikā nemaina.
role_id INT - tabulas primārā atslēga
232
© Vladimirs Ivanovs, 2007

process_id INT - uz kuru procesu attiecas
name VARCHAR(50) - lomas nosaukums
description VARCHAR(255) - lomas apraksts.
process - abstrakto darbu jeb procesu tabula; daļa no konfigurācijas.
process_id INT - tabulas primārā atslēga
diagram MEDIUMBLOB - procesa 'activity' diagramma XMI formātā
name VARCHAR(50) - procesa nosaukums.
description VARCHAR(255) - procesa apraksts.
step - abstrakto darba soļu tabula; daļa no konfigurācijas.
step_id INT - tabulas primārā atslēga
role_id INT - kura loma šo soli pilda.
step_type INT - uzskaitījuma (enumeration) tips - DOCUMENT=0,
ROLEASSIGNMENT=1, DECISION=2.
validation_id INT - kuru validāciju lietot (vajadzīgs, ja
step_type==DOCUMENT; citādi var būt NULL un tiek ignorēts)
name VARCHAR(50) - soļa nosaukums (soļa nosaukums ir unikāls atbilstošā
procesa ietvaros)
description VARCHAR(255) - procesa apraksts.
validation - validācijas metožu tabula; daļa no konfigurācijas.
validation_id INT - tabulas primārā atslēga
validation_type INT - uzskaitījuma (enumeration) tips - REG_EXP=0,
SCHEMA_VALIDATION=1, ANT_VALIDATION=2
validation_resource MEDIUMBLOB - strings vai fails, kurš definē validāciju -
regulāra izteiksme, XML gramatika
name VARCHAR(50) - validācijas metodes nosaukums
description VARCHAR(255) - validācijas metodes apraksts
233
© Vladimirs Ivanovs, 2007