Olivzars Nr. 2
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
“Redzama ir kļuvusi<br />
Dieva mīlestība mūsu<br />
starpā, Dievam savu<br />
vienpiedzimušo Dēlu<br />
sūtot pasaulē, lai mēs<br />
dzīvotu caur Viņu.”<br />
1.Jņ.4:9<br />
“Šeit redzam visaugstāko Devēju, vislielāko mīlestību<br />
un cēlāko dāvanu, kas mums tiek dota no tīras<br />
mīlestības, nevis mūsu nopelnu dēļ; šī dāvana mums<br />
dota tā, ka tai ir jābūt un jāpaliek dāvanai, kas nevar<br />
tikt aizdota, iedota lietošanā uz kādu laiku, nedz<br />
atlīdzināta. To saņemot, nav jādara nekas vairāk, kā<br />
tikai jāpasniedz roka un ar labu prātu tā jāpieņem. Ja<br />
nav ne siržu, ne roku, kas šādu dāvanu var saņemt –<br />
mums jāsūdz Dievam savi grēki. Jo, ja mēs visu labi<br />
pārdomātu un nebūtu tik vēsi, tad mūsu sirdis tā<br />
iedegtos priekā, ka mēs nevien labprāt kalpotu<br />
Dievam, bet Viņa dēļ ar prieku panestu jebkādas<br />
ciešanas, jo Viņš mums ir devis tik nenovērtējamu<br />
dārgumu. Bet mūsu neticības dēļ, mēs, velna<br />
sakūdīti, meklējam prieku pasaulē, lai gan tas ir gluži<br />
veltīgi.”<br />
“Visuvarenais Dievs, Tu esi mums<br />
dāvājis savu Dēlu, - lai šī dāvana mūs<br />
uztur. Mēs bieži klūpam un krītam savās<br />
domās, vārdos un darbos, tas samaitā<br />
prieku par Tevi – šo Dieva velti mums.<br />
Tāpēc esi mums žēlīgs, - kaut arī mēs<br />
grēkojam ik dienas, esam kūtri un<br />
nepateicīgi, paliec Tu, mūsu Dievs un<br />
Kungs, savā labvēlībā un jaukumā pret<br />
mums, dod mums savu Svēto Garu, lai<br />
mums ir Tavs miers un priecīgs prāts.”<br />
Mārtiņš Luters /1483 – 1546/
Uzruna<br />
...„Kur ir jaunpiedzimušais jūdu Ķēniņš? Mēs Viņa zvaigzni<br />
redzējām austrumos un atnācām Viņu pielūgt.” /Mt 2:2-3/<br />
Matejs vēstī par „gudriem vīriem”, kuru tālā nāciena mērķis ir<br />
pielūgt jaundzimušo. Runa ir par Jēzus bērnu, kurš nule,<br />
māmiņas Marijas sargāts un kopts, ieelpo pasaules gaisu, mācās<br />
atšķirt pasaules lietas, tiek mīlēts un uzticas. Dieva Bērns sāk<br />
izdzīvot cilvēkbērna dzīvi.<br />
Mūsdienās, visai uzskatāmi, Ziemassvētku tuvošanos var manīt<br />
pilsētās. Ļaužu koncentrācijas dēļ, šķiet, katrs vēlas apliecināt<br />
līdzdaļu lielā notikuma – svētku gaidās. Par, tā sauktā,<br />
„pirmssvētku drudža” elementiem varam runāt citreiz. Šoreiz<br />
par piedzīvojumu.<br />
1. Piedzīvojums: Mūsu galvaspilsēta Rīga man nav sveša.<br />
Vajadzības gadījumā tās plašumos spēju orientēties pietiekami<br />
labi. Pa pilsētas ielām, pārvietojoties ar auto, nekā pārsteidzoša,<br />
- viss ierasts. Pēcpusdienas gaišumā nonāku vajadzīgajā vietā<br />
bez kavēšanās, lai gan, automašīnu burzma uz ielām dara<br />
uzmanīgu. Dažas stundas vēlāk pošos mājup. Pilsēta šķiet<br />
mainījusies pilnībā! Mainījusies tik ļoti, ka nelielie sastrēgumi<br />
šķiet pārāk īsi. Ir satumsis un Rīga atdzīvojusies svētku rotu<br />
spožumā. Gribas pakavēties, te uz vienas ielas, te uz otras, kur<br />
kokos un komunikāciju stabos gaumīgi mirdz lampiņas, dažādi<br />
tehnoloģiski brīnumi, milzīga izmēra krāšņi rotātas svētku egles,<br />
zvaigznītes... Kaut kur var manīt pa stilizēti veidotam<br />
briedēnam, Ziemassvētku vecītim, eņģelim... Pēc brīža<br />
satrūkstos, apjautis, ka par redzamo priecājos balsī! Pat<br />
palūkojos, vai neesmu kāda pamanīts! (parastais pieaugušo<br />
mulsums). Saprotu, ka neesmu sarunājies pats ar sevi, bet gan<br />
ar savu dēlu, kura todien man līdzi nemaz nebija. Cik ļoti es viņu<br />
mīlu! Cik ļoti vēlējos, lai mēs šobrīd būtu kopā! Cik krāšņi tas<br />
viss būtu bērna acīm... Skaisti... Mans dēls ir daļa no manas<br />
sirds... Vakarā ieraugu viņu gultiņā, jau iemigušu. Vai nākamajā<br />
rītā varēšu izstāstīt bērnam savu prieku? Visticamāk, ka nē. Bet,<br />
ko viņam teikšu?...<br />
2. piedzīvojums: Piezvanīja sens paziņa, kurš jau kādu laiku,<br />
aizprecējies uz mūsu zemes otru malu dzīvo pie jūras. Pēc<br />
pieredzes zinu, ka saruna nebūs īsa. Laika gaitā sakrājies daudz,<br />
gan priecīga, gan ne tik priecīga. Taču šoreiz ir citādi.<br />
Apsveicinājies, viņš iesāk ar pārsteidzošu jautājumu: „Saki,<br />
lūdzu, teolog, vai Simsona spēks patiešām bija viņa matos?”<br />
/Soģu 13:1-16:31/ Paziņa, lasot Rakstus, bija nodevies<br />
pārdomām. Ņemot vērā uzrunu „teolog”, acumirklī sevī sāku<br />
meklēt lielās zināšanas. Biju gatavs sacīt, ka Simsons bija īpašs<br />
ar to, ka kopš pašas dzimšanas bija veltīts Dievam. Viņš bija<br />
„apsolījuma bērns” viņa mātei, kurai līdz šim bērnu nebija, jo<br />
viņa bija neauglīga. Dievam veltītos tautā sauca par nazīriešiem.<br />
Biju gatavs sacīt, ka Simsona spēku viņa matos nevajadzētu<br />
uztvert burtiski, jo lielākais spēks ir Dievā, Viņa apsolījumā un<br />
abpusējā uzticībā. Taču nepaspēju bilst ne vārda, jo jautājuma<br />
uzdevējs steidzās ar atbildi pats: „Es domāju, ka bija!”<br />
Ieinteresēti klausījos šādas pārliecības pamatojumā. Paziņa,<br />
izrādās, bija pētījis senās cīņas mākslas, no kā secinājis, ka<br />
Simsona mati kalpoja viņam kā papildus bruņojums. Senlaikos<br />
kaujas noritēja, galvenokārt, tuvcīņās. Tas prasīju visaugstākā<br />
līmeņa sagatavotību un cīņas iemaņas, kā arī fizisku spēku.<br />
Taču, aplūkojot seno karavīru bruņojumu, ir pārsteidzoši<br />
atklāt, ka viņu apģērbā bija daudz „lieku” aksesuāru.<br />
Piemēram, dīvainas cepures, garas putnu spalvas, vējā<br />
plandoši viegla auduma gabali, no apģērba nokarājošās<br />
auklas ar tām piestiprinātiem, krāsainiem atsvariem utt. Tas<br />
viss, šodienas izpratnē, ļoti traucētu tuvcīņā, kad jāizpaužas<br />
vislabākajām kaujinieka fiziskajām spējām un veiklībai. Kur<br />
noslēpums? Atbilde ir: „Simsona garie mati, viņam veikli<br />
kustoties, uz mirkli novērsa pretinieka uzmanību. Mati vēl<br />
bija tur, kur Simsona vairs nav. Cilvēka acij vajag nolasīt<br />
redzamo, to nogādāt smadzenēs, lai pieņemtu lēmumu, kurš,<br />
pretinieka krāšņo apģērba rotājumu dēļ tika, lai arī nedaudz,<br />
tomēr kavēts.”<br />
Kā apvienot šos divus, tik ļoti nesaistītos piedzīvojumus,<br />
domājot par mūsu Kunga piedzimšanu? Pirmajā brīdi šķiet,<br />
ka nekā. Taču, iedomājoties ikgadējo nogurumu tieši<br />
Ziemassvētkos, nākas secināt, ka emocijas pagurušas, prieka<br />
maz, bet vietā jūtamas atvieglojuma gaidas, kad tas viss -<br />
kārtējie Ziemassvētki būs garām. Labi vēl, ja kaut cik izdevies<br />
iecerētais. Vai nav noticis tā, ka Adventa laikā kļuvis viegli<br />
ļauties pasaules diktātam, Ziemassvētkus saistot ar drudžainu<br />
gatavošanos kaut kam? Bet, kam? Visur jūtams, ka jānotiek,<br />
ka jāgatavojas. Bet, kam? Vai nav tā, ka, ja kāds gribētu pa<br />
īstam apdraudēt pašu galveno, - mūsu Kunga dzimšanu mūsu<br />
sirdīs, visveiksmīgākā kaujas taktika būtu tieši mūsu<br />
uzmanības novēršana no Viņa? Visur kustēšanās, sarosīšanās,<br />
spožums jau ilgi pirms Zvaigzne atmirdzējusi un tās<br />
atmirdzēšana tapusi nolasīta. Vai mūsu gadsimts nepiedāvā<br />
visu, pat Kristu, vārdā neminētu? Kas stājas Viņa vietā, ja<br />
ļaudis runā par Ziemassvētkiem, kā par gaišiem, siltiem<br />
mīlestības un prieka svētkiem, bet bez Jēzus Bērna? Vai<br />
mums nav atņemta Gaidīšana, pošot māju, kopjot<br />
sasāpinātas attiecības, piedodot un piedošanu saņemot, soli<br />
pa solim mācoties ieraudzīt un iztulkot Zvaigznes<br />
atmirdzēšanu mūsos pašos? Vai Dieva bērnam šodien<br />
jāpiedzimst kaut kur, ārpus pilsētas, kurā kūsā gatavošanās<br />
svētkiem?<br />
Man nebūtu drosmes sacīt, ka mūsu dievnamu nevajadzētu<br />
sapost īpaši, ka pilsētā nevajadzētu būt svētku<br />
priekšnojautai, bet saku, ka Kristus gaidīšanas sirds trīsām<br />
jābūt nesalīdzināmi spēcīgākām par visu, kas Viņa atnākšanu<br />
varētu vēstīt!<br />
Ko teikšu savam dēlam? To, ka viņa dzīvē, lai cik gara un<br />
piepildīta no mīļā Dieva žēlastības tā būtu, nevar notikt un<br />
nekad nenotiks nekas lielāks, skaistāks, brīnumaināks un<br />
vērtīgāks, kā Pestītāja piedzimšana viņa sirdī!<br />
Svētīgus, gaišus, patiesus Kristus piedzimšanas svētkus Jums,<br />
māsas un brāļi, Jūsu sirdīs!<br />
Andis Lenšs, mācītājs<br />
2016<br />
2
Nometne<br />
Kāds ļoti īpašs pasākums, kas šovasar norisinājās jau 23.<br />
reizi, augusta pirmajā nedēļā, ir Latvijas Gregorikas<br />
dienas. Tas pulcē kristīgus ļaudis, kuriem sirdij tuva ir<br />
baznīcas mūzika, jo īpaši – Viduslaiku gregoriskais<br />
korālis. Pagājušajā gadā, arī no mūsu draudzes nolēmām<br />
doties uzzināt kaut ko vairāk par senbaznīcas liturģijas<br />
vēsturi un tās attīstību līdz mūsdienām, kā arī izbaudīt<br />
to, dziedot kopā ar visiem Stundu lūgšanās gan latviešu,<br />
gan latīņu valodās.<br />
pieejamā vietu skaita nometnes vietā) no visas<br />
Latvijas un arī ārzemēm.<br />
Gregorisko nedēļu sirds ir stundu lūgšanas, kuras<br />
katru dienu tiek noturētas vietējā baznīcā. Tās<br />
pamatā balstās uz gregoriskajiem psalmu<br />
dziedājumiem, kurus gadsimtiem ilgi ir kopusi<br />
benediktīņu klosteru liturģiskā tradīcija. Nedēļa<br />
aizvien noslēdzas ar noslēguma mesu, kurā izskan<br />
sevišķi svinīgie un krāšņie gregoriskie mesas<br />
dziedājumi. Lielāko dienas daļu dalībnieki uzturas<br />
konferenču telpās, kurās notiek lekcijas un<br />
mēģinājumi, un baznīcā, kur četras reizes dienā<br />
notiek stundu lūgšanas: 7.30 – LAUDES, 11.45 –<br />
SEXT, 17.00 – VESPER, 21.30 – COMPLETORIUM. Šie<br />
laiki, kā arī klusēšana pēc nakts lūgšanas, ir<br />
saglabājušies nemainīgi kopš pašiem sākumiem un<br />
lielā mērā nosaka visas nedēļas dzīves ritmu.<br />
Kopbilde pēc noslēguma<br />
dievkalpojuma<br />
pie Mazirbes baznīcas<br />
Talantu vakars. Guntars prezentē<br />
viduslaiku instrumentu – rata liru.<br />
“Gregorikas nedēļu iniciators Latvijā ir mācītājs Gerhards<br />
Jungsts no Dortmundes (Vācija), kurš Latvijā pirmo reiz<br />
ieradās jau 1991. gada rudenī, lai lasītu lekcijas Latvijas<br />
Universitātes teoloģijas fakultātē. Vēlāk (1992) viņa lekciju<br />
kurss turpinājās Latvijas Mūzikas akadēmijā, kura ietvaros<br />
studenti uzzināja par gregorikas nedēļu tradīcijām Vācijā.<br />
Pēc noslēguma dievkalpojuma. Schola un kantors.<br />
Tur sastaptie interesenti bija pirmie, ar kuriem kopīgi<br />
radās ideja organizēt Gregorikas nedēļu arī Latvijā.<br />
Gregorikas nedēļu tradīcija Latvijā aizsākās 1993. gadā,<br />
kad pirmo reizi gleznainajā lauku ciematā Āraiši, 70 km no<br />
Rīgas, ieradās ap 30 jaunu cilvēku, kuriem bija liela<br />
interese par līdz tam Latvijā mazpazīstamajiem<br />
gregoriskajiem dziedājumiem. Kopš tā laika Gregorikas<br />
nedēļas ir kļuvušas par dzīvu un spēcīgu tradīciju un tajās<br />
katru vasaru piedalās no 30 - 70 dalībnieku (atkarībā no<br />
Gregorikas nedēļu muzikālais vadītājs un<br />
organizators ir Rīgas Doma kantors, vokālās grupas<br />
“Schola Cantorum Riga” vadītājs, Latvijas Mūzikas<br />
Akadēmijas profesors un Viduslaiku mūzikas pētnieks<br />
Dr. Prof. Guntars Prānis. Gregorikas nedēļas ir<br />
ekumēniskas un tās dalībnieki ir pārsvarā dažādu<br />
baznīcu un draudžu locekļi, kā arī garīdznieki.<br />
Vislielākais skaits dalībnieku ir luterāņi, taču<br />
pasākumā regulāri piedalās arī katoļi, pareizticīgie un<br />
baptisti. Iepriecinoši ir arī tas, ka šeit aizvien pulcējas<br />
daudz gados jaunu cilvēku, kuriem šī nometne gadu<br />
no gada ir kļuvusi par iemīļotu satikšanās vietu.<br />
Dalībnieku vidū tāpat ir dažādu augstskolu<br />
pasniedzēji un studenti, kuri interesējas un vēlas ko<br />
vairāk uzzināt par šo seno un fascinējošo mūzikas<br />
tradīciju.<br />
Blakus stundu lūgšanām nedēļas dalībnieki katru<br />
dienu klausās arī lekcijas. Lekciju tēmas ir ļoti<br />
dažādas, parasti tās ir saistībā ar gregoriskajiem<br />
3
Nometne<br />
Guntars Prānis,<br />
Guna Lenša,<br />
Jolanta Boreiko<br />
Pēc noslēguma dievkalpojuma<br />
pie Mazirbes baznīcas 2015.gadā.<br />
dziedājumiem un to vēsturi, vai arī sevī ietver dažādas<br />
garīgas tēmas. Lektori ir Latvijas garīgajā apritē labi<br />
pazīstami cilvēki.<br />
Gregorikas nedēļas laikā ļoti daudz tiek dziedāts. Ikvienam<br />
cilvēkam tiek dota iespēja iepazīt gregoriskos dziedājumus<br />
ne tikai teorētiskā līmenī, bet tieši praktiski, tos dziedot un<br />
piedzīvojot ik dienas stundu lūgšanās. Saprotams, ka tam<br />
tiek doti arī visi nepieciešamie paskaidrojumi.<br />
Mēģinājumus vada pats kantors Guntars Prānis.<br />
Vairākas reizes nedēļas gaitā notiek arī dalībnieku<br />
sadraudzības vakari, kuru gaitā ikvienam ir dota iespēja<br />
nākt klajā ar kādu radošu aktivitāti: tiek skaitīta paša<br />
sacerēta dzeja, dziedātas paša komponētas<br />
dziesmas, spēlēti dažādi instrumenti, stāstīti<br />
interesanti gadījumi, tiek spēlētas rotaļas… Šie vakari<br />
it īpaši ir tie, kas paver iespēju vienam otru tuvāk<br />
iepazīt, vairāk atvērties viens otram, tie paver ceļu<br />
jaunām draudzībām un ikvienam sniedz<br />
iedrošinājumu.” (www.music.lv/gregorian/)<br />
Šogad Gregorikas dienas jau trešo reizi norisinājās<br />
Mazirbes Rekolekciju centrā un, pagaidām, tā būs<br />
pastāvīgā nometnes vieta ik vasaru pirmajā augusta<br />
nedēļā. Pēc pirmās pieredzes pagājušajā gadā, ar<br />
nepacietību gaidīju tikšanos arī šogad. Esmu<br />
“mūziķis” bez muzikālās izglītības, taču esot tur,<br />
sapratu, ka nav svarīgi pat tas, vai man ir dziedātāja<br />
balss (arī tādi cilvēki bija ieradušies), jo mīlestību uz<br />
šo skaisto senbaznīcas mūziku var izdzīvot arī<br />
klausoties, kā to dzied pārējie. Turklāt, Guntars ir<br />
lielisks skolotājs, kurš pārsteidzoši vienkāršā veidā<br />
spēj padarīt šo šķietami sarežģīto dziedājumu formu<br />
par vieglu lidojumu un aizraujošu notikumu.<br />
No sirds iesaku visiem, kuriem baznīcas mūzika ir<br />
sirdij tuva, piedalīties šajā brīnišķīgajā nometnē!<br />
Guna Lenša<br />
Mūzika<br />
Ar koncertu Rīgas Domā, 30. septembrī savu 20 gadu<br />
jubileju svinēja senās mūzikas vokālā grupa „Schola<br />
Cantorum Riga”. kurā tika prezentēts arī grupas jaunais<br />
albums „Domus Mea” (tulk. Mans nams)<br />
Tajā iekļautas unikālas vēsturiskas liecības – 15.gadsimta<br />
psalmi, kas ir senākais nošu materiāls Latvijas mūzikas<br />
vēsturē. "Tiešām šis albums ir tāds, par kuru var teikt –<br />
senākais, kas mums ir. Mēs ar to varam lepoties, jo ne<br />
Igaunijā, ne Lietuvā nekas tik sens nav saglabājies. Mums<br />
ir jālepojas, ka Rīga kā Livonijas metropole ir bijis centrs<br />
jau tolaik un ka mūsu rīcībā ir šāds materiāls," saka pats<br />
grupas vadītājs Guntars Prānis. Guntars senos<br />
15.gadsimta dziedājumus uzracis Latvijas Universitātes<br />
Akadēmiskās bibliotēkas Retumu fondā, rūpīgi izpētījis<br />
un izveidojis tā, lai tie atkal varētu skanēt šodien.<br />
Viens no solistiem<br />
albumā ir Jānis<br />
Kurševs.<br />
Dziedātājs uzskata, ka<br />
gregoriskie dziedājumi<br />
ir ceļš uz ideālo skaņu.<br />
Albuma „Domus<br />
Mea” ierakstā līdzās<br />
"Schola Cantorum Riga” un solistiem piedalījās arī<br />
Rīgas Doma meiteņu koris „Tiāra”.<br />
Viens no solistiem albumā ir Jānis Kurševs, dziedātājs<br />
uzskata, ka gregoriskie dziedājumi ir ceļš uz ideālo skaņu.<br />
4<br />
Albuma „Domus Mea” ierakstā līdzās "Schola Cantorum<br />
Riga” un solistiem piedalījās arī Rīgas Doma meiteņu
Dieva darbs<br />
27. augustā, mūsu katedrālē, svinīgā dievkalpojumā,<br />
ordināciju saņēma evaņģēlists Vilnis Sliņķis.<br />
Vilnis, iepazīstinot mūs ar sevi, raksta:<br />
“Esmu dzimis Gulbenē 1963.gada 14.janvārī. Biju vecākais<br />
dēls trīs bērnu ģimenē. Man vēl ir jaunāki brāļi Edmunds<br />
un Viesturs. Mūsu ģimenē, kā jau daudzās ģimenēs<br />
Padomju laikā, par ticību nerunāja. Tomēr bija viens<br />
izņēmums - mana vecāmāte no tēva puses Emīlija. Viņa<br />
dzīvoja mazā istabiņā, savrup no pārējās ģimenes. Kad<br />
dažreiz pie viņas ielavījos, mani mulsināja dīvainais vīrieša<br />
attēls, kas karājās pie sienas, un savādā grāmata, ko<br />
vecāmāte mēdza lasīt. Taču vēl vairāk mani mulsināja<br />
vārdos neizsakāmais miers, patiesā sirsnība un labestība,<br />
ko sajutu vecāsmātes skatienā un apkampienos. Tikai jau<br />
pieaudzis būdams uzzināju, ka mana vecāmāte Emīlija pēc<br />
tautības ir ebrejiete. Acīmredzot viņa savā mazajā istabiņā<br />
lasīja Bībeli un svētbildes priekšā lūdzās, un es kā bērns<br />
sajutu Svētā Gara klātbūtni caur viņu un viņā.<br />
Ģimene manā dzīvē vienmēr ir ieņēmusi nozīmīgu<br />
vietu. Esmu pateicīgs Dievam par savu sievu Daigu, ar<br />
kuru kopā laulībā esam jau 30 gadus. Mums ir trīs<br />
pieauguši bērni: dēls Mārtiņš un meitas Ilze un<br />
Lauma.<br />
Pamatizglītību ieguvu Gulbenes astoņgadīgajā skolā, bet<br />
pēc tam Gulbenes pirmajā vidusskolā. 1982.gadā tiku<br />
iesaukts Padomju armijā un dienēju uz virsūdens kuģa<br />
kara flotē Murmanskā, tālajos ziemeļos. Pēdējo pusgadu<br />
pabijām Angolā un citās Āfrikas valstīs. Kopumā nodienēju<br />
trīs gadus, divus mēnešus un sešas dienas.<br />
Pēc dienesta armijā sāku strādāt milicijā, vēlāk policijā, un<br />
paralēli neklātienē mācījos Policijas akadēmijā. Kad ieguvu<br />
juridisko izglītību, mani uzaicināja strādāt prokuratūrā. Šo<br />
aicinājumu pieņēmu 1995.gadā novembrī, bet 2000.gada<br />
pavasarī kļuvu par Alūksnes prokuratūras virsprokuroru<br />
un kopā ar ģimeni pārcēlos dzīvot uz Alūksni.<br />
Tiesībsargājošajās iestādēs nostrādāju nedaudz vairāk kā<br />
30 gadus un 2016.gada martā devos izdienas pensijā.<br />
Kopā ar sievu tapām kristīti 1993.gadā Velēnas<br />
Baznīcā. Tobrīd biju bez dziļākas šī notikuma būtības<br />
apjausmas, tāpēc ar pārbaudījumiem, kas šim<br />
notikumam sekoja, cīnījos pats savā spēkā un<br />
diemžēl zaudēju. Esmu pateicīgs Jēzum, ka Viņš<br />
atbildēja, kad savas dzīves tumšākajā posmā saucu<br />
pēc palīdzības. Viņš arī ir man devis otro ģimeni –<br />
draudzi, kurā esmu mācījies kalpot, vadīt un sludināt.<br />
2009./2010. gadā papildināju zināšanas LELB<br />
rīkotajos lektoru kursos, kas pavēra iespēju kalpot kā<br />
lektoram Gulbenes prāvesta iecirknī. 2016.gada<br />
17.jūnijā pabeidzu mācības Lutera akadēmijā, kur<br />
ieguvu humanitāro zinātņu bakalaura grādu<br />
teoloģijā. Ar Arhibīskapa Jāņa Vanaga 23.marta<br />
rīkojumu esmu norīkots kalpot Apes Sv. Mateja,<br />
Opekalna, Gaujienas un Zeltiņu draudzēs, kur arī<br />
kalpoju pašlaik.<br />
Es pateicos Dievam ik dienas, ka mans ticības ceļš<br />
kopā ar brāļiem un māsām Kristū turpinās!”<br />
Evaņģēlists, mācītāja p.i. Vilnis Sliņķis<br />
Foto: Ē.Bērziņš<br />
5
Mūsu cilvēks<br />
Šī gada Skolotāju dienā mūsu draudzes locekle<br />
Elīna Elizabete Škutāne tika godināta un bija piecu<br />
labāko vidū no 11 jaunajiem pilsētas skolotājiem<br />
konkursā “Jaunais Daugavpils skolotājs 2016”.<br />
“Labākā Daugavpils jaunā skolotāja konkurss norisinās jau<br />
piekto gadu ar Swedbank atbalstu. Noteikumi paredz, ka<br />
par pretendentiem var kļūt jaunie pedagogi, kuru darba<br />
stāžs ir līdz pieciem gadiem. Balvai tikai izvirzīti 11<br />
skolotāji, par laureātiem kļuva pieci, divi no kuriem<br />
saņēma Izglītības pārvaldes balvas, bet trīs – dāvanu<br />
kartes. Laimīgo Swedbank naudas balvu ieguvēju vidū ir<br />
Daugavpils 4. speciālās pirmsskolas izglītības iestādes<br />
skolotāja Jekaterina Semjonova, 14. pirmsskolas izglītības<br />
iestādes skolotāja Elīna Škutāne un 3. vidusskolas<br />
skolotājs Andrejs Zaičenko.” (www.daugavpils.lv)<br />
“Mani sauc Elīna un mana dzimtā pilsēta ir Daugavpils.<br />
Pārsvarā dzīvoju piepilsētas ciematā- Līksnā. Tur arī esmu<br />
uzaugusi un ieguvusi pamatizglītību. Vidējo izglītību<br />
ieguvu Daugavpils 12.vidusskolā. Tieši šī skola un skolotāji<br />
iedvesmoja mani kļūt par to, kas es esmu šobrīd. Mans<br />
skolotāju kolektīvs bija satriecoši atsaucīgs, pozitīvs,<br />
atbalstošs un motivējošs. Šie cilvēki bija un ir paraugs –<br />
kādam jābūt kolektīvam skolā. Savu profesiju –skolotājs<br />
ieguvu Daugavpils Universitātē, Izglītības un vadības<br />
fakultātē, programmā skolotājs (pirmsskolas un<br />
sākumskolas 1-3.kl skolotājs) Šie 4 gadi pagāja vēja<br />
spārniem… Kopā ar kursa biedriem, pasniedzējiem un<br />
citiem studentiem piedalījāmies dažādos pasākumos un<br />
aktivitātēs, kas bija saistīti ar mūsu programmu un<br />
bērniem/ jauniešiem.<br />
Manuprāt, skolotāja profesija ir kaut kas vairāk par vienu<br />
profesiju, tā ir kombinēta profesija. Tev ir jāspēj ne vien<br />
ieinteresēt bērnus, bet arī iemācīt... būt viņu atbalstam,<br />
jāprot uzklausīt, saprast, ieteikt un palīdzēt. Lai strādātu<br />
ar bērniem ir nepieciešama liela atbildības sajūta, jābūt<br />
sagatavotam ne vien garīgi, bet arī fiziski-īpaši pirmsskolas<br />
izglītības iestādē, jo visa diena paiet uz kājām... visu laiku<br />
vienā ritmā ar bērniem, kustībā. Visinteresantākais ir tas,<br />
ka tu līdz ar bērniem audz un attīsties. Vienmēr esi dzīves<br />
ritmā, jo ikdienas dzīve pirmsskolas izglītības iestādē ir<br />
krāsaina, pozitīva un pasākumiem bagāta.<br />
No sirds sveicam ar sasniegumiem un pateicamies<br />
līdz ar Elīnu Dievam par viņas brīnišķīgo talantu un<br />
atvērto sirdi! Lai Dievs pavada turpmākajā kalpošanā<br />
vismazākajiem!<br />
Foto: no personīgā arhīva<br />
“Kungs, Es nespēju ziedot visu, kas man ir,<br />
bet Tu esi Sevi ziedojis par mani – bagātīgi un<br />
pilnībā, es nespēju dot savam tuvākajam tā, kā esi<br />
spējīgs vienīgi Tu, atdodams Sevi visu. Kungs,<br />
es nāku Tavā priekšā ar šo lūgumu: liec, lai es<br />
reiz arī varētu būt tik bagāts un tik stiprs, ka spētu<br />
rīkoties tā, kā esi spējis vienīgi Tu.”<br />
Mārtiņš Luters<br />
Ir jāprot atrast vietu, kur smelties mieru un spēku. Man ir<br />
šī vieta - Daugavpils luterāņu draudze.” Tā par sevi saka<br />
pati Elīna.<br />
6
Draudzē<br />
No 23.-25. septembrim notika LELB katedrāļu pārstāvju<br />
tikšanās Daugavpilī.<br />
Pagājušajā gadā, ar siltu uzņemšanu Rīgas Domā, tika<br />
iesākta jauka tradīcija – LELB katedrāļu sadraudzība.<br />
Pārstāvji no Rīgas, Liepājas un Daugavpils katedrāles<br />
draudzēm ciemojas kādā no katedrālēm, lai kopīgi dalītos<br />
pārdomās un pieredzē par katedrāļu kalpošanu<br />
sabiedrībai, par draudžu garīgu celšanu u.c. Tas ļauj<br />
smelties jaunas idejas, ieraudzīt savas kļūdas un saņemt<br />
stiprinājumu turpmākai kalpošanai.<br />
- Es varu daudz gabalus no savas dzīves lauzt ar<br />
mīlestības pilnu sirdi un dot baznīcai.<br />
- Tikšanās bija kā svaiga ūdens malks.<br />
- Klusums ir tik precīzs./M.Rotko/<br />
Ja katedrāļu tikšanās reizei būtu jadod devīze, tad tā<br />
būtu: "EXCORDE" (latīņu val. "no sirds").”<br />
Pārdomās dalījās Undīna, Kristīne, Ieva, Ilze<br />
(raksts pārpublicēts no Liepājas Sv. Trīsvienības<br />
draudzes izdevuma <strong>Nr</strong>.17., 2016.g.02.10.)<br />
“Mīlestības pilnā sadraudzība notika starp Rīgas Doma<br />
draudzes, Liepājas Sv.Trīsvienības draudzes un Daugavpils<br />
Mārtiņa Lutera draudzes pārstāvjiem. Mūs Daugavpilī<br />
uzņēma dekāns Andis Lenšs ar kundzi un draudzes vārdā<br />
vēlos pateikties par silto uzņemšanu - par gardām<br />
maltītēm, ērto izguldināšanu. Ar Daugavpils Mārtiņa<br />
Lutera draudzes gādību iepazinām tuvāk Marka Rotko<br />
Rīgas Doma kantors<br />
Guntars Prānis. Lekcija<br />
Marka Rotko centrā<br />
Rīgas Doma dekāns<br />
Elijs Godiņš sprediķo<br />
dievkalpojumā<br />
Guntara Prāņa lekcijā “Gregoriskā korāļa<br />
aizraujošais stāsts Eiropas kultūras vēsturē” Marka<br />
Rotko centrā.<br />
Ekskursija pa katedrāli. No kreisās: māc, Andis Lenšs, Rīgas<br />
Doma priekšnieks Kaspars Upītis, Rīgas Doma un Liepājas<br />
Sv. Trīsvienības draudzes pārstāvji.<br />
daiļradi un Raiņa mājas Berķenelē.<br />
Pateicība Dievam par šo gādīgo cilvēku lielajām sirdīm!<br />
Tikšanās laikā tika uzsāktas vairākas diskusijas. Guvām<br />
jaunas ierosmes kalpošanai sabiedrisko attiecību jomā.<br />
Vēlos visiem draudzes locekļiem "likt aiz auss" katram pie<br />
sevis padomāt par iekšējām sabiedriskām attiecībām<br />
mūsu draudzē. Katram pašam pie sevis ir svarīgi<br />
pārdomāt, kā es kā draudzes loceklis varu kalpot savam<br />
dievnamam un cilvēkiem tajā, jo Jēzus kalpo mums ik<br />
brīdi. Uzzinājām arī par Gregoriskiem dziedājumiem. Ar<br />
Guntaru Prāni man nākas tikties jau otro reizi. Šīs tikšanās<br />
mani nav atstājušas vienaldzīgu. Guntaram ir Dieva dota<br />
dāvana - izdziedāt slavas vārdu Dievam. Viņš mūs<br />
bagātināja izpratnē par gregoriskiem korāļiem, vadot<br />
lekciju Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā. No<br />
sadraudzības Daugavpilī paņēmām līdzi vairākas atziņas:<br />
- Kur daudzi "es" dzied kopā, tur rodas "mēs".<br />
Mūsu katedrāles pārstāvji ciemojoties Rīgas Domā<br />
2015.gadā. Foto pirms kāpšanas tornī.<br />
No kreisās: māc. Andis, Andrejs , Guna, Ilga un Miervaldis<br />
7
Aicinājums<br />
Mīļš aicinājums visām rokdarbniecēm un rokdarbniekiem, īpaši<br />
tiem, kuriem vaļasprieks ir adīšana.<br />
Vēlos jūs aicināt piedalīties ar savu rokdarbu talantu svētīgā kalpošanā.<br />
Mana pašreizējā ideja ir sagādāt īpašas piemiņas dāvaniņas no mūsu<br />
draudzes bērniem, kuri tiek kristīti mūsu katedrālē. Lai dāvaniņas būtu<br />
personiskas un sirsnīgas, tās noteikti nevar iegādāties veikalā... Ja Jums<br />
ir iespēja un varēšana, vēlos aicināt dāvaniņas “uzadīt” pašu rokām.<br />
Tās būtu īsās vai pusgarās zeķītes no baltas dzijas, vienkāršas (puišiem)<br />
vai ar kādu mežģīņrkastu (meitenēm). Izmēri varētu būt dažādi, tā kā<br />
arī bērniņi tiek kristīti dažādos vecumos. To jūs varat darīt jebkurā<br />
laikā, jo šai akcijai nav termiņa. Zeķītes varēsiet nodot svētdienas skolā<br />
vai pie māc. Anda. Un ļoti liels lūgums, pie zeķītēm atstāt arī savu<br />
vārdu (kaut vai tikai vārdu), lai nēsātāju ģimenes varētu pieminēt jūs<br />
savās lūgšanās.<br />
Ja šī akcija izrādīsies populāra un zeķīšu “saradīsies” daudz, iespējams,<br />
no tā izaugs kāda cita laba kalpošana!<br />
Koncerti<br />
25. septembrī katedrālē izskanēja aizraujoša muzikāla<br />
novele par Venēciju 18. Gadsimtā –<br />
“Orlando teiksmainā dzīve”, kas noritēja 5.<br />
Mūzikas un Mākslas festivāla “Daugavpils ReStArt 2016”<br />
ietvaros.<br />
Ar lepnumu par itāļu operas kārto šūpuli Venēcijā, ar<br />
Sv.Marka katedrāli un Dodžu pili fonā, ar karnevāla<br />
spožumu, ar neizbēgamajām intrigām un mīlas<br />
pārdzīvojumiem, ar lagūnu noslēpumaino viļņošanos<br />
nakts stundās un slēpšanos masku aizsegā, stāsts par dzīvi<br />
Venēcijā, kurā tik liela loma bijusi mūzikai. Bet stāsta<br />
centrā neapšaubāmi viņš – neparasti augstās balss<br />
īpašnieks Orlando, kam dzīve sagādājusi tik daudz ciešanu<br />
un laimes. Programmā izskanēja – skaistākā komponistu<br />
A.Vivaldi, K.Monteverdi, G.F.Hendeļa, Dz.Kačīni un A.Lotti<br />
mūzika. Koncertā uzstājās mākslinieki: Sergejs Jēgers<br />
(kontrtenors), Jolanta Strikaite (soprāns), Agnese Kanniņa<br />
– Liepiņa (baroka vijole), Jānis Stafeckis (kontrabass),<br />
Vladimirs Kudrins (ģitāra), Karīna Bērziņa (stāstniece).<br />
Paldies jau iepriekš!<br />
Guna Lenša<br />
8
Koncerti<br />
Pļaujas svētkos, 2. Oktobrī katedrāli pildījaja brīnišķīgs<br />
angļu Renesanses laika mūzikas koncerts vokālās grupas<br />
“Ars Antiqua Riga” izpildījumā. Grupas<br />
mākslinieciskais vadītājs – Pēteris Vaickovskis.<br />
“Vokālā grupa “Ars Antiqua Riga” darbību uzsāka 2010.<br />
gadā, kā galveno mērķi izvirzot kvalitatīvu 12. līdz 15.<br />
gadsimta mūzikas atskaņošanu, pētīšanu un<br />
popularizēšanu Latvijā. Savas gaitas sākusi ar pagaidu<br />
nosaukumu “Sine Nomine”, grupa debitēja, izpildot<br />
Johana Okehema (1410 – 1497) mesu “Mi-mi”.<br />
Pēcāk jau ar nosaukumu “Ars Antiqua Riga” vokālā grupa<br />
uzstājās 2013. gadā pirmajā Rīgas “A Cappella” festivālā.<br />
Tās mākslinieciskais vadītājs un reizē arī bass ir diriģents<br />
Pēteris Vaickovskis. Kopā ar viņu grupas pamatsastāvā<br />
darbojas vairāki Latvijas profesionālo koru mākslinieki:<br />
kontrtenors Rūdolfs Bērtiņš, tenors Aigars Reinis, tenors<br />
Jānis Kurševs un baritons Uģis Meņģelis.<br />
“Ars Antiqua Riga” regulāri uzstājas Rīgas Domā,<br />
atskaņojot Eiropas viduslaiku un renesanses mūziku. Pērn<br />
vokālā grupa Senās mūzikas festivālā piedalījās atklāšanas<br />
koncerta uzvedumā – Burkarda Valdisa “Līdzībā par<br />
pazudušo dēlu”, bet šajā sezonā dziedoņi piedalās<br />
vairākās koncertprogrammās – “Tjudoru laika mūzika”,<br />
“Perotīns un Perts”, “Messe de Nostre Dame 650”. Šīs<br />
programmas atskaņotas gan Rīgas Domā, gan citviet<br />
Latvijā, tostarp Krimuldas evaņģēliski luteriskajā un Cēsu<br />
Svētā Jāņa baznīcā.<br />
Šajā koncertā, kam par godu izvēlētajai muzikālajai<br />
partitūrai dots nosaukums “Ītonas kora grāmata”, skanēja<br />
šī reti atskaņotā mūzika. “”Ītonas kora grāmata” ir Anglijas<br />
15. gadsimta sakrālās mūzikas manuskripts, kas no 1500.<br />
līdz 1505. gadam apkopots Ītonas koledžā, kuras<br />
dibinātājs 1440. gadā bija karalis Henrijs VI. Kora<br />
grāmatā ir iekļauti 24 komponistu darbi. Daudzas<br />
motetes līdz mūsdienām nav saglabājušās, bet tās,<br />
kuras ir izdevies pilnīgi vai daļēji restaurēt, atklāj 15.<br />
gadsimta dziedātāju un komponistu augsto<br />
meistarību polifonijas mākslā,” stāsta ansambļa<br />
pārstāve Kristiāna Vaickovska.<br />
Lai parādītu krāšņu polifonā izklāsta daudzbalsīgu<br />
skanējumu, koncertprogrammā vokālās grupas “Ars<br />
Antiqua Riga” pamatsastāvam piepulcē vairākus<br />
profesionālus kora māksliniekus.”<br />
(www.klasika.lsm.lv)<br />
Šis patiešām bija viens no augstas klases koncertiem,<br />
ko varējām baudīt bez maksas savā baznīcā. Un<br />
tomēr, bija skumji vērot, ka mūsu pašu draudzes<br />
locekļu koncerta apmeklējums bija pavisam neliels...<br />
Pateicība visiem, kas atnāca un aicināja arī savus<br />
draugus un tuviniekus! Lūgums, aktīvāk sekot līdzi<br />
informācijai baznīcā, lai citā reizē nepalaistu garām<br />
iespēju baudīt lieliskas Dieva dāvanas!<br />
Guna Lenša<br />
9
Lūgšanu dzīve<br />
22. oktobrī notika vienas dienas rekolekcijas<br />
“Lūgšana kopā ar evaņģēlistu Jāni”, kuras<br />
vadīja Euharistiskā Jēzus māsu kongregācijas Latvijas<br />
provinces priekšniece, māsa Brigita SJE.<br />
Savā piedzīvojumā rekolekcijās<br />
dalās divas mūsu draudzes māsas –<br />
Sandra un Anita.<br />
“Rekolekcijas organizēja<br />
Daugavpils prāvesta iecirkņa<br />
diakonija Rutas Silapēteres vadībā,<br />
pateicoties projektam “LELB<br />
draudžu diakonijas un žēlsirdības<br />
darbu attīstība 2016”.<br />
Kongregācija, kuru pārstāv māsa<br />
Brigita, lielu nozīmi piešķir<br />
pastorālajam darbam, dažādu<br />
vecumu cilvēku garīgai izglītošanai,<br />
garīgai vadīšanai. Māsa ļoti lielu<br />
darbu veic Ludzas katoļu draudzē, kur vada dažādus<br />
kursus, strādā ar bērniem, jauniešiem, gatavo pārus<br />
laulībām, organizē nometnes. Vairākas reizes gadā<br />
dažādās Latvijas vietās māsa Brigita vada ignāciskās<br />
klusuma rekolekcijas – gan patstāvīgi, gan kopā ar<br />
priesteri, kā arī īsākas rekolekcijas par kādu Svētajos<br />
Rakstos balstītu tēmu.<br />
(un domās) rekolekciju laikā, ir grūti rezumēt. Mēdz<br />
būt sajūtas, kas ir pavisam jaunas un dzīvē<br />
neatkārtojas, mēdz būt ļoti spilgti uzplaiksnījumi,<br />
mēdz atsegties kāda lieta, kas jārisina, parasti gan tas<br />
notiek ilgākās rekolekcijās. Mēdz prātā ienākt doma,<br />
kas var ierosināt pilnīgi jaunu<br />
posmu garīgajā dzīvē. Svarīgi ir<br />
tas, ka šādi tiek gan nodota<br />
“no rokas rokā” zināma kristīgā<br />
garīguma prakse, gan arī radīta<br />
labvēlīga un droša vide<br />
garīgam darbam/ darbiņam<br />
cilvēkā, ko pēc tam var<br />
turpināt – ikdienā, ik pa<br />
laikam, vai arī nākamajās<br />
rekolekcijās.Dažreiz rekolekciju<br />
augļi izpaužas pēc zināma<br />
laika, atskatoties, kad var<br />
ieraudzīt, ka tām ir bijusi sava<br />
vieta kādā garīgā ceļa posmā.<br />
Noslēgumā daži rezumējumi no rekolekciju<br />
dalībnieku atziņām: “jauna ierosme atrast laiku<br />
ikdienas meditāciju praksei mājās”, “iespēja<br />
ieklausīties sevī, gūt sirdsmieru”, “lūgt Jēzus<br />
klātbūtni”, “Tīrums uzticas Dzīvajam ūdenim un kļūst<br />
auglīgs!”<br />
Sandra Meškova<br />
Šīs rekolekcijas bija veltītas ievadam ignāciskajā meditācijā<br />
un kontemplācijā, pārdomājot Svēto Rakstu vietas no Jāņa<br />
evaņģēlija. Tā kā laiks bija ierobežots, rekolekciju<br />
programma bija visai intensīva – divas māsas sniegtas<br />
konferences jeb lekcijas, kurās viņa īsi iepazīstināja ar<br />
ignāciskā garīguma pamatiem, lūgšanu veidiem,<br />
meditāciju un kontemplāciju, Jāņa evaņģēlija specifiku.<br />
Rekolekcijās, protams, galvenais akcents tiek likts uz<br />
lūgšanu un individuālo sarunu ar Dievu. Arī šoreiz notika<br />
divas lūgšanas, katra apmēram stundu, lasot un<br />
pārdomājot Jāņa evaņģēlija pantus. To, kas notiek sirdī<br />
“Jau pirmajās minūtēs klausoties māsu Brigitu, mūs<br />
apņēma patiesa sirsnība un labestība. Vienkāršā,<br />
saprotamā veidā māsa Brigita mūs iepazīstināja ar<br />
Jaunās Derības evaņģēlijiem, to būtību un atšķirībām.<br />
Galvenā sarunas tēma bija lūgšana. Lūgšanā mēs<br />
kaut ko lūdzam Kungam – to, kas mums ir īpaši<br />
svarīgi – tāpēc lūgšana jāveic ar lielu bijību,<br />
pazemību. Lūgšana būtībā ir atklāta saruna ar Dievu.<br />
Ir jālūdz Dieva klātbūtne sevī, savā dzīvē. Bija<br />
aicinājums nelūgt pēc materiāliem labumiem, piem.<br />
mājas vai modernākas mašīnas, bet lūgt to, kas ir<br />
10
vajadzīgs mūsu dvēselei, lai kalpotu Dieva godībai, kā arī<br />
pareizi ir lūgt Dievam veselību. Lūgt var gan ar vārdiem,<br />
gan domās klusumā, pielietojot savu iztēli un gaidot sevī<br />
atbildes no Dieva. Pēc tam lasījām Bībeles tekstus un<br />
mēģinājām meditāciju pilnīgā klusumā individuāli. Māsa<br />
Brigita aicināja dzīvot pēc Dieva dotajiem baušļiem, kas<br />
nemaz nav tik viegli, tam bieži vajadzīga drosme. Tika<br />
pieminēta varas nelietīga izmantošana, nonākot pie<br />
domas, ka katra cilvēka vara – tas ir viņa laiks, kuru<br />
nedrīkst izniekot. Bieži vien mēs otram cilvēkam nodarām<br />
pāri, ja uz kādu lūgumu atbildam: “Man nav laika!”. Māsa<br />
atgādināja arī par vārda lielo spēku – jo ar vārdu var<br />
cilvēku aplaimot, iedvesmot labiem darbiem, bet cilvēkus<br />
aprunājot var iznīcināt viņos labo un pat nogalināt.<br />
Evaņģēlijos vairākās vietās pieminēts, kā Jēzus iztīra<br />
svētnīcas, ar šo vārdu “svētnīca” domājot mūsu sirdis,<br />
kuras laika gaitā tiek piesārņotas ar daudz ko, kas nav<br />
labs. Domāju, ka no sirds lūdzoties, mēs paši arī palīdzam<br />
iztīrīt mūsu “svētnīcas”. Paldies māsai Brigitai par šo<br />
dienu, kurā tik daudz laba uzzinājām un kurā radās<br />
vēlēšanās no sirds lūgt un kalpot Dievam.”<br />
A.Kaše<br />
Par reklolekcijām:<br />
“Tas, ko ikdienā vēlamies, runājam vai darām, nereti tik<br />
ļoti atšķiras no tā, ko zinām par Dievu, par ticību, par<br />
Kristu un Viņa mācību, it kā galva atrastos ļoti tālu no<br />
sirds. Nokāpt no prāta sirdī – šie daži desmiti centimetru<br />
var būt garākais ceļojums kristieša mūžā.<br />
Kā kristiešos mūsos ir fundamentālā vēlme pēc Dieva.<br />
Kaut kur dziļumos mēs patiešām alkstam pēc Dieva. Taču<br />
ikdienas vēlmes bieži ir vērstas uz ko citu. Mēs zinām, ka<br />
ceļš ir Kristus, taču nogriežamies tik daudzās šķērsielās, ka<br />
dienas beigās nekur tālāk ceļā neesam tikuši. Dzenieties<br />
vispirms pēc Dieva valstības... Tas nenozīmē iztikt bez<br />
ikdienas vēlmēm, bet pieskaņot tās kā kompasa adatu<br />
lielajam meridiānam uz Dievu. Viena no auglīgākajām<br />
gadsimtos pārbaudītajām svētdzīves metodēm ir<br />
rekolekcijas. Rekolekcijas ir laiks, kad kristietis nošķiras no<br />
ikdienas dzīves pienākumiem, lai visu uzmanību veltītu<br />
Lūgšanu dzīve<br />
lūgšanām un apcerei. Tās var piedzīvot rekolekciju<br />
namos vai arī iziet ikdienā paralēli darbam un<br />
mācībām. Tās var ilgt no nedēļas nogales līdz pilniem<br />
Garīgajiem vingrinājumiem 35 dienas nošķirtībā un<br />
klusumā. Lielos vilcienos rekolekcijas var iedalīt<br />
sprediķotajās un individuāli vadītajās.<br />
Sprediķotajās rekolekcijas vadītājs ar dalībniekiem<br />
strādā kā ar grupu. Viņš sniedz dažādus<br />
priekšlasījumus, ko dalībnieki pēc tam apcer, pārrunā<br />
un par to lūdz. Šo rekolekciju sekmes ir ļoti atkarīgas<br />
no vadītāja harizmas. Pieredze rāda, ka ieguvums no<br />
tām mēdz būt gaistošāks. Individuāli vadītajās<br />
rekolekcijās vadītāja loma ir daudz nemanāmāka.<br />
Svarīgākais notiek Radītāja sarunā ar savu radību.<br />
Vadītājs nesprediķo, nemāca, bet klausās, ko cilvēks<br />
stāsta par lūgšanā piedzīvoto, palīdz to saprast,<br />
padziļināt un nostiprināt. Šis rekolekciju veids ir<br />
auglīgāks, dalībnieka ieguvums būs noturīgāks un<br />
personīgāks, jo ir radies viņa paša sarunās ar Dievu.<br />
Dievs cilvēkam spēj atklāt vairāk nekā visspožākais<br />
priekšlasījums.<br />
Viens no pazīstamākajiem rekolekciju veidiem ir t.s.<br />
ignāciskās rekolekcijas, ko pamazām iepazīstam arī<br />
mūsu baznīcā. Nosaukums cēlies no Lojolas Ignācija,<br />
kurš 16. gadsimtā izveidoja slavenos Garīgos<br />
vingrinājumus. To pamatā ir četras nedēļas ilga<br />
meditāciju sērija par Bībeles tekstiem, galvenokārt<br />
par Kunga Jēzus dzīves notikumiem. Rekolekciju<br />
sevišķi individuāli vadīto, centrā parasti ir meditācija.<br />
Arī ar šo vārdu mēdz apzīmēt visdažādākās lietas.<br />
Ignāciskajās rekolekcijas ar meditāciju saprot Svēto<br />
Rakstu īpaša veida lasīšanu un apceri. Arī Mārtiņš<br />
Luters ar meditāciju saprata noteikta veida Bībeles<br />
apceri, ko pazīst kā dievišķo lasīšanu jeb lectio divina.<br />
Viņš pamāca: „Tev jāmeditē ne tikai iekšēji savā sirdī,<br />
bet arī ārēji, atkārtojot vārdus skaļi un saberzējot<br />
rakstīto vārdu kā saldi smaržīgu zāli, rūpīgi un<br />
uzmanīgi, un apcerīgi tos lasot un pārlasot, lai<br />
aptvertu, ko tie nozīmē.”<br />
Pat Ignācijs vingrinājumus raksturo kā „dažādu veidu<br />
sirdsapziņas izmeklēšanu, meditēšanu, kontemplāciju<br />
un lūgšanu gan prātā, gan balsī un citas garīgas<br />
aktivitātes, lai atraisītos no savām sajauktajām<br />
tieksmēm un ar brīvu prātu meklētu Dieva gribu savā<br />
dzīvē”.<br />
Jānis Vanags, LELB arhibīskaps”<br />
Materiāls no www.rekolekcijas.lv<br />
11
Kalpošana<br />
Ar pareizo sirds motivāciju un Svētā Gara palīgu.<br />
Novembra nogalē interesenti tika aicināti uz tikšanos ar<br />
Ivetu Litvinu - Freimani, lai uzklausītu viņas<br />
kalpošanas pieredzi un parunātu par motivāciju aktīvi<br />
darboties draudzē.<br />
Iveta savulaik ir vadījusi darbu ar jauniešiem un bieži<br />
dzirdējusi jautājumus, ko gan viņa tādu dara, ka izdodas<br />
ne tikai sapulcināt jaunus cilvēkus, bet arī panākt, ka puse<br />
no viņiem ir puiši. Savukārt Iveta uzskata, ka neko TĀDU<br />
nedara, vienkārši viņai esot pareizā sirds motivācija,<br />
turklāt viss, ko mums izdodas paveikt, patiesībā nāk no<br />
Svētā Gara. Jāatzīst, ka lektore neaizraujas ar cildenu<br />
patētiku, tāpēc acīmredzot viņas panākumu pamatā ir arī<br />
realitātes izjūta kopā ar labu humoru, kas spēj palīdzēt<br />
sarežģītās situācijās. „Ja man jautā, vai es vēlos kaut ko<br />
draudzē darīt, mana atbilde ir – ak, nē! Jo man jau tā ir<br />
daudz darba… Bet, ir citādi, ja pasaka – klau, manuprāt,<br />
tev ļoti labi izdotos šis darbs, vai tu to uzņemsies?” –<br />
stāsta Iveta. Viņa nebūt neuzskata, ka darbam draudzē ir<br />
jāupurē sava ģimene, tā vienmēr būs prioritāte.<br />
Ivetas stāstītajā katram klausītājam bija viegli atpazīt sevi<br />
kādā situācijā. „Ja vien draudzē nebūtu Viņš/Viņa, kas<br />
man tā krīt uz nerviem, tad gan te būtu labi!” Bet tieši<br />
tāpat jau ir apgrieztā situācijā: arī tu pats visdrīzāk kādam<br />
esi šis kaitinošais šķērslis būt reālam un neuzskatīt sevi<br />
labāku par citiem. Ļoti noderīgi un svētīgi bija Ivetas dotie<br />
uzdevumi meditācijai, kuros mācījāmies pazīt paši sevi un<br />
atklāt, kas mums traucē būt reāliem un ko Jēzus cenšas<br />
mūsos lauzt, aicinot sekot Viņam un kalpot.<br />
Tikšanās otrā daļa bija veltīta draudzes darbam ārpus<br />
savas baznīcas robežām. Jo tieši uz to mūs aicina Jēzus,<br />
ieceļot katru no mums par savu apustuli. Draudzei ir<br />
jākļūst atvērtai, un viens no veidiem, kā to panākt, ir Alfa<br />
kurss. Izklausās pēc skolas, un mācīšanās tā tiešām ir, taču<br />
bez skolotāja un audzēkņa statusa. Šis ir veids, kā parādīt<br />
cilvēkiem, kas ir Baznīca un kā tās locekļi praktizē<br />
kristietību. „Alfa kurss ir vērsts uz pieaugšanu. Arī tā ir<br />
sirds motivācija – vai mēs gribam, lai citi šeit nāk iekšā?<br />
Alfa kursā valda saimnieka un viesu attiecības. Te joko, ēd,<br />
dzied, runā par jebkādām tēmām. Pēc tam cilvēki brīnās,<br />
ka kristiešiem interesē arī, piemēram, sieviešu basketbols.<br />
Mēs nevēlamies savus viesus pārtaisīt un ievilkt draudzē.<br />
Neviens nav jāpārliecina un nav jāuzvar strīdā. Alfa kurss<br />
rada labākus apstākļus, lai cilvēks varētu veidot savas<br />
attiecības ar Dievu. Tomēr, ja šie cilvēki paliek, ir jādomā<br />
par turpinājumu, par to, kur viņi paliks pēc kursa beigām.<br />
Baznīcā galvenais ir attiecības. Ja to nav, cilvēki ies<br />
projām,” atzīst Iveta.<br />
Linda Kilevica<br />
Iveta aktīvi darbojas organizācijā “ALFA Latvija” kā<br />
brīvprātīgā darbiniece. Alfa kursi Latvijā tiek rīkoti<br />
kopš 2003. gada. Tie notiek lauterāņu, katoļu,<br />
baptistu, adventistu un vasarsvētku draudzēs, kā arī<br />
dažās brīvbaznīcās un misijas organizācijās. Šobrīd<br />
Latvijā Alfa notiek aptuveni 440 vietās. Šo gadu laikā<br />
Alfa kursu Latvijā ir pabeiguši ~3500 cilvēku.<br />
Galvenās Alfas vērtības ir: Mīlestība - mēs rūpējamies<br />
par cilvēkiem un radām gaisotni, kādu mēs vēlētu<br />
mūsu labākajiem draugiem; Mācīties vēlme - mēs<br />
veidojam vidi, kurā cilvēki var uzdot jautājumus un<br />
apspriest tos brīvi ar citiem; Dzīves piemērs - mēs<br />
cenšamies modelēt, kāda ir kristīgā dzīve un dod<br />
cilvēkiem iespēju to piedzīvot pašiem.<br />
(www.latvija.alpha.org)<br />
12
Mīļie brāļi un māsas Jēzū Kristū mūsu Kungā!<br />
Ir sācies Adventa laiks........ Pārdomu laiks! Izvērtējot<br />
nepadarīto, iepriecina padarītais! Paldies Jums visiem kuri<br />
no visas savas sirds, cik nu katram rocība ļāvusi, esiet<br />
ziedojuši draudzes vajadzībām! Patiess prieks par Jums!<br />
Jūs esat draudzes pastāvēšanas garants laicīgās lietās!<br />
Jūsu uzticība Dievam Tam Kungam, Dieva apredzība pār<br />
mums - tas draudzes stūrakmens!<br />
Ir arī kas tāds kas mani apbēdina, pa šo īso laika sprīdi,<br />
kuru esmu amatā. Nevienam nepārmetu, netiesāju, labu<br />
prātu paturot, teikšu sekojošo: esmu pieredzējis azartiski<br />
aktīvus cilvēkus, kā spožu liesmu, iedegamies! Un esmu<br />
redzējis šo liesmu tikpat pēkšņi apdziestam! Esmu<br />
uzklausījis stāstus par savstarpējiem aizvainojumiem. Es<br />
aicinu izvērtēt visu šo mūžības kontekstā! Vai mūsu<br />
darbiem, aizvainojumiem ir kāda nozīme mūžībā? Atbilde<br />
ir Jūsu ziņā!<br />
Stiprinājumam un uzmundrinājumam citēšu svēto rakstu<br />
vietu, un M.Lutera skaidrojumu:<br />
““Visu savu zūdīšanos metiet uz Viņu, jo Viņš gadā par<br />
jums.” (1.Pēt. 5:7)<br />
Šogad no 28.decembra līdz pat 1.janvārim Rīgā notiks<br />
Eiropas Tezē jauniešu tikšanās, kurās piedalīsies vairāk<br />
kā 15 000 jaunieši no dažādām valstīm.<br />
Vēlējums<br />
Nezūdieties nemaz! Bet, ja nākas sastapties ar ko<br />
tādu, kas dara jums raizes — un tā tam neizbēgami<br />
jānotiek šeit, uz zemes, kur mūsu ceļā stājas daudz<br />
dažādu kārdinājumu — rīkojieties tā: nepadodieties<br />
savām raizēm un rūpēm, lai kādas tās būtu, bet<br />
atmetiet visu zūdīšanos un ar sirsnīgām lūgšanām<br />
vērsieties pie Dieva; lūdziet no viņa visu, ko būtu<br />
mēģinājuši paveikt paši, ļaujiet lai to paveic Viņš. Un<br />
dariet to ar pateicību; jo jums ir tāds Dievs, kas par<br />
jums rūpējas, kam droši varat uzticēt visas savas<br />
vajadzības. Kas neaizstāj savu zūdīšanos ar šādu<br />
lūgšanu, bet grib vispirms pats visu izsvērt ar prātu<br />
un nokārtot pēc sava padoma, tas arvien iekuļas lielā<br />
nelaimē, pazaudē prieku un mieru Dievā, tomēr neko<br />
no iecerētā nepanāk — viņš rok smiltis, pats<br />
grimdams arvien dziļāk — līdz vairs nav cerību tikt<br />
ārā. Par to ik dienu pārliecināmies savā un cilvēku<br />
pieredzē!”<br />
Lai Dieva miera piepildīts Adventa laiks!<br />
Andrejs Rudāns<br />
Notikumi LELB<br />
Tezē ir mūku kopiena Francijā, tajā ir aptuveni 100 brāļu.<br />
Viņu vidū ir 30 dažādu tautību katoļi un protestanti, tādēļ<br />
kopiena ir kļuvusi par redzamu izlīguma zīmi starp<br />
sašķeltajiem kristiešiem un tautām. Ik nedēļu Tezē brāļi<br />
uzņem tūkstošiem dažādu tautību jauniešu vecumā no 17<br />
līdz 35 gadiem. Katru gadu kopiena organizē vērienīgu<br />
tikšanos kādā lielā Eiropas pilsētā. Vairāk nformācijas:<br />
www.taize.fr.<br />
Mērķauditorija Eiropas Tezē notikuma tikšanās reizei ir 17<br />
līdz 35 gadus jauni jaunieši. Interesentiem jāpiereģistrējas<br />
līdz 1.decembrim www.taizeriga.lv. Arī pieaugušie aicināti<br />
apmeklēt Tezē vakara lūgšanas Rīgā.<br />
Dažādās draudzēs visā Latvijā ik gadu tiek organizēti<br />
braucieni arī uz Tezē Francijā un jebkuram ir iespēja<br />
pieteikties. Piem. 2017. gada 8.aprīlī no Liepājas plānots<br />
12 dienu brauciens uz Tezē kopienu. Interesenti aicināti<br />
pieteikties pie Edītes Tankelsones.<br />
(informācija no www.lelb.lv)<br />
13
Draudzes dzīve<br />
Draudzes nedēļa:<br />
Sv. Dievkalpojums<br />
Svētdienas skola<br />
10:00<br />
10:00<br />
T. Bībeles stunda 18:00<br />
C. Lūgšanu grupa 17:00<br />
Dievkalpojumi Adventā un Ziemassvētku laikā<br />
4.12. Dievkalpojums. Adventa II svētdiena<br />
Svētdienas skola<br />
10:00<br />
10:00<br />
11.12. Dievkalpojums. Adventa III svētdiena<br />
Svētdienas skola<br />
10:00<br />
10:00<br />
18.12. Dievkalpojums. Adventa IV svētdiena<br />
Svētdienas skola<br />
10:00<br />
10:00<br />
24.12. Ziemassvētku Svētvakara dievkalpojums 18:00<br />
25.12. Dievkalpojums I Ziemassvētkos 10:00<br />
26:12. Dievkalpojums II Ziemassvētkos 10:00<br />
1.01. Jaungada dienas dievkalpojums 10:00<br />
6.01. Zvaigznes dienas dievkalpojums 18:00<br />
Tu laipnais un svētais Debesu Tēvs!<br />
Dod mums gudrību Tevi ievērot, centību<br />
Tevi meklēt, pacietību uz Tevi gaidīt,<br />
acis Tevi redzēt, sirsnību par Tevi domāt<br />
un dzīves gājumu Tevi pasludināt – caur<br />
Jēzu Kristu, mūsu Kungu.<br />
Kontakti:<br />
Draudzes priekšnieks Andrejs Rudāns:<br />
tel.nr. 29492588<br />
e-pasts: arte2@inbox.lv<br />
Daugavpils iecirkņa prāvests,<br />
katedrāles dekāns Andis Lenšs:<br />
Tel.nr. 26315707<br />
e-pasts: andis.lenss@inbox.lv<br />
Sv. Benedikts (480-550)<br />
Janvāra/Februāra jubilāri*<br />
Aina Baltmane 18.01. - 85<br />
Vilmārs Stūrītis 18.01. – 85<br />
Jānis Valters 26.01. – 75<br />
Mirdza Jansone 8.02. – 85<br />
Ausma Kozlovska 10.02. – 70<br />
Dace Skutele 13.02. – 45<br />
Austra Salceviča 23.02. - 85<br />
*pēc draudzes locekļu kartotēkas datiem.<br />
Būsim pateicīgi, ja informēsiet mūs<br />
par izmaiņām!<br />
Draudzē kristīti<br />
Maija Kalniņa<br />
Sabīna Gedroviča<br />
Roberts Marcinkevičs<br />
Salaulāti<br />
Gints Ušackis &<br />
Inga Krekele<br />
Dmitrijs Razumovskis &<br />
Agnese Bučjus<br />
Izvadīti draudzes locekļi<br />
Irēna Buzina<br />
Daugavpils diecēzes bīskaps +Einārs Alpe<br />
tel.nr. 26572829<br />
e-pasts: einars.alpe@gmail.com<br />
Daugavpils M. Lutera katedrāles draudzes izdevums. Adrese: Mazā dārza iela 1-4, Daugavpils, LV-5404, Latvija.<br />
Par izdevumu atbild draudzes mācītājs A. Lenšs (tel.nr. 26315707), maketēja G. Lenša. Izgatavots draudzes kancelejā.
Change language