Latvijas lapgraužu (Coleoptera: Chrysomelidae - Daugavpils ...

Daugavpils Universitāte
Sistemātiskās Bioloģijas Institūts
Andris Bukejs
LATVIJAS LAPGRAUŽU (COLEOPTERA: CHRYSOMELIDAE S. L.) FAUNA,
SISTEMĀTIKA UN BIOĢEOGRĀFIJA.
Promocijas darba kopsavilkums
Bioloģijas doktora zinātniskā grāda iegūšanai
(zooloģijas apakšnozarē)
Daugavpils, 2010
Darba zinātniskais vadītājs:
Dr. biol., prof. Arvīds Barševskis

1. IEVADS
1.1. PĒTĪJUMA AKTUALITĀTE
Lapgrauži plašā nozīmē (Megalopodidae, Orsodacnidae un Chrysomelidae ieskaitot Bruchinae)
ir viena no lielākajām vaboļu kārtas (Coleoptera) grupām. Pasaules faunā zināmas ap 50000
sugas (Bieńkowski 2004, Brovdij 1985, Jolivet 1988), un katru gadu tiek aprakstītas zinātnei
jaunas lapgraužu sugas.
Lapgraužu pārstāvju lielākajai daļai imago ir fillofāgi un barojas ar augu lapu vai citu virszemes
daļu parenhīmu, bet daži ir polinofāgi vai fitosaprofāgi. Kāpuru dzīves veids ir daudzveidīgāks.
Daudzi kāpuri ir atklāti dzīvojoši un barojas ar augu virszemes daļu parenhīmu; kāpuri, kuri
dzīvo augsnē, kā barību izmanto sīkas saknes un rizoīdus; «mīnējošie» kāpuri dzīvo lapu
plāksnē; «makstnešu» grupas pārstāvji ir fitosaprofāgi, un daži no tiem ir mirmekofili (dzīvo
skudru pūžņos); sēklgraužu kāpuri attīstās dažādu lakstaugu sēklās.
Dažādos biotopos lapgrauži ir viena no masveidīgākajām fitofāgo kukaiņu grupām. Dabā tiem ir
primārās produkcijas regulējošā loma. Cilvēka dzīvē šai vaboļu grupai ir liela saimnieciskā
nozīme, jo tās daži pārstāvji ir lauksaimniecības vai mežsaimniecības svarīgākie kaitēkļi. Tādēļ
īpaša nozīme ir sugas precīzai identifikācijai. Tāpēc ir nepieciešams sastādīt vietējās faunas
lapgraužu sugu noteicēju, kas būtu noderīgs entomologiem, ekologiem, lauksaimniecības un
mežsaimniecības darbiniekiem, kā arī augstskolu bioloģijas nozaru pasniedzējiem un studentiem.
Neskatoties uz lapgraužu sugu lielo daudzveidību un saimniecisko nozīmi, kā arī šīs grupas
izpētes augsto līmeni dažās kaimiņvalstīs, Latvijā tie līdz šim bija maz pētīti, izņemot tikai
spradžu apakšdzimtu (Alticinae), kurus pagājušā gadsimta 50. – 70. gados plašāk pētīja V.
Pūtele. Kopš tā laika ir izmainīts šīs apakšdzimtas dažu sugu sistemātiskais statuss, aprakstītas
jaunas sugas, kā arī piedāvāti jauni sugu noteikšanas kritēriji, kuri bieži balstās uz ģenitāliju
izpēti. Nepietiekamā informācija par Latvijas lapgraužu dzimtām un to lielā praktiskā nozīme
tautsaimniecībā bija noteicošais faktors, kāpēc kā pētījumu objekts tika izvēlētas šīs vaboles.
Latvijas Chrysomelidae s. l. zemais izpētes līmenis nerada kopēju priekšstatu par vietējās faunas
bioloģisko daudzveidību. Līdz mūsu pētījumiem Latvijas faunā nebija zināms precīzs lapgraužu
sugu skaits, kā arī faunistisko datu trūkuma dēļ nebija skaidra sugu reālā izplatība un
sastopamība. Pastāvēja problēmas lapgraužu sistemātikā, kā arī dažu sugu un augstāko taksonu
identifikācijā. Savukārt esošajiem bibliogrāfiskajiem datiem, kolekciju un šī pētījuma laikā
2

savāktajiem materiāliem bija nepieciešama rūpīgā apstrāde, sistematizēšana un analīze,
izmantojot mūsdienīgas koleopteroloģijas pētījumu metodes, sugu noteikšanas kritērijus un
mūsdienās pielietoto sistemātiku.
1.2. PĒTĪJUMA NOVITĀTE
Pētījuma laikā pirmo reizi apkopota un izanalizēta visa zinātniskā literatūra par Latvijas
lapgraužiem, kas aptver publicētos bibliogrāfiskos avotus kopš 1778. gada. Darbā izmantoti
oriģināli un iepriekš nepublicēti faunistiskie dati, kā arī apstrādāti Latvijā pieejamo vaboļu
kolekciju materiāli.
Pētījuma gaitā tika noskaidrots Latvijas faunas lapgraužu Chrysomelidae s. l. sastāvs, kurā
pašlaik ir 322 sugas no 68 ģintīm, 14 apakšdzimtām un 3 dzimtām. 12 sugas konstatētas pirmo
reizi Latvijas faunai, bet 35 iepriekš literatūrā norādītās sugas tika izsvītrotas no Latvijas faunas
lapgraužu sugu saraksta. Balstoties uz mūsdienīgiem priekšstatiem vaboļu sistemātikā, tika
sastādīts Latvijas lapgraužu anotētais, sistemātiskais katalogs, kurā katrai sugai norādīti biežāk
izmantojamie sinonīmi, bibliogrāfiskās atsauces, barības augi, fenoloģiskie dati, areāls un
horotips. Šis darbs atspoguļo Latvijas lapgraužu faunas detalizēto izpētes līmeni un ir pirmais ne
tikai pētāmajā reģionā, bet arī Austrumbaltijā.
Pirmo reizi tika analizēta un precizēta lapgraužu sugu izplatība Latvijā. Lielākajai daļai sugu
ievākti un apkopoti plaši faunistiskie dati, kurus turpmāk varēs izmantot Latvijas lapgraužu
izplatības atlanta sagatavošanai un kaitēkļu sugu savairošanās prognozēšanai. Iegūtie dati
ievērojami paplašina priekšstatu par vietējās faunas lapgraužu sugu daudzveidību, sastopamību
un izplatību.
Izmantojot mūsdienīgas mikroskopijas metodes, tika izanalizētas un salīdzinoši novērtētas
sistemātiski tuvo lapgraužu taksonu morfoloģiskās pazīmes un ģenitāliju uzbūve, kā arī to
izmantošana sugu identifikācijā. Pētījuma gaitā pirmo reizi lapgraužiem tika pielietota edeagusu
iekšējo maisu jeb endofallusu pilnīga piepūšana, kas ļauj detalizēti izpētīt un izanalizēt to
struktūras (flagellumus, sklerītus, izaugumus un to izvietojumu). Šīs jaunās metodes izmantošana
ļaus precīzi noteikt sugas, kā arī pierādīt sugu statusu.
Pētījuma laikā, analizējot sugu morfoloģiskās un ģenitāliju pazīmes īpatņiem no citiem
reģioniem, aprakstīta zinātnei jauna suga – Acolastus klimenkoi Romantsov et Bukejs, 2009 no
3

Irānas, bet 7 lapgraužu sugas pirmoreiz norādītas citu reģionu faunai (Lietuvai un Kaļiņingradas
apgabalam).
Balstoties uz morfoloģisko pazīmju un ģenitāliju struktūras analīzi, pirmoreiz sastādīts Latvijas
lapgraužu sugu noteicējs.
Šajā pētījumā pirmo reizi tika analizēta Latvija lapgraužu faunas bioģeogrāfija un noteikta
horotipu daudzveidība. 9 sugām tika precizētas areālu robežas.
Pētījuma gaitā tika izveidota Latvijas lapgraužu kolekcija, kura pārstāvēto sugu un eksemplāru
skaita ziņā ir lielākā Austrumbaltijā.
1.3. DARBA HIPOTĒZE
Veicot Latvijas Chrysomelidae s. l. faunas, sistemātikas, bioģeogrāfijas, kā arī morfoloģisko un
ģenitāliju pazīmju izpēti, tiks precizēts vietējās faunas lapgraužu sugu skaits, sastopamība un
izplatība, tiks noteikta Latvijas lapgraužu sugu horotipu daudzveidība. Pielietojot mūsdienīgas
mikroskopijas metodes, tiks noteiktas taksonu identifikācijai būtiskas un praktiski izmantojamas
pazīmes.
1.4. AIZSTĀVĒŠANAI IZVIRZĪTĀS TĒZES
Latvijas Chrysomelidae s. l. faunas izpētes vēsturei ir vairāk nekā 220 gadu, taču tā speciāli un
detalizēti netika pētīta. Tādēļ vietējā faunā var konstatēt jaunas lapgraužu sugas, bet sugu lielākai
daļai var precizēt sastopamību un izplatību. Dažas iepriekš literatūrā norādītās sugas ir kļūdaini
noteiktas, un tāpēc jāpārskata Latvijas faunas lapgraužu sugu saraksts.
Pielietojot endofallusu pilnīgu piepūšanu un to struktūras (flagellumu, sklerītu, izaugumu un to
izvietojuma) salīdzināšanu, var precīzi identificēt lapgraužu sugas vai pierādīt sugu statusu.
Izmantojot mūsdienu mikroskopijas pētījumu metodes, atrisinātas daudzu sistemātiski tuvo un
grūti identificējamo lapgraužu sugu noteikšanas problēmas, kā arī izanalizētas visu Latvijas
lapgraužu sugu morfoloģiskās un ģenitāliju pazīmes, un sastādīts vietējās faunas lapgraužu sugu
noteicējs.
4

Latvijas Chrysomelidae s. l. faunā skaitliski visbagātāk pārstāvētas Eiro-Sibīrijas un Eiro-Āzijas
sugas. Kaimiņvalstīs (Baltkrievijā, Igaunijā un Lietuvā) šie divi horotipi arī dominē pēc sugu
skaita.
1.5. DARBA MĒRĶIS UN UZDEVUMI
Promocijas darba mērķis: veikt Latvijas Chrysomelidae s. l. faunas, sistemātikas un
bioģeogrāfijas izpēti, noskaidrot lapgraužu taksonu noteikšanai būtiskas un praktiski
izmantojamas morfoloģiskās un ģenitāliju pazīmes.
Darba mērķa sasniegšanai izvirzīti šādi uzdevumi:
– apkopot un izanalizēt literatūras datus par Latvijas faunas lapgraužiem
– apstrādāt pētījuma laikā ievākto un citu Latvijā pieejamo vaboļu kolekciju
materiālus
– noskaidrot Latvijas lapgraužu faunas sastāvu un sastādīt sugu sistemātisko,
anotēto katalogu
– precizēt lapgraužu sugu izplatību un sastopamību Latvijā
– analizēt lapgraužu ārējo morfoloģisko pazīmju un ģenitāliju struktūras un to
izmantošanu sugu identifikācijā
– atrisināt sistemātiski sarežģītāko lapgraužu sugu grupu identifikācijas problēmas
– izstrādāt Latvijas lapgraužu noteicēju
– veikt Latvijas lapgraužu faunas bioģeogrāfijas analīzi
– izveidot Latvijas faunas lapgraužu standartkolekciju
1.6. DARBA REZULTĀTU APROBĀCIJA
Par promocijas darba rezultātiem tika ziņots starptautiskajās un vietējās zinātniskajās
konferencēs:
1. The XXVIII Nordic-Baltic Congress of Entomology. Birstonas, Lithuania, 2-7 August,
2010. – Bukejs A. Seed-beetles (Coleoptera: Chrysomelidae: Bruchinae) of the Latvian
fauna. (apstiprināta reģistrācija)
2. 52 th International Scientific Conference of Daugavpils University. Daugavpils, Latvia,
14-16 April 2010. – Bukejs A. To the knowledge of Gonioctena Chevr. (Coleoptera:
Chrysomelidae) of the Latvian fauna.
5

3. Latvijas Universitātes 68. Zinātniskā konference. Biotas un augsnes ģeogrāfijas sekcija.
Rīga, Latvija, 03.02.2010. – Bukejs A. Lapgraužu apakšdzimtas Chrysomelinae
(Coleoptera: Chrysomelidae) Latvijas faunas apskats.
4. 5 th International Conference „Research and conservation of biological diversity in Baltic
Region”. Daugavpils, Latvia, 22-24 April 2009. – Bukejs A. The leaf-beetles of
subfamily Galerucinae Latreille, 1802 (Coleoptera: Chrysomelidae) in Latvian fauna. –
Anichtchenko A., Bukejs A. Using of inflated endofallus structure in taxonomy of
Chrysomelidae.
5. Latvijas Universitātes 67. Zinātniskā konference. Biotas un augsnes ģeogrāfijas sekcija.
Rīga, Latvija, 04.02.2009. – Bukejs A., Balalaikins M. Vairogvaboļu apakšdzimta
(Coleoptera: Chrysomelidae: Cassidinae) Latvijas faunā.
6. VII Symposium of Baltic Coleopterologists. Hyytiälä, Finland, 3-6 September 2008. –
Bukejs A. Some little-known flea-beetles (Coleoptera: Chrysomelidae: Alticinae) in the
Latvian fauna.
7. 50 th International Scientific Conference of Daugavpils University. Daugavpils, Latvia,
15-17 May 2008. – Bukejs A. A review and biogeographical peculiarity of the flea
beetles of a genus Chaetocnema Steph. (Coleoptera: Chrysomelidae) of Latvian fauna.
8. Latvijas Universitātes 66. Zinātniskā konference. Bioģeogrāfijas un ainavu ekoloģijas
sekcija. Rīga, Latvija, 31.01.2008. – Bukejs A. Lapgraužu apakšdzimtas
Cryptocephalinae Gyllenhal, 1813 (Coleoptera: Chrysomelidae) Latvijas faunas apskats
un bioģeogrāfiskās īpatnības.
Promocijas darbs – publikāciju kopa, kas balstīta uz 34 publicētajiem un publicēšanai
iesniegtajiem zinātniskajiem rakstiem, no tiem 32 raksti – starptautiski recenzējamajos žurnālos:
1. Bukejs A. (in press) Taxonomical structure and biogeography of leaf-beetles (Coleoptera:
Chrysomelidae s. l.) of the Latvian fauna. Acta Biologica Universitatis Daugavpiliensis,
10 (2).
6

2. Bukejs A. (in press) Materials on Latvian Eumolpinae Hope, 1840 (Coleoptera:
Chrysomelidae). Acta Biologica Universitatis Daugavpiliensis, 10 (2).
3. Bukejs A. (in press) Leaf-beetle Cryptocephalus quadripustulatus Gyllenhal, 1813
(Coleoptera: Chrysomelidae) in the Latvian fauna. Acta Zoologica Lituanica, 20.
4. Bukejs A. (in press) To the knowledge of flea beetles (Coleoptera: Chrysomelidae:
Alticinae) of the Latvian fauna. 7. Genus Altica Geoffroy, 1762. Acta Zoologica
Lituanica, 20 (3).
5. Bukejs A. (in press) To the knowledge of flea beetles (Coleoptera: Chrysomelidae:
Alticinae) of the Latvian fauna. 6. Genus Longitarsus Latreille, 1827. Acta Biologica
Universitatis Daugavpiliensis, 10 (1).
6. Bukejs A. (in press) On Latvian Donaciinae Kirby, 1837 (Coleoptera: Chrysomelidae).
Acta Biologica Universitatis Daugavpiliensis, 10 (1).
7. Bukejs A. (in press) Some leaf-beetles species (Coleoptera: Chrysomelidae) mistakenly
reported for the Latvian fauna. Acta Biologica Universitatis Daugavpiliensis, 10 (1).
8. Bukejs A. (in press) Materials to the knowledge of Latvian seed-beetles (Coleoptera:
Chrysomelidae: Bruchinae). Baltic Journal of Coleopterology, 10.
9. Bukejs A. (in press) Leaf-beetles Oulema septentrionis (Weise, 1880) and O. erichsonii
(Suffrian, 1841) (Coleoptera: Chrysomelidae) in the Latvian fauna. Baltic Journal of
Coleopterology, 10 (1).
10. Alekseev V.I., Bukejs A. (in press) Contributions to the knowledge of beetles (Insecta:
Coleoptera) in the Kaliningrad region. 1. Baltic Journal of Coleopterology, 10.
11. Bukejs A., Telnov D. 2010. On Latvian Chrysomelinae (Coleoptera: Chrysomelidae): 4.
Genus Chrysolina Motschulsky, 1860. Acta Zoologica Lituanica, 20 (2): 114-131.
12. Bukejs A., Telnov D. 2010. On Latvian Chrysomelinae (Coleoptera: Chrysomelidae): 3.
Genus Gonioctena Chevrolat, 1836. Acta Zoologica Lituanica, 20 (2): 100-113.
7

13. Bukejs A. 2010. Introducētā lapgraužu suga, Zygogramma suturalis (F.) (Coleoptera:
Chrysomelidae) Latvijas faunā. In: Proceedings of the 51 th International Scientific
Conference of Daugavpils University. Volume 1. Daugavpils Universitāte, Saule: 88-89.
14. Bukejs A. 2010. On Latvian Chrysomelinae (Coleoptera: Chrysomelidae): 2. Genus
Chrysomela Linnaeus, 1758. Acta Zoologica Lituanica, 20 (1): 12-21.
15. Bukejs A. 2009. To the knowledge of Latvian Chrysomelinae (Coleoptera:
Chrysomelidae). Acta Biologica Universitatis Daugavpiliensis, 9 (2): 181-195.
16. Bukejs A. 2009. Review of leaf-beetles subfamily Galerucinae (Coleoptera:
Chrysomelidae) of the Latvian fauna. Acta Biologica Universitatis Daugavpiliensis, 9
(2): 197-220.
17. Bukejs A. 2009. Two new leaf-beetles species (Coleoptera: Chrysomelidae) for the
Latvian fauna. Baltic Journal of Coleopterology, 9 (2): 155-160.
18. Bukejs A. 2009. New data on little-known flea beetles (Coleoptera: Chrysomelidae:
Alticinae) in the fauna of Latvia. Baltic Journal of Coleopterology, 9 (2): 161-175.
19. Bukejs A. 2009. On Latvian Chrysomelinae (Coleoptera: Chrysomelidae): 1. Genus
Phratora Chevrolat, 1836. Acta Zoologica Lituanica, 19 (4): 287-296.
20. Bukejs A., Telnov D., Barševskis A. 2009. Review of Cassidinae (Coleoptera:
Chrysomelidae) of the Fauna of Latvia. Latvijas Entomologs, 47: 27-57.
21. Bukejs A. 2009. To the knowledge of flea beetles (Coleoptera: Chrysomelidae: Alticinae)
of the Latvian fauna. 5. Genus Psylliodes Latreille, 1825. Latvijas Entomologs, 47: 6-15.
22. Bukejs A. 2009. To the knowledge of flea beetles (Coleoptera: Chrysomelidae: Alticinae)
of the Latvian fauna. 4. Genus Aphthona Chevrolat, 1836. Acta Zoologica Lituanica, 19
(3): 223-230.
23. Bukejs A. 2009. Data on species of Megalopodidae and Orsodacnidae (Coleoptera:
Chrysomeloidea) in Latvian fauna. Acta Biologica Universitatis Daugavpiliensis, 9 (1):
73-78.
8

24. Romantsov P., Bukejs A. 2009. New leaf-beetle species of Acolastus Gerstaecker, 1855
(Coleoptera: Chrysomelidae: Cryptocephalinae) from Iran and notes on close species.
Acta Biologica Universitatis Daugavpiliensis, 9 (1): 89-96.
25. Bukejs A., Alekseev V.I. 2009. Eight new and little-known leaf-beetles species
(Coleoptera: Megalopodidae & Chrysomelidae) for the Kaliningrad region. Baltic
Journal of Coleopterology, 9 (1): 45-50.
26. Bukejs A. 2009. To the knowledge of flea beetles (Coleoptera: Chrysomelidae: Alticinae)
of the fauna of Latvia. 3. Genera Neocrepidodera Heikertinger, 1911 and Crepidodera
Chevrolat, 1836. Acta Zoologica Lituanica, 19 (2): 109-119.
27. Bukejs A. 2009. Faunal data on leaf-beetles subfamilies Criocerinae and Clytrinae
(Coleoptera: Chrysomelidae) in Latvia. In: Oļehnovičs D. (ed.) Proceedings of the 50 th
International Scientific Conference of Daugavpils University. Nature. Daugavpils, Saule:
23-30.
28. Bukejs A. 2008. The history of investigations of Chrysomelidae sensu lato (Coleoptera)
in Latvian fauna. Acta Biologica Universitatis Daugavpiliensis, 8 (2): 259-272.
29. Bukejs A., Barševskis A. 2008. New leaf-beetle species, Cryptocephalus solivagus
Leonardi & Sassi, 2001 (Coleoptera: Chrysomelidae) in the Lithuanian fauna. Acta
Zoologica Lituanica, 18 (4): 267-269.
30. Bukejs A. 2008. To the knowledge of flea beetles (Coleoptera: Chrysomelidae: Alticinae)
of the fauna of Latvia. 2. Genus Phyllotreta Chevrolat, 1836. Acta Zoologica Lituanica,
18 (3): 198-206.
31. Bukejs A. 2008. To the knowledge of flea beetles (Coleoptera: Chrysomelidae: Alticinae)
in the fauna of Latvia. 1. Genus Chaetocnema Stephens, 1831. Acta Zoologica Lituanica,
18 (3): 191-197.
32. Bukejs A. 2008. Hermaeophaga mercurialis (Fabricius, 1792) – a new genus and species
of flea beetle (Coleoptera: Chrysomelidae) in the Latvian fauna. Baltic Journal of
Coleopterology, 8 (1): 69-73.
9

33. Bukejs A. 2008. The first record of flea beetle Argopus nigritarsis (Gebler, 1823)
(Coleoptera: Chrysomelidae) in Baltic and Fennoscandian fauna of Latvia. Acta
Zoologica Lituanica,18 (1): 71-73.
34. Bukejs A., Barševskis A., Valainis U. 2007. Review of the leaf-beetles subfamily
Cryptocephalinae Gyllenhal, 1813 (Coleoptera: Chrysomelidae) of the fauna of Latvia.
Cross - Border Cooperation in Researches of Biological Diversity (Barševskis A. &
Šaulienė I. ed.), Acta Biologica Universitatis Daugavpiliensis, Suppliment 1: 81-106.
2. LITERATŪRAS APSKATS
2.1. LAPGRAUŽU IZPĒTES VĒSTURE LATVIJĀ
Latvijā lapgraužu faunas pētīšanas vēsturei ir jau vairāk nekā 220 gadu. Pirmā informācija par
lapgraužiem Latvijā tiek publicēta 18. gadsimta otrajā pusē J. B. Fišera darbos par Līvzemes
dabu (Fischer 1778, 1784, 1791). Monogrāfijas pirmajā izdevumā (Fischer 1778) ir minētas 3
lapgraužu sugas – Chrysolina sturmi (Westhoff, 1882) [Chrysomela goettingensis L.], Phratora
vulgatissima (Linnaeus, 1758), [Chrysomela vulgatissima L.)] un Cassida viridis Linnaeus,
1758. Pēc papildinājumiem otrajā izdevumā (Fischer 1791) norādītas jau 18 lapgraužu sugas.
19. gs. un 20. gs. pirmajā pusē datus par Chrysomelidae s. l. publicēja J. Groške, K. H. Prehts, J.
G. Fleišers, B. Gimmertāls, J. H. Kavals, A. Ulanovskis, K. Mītelis, H. Ratlefs, L. Heidens, J.
Mikutovičs, T. Lakševičs, L. Brammanis, H. Lindgergs un citi autori.
19. gs. otrajā pusē pa daļām tika publicēta G. Zeidlica monogrāfija par Batijas vabolēm (Seidlitz
1872-1875, 1887-1891). Monogrāfijas pirmajā izdevumā norādītas 203 Chrysomelidae s. l.
sugas, no tām 56 sugām minētas konkrētas atradnes Latvijas teritorijai. Otrajā izdevumā minētas
206 sugas, taču Latvijai konkretizētas atradnes ir tikai 22 sugām.
Zināmu ieguldījumu Latvijas lapgraužu, it sevišķi spradžu, faunas izpētē ir devusi V. Pūtele,
kura veica savus pētījumus 20. gs. 50. – 80. gados un publicēja 28 rakstus un konferenču tēzes.
Vietējai faunai viņa norādīja vairāk nekā 30 spradžu sugu pirmoreiz, taču dažas no tām bija
kļūdaini noteiktas un vēlākajos gados tika uzsvītrotas no Latvijas faunas lapgraužu saraksta.
10

V. F. Palijs (1958) publicēja rakstu, kas vēltīts Latvijas faunas apakšdzimtas Alticinae apskatam
un kurā minēta 81 suga no 18 ģintīm. Savā publikācijā M. Stiprais (1977) sniedz faunistiskus
datus par 112 lapgraužu sugām.
20. gs. otrajā pusē informāciju par lapgraužiem, tajā skaitā darbus par kaitēkļiem un to
apkarošanu, publicēja Z. Spuris, L. Danka, A. Priedītis, E. Ozols, G. Ozols, V. Eglītis, T.
Čakstiņa, A. Rupais, V. Šmits un citi.
A. Barševska monogrāfijā „Austrumlatvijas vaboles” (Barševskis 1993) publicēti plaši
faunistiski dati par 205 Chrysomelidae s. l. sugām, galvenokārt no Latvijas dienvidaustrumu
daļas. No tām 5 lapgraužu sugas norādītas Latvijas faunai kā jaunas.
Kopš 20. gs. astoņdesmito gadu otrās puses atsevišķus faunistiskus datus par lapgraužiem
publicēja A. Barševskis, N. Savenkovs, D. Teļnovs, V. Spuņģis, M. Cinītis, U. Valainis, I.
Leiskina un citi entomoloģi.
Latvijas vaboļu katalogā (Telnov et al. 1997) norādītas 334 Chrysomelidae s. l. sugas, bet
kataloga otrajā izdevumā (Telnov 2004) – 338 sugas.
Kopš 2005. gada speciālus pētījumus par Latvijas faunas Chrysomelidae s. l. ir uzsācis šī darba
autors A. Bukejs un publicējis vairāk nekā 40 darbus pa šo tēmu, kuri ir norādīti sadaļā – autora
pilns publikāciju saraksts.
3. MATERIĀLS UN METODIKA
3.1. LAUKA PĒTĪJUMU METODES
Vākšana ar entomoloģisko tīkliņu. Pētot fitofāgās vaboles, tā ir viena no pamatmetodēm. Ar
entomoloģisko tīkliņu kādu laiku „pļaujot” pa zāli vai krūmiem (parasti 10 – 20 vēzieni), tiek
ievāktas iekritušās vaboles. Izmantojot šo metodi, var savākt lielu daudzumu materiāla.
Vaboļu nopurināšana no koku vai krūmu zariem uz balta audumā. Zem neliela koka vai krūma
izvieto baltu audumu (ērti izmantot palagu vai polietilēna plēvi) un krata zarus, uz tiem esošie
lapgrauži krīt lejā, kur tos savāc ar rokām vai ekshaustera palīdzību.
11

Augu un to atsevišķu daļu vizuāla apskate. Lapgraužu pieaugušajām vabolēm pārsvarā ir
atklāts dzīves veids, un tās sastopamas un viegli ievācamas uz augu atsevišķām daļām (lapām,
stiebriem vai ziediem). Ļoti palīdz barības augu zināšana, uz kuriem var ievākt konkrētas
lapgraužu ģintis vai sugas.
Logu lamatas. Lielākā daļa lapgraužu ir lidojošas vaboles, kuru ievākšanai ērti izmantot logu
lamatas. Logu lamatu izgatavošanai tika izmantotas 40 x 60 cm lielas organiskā stikla vai
baltas plastmasas plāksnes, pie kuru vienas malas piestiprināts izstieptas formas trauks. Kā
fiksators tika izmantots apmēram 50 % tosola vai retāk 5 % etiķa šķīdums, ar ko piepilda
trauku līdz pusei. Biotopos logu lamatas novieto vertikāli, ne zemāk kā virs lakstaugu stāva.
Lidojošas vaboles atduroties pret plāksni iekrīt traukā ar fiksējošo šķīdumu. Materiāls no šīm
lamatām tika izņemts aptuveni reizi mēnesī. Šo metodi var izmantot ekoloģiskiem pētījumiem
un sugu monitoringam.
Gaismas lamatas. Dažas lapgraužu sugas, tāpat kā citi kukaiņi, krēslā un naktī lido uz gaismu.
Pētījumā tika izmantota ļoti vienkārša iekārta vaboļu pievilināšanai ar gaismu: tai
nepieciešama pietiekoši spilgta lampa (dzīvsudraba vai kvarca lampa), strāvas avots
(pārnēsājamais ģenerators) un balts ekrāns (ērti izmantot baltu audumu). Atlidojušie īpatņi tika
savākti mērdenēs.
Malēzes lamatas. Izlidojošo vaboļu vākšanai bija izmantotas uz zemes novietojamās Malēzes
lamatas. Lamatas sastāv no trim H-veidīgi savienotajām sienām (metālisks karkass ar
tīklveidīgu materiālu). Augstākās sienas augšējā stūrī piestiprināts trauks ar fiksatoru (50%
tosola vai retāk 5 % etiķa šķīdums). Lamatas darbojas pēc šķēršļa principa. Lidojošie kukaiņi
saduras ar lamatu centrālo sienu, paceļas augšā un nokļūst traukā ar fiksatoru. Pētījumā tika
izmantotas firmas Ento Sphinx s.r.o. izgatavotās Malēzes lamatas.
Vaboļu ziemošanas vietu apsekošana. Latvijas apstākļos lapgrauži ziemo galvenokārt imago
stadijā zem atmirušās kreves pie koku stumbru pamatiem, zem nokaltušu koku un celmu
mizas, trūdošā koksnē, zem akmeņiem, zemsegā, augsnē un citās līdzīgās vietās. Pārbaudot
minētās vietas vēlu rudenī, ziemā vai agri pavasarī, var ievākt daudzas lapgraužu sugas.
Augsnes lamatas. Šajā pētījumā tā bija tikai kā papildmetode. Atsevišķu lapgraužu sugu
pieaugušās vaboles ir saistītas ar augsni (Timarcha Latr., Pachnephorus Redt., Neocrepidodera
nigritula Gyll., dažas Longitarsus Latr., Phyllotreta Chevr. un citas). Augsnes lamatām tika
izmantotas plastmasas 200 ml glāzītes. Kā fiksators tika izmantots 50% tosola vai retāk 5 %
12

etiķa šķīdums. Parauglaukumos augsnes lamatas tika izvietotas pēc transektas metodes.
Glāzītes ierok augsnē tā, lai to augšējā mala būtu vienā līmenī ar augsni, un līdz pusei aizpilda
ar fiksējošo šķīdumu. Uz katras glāzītes uzliek koka mizas gabalus. Materiāls no šīm lamatām
tika izņemts aptuveni reizi mēnesī. Šo metodi var izmantot ekoloģiskiem pētījumiem un sugu
monitoringam.
Augsnes un zemsegas vizuālā pārbaude. Šī metode tika izmantota, lai ievāktu lapgraužu sugas,
kuras ir saistītas ar augsni (Timarcha Latr., Pachnephorus Redt., Neocrepidodera nigritula
Gyll., dažas Longitarsus Latr., Phyllotreta Chevr. un citas), kā arī agrā pavasarī, kad
pārziemojušās pieaugušās vaboles koncentrējas pie barības augu dīgstiem.
Ekspedīciju laikā materiāls tika vākts plastmasas mērdenēs ar 5 % etiķa šķīdumu.
3. 2. LABORATORIJAS PĒTĪJUMU METODES
Materiāla montēšana un noformēšana. Ekspedīciju laikā savāktais materiāls tika samontēts uz
entomoloģiskajām adatām un noformēts atbilstoši entomoloģisko kolekciju noformēšanas
prasībām. Lapgraužu eksemplāri tika pielīmēti ar PVA papīra līmi uz speciālām papīra
plāksnītēm, kuras uzdurtas uz entomoloģiskajām adatām (Nr. 1). Lai plāksnītes uz visām
adatām būtu vienā līmenī, tika izmantots speciāls montēšanas bloks. Eksemplāri ar apakšējo
labo pusi tika pielīmēti uz papīra plāksnītēm, lai kreisā apakšējā ķermeņa daļa būtu redzama un
izmantojama sugu noteikšanai. Katram eksemplāram tika pievienota etiķete ar ievākšanas
vietas nosaukumu, ievākšanas biotopu, ievākšanas datumu un ievācēja uzvārdu.
Materiāla preparēšana. Visām problemātiski identificējamām vai ar mainīgajām ārējām
pazīmēm sugām tika preparētas ģenitālijas: tēviņu edeagusi (aedeagus) un mātīšu spermatekas
(spermatheca), stili (coxity), vēdera spikulas (spiculum ventrale), vaģinālie sternīti un vaģinālie
paļpi. Daudzas spradžu (Alticinae) sugas, īpaši Altica, Longitarsus, Aphthona un citu ģinšu
pārstāvji, droši nosakāmas tikai pēc ģenitāliju izpētes. Pirms preparēšanas eksemplārs tiek
atmērcēts karstā ūdenī līdz tā izžuvušie audi kļūst mīksti. Ģenitāliju preparēšanai tika
izmantotas entomoloģiskās adatas. Izpreparētās ģenitālijas tika pielīmētas uz papīra plāksnītēm
vai ievietotas paštaisītos trauciņos ar glicerīnu un uzdurtas uz entomoloģiskajām adatām kopā
ar eksemplāru.
13

Dažreiz sugu noteikšanai ir nepieciešama edeagusa iekšējā maisa (endophallus) uzbūves izpēte.
Ģintis Oulema, Cryptocephalus, Chrysolina un Gonioctena dažas sugas atšķiras pēc flagelluma
(endofallusa apikālais sklerīts) vai endofallusa citu skleritizēto struktūru formas. Pētot edeagusa
iekšējā maisa uzbūvi un struktūras, tika izmantotas divas metodes: nepiepūstā endofallusa un
pilnīgi piepūstā endofallusa izpēte. Nepiepūstā endofallusa preparāta izgatavošanai izmanto
entomoloģisko adatu ar āķveidīgo galu, ar kuras palīdzību caur edeagusa apikālo atveri izvelk
iekšējo maisu. Pilnīgi piepūstā endofallusa preparāta izgatavošanai tika izmantota O. Berlova
modificētā metodika (Berlov 1992), kura balstās uz endofallusa piepūšanu ar medicīnisko šļirci.
Edeagusa bazālajā atverē ievada šļirces adatu un fiksē ar diegu vai parafīna lentu un piepūš ar
gaisu vai piepilda ar zobu pastu. Preparātu izžāvē zem galda lampas, pielīmē uz papīra
plāksnītēm un uzdur uz entomoloģiskās adatas kopā ar eksemplāru.
Mikroskopiskie pētījumi. Veicot lapgraužu sugu morfoloģijas un ģenitāliju izpēti, tika
izmantots digitālais stereo mikroskops Zeiss SteREO Discovery V12, konfokālais
lāzerskanējošais mikroskops Zeiss LSM 5 Pascal un binokulārs Zeiss SteREO Discovery V8.
Materiāla noteikšana. Lapgraužu sugu identifikācijai tika izmantoti dažādu autoru darbi (Anton
1994; Beenen 1999, 2002, 2007, 2008; Bieńkowski 1998, 1999, 2004, 2007; Brandi 1981;
Čížek, Doguet 2008; Egorov 1996; Gurjeva, Kryzhanovskij 1965; Karapetjan 1985;
Kippenberg, Döberl 1994, 1998; Leonardi, Doguet 1990; Lopatin 1977, 1986; Lopatin,
Kulenova 1986; Lopatin, Nesterova 2002, 2005; Lukjanovitsh, Ter-Minassian 1957; Medvedev
1992; Medvedev, Dubeshko 1992; Mohr 1966, 1985; Nadein 2007b, 2007c; Ogloblin 1936;
Warchałowski 1985, 1991, 1993, 1994, 1995, 1998, 2000, 2003), balstoties uz kuriem un
ņemot vērā autora pieredzi, tika sastādīts Latvijas lapgraužu noteicējs, kurš ir aprobēts,
apstrādājot materiālu. Veicot materiāla apstrādi tika izmantots binokulārs Zeiss SteREO
Discovery V8. Materiāla noteikšanā palīdzēja vai deva noderīgus padomus attiecīgo grupu
speciālisti: Ron Beenen, Андрей Беньковский, Lech Borowiec, Horst Kippenberg, Алексей
Мосейко, Константин Надеин, Andrzej Warchałowski. Sastādīta Latvijas lapgraužu
standartkolekcija, kura glabājas Daugavpils Universitātes Sistemātiskās Bioloģijas Institūtā.
Sugas sistemātiskajā secībā sagrupētas 42 entomoloģiskajās kastēs.
Fotografēšana. Lapgraužu sugu habitusu, atsevišķu ķermeņa daļu vai ģenitāliju fotogrāfijas tika
veidotas izmantojot stereomikroskopu Zeiss SteREO Discovery V12 un digitālo kameru
AxioCam.
14

Darbā tika izmantota sistemātika, kura pieņemta katalogā „Enumeratio nova Coleopterorum
Fennoscandiae, Daniae et Baltiae” (Silfverberg 2004), dzimtu un apakšdzimtu sistēma pēc
Lawrence, Newton 1995, nomenklatūra un sinonīmija pēc Bieńkowski 2001, Borowiec 1999,
2004, Gruev, Döberl 1997, Lopatin, Nesterova 2005, Lukjanovitsh, Ter-Minassian 1957,
Nadein 2007a.
Horotipu klasifikācija ir pēc Taglianti et al. (1999). Analizējot lapgraužu sugu areālus, tika
izmantoti dati par to izplatību no dažādiem darbiem (Alekseev 2003; Alexandrovitch et al.
1996; Bieńkowski 2001, 2004, 2007; Borowiec 1999, 2004; Borowiec, Świętojańska 2002;
Čížek, Doguet 2008; Egorov 1996; Gruev, Döberl 1997; Hayashi et al. 1984; Karapetjan 1985;
Lopatin 1977; Lopatin, Kulenova 1986; Lopatin, Dovgailo 2002; Lopatin, Nesterova 2005;
Lucht 1987; Lukjanovitsh, Ter-Minassian 1957; Medvedev 1982, 1992; Medvedev, Dubeshko
1992; Romantsov 2007; Silfverberg 2004; Warchałowski 1985, 1991, 1993, 1994, 1995, 1998,
2000, 2003).
3.3. APSTRĀDĀTAIS MATERIĀLS
Pētījuma gaitā tika apstrādāti apmēram 17000 lapgraužu eksemplāru, kuri pārstāv 266 sugas (dati
par pārējām 56 sugām šajā darbā tika iekļauti no literatūras avotiem). Apstrādātas 13 vaboļu
kolekcijas:
Daugavpils Universitātes Sistemātiskās Bioloģijas Institūta kolekcija (DUBC)
Latvijas Dabas Muzeja kolekcija (LDM)
Latvijas Universitātes Bioloģijas Institūta kolekcija (LUBI)
Latvijas Entomoloģijas Biedrības kolekcija (LEB)
A. Barševska kolekcija (Daugavpils Universitātes Sistemātiskās Bioloģijas Institūtā)(ABC)
I. Leiskinas kolekcija (Daugavpils Universitātes Sistemātiskās Bioloģijas Institūtā) (ILCC)
D. Teļnova privātā kolekcija (Rīgā) (DTC)
R. Cibuļska privātā kolekcija (Daugavpilī) (RCC)
V. Pūteles kolekcija (Latvijas Universitātes Bioloģijas Institūtā) (VPC)
L. Dankas kolekcija (Latvijas Dabas Muzejā) (LDC)
K. Mīteļa kolekcija (Latvijas Dabas Muzejā) (CMCL)
M. Stiprā kolekcija (Latvijas Dabas Muzejā) (MSCC)
darba autora privātā kolekcija (Daugavpilī) (ABUC)
15

4. REZULTĀTI UN DISKUSIJA
4.1. CHRYSOMELIDAE SENSU LATO LATVIJAS FAUNAS APSKATS UN
SISTEMĀTIKA
Latvijas faunā konstatētas 322 lapgraužu (Chrysomelidae s. l.) sugas, kuras apvienotas 3
dzimtās, 14 apakšdzimtās un 68 ģintīs (Tab. 1.). No Austrumeiropai norādītajām 15 lapgraužu
apakšdzimtām (Bieńkowski 2004; kā apakšdzimta uzskatāma un pieskaitāma arī Bruchinae, kura
netika minēta dotajā monogrāfijā), vietējā faunā netika konstatēti Hispinae pārstāvji. Salīdzinot
Austrumbaltijas lapgraužu faunu, redzams, ka Latvijā tā ir vislabāk izpētīta, jo Lietuvā zināmas
294 sugas (Pileckis, Monsevičius 1997, Silfverberg 2004, Ferenca et al. 2007), bet Igaunijā 254
sugas (Silfverberg 2004). Savukārt Baltkrievijā reģistrēto Chrysomelidae s. l. sugu skaits ir
lielāks – 350 (Lopatin, Nesterova 2005, Alexandrovitch et al. 1996, Barševskis 2001).
Tab. 1. Latvijas, Baltkrievijas, Igaunijas un Lietuvas Chrysomelidae s. l. taksonomiskā struktūra:
NG – ģinšu skaits, NS – sugu skaits.
Dzimta Apakšdzimta
Latvijā
NG NS
Baltkrievijā
NG NS
Igaunijā
NG NS
Lietuvā
NG NS
Megalopodidae Zeugophorinae 1 5 1 5 1 3 1 4
Orsodacnidae Orsodacninae 1 1 1 1 1 1 1 1
Chrysomelidae Donaciinae 3 27 3 29 3 26 3 26
Criocerinae 4 10 4 11 4 7 4 9
Clytrinae 4 10 4 9 4 7 4 7
Cryptocephalinae 2 32 2 40 2 29 2 36
Lamprosomatinae 1 1 - - - - - -
Synetinae 1 1 1 1 1 1 - -
Eumolpinae 3 4 3 5 2 3 3 4
Chrysomelinae 13 56 14 55 11 49 14 50
Galerucinae 10 21 11 24 8 17 10 22
Alticinae 18 121 19 131 17 92 17 103
Hispinae - - 1 1 - - 1 1
Cassidinae 3 21 3 26 2 15 3 22
Bruchinae 4 12 5 12 1 4 4 9
Kopā 68 322 72 350 57 254 67 294
Sugu skaita ziņā Latvijas faunā visplašāk pārstāvētas apakšdzimtas Alticinae (ar 121 sugu),
Chrysomelinae (ar 56 sugām), Cryptocephalinae (ar 32 sugām) un Donaciinae (ar 27 sugām).
Ģintīm visbagātākās ir Alticinae (ar 18 ģintīm), Chrysomelinae (ar 13 ģintīm) un Galerucinae (ar
10 ģintīm) apakšdzimtas.
16

Sugu skaita ziņā Latvijā visbagātāk pārstāvētas ir ģintis Longitarsus (ar 34 sugām),
Cryptocephalus (ar 31 sugu) un Chrysolina (ar 21 sugu).
Pētījuma laikā pēc literatūras analīzes un kolekcijas materiālu apstrādes sastādīts Latvijas faunas
lapgraužu anotētais, sistemātiskais saraksts, kurā katrai sugai norādīti biežāk izmantojamie
sinonīmi, bibliogrāfiskās atsauces, barības augi, fenoloģiskie dati, areāls un horotips.
4.1.1. DZIMTA MEGALOPODIDAE LATREILLE, 1802
Latvijas faunā dzimta Megalopodidae pārstāvēta tikai ar vienu apakšdzimtu Zeugophorinae.
4.1.1.1. APAKŠDZIMTA ZEUGOPHORINAE BÖVING, CRAIGHEAD, 1931
No Zeugophorinae apakšdzimtas četrām zināmajām ģintīm Latvijā konstatēta tikai Zeugophora
Kunze, 1818 ar 5 sugām. Ziemeļeiropā un Austrumeiropā šīs apakšdzimtas sastāvs ir homogēns
un tikai nebūtiski atšķiras pēc sugu skaita. Latvijā suga Z. turneri Power, 1863 ir ļoti reta un
zināma tikai no 3 atradnēm, Z. frontalis Suffrian, 1840 un Z. scutellaris Suffrian, 1840 ir
zināmas ne vairāk kā no 6 atradnēm. Vaboles sastopamas uz Populus un retāk uz Salix.
4.1.2. DZIMTA ORSODACNIDAE THOMSON, 1859
Pasaules faunā dzimta Orsodacnidae pārstāvēta ar divām apakšdzimtām, no kurām Latvijā
konstatēta viena Orsodacninae.
4.1.2.1. APAKŠDZIMTA ORSODACNINAE THOMSON, 1859
Latvijā, tapāt kā visa Baltijā un Ziemeļeiropā, zināma tikai viena plaši izplatītā suga –
Orsodacne cerasi (Linnaeus, 1758).
4.1.3. DZIMTA CHRYSOMELIDAE LATREILLE, 1802
Atšķirībā no divām iepriekšējām dzimtām, Chrysomelidae ir viena no lielākajām sugu skaita ziņā
vaboļu dzimtām gan Latvijā, gan pasaulē. Vietējā faunā konstatētas 12 apakšdzimtas ar 316
sugām. Lietuvā un Baltkrievijā reģistrēta vēl apakšdzimtas Hispinae suga Hispa atra Linnaeus,
1767, kura nav zināma Latvijā, bet šīs sugas atrašanos vietējā faunā var prognozēt.
17

4.1.3.1. APAKŠDZIMTA DONACIINAE KIRBY, 1837
Pasaules faunā apakšdzimta Donaciinae pārstāvēta ar 6 ģintīm un ap 150 sugām, kuru lielākā
daudzveidība ir ziemeļu puslodē. Latvijā zināmas 27 sugas no 3 ģintīm – Macroplea (2 sugas),
Donacia (20 sugas) un Plateumaris (5 sugas). Kaimiņvalstīs konstatēto sugu skaits šajā
apakšdzimtā ir nedaudz atšķirīgs: Baltkrievijā – 29 sugas un 3 ģintis, Lietuvā – 26 un 3, Igaunijā
– 26 un 3. Šīs apakšdzimtas vaboles barojas uz ūdens, pieūdens vai purva augiem, dažu sugu
imago sastopami arī uz ūdenī nogrimušajām augu daļām.
Pēc kolekcijas materiāla apstrādes un literatūras analīzes var secināt, ka Macroplea mutica
(Fabricius, 1792), Donacia fennica Paykull, 1800, D. brevitarsis Thomson, 1884 un Plateumaris
braccata (Scopoli, 1772) ir ļoti retas sugas Latvijā (zināmas ne vairāk kā no 4 atradnēm).
Savukārt šīs apakšdzimtas biežāk sastopamās sugas ir Donacia crassipes Fabricius, 1775, D.
dentata Hoppe, 1795, D. semicuprea Panzer, 1796, D. aquatica (Linnaeus, 1758) un D. clavipes
(Fabricius, 1793).
Ar faunistiskiem datiem pierādīta sistemātiski tuvo sugu Plateumaris discolor (Panzer, 1795) un
P. sericea (Linnaeus, 1761) atrašanās Latvijā.
4.1.3.2. APAKŠDZIMTA CRIOCERINAE LATREILLE, 1807
No pasaules faunā zināmajām Criocerinae 20 ģintīm, Latvijā konstatētas 4, pie kurām pieder 10
sugas – Crioceris (2 sugas), Lilioceris (2 sugas), Lema (1 suga) un Oulema (5 sugas).
Kaimiņvalstīs reģistrēto sugu skaits šajā apakšdzimtā ir nedaudz atšķirīgs: Baltkrievijā – 11
sugas un 4 ģintis, Lietuvā – 9 un 4, Igaunijā – 7 un 4.
Pētījuma laikā Oulema septentrionis (Weise, 1880) norādīta Latvijas faunai pirmoreiz.
Šīs apakšdzimtas sugām ievākti plaši faunistiski dati. Sugai Oulema duftschmidi (Redtenbacher,
1874) faunistiski dati no Latvijas publicēti pirmo reizi.
Suga Crioceris asparagi (Linnaeus, 1758) zināma no vienas atradnes Daugavpilī (Barševskis
1993). Šīs apakšdzimtas biežāk sastopamās sugas ir Crioceris duodecimpunctata (Linnaeus,
1758), Lilioceris lilii (Scopoli, 1763), L. merdigera (Linnaeus, 1758), Lema cyanella (Linnaeus,
1758), Oulema gallaeciana (Heyden, 1870) un O. melanopus (Linnaeus, 1758).
18

4.1.3.3. APAKŠDZIMTA CLYTRINAE KIRBY, 1837
Pasaules faunā Clytrinae pārstāvēta ar apmēram 60 ģintīm. Latvijā konstatētas 10 sugas un 4
ģintis – Labidostomis (4 sugas), Clytra (2 sugas), Smaragdina (3 sugas) un Coptocephala (1
suga). Kaimiņvalstīs reģistrēto sugu skaits šajā apakšdzimtā ir nedaudz atšķirīgs: Baltkrievijā – 9
sugas un 4 ģintis, Lietuvā – 7 un 4, Igaunijā – 7 un 4.
Pētījuma laikā Labidostomis lucida axillaris (Lacordaire, 1848) balstoties uz kolekcijas materiāla
pārbaudi un sugas areāla analīzi tika izsvītrota no Latvijas lapgraužu saraksta.
Smaragdina affinis (Illiger, 1794) zināma tikai no veciem bibliogrāfiskiem avotiem (Precht
1818; Seidlitz 1872-1875, 1887-1891; Rathlef 1905).
Šīs apakšdzimtas 3 sugas ir ļoti retas (zināmas ne vairāk kā no 4 atradnēm): Labidostomis
humeralis (Schneider, 1792), L. lepidus Lefèvre, 1872 un Clytra laeviuscula (Ratzeburg, 1837).
Latvijas faunā Labidostomis longimana (Linnaeus, 1761) un Clytra quadripunctata (Linnaeus,
1758) ir biežāk sastopamās šīs apakšdzimtas sugas.
4.1.3.4. APAKŠDZIMTA CRYPTOCEPHALINAE GYLLENHAL, 1813
Cryptocephalinae ir viena no plašāk pārstāvētajām sugu skaita ziņā lapgraužu apakšdzimtām
Latvijas faunā, pie kuras pieder 32 sugas no 2 ģintīm – Pachybrachis (1 suga) un
Cryptocephalus (31 suga). Kaimiņvalstīs konstatēto sugu skaits šajā apakšdzimtā ir atšķirīgs:
Baltkrievijā – 40 suga un 2 ģintis, Lietuvā – 36 un 2, Igaunijā – 29 un 2.
Cryptocephalus solivagus Leonardi & Sassi, 2001 un C. quadripustulatus Gyllenhal, 1813
konstatētas Latvijas faunā pirmoreiz un zināmas no 2 un 5 atradnēm atbilstoši.
Ģints Cryptocephalus sešas sugas, C. signatifrons Suffrian, 1847, C. chrysopus (Gmelin, 1788),
C. elegantulus Gravenhorst, 1807, C. pygmaeus Fabricius, 1792, C. populi Suffrian, 1848 un C.
rufipes (Goeze, 1777), balstoties uz kolekcijas materiāla pārbaudi un sugu areālu analīzi tika
izsvītrotas no Latvijas lapgraužu saraksta.
Cryptocephalus cordiger (Linnaeus, 1758), C. distinguendus Schneider, 1792, C. bipunctatus
(Linnaeus, 1758), C. nitidulus Fabricius, 1787, C. parvulus Müller, 1776, C. vittatus Fabricius,
1775, C. pini (Linnaeus, 1758), C. punctiger Paykull, 1799, C. pallifrons Gyllenhal, 1813, C.
frontalis Marsham, 1802 un C. querceti Suffrian, 1848 ir ļoti retas sugas vietējā faunā (zināmas
ne vairāk kā no 4 atradnēm). Šīs apakšdzimtas biežāk sastopamās sugas Latvijā ir
19

Cryptocephalus octopunctatus (Scopoli, 1763), C. aureolus Suffrian, 1847, C. sericeus
(Linnaeus, 1758), C. moraei (Linnaeus, 1758), C. ocellatus Drapiez, 1819 un C. fulvus Goeze,
1777.
Pierādīta sugu Cryptocephalus hypochoeridis (Linnaeus, 1758) un C. solivagus Leonardi &
Sassi, 2001 simpatriskā sastopamība. Tās ir dvīņsugas, kuras atšķiras tikai pēc endofallusa
sklerītu formas.
4.1.3.5 APAKŠDZIMTA LAMPROSOMATINAE LACORDAIRE, 1849
Latvijas faunā apakšdzimta Lamprosomatinae pārstāvēta ar vienu sugu Oomorphus concolor
(Sturm, 1807). Vietējai faunai šo sugu norādīja H. Lindbergs no Kokneses (Lindgerg 1932).
Atkārtoti suga netika konstatēta. Tā ir Centrāleiropas lapgraužu suga, kuras atrašanās Latvijas
faunā pierādīšanai ir nepieciešamas jaunas atradnes. Kā barības augi šai sugai minēti Hedera
(Araliaceae) un Aegopodium podagraria (Umbelliferae) (Bienkowski 2004, Koch 1992), kā arī
Sium (Umbelliferae) (A. Warchałowski pers. comm.).
4.1.3.6. APAKŠDZIMTA SYNETINAE EDWARDS, 1953
Pasaules faunā apakšdzimta Synetinae pārstāvēta ar vienu ģinti un četrām sugām. Latvijā
konstatēta viena boreālā suga – Syneta betulae (Fabricius, 1792). Tā ir ļoti reta suga, kura
zināma no vienas atradnes Alūksnes rajonā (Telnov, Kalniņš 2003).
4.1.3.7. APAKŠDZIMTA EUMOLPINAE HOPE, 1840
Eumolpinae pārstāvēta ar vairāk nekā 300 ģintīm, kuras sastopamas galvenokārt tropos un
subtropos. Ziemeļeiropā un Baltijā šī lapgraužu apakšdzimta ir nabadzīga ģinšu un sugu skaita
ziņā. Latvijas faunā zināmas 4 sugas no 3 ģintīm – Eumolpus (1 suga), Pachnephorus (2 sugas)
un Bromius (1 suga). Kaimiņvalstīs reģistrēto sugu skaits šajā apakšdzimtā ir atšķirīgs:
Baltkrievijā – 5 suga un 3 ģintis, Lietuvā – 4 un 3, Igaunijā – 3 un 2.
No četrām sugām tikai Bromius obscurus (Linnaeus, 1758) ir bieži sastopama visā Latvijas
teritorijā.
4.1.3.8. APAKŠDZIMTA CHRYSOMELINAE LATREILLE, 1802
Chrysomelinae ir viena no plašāk pārstāvētām lapgraužu apakšdzimtām Latvijas faunā, pie kuras
pieder 56 sugas, apvienotas 13 ģintīs – Leptinotarsa (ar 1 sugu), Chrysolina (ar 21 sugu),
20

Colaphus (ar 1 sugu), Gastrophysa (ar 2 sugām), Phaedon (ar 3 sugām), Hydrothassa (ar 3
sugām), Prasocuris (ar 2 sugām), Plagiodera (ar 1 sugu), Chrysomela (ar 7 sugām), Linaeidea
(ar 1 sugu), Gonioctena (ar 7 sugām), Phratora (ar 6 sugām) un Timarcha (ar 1 sugu).
Kaimiņvalstīs konstatēto sugu un ģinšu skaits šajā apakšdzimtā ir atšķirīgs: Baltkrievijā – 55
sugas un 14 ģintis, Lietuvā – 50 un 14, Igaunijā – 49 un 11.
Pētījumā laikā Chrysolina coerulans (Scriba, 1791) norādīta Latvijas faunai pirmoreiz un ir
zināma no divām atradnēm: Silenes Dabas Parkā un Rīgā.
Pēc literatūras analīzes Chysolina aurichalcea (Gebler, 1825) tika iekļauta Latvijas lapgraužu
sarakstā. Šo sugu norādīja V. Pūtele (1984) no Slīteres Nacionālā Parka, bet iepriekš publicētājos
Latvijas vaboļu katalogos (Telnov et al. 1997, Telnov 2004) netika minēta.
Pierādīta sugu Chrysolina oricalcia (Müller, 1776) un Ch. americana (Linnaeus, 1758)
sastopamība Latvijas faunā, kuru apšaubīja pasaulē vadošie lapgraužu speciālisti (Lopatin,
Nesterova 2005). Vietējā faunā šīs divas sugas ir ļoti retas, un katra ir zināma tikai no vienas
atradnes.
Piecas sugas, Chrysolina rufa (Duftschmid, 1825), Ch. fuliginosa (Olivier, 1807), Ch.
quadrigemina (Suffrian, 1851), Entomoscelis adonidis (Pallas, 1771) un Timarcha tenebricosa
(Fabricius, 1775), balstoties uz kolekcijas materiāla pārbaudi un sugu areālu analīzi tika
izsvītrotas no Latvija lapgraužu saraksta.
Timarcha goettingensis (Linnaeus, 1758) nav konstatēta Latvijā vairāk kā 100 gadus. Šī suga
norādīta no Rīgas dienvidaustrumu apkārtnes (Heyden 1903). Sugas atrašanās vietējā faunā
pierādīšanai ir nepieciešamas jaunas atradnes.
Konstatēts introducētās sugas Zygogramma suturalis (F.) viens īpatnis, kas tika ievākts Rēzeknes
rajonā kastē ar ievestajām plūmēm.
Ievērojami paplašināti faunistiski dati par šīs apakšdzimtas sugām, kas ļauj reāli novērtēt tās
sastopamību un izplatību Latvijā. Dažas sugas ir ļoti retas (zināmas ne vairāk kā no 4 atradnēm):
Chrysolina haemoptera (Linnaeus, 1758), Ch. kuesteri (Helliesen, 1912), Ch. hyperici (Forster,
1771), Ch. carnifex (Fabricius, 1792), Ch. marginata (Linnaeus, 1758), Ch. limbata (Fabricius,
1775), Colaphus sophiae (Schaller, 1783), Phaedon laevigatus (Duftschmid, 1825), Hydrothassa
hannoveriana (Fabricius, 1775), Gonioctena flavicornis (Suffrian, 1851), Phratora polaris
21

(Schneider, 1886). Daudzas sugas no ģintīm Leptinotarsa, Chrysolina, Gastrophysa, Phaedon,
Plagiodera, Chrysomela, Linaeidea, Gonioctena un Phratora ir bieži sastopamas un plaši
izplatītas Latvijā.
Pierādīts, ka Gonioctena quinquepunctata (Fabricius, 1787) un G. intermedia (Helliesen, 1913)
simpatriski sastopamas Latvijas teritorijā, tāpēc tās ir divas atseviškas sugas, nevis pasugas kā
norāda daži autori (Bieńkowski 1999, 2004; Lopatin, Nesterova 2005).
4.1.3.9. APAKŠDZIMTA GALERUCINAE LATREILLE, 1802
Pasaules faunā zināmas ap 5800 Galerucinae sugas. Latvijā tā ir viena no ģintīm bagātākajām
lapgraužu apakšdzimtām un pārstāvēta ar 10 ģintīm un 21 sugu – Galerucella (6 sugas),
Pyrrhalta (1 suga), Xanthogaleruca (1 suga), Lochmaea (3 sugas), Galeruca (4 sugas),
Sermylassa (1 suga), Agelastica (1 suga), Phyllobrotica (1 suga), Calomicrus (1 suga) un
Luperus (2 sugas). Kaimiņvalstīs konstatēto sugu un ģinšu skaits šajā apakšdzimtā ir atšķirīgs:
Baltkrievijā – 24 sugas un 11 ģintis, Lietuvā – 22 un 10, Igaunijā – 17 un 8.
Divas sugas, Galeruca dahlii (Joannis, 1865) un Luperus luperus (Sulzer, 1776), tika izsvītrotas
no Latvijas lapgraužu saraksta.
Pētījuma laikā ievākti un apkopoti plaši faunistiski dati par Galerucinae sugām. Galeruca
interrupta (Illiger, 1802), G. laticollis Sahlberg, 1838, Sermylassa halensis (Linnaeus, 1767) un
Calomicrus pinicola (Duftschmid, 1825) ir ļoti retas sugas Latvijas faunā (zināmas ne vairāk kā
no 4 atradnēm). Šīs apakšdzimtas biežāk sastopamās sugas ir Galerucella nymphaeae (Linnaeus,
1758), G. lineola (Fabricius, 1781), G. tenella (Linnaeus, 1760), Lochmaea caprea (Linnaeus,
1758), Galeruca tanaceti (Linnaeus, 1758) un Agelastica alni (Linnaeus, 1758).
Sugas Xanthogaleruca luteola (Müller, 1766) un Lochmaea crataegi (Forster, 1771) no dažām
literatūrā minētām atradnēm bija kļūdaini noteiktas (Pūtele 1974, Barševskis 1993). Šo sugu
atrašanās vietējā faunā pierādīšanai nepieciešamas jaunas atradnes.
4.1.3.10. APAKŠDZIMTA ALTICINAE NEWMAN, 1834
Alticinae ir visplašāk pārstāvētā lapgraužu apakšdzimta Latvijas faunā, pie kuras pieder 121 suga
no 18 ģintīm – Phyllotreta (13 sugas), Aphthona (10 sugas), Longitarsus (34 sugas), Altica (12
sugas), Hermaeophaga (1 suga), Batophila (1 suga), Lythraria (1 suga), Neocrepidodera (5
sugas), Derocrepis (1 suga), Hippuriphilla (1 suga), Crepidodera (5 sugas), Epitrix (1 suga),
22

Mantura (3 sugas), Chaetocnema (13 sugas), Dibolia (4 sugas), Sphaeroderma (2 sugas),
Argopus (2 sugas) un Psylliodes (12 sugas). Kaimiņvalstīs konstatēto sugu un ģinšu skaits šajā
apakšdzimtā ir atšķirīgs: Baltkrievijā – 131 sugas un 19 ģintis, Lietuvā – 103 un 17, Igaunijā –
92 un 17.
Sešas sugas, Phyllotreta dilatata Thomson, 1866, Aphthona atrocaerulea (Stephens, 1831),
Longitarsus kutscherai (Rye, 1872), L. lewisii (Baly, 1874), Hermaeophaga mercurialis
(Fabricius, 1792) un Argopus nigritarsis (Gebler, 1823), tika norādītas Latvijas faunai pirmoreiz.
Pēc literatūras analīzes Longitarsus noricus Leonardi, 1976 tika iekļauta Latvijas lapgraužu sugu
sarakstā, jo iepriekš publicētajos Latvijas vaboļu katalogos (Telnov et al. 1997, Telnov 2004) šī
suga netika norādīta.
Pētījuma laikā, pamatojoties uz kolekciju materiāla sugu noteikšanas pārbaudi un sugu areālu
analīzi, Aphthona cyparissiae (Koch, 1803), Longitarsus helvolus Kutschera, 1863, L. nanus
(Foudras, 1860), L. monticola Kutschera, 1863, L. longipennis Kutschera, 1863, L. scutellaris
(Mulsant et Rey, 1874), L. quadriguttatus (Pontoppidan, 1765), L. minusculus (Foudras, 1860),
L. echii (Koch, 1803), L. obliteratus (Rosenhauer, 1847), L. fuscoaeneus Redtenbacher, 1849,
Altica ampelophaga Guérin-Méneville, 1858, Batophila fallax Weise, 1888, Ochrosis ventralis
(Illiger, 1807), Crepidodera lamina (Bedel, 1901), Chaetocnema compressa (Letzner, 1847),
Dibolia timida (Illiger, 1807), Psylliodes cupreata (Duftschmid, 1825) un P. reitteri Weise, 1888
tika izsvītrotas no Latvijas lapgraužu saraksta.
Šīs apakšdzimtas sugām ievākti plaši faunistiski dati, kas kopumā ar literatūras datiem ļauj
spriest par spradžu sugu izplatību un sastopamību Latvijā. Sugai Chaetocnema picipes Stephens,
1831 un Aphthona violacea (Koch, 1803) faunistiski dati no Latvijas publicēti pirmo reizi.
Phyllotreta dilatata Thomson, 1866, Aphthona abdominalis (Duftschmid, 1825), A. pallida
(Bach, 1856), A. atrocaerulea (Stephens, 1831), A. erichsoni (Zetterstedt, 1838), Hermaeophaga
mercurialis (Fabricius, 1792), dažas Longitarsus sugas, Neocrepidosera nigritula (Gyllenhal,
1813), Chaetocnema obesa (Boieldieu, 1859), Ch. aerosa (Letzner, 1846), Ch. confusa
(Boheman, 1851), Ch. arida Foudras, 1860, Ch. subcoerulea (Kutschera, 1864), visas Dibolia
sugas, Argopus nigritarsis (Gebler, 1823), Psylliodes luteola (O. F. Müller, 1776), P. picina
(Marsham, 1802), P. attenuata (Koch, 1803), P. chrysocephala (Linnaeus, 1758), P. cuprea
(Koch, 1803) un P. hyoscyami (Linnaeus, 1758) vietējā faunā ir ļoti retas (zināmas ne vairāk kā
no 4 atradnēm).
23

No Alticinae apakšdzimtas Latvijas faunā biežāk sastopamas ir Phyllotreta vittula
(Redtenbacher, 1849), Ph. nemorum (Linnaeus, 1758), Ph. undulata Kutschera, 1860, Ph.
striolata (Fabricius, 1803), Ph. atra (Fabricius, 1775), Longitarsus luridus (Scopoli, 1763),
Altica oleracea (Linnaeus, 1758), Neocrepidodera ferruginea (Scopoli, 1763), Crepidodera
fulvicornis (Fabricius, 1792), C. aurata (Marsham, 1802), Chaetocnema concinna (Marsham,
1802) un Psylliodes cucullata (Illiger, 1807).
Sugu Argopus ahrensii (Germar, 1817) un Sphaeroderma rubidum (Graëlls, 1858) daudzas
iepriekš literatūrā norādītās atradnes vai eksemplāri kolekcijas materiālos bija kļūdaini noteikti.
Nepieciešamas šo sugu jaunas atradnes, lai pierādītu to atrašanos vietējā faunā.
4.1.3.11. APAKŠDZIMTA CASSIDINAE STEPHENS, 1831
Pasaules faunā Cassidinae pārstāvēta ar vairāk nekā 2760 sugām. Latvijā zināma 21 suga no 3
ģintīm – Pilemostoma (1 suga), Hypocassida (1 suga) un Cassida (19 sugas). Kaimiņvalstīs
konstatēto sugu un ģinšu skaits šajā apakšdzimtā ir nedaudz atšķirīgs: Baltkrievijā – 26 sugas un
3 ģintis, Lietuvā – 22 un 3, Igaunijā – 15 un 2.
Divas vairogvaboļu sugas, Cassida atrata Fabricius, 1787 un C. subreticulata Suffrian, 1844,
tika izsvītrotas no Latvijas lapgraužu saraksta.
Pētījuma laikā ievākti un apkopoti plaši faunistiski dati par Cassidinae sugām. Pilemostoma
fastuosa (Schaller, 1783), Cassida lineola Creutzer, 1799 un C. seladonia Gyllenhal, 1827 ir ļoti
retas sugas (zināmas ne vairāk kā no 4 atradnēm). Kā biežāk sastopamās vairogvaboļu sugas
Latvijā var norādīt Cassida viridis Linnaeus, 1758, C. nebulosa Linnaeus, 1758, C. vibex
Linnaeus, 1767, C. denticollis Suffrian, 1844 un C. vittata Villers, 1789.
4.1.3.12. APAKŠDZIMTA BRUCHINAE LATREILLE, 1802
Pasaules faunā zināmas 58 Bruchinae ģintis. Latvijā sēklgraužu apakšdzimta pārstāvēta ar 4
ģintīm un 12 sugām – Bruchus (6 sugas), Acanthoscelides (1 suga), Bruchidius (3 sugas) un
Spermophagus (2 sugas). Kaimiņvalstīs konstatēto sugu un ģinšu skaits šajā apakšdzimtā ir
atšķirīgs: Baltkrievijā – 12 sugas un 5 ģintis, Lietuvā – 9 un 4, Igaunijā – 4 un 1.
24

Pētījuma laikā Bruchidius villosus (Fabricius, 1792) un Spermophagus calystegiae (Lukjanovitsh
& Ter-Minassian, 1957) konstatētas Latvijas faunā pirmoreiz. Katrai sugai zināma tikai viena
atradne.
Pēc literatūras analīzes Bruchidius unicolor (Olivier, 1795) tika iekļauta Latvijas vaboļu
sarakstā, jo iepriekš publicētajos Latvijas vaboļu katalogos (Telnov et al. 1997, Telnov 2004) šī
suga netika norādīta.
Bruchus loti Paykull, 1800 un B. atomarius (Linnaeus, 1761) ir biežāk sastopamās sēklgraužu
sugas Latvijas faunā. Visas Bruchidius un Spermophagus sugas, Bruchus laticollis Boheman,
1833 un B. pisorum (Linnaeus, 1758) ir ļoti retas (zināmas ne vairāk kā no 4 atradnēm).
Konstatēts, ka Acanthoscelides obtectus (Say, 1831) var bojāt arī zirņu sēklas, kas agrāk tika
apšaubīts (Lukjanovitsh, Ter-Minassian 1957).
4.2. LATVIJAS LAPGRAUŽU BIOĢEOGRĀFIJA
Pētījumā pirmo reizi tika analizēta Latvijas Chrysomelidae s. l. bioģeogrāfija un noteikts
horotipu diapazons. Latvijas lapgraužu fauna pārstāvēta ar 17 horotipiem: Kosmopolīti
(Cosmopolitan) – 2 sugas jeb 0.62%, Holarktikas-Orientāls (Holarctic-Oriental) – 1 jeb 0.31%,
Palearktikas-Orientāls (Palaearctic-Oriental) – 2 jeb 0.62%, Holarktikas (Holarctic) – 13 jeb
4.04%, Palearktikas (Palaearctic) – 30 jeb 9.32%, Eiro-Āzijas (Asiatic-European) – 70 jeb
21.74%, Rietumpalearktikas (West-Palaearctic) – 6 jeb 1.86%, Eiro-Sibīrijas (Sibero-European)
– 81 jeb 25.16%, Centrālāzijas-Eiropas-Vidusjūras (Centralasiatic-Europeo-Mediterranean) – 23
jeb 7.14%, Eiropas-Centrālāzijas (Centralasiatic-European) – 19 jeb 5.9%, Turāno-Eiropas-
Vidusjūras (Turano-Europeo-Mediterranean) – 4 sugas 1.24%, Turāno-Eiropas (Turano-
European) – 12 sugas jeb 3.73%, Eiropas-Vidusjūras (Europeo-Mediterranean) – 9 sugas jeb
2.79%, Eiropas (European) – 32 jeb 9.94%, Centrāleiropas (Centraleuropean) – 14 sugas jeb
4.35%, Ziemeļeiropas (North-European) – 2 sugas jeb 0.62%, Austrumeiropas (East-European) –
1 suga jeb 0.31%. Vienai sugai horotips nav skaidrs.
Analizējot iegūtos rezultātus, var redzēt, ka Latvijas faunā skaitliski visbagātāk pārstāvētas Eiro-
Sibīrijas sugas (81) un Eiro-Āzijas sugas (70). Līdzīgi dati iegūti arī kaimiņvalstu lapgraužu
faunām: Baltkrievijas faunā – 82 Eiro-Sibīrijas sugas un 73 Eiro-Āzijas sugas, Igaunijas faunā –
77 un 59, Lietuvas faunā – 77 un 66 atbilstoši. Latvijas Chrysomelidae s. l. faunas
bioģeogrāfiskā struktūra un salīdzinājums ar kaimiņvalstīm parādīts 2. tabulā.
25

Tab. 2. Chrysomelidae s. l. faunas bioģeogrāfiskā analīze Latvijā un kaimiņvalstīs.
Horotips
Latvijā
Sugu skaits
Lietuvā Igaunijā Baltkrievijā
Kosmopolīti 2 2 1 3
Holarktikas-Orientāls 1 1 1 1
Palearktikas-Orientāls 2 1 1 2
Holarktikas 13 13 13 13
Palearktikas 30 29 27 30
Eiro-Āzijas 70 66 59 73
Eiro-Sibīrijas 81 77 77 82
Rietumpalearktikas 6 4 4 4
Centrālāzijas-Eiropas-Vidusjūras 23 21 17 24
Eiropas-Centrālāzijas 19 20 10 22
Turāno-Eiropas-Vidusjūras 4 4 3 4
Turāno-Eiropas 12 9 9 21
Turānas - - - 1
Eiropas-Vidusjūras 9 9 4 13
Eiropas 32 26 22 26
Centrāleiropas 14 9 4 20
Ziemeļeiropas 2 2 2 2
Austrumeiropas 1 - - 3
Rietumeiropas - - - 1
Dienvideiropas - - - 3
Horotips nav skaidrs 1 1 - 2
Kopā 322 294 254 350
No bioģeogrāfiskā viedokļa Latvijā plašāk pārstāvētās lapgraužu ģintis ir Chrysolina (ar 11
horotipiem), Longitarsus (ar 10 horotipiem) un Cryptocephalus (ar 7 horotipiem).
Atšķirībā no Latvijas, kā arī Austrumbaltijas kopējās lapgraužu faunas, Baltkrievijai norādītas
sugas ar Turānas (Turanian), Rietumeiropas (West-European) un Dienvideiropas (South-
European) horotipiem.
Sugām Cryptocephalus solivagus Leonardi & Sassi, 2001, C. hypochoeridis (Linnaeus, 1758),
Chrysolina oricalcia (Müller, 1776), Ch. americana (Linnaeus, 1758), Colaphus sophiae
(Schaller, 1783), Longitarsus noricus Leonardi, 1976, Argopus ahrensi (Germar, 1817), Cassida
lineola Creutzer, 1799 un Bruchidius villosus (Fabricius, 1792), balstoties uz to konstatēšanu
vietējā faunā, tika precizētas areālu robežas.
46 sugām (14.29 % no kopējā konstatētā sugu skaita) caur Latvijas teritoriju iet areālu robežas.
Lielākajam sugu skaitam tā ir areāla ziemeļu robeža.
26

4.3. LAPGRAUŽU MORFOLOĢISKO PAZĪMJU UN ĢENITĀLIJU STRUKTŪRAS
ANALĪZE
Pētījuma gaitā tika izanalizētas un salīdzinoši novērtētas lapgraužu sugu morfoloģiskās pazīmes
un ģenitāliju uzbūve, un to izmantošana sugu noteikšanā. Īpaša uzmanība tika pievērsta
sistemātiski tuvām un grūti identificējamām sugām, kā arī sugām ar mainīgām ārējām pazīmēm.
Dažām lapgraužu sugām no ģintīm Oulema, Cryptocehalus, Chrysomela, Gonioctena un Cassida
tika izpētīti nepiepūsti un pilnīgi piepūsti edeagusu iekšējie maisi jeb endofallusi un salīdzinoši
izanalizētas to struktūras (flagellumi, sklerīti, izagumi un to izvietojums). Lapgraužu izpētē,
atšķirībā no citām vaboļu dzimtām (Carabidae, Cerambycidae, Curculionidae), pilnīgi piepūsti
endofallusi līdz šim praktiski netika izmantoti. Mūsu pētījumā šī metode pirmoreiz tika pielietota
lapgraužu sugu noteikšanā.
Pirmo reizi analizējot sugu Oulema erichsonii (Suffrian, 1841) un O. septentrionis (Weise, 1880)
pilnīgi piepūstus endofallusus, pierādīts, ka šīm sugām eksistē atšķirības flagellumu formā. Sugai
O. erichsonii (Suffrian, 1841) flagellums ir S-veidīgs ar trulu un viegli paplašinātu apeksu, bet
sugai O. septentrionis (Weise, 1880) flagellums ir C-veidīgs ar asu galu. Sugām arī parādītas
atšķirības edeagusu formā. Konstatētās pazīmes atvieglos šo sugu precīzu noteikšanu, jo līdz šim
kolekciju materiālos tās bieži tika jauktas un kļūdaini noteiktas.
Pirmoreiz izpētīta un parādīta sugu Gonioctena quinquepunctata (Fabricius, 1787) un G.
intermedia (Helliesen, 1913) flagellumu apikalās daļas formas mainība.
Grūti identificējamām Cassida denticollis Suffrian, 1844, C. sanguinolenta Müller, 1776 un C.
prasina Illiger, 1798 pirmoreiz tika izpētīti un salīdzinoši izanalizēti pilnīgi piepūsti endofallusi,
kā arī salīdzināti ar citām vairogvaboļu sugām (C. viridis Linnaeus, 1758 un C. vibex Linnaeus,
1767). Parādīta šo sugu būtiskā atšķirība pilnīgi piepūsto iekšējo maisu uzbūvē (flagellumu
formā, bazālo un laterālo sklerītu un izaugumu formā un telpiskā izvietojumā), kuru var izmantot
šo sugu precīzai noteikšanai, jo tās bieži tiek jauktas.
Ģints Phratora visām Latvijas faunas sugām tika veikta tēviņu edeagusu un mātīšu vaģinālo
sternītu un vaģinālo paļpu detalizēta izpēte un salīdzinoši novērtētas morfoloģiskās pazīmes un
to izmantošana sugu identifikācijā.
27

Detalizēti izpētītas un salīdzinoši novērtētas ārējās un ģenitāliju pazīmes tuvām sugām
Lochmaea caprea (Linnaeus, 1758) un L. suturalis (Thomson, 1866). Bieńkowski (2004) pievērš
uzmanību tam, ka šīs sugas precīzi atšķiras tikai pēc edeagusa formas. Pētījuma laikā pierādīts,
ka šo sugu precīzai noteikšanai var izmantot ne tikai edeagusu formu, bet arī ārējo morfoloģisko
pazīmi – pieres valnīšu formu un to mikroskulptūru: L. caprea (Linnaeus, 1758) pieres valnīši ir
matēti, aizmugurējā pusē ieplacināti un vāji norobežoti, bet L. suturalis (Thomson, 1866) pieres
valnīši ir ļoti spīdīgi, stipri izliekti un aizmugurē labi norobežoti ar pieres rieviņām. Savukārt
ķermeņa krāsa šīm sugām ir mainīga, kā arī segspārnu un priekškrūšu vairogu zīmējumi bieži ir
līdzīgi, un to nevar izmantot kā stabilu identificējošu pazīmi.
Visām Latvijas faunas spradžu apakšdzimtas Alticinae pieejamām sugām (īpaša uzmanība
pievērsta ģinšu Altica, Longitarsus, Aphthona un Psylliodes sugām) tika izpētītas tēviņu
(edeagusi) un mātīšu ģenitālijas (spermatekas, stili un vēdera spikulas). Dažām sistemātiski
tuvām un grūti identificējamām sugām norādītas būtiskas pazīmes noteikšanai.
Daudzām lapgraužu sugām spēcīgi variē ķermeņa krāsa, kas detalizēti izpētīta apakšdzimtu
Donaciinae, Cryptocephalinae, Chrysomelinae, Galerucinae un Alticinae daudziem pārstāvjiem
un salīdzināta ar kolekcijas materiāliem no citiem reģioniem.
Izmantojot iegūtos rezultātus par morfoloģisko pazīmju un ģenitāliju struktūru pētījumiem,
pirmoreiz sastādīts Latvijas faunas lapgraužu sugu noteicējs.
Pētījuma laikā, analizējot sugu morfoloģiskās un ģenitāliju pazīmes īpatņiem no citiem
reģioniem, aprakstīta zinātnei jauna suga – Acolastus klimenkoi Romantsov et Bukejs, 2009 no
Irānas, bet dažas lapgraužu sugas pirmoreiz norādītas citu reģionu faunai: Cryptocephalus
solivagus Leonardi & Sassi, 2001 – Lietuvai; Oulema duftschmidi (Redtenbacher, 1874),
Cryptocephalus quadripustulatus Gyllenhal, 1813, Gonioctena intermedia (Helliesen, 1913),
Phyllotreta dilatata Thomson, 1866, Chaetocnema procerula (Rosenhauer, 1856), Cassida
panzeri Weise, 1907 – Kaļiņingradas apgabalam.
28

5. SECINĀJUMI
1. Pētījuma rezultātā pēc literatūras analīzes un kolekciju materiāla apstrādes tika sastādīts
Latvijas faunas Chrysomelidae s. l. sistemātiskais, anotētais katalogs, kurā iekļauta 322
sugas, kas pieder 68 ģintīm, 14 apakšdzimtām un 3 dzimtām (Megalopodidae,
Orsodacnidae un Chrysomelidae). 12 sugas norādītas vietējai faunai pirmo reizi, bet 35
iepriekš literatūrā norādītās sugas tika izsvītrotas no Latvijas faunas lapgraužu sugu
saraksta. Pašreizējais zināmais lapgraužu sugu skaits Latvijā ir lielākais Austrumbaltijā
un liecina par to, ka vietējās faunas lapgrauži ir vispilnīgāk izpētīti.
2. Pētījuma gaitā tika ievākti un apkopoti plaši faunistiski dati, kas ievērojami paplašināja
priekšstatu par vietējās faunas lapgraužu sugu daudzveidību, sastopamību un izplatību,
un kurus varēs izmantot mežsaimniecībā un lauksaimniecībā, prognozējot atsevišķu
kaitēkļu iespējamo savairošanos.
3. Darba gaitā vietējās faunas sugām tika izanalizētas un salīdzinoši novērtētas
morfoloģiskās un ģenitāliju pazīmes un, balstoties uz iegūtajiem rezultātiem, pirmoreiz
tika sastādīts Latvijas faunas lapgraužu sugu noteicējs.
4. Pirmo reizi lapgraužu sugu noteikšanai tika pielietota metode – pilnīgi piepūsto
endofallusu salīdzināšana. Dažām sugām no ģintīm Oulema, Cryptocehalus, Chrysomela,
Gonioctena un Cassida pirmo reizi tika izpētīta pilnīgi piepūsto endofallusu uzbūve
(flagellumi, sklerīti, izaugumi un to izvietojums) un novērtēta iespēja tos izmantot sugu
identifikācijā.
5. Sugām Oulema erichsonii (Suffrian, 1841) un O. septentrionis (Weise, 1880) izpētīti
pilnīgi piepūstie endofallusi un konstatēts, ka šīm sugām eksistē atšķirības flagellumu
formā. Šīm sugām parādītas arī atšķirības edeagusu formā. Konstatētās pazīmes atvieglos
šo sugu precīzu noteikšanu, jo līdz šim kolekciju materiālos tās bieži tika jauktas un
kļūdaini noteiktas.
6. Pirmoreiz izpētīta un parādīta sugu Gonioctena quinquepunctata (Fabricius, 1787) un G.
intermedia (Helliesen, 1913) flagellumu apikalās daļas formas mainība. Pierādīts, ka tās
ir divas atsevišķas sugas, nevis pasugas, jo tās sastopamas simpatriski.
29

7. Grūti identificējamām Cassida denticollis Suffrian, 1844, C. sanguinolenta Müller, 1776
un C. prasina Illiger, 1798 pirmoreiz tika izpētīti un salīdzinoši izanalizēti pilnīgi
piepūstie endofallusi, un parādīta būtiskā atšķirība to uzbūvē. Iegūtos rezultātus var
izmantot šo sugu precīzai noteikšanai, jo tās bieži tiek jauktas.
8. Izmantojot mūsdienīgas mikroskopijas metodes, pierādīts, ka sugu Lochmaea caprea
(Linnaeus, 1758) un L. suturalis (Thomson, 1866) precīzai identifikācijai var izmantot ne
tikai edeagusu formas, bet arī ārējo pazīmi – pieres valnīšu formu un to mikroskulptūru.
9. Pētījuma laikā, analizējot sugu morfoloģiskās un ģenitāliju pazīmes īpatņiem no citiem
reģioniem, aprakstīta zinātnei jauna suga – Acolastus klimenkoi Romantsov et Bukejs,
2009 no Irānas, bet 7 lapgraužu sugas pirmoreiz norādītas citu reģionu faunai (Lietuvai
un Kaļiņingradas apgabalam).
10. Veikta Latvijas Chrysomelidae s. l. faunas bioģeogrāfijas analīze. Konstatētās lapgraužu
sugas pieder pie 17 horotipiem. Latvijā skaitliski visbagātāk pārstāvētas Eiro-Sibīrijas
sugas (81 jeb 25.16%) un Eiro-Āzijas sugas (70 jeb 21.74%). Kaimiņvalstīs (Baltkrievijā,
Igaunijā un Lietuvā) šie divi horotipi arī dominē pēc sugu skaita. Taču atšķirībā no
Austrumbaltijas kopējās lapgraužu faunas, Baltkrievijā konstatētas Turānas,
Rietumeiropas un Dienvideiropas sugas.
11. Pētījuma rezultātā konstatēts, ka 46 lapgraužu sugām caur Latvijas teritoriju iet areālu
robežas. Lielākajam sugu skaitam tā ir areāla ziemeļu robeža. Sugām Cryptocephalus
solivagus Leonardi & Sassi, 2001, C. hypochoeridis (Linnaeus, 1758), Chrysolina
oricalcia (Müller, 1776), Ch. americana (Linnaeus, 1758), Colaphus sophiae (Schaller,
1783), Longitarsus noricus Leonardi, 1976, Argopus ahrensi (Germar, 1817), Cassida
lineola Creutzer, 1799 un Bruchidius villosus (Fabricius, 1792) tika precizētas areālu
robežas.
30

Daugavpils University
Institute of Systematic Biology
Andris Bukejs
FAUNA, SYSTEMATICS AND BIOGEOGRAPHY OF LATVIAN LEAF-BEETLES
(COLEOPTERA: CHRYSOMELIDAE S. L.).
Summary of the thesis for applying
for the Doctoral degree in Biology (Dr. biol.)
(speciality Zoology)
Daugavpils, 2010

The current research worked out from 2005 to 2010 in the Institute of Systematic Biology,
Daugavpils University.
This study was supported by VPD1/ESS/PIAA/04/NP/3.2.3.1/0003/0065 project.
Science Supervisor:
Dr. biol., prof. Arvīds Barševskis (Daugavpils University, Institute of Systematic Biology).
Reviewers:
1. Dr. biol., prof. Artūrs Škute (Daugavpils University, Institute of Ecology)
2. Dr.biol., asoc. prof. Natālija Škute (Daugavpils University, Institute of Ecology)
3. Dr. biol. Vytautas Tamutis (Lithuanian University of Agriculture)

1. INTRODUCTION
1.1. IMPORTANCE OF THE STUDY
Worldwide, the leaf-beetles sensu lato (Megalopodidae, Orsodacnidae and Chrysomelidae incl.
Bruchinae) are one of the largest groups of the order Coleoptera, representing by approximately
50000 species (Bieńkowski 2004, Brovdij 1985, Jolivet 1988).
The greatest part of the leaf beetle imago are phyllophagous and feed on plant leaves or on the
parenchyma of the surface of plant parts, but some of them are pollenophagous or
phytosaprophagous. The larva’s way of life is more varied. Many larvae have been found living
and feeding on the parenchyma of the surface of plant parts; the larvae which live inside the
ground feed on tiny roots and rhizoids; the larvae “miners” live in the leaf slab; the larvae which
live within larval cases are phytosaprophagous and some of them are myrmecophilous (they live
in the antheaps); the larvae of seed beetles develop in the seeds of the different caulescent plants.
Leaf beetles are one of the phytophagous insects mass groups in different habitats. In nature they
have a regulation role of primary products. In the human life this beetle group has a great role,
because some of them are agricultural and forestry pests. Therefore it is very important to
identify the species exactly. That is why the identification key to leaf beetle species of the local
fauna should be prepared. That would be useful for entomologists, environmentalists,
agricultural and forestry workers, as well as for university teachers and students in biology
fields.
In spite of the great diversity of the leaf beetles and their economic importance as well as the
high research level of this group in some neighboring countries, they have been little studied so
far in Latvia, except the flea-beetle subfamily (Alticinae), which has been widely studied by V.
Pūtele in the 50 th – 70 th years last century. Since then, the systematic status of some species has
changed, new species have been described, as well as new criteria for identifying the species
have been proposed, which are often based on research of genitalia. Insufficient information
about Latvian leaf beetle families and their great practical importance in the economy was the
decisive factor why these beetles have been selected as a research object.
The research level of Latvian Chrysomelidae s. 1. does not present the general picture about the
biodiversity of local fauna. There was no exact number of leaf beetle species known in Latvian

fauna till our research, as well as the actual distribution and abundance was not clear because of
lack of the faunal data. There were problems in systematics of the leaf beetles and in
identification of some species and higher taxa. Whereas the existing bibliographic data,
collections and the materials collected during this research period needed careful handling,
systematization and analysis using the research methods of the modern coleopterology, species
criteria and nowadays applied systematics.
1.2. SCIENTIFIC NOVELTY OF THE STUDY
During the current research, all the scientific literature about the Latvian leaf beetles was
compiled and analyzed for the first time covering published bibliographic sources since 1778.
The original and unpublished before faunal data are used in this work, as well as the materials of
the available beetle collections in Latvia.
In the process of the research, the stock of Chrysomelidae s. l. of the Latvian fauna was cleared
up, which currently has 322 species from 68 genera, 14 subfamilies and 3 families. 12 species
were found in Latvian fauna for the first time, but 35 species mentioned in the literature before
were removed from the list of Latvian leaf beetle species. According to the modern concepts in
the Coleoptera systematics, the annotated, systematic catalogue of Latvian leaf beetles was made
up, where you can find more frequently used synonyms, bibliographic references, host plants,
phenological data, ranges and horotypes for each species. This work reflects the detailed level of
Latvian leaf beetle research and is the first one not only in the researched region, but in the East
Baltic too.
The distribution of leaf beetle species in Latvia was analyzed and defined more exactly for the
first time. Extensive faunal data were collected and summarized for the most species, that can be
used in the preparation of the atlas of distribution of Latvian leaf beetles and for the prediction of
the pest species proliferation. The obtained data extend the notion about the diversity, abundance
and distribution of the leaf beetle species of local fauna significantly.
Morphological characters and genital structures of the systematically close leaf beetle taxa, as
well as their use in species identification were analyzed and evaluated using the modern
microscopy methods. During the current research the innternal sac of aedeagus or endophallus
full inflation was used for the first time in Chrysomelidae s. l. that allows to study and analyze

their structure in detail (flagellum, sclerites, tubercles and their location). This new method will
allow to determine the species exactly, as well as to prove the status of the species.
During this research while analyzing the morphological and genital characters in leaf beetle
specimens from other regions new species for science – Acolastus klimenkoi Romantsov et
Bukejs, 2009 has been described from Iran, but 7 leaf beetle species were mentioned for other
regions for the first time (for Lithuania and the Kaliningrad district).
According to the morphological characters and genital structures analysis the identification key
of Latvian leaf beetle species was prepared for the first time.
The biogeography of Latvian leaf beetle fauna was analyzed and the diversity of horotypes was
determined for the first time in the current research. The distribution area borders were specified
for 11 species.
During the current research the collection of Latvian leaf beetles was made, which is the biggest
one in the East Baltic on the number of represented species and specimens.
1.3. HYPOTHESIS
During the research of the Latvian Chrysomelidae s. l. while analyzing the fauna, systematics,
biogeography, as well as morphological and genital characters, the number of leaf beetle species
in the local fauna, their abundance and distribution will be defined more exactly. The diversity of
Latvian leaf beetle horotypes will be defined. The essential and practically useful characters for
the identification of the taxa will be identified using modern microscopy methods.
1.4. THESES FOR THE DEFENCE
The research history on Latvia’s leaf beetle fauna of more than 220 years old, but it has not been
specifically studied in detail. Therefore, new species of leaf beetles could be recorded in the local
fauna, but the abundance and distribution for most of the species may be clarified. Some of the
species mentioned in the literature before are misidentified, and therefore the list of
Chrysomelidae s. l. of the Latvian fauna should be reviewed.

Using the full inflation of endophallus and comparison their structures (flagellums, sclerites,
tubercles and their location), the species of leaf beetles can be identified exactly or the status of
species can be proved.
Using modern methods of microscopy research, many problems in determination of
systematically close and difficult identifiable leaf beetle species have been solved, as well as
analysis of the morphological and genital characters of all Latvian leaf beetle species have been
made and the identification key to leaf beetle species of the local fauna has been prepared.
In Latvian Chrysomelidae s. l. fauna the majority of species are Sibero-European and Asiatic-
European. In the neighboring countries (Belarus, Estonia and Lithuania) these two horotypes
also predominate by the number of species.
1.5. AIM AND TASKS OF THE STUDY
The aim of dissertation: to make the research of Latvian Chrysomelidae s. l. fauna, systematics,
and biogeography, to clarify fundamental and useful morphological and genital characters for the
identification of the leaf beetle taxa.
The following tasks have been put to achieve the aim of the work:
- to summarize and analyze the bibliographical data about leaf beetles of the Latvian
fauna
- to process the materials which were collected during the research and other available in
collections
- to clarify the structure of the Latvian Chrysomelidae s. l. fauna and to prepare the
systematic, annotated list of species
- to define more exactly the distribution and the abundance of the leaf beetles in Latvia
- to analyze the external morphological characters and genital structures and their use for
the identification of species
- to solve the identification problems for systematically close species
- to prepare the identification key to leaf beetle species of the Latvian fauna
- to analyze the biogeography of Chrysomelidae s. l. of the Latvian fauna
- to make the standard collection of leaf beetles of the Latvian fauna
1.6. APPROBATION OF THE STUDY

The results have been partly presented at several international and local conferences:
1. The XXVIII Nordic-Baltic Congress of Entomology. Birstonas, Lithuania, 2-7 August,
2010. – Bukejs A. Seed-beetles (Coleoptera: Chrysomelidae: Bruchinae) of the Latvian
fauna.
2. 52 th International Scientific Conference of Daugavpils University. Daugavpils, Latvia,
14-16 April 2010. – Bukejs A. To the knowledge of Gonioctena Chevr. (Coleoptera:
Chrysomelidae) of the Latvian fauna.
3. Latvijas Universitātes 68. Zinātniskā konference. Biotas un augsnes ģeogrāfijas sekcija.
Rīga, Latvija, 03.02.2010. – Bukejs A. Lapgraužu apakšdzimtas Chrysomelinae
(Coleoptera: Chrysomelidae) Latvijas faunas apskats.
4. 5 th International Conference „Research and conservation of biological diversity in Baltic
Region”. Daugavpils, Latvia, 22-24 April 2009. – Bukejs A. The leaf-beetles of
subfamily Galerucinae Latreille, 1802 (Coleoptera: Chrysomelidae) in Latvian fauna. –
Anichtchenko A., Bukejs A. Using of inflated endofallus structure in taxonomy of
Chrysomelidae.
5. Latvijas Universitātes 67. Zinātniskā konference. Biotas un augsnes ģeogrāfijas sekcija.
Rīga, Latvija, 04.02.2009. – Bukejs A., Balalaikins M. Vairogvaboļu apakšdzimta
(Coleoptera: Chrysomelidae: Cassidinae) Latvijas faunā.
6. VII Symposium of Baltic Coleopterologists. Hyytiälä, Finland, 3-6 September 2008. –
Bukejs A. Some little-known flea-beetles (Coleoptera: Chrysomelidae: Alticinae) in the
Latvian fauna.
7. 50 th International Scientific Conference of Daugavpils University. Daugavpils, Latvia,
15-17 May 2008. – Bukejs A. A review and biogeographical peculiarity of the flea
beetles of a genus Chaetocnema Steph. (Coleoptera: Chrysomelidae) of Latvian fauna.
8. Latvijas Universitātes 66. Zinātniskā konference. Bioģeogrāfijas un ainavu ekoloģijas
sekcija. Rīga, Latvija, 31.01.2008. – Bukejs A. Lapgraužu apakšdzimtas

Cryptocephalinae Gyllenhal, 1813 (Coleoptera: Chrysomelidae) Latvijas faunas apskats
un bioģeogrāfiskās īpatnības.
The data obtained in the current study resulted in 34 articles:
1. Bukejs A. (in press) Taxonomical structure and biogeography of leaf-beetles (Coleoptera:
Chrysomelidae s. l.) of the Latvian fauna. Acta Biologica Universitatis Daugavpiliensis,
10 (2).
2. Bukejs A. (in press) Materials on Latvian Eumolpinae Hope, 1840 (Coleoptera:
Chrysomelidae). Acta Biologica Universitatis Daugavpiliensis, 10 (2).
3. Bukejs A. (in press) Leaf-beetle Cryptocephalus quadripustulatus Gyllenhal, 1813
(Coleoptera: Chrysomelidae) in the Latvian fauna. Acta Zoologica Lituanica, 20.
4. Bukejs A. (in press) To the knowledge of flea beetles (Coleoptera: Chrysomelidae:
Alticinae) of the Latvian fauna. 7. Genus Altica Geoffroy, 1762. Acta Zoologica
Lituanica, 20 (3).
5. Bukejs A. (in press) To the knowledge of flea beetles (Coleoptera: Chrysomelidae:
Alticinae) of the Latvian fauna. 6. Genus Longitarsus Latreille, 1827. Acta Biologica
Universitatis Daugavpiliensis, 10 (1).
6. Bukejs A. (in press) On Latvian Donaciinae Kirby, 1837 (Coleoptera: Chrysomelidae).
Acta Biologica Universitatis Daugavpiliensis, 10 (1).
7. Bukejs A. (in press) Some leaf-beetles species (Coleoptera: Chrysomelidae) mistakenly
reported for the Latvian fauna. Acta Biologica Universitatis Daugavpiliensis, 10 (1).
8. Bukejs A. (in press) Materials to the knowledge of Latvian seed-beetles (Coleoptera:
Chrysomelidae: Bruchinae). Baltic Journal of Coleopterology, 10.
9. Bukejs A. (in press) Leaf-beetles Oulema septentrionis (Weise, 1880) and O. erichsonii
(Suffrian, 1841) (Coleoptera: Chrysomelidae) in the Latvian fauna. Baltic Journal of
Coleopterology, 10 (1).

10. Alekseev V.I., Bukejs A. (in press) Contributions to the knowledge of beetles (Insecta:
Coleoptera) in the Kaliningrad region. 1. Baltic Journal of Coleopterology, 10.
11. Bukejs A., Telnov D. 2010. On Latvian Chrysomelinae (Coleoptera: Chrysomelidae): 4.
Genus Chrysolina Motschulsky, 1860. Acta Zoologica Lituanica, 20 (2): 114-131.
12. Bukejs A., Telnov D. 2010. On Latvian Chrysomelinae (Coleoptera: Chrysomelidae): 3.
Genus Gonioctena Chevrolat, 1836. Acta Zoologica Lituanica, 20 (2): 100-113.
13. Bukejs A. 2010. Introducētā lapgraužu suga, Zygogramma suturalis (F.) (Coleoptera:
Chrysomelidae) Latvijas faunā. In: Proceedings of the 51 th International Scientific
Conference of Daugavpils University. Volume 1. Daugavpils Universitāte, Saule: 88-89.
14. Bukejs A. 2010. On Latvian Chrysomelinae (Coleoptera: Chrysomelidae): 2. Genus
Chrysomela Linnaeus, 1758. Acta Zoologica Lituanica, 20 (1): 12-21.
15. Bukejs A. 2009. To the knowledge of Latvian Chrysomelinae (Coleoptera:
Chrysomelidae). Acta Biologica Universitatis Daugavpiliensis, 9 (2): 181-195.
16. Bukejs A. 2009. Review of leaf-beetles subfamily Galerucinae (Coleoptera:
Chrysomelidae) of the Latvian fauna. Acta Biologica Universitatis Daugavpiliensis, 9
(2): 197-220.
17. Bukejs A. 2009. Two new leaf-beetles species (Coleoptera: Chrysomelidae) for the
Latvian fauna. Baltic Journal of Coleopterology, 9 (2): 155-160.
18. Bukejs A. 2009. New data on little-known flea beetles (Coleoptera: Chrysomelidae:
Alticinae) in the fauna of Latvia. Baltic Journal of Coleopterology, 9 (2): 161-175.
19. Bukejs A. 2009. On Latvian Chrysomelinae (Coleoptera: Chrysomelidae): 1. Genus
Phratora Chevrolat, 1836. Acta Zoologica Lituanica, 19 (4): 287-296.
20. Bukejs A., Telnov D., Barševskis A. 2009. Review of Cassidinae (Coleoptera:
Chrysomelidae) of the Fauna of Latvia. Latvijas Entomologs, 47: 27-57.

21. Bukejs A. 2009. To the knowledge of flea beetles (Coleoptera: Chrysomelidae: Alticinae)
of the Latvian fauna. 5. Genus Psylliodes Latreille, 1825. Latvijas Entomologs, 47: 6-15.
22. Bukejs A. 2009. To the knowledge of flea beetles (Coleoptera: Chrysomelidae: Alticinae)
of the Latvian fauna. 4. Genus Aphthona Chevrolat, 1836. Acta Zoologica Lituanica, 19
(3): 223-230.
23. Bukejs A. 2009. Data on species of Megalopodidae and Orsodacnidae (Coleoptera:
Chrysomeloidea) in Latvian fauna. Acta Biologica Universitatis Daugavpiliensis, 9 (1):
73-78.
24. Romantsov P., Bukejs A. 2009. New leaf-beetle species of Acolastus Gerstaecker, 1855
(Coleoptera: Chrysomelidae: Cryptocephalinae) from Iran and notes on close species.
Acta Biologica Universitatis Daugavpiliensis, 9 (1): 89-96.
25. Bukejs A., Alekseev V.I. 2009. Eight new and little-known leaf-beetles species
(Coleoptera: Megalopodidae & Chrysomelidae) for the Kaliningrad region. Baltic
Journal of Coleopterology, 9 (1): 45-50.
26. Bukejs A. 2009. To the knowledge of flea beetles (Coleoptera: Chrysomelidae: Alticinae)
of the fauna of Latvia. 3. Genera Neocrepidodera Heikertinger, 1911 and Crepidodera
Chevrolat, 1836. Acta Zoologica Lituanica, 19 (2): 109-119.
27. Bukejs A. 2009. Faunal data on leaf-beetles subfamilies Criocerinae and Clytrinae
(Coleoptera: Chrysomelidae) in Latvia. In: Oļehnovičs D. (ed.) Proceedings of the 50 th
International Scientific Conference of Daugavpils University. Nature. Daugavpils, Saule:
23-30.
28. Bukejs A. 2008. The history of investigations of Chrysomelidae sensu lato (Coleoptera)
in Latvian fauna. Acta Biologica Universitatis Daugavpiliensis, 8 (2): 259-272.
29. Bukejs A., Barševskis A. 2008. New leaf-beetle species, Cryptocephalus solivagus
Leonardi & Sassi, 2001 (Coleoptera: Chrysomelidae) in the Lithuanian fauna. Acta
Zoologica Lituanica, 18 (4): 267-269.

30. Bukejs A. 2008. To the knowledge of flea beetles (Coleoptera: Chrysomelidae: Alticinae)
of the fauna of Latvia. 2. Genus Phyllotreta Chevrolat, 1836. Acta Zoologica Lituanica,
18 (3): 198-206.
31. Bukejs A. 2008. To the knowledge of flea beetles (Coleoptera: Chrysomelidae: Alticinae)
in the fauna of Latvia. 1. Genus Chaetocnema Stephens, 1831. Acta Zoologica Lituanica,
18 (3): 191-197.
32. Bukejs A. 2008. Hermaeophaga mercurialis (Fabricius, 1792) – a new genus and species
of flea beetle (Coleoptera: Chrysomelidae) in the Latvian fauna. Baltic Journal of
Coleopterology, 8 (1): 69-73.
33. Bukejs A. 2008. The first record of flea beetle Argopus nigritarsis (Gebler, 1823)
(Coleoptera: Chrysomelidae) in Baltic and Fennoscandian fauna of Latvia. Acta
Zoologica Lituanica, 18 (1): 71-73.
34. Bukejs A., Barševskis A., Valainis U. 2007. Review of the leaf-beetles subfamily
Cryptocephalinae Gyllenhal, 1813 (Coleoptera: Chrysomelidae) of the fauna of Latvia.
Cross - Border Cooperation in Researches of Biological Diversity (Barševskis A. &
Šaulienė I. ed.), Acta Biologica Universitatis Daugavpiliensis, Suppliment 1: 81-106.
2. A REVIEW OF LITERATURE
2.1. THE HISTORY OF RESEARCH ON LEAF BEETLES IN LATVIA
The history of research on leaf beetles in Latvia is already more than 220 years old. The first
information on leaf-beetles in Latvia was published in the second half of the 18 th century in
monographs about the nature of Livland (Fischer 1778, 1784, 1791). In the first edition of this
monograph (Fischer 1778) 3 leaf beetle species, Chrysolina sturmi (Westhoff, 1882)
[Chrysomela goettingensis L.], Phratora vulgatissima (Linnaeus, 1758), [Chrysomela
vulgatissima L.)] and Cassida viridis Linnaeus, 1758), were mentioned. But in the second edition
(Fischer 1791) 18 leaf beetle species were mentioned.

In the 19 th and in the first half of 20 th century J. Groschke, K. Precht, J. Fleischer, B.
Gimmerthal, J. K. Kawall, A. Ulanowski, C. Müthel, H. Rathlef, L. Heyden, J. Mikutowicz, T.
Lackschewitz, L. Brammanis, H. Lindberg and other authors published data about
Chrysomelidae s. l.
In the second half of the 19 century G. Zeidlitz’s monograph about the Baltic beetles was
published (Seidlitz 1872-1875, 1887-1891). In the first edition of this monograph 203 species of
Chrysomelidae s. 1. were indicated and the particular localities in Latvia for 56 species were
mentioned. In the second edition 206 species were mentioned, but there are particular localities
in Latvia only for 22 species.
V. Pūtele has made the considerable contribution to the research on Latvian leaf beetles,
especially on the flea-beetle fauna. She made her research in 50 th - 80 th years of the 20 th century
and published 28 articles and conference abstracts. She reported more than 30 flea-beetle species
in local fauna for the first time, but some of them were indicated incorrectly and were removed
from the list of leaf beetle of the Latvian fauna.
V. F. Palij (1958) has published the article devoted to the review of subfamily Alticinae of the
Latvian fauna, where he has mentioned 81 species from 18 genera. In his publication M. Stiprais
(1977) gives faunal data on 112 leaf beetle species.
In the second half of the 20 th century Z. Spuris, L. Danka, A. Priedītis, E. Ozols, G. Ozols, V.
Eglītis, T. Čakstiņa, A. Rupais, V. Šmits and others have published the information about leaf
beetles including works about pests and pest control.
In A. Barševskis’s monograph "The Beetles of Eastern Latvia" (Barševskis 1993) wide faunal
date on 205 species of Chrysomelidae s. l. were published, mainly from the southeast part of
Latvia. Five leaf beetle species were mentioned as new for the Latvian fauna.
Since the second half of the 80 th years of the 20 th century A. Barševskis, N. Savenkovs, D.
Teļnovs, V. Spuņģis, M. Cinītis, U. Valainis, I. Leiskina and other entomologists have published
separate fauna data about leaf beetles in Latvia.

In 1997 the first catalogue of Latvian Coleoptera was published (Telnov et al. 1997), where 334
species of Chrysomelidae s. l. were reported. But in the second edition of the catalogue (Telnov
2004) 338 species are mentioned.
Since 2005 the author of this work A. Bukejs has started special research on Chrysomelidae s. l.
of the Latvian fauna and has published more than 40 articles about this theme, that are mentioned
in the chapter – the full list of author’s publications.
3. MATERIAL AND METHODS
3.1. THE METHODS OF FIELD RESEARCH
The collection with the help of the entomological net. It is one of the basic methods for the
investigation of the phytophagous beetles.
The shaking down the beetles from the tree or bush branches onto the white cloth.
The visual examination of the plants and their particular parts. The knowledge of the host
plants helps a lot. You can collect particular leaf beetle genera or species onto them.
Window traps. The majority of leaf beetles are flying beetles. It is easy to use the window trap
for their collection. This method can be used for ecological research and for monitoring of the
species.
Light traps. Some of the leaf beetle species, just as other insects, fly to the light at night and in
the twilight.
Malayse traps. Malayse traps placed on the ground have been used for catching flying beetles.
The examination of the beetle hibernation places.
Pit-fall traps. It was only an additional method in this research.
The visual examination of soil and litter. This method has been used to collect the leaf beetle
species which are connected with soil, as well as in the early spring, when the imago gather
together near the feed plant shoots after the winter.
During the expedition the material has been collected in the plastic jars with 5% vinegar
solution.
3.2. THE METHODS OF LABORATORY RESEARCH

The fixing and design of the material. The material collected during the expeditions was fixed
on the entomological pins and designed according to the design requirements of the
entomological collections.
The preparation of the material. Genitals were prepared for all species with identifiable
problems and variable external characters: male aedeagus and female spermatheca, styles
(coxity), spiculum ventrale, vaginal sternite and vaginal palpi.
Sometimes the research of the internal sac of aedeagus (endophallus) is necessary for the
determination of the species. Two methods were used while studing the structure of the
internal sac of aedeagus: the research without inflation of endophallus and with fully inflated
endophallus. For preparation of the endophallus without inflation the entomological needle
with the hooked tip is used, with its help you can to draw out the internal sac through the apical
opening of aedeagus. Berlov’s modified method was used for preparation of the fully inflated
endophallus (Berlov 1992).
Microscopic researches. The following devices were used for analysis of the morphological
and genital characters of leaf beetle species: the digital stereo microscope Zeiss SteREO
Discovery V12, confocal microscope Zeiss LSM 5 Pascal and binicular Zeiss SteREO
Discovery V8.
The determination of the material. The works of different authors were used for identification
of the leaf beetle species (Anton 1994; Beenen 1999, 2002, 2007, 2008; Bieńkowski 1998,
1999, 2004, 2007; Brandi 1981; Čížek, Doguet 2008; Egorov 1996; Gurjeva, Kryzhanovskij
1965; Karapetjan 1985; Kippenberg, Döberl 1994, 1998; Leonardi, Doguet 1990; Lopatin
1977, 1986; Lopatin, Kulenova 1986; Lopatin, Nesterova 2002, 2005; Lukjanovitsh, Ter-
Minassian 1957; Medvedev 1992; Medvedev, Dubeshko 1992; Mohr 1966, 1985; Nadein
2007b, 2007c; Ogloblin 1936; Warchałowski 1985, 1991, 1993, 1994, 1995, 1998, 2000,
2003). The experts of the appropriate groups helped or gave the useful advice in the
identification of the material: Ron Beenen, Lech Borowiec, Андрей Беньковский, Horst
Kippenberg, Алексей Мосейко, Константин Надеин, Andrzej Warchałowski.
Photography. The photos of the habitus, particular body parts or genitalia of the leaf beetle
species were made using stereomicroscope Zeiss SteREO Discovery V12 and digital camera
AxioCam.

The systematics used follows that suggested by Silfverberg (2004), and the system of families
and subfamilies is after Lawrence, Newton (1995). The nomenclature and synonymy are after
Bieńkowski 2001, Borowiec 1999, 2004, Gruev, Döberl 1997, Lopatin, Nesterova 2005,
Lukjanovitsh, Ter-Minassian 1957, Nadein 2007a.
The classification of chorotypes follows the one suggested by Taglianti et al. (1999) While
analysing the range of leaf beetle species, data about their distribution were used from different
works (Alekseev 2003; Alexandrovitch et al. 1996; Bieńkowski 2001, 2004, 2007; Borowiec
1999, 2004; Borowiec, Świętojańska 2002; Čížek, Doguet 2008; Egorov 1996; Gruev, Döberl
1997; Hayashi et al. 1984; Karapetjan 1985; Lopatin 1977; Lopatin, Kulenova 1986; Lopatin,
Dovgailo 2002; Lopatin, Nesterova 2005; Lucht 1987; Lukjanovitsh, Ter-Minassian 1957;
Medvedev 1982, 1992; Medvedev, Dubeshko 1992; Romantsov 2007; Silfverberg 2004;
Warchałowski 1985, 1991, 1993, 1994, 1995, 1998, 2000, 2003).
3.3. THE REVIEWED MATERIAL
During the current research approximately 17000 specimens of Chrysomelidae s. l. were
reviewed which represent 266 species (data on the remaining 56 species were included from the
bibliographical sources). A total of 13 coleopterological collections were reviewed:
the collection of Daugavpils University Institute of Systematic Biology (DUBC)
the collection of Latvian Natural History Museum (LDM)
the collection of the Institute of Biology of Latvian University (LUBI)
the collection of Entomological Society of Latvia (LEB)
the collection of A. Barševskis (in Daugavpils University Institute of Systematic Biology) (ABC)
the collection of I. Leiskina (in Daugavpils University Institute of Systematic Biology) (ILCC)
the private collection of D. Telnov (Rīga) (DTC)
the private collection of R. Cibuļskis (Daugavpils) (RCC)
the collection of V. Pūtele (in Institute of Biology of Latvian University) (VPC)
the collection of L. Danka (in Latvian Natural History Museum) (LDC)
the collection of C. Müthel (in Latvian Natural History Museum) (CMCL)
the collection of M. Stiprais (in Latvian Natural History Museum) (MSCC)
the private collection of the author (ABUC)

4. RESULTS AND DISCUSSION
4.1. REVIEW AND SYSTEMATICS OF CHRYSOMELIDAE SENSU LATO OF THE
LATVIAN FAUNA
The fauna of Chrysomelidae sensu lato of Latvia includes 322 species. They are belong to 3
families, 14 subfamilies and 68 genera. In local fauna the subfamily Hispinae, which is
mentioned also for the Eastern Europe, is not registered. In the Latvian fauna Megalopodidae
and Orsodacnidae contain small number of species – 5 and 1 accordingly, but Chrysomelidae is
one of the largest (on the number of species) families of Coleoptera and contains 316 species.
In adjacent territories, the number of registered species of Chrysomelidae sensu lato: Belarus
accounts for 350 species (Lopatin, Nesterova 2005; Alexandrovitch et al. 1996; Barševskis
2001), Estonia for 254 (Silfverberg 2004), Lithuania for 294 (Pileckis, Monsevičius 1997;
Silfverberg 2004; Ferenca et al. 2007), Kaliningrad region for 258 (Alekseev 2003; Bukejs,
Alekseev 2009; Alekseev, Bukejs in press). The taxonomical structure of the Latvian fauna of
leaf-beetles and comparison with the adjacent countries (Belarus, Estonia and Lithuania) is
shown in Table 1.
Tab. 1. Taxonomical structure of Chrysomelidae s. l. of Latvia, Belarus, Estonia and Lithuania:
NG – number of genera, NS – number of species.
Family Subfamily
Latvia Belarus Estonia Lithuania
NG NS NG NS NG NS NG NS
Megalopodidae Zeugophorinae 1 5 1 5 1 3 1 4
Orsodacnidae Orsodacninae 1 1 1 1 1 1 1 1
Chrysomelidae Donaciinae 3 27 3 29 3 26 3 26
Criocerinae 4 10 4 11 4 7 4 9
Clytrinae 4 10 4 9 4 7 4 7
Cryptocephalinae 2 32 2 40 2 29 2 36
Lamprosomatinae 1 1 - - - - - -
Synetinae 1 1 1 1 1 1 - -
Eumolpinae 3 4 3 5 2 3 3 4
Chrysomelinae 13 56 14 55 11 49 14 50
Galerucinae 10 21 11 24 8 17 10 22
Alticinae 18 121 19 131 17 92 17 103
Hispinae - - 1 1 - - 1 1

Cassidinae 3 21 3 26 2 15 3 22
Bruchinae 4 12 5 12 1 4 4 9
Total 68 322 72 350 57 254 67 294
In the Latvian fauna Alticinae (with 121 species), Chrysomelinae (with 56 species),
Cryptocephalinae (with 32 species) and Donaciinae (with 27 species) predominate on the
number of species. Other subfamilies are presented by small number of species (Tab. 1).
The fauna of Chrysomelidae s. l. of Latvia is presented by 68 genera. Subfamilies Alticinae (with
18 genera), Chrysomelinae (with 13 genera) and Galerucinae (with 10 genera) are prevail on the
number of genera. However, in Palaearctic, Alticinae contains smaller number of genera than
Eumolpinae or Galerucinae.
In the Latvian fauna, Longitarsus (with 34 species), Cryptocephalus (with 31 species) and
Chrysolina (with 21 species) predominate on the number of species.
During the current research the annotated list of Latvian Chrysomelidae s. l. was compiled. The
following information is provided for each species: scientific name and author, synonyms, the
published bibliographical sources for Latvia, host plants, phenology, the general species
distribution and the chorotype.
4.1.1. FAMILY MEGALOPODIDAE LATREILLE, 1802
In the Latvian fauna the family Megalopodidae is presented by one subfamily Zeugophorinae.
4.1.1.1. SUBFAMILY ZEUGOPHORINAE BÖVING, CRAIGHEAD, 1931
Only one genus Zeugophora Kunze, 1818 with 5 species are known in local fauna. In Latvia Z.
turneri Power, 1863 is very rare species and known only from 3 localities, but Z. frontalis
Suffrian, 1840 and Z. scutellaris Suffrian, 1840 are recorded in not more than 6 localities.
Imagoes feeds on Populus, rarely on Salix.

4.1.2. FAMILY ORSODACNIDAE THOMSON, 1859
Worldwide the family Orsodacnidae contains 2 subfamilies from which Orsodacninae is known
in Latvia.
4.1.2.1. SUBFAMILY ORSODACNINAE THOMSON, 1859
In Latvia and also in Baltic and Northern Europe only one widely distributed species Orsodacne
cerasi (Linnaeus, 1758) of this subfamily is known.
4.1.3. FAMILY CHRYSOMELIDAE LATREILLE, 1802
In difference from two previous families, Chrysomelidae is one of the largest (on number of
species) family of Coleoptera in Latvia and also worldwide. In local fauna 12 subfamilies with
316 species are known. In Lithuania and Belarus, the species from subfamily Hispinae - Hispa
atra Linnaeus, 1767 is recorded. It is potential species for the Latvian fauna.
4.1.3.1. SUBFAMILY DONACIINAE KIRBY, 1837
The subfamily Donaciinae Kirby, 1837 comprises 6 genera and approximately 150 species
distributed throughout the world but predominantly in the north hemisphere. In the Latvian fauna
27 species and 3 genera are known: Macroplea (2 species), Donacia (20 species) and
Plateumaris (5 species). In adjacent territories, the number of registered Donaciinae species
slightly varies: Belarus – 29 species and 3 genera are recorded, Estonia – 26 species and 3
genera, Lithuania – 26 species and 3 genera.
Imagoes of Donaciinae inhabit waterbodies and swamps, feed on leaves or pollen of water
plants.
After reviewing of collection material and analysis of bibliographical data it is possible to make
the conclusion, that Macroplea mutica (Fabricius, 1792), Donacia fennica Paykull, 1800, D.
brevitarsis Thomson, 1884 and Plateumaris braccata (Scopoli, 1772) are very rare (known from
less than 4 localities) species in Latvia. But Donacia crassipes Fabricius, 1775, D. dentata

Hoppe, 1795, D. semicuprea Panzer, 1796, D. aquatica (Linnaeus, 1758) and D. clavipes
(Fabricius, 1793) are most common species of this subfamily in local fauna.
The occurrence of close species Plateumaris discolor (Panzer, 1795) and P. sericea (Linnaeus,
1761) in Latvia is confirmed.
4.1.3.2. SUBFAMILY CRIOCERINAE LATREILLE, 1807
Worldwide 20 genera of Criocerinae are known. Of them 4 genera are recorded in the Latvian
fauna: Crioceris (2 species), Lilioceris (2 species), Lema (1 species) and Oulema (5 species). In
adjacent territories, the number of registered species slightly varies: Belarus – 11 species and 4
genera, Estonia – 7 and 4, Lithuania – 9 and 4 respectively.
During the current research Oulema septentrionis (Weise, 1880) was recorded in Latvia for the
first time.
Extensive faunal data on species of this subfamily are recorded. Faunal data on Oulema
duftschmidi (Redtenbacher, 1874) from Latvia is published for the first time.
Crioceris asparagi (Linnaeus, 1758) is very rare species in Latvia, known from single locality in
Daugavpils city (Barševskis 1993). Crioceris duodecimpunctata (Linnaeus, 1758), Lilioceris lilii
(Scopoli, 1763), L. merdigera (Linnaeus, 1758), Lema cyanella (Linnaeus, 1758), Oulema
gallaeciana (Heyden, 1870) and O. melanopus (Linnaeus, 1758) are most common species of
Criocerinae in local fauna.
4.1.3.3. SUBFAMILY CLYTRINAE KIRBY, 1837
Worldwide ca. 60 genera of Clytrinae are known. In Latvia 10 species of this subfamily are
recorded which belonging to 4 genera: Labidostomis (4 species), Clytra (2 species), Smaragdina
(3 species) and Coptocephala (1 species). In adjacent territories, the number of registered species
slightly varies: Belarus – 9 species and 4 genera, Estonia – 7 and 4, Lithuania – 7 and 4
respectively.

During this research Labidostomis lucida axillaris (Lacordaire, 1848) was removed from the list
of Latvian Coleoptera.
Smaragdina affinis (Illiger, 1794) is known from old bibliographical sources only (Precht 1818;
Seidlitz 1872-1875, 1887-1891; Rathlef 1905).
Three species of this subfamily, Labidostomis humeralis (Schneider, 1792), L. lepidus Lefèvre,
1872 and Clytra laeviuscula (Ratzeburg, 1837) are very rare (with not more than 4 known
localities). Labidostomis longimana (Linnaeus, 1761) and Clytra quadripunctata (Linnaeus,
1758) are most common species of Clytrinae in the Latvian fauna.
4.1.3.4. SUBFAMILY CRYPTOCEPHALINAE GYLLENHAL, 1813
In the Latvian fauna Cryptocephalinae is one of predominant subfamilies (on the number of
registered species) and contains 32 species and 2 genera: Pachybrachis (1 species) and
Cryptocephalus (31 species). The number of species of this subfamily reported from adjacent
territories slightly differs: Belarus – 40 species and 2 genera, Estonia – 29 and 2, Lithuania – 36
and 2 respectively.
Cryptocephalus solivagus Leonardi & Sassi, 2001 and C. quadripustulatus Gyllenhal, 1813 are
recorded in Latvia for the first time.
During the current research six species of Cryptocephalus, C. signatifrons Suffrian, 1847, C.
chrysopus (Gmelin, 1788), C. elegantulus Gravenhorst, 1807, C. pygmaeus Fabricius, 1792, C.
populi Suffrian, 1848 and C. rufipes (Goeze, 1777) were removed from the list of Latvian
Coleoptera.
Cryptocephalus cordiger (Linnaeus, 1758), C. distinguendus Schneider, 1792, C. bipunctatus
(Linnaeus, 1758), C. nitidulus Fabricius, 1787, C. parvulus Müller, 1776, C. vittatus Fabricius,
1775, C. pini (Linnaeus, 1758), C. punctiger Paykull, 1799, C. pallifrons Gyllenhal, 1813, C.
frontalis Marsham, 1802 and C. querceti Suffrian, 1848 are very rare species in the Latvian
fauna (with not more than 4 known localities). Cryptocephalus octopunctatus (Scopoli, 1763), C.
aureolus Suffrian, 1847, C. sericeus (Linnaeus, 1758), C. moraei (Linnaeus, 1758), C. ocellatus

Drapiez, 1819 and C. fulvus Goeze, 1777 are most common species of this leaf-beetle subfamily
in local fauna.
In this research it was proved, that Cryptocephalus hypochoeridis (Linnaeus, 1758) and C.
solivagus Leonardi & Sassi, 2001 are sympatric species and they occur together. They are sibling
species, which differ by shape of sclerites of endophallus.
4.1.3.5. SUBFAMILY LAMPROSOMATINAE LACORDAIRE, 1849
Single species of the subfamily Lamprosomatinae, Oomorphus concolor (Sturm, 1807), is
known in the Latvian fauna. For local fauna it was mentioned by Lindgerg (1932) from Koknese.
Repeatedly this species was not recorded. It is Centraleuropean species and occurrence of this
species in Latvia needs further confirmation. Hedera (Araliaceae) and Aegopodium podagraria
(Umbelliferae) (Bienkowski 2004, Koch 1992), and also Sium (Umbelliferae) (A. Warchałowski
pers. comm.) are mentioned as host plans.
4.1.3.6. SUBFAMILY SYNETINAE EDWARDS, 1953
Worldwide the subfamily Synetinae contains one genus and 4 species. Single boreal species
Syneta betulae (Fabricius, 1792) is recorded in the Latvian fauna. It is very rare species, with
single known locality in Alūksnes district (Telnov, Kalniņš 2003).
4.1.3.7. SUBFAMILY EUMOLPINAE HOPE, 1840
The subfamily Eumolpinae Hope, 1840 comprises more than 300 genera distributed mainly in
the tropics. In the Latvian fauna 4 species and 3 genera are known: Eumolpus (1 species),
Pachnephorus (2 species) and Bromius (1 species). In adjacent territories, the number of
registered Eumolpinae species slightly varies: in Belarus 5 species and 3 genera are recorded, in
Estonia – 3 and 2, in Lithuania – 4 and 3 respectively.
Bromius obscurus (Linnaeus, 1758) is most common species of this subfamily in the Latvian
fauna.

4.1.3.8. SUBFAMILY CHRYSOMELINAE LATREILLE, 1802
In the Latvian fauna Chrysomelinae is one of predominant subfamilies (on the number of
registered species) and contains 56 species and 13 genera: Leptinotarsa (1 species), Chrysolina
(21 species), Colaphus (1 species), Gastrophysa (2 species), Phaedon (3 species), Hydrothassa
(3 species), Prasocuris (2 species), Plagiodera (1 species), Chrysomela (7 species), Linaeidea (1
species), Gonioctena (7 species), Phratora (6 species) and Timarcha (1 species). The number of
species of this subfamily reported from adjacent territories slightly differs: Belarus – 55 species
and 14 genera, Estonia – 49 and 11, Lithuania 50 and 14 respectively.
During the current research Chrysolina coerulans (Scriba, 1791) is recorded in Latvia for the
first time.
Chrysolina aurichalcea (Gebler, 1825), which was not included in the previous catalogues of
Latvian Coleoptera (Telnov et al. 1997; Telnov 2004), was reported for the Latvian fauna by
Pūtele (1984) from Slītere National Park. Therefore it is added to list of Latvian Coleoptera.
In this research the occurrence of Chrysolina oricalcia (Müller, 1776) and Ch. americana
(Linnaeus, 1758) in the Latvian fauna is proved. These two leaf-beetle species are very rare in
local fauna, with single known locality each.
Five species of this subfamily, Chrysolina rufa (Duftschmid, 1825), Ch. fuliginosa (Olivier,
1807), Ch. quadrigemina (Suffrian, 1851), Entomoscelis adonidis (Pallas, 1771) and Timarcha
tenebricosa (Fabricius, 1775) were removed from the list of Latvian Coleoptera.
In local fauna Timarcha goettingensis (Linnaeus, 1758) was not recorded more than 100 years.
Heyden (1903) mentioned this species from SE environ of Rīga, ca. 50 versts upstream the
Daugava river. This record needs the confirmation. According to the catalogue of Silfverberg
(2004), the species is mentioned for Latvia and Lithuania. In Lithuania, the species is known
from the single old record in Palanga (NW Lithuania) (V. Tamutis pers. comm.).
One specimen of introduced species Zygogramma suturalis (F.) was found. It was recorded in
Rēzekne district in a box with imported plums.

During the current research extensive faunal data on species of this subfamily are recorded and
summarized. Chrysolina haemoptera (Linnaeus, 1758), Ch. kuesteri (Helliesen, 1912), Ch.
hyperici (Forster, 1771), Ch. carnifex (Fabricius, 1792), Ch. marginata (Linnaeus, 1758), Ch.
limbata (Fabricius, 1775), Colaphus sophiae (Schaller, 1783), Phaedon laevigatus (Duftschmid,
1825), Hydrothassa hannoveriana (Fabricius, 1775), Gonioctena flavicornis (Suffrian, 1851) and
Phratora polaris (Schneider, 1886) are very rare species in the Latvian fauna (with not more
than 4 known localities). Many species of genera Leptinotarsa, Chrysolina, Gastrophysa,
Phaedon, Plagiodera, Chrysomela, Linaeidea, Gonioctena and Phratora are most common and
widely distributed species of this leaf-beetle subfamily in local fauna.
In this research it was proved, that Gonioctena quinquepunctata (Fabricius, 1787) and G.
intermedia (Helliesen, 1913) are sympatric species and they occur together in Latvia. Therefore
they are two separated species but not subspecies as some authors (Bieńkowski 1999, 2004;
Lopatin, Nesterova 2005) consider.
4.1.3.9. SUBFAMILY GALERUCINAE LATREILLE, 1802
Worldwide ca. 5800 species of Galerucinae are known. In Latvia 21 species and 10 genera are
registered: Galerucella (6 species), Pyrrhalta (1 species), Xanthogaleruca (1 species), Lochmaea
(3 species), Galeruca (4 species), Sermylassa (1 species), Agelastica (1 species), Phyllobrotica
(1 species), Calomicrus (1 species) and Luperus (2 species). The number of species of this
subfamily reported from adjacent territories slightly differs: Belarus – 24 species and 11 genera,
Lithuania – 22 and 10, Estonia – 17 and 8 respectively.
During this research Galeruca dahlii (Joannis, 1865) and Luperus luperus (Sulzer, 1776) were
removed from the list of Latvian Coleoptera.
Extensive faunal data on Galerucinae were recorded and summarized in this research. Galeruca
interrupta (Illiger, 1802), G. laticollis Sahlberg, 1838, Sermylassa halensis (Linnaeus, 1767) and
Calomicrus pinicola (Duftschmid, 1825) are very rare species in the Latvian fauna (with not
more than 4 known localities). Galerucella nymphaeae (Linnaeus, 1758), G. lineola (Fabricius,
1781), G. tenella (Linnaeus, 1760), Lochmaea caprea (Linnaeus, 1758), Galeruca tanaceti
(Linnaeus, 1758) and Agelastica alni (Linnaeus, 1758) are most common and widely distributed
species of this subfamily in the Latvian fauna.

Some previous reports of Xanthogaleruca luteola (Müller, 1766) and Lochmaea crataegi
(Forster, 1771) were based on misidentifications (Pūtele 1974, Barševskis 1993). The occurrence
of these species in local fauna needs further confirmation.
4.1.3.10. SUBFAMILY ALTICINAE NEWMAN, 1834
In the Latvian fauna Alticinae is predominant subfamily (on the number of registered species)
and contains 121 species and 18 genera: Phyllotreta (13 species), Aphthona (10 species),
Longitarsus (34 species), Altica (12 species), Hermaeophaga (1 species), Batophila (1 species),
Lythraria (1 species), Neocrepidodera (5 species), Derocrepis (1 species), Hippuriphilla (1
species), Crepidodera (5 species), Epitrix (1 species), Mantura (3 species), Chaetocnema (13
species), Dibolia (4 species), Sphaeroderma (2 species), Argopus (2 species) and Psylliodes (12
species). The number of species of this subfamily reported from adjacent territories slightly
differs: Belarus – 131 species and 19 genera, Lithuania – 103 and 17, Estonia – 92 and 17
respectively.
Six flea beetle species, Phyllotreta dilatata Thomson, 1866, Aphthona atrocaerulea (Stephens,
1831), Longitarsus kutscherai (Rye, 1872), L. lewisii (Baly, 1874), Hermaeophaga mercurialis
(Fabricius, 1792) and Argopus nigritarsis (Gebler, 1823) were recorded in Latvia for the first
time.
Longitarsus noricus Leonardi, 1976, which was not included in previous catalogues of Latvian
Coleoptera (Telnov et al. 1997; Telnov 2004), was reported for the Latvian fauna by Gruev
(1982) from Bauska. Therefore it is added to list of Latvian Coleoptera.
During the current research Aphthona cyparissiae (Koch, 1803), Longitarsus helvolus Kutschera,
1863, L. nanus (Foudras, 1860), L. monticola Kutschera, 1863, L. longipennis Kutschera, 1863,
L. scutellaris (Mulsant et Rey, 1874), L. quadriguttatus (Pontoppidan, 1765), L. minusculus
(Foudras, 1860), L. echii (Koch, 1803), L. obliteratus (Rosenhauer, 1847), L. fuscoaeneus
Redtenbacher, 1849, Altica ampelophaga Guérin-Méneville, 1858, Batophila fallax Weise, 1888,
Ochrosis ventralis (Illiger, 1807), Crepidodera lamina (Bedel, 1901), Chaetocnema compressa
(Letzner, 1847), Dibolia timida (Illiger, 1807), Psylliodes cupreata (Duftschmid, 1825) and P.
reitteri Weise, 1888 were removed from the list of Latvian Coleoptera.

Extensive faunal data on species of Alticinae are recorded and summarized in this work. Faunal
data on Chaetocnema picipes Stephens, 1831 and Aphthona violacea (Koch, 1803) from Latvia
are published for the first time.
Phyllotreta dilatata Thomson, 1866, Aphthona abdominalis (Duftschmid, 1825), A. pallida
(Bach, 1856), A. atrocaerulea (Stephens, 1831), A. erichsoni (Zetterstedt, 1838), Hermaeophaga
mercurialis (Fabricius, 1792), some Longitarsus, Neocrepidosera nigritula (Gyllenhal, 1813),
Chaetocnema obesa (Boieldieu, 1859), Ch. aerosa (Letzner, 1846), Ch. confusa (Boheman,
1851), Ch. arida Foudras, 1860, Ch. subcoerulea (Kutschera, 1864), all species of Dibolia,
Argopus nigritarsis (Gebler, 1823), Psylliodes luteola (O. F. Müller, 1776), P. picina (Marsham,
1802), P. attenuata (Koch, 1803), P. chrysocephala (Linnaeus, 1758), P. cuprea (Koch, 1803)
and P. hyoscyami (Linnaeus, 1758) are very rare species in local fauna (with not more than 4
known localities).
Phyllotreta vittula (Redtenbacher, 1849), Ph. nemorum (Linnaeus, 1758), Ph. undulata
Kutschera, 1860, Ph. striolata (Fabricius, 1803), Ph. atra (Fabricius, 1775), Longitarsus luridus
(Scopoli, 1763), Altica oleracea (Linnaeus, 1758), Neocrepidodera ferruginea (Scopoli, 1763),
Crepidodera fulvicornis (Fabricius, 1792), C. aurata (Marsham, 1802), Chaetocnema concinna
(Marsham, 1802) un Psylliodes cucullata (Illiger, 1807) are most common species of this
subfamily in the Latvian fauna.
Many previous reports of Argopus ahrensii (Germar, 1817) and Sphaeroderma rubidum (Graëlls,
1858) were based on misidentifications. The occurrence of these species in local fauna needs
further confirmation.
4.1.3.11. SUBFAMILY CASSIDINAE STEPHENS, 1831
Worldwide the subfamily Cassidinae contains more than 2760 species. In the Latvian fauna 21
species and 3 genera are known: Pilemostoma (1 species), Hypocassida (1 species) and Cassida
(19 species). The number of species of this subfamily reported from adjacent territories slightly
differs: Belarus – 26 species and 3 genera, Lithuania – 22 and 3, Estonia – 15 and 2 respectively.

During this research two tortoise beetle species, Cassida atrata Fabricius, 1787 and C.
subreticulata Suffrian, 1844 were removed from the list of Latvian Coleoptera.
In the current work extensive faunal data on Cassidinae were recorded and summarized.
Pilemostoma fastuosa (Schaller, 1783), Cassida lineola Creutzer, 1799 and C. seladonia
Gyllenhal, 1827 are very rare species in local fauna (with not more than 4 known localities). In
the Latvian fauna Cassida viridis Linnaeus, 1758, C. nebulosa Linnaeus, 1758, C. vibex
Linnaeus, 1767, C. denticollis Suffrian, 1844 and C. vittata Villers, 1789 are most common
species of this subfamily.
4.1.3.12. SUBFAMILY BRUCHINAE LATREILLE, 1802
Worldwide 58 genera of Bruchinae are known. In Latvia 12 species and 4 genera are recorded:
Bruchus (6 species), Acanthoscelides (1 species), Bruchidius (3 species) and Spermophagus (2
species). The number of species of this subfamily reported from adjacent territories slightly
differs: Belarus – 12 species and 5 genera, Lithuania – 9 and 4, Estonia – 4 and 1 respectively.
Two seed beetle species, Bruchidius villosus (Fabricius, 1792) and Spermophagus calystegiae
(Lukjanovitsh & Ter-Minassian, 1957) were recorded in the Latvian fauna for the first time.
Each of these species is known from single locality only.
After bibliographical analysis Bruchidius unicolor (Olivier, 1795) is added to the list of Latvian
Coleoptera. This species was not included in previous catalogues of Latvian Coleoptera (Telnov
et al. 1997; Telnov 2004).
Bruchus loti Paykull, 1800 and B. atomarius (Linnaeus, 1761) are most common species of this
subfamily in Latvia. Bruchus laticollis Boheman, 1833, B. pisorum (Linnaeus, 1758), all species
of Bruchidius and Spermophagus are very rare species in local fauna (with not more than 4
known localities).
In Latvia Acanthoscelides obtectus (Say, 1831) has been noted as a pest of Phaseolus and Pisum,
beetles have been recorded inside seeds.

4.2. BIOGEOGRAPHY OF THE LATVIAN LEAF-BEETLES
Biogeography of Latvian Chrysomelidae s. l. was analyzed in the current research for the first
time. The Latvian fauna of Chrysomelidae s. l. is presented by 17 chorotypes: Cosmopolitan – 2
species (0.62%), Holarctic-Oriental – 1 species (0.31%), Palaearctic-Oriental – 2 species
(0.62%), Holarctic – 13 species (4.04%), Palaearctic – 30 species (9.32%), Asiatic-European –
70 species (21.74%), West-Palaearctic – 6 species (1.86%), Sibero-European – 81 species
(25.16%), Centralasiatic-Europeo-Mediterranean – 23 species (7.14%), Centralasiatic-European
– 19 species (5.9%), Turano-Europeo-Mediterranean – 4 species (1.24%), Turano-European – 12
species (3.73%), Europeo-Mediterranean – 9 species (2.79%), European – 32 species (9.94%),
Centraleuropean – 13 species (4.35%), North-European – 2 species (0.62%), East-European – 1
species (0.31%), unclear chorotype – 1 species (0.31%).
Analysis of the distribution of Latvian species of Chrysomelidae sensu lato reveals that the range
of chorotypes is rather wide. There are Sibero-European (81 or 25.23%) and Asiatic-European
(70 or 21.81%) species predominate. The Cosmopolitan, Holarctic-Oriental, Palaearctic-Oriental,
West-Palaearctic, Turano-Europeo-Mediterranean, Europeo-Mediterranean, Centraleuropean,
North-European and East-European species are less numerous (Fig. 1).
The biogeographical structure of the Latvian fauna of leaf-beetles and comparison with the
adjacent countries (Belarus, Estonia and Lithuania) is shown in Table 2.
Tab. 2. Chorotypes of Chrysomelidae s. l. fauna of Latvia, Lithuania, Estonia and Belarus.
Chorotype
Number of species
Latvia Lithuania Estonia Belarus
Cosmopolitan 2 2 1 3
Holarctic-Oriental 1 1 1 1
Palaearctic-Oriental 2 1 1 2
Holarctic 13 13 13 13
Palaearctic 30 29 27 30
Asiatic-European 70 66 59 73
Sibero-European 81 77 77 82
West-Palaearctic 6 4 4 4
Centralasiatic-Europeo-Mediterranean 23 21 17 24
Centralasiatic-European 19 20 10 22
Turano-Europeo-Mediterranean 4 4 3 4
Turano-European 12 9 9 21

Turanian - - - 1
Europeo-Mediterranean 9 9 4 13
European 32 26 22 26
Centraleuropean 14 9 4 20
North-European 2 2 2 2
East-European 1 - - 3
West-European - - - 1
South-European - - - 3
unclear chorotype 1 1 - 2
Total 322 294 254 350
Three genera are most widely presented on the diversity of chorotypes: Chrysolina (11
chorotypes), Longitarsus (10 chorotypes) and Cryptocephalus (7 chorotypes).
In difference from the Latvian Chrysomelidae s. l. fauna and also from East Baltic fauna, there
are Turanian, West-European and South-European leaf-beetle species registered in Belarus.
The borders of geographic ranges of Cryptocephalus solivagus Leonardi & Sassi, 2001, C.
hypochoeridis (Linnaeus, 1758), Chrysolina oricalcia (Müller, 1776), Ch. americana (Linnaeus,
1758), Colaphus sophiae (Schaller, 1783), Hermaeophaga mercurialis (Fabricius, 1792),
Longitarsus noricus Leonardi, 1976, Argopus ahrensi (Germar, 1817), A. nigritarsis (Gebler,
1823), Cassida lineola Creutzer, 1799 and Bruchidius villosus (Fabricius, 1792) were
particularized.
The borders of geographic ranges of 46 (14.29 %) leaf-beetle species are go through Latvia. In
most cases it is the northern border.
4.3. THE RESEARCH OF THE MORPHOLOGICAL CHARACTERS AND GENITAL
STRUCTURES OF LEAF BEETLE SPECIES
During the current research the morphological characters and genital structures of leaf beetle
species and their use in the determination of species were analyzed and evaluated comparatively.
Special attention was paid to systematically close and difficult identifiable leaf beetle species, as
well as to species with variable external characters.

The internal sac of aedeagus or endophallus without inflation and maximally inflated for some
leaf beetle species of Oulema, Cryptocehalus, Chrysomela, Gonioctena and Cassida were
researched. Their structures were analyzed (flagellums, sclerites, tubercles and their location).
The fully inflated endophallus was not used before in the research of leaf beetles, in comparison
with other beetle families (Carabidae, Cerambycidae, Curculionidae). In our research this
method was used in the identification of the leaf beetles for the first time.
While analysing the maximally inflated endophallus of Oulema erichsonii (Suffrian, 1841) and
O. septentrionis (Weise, 1880), it has been proved, that these species have differences in the
shape of flagellum. The species O. erichsonii (Suffrian, 1841) has S-shaped flagellum with blunt
and easy extended apex, but O. septentrionis (Weise, 1880) has C-shaped flagellum with sharp
and thin apex. There are also differences in the shape of aedeagus. The found characters will
make easy the exact determination of these species, for in the collection materials they were
often mixed or misidentified before.
The variable shape of apical part of flagellums in Gonioctena quinquepunctata (Fabricius, 1787)
and G. intermedia (Helliesen, 1913) was studied and showed for the first time.
The maximally inflated endofallus was studied for the first time and comparatively analyzed for
the difficult identifiable Cassida denticollis Suffrian, 1844, C. sanguinolenta Müller, 1776 and
C. prasina Illiger, 1798, as well as compared to other tortoise beetles species (C. viridis Linnaeus,
1758 and C. vibex Linnaeus, 1767). The main difference of these species is shown in the
structures of maximally inflated internal sac (flagellums shapes, basal and lateral sclerites,
tubercles and their location), which can be used for accurate determination of these species, for
they are often mixed or misidentified before.
The detailed study of male aedeagus and female vaginal sternites and vaginal palpi was made for
all species of Phratora of the Latvian fauna and the morphological characters and their use in
species identification were comparatively evaluated.
The external and genital characters of systematically close species Lochmaea caprea (Linnaeus,
1758) and L. suturalis (Thomson, 1866) were researched in detail and comparatively evaluated.
Bieńkowski (2004) draws attention to the fact that these species clearly differ only by aedeagus
shapes. During this study it has been proved that for the exact determination of these species not
only aedeagus shapes can be used, but also the external character – shape of antennal calluses

and their microsculpture: in L. caprea (Linnaeus, 1758) antennal calluses is matt, their posterior
part is devided and poorly demarcated, but in L. suturalis (Thomson, 1866) antennal calluses is
very shining, highly elevated and their posterior side is well-demarcated with frontal wrinkles.
While the body coloration of these species is variable, as well as the pattern of elytra and
pronotum are often similar in these species, and can not be used as a persistent characters for
identification.
Male (aedeagus) and female (spermatheca, styles and spiculum ventrale) genitals of all available
species of Latvian Alticinae were studied (paying particular attention to the species of genera
Altica, Longitarsus, Aphthona and Psylliodes). For some species that are systematically close
and difficult in identification essential characters for determination are shown.
Many leaf beetle species have very variable body coloration, this fact has been studied in detail
for such subfamilies as Donaciinae, Cryptocephalinae, Chrysomelinae, Galerucinae and many
representatives of Alticinae and compared with collection materials from other regions.
Using the results on studies of morphological characters and genital structures the identification
key to Chrysomelidae s. l. species of the Latvian fauna was prepared for the first time.
During this research, while analysing the morphological and genital characters of species from
other regions a new species for the science – Acolastus klimenkoi Romantsov et Bukejs, 2009
was described from Iran, but some leaf beetle species were reported for other regions for the first
time: Cryptocephalus solivagus Leonardo & Sassi, 2001 – for Lithuania; Oulema duftschmidi
(Redtenbacher, 1874), Cryptocephalus quadripustulatus Gyllenhal, 1813, Gonioctena intermedia
(Helliesen, 1913), Phyllotreta dilatata Thomson, 1866, Chaetocnema procerula (Rosenhauer,
1856) and Cassida panzeri Weise, 1907 – for Kaliningrad district
CONCLUTIONS
1. The systematical, annotated list of Chrysomelidae s. l. of the Latvian fauna was compiled as
the result of the research after the analysis of bibliography and review of collection materials.
It includes 322 species belonging to 68 genera, 14 families and 3 subfamilies
(Megalopodidae, Orsodacnidae and Chrysomelidae). 12 species have been recorded in the
local fauna for the first time, but 35 species mentioned in the literature before were removed

from the list of Latvian leaf beetle. The current number of registered species of
Chrysomelidae s. l. in Latvia is the biggest one in the Eastern Baltic, and give the evidence
that the leaf beetles of the local fauna are most fully studied.
2. During this research extensive faunal data were collected and summarized, which
significantly extended the notion of the diversity, abundance and distribution of leaf beetle
species of local fauna, and which can be used in forestry and agriculture for the prediction of
the possible proliferation of some pest species.
3. During the current work the morphological and genital characters of leaf beetle species of
local fauna were analyzed and comparatively evaluated. The identification key to
Chrysomelidae s. l. species of the Latvian fauna was prepared for the first time.
4. The method for leaf beetle species determination by comparing the maximally inflated
endophallus was used for the first time. The structures of the maximally inflated endophallus
(flagellums, sclerites, tubercles and their location) and possibility to use them for the species
identification was studied for some species of Oulema, Cryptocehalus, Chrysomela,
Gonioctena and Cassida for the first time.
5. The maximally inflated endophallus was studied for Oulema erichsonii (Suffrian, 1841) and
O. septentrionis (Weise, 1880) and it was found, that there are differences in the flagellum
shape. The differences in the aedeagus shape are also shown for these species. These
characters make the exact identification of these species easy, for they were often
misidentified in the collection materials before.
6. The variation of shape of the apical part of flagellum in species Gonioctena quinquepunctata
(Fabricius, 1787) and G. intermedia (Helliesen, 1913) was studied and shown for the first
time. It is proven that these are two separate species, but not subspecies, because they occur
sympatrically.
7. The maximally inflated endofallus were studied and comparatively analyzed for close species
Cassida denticollis Suffrian, 1844, C. sanguinolenta Müller, 1776 and C. prasina Illiger, 1798
for the first time. The essential difference in their structures was shown. The acquired results
can be used for exact determination of these species because they were misidentified often.

8. Using advanced microscopy methods, it is proven that for the exact identification of the
species Lochmaea caprea (Linnaeus, 1758) and L. suturalis (Thomson, 1866) not only
aedeagus can be used, but also the external characters - the shape of antennal calluses and
their microsculpture.
9. During the current research while analyzing the morphological and genital characters in leaf
beetle specimens from other regions a new species for science – Acolastus klimenkoi
Romantsov et Bukejs, 2009 has been described from Iran, but 7 leaf beetle species were
mentioned for other regions (for Lithuania and the Kaliningrad district) for the first time.
10. The analysis of the biogeography of Latvian Chrysomelidae s. l. fauna has been made. It has
been found that leaf beetle species belong to 17 horotypes. In Latvian leaf beetle fauna the
majority of species are Sibero-European (81 or 25.16%) and Asiatic-European (70 or
21.74%). In the neighboring countries (Belarus, Estonia and Lithuania) these two horotypes
also predominate by the number of species. Turanian, West-European and South-European
species are registered in Belarus in contradistinction to Eastern Baltic common leaf beetle
fauna.
11. It has been found during the research, that the border of range of 46 species of
Chrysomelidae s. l. goes through the Latvian territory. For the majority of the species it is the
north border. The range for such species as Cryptocephalus solivagus Leonardi & Sassi,
2001, C. hypochoeridis (Linnaeus, 1758), Chrysolina oricalcia (Müller, 1776), Ch.
americana (Linnaeus, 1758), Colaphus sophiae (Schaller, 1783), Hermaeophaga mercurialis
(Fabricius, 1792), Longitarsus noricus Leonardi, 1976, Argopus ahrensi (Germar, 1817), A.
nigritarsis (Gebler, 1823), Cassida lineola Creutzer, 1799 and Bruchidius villosus (Fabricius,
1792) has been defined more exactly.