DZĪVNIEKU SALĪDZINOŠĀ FIZIOLOĢIJA

DZĪVNIEKU SALĪDZINOŠĀ
FIZIOLOĢIJA

DZĪVAI ŠŪNAI (ORGANISMAM) KOPĪGĀS
PAZĪMES:
- NEPĀRTRAUKTA VIELU UN ENERĢIJAS MAIŅA;
- NEPĀRTRAUKTA KUSTĪBA;
- NEPĀRTRAUKTA AUGŠANA, ATTĪSTĪBA,
VAIROŠANĀS;
- KAIRINĀMĪBA;
- NEPĀRTRAUKTA INFORMATĪVA APMAIŅA.

Organismu grupas
Vīrusi
Prokarioti
Sēnes
Vienšūņi
Aļģes
Augi
Tārpi
Vēžveidīgie
Zirnekļveidīgie
Kukaiņi
Gliemji
Mugurkaulnieki
Citi
KOPĀ
Aprakstīto
sugu skaits
4 000
4 000
72 000
40 000
40 000
270 000
25 000
40 000
75 000
950 000
70 000
45 000
115 000
1 750 000
Prognozējamais sugu
skaits[1]
Lielākais
1 000 000
3 000 000
2 700 000
200 000
1 000 000
500 000
1 000 000
200 000
1 000 000
100 000 000
200 000
55 000
800 000
111 655 000
Mazākais
50 000
50 000
200 000
60 000
150 000
300 000
100 000
75 000
300 000
2 000 000
100 000
50 000
200 000
3 635 000
Prognozes
ticamība
Ļoti vāja
Ļoti vāja
Viduvēja
Ļoti vāja
Ļoti vāja
Augsta
Vāja
Viduvēja
Viduvēja
Viduvēja
Viduvēja
Augsta
Viduvēja
Ļoti vāja

PROKARIOTI
(bezkodolaiņi jeb
moneras)
ORGANISKĀS PASAULES IEDALĪJUMS
EIKARIOTI
(vienšūņi jeb
protisti)
Klasifikācija izveidota 1969.gadā
SĒNES
(daudzšūnu)
DZĪVNIEKI
AUGI

Augi
ORGANISKĀS PASAULES IEDALĪJUMS
Sēnes
Dzīvnieki
Protisti
(~eikariotiskie
vienšūņi)
Moneras
(prokarioti)

ORGANISKĀS PASAULES IEDALĪJUMS

• no 1990. gada
Eikarioti
1.
(Īstās) baktērijas
3.
2.
Arheji
(arhebaktērijas)

Augi
Aļģes
(Chromista)
- Publicēta 1998. gadā (Thomas Cavalier-Smith)
Sēnes
Dzīvnieki
Protozoji
(~vienšūņas
dzīvnieki)
Moneras
(prokarioti)

jāpieskaita vēl bezšūnu dzīvības formas – vīrusi
(+ prioni un ceļojoši DNS fragmenti????)

AUGU UN DZĪVNIEKU GALVENĀS ATŠĶIRĪBAS:
Barības uzņešana:
• Augi ir fotoautotrofi;
• Dzīvnieki ir heterotrofi.
Tādēļ dzīvniekiem ir izveidojušās tādas orgānu sistēmas,
kas nav nepieciešamas augiem.
• Gremošanas sistēma.
• Balsta un kustību sistēma (nodrošina skelets
un muskuļi).

• Organisma funkcijas regulējošās sistēmas:
- Nervu sistēma;
- Endokrīnā sistēma.
• Organisma iekšējo vidi veidojošā sistēma
(cirkulatorā sistēma)
• Metabolītus izvadošā sistēma:
-Urīnizvadsistēma;
- Elpošanas sistēma.

Abās zemākajās valstīs (prokarioti, eikarioti) organisma
dzīvības procesi tiek nodrošināti trejādi:
1) ar fotosintēzi;
2) sagremojot organiskās vielas;
3) noārdot nedzīvo organisko matēriju.
Katrā no trim augstākajām valstīm dominē tikai viens
no šiem barošanās veidiem.

ČARLZS ROBERTS DARVINS
(12.02.1809. – 19.04.1882.)

Čarlzs Darvins 7 gadu vecumā
ČARLZS ROBERTS DARVINS
• Dzimis 1809.g.12 februārī
Šropšīrā, Anglijā
• Miris 1882.g. 19.aprīlī,
Kentā, Anglijā

Čarlzs Darvins 51 gada vecumā
ČARLZS ROBERTS DARVINS
• Draudzības rezultātā
ar botānikas profesoru
Džonu Stīvenu Henslovu
(Jon Stevens Henslow),
1831.g. 27.decembrī
Darvins ar kuģi Beagle
devās piecu gadu ilgā
ceļojumā apkārt pasaulei.

Darvina ceļojuma apkārt pasaulei
Visnozīmīgākie novērojumi Darvina evolūcijas teorijai-
Galapagu salās (putnu girliču knābju formas atšķirības).

• Atgriezies no ceļojuma Darvins izstrādāja dabiskās
izlases teoriju.
Saskaņā ar to, vairums mazuļu dzīvnieku iet bojā,
bet izdzīvo tie, kas vislabāk piemērojušies dzīves
apstākļiem.
Darvins vilcinājās publicēt savas atziņas, jo zināja,
ka daudzi tās nepieņems.

1859.gadā iznāca viņa grāmata par sugu izcelšanos
dabiskās izleses ceļā - On the Origin of Species
by Means of Natural Selection

Darvina teorijas pretrunas ar tā laika pastāvošajiem
uzskatiem par sugu izcelšanos

• Miris 1882.g. 19.aprīlī
73 gadu vecumā.
• Apbedīts Vestminsteres
abatijā, netālu no
Īzaka Ņūtona un Džona
Heršela.

FILOĢENĒTISKĀS ATTĪSTĪBAS GALVENĀS
LIKUMSAKARĪBAS:
1. Fioloģenētiskās izmaiņas vienmēr ir pielāgojums izmainītiem
vides apstākļiem.
AROMORFOZES - izmaiņas dzīvībai svarīgos orgānos,
kas rada vispārēju organizācijas līmeņa paaugstināšanos.
IDIOADAPTĀCIJA - pielāgošanās stingri noteiktiem un
ierobežotiem dzīves apstākļiem. Specializācijas
raksturs.
REGRESĪVĀ EVOLŪCIJA - orgānu izzušana un uzbūves
vienkāršošanās.

2. EVOLŪCIJA GALVENOKĀRT IR MONOFILĒTISKS
PROCESS jeb attīstība notiek no vienas kopējas saknes.
Procesu virza pazīmju skaldīšanās jeb diverģence, dažkārtparalēla
attīstība.
3. DZĪVNIEKU ORGANISMS IR VIENOTS VESELS, KURĀ
VISAS DAĻAS UN ORGĀNU SISTĒMAS IR
SAVSTARPĒJI SAISTĪTAS.
KORELĀCIJA - orgānu savstarpēji saistīta attīstība.

4. EVOLŪCIJA IR NEATGRIEZENISKS PROCESS.
5. ORGANISMA EVOLŪCIJU VIENMĒR PAVADA
DAĻU UN ORGĀNU DIFERENCIĀCIJA.
DIFERENCIĀCIJA - sākotnēji vienādas organisma daļas
pakāpeniski arvien vairāk atšķiras cita no citas pēc
formas un funkcijām.

6. DZĪVNIEKU EVOLŪCIJĀ NOTIEK HOMOLOĢISKO
ORGĀNU (kopējas izcelsmes) OLIGOMERIZĀCIJA.
OLIGOMERIZĀCIJA - orgānu skaita samazināšanās,
ko pavada funckijas apvienošanās.
POLIMERIZĀCIJA - orgānu skaita, ķermeņa daļu
vai organoīdu palielināšanās (dominē vienšūņu evolūcijā).

DZĪVNIEKU CILTSKOKS
Metozoji
Hipotētisks visu dzīvnieku priekštecis - fagocitella

ĶERMEŅA SIMETRIJA

Ektoderma-veido ādu un
nervu sistēmu;
Endoderma- veido iekšējos
orgānus;
Mezoderma - veido muskuļus,
skeletu un saistaudus.

ĶERMEŅA PLĀNS

Galvenie soļi dzīvnieku evolūcijā:
• Atdalās Parazoju (Parazoa) un
Eumetazoju (Eumetazoa)
apakšvalstis;
Parazojiem - nav īstu audu un dīgļlapu;
- ķermeņa šūnas relatīvi
nespecializēta (hoanocīti, amebocīti);
- no parazojiem mūsdienās -
Sūkļu tips;
No Eumetazoju apakšvalsts - veidojās visi
pārējie dzīvnieki,ar labi specializētiem
audiem.

2. RADIĀĻU - BILATERĀĻU šķelšanās;
• Radiāļi (Radiata) - dzīvnieki ar radiālo simetriju;
- Mūsdienās - Zarndobumaiņu (Cnidaria) tips:
Hidrozoji (hidras), scifozoji (medūzas), koraļļi.
• Bilaterāļi (Bilateria) - visi pārējie dzīvnieki ar
bilaterālu ķermeņa simetriju un trim dīgļlapām;

Tips: Zarndobumaiņi

Aktīnija
Medūza
Koraļļi

Bilaterāļi šķeļās Acelomātos un Celomātos:
• Acelomāti - dzīvnieki bez sekundārā ķermeņa
dobuma - celoma;
-Tips - Plakantārpi (Platyhelminthes);
• Pseidocelomāti - dzīvnieki ar “pseidocelomu”;
- Tips - Nematodes (Nematoda);
• Celomāti - dzīvnieki ar īstu celomu;
- Pirmmutnieki;
- Otrmutnieki.

ĶERMEŅA PLĀNS

ACELOMĀTI (Acoelomates)
• Tips: Platyhelmenthes
• Plakantārpi: trematodes, monogeneji,
lenteņi, cestodāriji.
• Dzīvnieki, kuru ķermeņa dobumu nepilda
iekšējās vides šķidrumi.

Tips: Plakantārpi

Celomātu priekšrocības:
• telpa iekšējo orgānu attīstībai;
• cirkulatorā sistēma;
• iekšējās vides šķidrums kalpo kā transporta sistēma;
• muskuļi nodrošina šķidruma plūsmu (hidrostatiskais
skelets);
• gremošanas trakta muskulatūras darbība ir
neatkarīga no ķermeņa muskulatūras darbības.

PSEIDOCELOMĀTI:
• Tips: Nematodes (Nematoda);
• Nav ķermeņa segmentācijas;
• Apkārt gremošanas traktam nav mezodermas;
• Tādēļ- apkārt gremošanas traktam nav
muskulatūras.