vēsture - Latvijas Valsts Arhīvu sistēma

3. att. Rīgas pilsētas
38. pamatskolas, F. Brīvzemnieka
(16.) pamatskolas, 13. ebreju
pamatskolas, 12. krievu
pamatskolas un 1. baltkrievu
pamatskolas ziedotāju saraksta
titullapas Uzvaras laukuma
ziedojumu grāmatā. 1937. gads.
LVVA, 1303. f., 5. apr., 1. l., 39.,
139., 155., 292. lp.; 5969. f., 1. apr.,
38. l., 366. lp.
iX latviešU DzieSmU SvētKi 117
publiskie pasākumi, ir kļuvis par šauru tālaika vajadzībām. Platības ziņā
piemērots laukums ir Pārdaugavā, turklāt to ar citām pilsētas daļām savieno
ērta satiksme. K. Ulmanis uzsvēra: “Tas laukums būs visai Latvijai, visai mūsu
zemei un visai mūsu tautai, un tādēļ pie šī darba jāsaista arī visa mūsu tauta.” 28
11. jūnijā ministru kabinets pieņēma likumu par Uzvaras laukuma izbūvi.
tas noteica, ka valsts prezidenta vadībā darbojas Uzvaras laukuma izbūves
komiteja un ka tās līdzekļus veido ziedojumi, ieņēmumi no loterijām u.c. 16.
jūnijā Uzvaras laukuma izbūves komisijas pirmajā sēdē K. Ulmanis norādīja,
ka ikviens laikmets aiz sevis atstāj tikai tam raksturīgus pieminekļus, un
viņš vēlas, lai “šie pieminekļi būtu jo cēli, cildeni, skaisti, lai šie pieminekļi būtu
tādi, no kuriem dveš mūžības elpa”. viņaprāt, jaunā būve arī ļaus Rīgai “radīt
jaunu izteiksmi, jaunu seju”. K. Ulmanis uzsvēra: “Uzvaras laukums vēlāk būs
piemineklis mūsu tautas un valsts spēkam, gribai un enerģijai, kas ir nākusi no
visdzidrākā avota, proti, – no tēvzemes mīlestības un no tautas vienības domas.” 29
Uzvaras laukuma būve ietvēra daudzus pasākumus – loteriju, līdzekļu
vākšanu, talkas, projektu konkursu u.c. 30 visas šās norises atradās publiskās
uzmanības centrā. Uzvaras laukumam tika piešķirts vistautas būves statuss.