vēsture - Latvijas Valsts Arhīvu sistēma
vēsture - Latvijas Valsts Arhīvu sistēma
vēsture - Latvijas Valsts Arhīvu sistēma
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
iX latviešU DzieSmU SvētKi<br />
veidošanās procesos. to norises, attīstība, kontinuitāte un mainība ir<br />
saaugusi ar mainīgo vēsturisko vidi. Katru nākamo svētku atšķirību no<br />
107<br />
iepriekšējiem vispirmām kārtām noteica notikušās sociālās, politiskās un<br />
kultūras pārmaiņas. turklāt kopš 19. gs. otrās puses līdz Pirmajam pasaules<br />
karam vidzemes (it īpaši Rīgas) un Kurzemes ekonomiskā attīstība bija ļoti<br />
strauja, cilvēku dzīvesveids (it īpaši pilsētā) vienas paaudzes laikā kardināli<br />
mainījās. arī starp pirmajiem Dziesmu svētkiem, kas notika 1873. gadā, un<br />
piektajiem – pēdējiem pirms kara – vērojama liela atšķirība gan organizācijas,<br />
gan norises, gan arī politiskā vēstījuma un konjunktūras ziņā. Ja pirmajos<br />
galvenais bija latviskās esības, tās kultūras un tautas nacionālās nākotnes<br />
manifestācija vāciskajā Rīgā, tad piektie atsedza latviešu tautas un kultūras<br />
spēku rusifikācijas laikmetā, vienlaikus arī demonstratīvas politiskās<br />
mīmikrijas mākslu, pasākuma rīkotājam – Rīgas latviešu biedrībai – oficiāli<br />
definējot šos Dziesmu svētkus par velti vidzemes divsimtgadei Krievijas<br />
sastāvā vien nepilnus piecus gadus pēc soda ekspedīciju trakošanas un vēl<br />
tautas dzīvā atmiņā esošajiem zaudētajiem cilvēkiem un pazemojumiem.<br />
Savukārt pēc Pirmā pasaules kara Dziesmu svētkiem vispirms bija<br />
jāiekļaujas nacionālas un demokrātiskas valsts celtniecības tradīcijā, bet<br />
1934. gadā izveidotā autoritārā režīma laikā jāpārtop varas ideoloģiskajā<br />
instrumentā. Dziesmu svētku <strong>vēsture</strong> apliecina, ka tie sekmīgi piemērojas<br />
mainīgajiem/jaunajiem politiskajiem un sociālajiem apstākļiem, vienlaikus<br />
saglabājot nacionālās identitātes apliecinājuma misiju gan individuālā, gan<br />
kolektīvā līmenī.<br />
Dziesmu svētki kā sociālais fenomens ir nozīmīga latvijas 19. un 20. gs.<br />
<strong>vēsture</strong>s gaitas liecība, laikposmos starp svētkiem notikušo dažādo<br />
pārmaiņu kvintesence un indikators, kas ļauj vērtēt sava laika sabiedrību,<br />
tās atklāti demonstrējamās un slēptās vērtības, attieksmes un noskaņojumu.<br />
Sociologi tālis tisenkopfs, Olga Pisarenko, Jānis Daugavietis, aivita Putniņa<br />
un Kristīne locika norāda, ka Dziesmu svētkiem piemīt četras galvenās<br />
funkcijas: 1) nacionālās identitātes atražošanas; 2) mākslinieciskā un estētiskā;<br />
3) ideoloģiskā un politiskā; 4) pilsoniskās līdzdalības un komunikācijas. 1 šo<br />
funkciju vienotība veido svētku strukturālo modeli. Sociologi arī norāda,<br />
ka “dažādos sabiedriskajos un politiskajos apstākļos svētku priekšplānā<br />
izvirzījušās atšķirīgas funkcijas, taču nevienas vēsturiskās maiņas nav<br />
atcēlušas kādu no būtiskākajām Dziesmu svētku funkcijām un nozīmēm.
Change language