vēsture - Latvijas Valsts Arhīvu sistēma

iX latviešU DzieSmU SvētKi
vainagojums ne vien visai dziesmu svētku, bet arī tautas vēsturei. K. Ulmanis
teica: “.. Uzvaras laukums ir arī cildinājums uzvarai, ka šo laukumu rada un
izveido pati vienotā tauta nepārspējamā tēvzemes mīlestībā un sirds cēlumā. Tāpēc
Uzvaras laukums ir arī mūsu vienības liecinieks, tās vienības, kura ir mūsu patiesais
un īstais spēku avots.” 36
Uzvaras laukums uzskatāms par īpašu, par vienu no vissvarīgākajiem
iX Dziesmu svētku norises aktoriem, tas arī piešķīra svētkiem papildu
vērtību.
Dalībnieki
iX Dziesmu svētku kopkorī bija 381 kora 14 456 dziedātāji. literatūrā tiek
arī minēts vēl izteiksmīgāks skaitlis – 16 000 dziedātāju. 37 tas bija lielākais
dalībnieku skaits svētku norises vēsturē. vii un viii Dziesmu svētkos
piedalījās ap 10 000 koristu. 38 iX Dziesmu svētku sagatavošanas laikā
K. Ulmanis bija izteicis vēlējumu, lai katrā pagastā būtu savs koris. 39 Tas
kordziedāšanai piešķīra valstiskas nozīmes statusu. Kora izveide, vadīšana
un dziedāšana kļuva par atbalsta izpausmi K. Ulmaņa autoritārajai varai.
Savi kori bija ne tikai pagastiem, bet arī aizsargu organizācijām, skolām,
arodbiedrībām, izglītības, jaunatnes, dziedāšanas u.c. biedrībām. 40
Koristu uzdevums bija ne vien apgūt repertuāru, sarūpēt tautastērpus,
iet gājienā un dziedāt konkursā, bet ar reprezentēt autoritārās iekārtas
sasniegumus. to, ka tikai “atjaunotā latvija” ļauj svētkiem iegūt tik
grandiozu raksturu. arī klausītāju uzdevums bija tāds pats. Pēc preses
ziņām, koncertus apmeklēja 100 000 cilvēku jeb katrs divdesmitais latvijas
iedzīvotājs. 41 Stāstot par svētkiem, “Jaunākās ziņas” rakstīja: “Visas zemes
novadi ilgi gatavojās un gaidīja dienu, lai ar dziesmu skaņām ievadītu mūsu
valsts neatkarības 20 gadu svinības. Šī diena atnāca līdz ar sauli, kas izlauzās
no pelēkajiem mākoņiem. Tā savus zeltotos starus lēja pār Uzvaras laukumu, ap
kuru milzīgos mastos vējš plivināja sarkanbaltsarkano karogu mežu. Turp plūda
nepārredzama ļaužu straume. Dziesma vienoja visu tautu, tādēļ svētkos draudzīgi
viens otram līdzās sēdēja pilsētnieks un laucinieks, strādnieks un viņa darba
devējs.” 42 Cilvēkiem pašiem par sevi šajos svētkos nebija savas individuālās
vērtības, to varēja iegūt vien kopumā, “vienotības” demonstrācijā, piepildot
Uzvaras laukumu. vienīgie dalībnieki, kam bija atvēlēta individualitāte,
bija virsdiriģenti. viņu misija bija organizēt koristus vienotībā un būt par
vidutāju starp dziedātājiem un valsti (tās pasūtījumu).
119