vēsture - Latvijas Valsts Arhīvu sistēma
vēsture - Latvijas Valsts Arhīvu sistēma
vēsture - Latvijas Valsts Arhīvu sistēma
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
112<br />
vita zelče<br />
vieni svētki sekoja nākamajiem, pārspējot iepriekšējos vērienā un krāšņumā.<br />
arī latvija svinēja.<br />
Dziesmu svētki<br />
mainoties varām, mainās arī kultūras vērtību <strong>sistēma</strong>. K. Ulmaņa<br />
autoritārais režīms pieteica “jaunas kultūras” radīšanas kursu. tā liecība<br />
ir arī jau minētais teatralizētais uzvedums “atdzimšanas dziesma”, kurā<br />
lielā mērā tika izmantota Dziesmu svētku tradīcija un kas publiskajā telpā<br />
tika reprezentēta kā jaunas kvalitātes pasākums, kas pārspēj Dziesmu<br />
svētkus. 23<br />
autoritārās ideoloģijas radīšanas sākotnējā posmā notika agrāko kultūras<br />
vērtību un tradīciju sijāšana, vērtējot to atbilstību un piemērotību “jaunajai<br />
kultūrai”. ar to skaidrojama arī ilgā iX Dziesmu svētku gatavošanas<br />
<strong>vēsture</strong>. 24 šķiet, ka K. Ulmaņa valdība nebija gatava šos svētkus līdzšinējā<br />
formātā akceptēt kā “15. maija latvijā” iederīgu pasākumu. vairākkārt<br />
dažādu iemeslu dēļ tika pārcelts iX Dziesmu svētku rīkošanas gads, ieilga<br />
arī vietas izvēle. 1934. gada novembrī latvijas kordziedāšanas kustības<br />
vadītāji ieradās vizītē pie K. Ulmaņa, lai pārrunātu ar svētkiem saistītos<br />
jautājumus. Sarunās kļuva skaidrs, ka Dziesmu svētki ir rīkojami vien<br />
saskaņā ar valdības interesēm, kā arī tai tieši piedaloties gan repertuāra<br />
izvēlē, gan pasākumu organizēšanā. autoritārai valdībai bija vajadzīgi tikai<br />
grandiozi svētki, – tādi, kas pārspēj iepriekšējos, kas demonstrē un slavina<br />
tās varenību. 1936. un 1937. gadā Dziesmu svētku rīkošana atradās to parastā<br />
organizatora – latviešu Dziesmu svētku biedrības – ziņā, kas savu darbību<br />
saskaņoja ar izglītības ministru augustu tenteli un iekšlietu ministra biedru<br />
alfredu Bērziņu. 1937. gada pavasarī latviešu Dziesmu svētku biedrības<br />
valde lūdza valsts prezidentu K. Ulmani kļūt par svētku protektoru. viņš<br />
arī šo uzaicinājumu pieņēma un tieši iesaistījās organizēšanas darbā.<br />
1938. gada sākumā tika izveidota īpaša iX Dziesmu svētku rīkošanas<br />
institūcija – rīcības komiteja 28 cilvēku sastāvā. viņu vidū bija diriģenti,<br />
mūziķi un ministriju pārstāvji (sk. pielikumu). 25<br />
autoritārā valdība iX Dziesmu svētku pasākumu sakausēja ar vēl vienu<br />
ideoloģizētu valsts mēroga lielpasākumu – Uzvaras laukuma būvi. Dziesmu<br />
svētkiem bija jāpārtop par tā atklāšanas svētkiem. abu šo pasākumu<br />
uzdevums – mobilizēt masas varas atbalstam un dzīvei autoritārā režīmā.
Change language