You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
II TERITORIJAS NOVĒRTĒJUMS<br />
dabas aizsardzības plāns dabas liegumam “<strong>Lielie</strong> <strong>Kangari</strong>”<br />
II 1.Teritorija kā vienota dabas aizsardzības vērtība un faktori, kas<br />
to ietekmē, tai skaitā iespējamo draudu izvērtējums<br />
<strong>Lielie</strong> <strong>Kangari</strong> ir <strong>Latvijas</strong> lielākā osu grēda, tā stiepjas 28 km pgarumā. Šajā<br />
unikālajā dabas kompleksā floras daudzveidība ir cieši saistīta ar ģeoloģisko izcelsmi.<br />
Raksturīga liela biotopu daudzveidība: grēdas Z pakājē nelieli purvaini ezeri, zemā un<br />
pārejas purva fragmenti un augstais purvs – Lielkangaru purvs (platība 832 ha). Uz<br />
grēdas un nogāzēs galvenokārt priežu un egļu meži, sausas pļavas un lauces, pakājē<br />
mitrie priežu-lapkoku meži. Liegumā konstatētas vairākas retas un apdraudētas augu<br />
un dzīvnieku sugas.<br />
<strong>Dabas</strong> liegumu veido divas nosacīti dažādas daļas, kas savā starpā ir cieši<br />
ekoloģiski saistītas, veidojot vienotu kompleksu. Pirmo teritorijas daļu veido osveida<br />
valnis un sugu sabiedrības, kas saistītas ar priežu sausieņu mežiem uz šādiem osveida<br />
vaļņiem. Šeit sastopamajām sugām nepieciešami gaiši meži, saules apspīdētas lauces,<br />
bezmugurkaulnieku sugām – saules apspīdēti vecu priežu stumbri. Šīs sugas negatīvi<br />
ietekmē to aizaugšana ar eglēm. Otro teritorijas daļu veido pārmitrie meži osu vaļņa<br />
pakājē un lielās augstā purva platības. No osa Z nogāzes sūcas avoti, tērcītes, aizsāk<br />
tecējumu nelieli strautiņi, kas bagātina augsni. Izstrādājot plānu, teritorijā nodalītas<br />
biotopu un sugu grupas, bet ekoloģiski osveida valnis, purvainie meži un purvi ir<br />
vienots komplekss, kur vienotība novērtēta, piešķirot tai dabas lieguma statusu. Tāpat,<br />
vienoti, plānoti arī teritorijas apsaimniekošanas pasākumi.<br />
Būtiska lieguma vērtība ir vaļņa ainavas ar specifisko, osiem raksturīgo augāju,<br />
kas Latvijā sastopams reti un nelielās platībās. Lai gan ainavas lielāko daļu aizņem<br />
purvi un meža masīvs, tā ir ļoti daudzveidīga, potenciālam skatītājam interesanta.<br />
Ainava pārredzama no apkārtnes, no atsevišķām vietām purvu ainavā, līdz ar to,<br />
jebkuras izmaiņas šīs ainavas iekšienē, ietekmēs arī pārējo lieguma ainavu kvalitāti.<br />
Atklāti, plaši panorāmas skati no eglēm aizaugušā osa praktiski nepaveras. Paceļot<br />
skatu punktu augstāk, izcilus skatus būtu iespējams iegūt praktiski no jebkura vaļņa<br />
virsmas punkta. Ainavā daudz un daudzveidīgi vidēja un maza mēroga skati uz<br />
atsevišķiem ainavu elementiem – ezera stūri, ceļa līkumu, vecu koku, skudru pūzni<br />
u.tml.<br />
Lielo Kangaru vaļņa ainava vērtējama kā jutīga. To būtiski negatīvi ietekmētu<br />
cirtes uz vaļņa nogāzēm. WWF projekta „<strong>Dabas</strong> aizsardzības plāns Latvijai”<br />
rekomendācijas teritorijas apsaimniekošanai – nepieļaut cirtes osa nogāzēs un<br />
purvmalas mežu joslā, kā arī ceļu paplašināšanu. Zināma negatīva ietekme ir<br />
tūrismam un rekreācijai. Piemēram, izmētātie atkritumi atpūtas vietā pie ezera<br />
viennozīmīgi samazina vietas estētisko pievilcību. Arī gar autoceļu osa nogāzes ir<br />
piegružotas ar sadzīves atkritumiem. Daļa no tiem ir pārtikas atkritumi, kas samērā<br />
ātri sadalās, turpretim citi – autoriepas, pudeles u.c. ir izturīgi pret sadalīšanos un<br />
uzkrājas vidē.<br />
Osa un ezera ainava nav uzskatāma par unikālu <strong>Latvijas</strong> mērogā, bet tā ir<br />
unikāla lieguma teritorijā un reģionā.<br />
Pārmitro mežu purva malās ainava ir visvienveidīgākā. Visgrūtāk sasniedzama<br />
ir purva centrālās daļas atklātā ainava ar ezeriņiem un parastās priedes grupām.<br />
<strong>Latvijas</strong> <strong>Dabas</strong> <strong>fonds</strong><br />
Rīga, 2007. gada janvāris<br />
23
Change language