You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
dabas aizsardzības plāns dabas liegumam “<strong>Lielie</strong> <strong>Kangari</strong>”<br />
Lielkangaru ezera ūdens analīzes uzrāda zemu elektrovadītspēju un ļoti lielu<br />
krāsainību, kas liecina par mazu izšķīdušo minerālvielu, bet ļoti lielu humusvielu<br />
daudzumu ezera ūdenī un ir purva ezeriem raksturīgi rādītāji. Humusvielas nosaka arī<br />
ūdens brūno krāsu un mazo caurredzamību. Ezera ūdenī konstatētas augstas kopējā<br />
slāpekļa un kopējā fosfora vērtības un purva ezeriem neraksturīgs vāji sārmains<br />
ūdens.<br />
Pēc Latvijā spēkā esošās ūdensobjektu klasifikācijas, Lielkangaru ezers atbilst<br />
ļoti seklu brūnūdens ar zemu ūdens cietību ezeru tipam (MK Noteikumi Nr.858,<br />
19.10.2004. “Noteikumi par virszemes ūdensobjektu tipu raksturojumu, klasifikāciju,<br />
kvalitātes kritērijiem un antropogēno slodžu noteikšanas kārtību”). Lielās kopējā<br />
fosfora un slāpekļa koncentrācijas ūdenī atbilst ļoti sliktas ekoloģiskās kvalitātes<br />
ezeriem, pēc Dānijas Vides aizsardzības aģentūras finansētā projekta “Ūdens<br />
struktūrdirektīvas 2000/60/EK ieviešana Latvijā” izstrādātās ūdensobjektu<br />
ekoloģiskās kvalitātes novērtēšanas sistēmas.<br />
Ūdens analīžu rezultāti, kā arī dūņu slānis un ezera nelielais dziļums, un visā<br />
ezera platībā sastopamie ūdensaugi un to sugu sastāvs raksturo bioloģiski novecojušu<br />
ezeru. Iespējams, ezeru būtiski ietekmējusi un tā bioloģisko novecošanos veicinājusi<br />
agrāk veiktā Lielkangaru purva susināšana, ievadot ezerā purva ūdeņus un padziļinot<br />
(iespējams, izrokot) no ezera iztekošo grāvi un pazeminot ezera līmeni. Pašlaik ezera<br />
ekoloģiskais stāvoklis vērtējams kā stabils, un, nemainot ezera ūdens līmeni un<br />
nepiesārņojot ar biogēniem, strauja ezera aizaugšana un ūdens kvalitātes<br />
pasliktināšanās nav paredzama.<br />
Lielkangaru purva centrālajā – austrumu daļā (628. kv. 2. nog., 621. kv. 1. nog.,<br />
611. kv. 1. nog., 629. kv. 1. nog.) izveidojušies daudzi sīki purva (distrofi) ezeriņi ar<br />
brūnu ūdeni un sūnu purva augāju krastos. Ūdensaugi šajos ezeriņos netika konstatēti.<br />
Topogrāfiskajā kartē un mežu taksācijas datu bāzē kā ezers norādītie 620. kv.<br />
6. nog. un 621. kv. 2. nog. vērtējami kā purva slīkšņu un ieplaku biotopi, arī<br />
topogrāfiskajā kartē norādītais un literatūrā minētais ezeriņš 625. kv. 19. nog. pilnībā<br />
aizaudzis un pārvērties sūnu purvā ar dūkstu grīšļa un baltā baltmeldra ieplakām.<br />
sociālekonomiskā vērtība<br />
Ezera sociālekonomiskā vērtība ir galvenokārt kā makšķerēšanas vietai, par ko<br />
liecina apsekojumu laikā konstatētie atkritumi ezera krastā. Ezers tāpat veido būtisku<br />
daļu no teritorijas ainavas.<br />
ietekmējošie faktori<br />
Agrākajos gados ezeru ir būtiski ietekmējusi teritorijā veiktā meliorācijas<br />
sistēmu ierīkošana, tomēr šobrīd tās funkcionē tikai daļēji un ezeru neapdraud.<br />
Būtiskākais negatīvais faktors, kas šobrīd apdraud ezeru ir tā eitrofikācija.<br />
II 3.3. purvi<br />
apraksts un bioloģiskās vērtības<br />
Lieguma teritorijai ļoti raksturīgs biotops ir sūnu purvi (Lielkangaru purvs un<br />
Mazkangaru purvs), ko veido tiem raksturīga ciņu, ieplaku, ezeriņu un priedēm<br />
aizaugušu purva joslu mozaīkveida komplekss. Lielkangaru purvam raksturīgs<br />
samērā līdzens mikroreljefs un klaja, tikai ar atsevišķām vai skrajām priedītēm<br />
aizaugusi centrālā daļa.<br />
<strong>Latvijas</strong> <strong>Dabas</strong> <strong>fonds</strong><br />
Rīga, 2007. gada janvāris<br />
29
Change language