You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
dabas aizsardzības plāns dabas liegumam “<strong>Lielie</strong> <strong>Kangari</strong>”<br />
1<br />
“Noteikumi par Latvijā sastopamo Eiropas Savienības prioritāro sugu un biotopu<br />
sarakstu” (MK noteikumi Nr. 153, 21.02.2006.)<br />
2<br />
“Noteikumi par īpaši aizsargājamo biotopu veidu sarakstu” (MK noteikumi Nr. 421,<br />
05.12.2000., grozījumi Nr.61 25.01.2005.)<br />
II 4. SUGAS<br />
<strong>Dabas</strong> liegumā konstatēto reto un īpaši aizsargājamo vaskulāro augu sugu saraksts un<br />
aizsardzības statuss ietverts 3.4. pielikumā, sūnu, ķērpju un sēņu sugu saraksts un<br />
aizsardzības statuss sniegts 3.5. pielikumā, reto un īpaši aizsargājamo putnu,<br />
bezmugurkaulnieku un zīdītāju sugu saraksts – 3.6. pielikumā. Īpaši aizsargājamo<br />
augu un dzīvnieku atradnes attēlotas kartē 3.7. pielikumā.<br />
II 4.1. vaskulāro augu sugas<br />
<strong>Dabas</strong> liegumā līdz šim konstatētas 24 retas un aizsargājamas augu sugas, no tām<br />
20 ir Latvijā īpaši aizsargājamas sugas, astoņu sugu aizsardzības nodrošināšanai<br />
veidojami mikroliegumi. Četras sugas iekļautas Biotopu Direktīvas pielikumos, divas<br />
minētas Bernes konvencijas pielikumos. Īpaši aizsargājamo augu sugu saraksts<br />
ietverts 3.4. pielikumā, to atradnes – 3.7. pielikuma kartē.<br />
WWF projekta „<strong>Dabas</strong> aizsardzības plāns Latvijai” teritorijas raksturojumā minēts, ka<br />
tajā konstatētas 17 aizsargājamas augu sugas, t.sk. meža ozolīte Aquilegia vulgaris,<br />
parastā zalktene Daphne mezereum, tumšsarkanā dzeguzene Epipactis<br />
atrorubens, sniegbaltā ūdensroze Nymphaea candida, šīs sugas nav minētas<br />
LVĢMA datu bāzēs, jo, atbilstoši pašreiz spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, tās<br />
nav īpaši aizsargājamo sugu sarakstā.<br />
Apsekojot dzeltenās dzegužkurpītes Cypripedium calceolus atradni Burlakkalniņā<br />
(2003. g.) konstatēts, ka eksemplāru skaits tajā palielinājies (1997. g. atrasti<br />
22 eksemplāri, 2003. g. ~ 40 eksemplāri). Atradne ir uz purva minerālsalas, meža<br />
malā; eksperti secinājuši, ka apgaismojuma apstākļi ir sugai labvēlīgi. Tomēr ir<br />
ieteikts sekot atradnes aizauguma pakāpei un laikus likvidēt apēnojumu, ja tāds<br />
rastos. 2006. gadā atradne apsekota un konstatēti ~ 38 ziedoši un vitāli augi.<br />
Floristiski interesanti, ka liegumā sastopamas īpaši aizsargājamās augu sugas<br />
pundurbērzs Betula nana un ciņu mazmeldrs Tricophorum cespitosum, kas ir<br />
sugas ar pretēju izplatības areālu. Pundurbērza atradne lieguma teritorijā ir viena no<br />
Latvijā tālākajām dienvidrietumu virzienā, bet ciņu mazmeldra atradne – viena no<br />
Latvijā tālākajām dienvidaustrumu virzienā.<br />
II 4.2. SĒNES<br />
Dabisko meža biotopu inventarizācijas laikā 2001. gadā konstatēta īpaši aizsargājama<br />
sēņu suga - tumšbrūnā cietpiepe Phellinus ferrugineofuscus, 2006. gadā lieguma<br />
ziemeļu daļā konstatēta zarainā dižadatene Hericium coralloides. Sugu aizsardzības<br />
statuss sniegts 3.5. pielikumā.<br />
II 4.3. ĶĒRPJI<br />
LU Bioloģijas fakultātes ķērpju herbārijā ir atrodami divu īpaši aizsargājamo ķērpju<br />
sugu paraugi, kas ievākti lieguma teritorijā uz egļu zariem. Viena no tām ir izplestā<br />
evernija Evernia divaricata, otra – trauslā ramalīna Ramalina thrausta. Abu sugu<br />
aizsardzības nodrošināšanai veidojami mikroliegumi.<br />
32<br />
<strong>Latvijas</strong> <strong>Dabas</strong> <strong>fonds</strong><br />
Rīga, 2007. gada janvāris
Change language