You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
dabas aizsardzības plāns dabas liegumam “<strong>Lielie</strong> <strong>Kangari</strong>”<br />
II 4.6. sugas ietekmējošie faktori<br />
<strong>Dabas</strong> liegumā nodalāmas divas sugu sabiedrību grupas:<br />
saistītas ar mežiem uz osveida vaļņiem; augu sugām nepieciešamas saules<br />
apspīdētas lauces, kurās bez dzīvotnei raksturīgajām sugām<br />
sastopamas vairākas Latvijā un Eiropā retas uz aizsargājamas sugas, kā<br />
arī floras retumi; šeit pārsvarā novērojamas tipiskas putnu sugas,<br />
savukārt bezmugurkaulnieku fauna ir samērā daudzveidīga un<br />
atsevišķām sugām nepieciešami saules apspīdēti koku stumbri;<br />
saistītas ar pārmitrajām platībām uz Z no osa vaļņa, lielākie floras retumi<br />
koncentrējušies ap Burlakkalniņu kā, piemēram, ilggadīga dzeltenās<br />
dzegužkurpītes atradne; pārmitrās platības piemērotas vairākām retām<br />
un aizsargājamām putnu sugām, tāpat, purva malās atrastas vairākas<br />
Latvija ļoti retas bezmugurkaulnieku sugas.<br />
Izstrādājot dabas aizsardzības plānu, par galveno osu negatīvi ietekmējošo<br />
faktoru atzīta tā eitrofikācija, kā rezultātā ieviesusies un ieviešas egle, nomācot<br />
zemsedzes augus, tajā skaitā retos un īpaši aizsargājamos. Pārējās ietekmes – vecie<br />
grāvji purvā un dolomīta šķembu karjeri lieguma tiešā tuvumā, pašreiz būtisku<br />
negatīvu ietekmi uz dabas liegumu nerada. Paredzama to ietekmes palielināšanās<br />
nākotnē.<br />
Ligzdojošajām dzeņveidīgo sugām būtisks ietekmējošs faktors ir mirušās<br />
koksnes trūkums mežos. To izvācot, tiek negatīvi ietekmēts ligzdojošo dzeņveidīgo<br />
skaits kā arī to putnu skaits, kas izmanto to veidotos dobumus, tāpēc mirušo koksni<br />
mežaudzē pēc iespējas jācenšas saglabāt.<br />
Analizējot īpaši aizsargājamo bezmugurkaulnieku sugu ekoloģiskās prasības,<br />
redzams, ka vairums no konstatētajām sugām apdzīvo lielas dimensijas vecus kokus,<br />
tāpēc visi šādi koki lieguma teritorijā ir saudzējami, pieļaujot to daļēju apzāģēšanu<br />
tikai drošības apsvērumu dēļ.<br />
Dažām bezmugurkaulnieku sugām, kas apdzīvo augošus vai nokaltušus kokus<br />
(piemēram, priežu sveķotājkoksngrauzim, lapkoku praulgrauzim) ir nepieciešams, lai<br />
to apdzīvotie koki būtu eksponēti saules gaismai, tādēļ vietās, kur sastopamas<br />
iepriekšminētās suga, nepieciešams veikt to apdzīvoto koku atēnošanu, pretējā<br />
gadījumā sugas populācija ar laiku var samazināties un pat pilnībā izzust.<br />
II 5. CITAS VĒRTĪBAS<br />
Augsta sociālekonomiska vērtība piemīt lielākajam osam Latvijā – derīgo<br />
izrakteņu krājumi. Blakus lieguma robežai – DR un ZR atrodas divi karjeri. Patreiz<br />
no norakšanas Lielo Kangaru aizsargā <strong>Latvijas</strong> un Eiropas Savienības normatīvajos<br />
aktos noteiktās normas.<br />
Patreiz maz izmantotas ir osa, purva, partizānu vietas un pilskalna, kā<br />
augstvērtīga atpūtas un izziņas objekta resursi. Ar dabas aizsardzības plāna ietvaros<br />
izstrādāto dabas takas maršrutu, plānots uzsākt aktīvāk izmantot arī šos resursus, kā<br />
arī novērst stihiskās atpūtas radīto negatīvo ietekmi.<br />
<strong>Latvijas</strong> <strong>Dabas</strong> <strong>fonds</strong><br />
Rīga, 2007. gada janvāris<br />
35
Change language