You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
Risku pārvaldība un kapitāla pietiekamība <strong>2011</strong><br />
IEVADS<br />
2007. gadā Latvijā stājās spēkā jauni kapitāla prasību aprēķināšanas noteikumi. Jaunie noteikumi nodrošināja<br />
stingrāku saikni starp risku, ko kredītiestāde uzņēmusies un attiecīgo kapitāla prasību, kā arī noteica stingrākas<br />
prasības kredītiestādēm attiecībā uz risku pārvaldību un informācijas atklāšanu. Šis ir “Swedbank” AS trešais<br />
pārskats par risku pārvaldību un kapitāla pietiekamību, sagatavots saskaņā ar 2007.gada 11.maija FKTK<br />
noteikumiem Nr.61 “Informācijas atklāšanas noteikumi”. Šis pārskats ir sagatavots konsolidācijas grupas līmenī<br />
un ietver informāciju uz <strong>2011</strong>.gada 31.decembri.<br />
Swedbank Baltijā veido daļu no Swedbank Finanšu Grupas, ar Zviedrijā reģistrētu mātes sabiedrību.<br />
Swedbank Latvijā izmanto tādas pašas risku pārvaldības politikas un standartus, līdzīgas procedūras, kā<br />
konsolidācijas grupas mātes sabiedrība, ieskaitot vienādu risku klasifikācijas sistēmu, modelēšanas standartus<br />
un iekšējās novērtēšanas pieejas un pašu kapitāla un kapitāla pietiekamības aprēķināšanas principus.<br />
ĪSUMĀ PAR KAPITĀLA PIETIEKAMĪBAS NOTEIKUMIEM<br />
Kapitāla pietiekamības noteikumos noteikto minimālo kapitālu varētu interpretēt kā likumdevēju uzskatu par to,<br />
cik daudz kapitāla kredītiestādei ir nepieciešams atkarībā no riska, ko tā uzņēmusies, izteikts riska svērto aktīvu<br />
veidā. Likumdošana nosaka, ka minimālajam kapitālam jābūt vismaz 8% no riska svērtajiem aktīviem.<br />
Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem, pastāv divas ga<strong>lv</strong>enās pieejas kredītriska kapitāla prasību aprēķināšanai:<br />
standartizētā pieeja un uz iekšējiem reitingiem balstītā pieeja. Kapitāla prasības aprēķināšana pēc IRB pieejas ir<br />
vairāk nekā iepriekš saistīta ar bankas pašreizējo un nākotnes riska profilu, uz savu risku mērīšanu un<br />
nepieciešamā riska kapitāla novērtēšanu. IRB pieeja attiecas uz bankām ar labi attīstītu risku novērtēšanas<br />
procesu. Lai pielietotu IRB pieeju kapitāla prasības noteikšanā, bankām ir nepieciešams iegūt Latvijas FKTK<br />
atļauju. Bankas, kas neatbilst prasītajam standartam, pamatā pielieto standartizēto pieeju kapitāla prasības<br />
aprēķināšanai, kas ļoti līdzīga iepriekšējai kapitāla pietiekamības aprēķināšanas pieejai (Basel 1). Papildus jau<br />
esošajai kredītriska un tirgus riska kapitāla prasībai tagad tiek aprēķināta arī operacionālā riska kapitāla prasība.<br />
2009. gada martā AS Swedbank Grupa ieguva FKTK atļauju IRB pieejas pielietošanai lielākajai daļai<br />
kredītriska kapitāla prasības noteikšanai.<br />
Vēl viena svarīga izmaiņa jaunajos noteikumos ir prasība kredītiestādēm sagatavot un dokumentēt to iekšējos<br />
kapitāla pietiekamības novērtējuma procesus (Pillar 2). Jāņem vērā visi svarīgākie riski, nosakot kopējo<br />
nepieciešamo kapitālu, t.i., ne tikai tos riskus, kas ņemti vērā aprēķinot kapitāla prasību kredītriskam, tirgus<br />
riskam un operacionālam riskam (Pillar 1). Turklāt jaunie noteikumi ietver prasības iestādei publiskot vispusīgu<br />
informāciju par tās riskiem, riska pārvaldību un attiecīgām kapitāla prasībām (Pillar 3).<br />
Sīkāka informācija par noteikumiem ir pieejama www.fktk.<strong>lv</strong>.<br />
KONSOLIDĀCIJAS SASTĀVS<br />
Mātes sabiedrība ir “Swedbank” AS ar reģistrācijas numuru 40003074764. Bankas konsolidēto uzraudzību veic<br />
Finanšu un kapitāla tirgus komisija Latvijā. Konsolidācijā iekļautas sekojošas “Swedbank” AS meitas sabiedrības:<br />
Komercsabiedrības nosaukums<br />
Komercsabiedrības<br />
veids<br />
Balsstiesības<br />
(%) Valsts<br />
“Swedbank Līzings” SIA Cita finanšu iestāde 100% Latvija pilna<br />
“Swedbank Autoparku Vadība” SIA Cita finanšu iestāde 100% Latvija pilna<br />
“Swedbank Īpašumi” SIA Palīgsabiedrība 100% Latvija pilna<br />
“Swedbank atklātais pensiju fonds” AS Pensiju fonds 100% Latvija pilna<br />
Konsolidācijas<br />
metode
RISKA KONTROLES PROCESS<br />
Risks tiek definēts kā iespējamā negatīvā ietekme uz uzņēmuma vērtību, kas varētu izrietēt no esošajiem<br />
iekšējiem procesiem un iekšējiem vai ārējiem nākotnes notikumiem. Risks kā jēdziens iever sevī notikuma<br />
iespējamību un tā potenciālo ietekmi uz Grupas ieņēmumiem, pašu kapitālu un vērtību.<br />
Swedbank Direktoru padome ir ieviesusi Risku Pārvaldības politiku, kas nosaka risku pārvaldības<br />
pamatprincipus un procesus, lomas un atbildības. Swedbank pastāvīgi identificē tās darbības radītos riskus un ir<br />
noteikusi procesus šos risku pārvaldībai.<br />
Riska kontroles process ietver 8 soļus: novērst riskus, noteikt riskus, aprēķināt riskus, analizēt riskus, ierosināt<br />
pasākumus, kontrolēt un uzraudzīt, ziņot un pēdējais pārbaudīt ierosināto pasākumu izpildi. Šis process iever<br />
visas riska kategorijas, un tā rezultātā tiek iegūts Swedbank riska profils, kas savukārt kalpo par pamatu iekšējā<br />
kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesam.<br />
Lai nodrošinātu, ka Swedbank uztur zemu ilgtermiņa riska profilu, Direktoru padome ir noteikusi vispārēji<br />
pieņemamo riska līmeni. Ir noteikti arī individuāli pieļaujamie operacionālie limiti katrai riska kategorijai, kam<br />
Grupa ir pakļauta. Operacionālie limiti ierobežo portfeļu ekspozīciju un to darbības rezultātus. Papildus Direktoru<br />
padome ir nolēmusi par signālu sistēmu, kas sniegtu agrīnu brīdinājumu pie stāvokļu maiņas.<br />
Kapitāla pietiekamības novērtēšanas process izvērtē kapitāla nepieciešamību, balstoties no Swedbank<br />
vispārējā riska līmeņa un biznesa stratēģijas. Mērķis ir nodrošināt efektīvu kapitāla izmantošanu un ka Swedbank<br />
vienlaicīgi ievēro minimālās kapitāla prasības un saglabā piekļuvi iekšzemes un starptautiskajiem kapitāla tirgiem<br />
pat nelabvēlīgos tirgus apstākļos.<br />
Risks Definīcija<br />
Kredītrisks Risks, ka darījuma partneris varētu nepildīt savas<br />
saistības pret Swedbank, kā arī risks, ka ieķīlātie aktīvi<br />
varētu nesegt Swedbank prasības.<br />
Likviditātes risks Risks, ka maksājumi nevar tikt veikti noteiktajā termiņā,<br />
ievērojami nepaaugstinot maksāšanas līdzekļu iegūšanas<br />
izmaksas.<br />
Tirgus risks Risks, ka izmaiņas procentu likmēs, valūtas kursos un<br />
akciju cenās izraisīs Swedbank neto aktīvu un saistību,<br />
ieskaitot atvasinātos finanšu instrumentu, vērtības<br />
samazināšanos.<br />
Operacionālais risks Risks ciest zaudējumus prasībām neatbilstošu vai<br />
nepilnīgu iekšējo procesu norises, ci<strong>lv</strong>ēku un sistēmu<br />
darbības vai arī ārējo apstākļu ietekmes dēļ.<br />
Citi riski Ietver ieņēmumu svārstību risku, apdrošināšanas risku,<br />
pensijas risku, stratēģisko risku, reputācijas risku un<br />
drošības risku.
PAŠU KAPITĀLS UN KAPITĀLA PRASĪBA<br />
PAŠU KAPITĀLS (KAPITĀLA BĀZE)<br />
Pašu kapitāls kalpo kā aizsargs pret zaudējumiem, kas varētu rasties no riskiem, ko ir uzņēmusies Swedbank.<br />
Iestādes spēja izturēt lielus zaudējumus lielā mērā ir atkarīga ne tikai no ieņēmumu stabilitātes, bet arī no tādiem<br />
kvalitatīviem faktoriem kā riska pārvaldības spējas, iekšējā pārvaldība un kontrole.<br />
Īsumā pašu kapitāls sastāv no pirmā līmeņa kapitāla un papildus otrā līmeņa kapitāla. Pirmā līmeņa kapitāls<br />
ga<strong>lv</strong>enokārt sastāv no juridiskā pašu kapitāla pēc dažādiem kapitālu samazinošiem elementiem, bet otrā līmeņa<br />
kapitāls sastāv no subordinētām saistībām.<br />
Pašu kapitāls (kapitāla bāze)<br />
Grupa Grupa<br />
(tūkst. LVL) <strong>2011</strong> 2010<br />
Pirmā līmeņa kapitāls<br />
Apmaksātais pamatkapitāls 662 643 662 643<br />
Rezerves 337 337<br />
Iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa (182 643) (135 831)<br />
6 mēnešu auditētā peļņa/(zaudējumi) * 49 690 (63 801)<br />
Samazinājums: Nemateriālie aktīvi (30) (47)<br />
Pirmā līmeņa kapitāls, kopā 529 997 463 301<br />
Otrā līmeņa kapitāls<br />
Pakārtotās saistības 87 851 87 851<br />
Uzkrājumu un vērtības korekciju pārsniegums pār paredzamajiem<br />
zaudējumiem saskaņā ar IRB pieeju 13 774 15 727<br />
Otrā līmeņa kapitāls, kopā 101 625 103 578<br />
Pašu kapitāls, kopā 631 622 566 879<br />
*saskaņā ar FKTK „Minimālo kapitāla prasību aprēķināšanas noteikumu” 342.5 punktu<br />
MINIMĀLĀ KAPITĀLA PIETIEKAMĪBAS PRASĪBA - 1.PILĀRS<br />
Kredītriska kapitāla prasība<br />
Kredītrisks ir risks, ka darījuma partneris varētu nepildīt savas saistības pret Swedbank Grupu, kā arī risks, ka<br />
ieķīlātie aktīvi varētu nesegt Swedbank Grupas prasības. Kredītrisks ietver kredītu koncentrācijas risku, kas<br />
nozīmē, piemēram, atsevišķiem darījuma partneriem izsniegtus liela apmēra kredītus vai kredītportfeļa<br />
koncentrāciju attiecībā pret noteiktiem ģeogrāfiskiem reģioniem vai tautsaimniecības nozarēm. Kredītrisks veido<br />
lielāko daļu no kopējā riska, kam ir pakļauta Swedbank AS, un tas piemīt visiem ierastajiem kredītu produktiem<br />
kā aizdevumiem, līzingiem, kredītkartēm, garantijām un atvasinātajiem finanšu instrumentiem.<br />
Tirgus risks<br />
Tirgus risks ir saistīts ar risku, ka izmaiņas procentu likmēs, valūtas kursos un akciju cenās izraisīs Swedbank<br />
neto aktīvu vērtības, ieskaitot atvasinātos finanšu instrumentus, samazināšanos.<br />
Swedbank izmanto standartizēto pieeju tirgus risku kapitāla pietiekamības aprēķināšanai pēc Basel 2<br />
noteikumiem.<br />
Operacionālais risks<br />
Operacionālais risks attēlo jebkādu nevēlamu ietekmi uz biznesa mērķiem, ieskaitot tiešus vai netiešus finanšu<br />
zaudējumus vai uzticības zaudējumu ikdienas biznesa darbībās, kas rodas no kļūdām vai nolaidības iekšējās<br />
procedūrās vai sistēmās vai ci<strong>lv</strong>ēka kļūdas, krāpšanas vai ārēju notikumu rezultātā.<br />
Lai noteiktu kapitāla prasību, kas segtu neparedzētus zaudējumus no operacionālā riska, Swedbank ir<br />
ieviesusi standartizēto pieeju operacionālā riska kapitāla prasības aprēķināšanai Basel 2 noteikumiem, ieskaitot<br />
tādas prasītās metodes kā zaudējumu datubāze, riska pašnovērtējums un biznesa nepārtrauktības plānošana.<br />
Pašu kapitāla un kapitāla līmeņa lielums<br />
Swedbank Grupas kapitalizācija tiek nepārtraukti uzraudzīta, lai nodrošinātu, ka tā atrodas vēlamajā līmenī<br />
saskaņā ar juridisko kapitāla prasību un iekšējo kapitāla prasību. Kapitāla bāze primāri tiek uzturēta un attīstīta<br />
no iekšējās peļņas iespējām. Rentabilitāte ir balstīta uz principu, ka cenas ir augstākas darījumiem, kas saistīti ar<br />
lielāku risku un tādējādi ar lielāku kapitāla prasību, nekā darījumiem ar zemāku risku. Dažādu produktu cenu galu<br />
galā nosaka tirgus cena. Nosakot cenu individuālam klientam un produktam, Swedbank ņem vērā arī izmaksas,<br />
kas rodas uz katru darījumu. Piemēram, kā ga<strong>lv</strong>eno sastāvdaļu saistībā ar šo var minēt kapitāla izmaksas. Lai
sasniegtu vēlamo kapitalizācijas līmeni, kapitāla bāze var tik koriģēta dažādos veidos, ieskaitot subordinētā<br />
kapitāla izsniegšanu un aktīvu pārdošanu. Tomēr kapitalizācija nav tikai kapitāla bāzes lieluma un struktūras<br />
jautājums, tā var tikt koriģēta arī mainot riska ekspozīciju. Swedbank regulāri izvērtē veidus, kurus varētu<br />
izmantot kapitalizācijas koriģēšanai gan uz augšu, gan uz leju, efektīvi izmantojot gan laiku, gan izmaksas.<br />
Swedbank Latvijā saglabājas labi kapitalizēta, stipri pārsniedzot vietējā regulatora prasību 8%. Kapitāla<br />
pietiekamības rādītājs Grupai bija 22,70% uz <strong>2011</strong>. gada 31. decembri (17,50% uz 2010. gada 31. decembri).<br />
Kapitāla prasība<br />
Grupa Grupa<br />
(tūkst. LVL) <strong>2011</strong> 2010<br />
Kredītriska kapitāla prasība, standartizētā pieeja<br />
Centrālās valdības vai centrālās bankas - -<br />
Reģionālās vai vietējās valdības 607 1 060<br />
Valsts institūcijas 216 2<br />
Starptautiskās attīstības bankas - -<br />
Iestādes 6 810 10 347<br />
Komercsabiedrības 965 878<br />
Mazo riska darījumu portfelis 24 24<br />
Kavētie riska darījumi 16 6<br />
Citi posteņi 7 372 9 511<br />
Kredītriska kapitāla prasība, IRB pieeja<br />
Komercsabiedrības 112 201 134 789<br />
Mazo riska darījumu portfelis<br />
Riska darījumi, kas nodrošināti ar nekustamā īpašuma ķīlu 51 362 52 285<br />
Pārējie 19 733 21 535<br />
Iestādes 229 822<br />
Citi aktīvi, kas nav kredītu parādi 125 268<br />
Kredītriska kapitāla prasība, kopā 199 660 231 527<br />
Tirgus risku kapitāla prasība<br />
Ārvalstu valūtas riska kapitāla prasība - 1 521<br />
Pozīcijas riska kapitāla prasības 1 734 1 271<br />
Tirgus risku kapitāla prasība, kopā 1 734 2 792<br />
Operacionālā riska kapitāla prasība<br />
Operacionālā riska kapitāla prasība, standartizētā pieeja 21 190 24 785<br />
Operacionālā riska kapitāla prasība, kopā 21 190 24 785<br />
Kapitāla prasība, kopā 222 584 259 104<br />
Grupa Grupa<br />
(tūkst. LVL) <strong>2011</strong> 2010<br />
Pašu kapitāls (kapitāla bāze) 631 622 566 879<br />
Kapitāla prasība 222 584 259 104<br />
Kapitāla pārpalikums 409 038 307 775<br />
Kapitāla koeficients 2.84 2.19<br />
Riska svērtie aktīvi 2 782 300 3 238 800<br />
Pirmā līmeņa kapitāla pietiekamības rādītājs, % 19.05% 14.30%<br />
Kapitāla pietiekamības rādītājs, % 22.70% 17.50%
IEKŠĒJĀ KAPITĀLA NOVĒRTĒŠANA<br />
Mērķis<br />
Iekšējā kapitāla pietiekamības novērtēšanas process (ICCAP) ir process, ar kuru Swedbank nodrošina, ka ir<br />
pietiekami kapitalizēta, lai segtu tās riskus un veiktu un attīstītu savu saimniecisko darbību.<br />
Novērtēšana<br />
Swedbank sagatavo un dokumentē savas metodes un procesus kapitāla pietiekamības novērtēšanai. Tādējādi<br />
iekšējā kapitāla pietiekamības novērtēšana ņem vērā visus būtiskos riskus, kam ir pakļauta Grupa. ICAAP ņem<br />
vērā arī riskus, kam netiek rēķināta kapitāla prasība Pillar 1 (tādi kā koncentrācijas risks, ieņēmumu svārstību<br />
risks, pēcnodarbinātības pabalstu risks un stratēģiskais risks).<br />
Būtiskākie riski, kas ir apzināti un kam Swedbank ir novirzījusi kapitālu, ir sekojoši:<br />
� kredītrisks (t.sk. koncentrācijas risks);<br />
� tirgus risks (t.sk. bankas portfeļa procentu likmju risks);<br />
� operacionālais risks;<br />
� reputācijas risks<br />
� ieņēmumu svārstību risks;<br />
� apdrošināšanas risks;<br />
� pēcnodarbinātības pabalstu risks<br />
� stratēģiskais risks.<br />
� likviditātes risks<br />
Lai nodrošinātu efektīvu kapitāla izmantošanu, ievērotu regulatora noteiktās minimālās kapitāla prasības un<br />
saglabātu pieeju kapitāla tirgiem par nelabvēlīgos tirgus apstākļos, Grupa vismaz vienu reizi gadā veic uz<br />
scenārijiem balstītas simulācijas un stresa testus.<br />
Analīze sniedz pārskatu par svarīgākiem riskiem, kam Grupa ir pakļauta, kvantificējot ietekmi uz ienākumiem<br />
un bilanci, kā arī uz kapitāla bāzi un riska svērtiem aktīviem, kas aprēķināti pēc kapitāla pietiekamības<br />
noteikumiem. Struktūrvienības tiek iesaistītas risku novērtēšanā un iegūto rezultātu iekļaušanai biznesa<br />
stratēģijas. Metode kalpo par pamatu aktīvai riska un kapitāla pārvaldīšanai.<br />
Iekšējais kapitāla novērtēšanas process ir balstīts uz divām dažādām modeļiem: atsevišķiem risku veidiem<br />
nepieciešamā kapitāla aprēķinu (Building Block metode) un scenāriju simulāciju. Pirmā metode (Building Block<br />
metode) ir statiskais modelis ar viena gada periodu, savukārt scenāriju simulācijas ir dinamisks modelis ar<br />
vairāku gadu periodu. Kopš kapitāla pietiekamības novērtējums ir bankas iekšējā aplēse pēc Pillar 2 prasībām,<br />
tad šis novērtējums var atšķirties gan uz augšu, gan uz leju no attiecīgās minimālās kapitāla prasības, kas<br />
aprēķināta pēc Pillar 1 prasībām.<br />
Abi modeļi attēlo Swedbank novērtējumu par tās kapitāla prasību un tādēļ var atšķirties no kapitāla prasības,<br />
kas aprēķinātā pēc regulatora noteikumiem. Pēc iekšējā kapitāla pietiekamības novērtējuma galējā prasība tiek<br />
iegūta, kombinējot abus modeļus un kvalitatīvus aspektus.
KREDĪTRISKS<br />
Definīcija<br />
Kredītrisks ir risks, ka darījuma partneris varētu nepildīt savas saistības pret Swedbank, kā arī risks, ka<br />
ieķīlātie aktīvi varētu nesegt Swedbank prasības. Kredītrisks ietver kredītu koncentrācijas risku, kas nozīmē,<br />
piemēram, atsevišķiem darījuma partneriem izsniegtus liela apmēra kredītus vai kredītportfeļa koncentrāciju<br />
attiecībā pret noteiktiem ģeogrāfiskiem reģioniem vai tautsaimniecības nozarēm.<br />
Swedbank Direktoru padome ir noteikusi pieļaujamos limitus ģeogrāfiskajai, nozares un nosaukuma<br />
koncentrācijai.<br />
Risku pārvaldība<br />
Swedbank kreditēšanas centrālais princips ir, ka katra biznesa struktūrvienība Grupā ir atbildīga par tās<br />
kredītriskiem un ka kredīta lēmumi seko kreditēšanas procesam, tiek pieņemti saskaņā ar attiecīgiem<br />
noteikumiem un saskan ar Swedbank biznesa un kreditēšanas stratēģijām. Atkarībā no katra kredīta lieluma un<br />
būtības, kredīta lēmumu var pieņemt, piemēram, bankas darbinieks ar sistēmas palīdzību vai kredītkomiteja.<br />
Neatkarīgi no tā, kas pieņem galējo lēmumu, biznesa struktūrvienībai ir pilna komerciāla atbildība, tai skaitā<br />
atbildība par iekšējo kredītu kontroli.<br />
Dualitātes princips sniedz norādījumus par visu kredītu un kredītrisku pārvaldīšanu Grupā. Princips tiek<br />
atspoguļots neatkarīgā kredītorganizācijā, lēmumu pieņemšanas struktūrā un kredītprocesos. Katrai biznesa<br />
struktūrvienībai ir jānodrošina iekšējās kontroles integrāciju kreditēšanā un kredītu uzraudzībā.<br />
Swedbank risku klasifikācijas sistēma ir ga<strong>lv</strong>enā kreditēšanas procesa sastāvdaļa un ietver darba metodes un<br />
lēmumu pieņemšanas procesus saistībā ar kredītoperācijām, kredītu uzraudzību un kredītriska kvantitatīvo<br />
novērtējumu. Lai apstiprinātu aizņēmumu klientam, lēmums par to ir jāpieņem, balstoties uz labu pamatojumu, ka<br />
aizņēmējs pildīs savas saistības pret Grupu. Papildus noteikums visiem kredītiem ir pietiekama ķīlas<br />
nodrošināšana.<br />
Risku izpratnē veselīga, spēcīga, sabalansēta kreditēšana prasa, ka kreditēšanas darbības tiek analizētas<br />
saistībā ar attiecīgiem tirgus faktoriem. Tas nozīmē – ņemt vērā Grupas un tirgus zināšanas par sagaidāmām<br />
vietējām, reģionālajām un globālajām izmaiņām un attīstības virzieniem, kas ir nozīmīgi biznesam un tā riskiem.<br />
Sistemātiska individuālo kredītu ekspozīciju uzraudzība tiek sasniegta pastāvīgi, uzraugot individuālās saistības.<br />
Uzņēmumu, finanšu iestāžu un valstu valdības tiek novērtētas vismaz reizi gadā.<br />
Risku novērtēšana<br />
Swedbank iekšējā risku klasifikācijas sistēma kalpo kā pamats:<br />
� riska novērtēšanai un kredīta lēmumiem<br />
� kredītriska uzraudzībai un pārvaldībai<br />
� aprēķinot riska koriģēto ienesīgumu (t.sk. RAROC)<br />
� analizējot Swedbank kredītportfeļa riska profilu (t.sk. migrāciju)<br />
� attīstot kredītu stratēģiju un turpmākās risku pārvaldības aktivitātes<br />
� ziņojot kredītriskus augstākai vadībai<br />
� novērtējot kapitāla prasības un kapitāla sadali<br />
Riska klase tiek pārbaudīta un noteikta saistībā ar kredīta lēmumiem. Tā ietekmē arī analīzes dziļuma un<br />
dokumentācijas prasības un nosaka veidu, kā klienti tiek uzraudzīti. Kā rezultātā, zema riska transakcijas var tik<br />
apstiprinātas caur vienkāršāku un ātrāku kredīta procesu. Riska klasifikācija ir arī ga<strong>lv</strong>enais elements, uzraugot<br />
individuālās kredīta ekspozīcijas. Sistēma nosaka uzraudzības procesus dažādos veidos, piemēram, nodrošinot,<br />
ka vāja riska klase tiek pārbaudīta atsevišķi, kam seko lēmums par iespējamiem mēriem. Swedbank ir piešķirta<br />
FKTK atļauja izmantot uz iekšējiem reitingiem balstītu (IRB) pieeju kā pamatu kredītriska kapitāla pietiekamības<br />
aprēķināšanai. IRB pieeja tiek izmantota lielākam vairākumam kredītportfeļa darījumu, izņemot darījumiem ar<br />
valdību kā ga<strong>lv</strong>eno izņēmumu. Darījumiem, kam netiek piemērota IRB pieeja, tiek izmantota ārējā klasifikācija,<br />
FKTK standartizētā metode, vai arī tiem netiek piešķirts reitings.<br />
Risku klasifikācijas sistēmas mērķis ir paredzēt saistību nepildīšanu turpmākajos 12 mēnešos. Risku<br />
klasifikācija ir izteikta skalā no 23 riska pakāpēm, kur 0 attēlo augstāko saistību nepildīšanas risku un 21 attēlo<br />
zemāko saistību nepildīšanas risku, un viena saistību nepildīšanas pakāpe (default). Sekojošā tabula attēlo<br />
Grupas risku klasifikāciju un kā tā ir saistīta ar saistību nepildīšanas varbūtību turpmākajos 12 mēnešos (SNV) ,<br />
kā arī attiecīgo indikatīvo Standard & Poor reitingu.
Riska klase saskaņā ar IRB metodoloģiju<br />
SNV Indikatīvs Standard &<br />
Iekšējais reitings<br />
(%) Poor reitings<br />
Saistību nepildīšana Default 100 D<br />
Augsts risks 0-5 >5.7<br />
2.0-<br />
C līdz B<br />
Paaugstināts risks 6-8 5.7<br />
0.5-<br />
B+<br />
Normāls risks 9-12 2.0 BB- līdz BB+<br />
Zems risks 13-21 0.8 EURm Lielo uzņēmumu reitingu sistēma - -<br />
Darījumu vērtība<br />
0.2-0.8 EURm<br />
Darījumu vērtība<br />
< 0.2 EURm<br />
Privātpersonas Visi<br />
SME pielietotā<br />
skoringa sistēma<br />
SSE pielietotā<br />
skoringa sistēma<br />
Pielietotā skoringa<br />
sistēma<br />
privātpersonām<br />
SME/SSE portfeļa<br />
skoringa sistēma -<br />
Mazo riska<br />
-<br />
SME/SSE portfeļa darījumu SNZ Mazo riska darījumu<br />
skoringa sistēma<br />
modeļi<br />
KP modeļi<br />
Portfeļa skoringa Mazo riska<br />
sistēma<br />
darījumu SNZ Mazo riska darījumu<br />
privātpersonām<br />
modeļi<br />
KP modeļi
Risku klasifikācijas sistēma valstīm, baku sistēmām un bankām<br />
Swedbank Grupas risku klasifikācijas sistēma valstīm, banku sistēmām un bankām tiek izmantota, lai reitotu<br />
kredītiestādes saistību nepildīšanas risku. Sistēma tika ieviesta Baltijas portfeļiem 2006. gadā. Reitinga process<br />
ir balstīts uz eksperta modeļiem un tās noteiktie reitingi ir saskaņā ar konceptu “cauri ciklam”.<br />
Reitingu sistēma lieliem uzņēmumiem<br />
Uzņēmumu reitinga sistēma tika ieviesta Igaunijā 2001. gadā, Latvijā un Lietuvā 2002. gadā. Reitinga process<br />
ir balstīts uz eksperta modeļiem (kombinējot kvalitatīvu un kvantitatīvu faktoru novērtējumus), kur atsevišķi<br />
modeļi ir attīstīti, lai reitotu dažāda veida uzņēmumus (tādus kā industriālos un nekustamā īpašuma<br />
uzņēmumus). Tās noteiktie reitingi ir saskaņā ar konceptu “cauri ciklam”.<br />
Skoringu sistēmas pielietošana vidējiem uzņēmumiem<br />
SME pielietotā skoringu sistēma ir veidota, lai primāri pielietotu kredīta izsniegšanas fāzē, lai noteiktu vidēja<br />
uzņēmuma saistības nepildīšanas risku. Sistēma tika ieviesta Latvijā 2004. gadā. Tā tika uzlabota no eksperta<br />
modeļa uz hibrīda modeļiem 2007. gadā. Sistēma nodrošina abus novērtējumus saistību nepildīšanas riskam –<br />
gan šī brīža (point-in-time), gan cauri ciklam (through-the-cycle).<br />
Skoringu sistēmas pielietošana maziem uzņēmumiem<br />
SSE pielietotā skoringu sistēma ir veidota, lai primāri pielietotu kredīta izsniegšanas fāzē, lai noteiktu maza<br />
uzņēmuma saistības nepildīšanas risku. Sistēma ir balstīta uz statistiskiem modeļiem un tika integrēta<br />
kredītlēmumu pieņemšanas procesā kopš 2007. gada sākuma. Sistēma nodrošina abus novērtējumus saistību<br />
nepildīšanas riskam – gan šī brīža, gan cauri ciklam.<br />
Mazo un vidējo uzņēmumu portfeļu skoringa sistēma<br />
SME/SSE portfeļa skoringa sistēma ir veidota, lai noteiktu saistību nepildīšanas risku jau esošajiem<br />
darījumiem ar maziem un vidējiem uzņēmumiem (SME/SSE klienti). Sistēma ir balstīta uz statistiskiem<br />
modeļiem, kas tiek palaisti katru mēnesi kā automātisks process Enterprise Data Warehouse un pirmo reizi tika<br />
pielietota 2006. gadā. Sistēma nodrošina abus novērtējumus saistību nepildīšanas riskam – gan šī brīža, gan<br />
cauri ciklam.<br />
Skoringu sistēmas pielietošana privātpersonām<br />
Privātpersonām pielietotā skoringu sistēma ir veidota, lai primāri pielietotu kredīta izsniegšanas fāzē, lai<br />
noteiktu privātpersonas saistības nepildīšanas risku. Sistēma ir balstīta uz statistiskiem modeļiem un pirmo reizi<br />
tika pielietota 2007. gada sākumā. Sistēma nodrošina abus novērtējumus saistību nepildīšanas riskam – gan šī<br />
brīža, gan cauri ciklam.<br />
Privātpersonu portfeļa skoringa sistēma<br />
Privātpersonu portfeļa skoringa sistēma ir veidota, lai noteiktu saistību nepildīšanas risku jau esošajiem<br />
darījumiem ar privātpersonām. Sistēma ir balstīta uz statistiskiem modeļiem, kas tiek palaisti katru mēnesi kā<br />
automātisks process Enterprise Data Warehouse un pirmo reizi tika pielietota 2006. gadā. Sistēma nodrošina<br />
abus novērtējumus saistību nepildīšanas riskam – gan šī brīža, gan cauri ciklam.<br />
Mazo riska darījumu SNZ modeļi<br />
Mazo riska darījumu SNZ modeļi ir veidoti, lai noteiktu SNZ vērtības maziem riska darījumiem ar<br />
privātpersonām un maziem uzņēmumiem. Sistēma ir balstīta uz statistiskiem modeļiem, kas tiek palaisti katru<br />
mēnesi kā automātisks process Enterprise Data Warehouse un pirmo reizi tika pielietota 2006. gadā. Balstoties<br />
uz šī modeļa piešķirtie SNZ norāda lejupslīdes novērtējumus zaudējumiem, kas var rasties saistību nepildīšanas<br />
gadījumā (t.i. atspoguļo lejupslīdes apstākļus).<br />
Mazo riska darījumu KP modeļi<br />
Mazo riska darījumu K modeļi ir veidoti, lai noteiktu KP vērtības maziem riska darījumiem ar privātpersonām un<br />
maziem uzņēmumiem ar neizmantotu limitu. Sistēma ir balstīta uz statistiskiem modeļiem, kas tiek palaisti katru<br />
mēnesi kā automātisks process Enterprise Data Warehouse un pirmo reizi tika pielietota 2006. gadā.<br />
KREDITĒŠANAS PROCESS<br />
Swedbank kreditēšanas process ir izstrādāts, lai veicinātu tādas stratēģijas īstenošanu, kuras mērķis ir<br />
pietiekami diversificēts kredītportfelis ar sabalansētu riska profilu un striktu līdzsvaru starp risku un atdevi.<br />
Kreditēšanas procesu, kas saistīts ar kredītrisku, regulē Swedbank vispārējā biznesa stratēģija, kredītpolitika un<br />
īpaši noteikumi par kārtību, kādā pieņemami ar kredītiem saistīti lēmumi, kā arī valdes izdoti rīkojumi.<br />
Saskaņā ar Swedbank kreditēšanas pamatprincipiem katra struktūrvienība pati pilnībā atbild par savām<br />
kredītoperācijām un ar tām saistītajiem kredītriskiem. līdzsvarots kredītrisks tiek sasniegts, izsniedzot kredītus<br />
dažādu nozaru un reģionu klientiem ar augstu parādsaistību izpildes spējas koeficientu (debt service coverage<br />
ratio) un labu nodrošinājumu. Lai nodrošinātu ilgtspējīgu ienesīgumu, darījumam jāatbilst skaidri noteiktiem<br />
mērķiem, tajā skaitā jādod riskam atbilstošs ienesīgums.
Swedbank zināšanas par klientu un klienta tirgus apstākļiem, kā arī pastāvīga un profesionāla ekonomisko<br />
tendenču uzraudzība nodrošina iespēju uzturēt zemu riska profilu. Ārējo apstākļu izvērtēšana un to analīze, kurā<br />
ga<strong>lv</strong>enā uzmanība pievērsta iespējamajiem riskiem, ir neatņemama novērtējuma daļa, kuras mērķis ir sniegt<br />
izpratni par vides riskiem un pozitīvi novērtēt klienta darbību esošajos apstākļos.<br />
No kredītriska aspekta darījuma vērtība var tikt samazināta, samazinot riska svaru, ja darījums ir saistīts ar<br />
derīgu nodrošinājumu. Kredītdarījumu nodrošinājums atšķiras atkarībā no kredītprodukta un noteiktā riska.<br />
Nodrošinājuma vērtības noteikšana tiek balsta uz rūpīgu ieķīlātā aktīva pārbaudi un analīzi. Saskaņā ar<br />
instrukcijām, konkrētā nodrošinājuma vērtības noteikšana ir jābalsta uz konservatīvi noteiktu tirgus vērtību.<br />
Aprēķinot kapitāla prasību kredītriskam, kā nodrošinājums tiek ņemts vērā tikai garantijas, finanšu<br />
nodrošinājums un apdzīvojamais nekustamais īpašums.<br />
Sekojoši darījumu partneri tiek atzīti kā derīgi nefondētās kredītu aizsardzības sniegšanai:<br />
� Centrālā valdība un centrālā banka<br />
� Pašvaldības<br />
� Iestādes<br />
Garantijas devēja riska svars tiek noteikts balstoties uz normatīviem noteikumiem, kas ir spēkā katrā valstī, kur<br />
atrodas Swedbank sabiedrības.<br />
Daļa no darījuma vērtības, kas tiek nosegta ar valdības garantiju tiek uztverta kā darījuma partnera tiešais<br />
riska darījums un tam tiek pielieti standartizētās metodes riska svari.<br />
Kā finanšu nodrošinājums var būt noguldījumi bankā vai vērtspapīri, kas ieķīlāti par labu bankai. Vispirms tiek<br />
pārbaudīti minimālie nosacījumi un derīgums priekš kredītriska mazināšanas un tikai derīgie finanšu<br />
nodrošinājumi tiek ņemti vērā pie kapitāla prasības aprēķināšanas.<br />
Apdzīvojamais nekustamais īpašums kā nodrošinājums tiek ņemts vērā tikai, ja nodrošinājums atbilst visiem<br />
kritērijiem, ko nosaka vietējā valsts likumdošana.<br />
Kredītportfeļa riska profils tiek pastāvīgi analizēts, lai identificētu riska līmeņa iespējamo paaugstināšanos un<br />
varētu savlaicīgi veikt atbilstošus identificēto riska darījumu pārvaldības pasākumus. Portfeļa riska profila<br />
tendenču apskats ir būtiska regulāro ziņojumu Swedbank augstākajai vadībai sastāvdaļa.<br />
Maksimālā riska darījumu kopsumma, kas ir pakļauta kredītriskam.<br />
Riska darījumu kategorijas<br />
Aktīvi<br />
Riska darījumu<br />
kopsumma<br />
Vidējais riska<br />
darījumu<br />
apmērs<br />
Riska<br />
darījumu<br />
kopsumma<br />
Vidējais riska<br />
darījumu<br />
apmērs<br />
31.12.<strong>2011</strong> <strong>2011</strong>. gadā 31.12.2010 2010. gadā<br />
Skaidrā nauda un prasības pret centrālo banku 220 069 299 517 393 634 358 154<br />
Prasības pret kredītiestādēm 399 520 440 328 615 692 392 025<br />
Aizdevumi klientiem 2 882 937 3 155 239 3 425 653 3 762 962<br />
Pamatlīdzekļi 27 721 28 763 29 847 30 926<br />
Pārējie aktīvi 78 476 90 336 105 781 111 733<br />
Kopā aktīvi 3 608 723 4 014 183 4 570 607 4 655 800<br />
Ārpusbilances saistības<br />
Saistības pret klientiem un garantijas 403 518 379 743 354 185 363 007<br />
Kopā: 4 012 241 4 393 926 4 924 792 5 018 807
Maksimālā riska darījumu kopsumma, kas ir pakļauta kredītriskam, sadalījumā pa ģeogrāfiskajiem<br />
reģioniem uz 31.12.<strong>2011</strong><br />
(tūkst. LVL) Latvija Igaunija Lietuva<br />
Aktīvi<br />
OECD<br />
reģiona<br />
valstis<br />
Pārējās<br />
valstis Kopā<br />
Skaidrā nauda un prasības pret<br />
centrālo banku 220 069 - - - - 220 069<br />
Prasības pret kredītiestādēm 2 000 3 329 256 384 809 9 126 399 520<br />
Aizdevumi klientiem 2 826 979 1 130 6 558 5 679 42 591 2 882 937<br />
Pamatlīdzekļi 27 721 - - - - 27 721<br />
Pārējie aktīvi 78 107 4 98 267 0 78 476<br />
Kopā aktīvi 3 154 876 4 463 6 912 390 755 51 717 3 608 723<br />
Ārpusbilances saistības<br />
Saistības pret klientiem un garantijas 391 769 1 914 504 8 419 912 403 518<br />
Kopā: 3 546 645 6 377 7 416 399 174 52 629 4 012 241<br />
Maksimālā riska darījumu kopsumma, kas ir pakļauta kredītriskam, sadalījumā pa ģeogrāfiskajiem<br />
reģioniem uz 31.12.2010<br />
(tūkst. LVL) Latvija Igaunija Lietuva<br />
Aktīvi<br />
OECD<br />
reģiona<br />
valstis<br />
Pārējās<br />
valstis Kopā<br />
Skaidrā nauda un prasības pret<br />
centrālo banku 393 634 - - - - 393 634<br />
Prasības pret kredītiestādēm 5 002 10 738 424 597 524 2 004 615 692<br />
Aizdevumi klientiem 3 357 283 1 739 8 082 6 767 51 782 3 425 653<br />
Pamatlīdzekļi 29 847 - - - - 29 847<br />
Pārējie aktīvi 105 339 5 5 429 3 105 781<br />
Kopā aktīvi 3 891 105 12 482 8 511 604 720 53 789 4 570 607<br />
Ārpusbilances saistības<br />
Saistības pret klientiem un garantijas 343 412 3 045 19 6 797 912 354 185<br />
Kopā: 4 234 517 15 527 8 530 611 517 54 701 4 924 792
Maksimālā riska darījumu kopsumma, kas ir pakļauta kredītriskam, sadalījumā pēc atlikušā atmaksas<br />
termiņa uz 31.12.<strong>2011</strong><br />
(tūkst. LVL)<br />
Aktīvi<br />
Uz pieprasījumu<br />
Līdz 3<br />
mēn.<br />
No 3 līdz<br />
12 mēn.<br />
No 1 līdz 5<br />
gadiem<br />
No 5 līdz<br />
10 gadiem<br />
10 gadi un<br />
vairāk<br />
Bez<br />
noteikta<br />
termiņa Kopā<br />
Skaidrā nauda un prasības pret<br />
centrālo banku 220 069 - - - - - - 220 069<br />
Prasības pret kredītiestādēm 297 685 101 016 819 - - - - 399 520<br />
Aizdevumi klientiem 41 552 194 742 520 216 937 616 432 253 756 558 - 2 882 937<br />
Pamatlīdzekļi - - - - - - 27 721 27 721<br />
Pārējie aktīvi - 22 877 - 46 408 - - 9 191 78 476<br />
Kopā aktīvi 559 306 318 635 521 035 984 024 432 253 756 558 36 912 3 608 723<br />
Ārpusbilances saistības<br />
Saistības pret klientiem un<br />
garantijas 2 065 47 035 209 193 108 024 2 926 34 275 - 403 518<br />
Kopā: 561 371 365 670 730 228 1 092 048 435 179 790 833 36 912 4 012 241<br />
Maksimālā riska darījumu kopsumma, kas ir pakļauta kredītriskam, sadalījumā pēc atlikušā atmaksas<br />
termiņa uz 31.12.2010<br />
(tūkst. LVL)<br />
Aktīvi<br />
Uz pieprasījumu<br />
Līdz 3<br />
mēn.<br />
No 3 līdz<br />
12 mēn.<br />
No 1 līdz 5<br />
gadiem<br />
No 5 līdz<br />
10 gadiem<br />
10 gadi un<br />
vairāk<br />
Bez<br />
noteikta<br />
termiņa Kopā<br />
Skaidrā nauda un prasības pret<br />
centrālo banku 393 634 - - - - - - 393 634<br />
Prasības pret kredītiestādēm 345 038 270 546 108 - - - - 615 692<br />
Aizdevumi klientiem 20 877 550 759 392 851 1 023 976 588 898 848 292 - 3 425 653<br />
Pamatlīdzekļi - - - - - - 29 847 29 847<br />
Pārējie aktīvi - 29 959 - 61 280 - - 14 542 105 781<br />
Kopā aktīvi 759 549 851 264 392 959 1 085 256 588 898 848 292 44 389 4 570 607<br />
Ārpusbilances saistības<br />
Saistības pret klientiem un<br />
garantijas 3 344 66 237 158 937 66 274 31 584 27 809 - 354 185<br />
Kopā: 762 893 917 501 551 896 1 151 530 620 482 876 101 44 389 4 924 792
(tūkst. LVL)<br />
Maksimālā riska darījumu kopsumma, kas ir pakļauta kredītriskam, sadalījumā pa nozarēm uz 31.12.<strong>2011</strong><br />
Privātpersonas<br />
Lauksaimniecība,<br />
mežsaimniecība,<br />
zvejniecība<br />
Raž ošana<br />
Publiskais sektors<br />
un komunālie<br />
pakalpojumi<br />
Celtniecība<br />
Tirdzniecība<br />
Aktīvi<br />
Skaidrā nauda un prasības<br />
pret centrālo banku - - - - - - - - - - 132 710 - 87 359 220 069<br />
Prasības pret<br />
kredītiestādēm - - - - - - - - - - 399 520 - - 399 520<br />
Aizdevumi klientiem 1 463 186 81 001 250 134 50 734 27 098 190 571 103 347 17 278 64 593 3 878 14 734 539 678 76 705 2 882 937<br />
Pamatlīdzekļi - - - - - - - - - - - - 27 721 27 721<br />
Pārējie aktīvi - - - - - - - - - - - - 78 476 78 476<br />
Kopā aktīvi 1 463 186 81 001 250 134 50 734 27 098 190 571 103 347 17 278 64 593 3 878 546 964 539 678 270 261 3 608 723<br />
Ārpusbilances saistības<br />
Saistības pret klientiem un<br />
garantijas 94 804 8 260 36 597 17 557 48 856 55 296 48 560 0 604 2 029 11 524 46 247 33 184 403 518<br />
Kopā: 1 557 990 89 261 286 731 68 291 75 954 245 867 151 907 17 278 65 197 5 907 558 488 585 925 303 445 4 012 241<br />
Transports<br />
Kuģniecība<br />
Viesnīcas un<br />
restorāni<br />
Informācija un<br />
komunikācijas<br />
Finanses un<br />
apdrošināšana<br />
Nekust. īpašuma<br />
pārvaldīšana<br />
Pārējie<br />
Kopā
(tūkst. LVL)<br />
Maksimālā riska darījumu kopsumma, kas ir pakļauta kredītriskam, sadalījumā pa nozarēm uz 31.12.2010<br />
Privātpersonas<br />
Lauksaimniecība,<br />
mežsaimniecība,<br />
zvejniecība<br />
Raž ošana<br />
Publiskais sektors<br />
un komunālie<br />
pakalpojumi<br />
Celtniecība<br />
Tirdzniecība<br />
Aktīvi<br />
Skaidrā nauda un prasības<br />
pret centrālo banku - - - - - - - - - - 328 756 - 64 878 393 634<br />
Prasības pret<br />
kredītiestādēm - - - - - - - - - - 615 692 - - 615 692<br />
Aizdevumi klientiem 1 623 176 97 606 315 265 36 009 72 063 205 786 153 298 25 370 75 839 3 382 15 337 679 605 122 917 3 425 653<br />
Pamatlīdzekļi - - - - - - - - - - - - 29 847 29 847<br />
Pārējie aktīvi - - - - - - - - - - - - 105 781 105 781<br />
Kopā aktīvi 1 623 176 97 606 315 265 36 009 72 063 205 786 153 298 25 370 75 839 3 382 959 785 679 605 323 423 4 570 607<br />
Ārpusbilances saistības<br />
Saistības pret klientiem un<br />
garantijas 104 078 17 814 29 845 13 724 32 578 44 636 47 759 3 967 3 144 8 989 38 695 11 953 354 185<br />
Kopā: 1 727 254 115 420 345 110 49 733 104 641 250 422 201 057 25 373 76 806 6 526 968 774 718 300 335 376 4 924 792<br />
Transports<br />
Kuģniecība<br />
Viesnīcas un<br />
restorāni<br />
Informācija un<br />
komunikācijas<br />
Finanses un<br />
apdrošināšana<br />
Nekust. īpašuma<br />
pārvaldīšana<br />
Pārējie<br />
Kopā
Kredītriska mazināšanai izmantotie nodrošinājumi sadalījumā pa riska darijumu kategorijām<br />
Riska darījumu kategorija<br />
Standartizētā pieeja<br />
Riska darījumu<br />
kopsumma, kas<br />
segta ar<br />
piemērotu<br />
finanšu<br />
nodrošinājumu<br />
Riska<br />
darījumu<br />
kopsumma,<br />
kas segta ar<br />
garantijām*<br />
Riska darījumu<br />
kopsumma, kas<br />
segta ar<br />
piemērotu<br />
finanšu<br />
nodrošinājumu<br />
Riska<br />
darījumu<br />
kopsumma,<br />
kas segta ar<br />
garantijām*<br />
<strong>2011</strong> <strong>2011</strong> 2010 2010<br />
Centrālās valdības vai centrālās bankas - - - -<br />
Reģionālās vai vietējās valdības - -<br />
-<br />
29<br />
Valsts institūcijas - -<br />
-<br />
-<br />
Iestādes - 754<br />
-<br />
1 031<br />
Komercsabiedrības<br />
-<br />
-<br />
-<br />
-<br />
Mazo riska darījumu portfelis<br />
-<br />
-<br />
-<br />
-<br />
Nodrošināts ar nekustamo īpašumu<br />
-<br />
-<br />
-<br />
-<br />
Kavētie riska darījumi<br />
-<br />
-<br />
-<br />
-<br />
Ieguldījumu fondu apliecības (IFA)<br />
-<br />
-<br />
-<br />
-<br />
Citi posteņi<br />
-<br />
-<br />
-<br />
-<br />
IRB pieeja<br />
Komercsabiedrības 29 810 28 262 6 319 18 794<br />
Mazo riska darījumu portfelis - 51 047 - 55 767<br />
Iestādes 1 086 816 310 944<br />
Citi aktīvi, kas nav kredītu parādi - - - -<br />
Kopā 30 896 80 895 6 629 76 565<br />
* Ga<strong>lv</strong>enais ga<strong>lv</strong>otājs ir Latvijas valsts valdība<br />
UZKRĀJUMU POLITIKA<br />
Finanšu aktīva vai finanšu aktīvu grupas vērtību uzskata par samazinājušos, ja ir objektīvi pierādījumi vērtības<br />
samazinājumam viena vai vairāku notikumu rezultātā, kuri notikuši pēc konkrētā aktīva sākotnējās atzīšanas,<br />
proti, kredītu zaudējumu notikuma vai notikumu rezultātā, un tas ietekmē ar kredītu saistītās aplēstās nākotnes<br />
naudas plūsmas, kuras var ticami novērtēt. Nākotnes notikumu rezultātā sagaidāmie zaudējumi netiek atzīti.<br />
Objektīvas liecības par to, ka ir notikusi kredīta vērtības samazināšanās, ietver sekojošus kredītu zaudējumu<br />
notikumus:<br />
� klientam ir būtiskas finansiālas grūtības;<br />
� līguma noteikumu nepildīšana, piemēram, tiek kavēti procentu vai pamatsummas maksājumi;<br />
� aizdevējs ar aizņēmēja finansiālām grūtībām saistītu ekonomisku vai juridisku iemeslu dēļ piešķīris<br />
aizņēmējam atvieglojumus, kas citā gadījumā netiktu piešķirti;<br />
� pastāv iespējamība, ka aizņēmējs varētu uzsākt bankrota vai likvidācijas procedūru, iesniegt pieteikumu<br />
līguma pārskatīšanai vai uzsākt cita veida finanšu pārstrukturēšanu;<br />
� attiecīgā finanšu aktīva tirgus izzušana finansiālu grūtību dēļ<br />
Portfeļa uzkrājumus var veidot, ja novērojami dati, kas liecina, ka finanšu aktīvu grupas aplēstajās nākotnes<br />
naudas plūsmās pēc šo aktīvu sākotnējās atzīšanas notikusi novērtējama vērtības samazināšanās, lai gan<br />
noteikt atsevišķu grupā ietilpstošo finanšu aktīvu vērtības samazinājumu vēl nav , tajā skaitā:<br />
� negatīvas izmaiņas grupas aizņēmēju maksājumu statusā (piemēram, lielāks kavēto maksājumu skaits vai<br />
lielāks skaits aizņēmēju, kuri iztērējuši savu kredītkaršu limitu un veic minimālo ikmēneša maksājumu); vai<br />
� valsts mēroga vai vietēji ekonomiski apstākļi, kas savstarpēji korelē ar grupas aktīviem saistīto saistību<br />
neizpildi (default) (piemēram, bezdarba pieaugums aizņēmēju ģeogrāfiskajā reģionā, ieķīlāto īpašumu<br />
vērtības samazinājums attiecīgajā reģionā, naftas cenas kritums, kas ietekmē naftas ražotāju kredītu<br />
atmaksu, vai negatīvas izmaiņas attiecīgajā nozarē, kas ietekmē grupas aizņēmējus).<br />
Individuāli novērtējot kredītu, var tikt pielietots uz pieredzi balstīts vērtējums, lai noteiktu kredīta zaudējumus.<br />
Banka izmanto savu vērtējumu, lai koriģētu datus par kredītu, lai atspoguļotu pašreizējos apstākļus. Dažos
gadījumos nepieciešamie dati, lai novērtētu kredīta zaudējumu apmēru, var būt limitēti vai vairs nebūt būtiski<br />
pašreizējiem apstākļiem. Piemēram, tas var būt gadījumos, kad aizņēmējam ir finansiālas grūtības un ir maz<br />
pieejamu datu par līdzīgiem aizņēmējiem.<br />
Kredītu zaudējumi, kas atzīti uz portfeļa bāzes, attēlo starpsoli pirms kredītu zaudējumi tiek identificēti uz<br />
individuāliem kredītiem. Tiklīdz ir pieejama informācija, kas specifiski identificē zaudējumus uz individuālu kredītu<br />
ar samazinātu vērtību, šis kredīts tiek izslēgts no kredītu grupas.<br />
Kredītu grupas, kas tiek vērtētas uz vērtības samazināšanos, nākotnes naudas plūsmas tiek noteiktas<br />
balstoties uz vēsturisko zaudējumu pieredzi kredītiem ar līdzīgām pazīmēm. Ja nepastāv šādas specifiskas<br />
zaudējumu pieredzes vai tā ir nepietiekama, tiek izmantota līdzīgas grupas pieredze vai eksperta vērtējums.<br />
Vēsturiskā zaudējumu pieredze tiek koriģēta balstoties uz pašreizējiem datiem, lai atspoguļotu pašreizējo<br />
apstākļu ietekmi, kas nepastāvēja periodos, uz ko tiek balstīta vēsturiskā zaudējumu pieredze, un lai izslēgtu<br />
apstākļus, kas vairs neeksistē.<br />
Uzņēmumu segmenta būtiskiem darījumiem individuālie uzkrājumi tiek veidoti par reitingiem, kas norāda uz<br />
kavētiem kredītiem. Šajos gadījumos uzkrājumi ir balstīti uz neto pašreizējās vērtības aprēķiniem. Nebūtiskie<br />
kredīti, visi restrukturizētie līgumi vai līgumi, kas kavē virs 60 dienām, tiek klasificēti kā kredīti ar samazinātu<br />
vērtību un tiem tiek noteikti speciālie uzkrājumi.<br />
SME segmentam uzkrājumi tiek noteikti pēc fiksēta procenta, balstoties uz vēsturisko zaudējumu pieredzi<br />
līdzīgā vidē. Privātpersonu segmentā uzkrājumi tiek balstīti uz produktam specifiskiem SNZ, balstoties uz<br />
vēsturiskiem zaudējumiem līdzīgā vidē. Privātpersonu produktu portfelim jābūt līdzīgiem riska parametriem un<br />
jāņem vērā produkta parametru iespējamo izmaiņu laika gaitā.<br />
Kredīti ar vērtības samazināšanās pazīmēm (impaired) ir kredīti, kuri visdrīzāk netiks atmaksāti saskaņā ar<br />
līguma noteikumiem. Kredīts netiek uzskatīts par kredītu ar vērtības samazināšanās pazīmēm, ja tam ir<br />
nodrošinājums, kas sedz pamatsummu, nesamaksātos procentus un soda naudas līdz pietiekošam līmenim.<br />
Uzkrājumi nedrošiem parādiem<br />
Grupa Grupa<br />
(tūkst. LVL) <strong>2011</strong> 2010<br />
Individuāli vērtētie kredīti<br />
Uzkrājumi pa periodu 11 694 87 746<br />
Iepriekš izveidoto uzkrājumu reversēšana (59 515) (6 908)<br />
Uzkrājumi pa periodu no kolektīvi vērtētiem kredītiem, neto 26 063 11 054<br />
Kopā (21 758) 91 892<br />
Kolektīvie uzkrājumi kredītiem bez vērtības samazināšanās pazīmēm (3 265) 9 759<br />
Norakstītie kredīti ar vērtības samazināšanās pazīmēm (impaired)<br />
Faktiski norakstītie kredīti pa periodu 141 128 147 361<br />
Iepriekš izveidoto uzkrājumu reversēšana (125 624) (108 048)<br />
Kredītu atgūšanas ienākumi (14 954) (14 810)<br />
Kopā 550 24 503<br />
Uzkrājumi ārpusbilances saistībām pret klientiem un citiem kredītriska<br />
darījumiem (1 809) (1 748)<br />
Uzkrājumu nedrošiem parādiem veidošanas rezultāts (26 282) 124 406<br />
Uzkrājumu kustība<br />
Grupa Grupa<br />
(tūkst. LVL) <strong>2011</strong> 2010<br />
Sākuma atlikums 499 497 507 226<br />
Individuāli vērtēto kredītu uzkrājumi pa periodu 11 694 87 746<br />
Iepriekš izveidoto uzkrājumu reversēšana (59 515) (6 908)<br />
Uzkrājumi pa periodu kolektīvi vērtētiem kredītiem ar vērtības samazināšanās<br />
pazīmēm, neto 26 063 11 054<br />
Kolektīvie uzkrājumi kredītiem bez vērtības samazināšanās pazīmēm (3 265) 9 759<br />
Iepriekš izveidoto uzkrājumu reversēšana norakstītiem kredītiem (125 624) (108 048)<br />
Uzkrājumi citiem aktīviem (1 350) (1 990)<br />
Valūtas pārvērtēšanas starpība 112 658<br />
Beigu atlikums 347 612 499 497
(tūkst. LVL)<br />
Pamatsummas kredītiem, kuru vērtība ir samazinājusies, sadalījumā pa nozarēm uz 31.12.<strong>2011</strong><br />
Privātpersonas<br />
Lauksaimniecība,<br />
mežsaimniecība,<br />
zvejniecība<br />
Raž ošana<br />
Publiskais sektors<br />
un komunālie<br />
pakalpojumi<br />
Celtniecība<br />
Tirdzniecība<br />
Bilances vērtība kredītiem,<br />
kuru vērtība ir<br />
samazinājusies (impaired) 254 076 29 972 35 892 2 118 10 081 24750 6523 17 278 22 446 1 271 36 189 300 10 836 604 579<br />
Uzkrājumi kredītiem, kuru<br />
vērtība ir samazinājusies<br />
(impaired) -103 241 -16 566 -22 459 -1 113 -5 726 -13807 -2568 -7 810 -11 040 -793 -18 -103 243 -5 302 -293 686<br />
izmaiņa pārskata gadā -6 269 -1 382 15 660 85 16 715 10 543 15 060 -7 807 3 185 -202 60 98 879 4 090 148 617<br />
Uzkrājumi pārējiem<br />
kredītiem -18 563 -847 -4 080 -123 -1 120 -5295 -2090 0 -1 405 -27 -13 -18 553 -1 810 -53 926<br />
izmaiņa pārskata gadā -14 249 1 429 4 174 310 1 098 -772 591 5 883 1 190 174 8 2 316 1 116 3 268<br />
Pamatsumma kavētiem<br />
kredītiem, kuriem nav<br />
samazinājusies bilances<br />
vērtība (not impaired)<br />
kavē 5-30 dienas 47 646 1 002 321 253 45 597 203 0 241 10 90 1 490 1 559 53 457<br />
kavē 31-60 dienas 12 984 926 991 9 59 222 648 18 36 4 0 732 910 17 539<br />
kavē virs 60 dienām - - - - - - - - - - - 2 726 - 2 900<br />
Transports<br />
Kuģniecība<br />
Viesnīcas un<br />
restorāni<br />
Informācija un<br />
komunikācijas<br />
Finanses un<br />
apdrošināšana<br />
Nekust. īpašuma<br />
pārvaldīšana<br />
Pārējie<br />
Kopā
(tūkst. LVL)<br />
Pamatsummas kredītiem, kuru vērtība ir samazinājusies, sadalījumā pa nozarēm uz 31.12.2010<br />
Privātpersonas<br />
Lauksaimniecība,<br />
mežsaimniecība,<br />
zvejniecība<br />
Raž ošana<br />
Publiskais sektors<br />
un komunālie<br />
pakalpojumi<br />
Celtniecība<br />
Tirdzniecība<br />
Bilances vērtība kredītiem,<br />
kuru vērtība ir<br />
samazinājusies (impaired) 292 073 32 030 63 608 2 450 36 526 43 349 34 393 10 23 739 922 156 336 161 24 233 889 650<br />
Uzkrājumi kredītiem, kuru<br />
vērtība ir samazinājusies<br />
(impaired) -96 972 -15 184 -38 119 -1 198 -22 441 -24 350 -17 628 -3 -14 225 -591 -78 -202 122 -9 392 -442 303<br />
izmaiņa pārskata gadā -19 232 -2 105 -11 541 -288 1 370 -2 192 -5 749 11 -1 058 208 752 13 819 10 773 -15 232<br />
Uzkrājumi pārējiem<br />
kredītiem -4 314 -2 276 -8 254 -433 -2 218 -4 523 -2 681 -5 883 -2 595 -201 -21 -20 869 -2 926 -57 194<br />
izmaiņa pārskata gadā 13 988 700 5 199 -128 -357 1 878 3 132 -5 186 -152 -54 4 -491 4 428 22 961<br />
Pamatsumma kavētiem<br />
kredītiem, kuriem nav<br />
samazinājusies bilances<br />
vērtība (not impaired)<br />
kavē 5-30 dienas 57 418 2 688 375 353 642 705 315 - 78 23 100 2 591 2 326 67 614<br />
kavē 31-60 dienas 19 033 597 1 133 47 542 1 056 1 245 14 166 23 - 561 616 25 033<br />
kavē virs 60 dienām - - 278 - - - - - 2 622 - - - - 2 900<br />
Transports<br />
Kuģniecība<br />
Viesnīcas un<br />
restorāni<br />
Informācija un<br />
komunikācijas<br />
Finanses un<br />
apdrošināšana<br />
Nekust. īpašuma<br />
pārvaldīšana<br />
Pārējie<br />
Kopā
Riska darījumu vērtība (EAD), tūkst. LVL un riska darījumu svērtā vidējā riska pakāpe (RP) uz 31.12.<strong>2011</strong><br />
(tūkst. LVL) Saistību nepildīšana Augsts risks Paaugstināts risks Normāls risks Zems risks<br />
Parādnieka kategorija Default 0-5 6-8 9-12 13-21<br />
SNV 100% >5.7% 2.0-5.7% 0.5-2.0% 5.7% 2.0-5.7% 0.5-2.0%
Swedbank Grupa izmanto pašas noteiktos SNZ un korekcijas pakāpes (KP) mazo riska darījumu porfelim riska svērtās vērtības aprēķināšanai uz 31.12.<strong>2011</strong><br />
(tūkst. LVL) EAD<br />
Riska<br />
darījumu<br />
svērtie<br />
vidējie SNZ<br />
(%)<br />
Riska darījumu<br />
svērtā vidējā<br />
riska pakāpe<br />
(%)<br />
Neizmantoto<br />
saistību summa<br />
Attiecīgā neizmantoto<br />
saistību riska darījumu<br />
vērtība (EAD)<br />
Mazo riska darījumu portfelis, kas<br />
nodrošināti ar nekustamā īpašuma ķīlu 1 224 950 29,9 52,4 2 310 1 178<br />
Mazo riska darījumu portfelis -pārējie 336 562 50,8 73,3 104 605 66 547<br />
Swedbank Grupa izmanto pašas noteiktos SNZ un korekcijas pakāpes (KP) mazo riska darījumu porfelim riska svērtās vērtības aprēķināšanai uz 31.12.2010<br />
(tūkst. LVL) EAD<br />
Riska<br />
darījumu<br />
svērtie<br />
vidējie SNZ<br />
(%)<br />
Riska darījumu<br />
svērtā vidējā<br />
riska pakāpe<br />
(%)<br />
Neizmantoto<br />
saistību summa<br />
Attiecīgā neizmantoto<br />
saistību riska darījumu<br />
vērtība (EAD)<br />
Mazo riska darījumu portfelis, kas<br />
nodrošināti ar nekustamā īpašuma ķīlu 1 334 757 31,7 49,0 2 182 1 092<br />
Mazo riska darījumu portfelis -pārējie 396 445 47,5 67,9 116 659 63 118
DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKS<br />
Darījumu partneru risks tiek definēts kā finansiālo zaudējumu iespēja, kas var rasties no darījumu partneru<br />
nespējas pildīt saistības pret banku. Swedbank darījuma partnera kredītrisks rodas darījumos ar atvasinātajiem<br />
finanšu instrumentiem un reverse repo darījumiem. Uz 31.12.<strong>2011</strong> Swedbank darījuma partnera kredītriska<br />
aprēķināšanai izmantoja tirgus vērtības metodi.<br />
Darījumu partnera kredītrisks darījumos ar finanšu instrumentiem tiek uzraudzīts daudz biežāk kā pārējie<br />
kredītriska darījumi, jo tas ir atkarīgs no tirgus likmēm, piemēram, akciju cenām vai valūtas kursiem. Šī iemesla<br />
dēļ kopējā kredītriska darījuma vērtība var strauji mainīties svārstīgos tirgus apstākļos. Katra darījuma partnera<br />
darījumi un kopējais limits tiek kontrolēts katru dienu.<br />
Kontroli īsteno, pastāvīgi uzraugot:<br />
- darījuma partnera riska apjomu atbilstību attiecīgajam darījuma partnera riska limitam;<br />
- nodrošinājumu un darījumu atjaunošanas līmeņus.<br />
Banka akceptē šādus nodrošinājuma veidus:<br />
- naudas depozīts;<br />
- vērtspapīru nodrošinājums, kuri tiek ieķīlāti par labu Hansabankai (ar noteikumu, ka banka ir apstiprinājusi<br />
šiem vērtspapīriem darījuma partneru limitu).<br />
Uz <strong>2011</strong>.gada 31.decembri bija sekojoša darījumu partnera kredītriska kapitāla prasība:<br />
(tūkst. LVL) Grupa Grupa<br />
<strong>2011</strong> 2010<br />
Atvasinātie finanšu instrumenti 912 1 081<br />
Reverse repo darījumi - -<br />
Kopā: 912 1 081
FINANŠU RISKI<br />
TIRGUS RISKS<br />
DEFINĪCIJA<br />
Risks, ka izmaiņas procentu likmēs, valūtas kursos un akciju cenās izraisīs Swedbank neto aktīvu un saistību,<br />
ieskaitot atvasinātos finanšu instrumentu, vērtības samazināšanos.<br />
Risku pārvaldīšana<br />
Tirgus risks veidojas Swedbank tirdzniecības darbībās, piemēram, saistībā ar tirdzniecību finanšu tirgos, kā arī<br />
strukturāli citās tās darbībās. Līdz ar to tirgus risku pārvaldīšanu var iedalīt divās ga<strong>lv</strong>enajās jomās. Swedbank<br />
kopējā riska uzņemšanās tiek pārraudzīta ar limitiem, kurus ir noteikusi Direktoru padome pēc finanšu riska<br />
uzņemšanās būtības un apmēra. Vienīgi tā sauktās ar risku uzņemšanos saistītās struktūrvienības, tas ir,<br />
struktūrvienības, kam CEO ir piešķīris riska pilnvaras, drīkst uzņemties finanšu riskus. Riski šajās<br />
struktūrvienībās katru dienu tiek novērtēti, uzraudzīti un ziņoti CEO un Grupas augstākai vadībai.<br />
Dominējošie tirgus riski Swedbank ir strukturāla vai stratēģiska rakstura, un tos centralizēti pārvalda Grupas<br />
Aktīvu un pasīvu pārvalde, kas ir atbildīga par iespējamās negatīvās ietekmes mazināšanu uz Swedbank neto<br />
ienākumiem un pašu kapitālu.<br />
Kā strukturālā riska viens piemērs ir procentu likmju risks, kas veidojas no nesakritībām procentu likmju<br />
izmaiņu periodos starp Swedbank izsniegtajiem kredītiem un saņemto finansējumu. Cits piemērs ir valūtas risks,<br />
kas veidojas, ja klientu noguldījumi un aizdevumi klientiem ir dažādās valūtas.<br />
Risku novērtēšana<br />
Swedbank tirgus risks tiek novērtēts izmantojot VaR - uz modeli balstīta riska vērtēšana, kas ir starptautisks<br />
standarts papildināts ar tradicionāliem jūtīguma mērījumiem un stresa testiem. VaR ietver modeļa izmantošanu<br />
kustībām procentu likmēs, akciju cenās un valūtas kursos, lai noteiktu Swedbank kopējā portfeļa vērtības<br />
izmaiņu varbūtību sadalījumu. Tas ir balstīts uz hipotētiska pieņēmuma, ka portfelis paliks nemainīgs noteiktā<br />
laika periodā.<br />
Swedbank VaR modelī varbūtības sadalījums tiek noteikts katru dienu, izmantojot Monte Carlo simulācijas<br />
metodi, kurā scenāriji ir balstīti uz vēsturiskām tirgus cenu izmaiņām pēdējā gada laikā. Laika periods ir viena<br />
diena. VaR pēc tam tiek aprēķināts, par pamatu izmantojot varbūtības sadalījumu. VaR norāda portfeļa<br />
iespējamos zaudējumus, kas ir tik augsti, ka pastāv maza varbūtība, ka tie tiks pārsniegti. Swedbank izmanto<br />
99% VaR, kas nozīmē, ka pastāv 1% varbūtība, ka iespējamie zaudējumi pārsniegs VaR noteiktā laika periodā.<br />
Tā kā scenāriju modelis ir balstīts uz vēsturiskajiem datiem, tad kovariācija, kas regulāri veidojas starp tirgus<br />
cenām, piemēram, kā dažādas procentu likmes vēsturiski mainās attiecībā viena pret otru, tiek ņemta vērā<br />
aprēķinot VaR. Tādējādi modelis sniedz vērtīgāku, niansētāku risku novērtējumu kā vienkārša jūtīguma analīze.<br />
Vēl viena VaR priekšrocība ir, ka vairāki tirgus risku tipi var tik salīdzināti vienlaikus apvienojot vienā<br />
novērtējumā.<br />
Grupas VaR modelis tiek nepārtraukti novērtēts caur "hipotētisku atpakaļ testēšanu", kas ir sistemātiska<br />
metode, lai novērtētu modeļa veidoto iespējamo portfeļa rezultātu varbūtību sadalījuma precizitāti. Atpakaļ<br />
testēšanas rezultāts pēc tam tiek salīdzināts ar VaR un, veicot šādu aprēķinu par daudzām dienām, ir iespējams<br />
noteikt modeļa ticamību. Aktuālie un hipotētiskās atpakaļ testēšanas rezultāti norāda, ka modelis kalpo savam<br />
mērķim labi.<br />
Viens no VaR trūkumiem ir, ka vēsturiskās korelācijas, uz kurām ir balstīta VaR kalkulācija, netiek piemērotas,<br />
t.i., finanšu tirgus stresa situācijās. Tādos gadījumos VaR aprēķināšanai veic periodiskus stresa testus, kas<br />
novērtē Grupas iespējamos zaudējumus ārkārtējā tirgus pārtraukuma gadījumā, kas sagrauj vēsturiskos<br />
modeļus.<br />
VALŪTAS RISKS<br />
Valūtas risks ir risks, ka Grupas aktīvu un saistību vērtību, ieskaitot atvasināto finanšu instrumentu vērtību,<br />
varētu negatīvi ietekmēt valūtas kursu izmaiņas vai citi saistītie riska faktori. Grupas valūtas risks tiek pārvaldīts<br />
pielāgojot kopējo aktīvu un saistību vērtību, ieskaitot atvasinātos finanšu instrumentus, katrā valūtā līdz<br />
vēlamajam līmenim. Tas, ga<strong>lv</strong>enokārt, tiek darīts, izmantojot tādus atvasinātos finanšu instrumentus, kā valūtas<br />
un procentu likmju mijmaiņas darījumus un nākotnes valūtas darījumus.<br />
PROCENTU LIKMJU RISKS (PROCENTU LIKMJU RISKS UN NETO PROCENTU IEŅĒMUMU RISKS)<br />
Procentu likmju risks ir risks, ka aktīvu, saistību un ar procentu likmēm saistīto atvasināto finanšu instrumentu<br />
vērtību varētu negatīvi ietekmēt nominālo procentu likmju izmaiņas vai citi saistītie riska faktori.<br />
Grupas procentu likmju risks veidojas, kad procentu likmju maiņas periodi aktīviem un saistībām, ieskaitot<br />
atvasinātos finanšu instrumentus, nesakrīt. Swedbank fiksētas likmes aktīvi ga<strong>lv</strong>enokārt sastāv no aizdevumiem
klientiem. Šo aktīvu procentu likmju risks lielākoties ir izslēgts, jo vai nu tie ir finansēti ar fiksētas likmes<br />
aizņēmumiem, vai arī dēļ mijmaiņas darījumiem, kur Swedbank maksā fiksētu procentu likmi.<br />
Jūtīguma analīze<br />
Grupa Grupa<br />
(tūkst.<br />
LVL) Izmaiņa <strong>2011</strong> 2010<br />
Tīrie procentu ieņēmumi, 12 mēneši<br />
Pieaugums procentu likmēs +1%-p.p. 10 231 14 582<br />
Samazinājums procentu likmēs -1%-p.p. -10 877 -18 048<br />
Vērtības izmaiņa<br />
Tirgus procentu likmes +1%-p.p. -977 -421<br />
-1%-p.p. 998 492<br />
LIKVIDITĀTES RISKS<br />
Valūtas kurss +5 % -133 -951<br />
-5 % 133 141<br />
DEFINĪCIJA<br />
Risks, ka maksājumi nevar tikt veikti noteiktajā termiņā, ievērojami nepaaugstinot maksāšanas līdzekļu<br />
iegūšanas izmaksas augsto aizņēmumu procentu vai aktīvu atsavināšanas zemo cenu dēļ.<br />
Direktoru padome ir noteikusi likviditātes riska pieļaujamos līmeņus. Swedbank likviditātes portfelis tiek<br />
ierobežots, balstoties uz prasībām pēc apjoma un vadlīnijām par tā saturu. Grupas līmenī Swedbank likviditātes<br />
portfelis tiek ierobežots arī pēc minimālajiem izdzīvošanas periodiem. Tas tiek papildināts ar citiem limitiem, kas<br />
nosaka maksimāli pieļaujamo kumulatīvo negatīvo naudas plūsmu noteiktā laika periodā.<br />
RISKA PĀRVALDĪBA<br />
Likviditātes riska pārvaldīšana ir nozīmīgs Swedbank darbības aspekts. Likviditātes risks tiek pastāvīgi mērīts,<br />
uzraudzīts, prognozēts un analizēts, balstoties uz dažādiem laika periodiem, ar visaptverošu mērķi nodrošināt, ka<br />
Grupa spēj vienmēr izpildīt savas saistības laikā, bez pēkšņas nepieciešamības piespiedu kārtā pārdot savus<br />
aktīvus par neizdevīgiem nosacījumiem.<br />
Grupas Aktīvu un Pasīvu pārvalde ir atbildīga par finansējuma un Swedbank likviditātes rezerves pārvaldīšanu.<br />
Swedbank produktu un pakalpojumu cenošanas metodoloģija, kurā ir iestrādāti likviditātes, valūtas un procentu<br />
likmju riski, tika tālāk attīstīta <strong>2011</strong>. gada laikā. Attīstības process turpināsies 2012.gadā. Metodoloģijas mērķis ir<br />
sniegt biznesa jomām informāciju par dažādu produktu likviditātes riskiem un stimulēt piesardzīgu likviditātes<br />
risku pārvaldīšanu Swedbank.<br />
LIKVIDITĀTES RISKA NOVĒRTĒŠANA<br />
Swedbank likviditātes risks tiek novērtēts un ziņots ik dienu, analizējot nākotnes naudas plūsmas un<br />
refinansēšanai izmantojamo aktīvu apjomus. Swedbank likviditātes riska uzņemšanās tiek vadīta pēc<br />
izdzīvošanas periodu limitiem Grupas līmenī. Izdzīvošanas periods tiek definēts kā periods ar pozitīvu akumulēto<br />
naudas plūsmu bez pieejas finansējumam finanšu tirgos. Limiti nosaka arī atļauto negatīvās naudas plūsmas<br />
dienas limitu vai citu iepriekš noteiktu periodu katrai valūtai individuāli. Likviditātes riska novērtēšana un limitu<br />
piešķiršana tiek veikta Grupas līmenī un sadalīta līdz atsevišķām valūtām.
OPERACIONĀLAIS RISKS<br />
DEFINĪCIJA<br />
Risks ciest zaudējumus prasībām neatbilstošu vai nepilnīgu iekšējo procesu norises, ci<strong>lv</strong>ēku un sistēmu<br />
darbības vai arī ārējo apstākļu ietekmes dēļ. Operacionālā riska definīcija ietver arī juridisko risku atbilstības<br />
risku.<br />
Risku pārvaldība<br />
Grupas Risku Kontroles pārvalde ir atbildīga par vienotu operacionālo risku novērtēšanu visā Grupā un<br />
ziņošanu Direktoru padomei, Grupas vadītājam un Grupas vadītāju komitejai. Ik ceturksni tiek veikta visu lielo<br />
struktūrvienību riska līmeņa analīze un tiek ziņots gan vietējai vadībai, gan Direktoru padomei, Grupas vadītājam<br />
un Grupas vadītāju komitejai.<br />
Swedbank pastāvīgi cenšas attīstīt un uzlabot operacionālā riska pārvaldīšanā izmantotās metodes un<br />
2012.gadā uzsāka projektu, lai ieviestu operacionālā riska iekšējā novērtējuma metodi. Tas sevī ietver Swedbank<br />
riska kultūras un procedūru tālāku uzlabošanu, lai efektīvi pārvaldītu operacionālos riskus un incidentus.<br />
Pašnovērtējums<br />
Visas biznesa jomas izmanto kopējo risku un kontroles mehānismu pašnovērtējumu (RCSA) metodi attiecībā<br />
uz operacionāliem riskiem. Tā tiek regulāri izmantota visiem ga<strong>lv</strong>enajiem procesiem Grupā. Metode ietver sevī<br />
risku identificēšanu un darbības plānošanu, lai tos pārvaldītu.<br />
Incidentu pārvaldība<br />
Swedbank ir izveidota kārtība un sistēmas atbalsts, lai atvieglotu incidentu ziņošanu un uzraudzību. Grupas<br />
Riska kontroles pārvalde sniedz atbalstu biznesa jomām ziņošanā, analīzē un rīcības plānu izstrādē, lai<br />
nodrošinātu, ka tiek identificēti cēloņi un veikti piemēroti pasākumi. Incidenti un saistīti operacionālo risku<br />
zaudējumi tiek reģistrēti centrālā datubāzē apkopošanai un tālākai analīzei.<br />
Jaunu produktu apstiprināšanas process (NPAP)<br />
<strong>2011</strong>. gada laikā Swedbank visā Grupā ieviesa Jaunu produktu apstiprināšanas procesu, iekļaujot jaunos<br />
un/vai mainītos produktus, darbības, procesus un sistēmas. NPAP mērķis ir nodrošināt, ka Swedbank Grupa<br />
neiesaistās darbībās, kas ietver nevēlamus riska veidus vai riskus, kuru pārvaldību un kontroli nekavējoties<br />
nenodrošina kāda šī procesa daļa.<br />
Drošība un darbības nepārtrauktība<br />
Swedbank aktīvi strādā pie drošības pārvaldīšanas, lai aizsargātu visa veida aktīvu, t.sk., personālu,<br />
materiālos un nemateriālos aktīvus, izmantojot tehniskus, organizatoriskus un administratīvus pasākumus.<br />
Swedbank drošības pārvaldības modelis aizgūts no starptautiskā standarta ISO/IEC 27002:2005 Informācijas<br />
sistēmu pārvaldības darbības kodekss. Swedbank Grupa koordinē pasākumus, lai novērstu un/vai stiprinātu tās<br />
spēju pārvaldīt nopietnus notikumus, piemēram, IT infrastruktūru darbības pārrāvumus, dabas katastrofas,<br />
finanšu satricinājumus un pandēmijas, kas var ietekmēt Swedbank spēju uzturēt pakalpojumus.<br />
Drošības, nepārtrauktības, incidentu un krīžu vadības principi ir definēti Grupas līmenī. Grupas līmeņa krīzes<br />
vadības komanda veic gan iekšējo, gan ārējo komunikāciju un koordinēšanu. Turklāt ir izstrādāti darbības<br />
nepārtrauktības nodrošināšanas plāni priekš biznesam kritiskām darbībām un sabiedrībai svarīgiem<br />
pakalpojumiem. Plāni apraksta kā Swedbank rīkojas būtisku satricinājumu gadījumos. Swedbank arī ir<br />
apdrošināšanas aizsardzību, ar uzsvaru uz katastrofu aizsardzībai, nozīmīgu daļu savas darbības.<br />
Atbilstības nodrošināšana<br />
Atbilstības risks ir risks, ka likumu, politiku un noteikumu (gan iekšējo, gan ārējo) prasību nepildīšanas<br />
gadījumā Grupa varētu pārkāpt tos standartus un uzvedības normas, kurus no tās sagaida klienti un uzraudzības<br />
iestādes. Swedbank iekšējie normatīvie dokumenti satur noteikumus, lai pārvaldītu atbilstības riskus. Centrālā<br />
iekšējās regulācijas sastāvdaļa ir Grupas vadītāja izdota Atbilstības nodrošināšanas instrukcija. Iekšējo<br />
noteikumu mērķis ir nodrošināt, kā Swedbank vienmēr ievēro kvalitātes prasības un uzvedības standartus, ko<br />
no tās sagaida klienti un uzraudzības iestādes.<br />
OPERACIONĀLĀ RISKA KAPITĀLA PRASĪBA<br />
Grupa pielieto standartizēto pieeju, lai aprēķinātu operacionālā riska kapitāla prasību. Saskaņā ar šo pieeju<br />
Grupas neto ienākumi tiek sadalīti dažādās darbības jomās pēc tiem piemītošā riska un katrai no darbības<br />
jomām tiek piešķirts koeficients kapitāla prasības aprēķināšanai. Uz <strong>2011</strong>.gada 31.decembri bija noteikti<br />
sekojoši koeficienti:
Darbības joma Koeficients<br />
(%)<br />
Komercsabiedrību finanses 18<br />
Tirdzniecība un pārdošana 18<br />
Starpniecības pakalpojumi privātpersonām<br />
vai MVK<br />
12<br />
Korporatīvo klientu apkalpošana 15<br />
Privātpersonu vai MVK apkalpošana 12<br />
Maksājumi un norēķini 18<br />
Aģentu pakalpojumi 15<br />
Aktīvu pārvaldīšana 12<br />
Lai aprēķinātu kapitāla prasību katras darbības jomas neto ienākumi tiek reizināti ar noteikto koeficientu.<br />
<strong>2011</strong>.gadā Grupas operacionālā riska kapitāla prasība bija 21 190 tūkst. LVL (2010: 24 785 tūkst. LVL).
Change language