Ivars Silârs RÇRIHI KURZEMÇ*

RÇRIHI KURZEMÇ* 

LEÌENDAS UN ARHÎVU DOKUMENTI 

Ivars Silârs 

“Daudz ir leìendu par Rçriha izcelsmi!” 

Gunta Rudzîte 

Ievada vietâ 

Pârlapojot 2004. gadâ izdevniecîbas “AGB” izdoto Mirdzas Birznieces grâmatu 

“Aizpute”, tâs 155. lpp. atrodam apgalvojumu, ka “gan gleznotâja, arheologa, 

rakstnieka, kultûras darbinieka, Miera Pakta autora, ievçrojama sabiedriska 

darbinieka un filozofa Nikolaja Rçriha vectçvs, gan tçvs ir dzimis Aizputç”. Tâ 

kâ minçtajâ grâmatâ ir ïoti daudz kïûdu un uz faktiem nebalstîtu apgalvojumu, 1 

modâs interese izpçtît, kâdas ziòas par Nikolaja Rçriha senèiem rodamas citu 

autoru darbos un kâdus minçtâs dzimtas noslçpumus glabâ Kurzemes Zemes 

arhîva un citi Latvijas Valsts vçstures arhîva fondi, lai iespçju robeþâs gûtu kaut 

cik ticamu priekðstatu par Rçrihu gaitâm Kurzemç, tostarp arî Aizputç. 

Pçtîjumu rezultâtâ iezîmçjâs divas bûtiski atðíirîgas ainas, kas atsedz skatam 

arî ârpus Kurzemes esoðos apvârðòus. Viena no tâm balstîta uz daudzâs pasaules 

valodâs tiraþçtâm N. Rçriha priekðteèus glorificçjoðâm leìendâm par varjagiem 

un karavadoòiem, otra – uz gadsimtu putekïiem klâtiem arhîvu dokumentiem, 

kas vçsta par ceïojoðiem vâcu amatniekiem Rçrihiem un viòu pçcteèiem. 

Leìendas 

I. Rçrihi pirms ieceïoðanas Kurzemç 

Latvijas Rçriha biedrîbas vadîtâja Gunta Rudzîte savu stâstîjumu par Rçrihu 

un Latviju sâk ar vârdiem: “Daudz ir leìendu par Rçriha izcelsmi”, norâdot, ka 

Nikolajs Rçrihs lepojies ar savu seno skandinâvu dzimtu, kas saistîta ar leìendârâ 

Krievzemes dibinâtâja no vikingu/varjagu rusu cilts Rjûrika vârdu. 2 Vienîgais 

pamats ðâdai ìimenes leìendai, kâ noprotams, ir ziemeïnieku vîrieðu personvârda 

Rûriks skançjuma lîdzîba ar uzvârdu Rçrihs, uz ko netieði norâda pats Nikolajs 

Rçrihs 1938. gada 18. aprîïa vçstulç igauòu dzejniekam A. Rannitam, pavçstot, 

ka “pirmoreiz vârds parâdâs astotâ vai devîtâ gadsimta skandinâvu hronikâs 

Jitlandç un Islandç”. 3 Tas G. Rudzîtei ðíiet pietiekams pamats, lai rakstîtu, ka 

“N. K. Rçriha senèu dzimtene – neliela valsts Ziemeïos, uguns un ledus zeme 

Islande”, 4 un apgalvotu, ka uzvârds Rçrihs “neapðaubâmi ir skandinâvu 

* Pçtîjums galvenokârt aptver tikai Nikolaja Rçriha tieðos priekðteèus pa vîrieðu lîniju.

62 

izcelsmes”, skaidrojot, ka “ru”, “ro” – slava, “rik”, “rih” – bagâtais, bet par 

“Rjurikiem” jeb “Rorikiem” senatnç dçvçti dzimtu vecâkie. 5 

Vikingu versija atrodama ne tikai daþâdos iespieddarbos, 6 bet arî gan 

Sanktpçterburgas Rçrihu ìimenes muzeja–institûta, gan Maskavas Rçriha muzeja 

interneta mâjaslapâ. Pçdçjâ arî atkârto iepriekð minçto, ka uzvârds Rçrihs 

tulkojumâ no skandinâvu valodas [?] nozîmç: ar slavu bagâts. 

N. Rçriha biogrâfi P. Beïikovs un V. Kòazeva raksta, ka “senâ Rçrihu dzimta 

apmetâs Krievijâ Pçtera I laikâ un deva tai ne mazums valsts un militâro 

darbinieku”. Karavîra droðsirdîba ìimenç esot bijusi vienâdâ cieòâ ar izglîtîbu: 

“Tçvs jaunajam Rçriham stâstîja par vecvectçvu, kurð nav baidîjies izraisît 

imperatora dusmas par atteikðanos iznîcinât baznîcu, kas piesegusi ienaidnieka 

uzbrukumu.” 7 

Ðo paðu versiju papildina G. Rudzîte, rakstot, ka “Krievijâ Rçriha senèi nokïuva 

Ziemeïu kara 8 laikâ XVIII gadsimta sâkumâ. Leìenda stâsta, ka Kârïa XII armijâ 

bijis zviedru ìenerâlis Rçrihs, kurð atteicies izpildît pavçli – sagraut baznîcu, 

sakot: “Ar Dievu nekaroju.” Ìenerâlis palicis Krievijâ un iestâjies Pçtera Pirmâ 

dienestâ, kurð viòam dâvinâjis muiþu pie Kostromas.” Tâlâk G. Rudzîte atsaucas 

uz paðu Nikolaju Rçrihu, kurð reiz esot bildis (neminot, kad, kam, kâ arî to, no 

kâda avota òemta ðî ziòa): “Þçl, ka tçvs neatstâja pierakstus. Bûtu ârkârtîgi 

vçrtîgi, ja arî vecvectçvs bûtu aprakstîjis savas Pçtera laika kara lietas.” 9 

II. Rçrihi Kurzemç 

Par Rçrihu ieceïoðanu un dzîvi Kurzemç ir atrodamas vairâkas publicçtas 

versijas, daþkârt arî vienam un tam paðam autoram tâs ir atðíirîgas un pretrunîgas. 

Ingas Kârkliòas versijas 

1. “Pirmie Rçrihi ieceïoja Latvijâ no Skandinâvijas pirms vairâk nekâ 

300 gadiem un apmetâs uz dzîvi Baltijas jûras piekrastç.” 10 

2. “.. uz Latvijas zemi Rçrihi atnâca .. pirms vairâk nekâ diviem gadsimtiem 

un apmetâs uz dzîvi .. Kurzemes galvaspilsçtas Ïibavas (Liepâjas) tuvumâ.” 

Viòasprât, N. K. Rçriha radu rakstos esot izsekojamas trîs senèu paaudzes pa 

tçva lîniju. Tie esot, pirmkârt, vecvectçvs Johaness Rçrihs, kas ðajâ zemç 

nodzîvojis lîdz 96 gadu vecumam. Ar ko viòð nodarbojies, neesot zinâms. Viòam 

seko vectçvs Frîdrihs, kurð nodzîvojis vçl garâku mûþu Latvijâ – sâkumâ Aizputç, 

kur esot dzimis viòa dçls Konstantîns, Nikolaja tçvs, vçlâk – Rîgâ un Rîgas 

jûrmalâ. 11 

Guntas Rudzîtes versija 


Atsaucoties uz vârdâ nenosauktiem N. Rçriha biogrâfiem, G. Rudzîte piemin 

“zviedru virsnieku Roerihu, kurð zviedru–krievu kara laikâ ieguvis Pçtera I cieòu 

un apmeties uz dzîvi Krievijâ, Kostromas apgabalâ”, un pavçsta, ka tikai nedaudzi 

zinot to, ka “tai paðâ 18. gadsimtâ ðîs dzimtas pçcteèi pârnâkuði dzîvot Baltijâ, 

Kurzemes guberòâ 12 – Ventspilî vai tâs apkârtnç”. 13

Pçc G. Rudzîtes domâm, Nikolaja Rçriha vecvectçvs Johans Rçrihs, kurð, 

viòasprât, dzîvojis laikâ no 1769. lîdz 1859. gadam, esot bijis muiþas nomnieks 

Kurzemç 14 ; viòam bijuði pieci dçli, treðais – Nikolaja Rçriha vectçvs Frîdrihs, 

kurð esot dzimis 1800. gadâ [citâ ðîs paðas autores versijâ – 1801. gadâ 15 ] un 

miris 1905. gadâ Rîgâ. Kâ pusaudzis esot redzçjis 1812. gada Tçvijas karu, kurâ 

viòa vecâkie brâïi bijuði kavalergardi, 16 kas karojuði pret Napoleonu. Pats esot 

bijis Vidzemes guberòas valdes arhivârs, vçlâk sekretârs, dzîvojis Tukumâ un 

Rîgâ un saglabâjis siltas attiecîbas ar Liepâjâ dzîvojoðo vecâko brâli Johanu (1797– 

1875) un viòa ìimeni. 17 

Nikolaja Rçriha versija 

Pats Nikolajs Rçrihs par savu senèu pârceïoðanas Kurzemes posmu 1904. gada 

9. septembrî N. N. Vrangelim rakstîtâ vçstulç uzbur ðâdu ainu: 

“Ïoti cienîjamais Nikolaj Nikolajeviè. 

Pagâjuðajâ gadâ Jûs man prasîjât manas biogrâfijas datus. Cik atceros, es 

pieminçju Kurzemi. Tagad man nâcâs nodarboties ar mûsu ìenealoìiju un 

izrâdîjâs, ka Kurzeme mûsu dzimtai ir tîrâ nejauðîba. Dzimta ir zviedru, nâca 

caur Pomerâniju, bet Kurzeme – vienkârði neko nenozîmçjoða pietura. Paziòoju 

Jums pareizîbas labad. Tâ ir tâda garlaicîba – meklçt vecus papîrus un ziòas. 

Sirsnîgi spieþu Jûsu roku. 

Jûsu padevîgais 

N. Rçrihs” 18 

III. Rçrihi sâk atstât Kurzemi 

Rçrihi Kurzemç 63 

G. Rudzîte raksta, ka 19. gadsimta 50. gados Nikolaja Rçriha vectçvs Frîdrihs 

esot pârcçlies uz Tukumu, kur viòam dzimusi meita Matilde un dçls Aleksandrs, 

bet 19. gs. 60. gados iekârtojies Rîgâ, 19 savukârt Nikolaja Rçriha tçvs Konstantîns 

Rçrihs “drîz pçc apprecçðanâs pâriet no Aizputes uz Pçterpili, kur vada notâra 

kantori”. 20 

Inga Kârkliòa zina vçstît, ka vectçvs esot strâdâjis par arhivâru Vidzemes 

guberòas valdç, bet tçvs Konstantîns (pçc vidçjâs izglîtîbas iegûðanas Rîgâ un 

augstâkâs juridiskâs – Pçterburgâ) esot 1860. gadâ apprecçjies ar slâvieti Mariju 

Vasiljevnu Kalaðòikovu un apmeties uz pastâvîgu dzîvi Krievijas impçrijas 

galvaspilsçtâ, 21 kur, kâ raksta P. Beïikovs un V. Kòazeva, bijis pazîstams kâ 

pieredzçjis jurists un progresîvs sabiedrisks darbinieks, kurð piedalîjies zemnieku 

atbrîvoðanas reformas izstrâdâðanâ. 22 

Tâtad, ja ticam minçtajiem autoriem, gan Nikolaja Rçriha tçvs, gan vectçvs 

Kurzemi atstâjuði 19. gadsimta 60. gados, viens – no Aizputes, otrs – no Tukuma.

64 


Arhîvu dokumenti 

I. Rçrihi pirms ieceïoðanas Kurzemç 

Tâ kâ dokumenti, kas liecinâtu par trîs brâïu vikingu jeb varjagu: Rjurika jeb 

Rurika (Hroerikr), Sineusa (Signiutr) un Truvora (Torvardr) no rusu cilts un viòu 

pçcteèu gaitâm krievu kòazu karadraudzçs, arhîvu fondos neglabâjas, tad, lai 

uzzinâtu ko vairâk par it kâ visu Rçrihu ciltstçvu, nekas cits neatliek, kâ papçtît, 

ko par Rjuriku, atsaucoties uz tâ saukto Nestora23 hroniku, rakstîjuði vçsturnieki. 

Pirmkârt, kâ izrâdâs, Rjuriks bijis tikai viens no plaðâs rusu cilts, kura deva 

Krievzemei tâs vârdu (Rusj – Pycü). 24 Otrkârt, viòð palika Krievzemç, kur kïuva 

par krievu kòazu Rjurikovièu ciltstçvu, kuru dinastija valdîja lîdz pat 

1598. gadam. Pirmais bija viòa dçls kòazs Igors Rjurikoviès. Tâdçï bûtu diezgan 

pârdroði apgalvot, ka viens no Rjurikovièiem ir dzîvojis Zviedrijâ ar uzvârdu Rçrihs, 

un pilnîgi nekâdu kritiku neiztur apgalvojums, ka Rçrihi Kurzemç ieraduðies no 

Krievijas Pçtera Pirmâ laikâ pçc Ziemeïu kara. Karð, kâ zinâms, beidzâs 

1721. gadâ, bet Rçrihi Kurzemes vâcu luterâòu draudþu metrikâs ierakstîti jau 

17. gadsimtâ, tâtad jau tad, kad minçtais karð vçl nebija pat sâcies. 

Toties nav pamata apðaubît Nikolaja Rçriha rakstîto, ka viòa senèi Kurzemç 

ienâkuði no Pomerânijas. Tomçr atklâts paliek jautâjums par uzvârda izcelsmi. 

Ðíiet ticamâk, ka arî uzvârds nâk lîdzi no Pomerânijas un ir cçlies nevis no 

skandinâvu vîrieðu vârda Rurik (Hroerikr), bet no vâcu Roderich, kas, pârtapdams 

par uzvârdu, pazaudçjis burtu “d”. 25 Vienlaikus nevar izslçgt varbûtîbu, ka uzvârds 

varçtu bût radies arî no vâcu das Rõhricht – niedrâjs. Tomçr jâpasvîtro, ka 

Kurzemes vâcu draudþu metriku reìistros itin bieþi sastopami gadu gaitâ par 

uzvârdiem pârtapuði vîrieðu vârdi. Piemçram, vienâ paðâ Kuldîgas vâcu luterâòu 

draudzç laikâ no 1775. lîdz 1798. gadam bçrni kristîti: kalçjam Asmus, 

dzirnavniekam Bernhard, galdniekam Conrad (arî Conradi), drçbniekam Dehtlau, 

istabenei Dittmer, alvas lçjçjam Elias, kurpniekam Erich, tirgotâjam Franz, 

mûrniekam Fritz, pilsçtas muzikantam Hellmuth, dzirnavniekam Herrmann, 

muciniekam Horst, drçbniekam Lorenz, mûrniekam Lucas, mûrniekam Ludwich, 

krodziniekam Merten, meþsargam Moritz, strâdniekam Niklas, audçjam Otto, 

drçbniekam Ulrich, galma padomniekam Walter. 26 Visi ðie vârdi atrodami gan 

vâcu personvârdu grâmatâs, gan kâ uzvârdi 1939. gada nogalç no Latvijas 

izceïojuðo personu reìistrâ (arî Rçrihi). 27 Pçdçjâ gan nav Çliasu, Çriku un Helmûtu, 

taèu pirmos divus var atrast noziegumos pret padomju valsti apsûdzçto Latvijas 

iedzîvotâju râdîtâjâ (arî Rçrihus) 28 , bet pçdçjo – 1941. gada 14. jûnijâ no Latvijas 

deportçto sarakstâ. 29 

Kâ redzams no ðâ piemçra, uzvârdi–vârdi pa lielâkai daïai bijuði amatniekiem 

vai vienkârðiem strâdniekiem. Ja nu tomçr pieòemtu, ka Nikolaja Rçriha 

vecvectçvs patieðâm bûtu bijis ìenerâlis, tad viòð tomçr nekâdi nebûtu varçjis 

diençt Zviedrijas karaïa Kârïa XII armijâ, jo viòa dçls – Nikolaja Rçriha vectçvs, 

kâ liecina lîdzðinçjâs publikâcijas, ir dzimis ne agrâk kâ 1800. gadâ, kad 

ìenerâlim vajadzçja bût jau krietni vien pâri 100 gadiem, tâdçï nav nekâds


brînums, ka bijuðâ Kurzemes Zemes arhîva fondu dokumentos ðâda “ìenerâïa” 

vârds nav sastopams. Pat tam Rçriham, kuru G. Rudzîte uzdod par it kâ Kurzemes 

guberòas militârpersonu reìistrâ ierakstîtu kâ “wiss. Doct. Röhrich, alt”, 30 ar 

militâro dienestu nav nekâda sakara, tâpat kâ “citçtajam” dokumentam nav 

nekâda sakara ne ar Kurzemes militârpersonu reìistru, ne ar Kurzemi vispâr, jo 

tas ir viens no Vidzemes gubernatora fonda dokumentiem, kurâ reìistrçtas ðâs 

guberòas militârpersonas un civilpersonas, kuras atstâjuðas dienestu, kâ arî 

dienesta atstâðanas iemesls. Konkrçtais ieraksts minçtajâ arhîva lietâ ir ðâds: 

“Vom Werroschen Rath. Kreis Doctor Röhrich/alt”, 31 kas liecina, ka no Viru râtes 

saòemta ziòa par to, ka apriòía ârsts Rçrihs atvaïinâjies vecuma dçï. 

II. Rçrihi Kurzemç 

Dzît pçdas brîviem ïaudîm Kurzemç, it îpaði ceïojoðiem vâcu amatniekiem, 

nav viegls uzdevums, jo atðíirîbâ no dzimtïaudîm un muiþnieku dzimtâm viòi 

iztikas lîdzekïu meklçjumos it bieþi mainîja dzîves vietas. Turklât ïoti daudzu 

muiþu dvçseïu revîziju materiâli Latvijâ nav saglabâjuðies32 un, ja arî ir, tad 

tikai, sâkot ar 1797. gadu, un nesniedz pilnîgu priekðstatu par to, no kurienes 

konkrçtâs personas ieraduðâs un uz kurieni pârcçluðâs. Tâpçc galvenais izziòas 

avots vâcbaltieðu dzimtu izpçtei Latvijâ ir draudþu metrikas grâmatas, kas arî 

diemþçl mçdz bût nepilnîgas, un pat tâs, kuras ir saglabâjuðâs lîdz mûsdienâm, 

ne visas atrodamas Latvijâ. 33 

Vecâkais autora uzietais baznîcas grâmatas ieraksts, kurâ minçts Rçrihs, ir 

datçts ar 1675. gada 9. oktobri (visi datumi saglabâti atbilstoði oriìinâlam), kad 

Piltenes draudzç miris Vendzavas [Ziru pag.] dzirnavnieka Jirgena Rçriha (Jürgen 

Rörich) bçrns. 34 Laikâ lîdz 1710. gada mçrim Piltenes draudzç kristîti, laulâti 

vai miruði 13 Rçrihi. Pçc mçra, kas izdzçsa vismaz 72 (1709. gadâ – 17, 

1711. gadâ – 3) Piltenes vâcu draudzes locekïu, ieskaitot arî draudzes mâcîtâja, 

dzîvîbas, nâkamais Rçrihs ðîs draudzes metriku grâmatâs atrodams tikai 

1767. gada 1. janvârî, kad ir kristîts kurpnieka Rçriha (Roerig) dçls Nicolaus 

Magnus. 35 

Te nevar nepieminçt Liepâjas vçstures pçtnieka E. F Ðpçra (Spehr) savulaik 

uzieto liecîbu par to, ka kâda Rçriha mantinieki Piltenç ar divu Liepâjas aizbildòu 

starpniecîbu 1687. gadâ centuðies panâkt sava tçvabrâïa atbrîvoðanu no gûsta 

Alþîrijâ. Tuvâku ziòu par to, kâ viòð tur nokïuvis un kâdos apstâkïos sagûstîts, 

trûkst. 36 

Ðim paðam pçtniekam ir laimçjies atrast arî dokumentu, kurâ jau 1649. gadâ 

minçts kurpniekzellis Mertens Rçrihs (Merten Röhrich) no Liepâjas37 , viòð lîdz 

ar to ir pats vecâkais ðobrîd zinâmais Rçrihs Kurzemç. Ieraksts “no Liepâjas” liek 

domât, ka viòð ir bijis pierakstîts Liepâjai, taèu dzîvojis – vismaz minçtajâ gadâ – 

kur citur, visticamâk, kâdâ no apkârtçjâm muiþâm, kur kurpniekzellim noteikti 

bija vieglâk sevi un ìimeni, ja tâda bija, uzturçt. Par to liek domât arî tas, ka 

Liepâjas vâcu draudzes metrikâs, kas saglabâjuðâs kopð 1652. gada, Rçrihs 

pirmoreiz parâdâs tikai 1692. gadâ, kad 13. janvârî zirgu kalçjam Johanam

66 


1. att. Paplakâ dienoðâs istabenes Ðarlotes Konstances Ðûðeles ârlaulîbas dçla 

Konstantîna Kristofa Traugota Glauberta kristîbu ieraksts Vaiòodes pagasta 

Birþu muiþas draudzes grâmatâ. 1837. gads. LVVA, 235. f., 2. apr., 1054. l. 11. lp.


2. att. Ieraksts Durbes–Ziemeïu draudzes metrikas grâmatâ, kas liecina, ka Frîdrihs Aleksandrs 

Rçrihs atzinis par dçlu Paplakâ dienoðâs istabenes Ðarlotes Konstances Ðûðeles ârlaulîbas bçrnu 

Albrehtu Johanu Nikolausu. 1838. gads. LVVA, 235. f., 6. apr., 1148. l. 44. lp. 

Rçriham (Joh. Rörich) apbedîta sieva, dzimusi Radbanda (Radband). 38 1693. gada 

5. maijâ Johans dodas jaunâ laulîbâ ar vietçjâ çrìelnieka meitu Sibillu Elizabeti 

Kornçliju Rânsu (Sybilla Elisabeth Cornelii Rahns), 39 un 1698. gadâ arî viòð atstâj 

ðo pasauli, 40 bet pçc 1710. gada mçra, kad Liepâjâ nomirst 777 vâcu luterâòu 

draudzes locekïi (1709. gadâ – 42, 1711. gadâ – 11), visu nâkamo gadsimtu 

neviens Rçrihs ðajâ draudzç nav reìistrçts. 

Taèu arî pçc nâvi un postu nesoðâs mçra epidçmijas Rçrihi 18. gadsimtâ un 

19. gadsimta sâkumâ ir atrodami daudzâs Kurzemes vâcu draudzçs, galvenokârt – 

kâdreizçjâ Aizputes virspilskunga iecirkòa (Oberhauptmannschaft) – Apriíu, 

Bârtas, Bâtas, Cîravas, Durbes–Ziemeïu, Embûtes, Gramzdas, Krûtes, Sakas, 

Salienas, Valtaiíu, Vçrgales, kâ arî Kuldîgas, Kuldîgas–Çdoles, Lipaiíu, Piltenes, 

Stendes, Ventspils, paretam arî Kandavas, Talsu, Tukuma–Ârlavas draudzçs. Tâ 

kâ ðo draudþu metriku grâmatas ir caurmçrâ ap 100 gadu jaunâkas nekâ Liepâjas 

draudzei, atrast tieðos pçcteèus nedz kurpniekzellim, nedz zirgu kalçjam nav 

iespçjams. 

Bieþi vien daþs labs no Rçrihiem, bûdams lauku amatnieks, ir ceïojis no muiþas 

uz muiþu, kâdçï pats kristîts vienâ draudzç, iesvçtîts otrâ, laulâjies treðâ, bet 

bçrni kristîti ceturtâ, piektâ un sestâ draudzç. Tâdçï, lai nekïûdîtos, nâkas salîdzinât 

minçto novadu visu draudþu pieejamajâs metriku grâmatâs ierakstîto Rçrihu vârdus 

un vecumu, ja vien tie ir uzrâdîti. Daudzmaz droði zinot vien to, ka Nikolaja Rçriha 

tçvs ir bijis Konstantîns, tçva tçvs – Frîdrihs un viòa tçvs – Johans un ka viòi 

dzîvojuði Kurzemç, nâkas gandrîz vai meklçt adatu siena kaudzç, it îpaði tâdçï, 

ka jau sâkumâ atkrît versija par to, ka Konstantîns Rçrihs dzimis Aizputç, jo turienes 

draudzç ne viòa dzimðana, ne kristîbas, ne arî iesvçtîbas nav reìistrçtas, lai gan 

franèu valodâ rakstîtajâ Krievijas Dzelzceïu galvenâs sabiedrîbas ìenerâldirekcijas 

1862. gada 10. februâra matrikulâ Nr. 1495 ierakstîts, ka 2. klases kalpotâjs 

Konstantîns Rçrihs dzimis 1837. gada 1. jûlijâ Aizputç. 41

68 


Pirmais ieraksts, kurð ïauj cerçt, ka ir atrasts Nikolaja Rçriha vectçvs, parâdâs 

Krûtes draudzes metrikas grâmatâ. Tas apliecina, ka 1832. gada 14. jûnijâ ir 

salaulâti: Paplakas pârvaldnieks Frîderihs Rçrihs (Friederich Roerich) ar Paplakas 

bezbçrnu atraitni Ðarloti Kalkauu (Charlotte Kalkau), dzimuðu Melka (Melk). 42 

Meklçjot ðajâ laulîbâ dzimuðus bçrnus, nâkas secinât, ka arî ðoreiz Ðarlotes laulîba 

nav bijusi bçrniem svçtîta. 1837. gada 18. novembrî abi ir gan krustvecâki Krûtes 

baznîcas kroga krodzinieka un drçbniekmeistara Ðupa (Schupp) dçlam, bet paðu 

bçrnu kristîbu reìistrâcija nav atrodama ne Krûtes, ne citâ draudzç. 

Nâkamais uzmanîbu piesaista ieraksts, kas Krûtes draudzes metrikas grâmatâ 

izdarîts 1837. gadâ kâ pçdçjais un neatbilst tâ gada hronoloìiskajai numerâcijai. 

Bet tas nav galvenais. Bûtiski ir tas, ka ðis ieraksts apliecina, ka 1837. gada 

7. jûlijâ Valtaiíu mâcîtâjs Katerfelds (Katterfeld) Vaiòodes pagasta Birþu muiþâ 

ir kristîjis Paplakâ dienoðâs istabenes Ðarlotes Konstances Ðûðeles (Charlotte 

Constantia Schuhschel) ârlaulîbas dçlu Konstantînu Kristofu Traugotu Glaubertu 

(Constantin Christoph Traugott Glaubert). 43 

Ðíiet dîvaini, ka Paplakas istabene dzemdç savu ârlaulîbas bçrnu nevis 

Paplakas, bet Birþu muiþâ. Arî vienkârðas istabenes ârlaulîbas bçrna krustvecâki 

ðíiet mâtes sociâlajai kârtai neatbilstoði: Priekules ârsts Millers (Dr. Müller), 

pârvaldnieks Lçvalds (Lehwald) un meldermeistars Bergs (Berg). Savâdi arî, ka 

jaundzimuðo kristîjis Valtaiíu mâcîtâjs, taèu ieraksts izdarîts nevis Valtaiíu, bet 

Krûtes draudzes metrikas grâmatâ. 

Protams, ðis ieraksts vienâ no daudzajâm Kurzemes baznîcu grâmatâm, pat 

neraugoties uz to, ka Konstantîns Kurzemes vâcu luterâòu draudzçs ir ïoti reti 

sastopams vârds (iepriekð minçtajâs draudzçs tâdu izdodas atrast tikai vienam), 

pats par sevi nevarçtu bût pietiekams iemesls, lai apgalvotu, ka minçtais Paplakas 

istabenes ârlaulîbas dçls ir meklçtais pasaulslavenâ Nikolaja Rçriha tçvs un 

Paplakas pârvaldnieks – viòa vectçvs, ja vien ... Ja vien nebûtu vçl citu ierakstu, 

kas ðaubas kliedç. 

Liecîba tam, ka ir atrasti meklçtie, rodama Durbes–Ziemeïu draudzes metrikas 

grâmatas 1838. gada 12. ierakstâ: minçtâ gada 7. jûlijâ Durbes vâcu pastorâtâ 

jeb mâcîtâjmâjâ Grobiòas mâcîtâjs D. Ðçns (Schoen), kurð ir arî Durbes mâcîtâjs, 

kristîjis 3. jûlijâ dzimuðo Prûsijâ dzimuðâs neprecçtâs luterticîgâs Paplakas 

istabenes Ðarlotes Elizabetes Zuðeles (Charlotte Elisabeth Suschel) 44 ârlaulîbas 

dçlu Albrehtu Johanu Nikolausu (Albrecht Johann Nicolaus). Sevi par tçvu atzinis 

luterticîgais turienes pârvaldnieks Frîdrihs Aleksandrs Rçrihs (Friedrich 

Alexander Roerich). 45 

1840. gada 1. oktobrî abiem iepriekð minçtajiem ârlaulîbâ piedzimst vçl viens 

dçls – Johans Alberts Nikolauss (Johann Albert Nikolaus), kurð 5. oktobrî kristîts 

tajâ paðâ Durbes draudzç. 46 

Ziòu par to, kâds ir bijis Ðûðeles–Zuðeles, kâ arî Frîdriha Rçriha 1832. gadâ 

noslçgtâs laulîbas tâlâkais liktenis, trûkst. Tâpat nav zinâms, kad un kâ ârlaulîbâ 

dzimuðais Konstantîns ieguva tçva uzvârdu Rçrihs.

3. att. Nîcas kroòa muiþâ dzîvojuðo 

Aizputes pilsçtas strâdnieku 

nodokïa maksâtâju 1811. gada 

reìistrs. 

LVVA, 630. f., 1. apr., 69., l. 3. lp. 


Nâkamais neatbildçtais jautâjums bija – kur un kad dzimis Nikolaja Rçriha 

vectçvs Frîdrihs. Atrast atbildi uz ðo jautâjumu nâcâs jau krietni vien grûtâk. 

Vienîgais puslîdz ticamais pieturas punkts, meklçjumus uzsâkot, bija lîdzðinçjâs 

publikâcijâs minçtais viòa tçva vârds – Johans un dzimðanas gads – vai nu 1800., 

vai 1801. Turklât, kâ noskaidrojâs pçtîjuma gaitâ, ne pirmais, ne otrais gadskaitlis 

neatbilst patiesajam Frîdriha Rçriha dzimðanas gadam. 

Izrakstot no daþâdu Kurzemes luterâòu baznîcu vâcu draudþu metriku 

grâmatâm visus tajâs minçtos Rçrihus un veicot salîdzinoðo pçtîjumu, izdevâs 

noskaidrot, ka meklçtais ir ceïojoðâ lauku drçbnieka Johana Rçriha dçls, kuram 

daþâdos laikos daþâdâs draudzçs daþâdi mâcîtâji vai citas personas, kuras 

veikuðas ierakstus baznîcu metrikas grâmatâs, pierakstîjuði atðíirîgus vârdus, 

taèu vienmçr kâ pirmais ierakstîts Frîdrihs vai Fricis. 

Lûk, 1824. gada 27. martâ Valtaiíu mâcîtâjs iesvçta 18 gadus veco Frici Âdolfu 

Rçrihu (Fritz Adolph Roerich), minot, ka jauneklis kristîts Çdolç un ir miruðâ 

Vecpils krodzinieka dçls, kuru apmâcîjis audþutçvs Rîls (Rühl) 47 , kurð, kâ liecina 

citi ieraksti, dzîvojis Kalvenç un bijis Vaiòodes çrìelnieks. 

Tâ kâ Çdoles draudzç laikâ no 1778. lîdz 1811. gadam ir kristîts tikai viens 

Rçrihs, kïûst skaidrs, ka runa ir par toreizçjâ Alðvangas drçbnieka Rçriha dçlu 

Frîdrihu Zigmundu Paulu (Friedrich Siegmund Paul). 48 Savukârt to, ka Frîdrihs

70 


patieðâm dzimis toreizçjâ Alðvangâ (mûsdienu Alsungâ), nevis Çdolç vai citviet, 

apliecina kâds Aizputes pilskunga tiesas 1827. gada 5. decembrî Kurzemes 

kamerâlvaldei sûtîts ziòojums par to, ka noskaidrots – Friedrich Paul Rõrich 

dzimis Alðvangâ, kristîts 1806. gada 17. jûnijâ. 49 

Lîdz ar to iezîmçjas tâlâkais pçtîjuma virziens – jâmeklç, kurâ draudzç ir 

reìistrçta Vecpils krodzinieka Rçriha mirðana, cerot, ka reìistrâ bûs minçts viòa 

vârds, kam vajadzçtu bût – Johans. Ðâdu ierakstu tik tieðâm izdodas atrast 

Durbes–Ziemeïu vâcu draudzes metrikas grâmatâ. 1820. gada 27. aprîlî 60 gadu 

vecumâ Vecpilî Lankenes krogâ miris drçbnieks Johans Rçrihs, 50 un nu jau rokâ 

ir visi trîs íçdes locekïi – Konstantîns, viòa tçvs Frîdrihs un Frîdriha tçvs Johans. 

Lai meklçtu vçl tâlâk pagâtnç, ar lîdz ðim izzinâto ir tomçr par maz, jo Johanu 

Rçrihu Kurzemç ir bijis salîdzinoði daudz. Par laimi, pârbaudot autora izveidoto 

Rçrihu kartotçku, atklâjas, ka meklçjamâ Johana domâjamajam vecumam atbilstoðs 

52 gadus vecs drçbnieks Johans Kristians Rçrihs (Johann Christian Roerich) 1811. gada 

29. septembrî ir ierakstîts to Nîcas kroòa muiþas (toreiz Aizputes virspilstiesas 

iecirknis Grobiòas apriòíî) brîvo ïauþu sarakstâ, kuri vçlas tikt pierakstîti pie pilsçtâm. 

Saraksta ailç par kârtas piederîbu un pilsçtu, pie kuras konkrçtâ persona lîdz ðim 

bijusi pierakstîta, norâdîts, ka viòð ir ierakstîts Aizputes pilsçtas strâdnieku nodokïa 

maksâtâju reìistrâ ar numuru 283. 51 Vçl minçts, ka nodokli viòð nomaksâjis 

1811. gada 25. septembrî, ir vâcietis un viòam ir èetri dçli: Georgs Reinholds (George 

Reinhold) 18 g. v., Kârlis (Carl) 16 g. v., Johans (Johann) 13 g. v. un Fricis (Fritz) 

5 g. v. 52 Saskan arî ðâ Frièa vecums ar Valtaiíos iesvçtîtâ Frièa un Çdolç kristîtâ 

Frîdriha vecumu, un piedevâm parâdâs arî Aizputes vârds. 

Johana otrais vârds – Kristians – palîdz sameklçt viòa kristîbu ierakstu, kas 

izdarîts Valtaiíu baznîcas metriku grâmatâ: 1763. gada 11. septembrî kristîts 

Vecsieksâtes kurpnieka Rçriha (Röhrich) dçls Johans Kristians (Johann Christian). 

Krusttçvi bijuði: kâds kurpnieks, kalçjs un audçjs. 53 Lai arî tçva vârds nav uzrâdîts 

ne ðajâ gadîjumâ, ne arî tad, kad 1758. gadâ kristîts minçtâ kurpnieka dçls 

Johans Ernsts (Johann Ernst), 54 tas tomçr parâdâs, kad 1761. gadâ kristîta 

Vecsieksâtes kurpnieka meita Marija Elizabete (Maria Elisabeth), un, kâ izrâdâs, 

arî ir Johans 55 . Kristot 1770. gadâ citu meitu – Doroteju Jûlianu (Dorothea Juliana), 

parâdâs arî Vecsieksâtes kurpnieka Johana Rçriha otrais vârds – Heinrihs 

(Heinrich). Tâ kâ ðai meitai krustmâtes ir divas fon Sakenu (von Sacken) 

jaunkundzes, 56 jâsecina, ka Nikolaja Rçriha vecvecvectçvs kurpnieks Johans 

Heinrihs Rçrihs ir bijis visnotaï cienîts sava amata meistars. 

1798. gadâ ðis cienîjamais kurpnieks, kurð vienlaikus ir pats senâkais 

izzinâtais Nikolaja Rçriha sencis pa vîrieðu lîniju, ir atrodams arî Aizputç 

galvasnaudu maksâjuðo birìeru jeb sîkpilsoòu reìistrâ ar 500. numuru kâ 68 gadu 

vecs kurpnieks Johans Heinr. Rçrihs (Johann Heinr. Röhrich) no Aizvîíu 

privâtmuiþas, 57 kurð, vadoties pçc ðâ ieraksta, dzimis 1730. gadâ. 

Iespçjams, ka viòð ir kâds no jau pieminçtâ 1649. gadâ “no Liepâjas nâkuðâ” 

kurpniekzeïïa Mertena Rçriha pçcteèiem, bet tas, saprotams, var bût tikai 

minçjums. Droði var apgalvot vien to, ka kâds Rçrihs, kura vârds un amats nav

zinâmi, 1736. gadâ bijis Aizputes baznîcas draudzes priekðnieka palîgs 

(Unterkirchenvorsteher) 58 un viòam Aizputç piederçjis neliels namiòð, 59 kâ arî 

noteikta vieta baznîcas ceturtajâ solu rindâ. 60 Viòð ir arî vienîgais zinâmais Rçrihs, 

kurð patieðâm dzîvojis Aizputç. Citi ar Aizputes vârdu saistîtie ir atrodami tikai 

pilsçtas nodokïu maksâtâju reìistros, taèu dzimuði un kristîti, iesvçtîti un laulâti, 

strâdâjuði un zemes gaitas izbeiguði daþnedaþâdâs muiþâs vai visâ Aizputes 

virspilskunga iecirknî. 

Jâpiebilst, ka arî Nikolaja Rçriha vectçva – Paplakas muiþas pârvaldnieka 

Frîdriha – brâlis Johans (Johann Karl), pretçji G. Rudzîtes norâdîtajam, nedzîvoja 

pilsçtâ, proti, Liepâjâ, bet gan Bunkas muiþâ, kuras nomnieks viòð bija lîdz pat 

savai nâvei 1870. gada 26. februârî. 61 

4. att. Aizputes pilskunga tiesas 

ziòojums Kurzemes kamerâlvaldei par 

to, ka noskaidrota Frîdriha Rçriha 

dzimðanas vieta un kristîðanas 

datums. 1827. gads. 

LVVA, 472. f., 7. apr., 9977. l., 92. lp. 

Rçrihi Kurzemç 71

72 


III. Rçrihi sâk atstât Kurzemi 

Lîdzðinçjo apgalvojumu, ka Nikolaja Rçriha senèi atstâjuði Kurzemi 19. gs. 

60. gados, apgâþ kolçìijas asesora barona [Eduarda fon der] Ropa (Ropp) 1849. gada 

30. jûlija iesniegums Sanktpçterburgas Tehnoloìiskâ institûta saimniecîbas 

komitejai par to, ka, vçloties dot Kurzemes guberòas Aizputes pilsçtai pierakstîtajam 

(sic!) mazgadîgajam Konstantînam Rçriham zinâðanas ðajâ iestâdç pasniegtajâs 

zinâtnçs, barons Rops pazemîgi lûdz institûta priekðniecîbu uzòemt minçto Rçrihu 

savâ maizç dzîvojoðo pansionâta audzçkòu skaitâ, iemaksâjot uzturçðanai par 

pusgadu 75 rubïus un sâkuma iedzîvei 30 rubïus, kâ arî metrikas apliecîbu par 

dzimðanu un kristîðanu un Aizputes maìistrâta izsniegtu pasi. 62 

Kâ liecina iepriekð pieminçtâ matrikula, Tehnoloìiskajâ institûtâ Konstantîns 

Rçrihs mâcîjies no 12 lîdz nepilnu 18 gadu vecumam (lîdz 1855. gada maijam), 

tâdçjâdi iegûstot ìimnâzijas izglîtîbu. 

No 1855. gada 9. jûlija lîdz 1858. gada oktobrim Nikolaja Rçriha tçvs strâdâjis 

par kasieri un grâmatvedi Imperatora galma militâro formas tçrpu fabrikâ, 

1859. gada 27. februârî iestâjies Krievijas Dzelzceïu galvenâs sabiedrîbas 

ìenerâldirekcijas dienestâ par rçíinvedi ar pârbaudes laiku, 1861. gada 21. maijâ 

nozîmçts par galveno rçíinvedi sabiedrîbas 1. diviziona 5. sektorâ Varðavâ, bet 

1862. gada 3. janvârî nozîmçts par kalpotâju ðîs paðas sabiedrîbas celtniecîbas 

centrâlajâ dienestâ. Dzelzceïu sabiedrîbas dienestâ Konstantîns Rçrihs strâdâjis 

lîdz 1867. gada 1. decembrim. 63 

Vienlaikus jâatzîmç, ka 1864. gadâ, proti, laikâ, kad viòð uzcîtîgi kalpo Krievijas 

Dzelzceïu sabiedrîbai Sanktpçterburgâ, Konstantîna Rçriha (Constantin Rohrig) vârds 

atrodams Aizputes pilsçtas íemerejas ienâkumu þurnâlâ kâ viens no tirdzniecîbas 

nodokïa maksâtâjiem, kurð samaksâjis 2. ìildes tirgotâjam noteiktos 15 rubïus. 64 

Nevar izslçgt varbûtîbu, ka ðo nodokli viòð tika maksâjis arî pirms tam, jo iepriekðçjos 

gados ir reìistrçta tikai iemaksâtâ nodokïa kopsumma bez tirgotâju vârdiska saraksta, 

toties ir skaidrs, ka 1865. gadâ viòð attiecîgo nodokli Aizputes íemerejai vairs nav 

maksâjis, jo viòa vârda ðâ nodokïa maksâtâju sarakstâ vairs nav. 

Domâjams, ðai Konstantîna Rçriha pârtapðanai par tirgotâju varçja bût tieðs 

sakars ar to, ka 1811. gadâ Nîcas drçbnieka Johana Hristiana Rçriha dzimta tika 

piereìistrçta Aizputes strâdnieku nodokïu maksâtâju reìistrâ, kâdçï arî drçbnieka 

mazdçls Konstantîns, Sanktpçterburgâ savu karjeru veidojot, iespçjams, oficiâli 

joprojâm skaitîjâs, ja arî ne gluþi strâdnieku kârtai piederîgs, tad Aizputei gan. 

Par to liecina arî iepriekð aplûkotais iesniegums par viòa uzòemðanu Sanktpçterburgas 

Tehnoloìiskajâ institûtâ, bet arî fakts, ka 1835. gadâ toreiz 29 gadus 

vecais viòa vçlâkais tçvs Frîdrihs Pauls Rçrihs ir atrodams Aizputes nodokïu 

maksâtâju sarakstâ kâ lauku sîkpilsonis (Bûrger vom Lande), 65 kurð tika oficiâli 

ievests Aizputes nodokïu maksâtâju sarakstâ 1827. gadâ tieði tâdçï, ka Aizputei 

pierakstîts ir bijis viòa tçvs. 66 

Lai mainîtu ðo formâlo piederîbu, viòð acîmredzot bûs devies uz “savu pilsçtu” 

Aizputi, lai, nomaksâjot attiecîgu nodokli, kas tur, visticamâk, bija ievçrojami 

mazâks nekâ impçrijas galvaspilsçtâ, pie viena pârtaptu par “tirgotâju”.


Ðajâ sakarîbâ zîmîgas ir divas K. Rçriha biogrâfijas. Jau pieminçtajâ 1862. gada 

matrikulâ viòð ir 2. klases kalpotâjs, bet gadu vçlâk – 1863. gada 19. aprîlî 

paðrocîgi raksta, ka ir tirgotâjs, kas ieòem 1. klases rçíinveþa vietu [Krievijas 

Dzelzceïu] “galvenâs sabiedrîbas galvenâs valdes finanðu nodaïâ”. 67 

Par notâru Sanktçterburgâ Nikolaja Rçriha tçvs kïuva 1867. gada beigâs, tomçr, 

kâ tikko pârliecinâjâmies, viòam nebija juridiskâs izglîtîbas, kas tolaik, lai kïûtu 

par notâru, nemaz nebija nepiecieðama – 1866. gada 14. aprîlî ar cara svçtîbu 

tapa praktiski pirmais Krievijas likums par notâriem, taèu, tâ kâ tiesu reforma 

sâkâs jau minçtajâ datumâ, bet notariâlâ reforma no tâs atpalika, 1867. gada 

beigâs notâru korpusu nâcâs veidot steigâ. Kandidâtam bija jâbût pilngadîgam 

Krievijas pavalstniekam ar labu reputâciju, kurð neieòem nekâdu amatu ne valsts, 

ne sabiedriskajâ dienestâ. Juridiskâ izglîtîba netika prasîta, toties bija jâmaksâ 

liela droðîbas nauda, kas Pçterburgâ bija 25 000 rubïu, turklât 10 000 bija 

jâiemaksâ jau pçc sekmîgas eksâmenu nokârtoðanas; tikai pçc tam notika 

nozîmçðana notâra amatâ. 68 

Lîdz ar to rodas jautâjums, kuru nevar atstât bez ievçrîbas, – kâ divpadsmitgadîgais 

Kurzemes nomales muiþas pârvaldnieka un istabenes ârlaulîbas dçls 

Konstantîns nokïuva impçrijas galvaspilsçtâ Pçterburgâ un kâ tika pie diþciltîgiem 

aizbildòiem un ienesîga amata? 

Mîklas atminçjums varçtu bût iekodçts tieði Konstantîna Rçriha zinâmajos 

aizbildòos – baronâ Ropâ un senatorâ Veimarnâ. Un, patiesi, ielûkojoties fon der 

Ropu dzimtas fonda dokumentos, atklâjas, ka Kuldîgas apriòía marðals Johans 

fon der Rops (Johann Friedrich Adam von der Ropp) bija Paplakas muiþas îpaðnieks 

laikâ, kad tajâ par pârvaldnieku strâdâja Konstantîna tçvs. Turklât viòð ðajâ 

muiþâ arî dzîvoja, 69 bet viòa dçls Eduards fon der Rops (1810–1869) dzîvoja un 

strâdâja Sanktpçterburgâ, 70 kur uzkalpojâs lîdz îstenam valsts padomniekam, 

un viòa sievas mâte bija dzimusi fon Veimarna (von Weymarn). 71 Savukârt 

Konstantîna aizbildnis fon Veimarns (1791–1882) tajâ paðâ Pçterpilî uzdiençja 

lîdz pat îstenam valsts slepenpadomniekam. 72 

Kas attiecas uz Konstantîna Rçriha tçvu Frîdrihu, autoram nav izdevies atrast 

nekâdus pierâdîjumus tam, ka viòð bûtu strâdâjis Vidzemes guberòas valdç. Vçl 

1864. gada Rîgas adreðu grâmatâ viòa vârda nav, taèu 1868./69. gada Rîgas 

adreðu grâmatâ ir Maskavas priekðpilsçtâ Stabu ielâ 42 dzîvojoðs Fr. Rçrihs – 

Vidzemes kontrolpalâtas 73 arhivârs, kas tâs paðas grâmatas alfabçtiskajâ ierçdòu 

sarakstâ ir minçts kâ Vidzemes kontrolpalâtas Ðíûòu ielâ 5 þurnâlists [lietvedis]. 

1891./92. gada Rîgas adreðu grâmatâ teikts, ka guberòas sekretârs 74 Fr. Rçrihs 

dzîvo Stabu ielâ 44. 1893./94. gadâ atvaïinâtais ierçdnis Frîdr. Rçrihs dzîvo 

Suvorova (tagad K. Barona) ielas 88. nama 13. dzîvoklî. 

Vienîgâ lîdz mûsdienâm saglabâjusies ðâ nama mâjas grâmata atklâj, ka 

1905. gada 28. septembrî minçtajâ dzîvoklî apmetusies guberòas sekretâra 

87 gadus vecâ atraitne Doroteja Rçriha, kas jau 1906. gada 21. janvârî izrakstîta. 75 

Frîdriha Rçriha vârds tur nav atrodams, un nav izdevies atrast arî viòa mirðanas 

ierakstu nevienâ lîdz mûsdienâm saglabâtâ Rîgas vâcu draudþu metriku reìistrâ.

74 

Ivars Silārs 

Vienlaikus ir skaidrs, ka viņš ir miris, nesasniedzot 100 gadu vecumu, kaut 

arī viņa mazdēls Nikolajs Rērihs bijis pārliecināts, ka vectēvs miris 104 gadu 

vecumā. 76 

Secinājumi 

Apgalvojumam, ka Rērihi ir skandināvi (zviedri), kuru dzimtu radījis 

leģendārais Krievzemes dibinātājs Rjūriks, nav faktiska pamata. 

Rēriha uzvārda pamatā, domājams, ir vācu vīriešu vārds Roderich vai arī 

lietvārds das Rõhricht – niedrājs, lai arī, saprotams, nevar pilnībā izslēgt iespēju, 

ka vienam no Kurzemes Rērihu senčiem reiz ir bijis arī šā vārda skandināvu 

variants Roderik vai Rurik. 

Nav pamata apšaubīt Nikolaja Rēriha apgalvojumu, ka Rērihi līdz ienākšanai 

Kurzemē dzīvojuši Pomerānijā, līdzīgi kā nav uz faktiem dibināta pamata apgalvojumam, 

ka Rērihi Kurzemē ieceļojuši no Skandināvijas vai Krievijas, proti, 

Kostromas. 

Autoram nav izdevies atrast apstiprinājumu versijai, ka 17.–19. gadsimtā 

Kurzemē dzīvojušie Rērihi būtu bijuši zviedri vai ka viņi nebūtu bijuši vācieši. 

Turklāt šāds uzvārds ir bijis ne tikai dažam labam no Skandināvijai ģeogrāfiski 

tuvās Pomerānijas Kurzemē ienākušam amatniekam protestantam, bet arī vienam 

otram Austroungārijas dižciltīgam katolim 77 . 

Nikolajs Rērihs velti žēlojies par to, ka vecvectēvs nav “aprakstījis savas Pētera 

laika kara lietas”, jo Johans Kristians Rērihs piedzima 38 gadus pēc Pētera I nāves 

un nebija zviedru ģenerālis, bet gan Kurzemes vācu lauku skroderis. 

Ne Nikolaja Rēriha tēvs, ne vectēvs nav dzimis Aizputē. 

Nikolaja Rēriha tēvs nav ieguvis vidējo izglītību Rīgā, nav bijis jurists, nav 

piedalījies zemnieku atbrīvošanas reformas izstrādāšanā, kā arī nav pārcēlies 

uz Pēterburgu no Aizputes pēc apprecēšanās. 

Visbeidzot – Rērihu dzimtas leģendām apvītā pagātne varētu būt labs sižeta 

pavediens kultūrvēsturiskam romānam par vācbaltiešu amatniekiem Kurzemē 

17.–19. gadsimtā 78 . 

AtsAuces un piezīmes 

1 Silārs, Ivars. Aizpute ārpus “Aizputes”. Kursas Laiks. 2004. 20. marts. 

2 Рудзите Гунта. Рерих и Латвия. В кн.: Aльманах Звёзды гор. Львов; Минск; Москва; Рига, 

2000. № 1. С. 114. 

3 Turpat. 115. lpp. 

4 Turpat. 

5 Turpat. 116. lpp. 

6 Беликов П., Князева В. Рерих. Mосква, 1973. С. 12. 

7 Turpat. 

8 Krievijas un tās sabiedroto karš ar Zviedriju (1700–1721); Pēteris I “cērt logu uz Eiropu”. 

9 Рудзите Гунта. Рерих и Латвия. С. 114. 

10 Kārkliņa, Inga. Gara bruņinieki. Latvijas Zeme. 1994. 20. sept. (Nr. 38).

11 Карклиня Инга. Капли живой воды. Самара, 1997. С. 7, 8, 10. 

12 Kurzemes guberņa izveidojās 1795. gadā, kad Kurzemi un Zemgali pievienoja Krievijas impērijai, 

līdz tam tā bija hercogiste. 

13 Rudzīte, Gunta. Rērihs Latvijā. Māksla. 1974. 4: 13. 

14 Рудзите Гунта. Рерих и Латвия. C. 117. Kā šās informācijas avotu G. Rudzīte uzdod Liepājas 

Vēstures un mākslas muzeja Rēriha fondu, taču, kā šā pētījuma autoram skaidro muzeja direktores 

vietnieks krājumu darbā, muzejā šāda fonda nav un vismaz pēdējos 30 gadus nav bijis. 

15 Рудзите Гунта. «За други своя». Даугава. 1987. 7: 93. 

16 Kavalērijas gvardes pulks laikā no 1799. līdz 1917. gadam, kura virsnieku sastāvu komplektēja 

no augstākās aristokrātijas. 

17 Рудзите Гунта. Рерих и Латвия. C. 119. 

18 Vēstules noraksts, kas glabājas Rēriha muzejā Ņujorkā (krievu val.); oriģināls, kā liecina uzraksts 

uz šā noraksta, atradies Krievijas ZA Krievu literatūras institūtā. 


20 Rudzīte, Gunta. Rērihs Latvijā. 14. lpp. 

21 Карклиня Инга. Капли живой воды. C. 8, 10. 

22 Беликов П., Князева В. Рерих. C. 12. 

23 11. vai 12. gs. sākumā Kijevas Pečoru klostera mūks. 

24 Švābe, Arveds. Latvju kultūras vēsture. Rīga, 1922. 2. d. 52. lpp. 

25 Umlautu vācu rakstu valodā var aizstāt ar burtu “e” aiz attiecīgā patskaņa un otrādi, tādējādi: 

Ro[d]erich = Roerich = Rörich. 

26 Latvijas Valsts vēstures arhīvs (turpmāk – LVVA), 235. f., 5. apr., 73. l. 

27 Izceļojušo vācu tautības pilsoņu saraksts, Iekšlietu ministrijas Administratīvā departamenta 

izdevums, 1940. 

28 No NKVD līdz KGB. Politiskās prāvas Latvijā. 1940–1986. Rīga: Latvijas vēstures institūta 

apgāds, 1999. 

29 Aizvestie. 1941. gada 14. jūnijs. Rīga, 2001. 


31 LVVA, 3. f., 5. apr., 30. l., 10. lp. 

32 No Latvijas 1939./40. gadā izvesto Kurzemes dvēseļu revīziju dokumentu fotokopijas glabājas 

Herdera institūtā Mārburgā (Vācija). 

33 Latvijas draudžu metrikas grāmatu fotokopijas atrodas Saksijas Valsts arhīvā Leipcigā (Vācija). 

34 LVVA, 235. f., 5. apr., 113. l., 40. lp. 

35 Turpat, 89. lp.. 

36 Spehr E. F. Libaus Bürger und Einwohner von 1600 bis 1710. In: Libauscher Kalender für das 

Jahr 1911. S. 132. 

37 Turpat. 

38 LVVA, 235. f., 5. apr., 95. l., 24. lp. 

39 Turpat, 94. l., 16. lp. 

40 Turpat, 95. l., 32. lp. 

41 Российский государственный исторический архив (turpmāk – РГИА), ф. 258, оп. 2, д. 8385, 

л. 2. 

42 LVVA, 235. f., 1. apr., 120. l., 195. lp. 

43 Turpat, 2. apr., 1054. l., 11. lp., 109. ieraksts. 

44 Gan vārdu, gan uzvārdu rakstība vienam un tam pašam cilvēkam metriku grāmatu dažādos ierakstos 

bieži vien ir atšķirīga. Šā pētījuma autors ir konstatējis arī gadījumu, kad mācītāja kristītā 

meita baznīcas metriku reģistrā ir pārtapusi par dēlu. 

45 LVVA, 235. f., 6. apr., 1148. l., 44. lp. 

46 Turpat, 64. lp. 

47 Turpat, 1. apr., 213. l., 188. lp. 

48 Turpat, 34. l., 248. lp. 

49 Turpat, 472. f., 7. apr., 9977. l., 92. lp. 

50 Turpat, 18. l., 173. lp. 

Rērihi Kurzemē 75

76 

Ivars Silārs 

51 Lai sekmīgāk iekasētu galvas nodokli, Senāts 1798. gada 18. maijā izdeva ukazu dvēseļu revīzijai 

Kurzemē. No aptaujas lapām var izsecināt, ka visi brīvo ļaužu kārtai piederīgie nodokļa maksātāji bija 

sadalīti sešās grupās. Drēbnieks Johans Kristians Rērihs ir piederējis pie ceturtās – galvas nodokli 

maksājošie brīvie ļaudis un viņu nepilngadīgie dēli, kas bija ierakstīti kādas pilsētas strādnieku 

nodokļu maksātāju sarakstā. Atrašanās šādā sarakstā varēja būt vienīgā saistība ar konkrēto pilsētu, 

kuras ķemerejā bija jāiemaksā ikgadējais nodoklis. 

52 LVVA, 630. f., 1. apr., 69. l., 3. lp. 



55 Turpat , 58. lp. 

56 Turpat , 164. lp. 





61 Turpat, 235. f., 2. apr., 1363. l., 179. lpp., 31. ieraksts. 

62 Центральный государственный исторический архив, ф. 492, оп. 2, д. 1033, л. 38. 

63 Kaпитоненко Г. Koнстантин Федорович Рерих – нотариус округа Санкт-Петербургского 

okружного суда. В кн.: Рериховское наследие. Труды I Международной конференции. Санкт- 

Петербург, 2002. 

64 LVVA, 758. f., 1. apr., 348. l., 32. lp. 


66 Turpat, 9977. l., 92., 94. lp. 

67 РГИА, ф. 258, оп. 2, д. 8385, л. 1. 

68 Kaпитоненко Г. Koнстантин Федорович Рерих – нотариус округа Санкт-Петербургского 

okружного суда. 

69 LVVA, 1100. f., 11. apr., 21. l., 1., 2. lp. 

70 Turpat, 24. l., 58., 59. lp. 

71 Genealogisches Handbuch der baltischen Ritterschaften. Teil Kurland, Bd 2, Görlitz i. Schles., o. 

J., S. 923. 

72 Deutschbaltisches biographisches Lexikon, 1710–1960. Koeln; Wien, 1970, S. 861. 

73 Kontrolpalāta – 1864. gadā nodibināta Krievijas vietējā valdības iestāde, kuras uzdevums ir 

pārlūkot visu guberņas iestāžu rēķinus. 

74 Guberņas sekretārs nebija amats, bet valsts civildienesta čina, kas atbilda 12. no pavisam 

14 civildienesta klasēm. 

75 LVVA, 2942. f., 2. apr., 7599. l., 124. lp. 

76 Rudzīte, Gunta. Rērihs Latvijā. 13. lpp. 

77 Stendē 1881. gada 17. aprīlī 84 gadu un 3 mēnešu vecumā ar sirdstrieku mirusi katoļticīgā Klāra 

fon der Brigena (Clara v. d. Brueggen) – Bohēmijā dzimusi fon Rēriha (von Roerich). (LVVA, 235. 

f., 2. apr., 2123. l., 15., 16. lp.). 

78 2005. gada janvārī Latvijā bija reģistrēti 65 Rērihi un 6 Rerihi.


DIE RÖRICHS IN KURLAND. 

LEGENDEN UND ARCHIVURKUNDEN 


Über die Abstammung von Nikolai Rörich sind in zahlreichen Werken 

und Abhandlungen, verfasst und veröffentlicht in verschiedenen Zeiten, auch 

in verschiedenen Staaten und Sprachen sowie im Internet unterschiedliche Daten 

zu finden. All diesen Angaben ist gemeinsam, dass sie auf keinen Tatsachen 

beruhen. Im besten Falle liegen diesen Daten wenig geprüfte Überlieferungen 

zugrunde, zu deren Verbreitung Nikolai Rörich selbst einiges beigetragen hat. 

Es gibt keine Belege für die Behauptung, dass die Rörichs aus Schweden 

kommen und ihr Stammvater der legendäre Gründer der russischen Monarchie, 

der Waräger Rurik (Hrureke) gewesen sei. Es stimmt auch nicht, dass die Rörichs 

nach dem Nordischen Krieg (1700–1721) aus Russland nach Kurland gezogen 

seien, nachdem ein Vertreter dieser Familie, General in der Armee Karl XII., 

durch besondere Gnade des russichen Zaren Peter I. Ländereien im Gebiet 

Kostrom erworben hätte. Auch die weit verbreitete Meinung, dass der Vater 

Nikolai Rörichs in Hasenpoth geboren sei und als ein hervorragender Jurist an 

der Vorbereitung der Reform zur Freilassung der russischen Bauern teilgenommen 

hätte, entspricht nicht der Wahrheit. 

Laut schriftlichen Überlieferungen gab es bereits in der ersten Hälfte des 

17. Jahrhunderts in Kurland Personen, die den Namen Rörich führten. Vor allem 

waren es wandernde deutsche Handwerker, die hauptsächlich im Südwesten 

Kurlands – in der Hasenpothischen Oberhauptmannschaft – lebten; im 

19. Jahrhundert aber finden sich die Namensträger Rörich beinahe in ganz 

Kurland. 

In Kirchenbüchern der deutschen Gemeinden in Kurland kommen sogar im 

18. Jahrhundert Fälle vor, wo sich schwer feststellen lässt, ob unter dem dort 

verzeichneten Namen eines Handwerkers, der sein Kind taufen ließ, sein 

Vorname oder Nachname zu verstehen ist. Im 20. Jahrhundert aber kommen 

diese deutschen männlichen Vornamen in verschiedenen Einwohnerlisten 

Lettlands als Familiennamen vor. Diese Tatsache legt die Vermutung nahe, dass 

auch der Familienname Rörich/Roerich aus dem alten deutschen Männernamen 

Roderich abgeleitet worden ist, jedoch im Laufe der Zeit den Buchstabe „d“ 

eingebüßt hat. Man kann jedoch die Möglichkeit nicht ausschließen, das 

zugrunde dieses Familiennamens ein anderes deutsches Substantiv, und zwar 

„Röhricht“, liegt. 

Der älteste in den Archivurkunden überlieferte Vorfahre Nikolai Rörichs 

väterlicherseits, der bis jetzt festgestellt werden konnte, ist sein Ururgroßvater, 

der Schuhmacher auf dem Gut Alt-Sexaten, Johann Heinrich Rörich. Der 

Urgroßvater N. Rörichs ist der 1763 geborene Sohn des Alt-Sexatenschen

78 


Schuhmachers, der Schneider Johann Christian Rörich, der Großvater – der am 

17. Juni 1806 in der Kirche Edwahlen getaufte Sohn des Allschwangenschen 

Schneiders Johann Christian Roerich, Friedrich Siegmund Paul. 

1811 wohnte der Urgroßvater N. Rörichs bereits auf dem Kronsgut Niederbartau 

und ließ seine Familie einschließlich des fünfjährigen Fritz in die Liste der 

steuerzahlenden Arbeiter der Stadt Hasenpoth eintragen. Seit dieser Zeit war 

diese Familie, mitsamt dem 26 Jahre später geborenen Sohn von Fritz/ Friedrich 

Rörich – dem Vater Nikolai Rörichs – in Hasenpoth in die Liste der Steuerzahlenden 

eingetragen war, obwohl sie nie in dieser Stadt wohnte. 

Der Großvater Nikolai Rörichs, Friedrich, war knapp 14 Jahre alt, als sein 

Vater starb. Mit 18 Jahren wurde er konfirmiert; als sein Pflegevater wird in 

dem Kirchenbuch der Organist von Wainoden, Rühl, genannt. Im Alter von 

26 Jahren, als er die kinderlose Witwe Charlotte Kalkau, geb. Melk, heiratete, 

war er Amtsverwalter des der Familie von der Ropp gehörigen Gutes Paplacken. 

Aus dieser Ehe hatte Friedrich Rörich keine Kinder. Am 7. Juli 1837 wurde 

jedoch in Preekuln–Birshof sein unehelicher Sohn Constantin Christoph Traugott 

Glaubert geboren, der spätere Vater Nikolai Rörichs. Die Mutter dieses Kindes 

war eine Kammerjungfer in Paplacken – die aus Preußen gebürtige Charlotte 

Constantia Schuhschel (Suschel). 

Es ist nicht gelungen, im Archiv Angaben über das weitere Schicksal der 

ersten Frau Friedrich Rörichs sowie über die Mutter des Vaters von Nikolai Rörich 

zu finden. Belegt ist nur, dass Anfang der 1850er Jahre Friedrich Rörich mit 

einer gewissen Doris Porep verheiratet war und das Gut Oscheley im Kreis Tuckum 

pachtete. In der zweiten Hälfte der 1860er Jahre war er als Archivar bei der 

livländischen Kontrollkammer angestellt. Obwohl sein Todesjahr nicht bekannt 

ist, dürfte die Äußerung Nikolai Rörichs, dass sein Großvater das Alter von 100 

Jahren erreicht habe, nicht wahr sein. 

Der Vater Nikolai Rörichs, der illegitim geborene Constantin Rörich, wurde 

im Alter von 12 Jahren durch die Unterstützung des Besitzers von Paplacken, 

Herrn von der Ropp, in das Technologische Institut in St. Petersburg 

aufgenommen. Nachdem er im Mai 1855 den Gymnasiallehrgang an diesem 

Institut absolviert hatte, war er als Kassierer, Buchhalter und Rechnungsführer 

tätig. 1863 änderte sich sein sozialer Stand, von der Steuerverwaltung in 

Hasenpoth wurde er als „Kaufmann“ bei der II. Gilde geführt, obwohl er seine 

bisherige Tätigkeit als Beamter an der Hauptgesellschaft der Russischen 

Eisenbahn in St. Petersburg nicht aufgab. Dieses Amt übte er bis Ende 1867 

aus; dann bestand er eine spezielle Prüfung und wurde Notar in St. Petersburg. 

Hingewiesen sei hier, das eine spezielle juristische Hochschulbildung für die 

Ausübung des Notaramtes damals nicht nötig war. 

Wie festgestellt wurde, vermitteln die Archivdokumente anstelle von 

Legenden genaue Daten, die bei der Richtigstellung der Geschichte der Familie 

Rörich – eines kulturhistorischen Romans würdig – benutzt werden könnten.

Rērihi Kurzemē 79 

РеРихи в КуРземе (КурлЯндии). 

Легенды и аРхивные доКументы 

Иварс Силарс 

О происхождении Николая Рериха в разные времена в разных странах и на 

разных языках написано и все еще продолжают публиковаться, в том числе 

в интернете, различающиеся сведения, которые объединяет один признак 

– они в большой степени являются или же полностью не опирающимися 

на факты или же, в лучшем случае, являются легендами, основанными на 

непроверенных фактах, которые в большой мере возникли при активном 

участии самого Николая Рериха. 

Нет основания утверждению ни того, что Рерихи являются шведами, 

ведущими свое происхождение от легендарного основателя Русской земли 

варяга Рюрика, ни также того, что в Курземе из России Рерихи переселились 

после Северной войны 1700–1721 года, когда генерал армии Карла XII Рерих, 

пользуясь благосклонностью Петра I, получил собственность в Костромском 

округе. То же самое можно сказать о распространенном мифе, что отец 

Николая Рериха родился в Айзпуте, был выдающимся юристом и принимал 

участие в подготовке реформы по освобождению крестьян России. 

Точно известно, что Рерихи в Курземе были уже в первой половине XVII века, 

и это были странствующие немецкие ремесленники, которые большей частью 

жили на юго-западе Курземе – в Айзпутском участке обер-гауптманского суда, 

а в XIX веке их можно встретить почти во всей Курземе. 

Еще в XVIII веке нередко у крещеных в Курземских немецких приходах детей 

ремесленников трудно определить, являются ли записанные в метрических 

книгах имена фамилией или именем ремесленников. Однако в XX веке все эти 

немецкие мужские имена встречаются в различных Регистрах о подданных 

Латвии как фамилии соответствующих лиц, что позволяет считать, что и в 

основе фамилии Рерихов лежит старинное немецкое мужское имя Roderich, 

которое в ходе времени утратило букву «d». В то же время нельзя исключить 

и вероятность происхождения фамилии Рерихов от немецкого слова das 

Röhricht – заросли тростника. 

Наиболее древний предок Николая Рериха, прослеживаемый в документах 

фондов Латвийского государственного исторического архива, по отцовской 

линии является прапрадед, родившийся около 1730 года – Вецсиексатский 

сапожник Johann Heinrich Rörich. Прадедом является родившийся в 1763 году 

сын Вецсиексатского сапожника – портной Johann Christian Rörich, а дедом 

– сын Алшвангского портного Johann Christian Röerich, крещенный 17 июня 

1806 года в Эдольской церкви – Friedrich Siеgmund Paul.

80 

В 1811 году прадед уже живет в Ниценском казенном имении и регистрирует 

свой род, включая пятилетнего Fritz, среди рабочих налогоплательщиков 

города Айзпуте. С того времени этот род, включая родившегося спустя 26 лет 

сына Fritz/Friedrich – отца Николая Рериха, приписывается к Айзпуте, хотя и 

не живет там никогда. 

Дедушка Николая Рериха Friedrich теряет отца в возрасте неполных 14 лет и, 

когда в возрасте неполных 18 лет он был конфирмирован, его приемным отцом 

был Вайнедский органист Rühl, а в возрасте 26 лет, венчаясь с бездетной вдовой 

Charlotte Kalkau, урожденной Melk, он уже – управляющий принадлежащего 

фон дер Роппам Паплакского имения. 

В этом браке у Фридриха нет детей, а 7 июля 1837 года горничная 

Паплакского имения, родившаяся в Пруссии Charlotte Constantia Schuhschel 

(она также Suschel), в Биржском имении Вайнёдской волости (in Preekuln- 

Birshoff) рожает ему сына – отца Николая Рериха – Constantin Christoph 

Traugott Glaubert. 

В архивных документах не удалось найти свидетельств о дальнейшей судьбе 

ни первой жены дедушки Николая Рериха, ни матери отца Николая. Известно 

только, что дедушка Fridrich в начале 1850 года был женат на Doris Porep и 

арендовал Ошлейское имение в Тукумском уезде, а во второй половине 1860 

года был архивариусом Видземской контрольной палаты в Риге. Дата его смерти 

неизвестна, однако ясно, что вопреки утверждению Николая Рериха, он не достиг 

100-летнего возраста. 

Внебрачный отец Николая Рериха Константин при поддержке владельца 

Паплакского имения фон дер Роппа в 12-летнем возрасте был принят в 

Санкт-Петербургский Технологический институт, в котором учился до мая 

1855 года. Закончив гимназический курс упомянутого института, он работает 

кассиром, бухгалтером, счетоводом. В 1863 году меняет свое социальное 

сословие – уплатив в Айзпуте налог купца 2-й гильдии, становится «купцом», 

продолжая одновременно работать на прежней работе чиновником службы 

Главного Общества Российских железных дорог в Санкт-Петербурге почти до 

конца 1867 года, когда, сдав экзамен на нотариуса, становится нотариусом 

Санкт-Петербурга, которому в то время не нужно было иметь юридического 

образования. 

Так архивные документы, давая вместо легенд красноречивые факты, 

помогают внести ясность в историю рода Николая Рериха, которая достойна 

сюжета культурно-исторического романа. 

Iesniegts 2005. gada 27. jūnijā 

Ivars Silārs

Ivars Silârs RÇRIHI KURZEMÇ*

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

Delete template?

Save as template?