Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
72<br />
<strong>Ivars</strong> <strong>Silârs</strong><br />
III. Rçrihi sâk atstât Kurzemi<br />
Lîdzðinçjo apgalvojumu, ka Nikolaja Rçriha senèi atstâjuði Kurzemi 19. gs.<br />
60. gados, apgâþ kolçìijas asesora barona [Eduarda fon der] Ropa (Ropp) 1849. gada<br />
30. jûlija iesniegums Sanktpçterburgas Tehnoloìiskâ institûta saimniecîbas<br />
komitejai par to, ka, vçloties dot Kurzemes guberòas Aizputes pilsçtai pierakstîtajam<br />
(sic!) mazgadîgajam Konstantînam Rçriham zinâðanas ðajâ iestâdç pasniegtajâs<br />
zinâtnçs, barons Rops pazemîgi lûdz institûta priekðniecîbu uzòemt minçto Rçrihu<br />
savâ maizç dzîvojoðo pansionâta audzçkòu skaitâ, iemaksâjot uzturçðanai par<br />
pusgadu 75 rubïus un sâkuma iedzîvei 30 rubïus, kâ arî metrikas apliecîbu par<br />
dzimðanu un kristîðanu un Aizputes maìistrâta izsniegtu pasi. 62<br />
Kâ liecina iepriekð pieminçtâ matrikula, Tehnoloìiskajâ institûtâ Konstantîns<br />
Rçrihs mâcîjies no 12 lîdz nepilnu 18 gadu vecumam (lîdz 1855. gada maijam),<br />
tâdçjâdi iegûstot ìimnâzijas izglîtîbu.<br />
No 1855. gada 9. jûlija lîdz 1858. gada oktobrim Nikolaja Rçriha tçvs strâdâjis<br />
par kasieri un grâmatvedi Imperatora galma militâro formas tçrpu fabrikâ,<br />
1859. gada 27. februârî iestâjies Krievijas Dzelzceïu galvenâs sabiedrîbas<br />
ìenerâldirekcijas dienestâ par rçíinvedi ar pârbaudes laiku, 1861. gada 21. maijâ<br />
nozîmçts par galveno rçíinvedi sabiedrîbas 1. diviziona 5. sektorâ Varðavâ, bet<br />
1862. gada 3. janvârî nozîmçts par kalpotâju ðîs paðas sabiedrîbas celtniecîbas<br />
centrâlajâ dienestâ. Dzelzceïu sabiedrîbas dienestâ Konstantîns Rçrihs strâdâjis<br />
lîdz 1867. gada 1. decembrim. 63<br />
Vienlaikus jâatzîmç, ka 1864. gadâ, proti, laikâ, kad viòð uzcîtîgi kalpo Krievijas<br />
Dzelzceïu sabiedrîbai Sanktpçterburgâ, Konstantîna Rçriha (Constantin Rohrig) vârds<br />
atrodams Aizputes pilsçtas íemerejas ienâkumu þurnâlâ kâ viens no tirdzniecîbas<br />
nodokïa maksâtâjiem, kurð samaksâjis 2. ìildes tirgotâjam noteiktos 15 rubïus. 64<br />
Nevar izslçgt varbûtîbu, ka ðo nodokli viòð tika maksâjis arî pirms tam, jo iepriekðçjos<br />
gados ir reìistrçta tikai iemaksâtâ nodokïa kopsumma bez tirgotâju vârdiska saraksta,<br />
toties ir skaidrs, ka 1865. gadâ viòð attiecîgo nodokli Aizputes íemerejai vairs nav<br />
maksâjis, jo viòa vârda ðâ nodokïa maksâtâju sarakstâ vairs nav.<br />
Domâjams, ðai Konstantîna Rçriha pârtapðanai par tirgotâju varçja bût tieðs<br />
sakars ar to, ka 1811. gadâ Nîcas drçbnieka Johana Hristiana Rçriha dzimta tika<br />
piereìistrçta Aizputes strâdnieku nodokïu maksâtâju reìistrâ, kâdçï arî drçbnieka<br />
mazdçls Konstantîns, Sanktpçterburgâ savu karjeru veidojot, iespçjams, oficiâli<br />
joprojâm skaitîjâs, ja arî ne gluþi strâdnieku kârtai piederîgs, tad Aizputei gan.<br />
Par to liecina arî iepriekð aplûkotais iesniegums par viòa uzòemðanu Sanktpçterburgas<br />
Tehnoloìiskajâ institûtâ, bet arî fakts, ka 1835. gadâ toreiz 29 gadus<br />
vecais viòa vçlâkais tçvs Frîdrihs Pauls Rçrihs ir atrodams Aizputes nodokïu<br />
maksâtâju sarakstâ kâ lauku sîkpilsonis (Bûrger vom Lande), 65 kurð tika oficiâli<br />
ievests Aizputes nodokïu maksâtâju sarakstâ 1827. gadâ tieði tâdçï, ka Aizputei<br />
pierakstîts ir bijis viòa tçvs. 66<br />
Lai mainîtu ðo formâlo piederîbu, viòð acîmredzot bûs devies uz “savu pilsçtu”<br />
Aizputi, lai, nomaksâjot attiecîgu nodokli, kas tur, visticamâk, bija ievçrojami<br />
mazâks nekâ impçrijas galvaspilsçtâ, pie viena pârtaptu par “tirgotâju”.
Change language