You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
64<br />
<strong>Ivars</strong> <strong>Silârs</strong><br />
Arhîvu dokumenti<br />
I. Rçrihi pirms ieceïoðanas Kurzemç<br />
Tâ kâ dokumenti, kas liecinâtu par trîs brâïu vikingu jeb varjagu: Rjurika jeb<br />
Rurika (Hroerikr), Sineusa (Signiutr) un Truvora (Torvardr) no rusu cilts un viòu<br />
pçcteèu gaitâm krievu kòazu karadraudzçs, arhîvu fondos neglabâjas, tad, lai<br />
uzzinâtu ko vairâk par it kâ visu Rçrihu ciltstçvu, nekas cits neatliek, kâ papçtît,<br />
ko par Rjuriku, atsaucoties uz tâ saukto Nestora23 hroniku, rakstîjuði vçsturnieki.<br />
Pirmkârt, kâ izrâdâs, Rjuriks bijis tikai viens no plaðâs rusu cilts, kura deva<br />
Krievzemei tâs vârdu (Rusj – Pycü). 24 Otrkârt, viòð palika Krievzemç, kur kïuva<br />
par krievu kòazu Rjurikovièu ciltstçvu, kuru dinastija valdîja lîdz pat<br />
1598. gadam. Pirmais bija viòa dçls kòazs Igors Rjurikoviès. Tâdçï bûtu diezgan<br />
pârdroði apgalvot, ka viens no Rjurikovièiem ir dzîvojis Zviedrijâ ar uzvârdu Rçrihs,<br />
un pilnîgi nekâdu kritiku neiztur apgalvojums, ka Rçrihi Kurzemç ieraduðies no<br />
Krievijas Pçtera Pirmâ laikâ pçc Ziemeïu kara. Karð, kâ zinâms, beidzâs<br />
1721. gadâ, bet Rçrihi Kurzemes vâcu luterâòu draudþu metrikâs ierakstîti jau<br />
17. gadsimtâ, tâtad jau tad, kad minçtais karð vçl nebija pat sâcies.<br />
Toties nav pamata apðaubît Nikolaja Rçriha rakstîto, ka viòa senèi Kurzemç<br />
ienâkuði no Pomerânijas. Tomçr atklâts paliek jautâjums par uzvârda izcelsmi.<br />
Ðíiet ticamâk, ka arî uzvârds nâk lîdzi no Pomerânijas un ir cçlies nevis no<br />
skandinâvu vîrieðu vârda Rurik (Hroerikr), bet no vâcu Roderich, kas, pârtapdams<br />
par uzvârdu, pazaudçjis burtu “d”. 25 Vienlaikus nevar izslçgt varbûtîbu, ka uzvârds<br />
varçtu bût radies arî no vâcu das Rõhricht – niedrâjs. Tomçr jâpasvîtro, ka<br />
Kurzemes vâcu draudþu metriku reìistros itin bieþi sastopami gadu gaitâ par<br />
uzvârdiem pârtapuði vîrieðu vârdi. Piemçram, vienâ paðâ Kuldîgas vâcu luterâòu<br />
draudzç laikâ no 1775. lîdz 1798. gadam bçrni kristîti: kalçjam Asmus,<br />
dzirnavniekam Bernhard, galdniekam Conrad (arî Conradi), drçbniekam Dehtlau,<br />
istabenei Dittmer, alvas lçjçjam Elias, kurpniekam Erich, tirgotâjam Franz,<br />
mûrniekam Fritz, pilsçtas muzikantam Hellmuth, dzirnavniekam Herrmann,<br />
muciniekam Horst, drçbniekam Lorenz, mûrniekam Lucas, mûrniekam Ludwich,<br />
krodziniekam Merten, meþsargam Moritz, strâdniekam Niklas, audçjam Otto,<br />
drçbniekam Ulrich, galma padomniekam Walter. 26 Visi ðie vârdi atrodami gan<br />
vâcu personvârdu grâmatâs, gan kâ uzvârdi 1939. gada nogalç no Latvijas<br />
izceïojuðo personu reìistrâ (arî Rçrihi). 27 Pçdçjâ gan nav Çliasu, Çriku un Helmûtu,<br />
taèu pirmos divus var atrast noziegumos pret padomju valsti apsûdzçto Latvijas<br />
iedzîvotâju râdîtâjâ (arî Rçrihus) 28 , bet pçdçjo – 1941. gada 14. jûnijâ no Latvijas<br />
deportçto sarakstâ. 29<br />
Kâ redzams no ðâ piemçra, uzvârdi–vârdi pa lielâkai daïai bijuði amatniekiem<br />
vai vienkârðiem strâdniekiem. Ja nu tomçr pieòemtu, ka Nikolaja Rçriha<br />
vecvectçvs patieðâm bûtu bijis ìenerâlis, tad viòð tomçr nekâdi nebûtu varçjis<br />
diençt Zviedrijas karaïa Kârïa XII armijâ, jo viòa dçls – Nikolaja Rçriha vectçvs,<br />
kâ liecina lîdzðinçjâs publikâcijas, ir dzimis ne agrâk kâ 1800. gadâ, kad<br />
ìenerâlim vajadzçja bût jau krietni vien pâri 100 gadiem, tâdçï nav nekâds
Change language