BANKU DARB?BA - FKTK

BANKU DARBĪBA
VISPĀRĪGĀ INFORMĀCIJA
2006. gada 30. septembrī Latvijas Republikā darbojās 22 bankas un trīs ārvalstu banku filiāles
– Nordea Bank Finland Plc. Latvijas filiāle, SKANDINAVISKA ENSKILDA BANKEN AB
Rīgas filiāle un GE Money Bank AB Filiāle Latvijā 1 .
2006. gada 3. ceturkšņa laikā pamatkapitālu palielināja "HVB Bank Latvia" AS un AS
"Akciju komercbanka "Baltikums"", tādējādi kopējais apmaksātais banku pamatkapitāls
palielinājās par 5.5% un septembra beigās sasniedza 580.3 milj. latu, t.sk. ārvalstu kapitāla
īpatsvars bija 67.8% (2006. gada 30. jūnijā – 66.2%).
Pārskata ceturkšņa beigās joprojām deviņas bankas bija ārvalstu banku meitas sabiedrības (AS
"Hansabanka", "HVB Bank Latvia" AS, AS "Latvijas Biznesa banka", AS "Latvijas
tirdzniecības banka", AS "Latvijas Krājbanka", AS DnB NORD Banka, AS "PARITATE
BANKA", AS "Sampo Banka" un AS "SEB Latvijas Unibanka"), un šo banku tirgus daļa
2006. gada septembra beigās veidoja 55.7% no banku sektora kopējiem aktīviem.
AKTĪVU UN PASĪVU STRUKTŪRA
2006. gada 3. ceturkšņa laikā banku aktīvi palielinājās par 1,298.4 milj. latu jeb 10% un to
apmērs septembra beigās sasniedza 14.3 mljrd. latu. Pārskata ceturksnī kredītu pieauguma
temps par 8.5 procentu punktiem apsteidza noguldījumu pieauguma tempu (sk. 1. att.).
1. attēls
AKTĪVI, KREDĪTI UN NOGULDĪJUMI
(perioda beigās; milj. latu)
16,000
14,000
12,000
10,000
8,000
6,000
4,000
2,000
0
9,795
6,142
5,816
6,960
6,200
7,659
6,404
8,485
6,835
9,578
14,312
30.09.2005. 31.12.2005. 31.03.2006. 30.06.2006. 30.09.2006.
Aktīvi Kredīti Noguldījumi
2006. gada 3. ceturkšņa beigās banku aktīvu struktūrā lielākais īpatsvars bija kredītiem –
66.9%, banku prasībām pret monetārajām finanšu institūcijām 2 (MFI) – 13.7% un
ieguldījumiem vērtspapīros – 9% (2006. gada 30. jūnijā – 65.2%, 14.9% un 9.4%)
(sk. 2. att.).
1 Finanšu pārskatus plāno sākt iesniegt ar 11.2006.
2 Monetārās finanšu institūcijas (MFI) – kredītiestādes un naudas tirgus fondi.
7,135
4

2. attēls
AKTĪVU STRUKTŪRA
(procentos)
100%
80%
60%
40%
20%
0%
62.7
11.8
16.4
63.6
9.9
17.6
65.8
10.3
14.7
30.09.2005. 31.12.2005. 31.03.2006. 30.06.2006. 30.09.2006.
Prasības pret MFI Vērtspapīri Kredīti Kase un prasības pret LB Pārējie aktīvi
Banku pasīvu struktūrā pārskata ceturkšņa beigās noguldījumi veidoja 49.9% un banku
saistības pret MFI sasniedza 35.5% (2006. gada 30. jūnijā – 52.5% un 33.1%) (sk. 3. att.). No
kopējām banku saistībām pret MFI 88.4% bija saistības pret OECD valstu MFI (2006. gada
30. jūnijā – 86%), no tām savukārt vairāk nekā 80% veidoja ārvalstu banku finansējums
savām Latvijas meitasbankām un filiālēm (sk. 3. att.).
3. attēls
PASĪVU STRUKTŪRA
(procentos)
100%
80%
60%
40%
20%
0%
KREDĪTI
7.7
26.6
59.4
7.6
29.9
56.7
7.7
31.6
55.1
30.09.2005. 31.12.2005. 31.03.2006. 30.06.2006. 30.09.2006.
Noguldījumi Saistības pret MFI un Latvijas Banku Kapitāls un rezerves Pārējās saistības
2006. gada 3. ceturksnī nebankām izsniegto kredītu kopsumma palielinājās par 1,093.4 milj.
latu jeb par 12.9% un 30. septembrī sasniedza 9,578.4 milj. latu.
65.2
9.4
14.9
7.8
33.1
52.5
66.9
9.0
13.7
7.8
35.6
49.9
5

Kredītportfelis tautsaimniecības nozaru griezumā
Latvijas tautsaimniecības attīstībai izsniegto kredītu apmērs pārskata ceturkšņa laikā
palielinājās par 448.8 milj. latu jeb 10.4% un septembra beigās tautsaimniecības attīstībai
kopumā bija izsniegti kredīti 4,783.4 milj. latu apmērā. Visaktīvāk kreditētās tautsaimniecības
nozares joprojām bija: operācijas ar nekustamo īpašumu, finanšu starpniecība, tirdzniecība un
apstrādes rūpniecība, kuras saņēma attiecīgi 28.4%, 16.3%, 13% un 12.9% no
tautsaimniecības nozarēm izsniegto kredītu apmēra (2006. gada 30. jūnijā attiecīgi – 27.8%,
16.5%, 13.2% un 13.5%) (sk. 4. att.).
4. attēls
TAUTSAIMNIECĪBAS NOZARĒM IZSNIEGTO KREDĪTU ĪPATSVARS
KREDĪTPORTFELĪ* UN ŠO KREDĪTU GADA PIEAUGUMA TEMPI
(30.09.2006.; procentos)
Kredītu gada pieauguma temps
120
100
80
60
Komunālie
pakalpojumi
Viesnīcas un
restorāni
40
Ieguves
El. enerģija,
rūpniecība
gāzes un
20 ūdens apgāde
Zvejniecība
0
Lauksaimniecība,
medniecība un
mežsaimniecība
Transports,
glabāšana un sakari
Būvniecība
Apstrādes
rūpniecība
Tirdzniecība
Finanšu
starpniecība
Operācijas
ar nekustamo
īpašumu
0 5 10 15 20 25 30
Kredītu īpatsvars kredītportfelī
* Banku kredītportfelī iekļauti rezidentu finanšu institūcijām, valsts uzņēmumiem un privātuzņēmumiem izsniegtie kredīti.
Kredītportfelis aizņēmēju (rezidentu) kategoriju griezumā
Līdz 2006. gada 30. septembrim no nebankām izsniegto kredītu kopējā apmēra 90.1% bija
saņēmuši rezidenti, t.sk. privātās nefinanšu sabiedrības – 45.4%, mājsaimniecības – 43.2%,
savukārt finanšu iestādes – 8.7% (2006. gada 30. jūnijā – 46.3%, 41.6% un 9.1%)
(sk. 5. att.).
6

5. attēls
AIZŅĒMĒJU SEKTORĀLAIS DALĪJUMS
(procentos)
100%
80%
60%
40%
20%
0%
11.1
38.3
46.6
11.1
39.1
46.4
11.5
39.7
45.5
30.09.2005. 31.12.2005. 31.03.2006. 30.06.2006. 30.09.2006.
Privātās nefinanšu sabiedrības Mājsaimniecības Finanšu iestādes Pārējie
Pārskata perioda beigās no mājsaimniecībām izsniegto kredītu kopējā apmēra 74.3% jeb
2,771.4 milj. latu bija izsniegti mājokļa iegādei, savukārt 14.1% jeb 525.5 milj. latu –
patēriņam (2006. gada 30. jūnijā – 73.9% un 14.4%).
Līdz 2006. gada 30. septembrim mājsaimniecībām izsniegto kredītu skaits jau pārsniedza 880
tūkst., no kuriem vairums bija norēķinu karšu un norēķinu kontu kredīti – 571 tūkst., savukārt
patēriņa preču iegādei izsniegto kredītu skaits sasniedza 139 tūkst., bet mājokļa iegādei,
rekonstrukcijai vai remontam – 125 tūkst., t.i., attiecīgi 64.9%, 15.8% un 14.1%.
Pieņemot, ka vienai mājsaimniecībai ir izsniegts viens kredīts mājokļa iegādei, rekonstrukcijai
vai remontam, tad šādus kredītus bankās ir saņēmuši aptuveni 13.8% visu mājsaimniecību 3 .
Vidējais vienai mājsaimniecībai izsniegtā kredīta apmērs turpināja palielināties un septembra
beigās bija: mājokļa iegādei, rekonstrukcijai un remontam – 22.3 tūkst. latu, patēriņam –
3.1 tūkst. latu, norēķinu kartēm – 244 lati (2006. gada 30. jūnijā attiecīgi – 20.1 tūkst. latu, 3
tūkst. latu un 229 lati) (sk. 6 att.).
6. attēls
VIDĒJAIS MĀJSAIMNIECĪBAI IZSNIEGTĀ VIENA KREDĪTA APMĒRS
(tūkst. latu)
25.0
20.0
15.0
10.0
5.0
0.0
15.3
3.0
16.9
3.3
18.5
30.09.2005. 31.12.2005. 31.03.2006. 30.06.2006. 30.09.2006.
Kredīts mājokļa iegādei, rekonstrukcijai un remontam Patēriņa kredīts
3 Centrālās statistikas pārvaldes dati par mājsaimniecību skaitu 31.12.2005. – 905.6 tūkst. /www.csb.lv
2.8
20.1
9.1
41.6
46.3
3.0
22.3
8.7
43.2
45.4
3.1
7

Kredītportfelis valūtu griezumā
Pārskata ceturksnī rezidentu kredītportfelī turpināja samazināties latos un ASV dolāros
izsniegto kredītu īpatsvars, septembra beigās sasniedzot attiecīgi 25.5% un 4.6% (2006. gada
30. jūnijā – 27.2% un 6%), turpretim eiro izsniegto kredītu īpatsvars palielinājās par 3.1
procentu punktu un 30. septembrī sasniedza jau gandrīz 70% (sk. 7. att.).
7. attēls
REZIDENTU KREDĪTPORTFELIS VALŪTU GRIEZUMĀ
(procentos)
100
80
60
40
20
0
54.1 58.7 62.7 66.7 69.8
14.6 11.2 8.1
6.0 4.6
31.1 30.0 29.1 27.2 25.5
30.09.2005. 31.12.2005. 31.03.2006. 30.06.2006. 30.09.2006.
LVL USD EUR
Nerezidentiem izsniegto kredītu portfelī dominējošās valūtas joprojām bija ASV dolāri – 53%
un eiro – 43.7% (2006. gada 30. jūnijā – 56.2% un 40.5%).
Kredītportfelis kredītu veidu griezumā
Hipotēku kredītu 4 apmērs ceturkšņa laikā palielinājās par 718.4 milj. latu jeb par 18% un to
īpatsvars izsniegto kredītu kopsummā septembra beigās sasniedza jau 49.5% (2006. gada
30. jūnijā – 47.4%). Komerckredītu (uzņēmumu apgrozāmo līdzekļu palielināšanai) un
industriālo kredītu (pamatlīdzekļu iegādei un ilgtermiņa ieguldījumu projektu finansēšanai)
īpatsvars kredītportfelī jūnija beigās sasniedza attiecīgi 23.2% un 13.9% (2006. gada
30. jūnijā – 24.6% un 14.6%) (sk. 8. att.).
4 Hipotēku kredīti – ilgtermiņa aizdevumi, kas izsniegti klientiem pret hipotēku nekustamā īpašuma (mājokļa un
saimnieciskajā darbībā izmantojamo ēku) iegādei, būvniecībai vai rekonstrukcijai.
8

8. attēls
KREDĪTU VEIDI UN TO GADA PIEAUGUMA TEMPI
(30.09.2006.; procentos)
Kredītu gada pieauguma temps
140
120
100
80
60
Kredītkaršu
kredīts
Pārējie
Kredīts
patēriņa preču
iegādei
Hipotēku
kredīts
40
Komerckredīts
20
0 Reverse repo
Industriālais
kredīts
darījumi
0 10 20 30 40 50
-20
-40
Finanšu līzings
Faktorings
Kredītu veida īpatsvars kredītportfelī*
*Banku kredītportfelī iekļauti kredīti rezidentiem, izņemot kredītus centrālajām/vietējām valdībām un tranzītkredītus.
Kredītportfeļa termiņstruktūra
Pārskata ceturkšņa beigās banku kredītportfelī ilgtermiņa kredīti (ilgāk par pieciem gadiem)
sasniedza 51% un vidēja termiņa kredīti (no viena līdz pieciem gadiem) – 35.3%
(2006. gada 30. jūnijā attiecīgi – 49.7% un 35.7%) (sk. 9. att.).
9. attēls
KREDĪTPORTFEĻA TERMIŅSTRUKTŪRA
(procentos)
100
80
60
40
20
0
48.0 48.3 49.2 49.7 51.0
36.6 36.4 35.3 35.7 35.3
12.2 12.4 12.2 11.3 10.4
30.09.2005. 31.12.2005. 31.03.2006. 30.06.2006. 30.09.2006.
Kredītportfeļa kvalitāte
Ilgtermiņa kredīti (ilgāk
par 5 gadiem)
Vidēja termiņa kredīti (no
1 līdz 5 gadiem)
Īstermiņa kredīti (līdz
1 gadam)
Pieprasījuma kredīti
2006. gada 30. septembrī bankas 99.2% kredītportfeļa novērtēja kā standarta, 0.4% − kā
uzraugāmos un 0.4% − kā ieņēmumus nenesošus kredītus (2006. gada 30. jūnijā – 98.9%,
0.5% un 0.5%) (sk. 10. att.). Pēdējā gada laikā ik ceturksni samazinās ne tikai ieņēmumus
nenesošo kredītu īpatsvars kredītportfelī, bet arī to apmērs, kas sarucis no 55.7 milj. pērnā
gada 30. septembrī līdz nepilniem 42 milj. latu pārskata ceturkšņa beigās jeb par 24.6%.
9

Speciālie uzkrājumi prasībām pret nebankām septembra beigās sasniedza 51.4 milj. latu, kas
pārsniedza ieņēmumus nenesošo kredītu apmēru par 22.4% (2006. gada 30. jūnijā – 9.5%).
10. attēls
BANKU IEŅĒMUMUS NENESOŠIE KREDĪTI
(pret kredītu atlikumu)
1.0%
0.8%
0.6%
0.4%
0.2%
0.0%
0.8
0.7
0.6 0.6
30.09.2005. 31.12.2005. 31.03.2006. 30.06.2006. 30.09.2006.
0.5
Zemstandarta
Šaubīgie
Zaudētie
Speciālie uzkrājumi, %
no kredītu kopsummas
Pārskata ceturkšņa beigās 95.1% no izsniegto kredītu apmēra aizņēmēji nebija kavējuši ne
procentu, ne arī kredīta pamatsummas atmaksu, savukārt 3.3% no kredītu kopējā apmēra bija
ar kavējuma periodu līdz 30 dienām (2006. gada 30. jūnijā attiecīgi 94.2% un 4%) .
Kredītportfeļa nodrošinājums
2006. gada 3. ceturkšņa beigās 68.5% no visiem izsniegtajiem kredītiem bija nodrošināti ar
hipotēku 5 (2006. gada 30. jūnijā – 65.7%). Lielāko hipotēku daļu jeb 76% veidoja pirmā
hipotēka, t.sk. 56% bija mājokļu hipotēkas, 25.8% – komercīpašumu hipotēkas, bet 18.2% –
zemes gabalu hipotēkas (2006. gada 30. jūnijā attiecīgi – 77.7%, 55.5%, 27.8% un 16.8%).
No pārējiem kredītu nodrošinājumu veidiem populārākais bija komercķīlas – 9.8% (2006.
gada 30. jūnijā – 10%) (sk. 11. att.).
11. attēls
KREDĪTPORTFEĻA NODROŠINĀJUMA VEIDI
(pret kredītu atlikumu)
100%
80%
60%
40%
20%
0%
9.2
10.6
15.8
42.5
9.4
9.7
8.2
11.2 13.3 10 9.8
15.3 14.7 14.6 16.4
48.1 48.5 51.1 52.2
30.09.2005. 31.12.2005. 31.03.2006. 30.06.2006. 30.09.2006.
Pirmā hipotēka Citas hipotēkas Komercķīla Galvojumi un garantijas
Noguldījums Cita veida nodrošinājums Parāda vērtspapīri un akcijas Bez nodrošinājuma
5 Hipotēka ir zemesgrāmatā reģistrēts nekustamā īpašuma ieķīlājums, saglabājot ieķīlātāja īpašuma tiesības ar ķīlas ņēmēja
noteiktajiem ierobežojumiem. Ja ieķīlātājs nepilda saistības, ieķīlātais nekustamais īpašums tiek pārdots.
10

Lai gan dominējošais kredītu nodrošinājuma veids ir hipotēkas, tomēr atsevišķām
tautsaimniecības nozarēm ne mazāk svarīgi ir arī citi kredītu nodrošinājuma veidi, piem.,
valsts pārvaldei un aizsardzībai izsniegto kredītu nozīmīgs nodrošinājuma avots ir galvojumi
un garantijas (73%), izglītības nozarei – parāda vērtspapīri un akcijas (39.3%) (sk. 12. att.).
Daudzām nozarēm, piem., veselības un sociālās aprūpes nozarei, ieguves rūpniecībai un
karjeru izstrādei, zvejniecībai, apstrādes rūpniecībai un tirdzniecībai nozīmīgs izsniegto
kredītu nodrošinājuma veids ir komercķīlas, t.i., attiecīgi 37.7%, 35.1%, 35%, 33.7% un
29.2%.
Valsts un pašvaldību uzņēmumiem, kas pārstāv tādas nozares kā elektroenerģijas, gāzes un
ūdens apgādi, kā arī valsts pārvaldi un aizsardzību, liela daļa kredītu tiek izsniegti bez
nodrošinājuma, t.i., attiecīgi 49.8% un 23.6%.
No mājsaimniecībām izsniegtajiem kredītiem 89.9% bija nodrošināti ar hipotēku, t.sk. pirmā
mājokļu hipotēka par nodrošinājumu bija 75.2%, zemes gabali kā pirmā hipotēka – 9.3%,
pirmā komercīpašumu hipotēka – 3.4%, bet cita veida hipotēkas – 12.1% (2006. gada
30. jūnijā – 88.4%, 76.7%, 9.1%, 3.5% un 10.7%).
12. attēls
REZIDENTIEM IZSNIEGTO KREDĪTU NODROŠINĀJUMA VEIDI
(30.09.2006.; %)
Viesnīcas un restorāni
Mājsaimniecības
Būvniecība
Operācijas ar nekustamo īpašumu, noma u.c. komercdarbība
Lauksaimniecība, medniecība un mežsaimniecība
Pārējie komunālie, sociālie un individuālie pakalpojumi
Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde
Zvejniecība
Izglītība
Apstrādes rūpniecība
Tirdzniecība
Veselība un sociālā aprūpe
Transports, glabāšana un sakari
Elektroenerģija, gāzes un ūdens apgāde
Finanšu starpniecība
Valst s pārvalde un aizsardzība
0% 20% 40% 60% 80% 100%
Hipotēkas Parāda VP un akcijas Komercķīla Galvojumi/garantijas
Noguldījums Cita veida nodrošinājums Bez nodrošinājuma
NOGULDĪJUMI
Noguldījumu apmērs 2006. gada 3. ceturksnī palielinājās par 299.8 milj. latu jeb par 4.4% un
septembra beigās sasniedza 7,134.8 milj. latu.
Pārskata periodā rezidentu noguldījumu apmēram palielinoties par 6%, to īpatsvars kopējos
noguldījumos turpināja palielināties un septembra beigās sasniedza 58.9% (2006. gada
30. jūnijā – 58%). Lielāko daļu no visiem rezidentu noguldījumiem veidoja mājsaimniecību
noguldījumi – 57.7% un privāto nefinanšu sabiedrību noguldījumi – 28.8% (2006. gada 30.
jūnijā attiecīgi 55.8% un 28.7%) (sk. 13 att.).
11

13. attēls
NOGULDĪTĀJU (REZIDENTU) SEKTORĀLAIS DALĪJUMS
(procentos)
100%
80%
60%
40%
20%
0%
53.5
31.6
55.5
34.3
54.7
31.4
30.09.2005. 31.12.2005. 31.03.2006. 30.06.2006. 30.09.2006.
Privātās nefinanšu sabiedrības Valsts nefinanšu sabiedrības Mājsaimniecības
Finanšu iestādes Centrālās un vietējās valdības Pārējie
No rezidentiem piesaistīto noguldījumu kopējā apmēra 58% bija noguldījumi latos, 30.9% –
noguldījumi eiro, 10.3% – ASV dolāros (2006. gada 30. jūnijā attiecīgi – 59.3%, 28.8% un
11%) (sk. 14. att.).
14. attēls
REZIDENTU NOGULDĪJUMI VALŪTU GRIEZUMĀ
(procentos)
100
80
60
40
20
0
24.5 25.4 26.6 28.8 30.9
14.9 13.6 13.1 11.0 10.3
59.8 60.1 59.6 59.3 58.0
30.09.2005. 31.12.2005. 31.03.2006. 30.06.2006. 30.09.2006.
LVL USD EUR pārējās
Nerezidentu noguldījumu apmērs pārskata ceturksnī palielinājās par 2.2%, bet to īpatsvars
kopējos noguldījumos samazinājās līdz 41.1% ceturkšņa beigās (2006. gada 30. jūnijā –
42%).
Pārskata perioda beigās nerezidentu noguldījumos lielāko daļu (88.3%) tradicionāli veidoja
privāto nefinanšu sabiedrību noguldījumi (2006. gada 30. jūnijā – 88.1%). Vairums jeb 70.5%
no nerezidentiem piesaistīto noguldījumu kopējā apmēra bija noguldījumi ASV dolāros
(2006. gada 30. jūnijā – 72.6%).
Pārskata ceturksnī kopējos noguldījumos ar 68.4% joprojām dominēja pieprasījuma
noguldījumi (2006. gada 30. jūnijā – 67.5%).
55.8
28.7
57.7
28.8
12

DARBĪBAS RĀDĪTĀJI
2006. gada pirmajos deviņos mēnešos bankas nopelnīja 177.8 milj. latu (pēc nodokļu
nomaksas), t.i., par 23.4% vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā, kad peļņa
sasniedza 144.1 milj. latu.
Pelnītspējas rādītāji (ROA un ROE) 6
2006. gada 3. ceturkšņa laikā bankas guva par 38.1% lielāku peļņu nekā tā bija iepriekšējā
ceturksnī, savukārt kapitāla un rezervju, kā arī aktīvu apmēram pārskata ceturksnī pieaugot
salīdzinoši lēnāk, t.i., attiecīgi par 10.3% un 10%, aktīvu atdeve (ROA) praktiski
neizmainījās, bet kapitāla atdeve (ROE) nedaudz palielinājās un septembra beigās sasniedza
attiecīgi 1.9% un 24.5% (2006. gada 30. jūnijā – 1.9% un 24%) (sk.15. att.).
15. attēls
PELNĪTSPĒJAS RĀDĪTĀJI (ROA UN ROE)
(procentos)
3
2.5
2
1.5
30.09.2005. 31.12.2005. 31.03.2006. 30.06.2006. 30.09.2006.
Ienākumu un izdevumu struktūra
ROA (kreisā ass) ROE (labā ass)
Pārskata ceturksnī, saglabājoties augstam kreditēšanas attīstības tempam, turpināja
palielināties banku procentu ienākumu no kredītiem nebankām īpatsvars kopējos banku
ienākumos un septembra beigās sasniedza jau 51.1% (2006. gada 30. jūnijā – 49.6%).
Komisijas naudas ienākumi septembra beigās veidoja 18.5% no banku kopējiem ienākumiem
(2006. gada 30. jūnijā – 18.7%) (sk. 16. att.).
6 ROA – anualizētas pārskata perioda peļņas/zaudējumu attiecība pret vidējiem aktīviem.
ROE – anualizētas pārskata perioda peļņas/zaudējumu attiecība pret vidējo kapitālu un rezervēm.
35
30
25
20
15
10
5
0
13

16. attēls
IENĀKUMU STRUKTŪRA
(procentos)
100%
80%
60%
40%
20%
0%
21.9
59.2
21.7
59.5
18.4
63.0
30.09.2005. 31.12.2005. 31.03.2006. 30.06.2006. 30.09.2006.
Procentu ienākumi Komisijas naudas u.c. līdzīgi ienākumi
Ienākumi no fin. instr. tirdzniecības darījumiem Uzkrājumu samazināšanas ienākumi
Dividenžu ienākumi Pārējie ienākumi
Banku izdevumu struktūras galveno posteņu – procentu izdevumu un administratīvo
izdevumu – īpatsvars kopējos izdevumos 2006. gada 3. ceturkšņa beigās sasniedza attiecīgi
42.5% un 36.2% (2006. gada 30. jūnijā – 40% un 37.1%) (sk. 17. att.).
17. attēls
IZDEVUMU STRUKTŪRA
(procentos)
100%
80%
60%
40%
20%
0%
32.4
32.8
39.3
40.9 41.8 37.4 37.1 36.2
30.09.2005. 31.12.2005. 31.03.2006. 30.06.2006. 30.09.2006.
Administratīvie izdevumi Procentu izdevumi
Komisijas naudas u.c. līdzīgi izdevumi Izdevumi uzkr. nedrošiem parādiem un saistībām
Pamatlīdz. (nemater. aktīvu) vērtības nolietojums Pārējie izdevumi
Administratīvo izdevumu lielāko daļu septembra beigās joprojām veidoja pārējie izdevumi 7
(54.1%) un izdevumi personāla atalgojumam (41.5%) (2006. gada 30. jūnijā – attiecīgi 54%
un 41.1%).
Pārskata ceturksnī banku saistību apmēram pret MFI palielinoties par 17.8%, attiecīgi
palielinājās arī procentu izdevumi par šiem piesaistītajiem līdzekļiem (par 29.3%) un
7 Pārējos administratīvajos izdevumos jāiekļauj izdevumi apdrošināšanas prēmijām, komandējuma izdevumi, pasta un sakaru
pakalpojumu izdevumi, izdevumi par informācijas pakalpojumiem un datorpakalpojumiem un citi izdevumi.
18.7
65.1
40.0
18.5
67.0
42.5
14

septembra beigās veidoja jau 44.6% no visiem procentu izdevumiem (2006. gada 30. jūnijā –
43%).
2006. gada 3. ceturksnī banku ienākumu apmēram palielinoties straujāk nekā banku
izdevumiem, t.i., attiecīgi par 12.4% un 5.3%, nedaudz uzlabojās banku darbības efektivitāte
un izdevumu attiecība pret ienākumiem septembra beigās sasniedza 49.1% (2006. gada 30.
jūnijā – 50.3%).
BANKU DARBĪBAS RISKI
Kredītrisks un tirgus riski
2006. gada 3. ceturksnī banku kapitāla prasību 8 kopējais apmērs palielinājās par 11.3% un
jūnija beigās sasniedza 846.8 milj. latu (2006. gada 2. ceturksnī – par 12.8%). Pārskata
perioda beigās 96.5% no banku kapitāla prasību kopējā apmēra veidoja bankas portfeļa
kredītriska kapitāla prasība, savukārt tirgus kapitāla prasību kopsumma veidoja tikai 3.5%
(2006. gada 30. jūnijā attiecīgi – 96.6% un 3.4%).
Banku kapitāla prasību kopējam apmēram pārskata ceturksnī palielinoties vienādā tempā ar
banku pašu kapitāla apmēru, t.i., par 11%, banku sektora kopējais kapitāla pietiekamības
rādītājs neizmainījās un septembra beigās joprojām bija 10.5% (sk. 18. att.).
18. attēls
KAPITĀLA PIETIEKAMĪBAS RĀDĪTĀJS
(procentos)
12
8
4
0
10.2
9.1
10.1
8.8
10.9
30.09.2005. 31.12.2005. 31.03.2006. 30.06.2006. 30.09.2006.
9.4
Kapitāla pietiekamības rādītājs Pirmā līmeņa kapitāla pietiekamības rādītājs
Minimālā kapitāla pietiekamības prasība (8%)
Pārskata ceturksnī audzis to banku skaits, kuru kapitāla pietiekamības rādītājs bija no 8% līdz
10% (sk. 1. tab.). Individuālām bankām kapitāla pietiekamības rādītājs 2006. gada
30. septembrī svārstījās robežās no 8.3% līdz 72%.
8 Bankas kapitāla prasība atspoguļo bankas kapitāla apmēru, kas nepieciešams, lai nodrošinātos pret kredītrisku un tirgus
riskiem.
10.5
9.2
10.5
9.2
12
8
4
0
15

1. tabula
BANKU DALĪJUMS GRUPĀS ATBILSTOŠI
TO KAPITĀLA PIETIEKAMĪBAS RĀDĪTĀJAM
Kapitāla
pietiekamības
rādītājs
(%)
Banku skaits
30.06.2006. 30.09.2006.
Banku tirgus daļa
(% no kopējiem
banku aktīviem)
Banku skaits
Banku tirgus daļa
(% no kopējiem
banku aktīviem)
8-10 5 47.6 7 51.7
10-15 13 49.6 9 42.8
15-20 1 2.1 3 4.8
virs 20 3 0.7 3 0.7
Likviditātes risks
2006. gada 3. ceturksnī banku likvīdo aktīvu 9 apmēra pieauguma temps par 0.9 procentu
punktiem atpalika no tekošo saistību 10 apmēra pieauguma tempa un banku sektora likviditātes
rādītājs samazinājās līdz 51.1% septembra beigās (2006. gada 30. jūnijā – 51.5%)
(kredītiestādēm jāuztur likvīdie aktīvi saistību izpildei pietiekamā apmērā, bet ne mazāk kā
30% no tekošo saistību kopējā apmēra) (sk. 19. att.).
19. attēls
BANKU LIKVĪDIE AKTĪVI, TEKOŠĀS SAISTĪBAS
UN LIKVIDITĀTES RĀDĪTĀJS
(tūkst. latu; procentos)
8,000
6,000
4,000
2,000
0
51.5
52.3
30.09.2005. 31.12.2005. 31.03.2006. 30.06.2006. 30.09.2006.
Pārskata perioda beigās individuālām bankām likviditātes rādītājs svārstījās robežās no 34.5%
līdz pat 109.7%.
9
Likvīdie aktīvi = nauda kasē + prasības pret centrālajām bankām un citām kredītiestādēm + centrālo valdību parāda
vērtspapīri ar fiksētu ienākumu.
10
Tekošās saistības – saistības uz pieprasījumu un saistības, kuru atlikušais termiņš nepārsniedz 30 dienas.
49
Likvīdie aktīvi (kreisā ass) Tekošās saistības Likviditātes rādītājs (labā ass)
51.5
51.1
70%
60%
50%
40%
30%
16

KONSOLIDĀCIJAS GRUPAS
Banku konsolidācijas grupas
2006. gada 3. ceturkšņa beigās 14 Latvijā reģistrētas bankas vadīja konsolidētajai uzraudzībai
pakļautas grupas (AS "Baltic Trust Bank", AS "Hansabanka", "HVB Bank Latvia" AS,
AS "LATEKO BANKA", AS "Latvijas Biznesa banka", valsts AS "Latvijas Hipotēku un
zemes banka", AS "Multibanka", AS DnB NORD Banka, AS "Parex banka", AS
"PARITATE BANKA", AS "Rietumu Banka", AS "SEB Latvijas Unibanka", AS "Trasta
komercbanka" un AS "VEF banka"), kurām kopā bija 56 meitas sabiedrības, t.sk. 19 līzinga
sabiedrības, trīs ieguldījumu brokeru sabiedrības, septiņas ieguldījumu pārvaldes sabiedrības,
trīs bankas, pieci pensiju fondi, viena apdrošināšanas sabiedrība, astoņi palīguzņēmumi un 10
citu veidu finanšu iestādes (sk. 2. tab.).
2. tabula
BANKU KONSOLIDĀCIJAS GRUPĀS IEKĻAUTO MEITAS SABIEDRĪBU
DARBĪBAS VEIDI
Meitas sabiedrību veidi 30.06.2006. 30.09.2006.
kopā t.sk. ārvalstu kopā t.sk. ārvalstu
Līzinga sabiedrības (LIZ) 19 9 19 9
Ieguldījumu brokeru sabiedrības (IBS) 4 3 3 2
Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības (IPS) 7 - 7 -
Bankas (BNK) 3 3 3 3
Pensiju fondi (PFO) 6 - 5 -
Apdrošināšanas sabiedrības (APS) 1 - 1 -
Palīguzņēmumi (PUZ) 7 4 8 4
Citas finanšu iestādes (CFI) 9 5 10 6
Kopā 56 24 56 24
Latvijas banku grupu ieguldījumi pārskata periodā galvenokārt tika veikti Latvijā (32) un
Krievijā (5) reģistrētās meitas sabiedrībās, kā arī Igaunijā (4), Lietuvā (3), Kiprā (3),
Ukrainā (2), Lielbritānijā (1), Īrijā (1) un piecās citās, ārpus Eiropas Savienības dalībvalstīm
reģistrētās meitas sabiedrībās (sk. 3. tab.).
3.tabula
BANKU KONSOLIDĀCIJAS GRUPU MEITAS SABIEDRĪBAS
AS "Baltic Trust Bank"
Bankas un to meitas sabiedrības
IPS "BTB Asset Management"
AS "BALTIC TRUST BANK atklātais pensiju fonds"
AS "Hansabanka"
SIA "Hansa Līzings"
AS ieguldījumu pārvaldes sabiedrība "Hansa Fondi"
AS "Hansa atklātais pensiju fonds"
Sabiedrības
veids
IPS
PFO
LIZ
IPS
PFO
Valsts
Latvija
Latvija
Latvija
Latvija
Latvija
17

"HVB Bank Latvia" AS
"HVB Leasing" SIA
AS "Latvijas Biznesa banka"
Eesti Krediidipank AS
Krediidipanga Liisingu AS
Martinoza AS
AS "Multibanka"
AS "Multilīzings"
AS DnB NORD Banka
SIA "DnB NORD Līzings"
IPAS "DnB NORD Fondi"
AS "LATEKO BANKA"
AS "LVA Ieguldījumu pārvaldes sabiedrība"
NORVIK UNIVERSAL CREDIT ORGANISATION CJSC
AS "Parex banka"
Ieguldījumu pārvaldes akciju sabiedrība "Parex Asset Management"
"Regalite Holdings Limited"
JSC "Parex Bank"
SIA "Parex Express Kredīts"
AS "Parekss atklātais pensiju fonds"
"Parex Group Representation Limited"
"Parex Leasing &Factoring", OU
AS "Parex Asset Management"
SIA "Aktīvu pārvaldīšanas kompānija un pensiju fondu administrators –
"Parex Global Opportunities Fund B.V."
SIA "E&P Baltic Properties"
Closed JSC "Parex faktoringas ir Lizingas"
Closed JSC "Parex investiciju valdymas"
"AP Anlage & Privatbank AG"
SIA "Pareks Lizing and Faktoring"
SIA "Ekspress līzing"
SIA "Laska Lizing"
SIA "Pareks lizing"
SIA "Pareks lizing"
SIA "Extroleasing"
Calenia Investments Limited
SIA "Parex Līzings un faktorings"
Closed JSC "Financial Company "Parex Capital Ukraine""
AS "Parex"
SIA “Rīgas Pirmā Garāža”
AS "PARITATE BANKA"
SIA "Paritāte Līzings"
SIA "DIGIPRO"
AS "Rietumu Banka"
AS "RB securities IBS"
"RB Securities Limited"
LIZ
BNK
LIZ
CFI
LIZ
LIZ
PFO
IPS
CFI
IPS
PUZ
BNK
CFI
PFO
PUZ
LIZ
IBS
CFI
IPS
LIZ
IBS
BNK
LIZ
LIZ
LIZ
LIZ
LIZ
LIZ
PUZ
LIZ
CFI
CFI
PUZ
LIZ
PUZ
IBS
CFI
Latvija
Igaunija
Igaunija
Igaunija
Latvija
Latvija
Latvija
Latvija
Armēnija
Latvija
Kipra
Lietuva
Latvija
Latvija
Lielbritānija
Igaunija
Krievija
Antilles
Latvija
Lietuva
Lietuva
Šveice
Azerbaidžāna
Krievija
Ukraina
Krievija
Baltkrievija
Krievija
Kipra
Latvija
Ukraina
Latvija
Latvija
Latvija
Latvija
Latvija
Kipra
18

AAS "RB Securities"
AS "RB Asset Management"IPS
Alphyra Rietumu Financial Ltd
AS "SEB Latvijas Unibanka"
AS atklātais pensiju fonds "SEB Unipensija"
Investīciju sabiedrība "SEB Unifondi"
SIA "Unilīzings"
AAS "SEB Dzīvības apdrošināšana"
AS "Trasta komercbanka"
SIA "TKB Līzings"
SIA "TKB nekustamie īpašumi"
AS "VEF banka"
SIA "Veiksmes līzings"
Valsts AS "Latvijas Hipotēku un zemes banka"
SIA "Hipolīzings"
SIA "Hipotēku bankas finanšu konsultāciju centrs"
SIA "Hipotēku bankas nekustamā īpašuma aģentūra"
KS "Mazo un vidējo komersantu atbalsta fonds"
CFI
IPS
PUZ
PFO
IPS
LIZ
APS
LIZ
PUZ
LIZ
LIZ
CFI
PUZ
CFI
Krievija
Latvija
Īrija
Latvija
Latvija
Latvija
Latvija
Latvija
Latvija
Latvija
Latvija
Latvija
Latvija
Latvija
Banku konsolidācijas grupu pašu kapitāla attiecība pret grupas riska svērto aktīvu un
ārpusbilances posteņu kopsummu (kapitāla pietiekamība) nedrīkst būt mazāka par 8%.
2006. gada 30. septembrī vidējais kapitāla pietiekamības rādītājs, kas rēķināts uz banku grupu
konsolidēto finanšu pārskatu pamata, bija 17.8% (2006. gada 30. jūnijā – 15.8%).
Finanšu pārvaldītājsabiedrību konsolidācijas grupas
Pārskata ceturksnī konsolidētajai uzraudzībai bija pakļauta arī AS "Akciju komercbanka
"Baltikums"", kura ir finanšu pārvaldītājsabiedrības grupas atbildīgā banka. Minētā finanšu
pārvaldītājsabiedrības grupa sastāv no LR reģistrētas finanšu pārvaldītājsabiedrības –
AS "Baltikums Bankas Grupa" – un četrām LR reģistrētām tās finanšu meitas sabiedrībām:
AS "Akciju komercbanka "Baltikums"" (BNK), IPAS "Baltikums Asset Management" (IPS),
SIA "Baltikums Līzings" (LIZ) un AS "Pirmais Atklātais Pensiju fonds" (PFO).
19