Saglabā "Rīga 2014" avīzi!

More documents

Recommendations

Info

Rīga — Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014 Ieva Puķe Zils no Āfrikas un vijīgs — dzintara pavedienā Tas neguļ jūras dibenā pie Latvijas krastiem un var veidoties arī no lapukoku sveķiem — uzzināsim jaunajā dzintara ekspozīcijā Dabas muzejā REINIS HOFMANIS, F64 Līdzīga dzintara izstāde pēdējoreiz Rīgā bija pagājušā gadsimta 80.gados, bet toreiz vēl nebija pieejams tik daudz materiāla, — stāsta Latvijas Dabas muzeja ģeoloģijas un paleontoloģijas nodaļas vadītāja Anita Saulīte. Ekspozīcija Dzintars laiku lokos, kas apmeklētājus gaida no 17.janvāra, muzejā būšot apskatāma pastāvīgi un ir bagātīgākā šīs iestādes vēsturē. «Latvija tagad ir brīva valsts, un mums ir laimējies krājumu kārtīgi papildināt ar fosilijām, kas nāk no ārzemju atradnēm.» Protams, lielāko ekspozīcijas daļu joprojām veidos Baltijas dzintars — pirms miljoniem gadu sacietējuši fosilie sveķi. «Dzintara mežs», visticamāk, audzis Skandināvijas dienvidu daļā, bet koku sveķi pa ūdeni aizceļojuši uz Sembas pussalu pie tagadējās Kaļiņingradas. Jantarnajā, bijušajā Palmnikenē, dzintaru no zemes iegūst jau kopš 19.gadsimta — mūsdienās izrok ar ekskavatoriem. Tas dzintars, ko jūra izmet mūsu pludmalēs, nav gulējis jūras dibenā pie Latvijas krastiem. Straumes, kas plūst gar Kuršu kāpu Lietuvā un Latvijas teritorijas rietumu piekrasti, pēc vētrām dzintara gabaliņus atskalo no atradnēm Kaļiņingradā. Lai gan pirms 150 gadiem dabas pētnieki nāca klajā ar dzintara priedes pinus succinifere teoriju, vēl joprojām neesot skaidrs, kurš koks ir devis Baltijas dzintara izejvielu un kāpēc sveķu izdalīšanās bijusi tik bagātīga. Visticamāk, tas tomēr bijis kāds no skujeņiem. Jaunā izstāde graus pieņēmumus. Dzintars tikpat labi var veidoties arī no lapukoku sveķiem. Tāds ir kuratorei Anitai Saulītei ļoti mīļais Dominikānas dzintars, kurš turklāt laistās zilos toņos. To, tāpat kā Kaļiņingradas dzintaru, izrok no zemes. Kolumbijas kopāli, Jaunzēlandes kauri dzintars, birmīti, kas nes vairs neeksistējošās Birmas valsts nosaukumu, Japānas dzintars no Fudži atradnēm — tas viss būs apskatāms Dabas muzejā. Izstāde dos ieskatu arī dzintara apstrādes tehnoloģijās — no etnogrāfiskajām rotām, piemēram, Latvijas rietumu piekrates pagastos populārajām sievu kreklu saspraudēm kniepķeniem līdz Āfrikas lapukoku dzintara krellēm, kuru izejmateriāls ir gaišāks un vēsturiski jaunāks nekā mūsu dzintari. Senatnē no dzintara, kas elektrizējoties pievelk sīkus gružus, gatavoja vārpstiņas vilnas vērpšanai. Mūsdienās dzintara medicīniskās īpašības izmantotas izstādē apskatāmā dzintara pavediena tapšanā, tā autore ir RTU Biotekstilmateriālu zinātniski pētnieciskās laboratorijas vadītāja Inga Ļašenko. Ekspozīcija Dzintars laiku lokos, Dabas muzejs, no 2014.gada 17.janvāra, Dabasmuzejs.gov.lv Riga2014.org/DzintarsLaikuLokos 5 interesanti fakti par dzintaru 1 2 3 4 5 Baltijas dzintars veidojies pirms 40—60 miljoniem gadu, sacietējot fosilajiem sveķiem. Dzintars citur pasaulē var būt gan ievērojami vecāks, gan jaunāks. Vislielākais Latvijā, Liepājas pusē, iegūtais dzintara gabals sver 1,7 kg, diemžēl tam savulaik atskaldīta daļa. 80% no dzintarā «aizmigušajiem» svešķermeņiem ir dažādi kukainīši. Atrasta arī iedzintarota varde, ķirzaciņas, zīdītāju matiņi. Baltijas dzintars izsenis uzskatīts par dziedniecisku. Tā sastāvā esošā dzintarskābe ir unikāls biostimulators. Izcilā Latvijas zinātniece Dr.sc.ing. Inga Ļašenko veic pētījumus par dzintara pavediena pielietojumu sirds un asinsvadu ķirurģijā. 12
Rīga — Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014 Ieva Puķe Dzintras un Dzintra piedzīvojumi Marta Selecka un Gustavs Terzens Baltijas jūras saules akmens vēstījumus meklējuši līdz pat Keralai Indijā Jau pirmajā braucienā nokļuvām Austrijas kalnu apvidus Bernšteinas pilsētiņā (Bernstein vācu valodā ir dzintars), kurā centrālā ēka ir divstāvīgs Dzintara muzejs, — aizrautīgi stāsta Marta Selecka un Gustavs Terzens jeb Dzintra un Dzintris, kā viņi sevi piesaka šajā intervijā. «Bernšteinā uzzinājām, ka Vācijas kanclerei Angelai Merkelei mīļākās krelles ir dzintara, bet Mirdza Ķempe savulaik tādas ir uzdāvinājusi Indirai Gandijai — Latvijas Valsts arhīvā bija vēstule, kurā Gandija pateicas Ķempei par skaistajām krellēm!» Televīzijas tandēms 26.janvārī LTV1 sāks jaunu raidījumu ciklu Dzintara puse. Decembrī noslēguši ziemeļvalstīm veltītā raidījuma Ziemeļu puse sešu gadu televīzijas epopeju, janvārī TV ekrānos viņus vērosim, dodoties pretējā virzienā: Čehija, Slovākija, Austrija, Ungārija, Slovēnija, Lihtenšteina, Šveice. «Vita Timermane–Moora, dzinara tematiskās līnijas «mamma» Rīga 2014, pati atnāca uz Vides filmu studiju: dzintars, tā ir virzība no Latvijas uz Eiropu, lielisks stāsts! To vajag ietērpt piedzīvojumu ekspedīcijas formā!» atceras Gustavs. Baltijas jūras saules akmens kā dzeltens pavediens vēsturiski saistījis Latviju ar Rietumeiropu līdz pat Itālijai un Āziju līdz pat Indijai. Gustavs ar Martu gan nav kā senie tirgotāji klīduši pa Dzintara ceļu mēnešiem un gadiem, bet devušies kompaktās filmēšanas ekspedīcijās uz zīmīgākajiem pieturas punktiem. «Ikviens var atrauties, ja latvietim saka: nē, te nav dzintara zeme, dzintara zeme ir, «ekskjūz mī», Polija un Kaļiņingrada Krievijā,» Gustavs runā par stereotipiem. «Jau Lietuvā sākas lieli dzintara muzeji ar lieliem dzintara gabaliem, un tad ieej dzintara rūpnīcā Polijā un pēc tam dzintara paviljonā, kur notiek tirdzniecība ar arābiem un ķīniešiem,» viņš ievelk elpu. Piemin raibo kultūru miksli kādas ķīniešiem piederošas dzintara eksporta firmas ballītē Polijā, kur viņi nejauši nokļuvuši. «Jā, arī Kaļiņingrada sevi nesauc par dzintara zemi, kaut gan viņi dzintaru vienkārši sūknē no zemes. Bet vienmēr jau lietām, kuru ir maz, vērtība simboliski ir daudz lielāka,» Marta, tāpat kā TV ekrānā, diplomātiski nogludina Gustava dumpīgumu. «Mums ir rūpnīca Dzintars, sieviešu koris Dzintars... Jo dzintara pie mums ir tik maz kā dimantu.» Latvija esot tālākā vieta uz ziemeļiem, kur dzintars vēl atrodams vērā ņemamā koncentrācijā. Jau Igaunijā tā vairs nav. Dzintara ceļš ir veidojies ļoti garā laika posmā. «Jau Tacits, viens no senās Romas hroniķiem, bija rakstījis, ka baltu ciltis pārdod dzintaru, brīnīdamies, ka to kāds pērk,» Marta piemin braucienu uz romiešu apmetnēm Ptujā, Slovēnijā. Ungārijā ceļotāji vienīgo reiz redzējuši Dzintara ceļa marķierus dabā. «Pie Austrijas robežas satikta vīndaru ģimene mūs ieveda mežā. Tur bija tāds kā valnītis, kur fiziski šis ceļš ir bijis.» Dzintars joprojām ir milzīga industrija. «Amerikāņiem patīk greznas, kruzuļainas rokassprādzes. Vāciešiem — jo mazāk apstrādāts dzintars, jo labāk. Ķīniešiem, kuri paši ir maziņi, patīk ļoti lieli dzintara gabali, iestrādāti sudrabā. Viņi iegulda dzintaros kā nekustamajā īpašumā,» stāsta Gustavs. «Savukārt arābi nenormāli kaulējas par katru gabalu. Jo musulmaņiem ir lūgšanu krelles, ko katru gadu rituālā sadedzina. Visu laiku «Amerikāņiem patīk greznas, kruzuļainas rokassprādzes. Ķīniešiem — lieli dzintara gabali, iestrādāti sudrabā» vajag dzintaru! Pat padomju laikos dzintars esot sūtīts uz arābu zemēm kā dāvana.» Gustavs ar Martu — paaudze, kas padomju laiku piedzīvojusi tikai bērnībā — Dzintara muzejā Palangā apbrīnojuši dzintara tintnīcas, kas gatavotas augstiem funkcionāriem, milzīgu Ļeņina dzintara inkrustāciju, dzintara tanku un traktoru. Viseksotiskākajā ekspedīcijas pieturā Keralas štatā Indijā viņi nonākuši citā «laika kapsulā» — būvētavā, kur gadu tūkstošiem no tīģerkoka taisīti kuģi arābu šeihiem. «Starp arābu zemēm un Indiju ir Arābijas jūra. Musonu vēji, pār to pūzdami, atsitas pret Himalajiem un nāk atpakaļ, tas ir gada cikls. Sena tirdzniecības gudrība — arābi pa vējam aizburāja, pārveda pāri lielas kravas un atkal pa vējam brauca atpakaļ.» Bet Āzijai arābu valstis bija krustpunkts ar Eiropas tirdzniecības ceļiem. «Svarīga ir šī apmaiņas ideja: iespējams, dzintara dēļ mēs esam dabūjuši piparus, papriku un Tokajas vīnu,» aizrautīgi stāsta Gustavs un Marta. «Mēs rādīsim, kāds dzintars bija senajos laikos un kāds ir tagad, kā tas ir maisījis kultūras un veidojis tradīcijas, kā caur Dzintara ceļu arābi iepazinās ar indiešiem un Venēcijas tirgoņi ar arābiem. Ideja, kas savieno pasauli! Ja alegoriski skatās, Dzintara ceļš tāpat «strādā» vēl mūsdienās. Nevajag jau fiziski turēties pie dzintara gabaliņa, lai meklētu telpu, ko dzintars ap sevi ir izveidojis.» 26.janvāris, LTV1, raidījumu cikls Dzintara puse Riga2014.org/DzintaraPuseTV 13
Page 1 and 2: Eiropas kultūras galvaspilsētas p
Page 3 and 4: Rīga — Eiropas kultūras galvasp
Page 11: Rīga — Eiropas kultūras galvasp
Page 25 and 26: t Rīga — Eiropas kultūras galva
Page 31: Rīga — Eiropas kultūras galvasp

Saglabā "Rīga 2014" avīzi!

Create successful ePaper yourself

Delete template?

Save as template?