You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
<strong>Rīga</strong> — Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014<br />
Anda Burve–Rozīte<br />
Būt labam<br />
radītājam<br />
Mākslinieks Valdis Celms ir viens no septiņiem<br />
20. un 21.gadsimta latviešu avangardistiem,<br />
kuru darbi būs redzami izstādē Vizionārās struktūras.<br />
No Johansona līdz Johansonam Nacionālās<br />
bibliotēkas jaunās ēkas izstāžu zālē<br />
ANDREJS TERENTJEVS, F64<br />
Jauns skatījums uz to, kas ir māksla — tā nepaliek<br />
skaisto formu pasaulē, bet orientē sabiedrību<br />
uz nākotni. Dod priekšlikumus, kādi<br />
varētu būt tēli, kas šo nākotni izsaka — caur<br />
konkrētiem risinājumiem mākslas valodā, mazām un<br />
lielām jaunradītām lietām. Kas ir tās tribīnes, plakāti<br />
vai stendi — objekti, kas liecina par nākamību, tās<br />
stilu un interesēm. Tā var raksturot latviešu avangardistus,<br />
sākot ar 20.gadsimta starpkaru laika pērlēm<br />
Kārli Johansonu un Gustavu Kluci un beidzot ar<br />
21.gadsimta māksliniekiem Gintu Gabrānu, Voldemāru<br />
Johansonu.<br />
Valdis Celms ir pa vidu. Sācis meklēt savu vietu<br />
Latvijas mākslā 20.gadsimta 70.gados. Viņa daiļrade<br />
ir plaša: gan veidojis dizainu zinātnē izmantojamām<br />
ierīcēm, gan pētījis latvju rakstu zīmes. Veidojis visiem<br />
zināmo <strong>Rīga</strong>s pilsētas lielo, balto robežzīmi<br />
«<strong>Rīga</strong>». Atmodas laikā — folkloras festivāla Baltica<br />
karogu un simboliku. Ievērību guvis mākslinieka<br />
projekts — kinētiskā skulptūra Bāka. Celms pielicis<br />
spēkus arī zinātnes laukā, radot radioteleskopa antenas<br />
dizainu. Izstādē No Johansona līdz Johansonam<br />
būs redzami Celma darbi, kas saistīti ar projektu<br />
Pozitrons. Utopisks projekts, kurā ir sasaiste ar dzīvi.<br />
Pirms 40 gadiem tas tika veidots kā pasūtījuma<br />
darbs padomju rūpnīcai Ukrainā. «Mākslas darbs,<br />
kas nav vienkārši skulptūra, bet kaut kas vairāk,»<br />
raksturo izstādes kuratore, mākslas zinātniece Ieva<br />
Astahovska. «Tas tika iecerēts kā liels objekts rūpnīcas<br />
teritorijā, kura mērķis bija sniegt psihorelaksējošu,<br />
meditatīvu iespaidu strādniekiem, kas vairotu<br />
viņu emocionālo komfortu.»<br />
Celms pie objekta strādāja vairākus gadus, taču<br />
tas netika pabeigts. «Tieši tāpēc kļuva par emblemātisku<br />
tēlu, kas nav saistīts ar realitāti, bet jauna veida<br />
pasauli,» stāsta Astahovska. Izstādē No Johansona<br />
līdz Johansonam mākslas darbs tiks izstādīts kā modelis<br />
atbilstošā telpiskā mērogā. Būs redzams, kā<br />
pirmie idejas aizmetņi, uzmetumi reiz pārtapa fascinējošā<br />
objektā, ko mākslinieks speciāli šai izstādei<br />
rekonstruējis (izjauktā veidā tas pie Valda Celma bija<br />
glabājies daudzus gadus). Izstādē redzamais darbs<br />
izmēros būs mazāks nekā grandiozais skulpturālais<br />
veidojums, kas tika iecerēts Ukrainas rūpnīcas vajadzībām.<br />
Intervijā mākslinieks stāsta, ko padomju laikos<br />
nozīmēja mākslas un dizaina valodā tiekties izmainīt<br />
pilsētas vidi, tiešā un pārnestā nozīmē pavērst cilvēku<br />
skatienus uz augšu, kur pāri ideoloģiskiem saukļiem<br />
piesātinātiem plakātiem vīd debesu plašums.<br />
Kā nākas, ka tas, ko mākslā darījāt 70.gados, ir<br />
aktuāli arī pēc 30 gadiem?<br />
Esmu pieķēries jautājumiem, kas ir pārlaicīgi. Tie<br />
nezaudē nozīmi, arī mainoties laikmetam. Vai mūsu<br />
darbos bija tālaika sistēmas kritika? Jā, arī. Taču interesantākais,<br />
ka sistēmas nāk un iet, mainās ekonomiskais<br />
piegājiens, impērijas, bet problēmas cilvēkos<br />
un vidē paliek.<br />
Ko jūs tolaik vēlējāties panākt?<br />
Vēlējos panākt, ka radošuma idejas jākaldina ne tikai<br />
no tālienes paņemtā informācijā — Rietumos, bet<br />
«Vienu laiku<br />
pārdzīvoju, ka man<br />
nav rokraksta.<br />
Kolēģi teica: tev viss<br />
tāds «celmīgs»!»<br />
arī no pašu kultūras mantojuma, tautas rakstiem. To<br />
vēlējos ielikt vides attīstībā. Vide nav tikai telpa. Tā<br />
ir arī vērtības, cilvēki, kultūra. Mans uzstādījums —<br />
jābalstās principos un vērtībās, ko uzskatu par mūsu<br />
tautai nozīmīgiem neatkarīgi no tā, vai tiek celts sociālisms,<br />
vai kapitālisms. Jo tauta ir ilgāka. Principi,<br />
ko tauta nes cauri gadsimtiem, dažādām varām un<br />
vēstures notikumiem, ir absolūti mūsdienīgi. Mākslas<br />
avangardu man bija viegli saistīt ar tautas mākslā<br />
pastāvošiem strukturāliem principiem. Es tos ieraudzīju<br />
kā kosmiski universālus.<br />
Kāda toreiz, padomju laikā, bija Latvijas mākslas<br />
vide? Vai cenzūras aspekts bija izteikts?<br />
Bija oficiāli atzītā māksla un tā, ko oficiāli neuzskatīja<br />
par mākslu. Oficiāli atzītā bija saistīta ar<br />
padomju ideoloģiju. Kopaina bija drūma, stagnātiska,<br />
reglamentēta. Cenzūra tur darbojās diezgan<br />
dzelžaini.<br />
9