28.02.2014 Views

Saglabā "Rīga 2014" avīzi!

Saglabā "Rīga 2014" avīzi!

Saglabā "Rīga 2014" avīzi!

SHOW MORE
SHOW LESS

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.

<strong>Rīga</strong> — Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014<br />

Anda Burve–Rozīte<br />

Būt labam<br />

radītājam<br />

Mākslinieks Valdis Celms ir viens no septiņiem<br />

20. un 21.gadsimta latviešu avangardistiem,<br />

kuru darbi būs redzami izstādē Vizionārās struktūras.<br />

No Johansona līdz Johansonam Nacionālās<br />

bibliotēkas jaunās ēkas izstāžu zālē<br />

ANDREJS TERENTJEVS, F64<br />

Jauns skatījums uz to, kas ir māksla — tā nepaliek<br />

skaisto formu pasaulē, bet orientē sabiedrību<br />

uz nākotni. Dod priekšlikumus, kādi<br />

varētu būt tēli, kas šo nākotni izsaka — caur<br />

konkrētiem risinājumiem mākslas valodā, mazām un<br />

lielām jaunradītām lietām. Kas ir tās tribīnes, plakāti<br />

vai stendi — objekti, kas liecina par nākamību, tās<br />

stilu un interesēm. Tā var raksturot latviešu avangardistus,<br />

sākot ar 20.gadsimta starpkaru laika pērlēm<br />

Kārli Johansonu un Gustavu Kluci un beidzot ar<br />

21.gadsimta māksliniekiem Gintu Gabrānu, Voldemāru<br />

Johansonu.<br />

Valdis Celms ir pa vidu. Sācis meklēt savu vietu<br />

Latvijas mākslā 20.gadsimta 70.gados. Viņa daiļrade<br />

ir plaša: gan veidojis dizainu zinātnē izmantojamām<br />

ierīcēm, gan pētījis latvju rakstu zīmes. Veidojis visiem<br />

zināmo <strong>Rīga</strong>s pilsētas lielo, balto robežzīmi<br />

«<strong>Rīga</strong>». Atmodas laikā — folkloras festivāla Baltica<br />

karogu un simboliku. Ievērību guvis mākslinieka<br />

projekts — kinētiskā skulptūra Bāka. Celms pielicis<br />

spēkus arī zinātnes laukā, radot radioteleskopa antenas<br />

dizainu. Izstādē No Johansona līdz Johansonam<br />

būs redzami Celma darbi, kas saistīti ar projektu<br />

Pozitrons. Utopisks projekts, kurā ir sasaiste ar dzīvi.<br />

Pirms 40 gadiem tas tika veidots kā pasūtījuma<br />

darbs padomju rūpnīcai Ukrainā. «Mākslas darbs,<br />

kas nav vienkārši skulptūra, bet kaut kas vairāk,»<br />

raksturo izstādes kuratore, mākslas zinātniece Ieva<br />

Astahovska. «Tas tika iecerēts kā liels objekts rūpnīcas<br />

teritorijā, kura mērķis bija sniegt psihorelaksējošu,<br />

meditatīvu iespaidu strādniekiem, kas vairotu<br />

viņu emocionālo komfortu.»<br />

Celms pie objekta strādāja vairākus gadus, taču<br />

tas netika pabeigts. «Tieši tāpēc kļuva par emblemātisku<br />

tēlu, kas nav saistīts ar realitāti, bet jauna veida<br />

pasauli,» stāsta Astahovska. Izstādē No Johansona<br />

līdz Johansonam mākslas darbs tiks izstādīts kā modelis<br />

atbilstošā telpiskā mērogā. Būs redzams, kā<br />

pirmie idejas aizmetņi, uzmetumi reiz pārtapa fascinējošā<br />

objektā, ko mākslinieks speciāli šai izstādei<br />

rekonstruējis (izjauktā veidā tas pie Valda Celma bija<br />

glabājies daudzus gadus). Izstādē redzamais darbs<br />

izmēros būs mazāks nekā grandiozais skulpturālais<br />

veidojums, kas tika iecerēts Ukrainas rūpnīcas vajadzībām.<br />

Intervijā mākslinieks stāsta, ko padomju laikos<br />

nozīmēja mākslas un dizaina valodā tiekties izmainīt<br />

pilsētas vidi, tiešā un pārnestā nozīmē pavērst cilvēku<br />

skatienus uz augšu, kur pāri ideoloģiskiem saukļiem<br />

piesātinātiem plakātiem vīd debesu plašums.<br />

Kā nākas, ka tas, ko mākslā darījāt 70.gados, ir<br />

aktuāli arī pēc 30 gadiem?<br />

Esmu pieķēries jautājumiem, kas ir pārlaicīgi. Tie<br />

nezaudē nozīmi, arī mainoties laikmetam. Vai mūsu<br />

darbos bija tālaika sistēmas kritika? Jā, arī. Taču interesantākais,<br />

ka sistēmas nāk un iet, mainās ekonomiskais<br />

piegājiens, impērijas, bet problēmas cilvēkos<br />

un vidē paliek.<br />

Ko jūs tolaik vēlējāties panākt?<br />

Vēlējos panākt, ka radošuma idejas jākaldina ne tikai<br />

no tālienes paņemtā informācijā — Rietumos, bet<br />

«Vienu laiku<br />

pārdzīvoju, ka man<br />

nav rokraksta.<br />

Kolēģi teica: tev viss<br />

tāds «celmīgs»!»<br />

arī no pašu kultūras mantojuma, tautas rakstiem. To<br />

vēlējos ielikt vides attīstībā. Vide nav tikai telpa. Tā<br />

ir arī vērtības, cilvēki, kultūra. Mans uzstādījums —<br />

jābalstās principos un vērtībās, ko uzskatu par mūsu<br />

tautai nozīmīgiem neatkarīgi no tā, vai tiek celts sociālisms,<br />

vai kapitālisms. Jo tauta ir ilgāka. Principi,<br />

ko tauta nes cauri gadsimtiem, dažādām varām un<br />

vēstures notikumiem, ir absolūti mūsdienīgi. Mākslas<br />

avangardu man bija viegli saistīt ar tautas mākslā<br />

pastāvošiem strukturāliem principiem. Es tos ieraudzīju<br />

kā kosmiski universālus.<br />

Kāda toreiz, padomju laikā, bija Latvijas mākslas<br />

vide? Vai cenzūras aspekts bija izteikts?<br />

Bija oficiāli atzītā māksla un tā, ko oficiāli neuzskatīja<br />

par mākslu. Oficiāli atzītā bija saistīta ar<br />

padomju ideoloģiju. Kopaina bija drūma, stagnātiska,<br />

reglamentēta. Cenzūra tur darbojās diezgan<br />

dzelžaini.<br />

9

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!