Detālplānojuma 1.redakcijas paskaidrojuma raksts - Rīgas domes ...

D E T Ā L P L Ā N O J U M S
t e r i t o r i j a i Š a m p ē t e r a i e l ā 1 ,
R ī g ā
Satura rādītājs
TITULLAPA
SAISTOŠIE NOTEIKUMI
SERTIFIKĀTI UN LICENZES
SATURA RĀDĪTĀJS
1. PASKAIDROJUMA RAKSTS
1.1. IEVADS
1.2. TERITORIJAS ATTĪSTĪBAS MĒRĖI UN UZDEVUMI
1.3. DETĀLPLĀNOJUMA TERITORIJAS APRAKSTS UN PAŠREIZĒJĀ
IZMANTOŠANA
1.3.1. VISPĀRĒJS TERITORIJAS APRAKSTS
1.3.2. DETĀLPLĀNOJUMA TERITORIJAS PAŠREIZĒJĀ IZMANTOŠANA
1.3.3. TERITORIJAS VĒSTURISKĀ ATTĪSTĪBA
1.3.4. ATMOSFĒRAS UN GAISA KVALITĀTE
1.3.5. VIRSZEMES UN PAZEMES ŪDENS KVALITĀTE
1.3.6. TROKŠĥA PIESĀRĥOJUMS
1.3.7. INFRASTRUKTŪRA
1.4. TERITORIJAS ATTĪSTĪBAS NOSACĪJUMI
1.5. DETĀLPLĀNOJUMA RISINĀJUMS UN PAMATOJUMS
1.5.1. DETĀLPLĀNOJUMA RISINĀJUMS
1.5.2. TELPISKĀ KOMPOZĪCIJA
1.5.3. APSTĀDĪJUMI
1.5.4. TRANSPORTA ORGANIZĀCIJAS APRAKSTS
1.5.5. SOCIĀLĀS INFRASTRUKTŪRAS APRĒĖINS
1.5.6. ATKRITUMU SAVĀKŠANA
1.5.7. INŽENIERAPGĀDE
1.5.7.1. TERITORIJAS INŽENIERTEHNSIKĀ SAGATAVOŠANA UN MELIORĀCIJA
1.5.7.2. UGUNSDROŠĪBA
1.5.7.3. ELEKTROAPGĀDE
1.5.7.4. IELU APGAISMOJUMS
1.5.7.5. GĀZES APGĀDE
1.5.7.6. SAKARI
1.5.7.7. ŪDENSAPGĀDE UN KANALIZĀCIJA
1.5.7.8. LIETUS KANALIZĀCIJA
1.5.7.9. SILTUMAPGĀDE
2. SAISTOŠIE NOTEIKUMI NR.
2.1. IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI
1. VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI
2. PRASĪBAS VISĀM TERITORIJĀM
3. AIZSARGJOSLAS UN CITI IZMANTOŠANAS APROBEŽOJUMI
4. ATSEVIŠĖU TERITORIJU PLĀNOTĀ (ATěAUTĀ) IZMANTOŠANA
5. DETĀLPLĀNOJUMA REALIZĀCIJAS KĀRTĪBA
2.2. GRAFISKĀ DAěA
1. Teritorijas plānotā (atĜautā) izmantoša saskaĦā ar Teritorijas plānojumu M 1:5 000
2. Apbūves stāvu skaita plāns saskaĦā ar Teritorijas plānojumu M 1:5 000
3. Teritorijas pašreizējā izmantošana M 1:1000
4. Detālplānojuma un apkārtējās teritorijas apbūves un ainavas analīze M 1:2000
5. Teritorijas plānotā (atĜautā) izmantošana M 1:2000
6. Teritorijas plānotā izmantošana un funkcionālā izmantošana M 1:1000
S I A M E T R U M 2 0 0 8 .
8

D E T Ā L P L Ā N O J U M S
t e r i t o r i j a i Š a m p ē t e r a i e l ā 1 ,
R ī g ā
7. Inženierapgādes un transporta shēma
8. Ielu un ceĜu šėērsprofili M 1:100
3. PĀRSKATS PAR DETĀLPLĀNOJUMA IZSTRĀDI
DETĀLPLĀNOJUMA SAGATAVOŠANA UN IZSTRĀDE
VIETĒJĀS PAŠVALDĪBAS LĒMUMI PAR DETĀLPLĀNOJUMA IZSTRĀDI
ĪPAŠUMA TIESĪBAS APLIECINOŠU DOKUMENTI UN ZEMES ROBEŽU PLĀNS
DETĀLPLĀNOJUMA IZSTRĀDES UZSĀKŠANAS MATERIĀLI
ZIĥOJUMS PAR VĒRĀ ĥEMTAJIEM UN NORAIDĪTAJIEM FIZISKO UN JURIDISKO
PERSONU PRIEKŠLIKUMIEM UN IEBILDUMIEM
INSTITŪCIJU SNIEGTĀ INFORMĀCIJA, NOSACĪJUMI
ZIĥOJUMS PAR INSTITŪCIJU NOSACĪJUMU IEVĒROŠANU
INSTITŪCIJU SNIEGTĀ INFORMĀCIJA, ATZINUMI
ZIĥOJUMS PAR INSTITŪCIJU ATZINUMIEM
ZIĥOJUMS PAR DETĀLPLĀNOJUMA ATBILSTĪBU VIETĒJĀS PAŠVALDĪBAS
TERITORIJAS PLĀNOJUMAM
4.CITI DOKUMENTI
Izkopējums no tehniskās inventarizācijas lietas
Izkopējums no Pārskata par pazemes ūdeĦu krājumu aprēėinu un aizsargjoslu noteikšanu
pazemes ūdeĦu atradnes „Šampētera iela” ūdensgūtnei „LigijasTeks”
Lielrīgas reăionālās vides pārvaldes informācija
Meža apsaimniekošanas plāns
Biotopu un dendroloăiskās izpētes atzinums
Teritorijas labiekārtojuma un apbūves izvietojuma priekšlikums
Inženiertopogrāfiskais plāns
S I A M E T R U M 2 0 0 8 .
9

D E T Ā L P L Ā N O J U M S
t e r i t o r i j a i Š a m p ē t e r a i e l ā 1 ,
R ī g ā
1.PASKAIDROJUMA RAKSTS
S I A M E T R U M 2 0 0 8 .
10

D E T Ā L P L Ā N O J U M S
t e r i t o r i j a i Š a m p ē t e r a i e l ā 1 ,
R ī g ā
1. PASKAIDROJUMA RAKSTS
1.1. IEVADS
Detālplānojuma izstrāde teritorijai Rīgas pilsētā uzsākta pamatojoties uz zemesgabala Šampētera
ielā 1 (kadastra Nr.0100 076 0173) īpašnieka akciju sabiedrības „Ligija Teks” 13.06.2008. Rīgas domes
Pilsētas attīstības departamentā saĦemto iesniegumu, 14.10.2008. Rīgas domes lēmumu Nr.428 (prot.
Nr.112, 13.§) “Par teritorijas Šampētera ielā 1 detālplānojuma izstrādes uzsākšanu, detālplānojuma teritorijas
robežas un darba uzdevuma apstiprināšanu”.
Detālplānojuma robeža ir zemesgabali Rīgā, Šampētera iela 1 ar kad. Nr. 0100 076 0173, Šampētera
iela 1 k -1 ar kad. Nr. 0100 076 2197, Šampētera iela 1 k – 7 ar kad. Nr. 0100 076 2196, Šampētera iela ar
kad. Nr. 0100 076 2091. Apbūves telpiskās un funkcionālās izpētes teritorija (platība ~11,1ha) – zemes
gabali ar kadastra Nr.0100 076 0173, Nr. 0100 076 2003, Nr.0100 076 2031.
Detālplānojums izstrādāts saskaĦā ar:
• LR likumu „Teritorijas plānošanas likums”,
• LR likumu „ Aizsargjoslu likums”,
• LR likumu „Zemes ierīcības likums”,
• Latvijas būvnormatīvi,
• LR MK 06.10.2009. noteikumi Nr.1148 “Vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas noteikumi”,
• Rīgas teritorijas plānojumu 2006.-2018.gadam ar grozījumiem, kas apstiprināts Rīgas domes
18.08.2009. lēmumu Nr.116 „Par Rīgas teritorijas plānojuma 2006.-2018.gadam ar grozījumiem
apstiprināšanu un pašvaldības saistošo noteikumu izdošanu”.
Detālplānojums izstrādādei saĦemti sekojoši institūciju nosacījumji:
Lielrīgas reăionālā vides pārvalde,
Valsts zemes dienesta Lielrīgas reăionālā nodaĜa,
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Rīgas pilsētas pārvalde,
Valsts kultūras pieminekĜu aizsardzības inspekcija,
VAS “Latvijas valsts ceĜi”,
VA “Sabiedrības veselības aăentūra”,
Rīgas domes Vides departaments,
Rīgas domes Satiksmes departaments,
SIA „Rīgas Ūdens”,
VAS “Latvenergo”,
AS “Latvijas Gāze”,
SIA “Lattelecom”,
11
S I A M E T R U M 2 0 0 8 .

D E T Ā L P L Ā N O J U M S
t e r i t o r i j a i Š a m p ē t e r a i e l ā 1 ,
R ī g ā
AS „Rīgas Siltums“,
Rīgas domes Īpašuma departaments,
VAS „Latvijas dzelzceĜš”,
Rīgas pašvaldības aăentūra „Rīgas dārzi un parki”.
Plānojums izstrādāts uz VZD saskaĦota topogrāfiskā plāna ar mēroga noteiktību 1:500.
Detālplānojuma ietvaros ir izmantota sekojoša literatūra, informācija, izpētes un atzinumi:
• Pārskats par pazemes ūdeĦu krājumu aprēėinu un aizsargjoslu noteikšanu pazemes ūdeĦu atradnes
„Šampētera iela” ūdensgūtnei „LigijasTeks”, VentEko, Rīga, 2008.gada janvāris;
• Meža apsaimniekošanas plāns „Šampētera iela b/n” (Kad.nr.0100 076 2091), AB Timber, 2009;
• Biotopu un dendroloăiskās izpētes atzinums, AB Timber, 2009;
• Arhitektu biroja „ARCHITEKTEN CSERNI & PAUGER ZIVILTECHNIKER GmbH” apbūves
priekšlikums, 02.7.2007;
• Teritorijas labiekārtojuma un apstādījumu koncepcija. Apbūves telpiskā un funkcionālā izpēte
detālplānojuma teritorijai Šampētera ielā 1, Rīgā (ainavu arh. I.Kiesnere, ainavu arh. M.Karčevska
29.04.2009.).
• Internetā pieejamie Latvijas Valsts vēstures arhīva materiāli, tai skaitā no 2000.gada izstādes
„Zasulauks un Āgenskalns”.
• Informācija no www.apkaimes.lv. Apkaimju vēsturiskais apraksts. (Biedrība "Ideju Māja") 2008.
• Informācija no www.vietas.lv, lv.vikipedia.
• Enciklopēdija Rīga. Galvenā enciklopēdiju redakcija. Rīga, 1988.
• Industriālā mantojuma ceĜvedis. BiedriĦš.A., LiepiĦš.E.. Rīga, 2002.
• Beitrage zur Geschichte der Industrie Rigas. Heft. I, II, III. Riga. 1910.-1912.
1.2. TERITORIJAS ATTĪSTĪBAS MĒRĖIS UN UZDEVUMI
Darba mērėis:
precizēt Precizēt teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumus detālplānojuma teritorijā.
Darba uzdevums:
Detalizēt Rīgas teritorijas plānojumā 2006.-2018.gadam un Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības
zonas teritorijas plānojumā noteiktās plānotās (atĜautās) izmantošanas prasības un izmantošanas
aprobežojumus, kā arī paredzēt tām atbilstošu infrastruktūru.
Detālplānojuma izstrādes pamatojums:
• Akciju sabiedrības „Ligija Teks” 13.06.2008. iesniegums.
S I A M E T R U M 2 0 0 8 .
12

D E T Ā L P L Ā N O J U M S
t e r i t o r i j a i Š a m p ē t e r a i e l ā 1 ,
R ī g ā
1.3. DETĀLPLĀNOJUMA TERITORIJAS APRAKSTS UN
PAŠREIZĒJĀ IZMANTOŠANA
1.3.1. Vispārējs teritorijas apraksts.
Nekustamais īpašums Šampētera ielā 1, 8`2166 ha platībā atrodas Zasulauka rajonā netālu no
Zasulauka dzelzceĜa stacijas. Zemesgabals austrumu pusē robežojas ar Rīga – Tukums dzelzceĜa nodalījuma
joslu, ZiemeĜu pusē ar Šampētera ielu, dienvidu pusē ar apstādījumu zonu, bet rietumu pusē ar 2 stāvu
daudzdzīvokĜu apbūves zemesgabaliem. PiekĜūšana iespējama gan no Šampētera ielas, gan arī pa parka
zonā ierīkotiem ceĜiem.
1.attēls.
2.attēls.
Teritorija Šampētera ielā 1 ir neregulāras formas, puslokā aptverot parka teritoriju. Reljefs ir par 2 līdz
5 metriem zemāks par apkārtējo teritoriju. Viszemākā vieta ir centrālajā daĜā pie parka. Savukārt parka centrā
ir uzkalns apaudzis ar lieliem kokiem, kas no dienvidu puses aizsadz esošo apbūvi.
3.attēls.
4.attēls.
Visa ražošanas teritorija ir nožogota ar betona sētu.
S I A M E T R U M 2 0 0 8 .
13

D E T Ā L P L Ā N O J U M S
t e r i t o r i j a i Š a m p ē t e r a i e l ā 1 ,
R ī g ā
5.attēls.
6.attēls.
Uz detālplānojuma teritorijas atrodas A/S „Ligija Teks” tekstilražotnes korpusi, noliktavas un
inženiertehniskas būves, kā arī kādreizējā fabrikas īpašnieka trīsstāvu dzīvojamā ēka, kas šobrīd ir
neapsaimniekota un pamazāk nonāk arvien sliktākā tehniskā stāvoklī.
1.3.2. Detālplānojuma teritorijas pašreizējā izmantošana.
Detālplānojuma robeža teritorija Šampētera ielā 1 pēc zemesgabala sadalīšanas, kas veikta uzsākot
detālplānojuma izstrādi, veido trīs zemesgabalus - Šampētera iela 1, Šampētera iela 1 k - 7, Šampētera iela 1
k – 1 un parks.
7.attēls.
S I A M E T R U M 2 0 0 8 .
14

D E T Ā L P L Ā N O J U M S
t e r i t o r i j a i Š a m p ē t e r a i e l ā 1 ,
R ī g ā
Detālplānojuma teritorija ir apbūvēta, uz tās atrodas tekstilražotnes ēkas, inženiertīkli un būves,
piebraucamie ceĜi un laukumi, bet daĜa ir parks. Apbūves teritorijā ir salīdzinoši neliela zaĜā zona un atsevišėi
ainaviski koki un koku grupas, kas veido vienotu zaĜo joslu ar blakus esošo parka teritoriju, kas vēsturiski ir
bijusi vienota.
8.attēls.
Gan detālplānojuma, gan izpētes teritorijā nav konstatētas retas un īpaši aizsargājamas augu sugas.
Teritorija uzskatāma par cilvēka darbības pārveidotu biotopu. Veicot projektēšanas darbus ieteicams pēc
iespējas vairāk integrēt esošos kokus jaunveidojamajā ainavā. Saglabājami atsevišėi augošie ozoli, kā arī
rekomendējams saglabāt apstādījumu kokus un ainaviski izteiksmīgos kokus.
DaĜa no būvēm ražošanai vairs netiek izmantotas, tāpat daĜa inženierkomunikāciju ir nedarbojošas.
Teritoriju šėērso virszemes maăistrālā siltumtrase. Uz zemesgabala atrodas pieci artēziskie urbumi Dd
Nr.1048, Dd Nr.1042, Dd Nr.1030, Dd Nr.1031, Dd Nr.6140 , kam aprēėināta 10 m aizsargjosla.
Detālplānojuma teritorijā ir ražošanas ēkas, kas saglabājušās no fabrikas „Zasulauka vērpšanas un
aušanas manufaktūra” pirmsākumiem 19.un 20.gadsimta mijas, kas nav industriālie pieminekĜi, bet to
arhitektūra raksturīga tā laika industriālajām būvēm. Fabrika dažādos laikos ir pārdzīvojusi vairākas pārbūves,
nosaukumus un īpašumpiederību:
• Celta 1896.gadā – „Zasulauka vērpšnas un aušanas manufaktūra”.
• 1900.gadā - A/S „Zasulauka manufaktūra”, Šampētera ielā 1.
• 1936.gadā – „Zasulauka kokvilnas vērpšanas un aušanas manufaktūra”.
• 1944.-1993.gads.LR Rūpniecības un enerăētikas ministrija Valsts uzĦēmums ,,Rīgas manufaktūra "
Tekstilfabrika ,,Zasulauka manufaktūra " Šampētera iela 1, Rīga
S I A M E T R U M 2 0 0 8 .
15

D E T Ā L P L Ā N O J U M S
t e r i t o r i j a i Š a m p ē t e r a i e l ā 1 ,
R ī g ā
Šobrīd saglabājušās ēkas ir 1896.gadā celtais vērpšanas cehs un aušanas cehs, 1898.gadā celtā katlu
māja, 1903.gadā celtā elektromehāniskā darbnīca, kā arī ražotnes ēkas, kas celtas 1963.gadā. Lielākajai
daĜai ēku ir zema tehniskā un arhitektoniskā kvalitāte.
1.tabula.
TERITORIJAS ŠAMPĒTERA IELĀ 1 PAŠREIZĒJĀ IZMANTOŠANA
Nummurs plānā
Būves kad.nr.
Izraksts no LR VZD LRN Būves kadastrālās uzmērīšanas lietas Platības topogrāfiskajā plānā Apbūves rādītāji
Nosaukums
Lietošanas veids
Ekspluatācijas uzsākšanas gads
Fiziskais nolietojums
Apbūves laukums
Būvtilpums
Kopējā platība
ŠAMPĒTERA IELA 1, 0100 076 0173, 25104 kv.m.
Brauktuvju un transporta līdzekĜu novietĦu
platība, kv.m.
Laukumi un ceĜi, kv.m.
Zāliens, kv.m.
Apbūves blīvums, %
Apbūvesintensitāte, %
Brīvā teritorija, %
1. 001 vērpšanas cehs 1251 1896 50 7144,5 64572 13216,2
003 spolēšanas cehs 1251 1963 45 686,7 6084 1171,1
004 katlu māja 1251 1898 60 587,5 6408 922,9
005 elektromehāniskā darbnīca 1251 1903 45 390,9 2636 608,7
006 darbnīca 1251 1898 55 507 4130 865,5
007 administratīvā ēka 1220 1896 50 533,6 3472 838,6
008 frizētava 1230 1963 45 191,4 555 167,4
009 caurlaides ēka 1274 1963 40 189,7 562 89,7
016 katlu māja 1251 1999 10 172,5 1530 265,6
063 noliktava 1251 1963 20 967,3 4988 816,4
027 transformatoru ēka 1251 1963 30 154,2 817 154,2
043 transformatoru ēka 1251 1963 40 69 311 69
045 saimniecības ēka 1201 1963 30 60,7 182 60,7
047 nojume 1101 1963 60 142,1 142,1
048 artēziskās akas māja 2222 1963 15 6,8 19 6,8
049 artēziskās akas māja 2222 1963 15 6,8 19 6,8
053 autosvari 1241 1963 75 43,7 157 43,7
056 šėūnis 1201 1963 25 29,4 76 29,4
246 nojume 1201 1963 25 116,9 116,9
KOPĀ 12000,7 96518 19591,7 5680 8303 4800 48 78 38
ŠAMPĒTERA IELA 1k-1, 0100 076 2197, 50282 kv.m.
2. 002 aušanas cehs 1251 1896 55 8476,5 44772 8638,1
011 garāža darbnīca 1242 1963 50 332,1 1378 281,4
013 noliktava 1271 1963 40 270,8 1124 234,5
014 noliktava 1252 1963 35 94 329 77,8
015 noliktava 1252 1963 50 162,2 466 131,5
019 noliktava 1252 1963 30 403,8 2726 393,5
mazuta saimniecības
064 apakšstacija 1251 1963 50 103,1 399 79,2
017 sūkĦu stacija 2222 1963 30 187,7 788 168,2
020 šėūnis noliktava 1201 1963 45 46,4 186 46,4
021 transformatoru ēka 1251 1963 45 60,7 255 60,7
022 šėūnis - noliktava 1201 1963 25 51,6 191 51,6
024 nojume 1201 1963 50 62,3 62,3
026 artēziskā aka, sūkĦu stacija 2222 1963 35 16,9 63 16,9
028 transformatoru ēka 1251 1963 35 94,9 432 94,9
030 katlu māja 1251 1963 30 51,2 195 41,3
031 šėūnis 1201 1963 40 42,6 115 42,6
S I A M E T R U M 2 0 0 8 .
16

D E T Ā L P L Ā N O J U M S
t e r i t o r i j a i Š a m p ē t e r a i e l ā 1 ,
R ī g ā
032 nojume 1201 1963 90 106,1 106,1
033 nojume 1201 1963 55 78,7 78,7
034 sūkĦu māja 1251 1963 40 13,4 34 13,4
036 mazuta sūkĦu apakšstacija 1251 1963 30 13,4 34 13,4
037 mazuta sūkĦu apakšstacija 1251 1963 25 23,3 58 23,3
038 šėūnis 1201 1963 25 24,5 76 24,5
039 šėūnis 1201 1963 25 23,5 106 23,5
042 nojume 1201 1963 55 48,2 48,2
035 sūkĦu māja 1251 1963 40 23,3 58 23,3
066 pagrabs 1201 1963 40 29,7 82 29,7
KOPĀ 10840,9 53867 10805 13605 16311 23130 22 21 239
ŠAMPĒTERA IELA 1k - 7, 0100 076 2196, 6779 kv.m.
3. 010 bumbu patvertne 1201 1963 30 131,8 382 83,7
012 noliktava 1252 1963 45 845,5 6392 752
023 pārsūknēšanas stacija 2222 1963 45 26,7 64 16,9
040 klubs 1261 1963 60 458,7 6015 1149
041 bērnu dārzs 1263 1963 45 679,7 4229 1064,6
025 artēziskā aka, sūkĦu stacija 2222 1963 45 26,2 73 26,2
046 šėūnis 1201 1963 90 18,3 52 18,3
065 pagrabs 1201 1963 50 18,3 39 18,3
067 nojume 1201 1963 30 265,2 265,2
068 nojume 1201 1963 25 437,5 437,5
069 nojume 1201 1963 5 441,7 2297 428,6
KOPĀ 3349,6 19543 4260,3 1635 1635 1795 49 63 42
SaskaĦā ar 20.12.2005. Rīgas domes lēmumu Nr.749 „Par Rīgas teritorijas plānojumu 2006.-
2018.gadam apstiprināšanu” un saistošajiem noteikumiem nr.34 „Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves
noteikumi”, nekustamie īpašumi Šampētera iela 1, Šampētera iela 1 k – 7 un Šampētera iela 1 k – 1, atrodas
”Jauktas apbūves ar dzīvojamo funkciju teritorijā”. Nekustamais īpašums Šampētera iela b/n atrodas
„Apstādījumu un dabas teritorijā” un „ŪdeĦi”.
Nekustamiem īpašumiem ir noteikti un reăistrēti Zemesgrāmatā sekojoši apgrūtinājumi:
1. Šampētera iela 1:
Siltumtīkli 988 kv.m., tai skaitā 324 kv.m. aizsargjosla, VAS „Latvenergo” kabeĜu tīkli 156 kv.m.
platībā, 5466 kv.m. ielas sarkanajās līnijās;
Aizsargjoslas teritorija gar dzelzceĜu – 5341 kv.m.;
Aizsargjoslas teritorija ap elektrisko tīklu kabeĜu līniju – 256 kv.m.;
Aizsargjoslas teritorija ap virszemes siltumvadu, sadales iekārtām un siltuma punktiem – 336
kv.m.;
Ēku servitūta teritorija – 38 kv.m..
2. Šampētera iela 1 k – 1 – nav.
3. Šampētera iela 1 k – 7 – nav.
4. Šampētera iela b/n :
Cita veida apgrūtinājums – piebraucamais ceĜš – 0,0522 ha, 0,0713 ha, 0,0210 ha.
S I A M E T R U M 2 0 0 8 .
17

D E T Ā L P L Ā N O J U M S
t e r i t o r i j a i Š a m p ē t e r a i e l ā 1 ,
R ī g ā
Detālplānojuma teritorijā ir nosakāmas sekojošas esošo objektu aizsargjolas:
1. Aizsargjoslas ap ūdens Ħemšanas vietām – stingra režīma aizsargjosla ap pazemes ūdens Ħemšanas
vietu 10m (kods 010907);
2. Virszemes ūdensobjektu aizsargjoslas – mākslīgam ūdensobjektam 10 m (kods010205).
3. aizsargjoslas gar ielām, autoceĜiem un dzelzceĜiem - sarkanā līnija (kods 020301), būvlaide (kods
020302) ;
4. aizsargjoslas gar ielām, autoceĜiem un dzelzceĜiem – gar dzelzceĜu 25 m (kods 020304);
5. gar pazemes elektronisko sakaru tīklu līnijām un kabeĜu kanalizāciju — zemes gabals un gaisa telpa, ko
norobežo nosacītas vertikālas virsmas elektronisko sakaru tīkla līnijas katrā pusē 1 metra attālumā no
elektronisko sakaru tīkla līnijas ass vai kabeĜu kanalizācijas caurules ārējās malas (kods 020401);
6. aizsargjoslas gar elektrisko tīklu gaisvadu līnijām pilsētās un ciemos — zemes gabals un gaisa telpa, ko
norobežo nosacītas vertikālas virsmas abpus līnijai:
7. aizsargjoslas gar elektrisko tīklu gaisvadu līnijām ar nominālo spriegumu līdz 20 kilovoltiem— 2,5 metru
attālumā no līnijas ass (kods 02050601),
8. ap elektrisko tīklu sadales iekārtām (kods 020503), fīderu punktiem (kods 020504) un transformatoru
apakšstacijām (kods 020505) — zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacīta vertikāla virsma 1
metra attālumā ārpus šo iekārtu nožogojuma vai to vistālāk izvirzīto daĜu projekcijas uz zemes vai citas
virsmas;
9. aizsargjoslas gar siltumtīkliem - gar pazemes siltumvadiem, siltumapgādes iekārtām un būvēm — zemes
gabals, kuru aizĦem siltumvadi, iekārtas un būves, kā arī zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo
nosacītas vertikālas virsmas 2 metru attālumā katrā pusē no cauruĜvada apvalka, kanāla, tuneĜa vai citas
būves ārmalas (kods 020601);
10. aizsargjoslas gar ūdensvadu un kanalizācijas tīkliem;
10.1. gar ūdensvadiem (kods 02010101)un kanalizācijas spiedvadiem (kods 02010201), ja tie atrodas līdz
2 metru dziĜumam, — 3 metri katrā pusē no cauruĜvada ārējās malas,
10.2. gar ūdensvadiem (kods 02010101) un kanalizācijas spiedvadiem(kods 02010202), ja tie atrodas
dziĜāk par 2 metriem, — 5 metri katrā pusē no cauruĜvada ārējās malas.
11. aizsargjoslas ap gāzesvadiem (kods02080101) — zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas
vertikālas virsmas katrā pusē no gāzesvada ass, gāzesvadam ar spiedienu līdz 0,4 megapaskāliem — 1
metra attālumā,
12. aizsargjoslas gar dzelzceĜiem, pa kuriem pārvadā naftu, naftas produktus, bīstamas ėīmiskās vielas un
produktus – 25m (kods 020306);
S I A M E T R U M 2 0 0 8 .
18

D E T Ā L P L Ā N O J U M S
t e r i t o r i j a i Š a m p ē t e r a i e l ā 1 ,
R ī g ā
13. aizsargjoslas gar virszemes siltumvadiem, kuru diametrs ir 400 milimetri un lielāks, 25 metru attālumā
katrā pusē no siltumvada nožogojuma vai tā vistālāk ārpusē izvirzīto daĜu projekcijas uz zemes virsmas
(kods 020603).
1.3.3. Teritorijas vēsturiskā attīstība.
Detālplānojuma teritorija atrodas uz vēsturiskajām Zasu muižas zemēm.. 1765. gadā Zasu muižu
savā īpašumā ieguva pirmais latviešu izcelsmes rūpnieks, kroĦa mastu šėirotājs Jānis Šteinhauers. Līdz ar to
sāk veidoties apdzīvota teritoriju un rūpnieciskais rajons.
19. gadsimta beigās Šampēterī bija izveidojies nozīmīgs rūpniecības rajons. 1895. gadā pēc
Vilhelma Bokslafa projekta sākta Zasulauka vērpšanas un aušanas manufaktūras, kura atradās pašreizējā
Šampētera iela 1 teritorijā, būvniecība. 1896. gadā tai blakus uzcelta mašīnbūves fabrika “Motors”, kas
atrodas Šampētera ielas pretējā pusē Šampētera ielā 2, vēlākajā Eksperimentālās tehnoloăisko rīku rūpnīcas
teritorijā .
9.attēls.Rīgas pilsētas plāns
Valstspapīru spiestuves izdevums. 1926.gads.(//riga.zurbu.net)
S I A M E T R U M 2 0 0 8 .
19

D E T Ā L P L Ā N O J U M S
t e r i t o r i j a i Š a m p ē t e r a i e l ā 1 ,
R ī g ā
10.attēls.Jaunākais Rīgas pilsētas plāns.
1936.gads.(//riga.zurbu.net)
10.attēls.Rīgas plāns 1939.gads.P.Mantnieka kartogrāfijas institūta izdevums
.(//riga.zurbu.net)
Industriālās sarkano ėieăeĜu būves izvietotas tuvāk dzelzceĜam, bet 20.gadsimtā celtās -
zemesgabala Šampētera iela 1 centrālajā un rietumu daĜā. Apkārt parkam, un neapbūvētā zemesgabala daĜā
S I A M E T R U M 2 0 0 8 .
20

D E T Ā L P L Ā N O J U M S
t e r i t o r i j a i Š a m p ē t e r a i e l ā 1 ,
R ī g ā
dienvidu un rietumu pusē gar Zasulauka ielu, kā arī Volguntes ielu izvietotas divstāvu daudzdzīvokĜu ēkas,
kas 20.gadsimta sākumā celtas rūpnīcas strādnieku vajadzībām. Vēsturiski teritorija veidota kā kompleksa
apbūve ar ražošanas, dzīvojamām ēkām un atpūtas zonu, kā arī ar kopēju inženierapgādi un aizĦem veselu
kvartālu starp Šampētera ielu, Zasulauka ielu, Volguntes ielu, Frīdriha Candera ielu, Smārdes ielu un
dzelzceĜu. 1900.gadā fabrikas kompleksā ietilpst 38 ēkas.
Kvartāla dienvidu pusē starp Volguntes ielu, Frīdriha Candera ielu un Kalnciema ielu ir 20.gadsimta
sākuma koka dzīvojamā apbūve, bet rietumu pusē ir gan 20.gadsimta sākuma koka apbūve, gan 20.gadsimta
beigu 5.stāvu daudzdzīvokĜu dzīvojamā apbūve. ZiemeĜu pusē līdz dzelzceĜam un Jūrkalnes ielai ir
20.gadsimta vidus un beigu rūpnieciskā apbūve, kas ir fiziski un morāli nolietojusies un, kuru pamazām
nomaina mūsdienu biroji, vairumtirdzniecības un loăistikas būves. DzelzceĜa otrā pusē ir 20.gadsimta vidus un
beigu daudzstāvu apbūve, vietām arī koka apbūve, bet ziemeĜu virzienā vilcienu depo.
1.3.4. Atmosfēras gaisa kvalitāte.
Gaisa kvalitāte detālplānojuma teritorijā:
SlāpekĜa dioksīda (NO2) gada vidējā koncentrācija ir robežās no 20 līdz 30 µg/m³ (robežnormatīvs 40
µg/m³, kuru pārsniedzot jāizstrādā plāns piesārĦojuma samazināšanai);
Sēra dioksīda (SO2) gada vidējā koncentrācija ir robežās no 0,1 līdz 0,5 µg/m³ (robežnormatīvs 20 µg/m³,
kuru pārsniedzot jāizstrādā plāns piesārĦojuma samazināšanai);
OglekĜa dioksīda (CO) maksimālās 8 stundu koncentrācijas diennakts laikā ir robežās no 500 līdz 1000
µg/m³ (robežnormatīvs 10 000 µg/m³, kuru pārsniedzot jāizstrādā plāns piesārĦojuma samazināšanai);
PutekĜu (PM10) gada vidējā koncentrācija no stacionārajiem un mobilajiem piesārĦojumiem kopā ar putekĜu
piesārĦojumu fonu ir robežās no 15 līdz 20 µg/m³ (robežnormatīvs 24 µg/m³, kuru pārsniedzot jāizstrādā
plāns piesārĦojuma samazināšanai).
Gaisa kvalitāte detālplānojuma un pieguĜošajā teritorijā vērtējama kā laba. PiesārĦojošo vielu
koncentrācijas apkārtējā gaisā ir zemākas par gaisa kvalitātes normatīviem (robežlielumiem). SlāpekĜa
dioksīda un putekĜu koncentrācijas vērtējamas kā vidēji augstas, bet un oglekĜa dioksīda koncentrācijas ir Ĝoti
zemas.
SaskaĦā ar LRVP pārvaldē esošo informāciju, uzĦēmums ir saĦēmis atĜauju B kategorijas piesārĦojošai
darbībai. Galvenais piesārĦojuma objekts ir teritorijā esošā katlu māja, kas pieĜaujamā daudzumā gaisā emitē
gaisu piesārĦojošās vielas.
1.3.5. Virszemes un pazemes ūdens kvalitāte
Detālplānojuma teritorijā atrodas pieci dziĜurbumi, kuri tiek izmantoti esošajā ražošanas procesā. To
izmantošana šobrīd ir nepilnīga, tā kā uzĦēmuma darbības apjomi ir daudzkārt samazinājušies.
2.tabula.
S I A M E T R U M 2 0 0 8 .
21

D E T Ā L P L Ā N O J U M S
t e r i t o r i j a i Š a m p ē t e r a i e l ā 1 ,
R ī g ā
1.3.6. TrokšĦa piesārĦojums
SaskaĦā ar Rīgas aglomerācijai izstrādāto stratēăisko trokšĦu karti detālplānojuma teritorijā prognozētie
trokšĦu rādītāji ir:
Ldiena ir robežās no 60-70 dB (A) (trokšĦa robežlielums dažādu funkciju ēku (ar dzīvokĜiem) teritorijai – 60
dB (A);
Lvakars ir robežās no 60-70 dB (A) (trokšĦa robežlielums dažādu funkciju ēku (ar dzīvokĜiem) teritorijai – 55
dB (A);
Lnakts ir robežās no 60-70 dB (A) (trokšĦa robežlielums dažādu funkciju ēku (ar dzīvokĜiem) teritorijai – 45
dB (A).
Detālplānojuma teritorijā noteicošais trokšĦu avots ir dzelzceĜš. TrokšĦa robežlielumi ir pārsniegti
dzelzceĜa tuvumā, kur robežlielums Ldiena pārsniegts par 10 dB (A), Lvakars pārsniegts par 15 dB (A), Lnakts
pārsniegts par 25 dB (A).
1.3.7. Infrastruktūra.
Teritorijā ir vēsturiski izveidojies ielu tīkls, ielas ir izbūvētas, vietām saglabājies bruăis.
Galvenā piekĜūšana ir virzienā no pilsētas centra nobraucot no Kalnciema ielas dzelzceĜa pārvada, bet
22
S I A M E T R U M 2 0 0 8 .

D E T Ā L P L Ā N O J U M S
t e r i t o r i j a i Š a m p ē t e r a i e l ā 1 ,
R ī g ā
virzienā no Jūrmalas un Zolitūdes piekĜūšana ir no Kalnciema ielas, no Jūrkalnes ielas vai mazajām ieliĦām.
Teritorijai raksturīgi, ka visas ielas virzienā uz dzelzceĜu beidzas ar strupceĜu, kas veidojies noslēdzot mazās
dzelzceĜa pārbrauktuves. Visa teritorija ir nodrošināta ar inženierapgādi, tai skaitā ar centralizēto pilsētas
apkuri. Visu rūpniecisko zonu šėērso virszemes siltumtrase, kas būtiski pazemina apkārtnes ainavisko
vērtību.
Pa mazajām Šampētera un Zasulauka ieliĦām kursē pilsētas sabiedriskais transports. Tuvumā ir
dzelzceĜa Rīga-Tukums stacijas „Zasulauks”un „Depo”. Sasaiste ar citiem pilsētas rajoniem iespējama
šėērsojot dzelzceĜu, kas patlaban iespējama Kalnciema ielā, KārĜa UlmaĦa gatvē vai pa dzelzceĜa
pārbrauktuvi pie dzelzceĜa stacijas „Imanta”. Otrā dzelzceĜa pusē „Zasulauka” stacijas rajonā sākas veloceliĦš,
kas savieno Rīgu ar Jūrmalu.
Šampētera, Zasulauka, TorĦkalna un Zolitūdes rajonu tuvumā ir daudz izglītības iestāžu, kas ir
pietiekama šiem rajoniem, taču noslodzi palielina strauji augošā dzīvojamā apbūve pierīgas pagastos –
Mārupē, Babītē, Olainē, kā arī Jūrmalas pilsētā.
Lielirbes un Kalnciema ielas rajonā strauji attīstās lieli tirdzniecības centri, viesnīcu un biroju apbūve,
kas atbilst 21.gadsimta sabiedrības masu prasībām, kav veido mūsdienīgu taču bezpersonisku vidi.
1.4. TERITORIJAS ATTĪSTĪBAS NOSACĪJUMI
Zasulauka rajons uzplaukumu piedzīvojis 19.gadsimta beigu daĜā un 20.gadsimta sākumā. Šai laikā
tiek ievērots jauktas apbūves princips. 20.gadsimtā Zasulauks rajonā ap dzelzceĜu kĜūst par izteiktu
rūpniecisko zonu. Gan 19., gan 20.gadsimta apbūve ir fiziski nolietojusies un ir nepieciešama šī rajona
renovācija, kas līdz ar to paver jaunas attīstības iespējas, saglabājot un rekonstruējot vērtīgās dzīvojamās un
ražošanas ēkas, mainot vai saglabājot esošo funkciju, bet mazvērtīgo ēku vietā plānot jaunu apbūvi. Līdz ar
to Zasulauka rajonā iespējams veidot oriăinālu vidi, saglabājot vēsturisko plānojuma struktūru un ēkas, tās
kombinējot ar jaunu apbūvi.
Kā to paredz arī Rīgas teritorijas plānojums no rūpnieciskās funkcijas pamazām jāpāriet uz jauktu
darījumu un dzīvojamo funkciju. Tā ka nekustamais īpašums Šampētera iela 1 atrodas blakus dzīvojamai
apbūvei, dzelzceĜa stacijai un netālu no pievadceĜiem Rīgas pilsētai, šī ir piemērota vieta lokāladaudzfunkciju
apbūves centra veidošanai, kas piesaistītu ne tikai apkārtējos iedzīvotājus, bet arī Lielirbes ielas rajonā esošo
objektu klientus.
Rīgas teritorijas plānojums 2006.-2018.gadam rūpnieciskajā teritorijā starp Jūrkalnes, Irlavas,
Šampētera ielā un dzelzceĜu un ne nekustamajā īpašumā Šampētera iela 1 paredz Jauktas apbūves
teritorijas ar atĜauto stāvu skaitu 5. Jūrkalnes ielas rajonā ir plānots pārvads pāri dzelzceĜam. Minētajā
teritorija ir līdzena, izĦemot zemesgabalu Šampētera ielā 1, kas ir zemāks par pārējo teritoriju, un pieguĜošo
parku, kurā ir uzkalns, kas savukārt ir augstāks, tā kā te nav plānoti akcenti Rīgas telpiskajā struktūrā.
S I A M E T R U M 2 0 0 8 .
23

D E T Ā L P L Ā N O J U M S
t e r i t o r i j a i Š a m p ē t e r a i e l ā 1 ,
R ī g ā
Neskatoties uz to no Kalnciema ielas pārvada pār dzelzceĜu, kamēr koki ir bezlapu stāvokli, pāri
vēsturiskajiem koka apbūves kvartāliem paveras plašs skata punkts uz Šampētera iela 1 teritoriju. Šobrīd te ir
nedaudz ir redzami skursteĦi zemesgabalos abās pusēs pie Šampētera ielas.
10.attēls.
Nekustamais īpašums Šampētera ielā 1 faktiski atrodas centrā dzīvojamai un rūpnieciskajai apbūvei,
tam pieăuĜ parka zona ar dīėiem, līdz ar to šim īpašumam ir visi priekšnosacījumi veidot vietēju tirdzniecības,
pakalpojumu un dzīvojamo centru, kur būtu pieĜaujama lielāka apbūves intenitāte un atsevišėām ēkām lielāks
stāvu skaits, kā to pieĜauj Rīgas teritorijas plānojuma 2006. - 2018. gadam Teritorijas izmantošanas un
apbūves noteikumos noteiktie izĦēmuma gadījumi.
1.5. DETĀLPLĀNOJUMA RISINĀJUMU APRAKSTS UN
PAMATOJUMS
1.5.1. Detālplānojuma risinājums.
Detālplānojums paredz detālplānojuma teritorijas zemesgabalu izmantošanu saskaĦā ar Rīgas
teritorijas plānojumu 2006. - 2018. gadam, kur teritorijas plānotā (atĜautā) izmantošana ir ”Jauktas apbūves ar
dzīvojamo funkciju teritorija” (J), daĜa teritorijas „Apstādījumu un dabas teritorijā” un „ŪdeĦi” . Detālplānojuma
risinājumi paredz visas teritorijas Šampētera ielā 1, nekustamo īpašumu Šampētera iela 1, Šampētera iela 1 k
– 7 un Šampētera iela 1 k – 1, rekonstrukciju un pakāpenisku funkcijas maiĦu. Esošo apbūvi un
inženierkomunikācijas detālplānojuma teritorijā gandrīz pilnībā plānots demontēt, paredzot jaunu apbūves
koncepciju. Saglabājamas un rekonstruējamas ēka Nr.009, saglabājamas un pārbūvējamas ēkas nr.041 –
bērnudārzs, Nr.001 – vērpšanas ceha ēka, Nr.004 – katlumāja, Nr.003 – spolēšanas cehs, Nr.040 – klubs,
Nr.048, 049, 025 – artēziskās akas mājas, kā arī esošās transformatoru apakšstacijas un kanalizācijas sūkĦu
stacijas, kas nepieciešamības gadījumā pārprojektējamas un pārvietojamas. Tā kā Rīgas teritorijas plānojums
2006. - 2018. gadam, ”Jauktas apbūves ar dzīvojamo funkciju teritorijā” (J) neparedz ražošanas apbūvi,
esošajai apbūvei šobrīd ir neatbilstoša izmantojuma statuss, taču tās pārstrukturizācija uz darījumu rakstura
S I A M E T R U M 2 0 0 8 .
24

D E T Ā L P L Ā N O J U M S
t e r i t o r i j a i Š a m p ē t e r a i e l ā 1 ,
R ī g ā
apbūvi plānota pamazām. Tā kā detālplānojuma teritorija robežojas ar dzelzceĜu, un tajā ir paaugstināti
pieĜaujamie trokšĦu līmeĦi, zemesgabalā Šampētera ielā 1 un daĜā Šampētera iela 1 k – 7 plānota komerciāla
rakstura, tirdzniecības un pakalpojumu objektu būvniecība un esošo ēku perspektīvā pārbūve šādai funkcijai,
kas sastāda apmēram 17- 23% no kopējās stāvu platības detālplānojuma teritorijā, bet dzīvojamā apbūve
paredzama tālāk no dzelzceĜa un sastāda apmēram 65-75% no kopējās stāvu platības detālplānojuma
teritorijā. Zemesgabalā Šampētera ielā 1 paredzēta daudzstāvu autostāvvietas izvietošana apmēram 8-12%
daĜu no kopējās stāvu platības detālplānojuma teritorijā, kas nodrošinātu apmēram 500 autonovietnes.
Līdz ar to, detālplānojuma teritorija sadalīta vairākās zonās, nosakot konkrētas plānotās (atĜautās)
izmantošanas katrai.
Zona AtĜautā izmantošana Zona AtĜautā izmantošana
J - 1 primārā izmantošana:
J - 3 primārā izmantošana ir daudzdzīvokĜu māju, komerciāla rakstura
komerciāla rakstura objektu un tirdzniecības un
objektu un tirdzniecības un pakalpojumu objektu būvniecība;
pakalpojumu objektu būvniecība;
sekundārā izmantošana:
satiksmes infrastruktūras objekts;
sabiedriska iestāde;
kultūras iestāde;
zinātnes iestāde;
sporta būve;
transportlīdzekĜu novietne;
J - 2 izglītības iestāde;
J - 4
kultūras iestāde;
zinātnes iestāde;
ārstniecības iestāde;
sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestāde;
sporta būve;
sekundārā izmantošana:
rindu māja;
satiksmes infrastruktūras objekts;
sabiedriska iestāde;
kultūras iestāde;
zinātnes iestāde;
ārstniecības iestāde;
sporta būve;
transportlīdzekĜu novietne
primārā izmantošana ir daudzdzīvokĜu māju;
sekundārā izmantošana:
9. rindu māja;
10. sporta būve;
11. transportlīdzekĜu novietne;
Detālplānojuma teritoriju nekustamā īpašuma īpašnieks plāno attīstīt kā vienotu dzīvojamo, darījumu
un pakalpojumu kompleksu, veidojot vienotu iekšēju ceĜu, inženierkomunikāciju un zaĜo zonu tīklu, līdz ar to
detālplānojuma ietvaros netiek paredzēta zemesgabalu robežu pārkārtošana. Ir noteiktas aizsargjoslas visiem
objektiem saskaĦā ar Aizsargjoslu likumu, tai skaitā demontējamiem objektiem.
1.5.2. Telpiskā kompozīcija.
Detālplānojuma risinājumos noteiktas būvlaides, apbūves līnijas un apbūves un teritorijas
labiekārtojuma funkcionālās zonas.
Izstrādājot detālplānojumu tika veidoti vairāki telpiskās kompozīcijas varianti, gan no apbūves
funkcionālā viedokĜa, gan izvietojuma un apjoma, kas grupējas ap zaĜo zonu – parka teritoriju.
S I A M E T R U M 2 0 0 8 .
25

D E T Ā L P L Ā N O J U M S
t e r i t o r i j a i Š a m p ē t e r a i e l ā 1 ,
R ī g ā
11.attēls.
Apbūve lineāri izvietojas gar Šampētera ielu, zemesgabala rietumu robežu un parku, iekškvartālā
brīvstāvoša apbūve. Šampētera iela savienota caur detālplānojuma teritoriju un parku. Šampētera ielas
savienojuma rietumu pusē dzīvojamā funkcija, austrumu pusē komerciāla, tirdzniecības un pakalpojumu
rakstura funkcija.
12.attēls.
Detālplānojuma teritorija nosacīti dalās divās daĜās, katrā apbūve perimetrāli grupējas ap
iekšpagalmu, no kura ir izejas uz trešo zonu lielo zonu – parku, kas veido atsevišėu apjomu.
S I A M E T R U M 2 0 0 8 .
26

D E T Ā L P L Ā N O J U M S
t e r i t o r i j a i Š a m p ē t e r a i e l ā 1 ,
R ī g ā
13.attēls.
Apbūves skice. Variants Nr.3.
Detālplānojuma teritorijā apbūve vairākās joslās perimetrāli grupējas gar zemesgabala robežu parka
teritoriju. Apbūves funkcija nosacīti dalās 2 zonās – dzīvojamā apbūve un darījumu, ražošanas apbūve.
Detālplānojuma risinājumiem nosacīti izvēlēts apbūves izvietojuma 3.variants.
Detālplānojuma risinājumi un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi izstrādāti izvērtējot apkārtnes
ainaviskās, arhitektoniskās un reljefa īpatnības. Teritorija Šampētera ielā 1 nosacīti ir līdzena ar augstuma
atzīmi apmēram 11,0 - 11,5 m B.S.. Teritorijas ielokā izvietots parks, kurš atrodas uzkalnā ar augstuma atzīmi
augstākajā vietā 16,6 m B.S.. Parks ir apaudzis ar kokiem, kuru augstums caurmērā ir ap 20 m. Griezums
detālplānojuma teritorijai ZA, DR virzienā parāda, ka pieĜaujams teritoriju apbūvēt ar maksimāli pieĜaujamo
ēku augstumu un stāvu skaita palielinājumu, apbūve nesniedzas pār esošajiem kokiem.
Tā kā detālplānojuma teritorijā ietilpst parks, kas veido vienotu ansambli ar apbūves teritoriju,
detālplānojuma risinājums paredz, kā to pieĜauj RTIAN noteikumu 598.1.3.punkts, 20% apbūves intensitātes
palielinājumu, attiecīgi neparedzot intensitāti parka teritorijā.
Šampētera ielas 1 teritorijā Saglabājamas bērzu, vilkābeĜu un tūju grupas (saskaĦā ar koku
inventarizāciju – K1, K2, K3, K4, K5, K6, K8, K9) un ainaviski vērtīgie koki, saskaĦā ar koku inventarizāciju.
Detālplānojuma risinājumi paredz saglabāt arhitektoniski interesantākās un vērtīgākās ražošanas ēkas, kas
celtas 19.gadsimta mijā.
S I A M E T R U M 2 0 0 8 .
27

D E T Ā L P L Ā N O J U M S
t e r i t o r i j a i Š a m p ē t e r a i e l ā 1 ,
R ī g ā
Detālplānojuma risinājumi paredz esošā parka saglabāšanu un palielināšanu savienojot ar
plānotajām zaĜajām zonām Šampētera ielas 1 teritorijā, veidojot vienotu celiĦu tīklu un aizsargstādījumu
joslas. Detālplānojuma risinājumā piedāvāts parka teritorijas labiekārtojums ar celiĦu tīklu, kas veido vienotu
celiĦu tīklu ar apbūves teritoriju un ietvēm. Paredzēts saglabāt esošās koku stādījumu grupas ap dīėi un
esošajiem celiĦiem. Parka teritorijā saglabājami esošie dīėi, kas 19.gadsimta beigās ierīkoti ražošanas
vajadzībām. Dīėi ir sakopjami un saglabājami kā ainavas elementi. Lai saglabātu apbūves kompozīcijas, kas
sasaistās ar zaĜajām zonām, simetriskumu, detālplānojuma risinājums piedāvā parka teritorijā veidot
brīvdabas baseinu, veidojot to funkcionāli izmantojamu aktīvai atpūtai uz ūdens. Blakus esošo pamatu vietā
izvietojamas labiekārtojuma būves – vasaras kafejnīca, nomas punkts, tualetes u.c.. Apbūves zonā parka
tālākajā daĜā ieteicams izvietot nelielu sporta laukumu. Parka labiekārtojumam izstrādājams tehniskais
projekts un veicama meža zemes transformācija. Transformācijai pakĜautas tās meža zemes daĜas, kur ir
papeĜu audze un vidēja vecuma kĜavu audze.
1.5.3. Apstādījumi.
Teritoriju nosacīti var iedalīt šādās apstādījumu zonās:
• Dzīvojamā zona
• Biroju un pakalpojumu zona
• Parka zona
• Bērnudārza zona
• Ielu apstādījumu zona
• Stādījumu buferzonas.
Dzīvojamā zonā: paredzēti labiekārtoti iekšpagalmi, kas atkarībā no ēku konfigurācijas, veidojami nodalīti
katrai ēkai atsevišėi, vai apvienojot. Iekšpagalmos izvietojami mazo bērnu rotaĜu laukumi un atpūtas vietas ar
dekoratīvajiem stādījumiem un mazajām arhitektūras formām, kas pieskaĦotas ēku arhitektūrai.
Autostāvvietas plānotas izvietot pazemes stāvā (800 – 900), īslaicīgās autostāvvietas iespējams paredzēt
iekšējo ceĜu malās – „kabatās” un nelielos laukumos katrā ne vairāk kā 10-15 stāvvietas (kopā ne vairāk kā
100), kā arī stāvvietas velosipēdiem.
Biroju un pakalpojumu zonā bez pagaidu autostāvvietu novietnēm un funkcionālajiem celiĦiem, teritorija
atpūtas zonas izvietošanai ir stingri ierobežota, tādēĜ piedāvājam atpūtas vietas izveidei izmantot jumta
dārzus. Iespējams izveidot intensīvo vai ekstensīvo jumta dārzu ar atpūtas vietām biroju darbiniekiem.
Turklāt, zaĜo jumtu platības, piemērojot „Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos” norādītos
koeficientus, tiek ieskaitīti brīvajā teritorijā.
S I A M E T R U M 2 0 0 8 .
28

D E T Ā L P L Ā N O J U M S
t e r i t o r i j a i Š a m p ē t e r a i e l ā 1 ,
R ī g ā
Īslaicīgās autostāvvietas iespējams paredzēt iekšējo ceĜu malās – „kabatās” un nelielos laukumos katrā ne
vairāk kā 10-15 stāvvietas (kopā ne vairāk kā 100) , kā arī stāvvietas velosipēdiem.
Parka zona: ir kā kvartāla lielākā estētiskā bagātība, ko pamatā nepieciešams vien labiekārtot. Tehniskā
projekta ietvaros veicama kokaugu inventarizācija, pēc kuras datiem izvērtējami saglabājamie koki, izcērtami
pašizsējas koki un krūmāji, kas rada neestētisku vidi. Pēc teritorijas sakopšanas, parka DR daĜā, dīėa galā
iespējams veidot no kokiem brīvas , saules apspīdētas lauces bērnu rotaĜu laukumu vai sportisko aktivitāšu
laukumu izvietošanai.
Parka zonā, kur plānota neliela gājēju intensitāte, jaunizveidotiem celiĦiem vēlams izvēlēties grants
segumu. Vietās, kas pieslēdzas apbūves zonai, segumā ieteicams veidot pakāpeniskus pārejas posmus no
grants seguma uz cieto segumu.
Lai veidotu ērtāku sasaisti parka un dzīvojamai zonai – pāri dīėim iespējams veidot gājēju tiltiĦu. Lai
rastu iespēju cilvēkam atrasties tuvāk ūdenim, var paredzēt nelielas platformas virs ūdens.
Lai dažādotu parka ainavu, ieteicams veidot dekoratīvas apstādījumu grupas tiešā plānoto atpūtas vietu
tuvumā, uz esošā dabiskā reljefa nogāzēm ( arī terasveidīgi stādījumi), kā arī veidot stādījumu grupas celiĦu
savienojumu vietās.
Iespējamo augu sortimentu skatīt 1. tabulā.
Dīėi rekomendējams tīrīt, un veidot ainavisku krasta līniju, savienojot abus dīėus vienā ūdenstilpnē
(dīėi ieteicams arī padziĜināt).
Parka teritorijā gar celiĦiem izvietojams apgaismojums.
Bērnudārza zonu. Bērnudārza zonu svarīgi veidot ar izglītojošu funkciju, ko realizēt iespējams, teritorijā
pielietojot dažādus segumu veidus, skaistas apstādījumu grupas, kuros izmantoti fitoncīdi augi ( baktericīda
iedarbība). Apstādījumu zonās ieteicams izvietot tūjas, paegles, samtenes, ārstnieciskos augus, pīlādžus,
kĜavas u.c. Atsevišėu zonu norobežošanai var izmantot arī vīteĦaugus.
Ielu apstādījumu zona nereti mēdz būt pirmā un reprezentējošākā apstādījumu zona. Tā ne tikai rada
atraktīvāku skatu uz vienmuĜo ceĜa joslu, bet arī „ievelk līnijas” ceĜa joslas robežai ar citām teritorijām. Ielu
apstādījumu zonās izmantotie krūmi un koki slāpē skaĦas, noēno, rada cilvēkam patīkamāku mikroklimatu un
pats svarīgākais – ražo pilsētai tik nepieciešamo skābekli. Rekomendējami tādi kokaugi un krūmi, kas
mainoties gadalaikiem, maina lapojumu krāsu, tādā veidā radot mainīgu pilsētvidi. Atraktīvākas vides
veidošanai vasaras laikā iespējama puėu trauku izvietošana ceĜa joslās, kā arī pie laternu stabiem.
Stādījumu buferzonas veidojamas, galvenokārt, lai pasargātu plānoto teritoriju no dzelzceĜa trokšĦu radītās
negatīvās ietekmes, kā arī lai savstarpēji norobežotu dažādas funkcionālās zonas (privāta – daudzstāvu
daudzdzīvokĜu – biroju un pakalpojumu teritorijas). Stādījumu buferzonās izmantojami galvenokārt pilsētvidei
piemēroti, platlapju kokaugi, kas vislabāk absorbē un aiztur trokšĦus, kā arī samazina dzelzceĜa radīto
piesārĦojuma ieplūšanu plānotajā teritorijā.
29
S I A M E T R U M 2 0 0 8 .

D E T Ā L P L Ā N O J U M S
t e r i t o r i j a i Š a m p ē t e r a i e l ā 1 ,
R ī g ā
1.5.4. Transporta organizācijas apraksts.
Detālplānojuma teritorijai ir piekĜūšana no Šampētera ielas – Ekategorijas iela, kas atrodas gan
teritorijas ziemeĜu, gan dienvidu pusē un nav savienota. Detālplānojuma risinājums paredz savienot abas
Šampētera ielas daĜas gar dzelzceĜu pa zemesgabala Šampētera iela 1 teritoriju, nosakot to kā
inženierkomunikāciju un piebraucamo ceĜu koridoru 6m platumā. Tā kā detālplānojuma teritorijā jaunu
zemesgabalu veidošana netiek paredzēta, detālplānojuma risinājumos ir noteikti perspektīvie kā
inženierkomunikāciju un piebraucamo ceĜu koridori 10m un 12m platumā, kuri novietojums precizējams
tehniskajā projektā.
Brauktuves segums – asfalts, ietves/veloceliĦa – asfalts, betona bruăakmens u.c. tamlīdzīgi materiāli.
Brauktuvju noapaĜojuma rādiusi krustojumos 8m.
Minimālais iebrauktuves platums zemesgabalā vienā joslā 4,5m, divās joslās 5,5 m, minimālais
noapaĜojuma rādiuss 3m. Piebraucamie ceĜu pieslēguma segums ielai – asfalts, segums ietves un ielas zaĜās
zonas daĜā – asfalts, betona bruăakmens u.c..
Izstrādājot piebraucamo ceĜu un inženierkomunikāciju tehniskos projektus, detālplānojuma risinājumi
precizējami, izvērtējot potenciālo transporta plūsmu un veidu.
1.5.5. Sociālās infrastruktūras aprēėins
Detālplānojuma teritorijā plānots izvietot daudzstāvu apbūvi, kas sastāda apmēram 65 – 70% no
kopējās apbūves. Plānotais dzīvokĜu skaits apmēram 1000, iedzīvotāju skaits maksimums 3000.
3.tabula.
Nepieciešamais sociālās infrastruktūras
Nepieciešamais
Nodrošinājums
objektu lielums:
skaits(gab.)/platība (m 2 )
1. Minimālais apzaĜumojums 5000m 2 uz 1000
1500 m 2 Pārsniedz nepieciešamo
iedzīvotājiem
2. Saimniecības zonas 300m 2 uz 1000
iedzīvotājiem
900 m 2 Platība pietiekama, izvietojums precizējams
tehniskajā projektā
3. Bērnu rotaĜu laukumi 350- 700m 2 uz 1000
iedzīvotājiem
1050 - 2100 m 2 Platība pietiekama, izvietojums precizējams
tehniskajā projektā
4. Sporta laukumi 1000m2 uz 1000
iedzīvotājiem
3000 m 2 Platība pietiekama, izvietojums precizējams
tehniskajā projektā
5. Pamatskola 1 vietas uz 10 iedzīvotājiem 300 Nepieciešamais vietu skaits
Virākas reizes pārsniedz tuvākajās skolās brīvo
vietu skaitu
6. Bērnudārzi 1 vietas uz 15 iedzīvotājiem 200 Detālplānojuma risinājumi paredz esošā
bērnudārza palielinājumu par 50%
7. Veselības aprūpe 280 m 2 uz 1000
iedzīvotājiem
840 m 2 Detālplānojuma teritorijā izvietojama
ārstniecības iestāde
8. Tirdzniecība un pakalpojumi 100- 120 m 2
300 – 360 m 2 Detālplānojuma teritorijā izvietojami
uz 1000 iedzīvotājiem
9. Sporta zāles 60- 80 m 2 uz 1000
iedzīvotājiem (viena 540 m 2 sporta zāle uz
2000- 5000 iedzīvotāju)
Viena 540
m 2
tirdzniecības un pakalpojumu objekti
Detālplānojuma teritorijā izvietojama sporta zāle,
vai rezervējama platība
S I A M E T R U M 2 0 0 8 .
30

D E T Ā L P L Ā N O J U M S
t e r i t o r i j a i Š a m p ē t e r a i e l ā 1 ,
R ī g ā
1.5.6. Atkritumu savākšana.
Vidējais saražotais atkritumu daudzums uz vienu iedzīvotāju Rīgas pilsētā gada laikā ir 199,2 kg vai
1,52 m 3 , jeb plānotais detālplānojuma teritorijā 4560 m 3 . Atkritumu savākšana Rīgas pilsētā ir organizēta kā
centralizēta, kur atkritumu ražotāji atrodas līgumattiecībās ar atkritumu savācējorganizācijām, un šo attiecību
vispārēju koordināciju un pārraudzību veic pašvaldība. Atkritumu savākšana visumā tiek realizēta ar
konteineru metodi, “GetliĦi”, kas atrodas StopiĦu pagastā ir Rīgas pilsētas sadzīves atkritumu izgāztuve un ir
pati lielākā to deponēšanas vieta.
Atkritumu apsaimniekošana Rīgas pilsētā plānots veikt saskaĦā ar Rīgas pilsētas saistošiem
noteikumiem un virzīta atbilstoši apstiprinātiem vides pārvaldības stratēăiskiem dokumentiem – 2000. gada
20. jūnijā apstiprināto “Rīgas vides stratēăiju” un 2002. gada 11. jūnijā apstiprināto “Rīgas vides stratēăijas
rīcības programmu” un „Rīgas pilsētas atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005.-2012.gadam”.
Detālplānojuma teritorijā paredzētas zonas sadzīves atkritumu konteineriem, kā arī dalītai atkritumu
savākšanai – plastmasa, stikls, papīrs.
1.5.7. Inženierapgāde
1.5.7.1. Teritorijas inženiertehniskā sagatavošana un meliorācija.
Apbūves teritorijā gruntsūdens līmenim jābūt dziĜumā vismaz līdz 2 m, bet citu apstādījumu teritorijās
– dziĜumā vismaz līdz 1 m no projektētās zemes virsas atzīmes. Lai veicinātu un organizētu virszemes noteci
no apbūvētas teritorijas, ceĜiem, ielām un laukumiem, platības planē, veidojot vismaz 3–6 ‰ slīpumu virzienā
uz ielu un ceĜu teknēm un lietusūdeĦu uztveršanas akām.
Detālplānojuma teritorijai izstrādāta lietus kanalizācijas shēma, kuras risinājumi precizējami
tehniskajā projektā, saĦemot projktēšanas noteikumus.
1.5.7.2. Ugunsdrošība.
Ugunsdzēsības ūdensapgāde nodrošināma no ugunsdzēsības ūdensapgādes sistēmas ar
hidrantiem. Detālplānojumā paredzēts ūdensvada sacilpojums un ieteicamās hidrantu vietas. Izstrādājot
tehnisko projektu, jāparedz iekškvartāla teritorijās brīvu ugunsdzēsības un glābšanas tehnikas piekĜūšanu,
saskaĦā ar LBN 201-07 „Būvju ugundrošība”. Detālplānojuma teritorijā plānotas jauktas izmantošanas ēkas –
I, IV un V izmantošanas veids.
Piebrauktuvju, iebrauktuvju un caurbrauktuvju platums nedrīkst būt mazāks par 3,5 metriem,
augstums - ne mazāks par 4,25 metriem. Iebrauktuvju un caurbrauktuvju vārti aprīkojami ar manuālajām
atvēršanas ierīcēm. Ugunsdzēsības un glābšanas tehnikai paredzētās piebrauktuves projektē vismaz gar
vienu būves fasādi, tajās nedrīkst ierīkot autostāvvietas un citus šėēršĜus.
Attālums no būvēm līdz piebrauktuves tuvākajai malai ir:
S I A M E T R U M 2 0 0 8 .
31

D E T Ā L P L Ā N O J U M S
t e r i t o r i j a i Š a m p ē t e r a i e l ā 1 ,
R ī g ā
no 5 līdz 15 metriem - būvēm, kurām attālums līdz augstākajam glābšanās atvērumam ir vismaz 9 metri;
no 5 līdz 20 metriem - būvēm, kurām attālums līdz augstākā glābšanās atvēruma augšējai malai ir lielāks
par 9 metriem.
Vienu piebrauktuvi gar būves priekšējo vai aizmugurējo fasādi projektē:
ja cilvēku evakuāciju nodrošina uz dūmaizsargātām vai ugunsaizsargātām kāpĦu telpām atbilstoši šajā
būvnormatīvā noteiktajām prasībām;
ja būve nav augstāka par 9 metriem vai VI izmantošanas veida būve nav augstāka par 14 metriem un
platāka par 36 metriem.
Ja būve ir platāka par 100 metriem, ugunsdzēsības piebrauktuves nepieciešamas pa visu būves
perimetru.
Plānoto ārējo ugunsdzēsības ūdensapgādi realizēt atbilstoši LBN 222-99 „Ūdensapgādes ārējie tīkli un
būves” un LBN 201- 07 prasībām. Ēku tehniskajos projektos konstruktīvajiem risinājumiem ievērot LBN 201-
07, LBN 231-03 un LBN 006 prasības.
1.5.7.3. Elektroapgāde.
Detālplānojuma teritorijā ir esošas 20kV transformatoru apakšstacijas (TP5, TP063, TP0197 un TP bez
nummura) un 20kW elektropārvades līnijas. Transformatora apakšstacijas parādītas Grafiskās daĜas lapā.
Izstrādājot elektroapgādes projektu par transformatora apakšstacijas pārvietošanu, ja nepieciešams, jāslēdz
servitūta līgums starp A/S Latvenergo un zemes īpašnieku. Detālplānojuma teritorijā paredzēta vieta jaunu
20kV un 0.4kV elektrolīniju izbūvei ielu sarkanajās līnijās un inženierkomunikāciju koridoros. Elektrosadales
skapju un ievadsadaĜu novietošanas vieta nav norādītas izstrādājot detālplānojumu, to novietojums
paredzams izstrādājot elektroapgādes tehnisko projektu tehniski un ekonomiski izdevīgākajā vietā.
4.tabula.
Teritorijas perspektīvās attīstības prognozējamo elektroapgādes jaudu apkopojums
Objekta raksturojums
Ēku
skaits/dzīvokĜu
skaits
Maksimālā
stāvu platība,
kv.m.
Objektam prognozējamā
nepieciešamā jauda [kW]
Piezīmes
Šampētera iela 1, 0100 076 0173, 25104 kv.m.
Multifunkcionāls cent. 42000 3150
Autostāvvietas 7500 38
Teritorija un stāvvietas tajā 12550 25
Šampētera iela 1 k – 1, 0100 076 2197, 50262 kv.m.
DaudzdzīvokĜu dzīvojamā ēka 1000 10000
Multifunkcionāls cent. 1500 110
Bērnudārzs 4000 140
Universālveikals 500 50
Teritorija un stāvvietas tajā 25000 50
Šampētera iela 1 k – 7, 0100 076 2196, 6779 kv.m.
Multifunkcionāls centrs 13500 1000
Teritorija un stāvvietas tajā 3000 6
1000762091, 27625 kv.m.
Sporta laukums (centrs) 1000 50
Apgaismojums 5
S I A M E T R U M 2 0 0 8 .
32

D E T Ā L P L Ā N O J U M S
t e r i t o r i j a i Š a m p ē t e r a i e l ā 1 ,
R ī g ā
5.tabula.
Jauda
Aprēėinā izmantotie dati
[W/m2]
Autostāvvieta (daudzstāvu vaĜēja) 5
Teritorija un stāvvietas tajā 2
Bērnudārzs 35
Universālveikals [RIMI] 100
Sporta centrs 50
Multifunkcionāls cent. 75
Dzīvoklis daudzdzīvokĜu mājā
10 kW
1.5.7.4. Ielu apgaismojums.
Ielu sarkanajās līnijās ir paredzēta vieta ielas apgaismojuma kabelim. Pirms ielas apgaismojuma
sistēmas izbūves izstrādājams tehniskais projekts.
1.5.7.5. Gāzes apgāde.
Šampētera ielā atrodas esošs vidējā spiediena (P

D E T Ā L P L Ā N O J U M S
t e r i t o r i j a i Š a m p ē t e r a i e l ā 1 ,
R ī g ā
Detālplānojuma teritorijā paredzēta šėirsistēmu – sadzīves notekūdeĦu tīkls atdalīts no lietus ūdeĦu
kanalizācijas tīkla.
Projektējamiem objektiem pieprasāmi konkrēti tehniskie noteikumi.
Ūdensapgādes un kanalizācijas tehnisko projektu izstrādā saskaĦā ar LBN 222-99 „Ūdensapgādes ārējie tīkli
un būves”. Kanalizācijas un lietus kanalizācijas tehniskais projekts izstrādājams saskaĦā ar LBN 223-99
„Kanalizācijas ārējie tīkli un būves”.
Dzeramā ūdens patēriĦš detālplānojuma teritorijai noteikts pielietojot LBN 221-98, LBN 222-99, kanalizācijas
notekūdeĦu daudzums – LBN 223-99.
Dzīvojamās ēkas.
Aprēėinots viena iedzīvotāja ūdens patēriĦš diennaktī pieĦemts 150 l. Ūdens patēriĦa nevienmērības
koeficients Kdn.max=1,2, Kdn.min=0,8. Aprēėinos nav paredzēts ūdens patēriĦš teritorijas laistīšanai.
Rūpniecības preču veikali, mazumtirdzniecības veikali -
Zinot plānoto tirdzniecības platību ir pieĦemts, ka uz vienu strādnieku maiĦā (kas aizĦem 20 m2 zāles) ūdens
patēriĦa norma būs 12 l/d un notekūdeĦu daudzums būs 12 l/d. Darbs notiks divās maiĦās.
Publiskās ēkas, biroji -
Zinot plānoto administratīvo ēku, biroju un ofisu platību ir pieĦemts, ka uz vienu strādnieku (kas aizĦem 25 m2
no biroju kopējās platības) ūdens patēriĦa norma būs 25 l/d un notekūdeĦu daudzums būs 25 l/d.
Autostāvvietas -
Zinot plānoto stāvvietu kopējo platību ir pieĦemts, ka ūdens patēriĦa norma stāvvietas vajadzībām būs 0,5
l/m2/d un notekūdeĦu daudzums būs 0,5 l/m2/d.
6.tabula.Kopējais dzeramā ūdens patēriĦš.
Apbūves veids Platība, kv.m./
Iedzīvotāju/darbi
nieku/apmeklētāj
u skaits
Ūdens
patēriĦš,
m³/dn
Max
ūdens
patēriĦš,
m³/dn
Min ūdens
patēriĦš,
m³/dn
Ūdens
nevienmērības
koef. Stundā,
max
Max
ūdens
patēriĦš,
m³/h
Max
ūdens
patēriĦš,
l/s
DzīvokĜi 3000 450 540 360 1,5 43,88 12,19
Autostāvvietas 7500 3,75 4,5 3 1,5 0,37 0,10
Biroja un publisko 2500 62,5 75 60 1,5 6,1 1,69
ēku darbiniek un
apmeklētāji
Tirdzniecības centrs 40 0,48 0,58 0,39 1,5 0,05 0,013
Kopā: 517 620 424 50,4 13,99
Detālplānojuma
realizācijas kārta
Platība, kv.m./
Iedzīvotāju/darbin
Vidējā
diennakts
Vidējā
diennakts
Max
pieteces
Max pietece,
m³/h
ieku/apmeklētāju
skaits
pietece
m³/dn
pietece,
l/s
koef.
DzīvokĜi 3000 450 5,2 2,5 46,88
Autostāvvietas 7500 3,75 0,05 2,5 0,39
Biroja un publisko 2500 62,5 0,72 2,5 6,51
ēku darbiniek un
apmeklētāji
Tirdzniecības centrs 40 0,48 0,01 2,5 0,05
Kopā: 517 5,98 2,5 53,83
7.tabula. Kopējais notekūdeĦu daudzums.
S I A M E T R U M 2 0 0 8 .
34

D E T Ā L P L Ā N O J U M S
t e r i t o r i j a i Š a m p ē t e r a i e l ā 1 ,
R ī g ā
Aprēėinos jāparedz iespējamā gruntsūdens infiltrācija pašteces kanalizācijas tīklos 20% no kopējā
notekūdeĦu apjoma.
1.5.7.8. Lietus kanalizācija
Izstrādāta lietus kanalizācijas shēma ievadīšanas pilsētas LK Zasulauka ielā. Tehniskajā projektā
paredzama lietusūdens priekšattīrīšana pirms ievadīšanas pilsētas LK nodrošinot ūdens kvalitāti atbilstoši
22.01.2002. MK noteikumu Nr.34 „Noteikumi par piesārĦojošo vielu emisiju ūdenī” 5.pielikuma „Prasības
komunālo ūdeĦu attīrīšanai” un 12.03.2002. MK noteikumu Nr.118 „Noteikumi par virszemes un pazemes
ūdeĦu kvalitāti” 2.pielikuma prasībām.
Attīrīto notekūdeĦu izplūdes standarti atbilstoši ES Direktīvai Nr. 91/271/EEC, “Pilsētu notekūdeĦu
attīrīšanas direktīva”, ko papildina LR MK noteikumu Nr.155 pielikums Nr.6 (22.04.97.), ko grozīja noteikumi
Nr. 437 (17.11.98.) un atbilstoši ES Direktīvai “Peldēšanās ūdens kvalitāte” Nr. 76/464/EEC un 76/160/EEC.
1.5.7.9. Siltumapgāde.
SaskaĦā ar Rīgas domes saistiošajiem noteikumiem Nr.60 „Par gaisa piesārĦojuma teritoriālo
zonējumu” detālplānojuma teritorija neietilpst I zonā, kurā aizliegts būvēt vai ierīkot stacionāras iekārtas,
kuras izdala piesārĦojošo vielu NO2. TādēĜ detālplānojuma teritorijā nav ieroberžojumu siltumapgādes veidu
izvēlē un ir pieĜaujama atsevisėu siltumavotu un apkures iekārtu uzstādīšana.
Detālplānojuma teritorijā ir esoša katlu māja objektu siltumapgādes nodrošināšanai. Tehniskais
projekts izstrādājams saskaĦā ar LBN 231-03 „Dzīvojamo un publisko ēku apkure un ventilācija” un LBN 241-
03 „Iekšējās gāzes vadu sistēmas un iekārtas”.
D.CelmiĦa
S I A M E T R U M 2 0 0 8 .
35