Tūrisma ietekmes uz vidi un to analīze Gaujas nacionālā parka ...
Tūrisma ietekmes uz vidi un to analīze Gaujas nacionālā parka ...
Tūrisma ietekmes uz vidi un to analīze Gaujas nacionālā parka ...
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
________________________________________________________________________<br />
6.3. Dabas vērtības tūristu apmetnēs <strong>un</strong> <strong>to</strong> apkārtnē<br />
Līdz šim <strong>Gaujas</strong> NP tūristu apmetnēs nav veikta sistemātiska dabas vērtību<br />
inventarizācija <strong>un</strong> moni<strong>to</strong>rings.<br />
Pētījuma <strong>un</strong> Me<strong>to</strong>dikas izstrādes gaitā pēc Dokumenta au<strong>to</strong>ra iniciatīvas <strong>Gaujas</strong> NP adm.<br />
organizēja trīs dienu ilgu Ekspedīciju no Valmieras līdz Murjāņiem, kurā piedalījās<br />
<strong>Gaujas</strong> NP speciālisti <strong>un</strong> Dokumenta au<strong>to</strong>rs. Kaut arī Ekspedīcijas laiks bija ierobežots,<br />
tās laikā tika veikta <strong>Gaujas</strong> tūristu apmetņu provizoriska inventarizācija, kuras ietvaros<br />
minē<strong>to</strong> apmetņu teri<strong>to</strong>rijā netika konstatētas retas <strong>un</strong> aizsargājamas dzīvnieku vai augu<br />
sugas vai reti <strong>un</strong> īpaši aizsargājami bio<strong>to</strong>pi.<br />
Saskaņā ar <strong>Gaujas</strong> NP vecākās ekspertes Ilzes Čakares snieg<strong>to</strong> informāciju, pēc R.<br />
Lindēnas 1991. gadā veiktās re<strong>to</strong> <strong>un</strong> aizsargājamo augu inventarizācijas datiem Ra<strong>un</strong>as<br />
tūristu apmetnes teri<strong>to</strong>rijā bijusi sa<strong>to</strong>pama kailā dobspārne Cenolophium denudatum <strong>un</strong><br />
bruņcepuru dzegužpuķe Orchis militaris. Ra<strong>un</strong>as tūristu apmetnes apsekojuma laikā<br />
pēdējo no minētajām sugām nekonstatējām. Savukārt, kailā dobspārne, iespējams, augusi<br />
klajākajā apmetnes daļā, kas pašreiz ir ļoti izmīdīta. Ekspedīcijas laikā dobspārne tika<br />
konstatēta mazākā skaitā, jo tā „atkāpusies” no tūristu apmetnes intensīvi izman<strong>to</strong>tās<br />
(nomīdītās) teri<strong>to</strong>rijas.<br />
Taču Ekspedīcijas laikā <strong>Gaujas</strong> krastu apkārtnē tika konstatētas putnu sugas, kas saskaņā<br />
ar 2000. gada 14. novembra Ministru kabineta noteikumiem Nr. 396 „Noteikumi par īpaši<br />
aizsargājamo sugu <strong>un</strong> ierobežoti izman<strong>to</strong>jamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu” iekļautas<br />
minētajā sarakstā, piemēram, melnais stārķis, baltais stārķis, lielais ķīris, grieze, zivju<br />
dzenītis <strong>un</strong> melnā dzilna.<br />
Tiešā tūristu apmetņu tuvumā, kā arī starp apmetnēm, <strong>Gaujas</strong> <strong>un</strong> tās pieteku kras<strong>to</strong>s<br />
atrodas neskaitāmi Devona perioda smilšakmens iežu atsegumi, kas ir substrāts retām <strong>un</strong><br />
aizsargājamām sūnu, ķērpju <strong>un</strong> paparžu sugām. Daudzos smilšakmens iežos sufozijas<br />
procesā izveidojušās dabiskas alas, kas ir ne tikai aizsargājami ģeoloģiskie dabas<br />
pieminekļi, bet tāpat kā smilšakmens atsegumi – Eiropas Savienības aizsargājamie<br />
bio<strong>to</strong>pi saskaņā ar 1992. g. 21. maija direktīvu „Par dabīgo bio<strong>to</strong>pu, savvaļas augu <strong>un</strong><br />
dzīvnieku sugu aizsardzību” (1. pielikums).<br />
Saskaņā ar au<strong>to</strong>ra pētījumiem (6;7), viens no Latvijas visvairāk apmeklētāju<br />
ietekmētajiem bio<strong>to</strong>piem ir alas – gan dabiskās, gan arī cilvēka radītās, kuru masveida<br />
apmeklēšanas „bums”, īpaši <strong>Gaujas</strong> NP teri<strong>to</strong>rijā (nozīmīgākais Latvijas alu izplatības<br />
areāls) aizsākās pagājušā gadsimta nogalē. Alas apdzīvojošās dzīvības formas ir<br />
„pieradušas” pie konstantās pazemes pasaules <strong>un</strong> ne vienmēr ir spējīgas pielāgoties <strong>to</strong><br />
regulāriem apmeklējumiem <strong>un</strong> traucējuma fak<strong>to</strong>ram. Rezultāts ir ne tikai zaudētā<br />
pazemes pasaules „neredzamā” daļa – zemākie augi <strong>un</strong> dzīvnieki (sūnas, ķērpji,<br />
posmkāji, gliemji u.c.), bet arī sikspārņi.<br />
__________________________________________________________________________________ 20<br />
Juris Smaļinskis. <strong>Tūrisma</strong> <strong>ietekmes</strong> <strong>uz</strong> <strong>vidi</strong> <strong>un</strong> <strong>to</strong> <strong>analīze</strong> <strong>Gaujas</strong> <strong>nacionālā</strong> <strong>parka</strong> tūristu apmetnēs.<br />
Me<strong>to</strong>dika tūrisma ietekmju <strong>uz</strong> <strong>vidi</strong> noteikšanai, novērtēšanai <strong>un</strong> moni<strong>to</strong>ringam <strong>Gaujas</strong> <strong>nacionālā</strong> <strong>parka</strong><br />
tūristu apmetnēs. <strong>Gaujas</strong> nacionālais parks, Sigulda, 2005. gads.
Change language