Tūrisma ietekmes uz vidi un to analīze Gaujas nacionālā parka ...
Tūrisma ietekmes uz vidi un to analīze Gaujas nacionālā parka ...
Tūrisma ietekmes uz vidi un to analīze Gaujas nacionālā parka ...
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
________________________________________________________________________<br />
10. Kopsavilkums<br />
1. Pētījuma gaitā konstatēts, ka ūdenstūristi rada (vai var radīt) 46 dažādas <strong>ietekmes</strong> <strong>uz</strong><br />
<strong>vidi</strong>, kas ir pamats diskusijai par dažādu aktīvā tūrisma veidu „videi draudzīgumu”, ja<br />
tie notiek dabiskās teri<strong>to</strong>rijās <strong>un</strong> teri<strong>to</strong>rijās, kurās nav pietiekami kvalitatīva<br />
infrastruktūra;<br />
2. Dažādu tūrisma radī<strong>to</strong> ietekmju izraisītās sekas var būt atšķirīgas <strong>un</strong> ar dažādu<br />
intensitāti, tādēļ tuvākajā nākotnē, pirmkārt, būtu lietderīgi novērst vai samazināt tās<br />
tūristu radītās <strong>ietekmes</strong>, kas vidē rada vislielāko slodzi <strong>un</strong> nopietnākās sekas;<br />
3. Kopējais tūrisma radī<strong>to</strong> ietekmju summārais efekts ir „lielums”, ar kuru nākotnē<br />
nepieciešams rēķināties, plānojot ar (ilgtspējīgu!) tūrismu saistītas aktivitātes <strong>Gaujas</strong><br />
NP <strong>un</strong> pārējā Latvijas teri<strong>to</strong>rijā;<br />
4. Saskaņā ar ūdenstūristu aptaujas rezultātiem, var secināt, ka lielākā daļa ūdenstūristu<br />
pa Gauju brauc pirmo vai otro reizi, g.k. vasaras vidū 2 – 3 dienu garumā, 7 – 10<br />
cilvēku lielās grupās <strong>un</strong> kā peldlīdzekli izman<strong>to</strong> personīgo vai nomā<strong>to</strong> gumijas laivu,<br />
plostu vai kanoe;<br />
5. Līdz Gaujai ūdenstūristi nokļūst g.k. ar au<strong>to</strong>mašīnu <strong>un</strong> populārākais upes posms laivu<br />
braucieniem ir no Cēsīm līdz Siguldai;<br />
6. Lielākā daļa ūdenstūristu kā nakšņošanas vai atpūtas vietas izman<strong>to</strong> <strong>Gaujas</strong> tūristu<br />
apmetnes, kuru labiekār<strong>to</strong>jumu <strong>un</strong> infrastruktūras stāvokli vairums vērtē pozitīvi, kā<br />
nozīmīgākos trūkumus minot atkritumu urnu <strong>un</strong> malkas nepietiekamību, tualešu<br />
stāvokli <strong>un</strong> apmetņu pieejamības problēmas no upes;<br />
7. Puse no ūdenstūristiem <strong>uz</strong>skata, ka ar ūdenstūrismu saistītās aktivitātes var apdraudēt<br />
<strong>Gaujas</strong> NP dabas vērtības. Kā dažas nozīmīgākās tūrisma radītās <strong>ietekmes</strong> <strong>uz</strong> <strong>vidi</strong><br />
saskaņā ar ūdenstūristu aptaujas rezultātiem ir traucējuma efekts, atkritumi, jūtīgu<br />
bio<strong>to</strong>pu (alu) apmeklējumi, makšķerēšana, kā arī nesaskaņas ar vietējiem<br />
iedzīvotājiem;<br />
8. <strong>Gaujas</strong> kras<strong>to</strong>s šobrīd ir izveidots Latvijā piemērotākais (faktiski arī – vienīgais)<br />
tūristu <strong>un</strong> ūdenstūristu apmetņu „tīkls”, kura blīvums, izvie<strong>to</strong>jums <strong>un</strong> kapacitāte<br />
kopumā vērtējama kā pašreizējai tūristu plūsmai atbils<strong>to</strong>ša (izņēmums – „tūristu pīķa<br />
laiks” vasarā atsevišķās piemērotās dienās). Tomēr, rēķinoties ar tūristu skaita reālu<br />
pieaugumu nākotnē, būtu nepieciešams palielināt tūristu apmetņu kapacitāti <strong>un</strong><br />
apsvērt ja<strong>un</strong>u tūristu apmetņu izveidi. <strong>Gaujas</strong> tūristu apmetņu infrastruktūras stāvoklis<br />
kopumā vērtējams kā labs.<br />
9. Konkrētā Pētījuma ietvaros radītā Me<strong>to</strong>dika ir izstrādāta g.k. ūdenstūristu radī<strong>to</strong><br />
ietekmju identificēšanai <strong>un</strong> novērtēšanai konkrētā teri<strong>to</strong>rijā – <strong>Gaujas</strong> NP <strong>Gaujas</strong><br />
tūristu apmetnēs;<br />
10. Lai ieviestu Me<strong>to</strong>diku praksē, nepieciešama atkār<strong>to</strong>ta tūristu apmetņu apsekošana <strong>un</strong><br />
parauglaukumu izveide;<br />
11. Lai pilnveidotu <strong>un</strong> <strong>uz</strong>labotu Me<strong>to</strong>diku, kā arī, lai varētu spriest par dažādu tūrisma<br />
radī<strong>to</strong> ietekmju tendencēm, sākotnēji būtu nepieciešams vismaz dažu gadu ilgs<br />
Me<strong>to</strong>dikas ieviešanas posms;<br />
12. Lai noteiktu <strong>un</strong> novērtētu kopējo tūrisma radī<strong>to</strong> ietekmju spektru <strong>Gaujas</strong> NP teri<strong>to</strong>rijā<br />
kopumā, nepieciešams izstrādāt atbils<strong>to</strong>šas me<strong>to</strong>dikas <strong>un</strong> veikt pētījumus arī par<br />
__________________________________________________________________________________ 83<br />
Juris Smaļinskis. <strong>Tūrisma</strong> <strong>ietekmes</strong> <strong>uz</strong> <strong>vidi</strong> <strong>un</strong> <strong>to</strong> <strong>analīze</strong> <strong>Gaujas</strong> <strong>nacionālā</strong> <strong>parka</strong> tūristu apmetnēs.<br />
Me<strong>to</strong>dika tūrisma ietekmju <strong>uz</strong> <strong>vidi</strong> noteikšanai, novērtēšanai <strong>un</strong> moni<strong>to</strong>ringam <strong>Gaujas</strong> <strong>nacionālā</strong> <strong>parka</strong><br />
tūristu apmetnēs. <strong>Gaujas</strong> nacionālais parks, Sigulda, 2005. gads.
Change language