Valdis Dombrovskis tiekas ar Hilariju Klintoni - Vienotība
Valdis Dombrovskis tiekas ar Hilariju Klintoni - Vienotība
Valdis Dombrovskis tiekas ar Hilariju Klintoni - Vienotība
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
12<br />
PAR AKTĪVU SABIEDRĪBU<br />
Domāt, runāt, d<strong>ar</strong>īt<br />
Intervija <strong>ar</strong> veselības ministru Didzi Gav<strong>ar</strong>u un Veselības ministrijas p<strong>ar</strong>lamentāro sekretāru, Saeimas deputātu Jāni Reiru<br />
Veselība ir viena no jomām, kas sabiedrībai<br />
ir visnozīmīgākā. Ja cilvēks atzīst –<br />
jā, veselība ir sv<strong>ar</strong>īga, ko viņš v<strong>ar</strong> savā<br />
labā d<strong>ar</strong>īt?<br />
D. Gav<strong>ar</strong>s: Pielikt vienu k<strong>ar</strong>otīti mazāk<br />
cukura pie tējas? Tā v<strong>ar</strong> rīkoties, un jau būs<br />
labāk. Bet es šo jautājumu gribētu traktēt<br />
plašāk. Ir jāiziet cauri trīs posmiem. Vispirms<br />
dzimst doma. Tad tā izlaužas – p<strong>ar</strong><br />
domu p<strong>ar</strong>unā <strong>ar</strong> sevi, savu ģimeni, kolēģiem.<br />
Un tad seko rīcība. Tātad, kas ir pārdomāts,<br />
pārrunāts un izlemts, tas ir <strong>ar</strong>ī jād<strong>ar</strong>a.<br />
Bet nenobriedušā sabiedrībā nemitīgi<br />
iztrūkst kāds posms. Domā–runā–ned<strong>ar</strong>a.<br />
Runā–d<strong>ar</strong>a–nedomā. Domā–d<strong>ar</strong>a–nerunā.<br />
Rezultātā nav nekādu konsekvenču. Mēs<br />
runājam vienu, d<strong>ar</strong>ām otru, no politiķiem<br />
prasām trešo. Politiķi no tautas prasa vienu,<br />
paši d<strong>ar</strong>a otru, apsola trešo, izpilda ceturto.<br />
Kāpēc tā notiek?<br />
D. Gav<strong>ar</strong>s: Šajā mēnesī, kopš esmu<br />
amatā, esmu sapratis – kopums, kas sastāv<br />
no daudzām labām detaļām, galu galā<br />
tomēr v<strong>ar</strong> būt slikts. Gan individuāli, gan<br />
politiski un ierēdnieciski veselības jomā ir<br />
bijis daudz labu un pat izcilu lietu. Problēma<br />
ir tā, ka procesus v<strong>ar</strong> raksturot kā<br />
Brauna kustību. Proti, procesi ir haotiski,<br />
nevis vismaz zigzaga – kur viens beidz, tur<br />
nākamais sāk. Pat p<strong>ar</strong>eiza d<strong>ar</strong>bība, ja tiek<br />
sākta no citas vietas un iet citā virzienā,<br />
rada tikai haosu. Sistēma it kā sastāv no<br />
p<strong>ar</strong>eiziem elementiem, bet ned<strong>ar</strong>bojas! Tā<br />
ir patiesā Latvijas nelaime. Igauņi, piemēram,<br />
nekad nav atmetuši visu iepriekšējo,<br />
katru reizi sākot no citas vietas. Viņi ir kļūdījušies,<br />
viņi ir maldījušies, tomēr tikuši uz<br />
priekšu. Esmu apņēmies ministra amatā<br />
šo haosu neveicināt – netiks sāktas nekādas<br />
reformas vai straujas d<strong>ar</strong>bības, pirms<br />
tās nebūs kārtīgi pārdomātas, izsvērtas un<br />
apspriestas.<br />
Kas īsti notiek <strong>ar</strong> veselības budžetu?<br />
Šķiet, ka haoss valda <strong>ar</strong>ī tajā.<br />
D. Gav<strong>ar</strong>s: Brauna kustība, kā man patīk<br />
to dēvēt, rada apstākļus, ka neko vairs<br />
nev<strong>ar</strong> paspēt. Vienīgais, kas atliek – ātri<br />
piesēsties un padomāt p<strong>ar</strong> budžeta cip<strong>ar</strong>iem.<br />
Rezultātā pie mums veselības sis-<br />
tēmā viss ir reducējies uz budžetu un tā<br />
gudrāku vai ne tik gudru, godprātīgu vai<br />
negodprātīgu lietošanu. Bet tā ir neauglīga<br />
vecā tipa domāšana. Kamēr visi runās p<strong>ar</strong><br />
budžetu, bet nerunās p<strong>ar</strong> pacientu vajadzībām<br />
un Latvijas vietu Eiropas un pasaules<br />
k<strong>ar</strong>tē, tikmēr uzlabojumu nebūs. Ir jālauž<br />
vecie stereotipi. Veselības noz<strong>ar</strong>e jāievirza<br />
tā, lai tās d<strong>ar</strong>bību sākums būtu pacientu<br />
vajadzības, nevis budžets.<br />
J.Reirs: Politiskās konsekvences ir bijušas<br />
aplamas. Piemēram, Igaunijā veselības<br />
budžets v<strong>ar</strong>būt tikai reizi ir bijis mazāks p<strong>ar</strong><br />
4% no IKP. Bet Latvijā – kad jākonsolidē<br />
budžets, valdība nezin kāpēc uzreiz meklē,<br />
kā nogriezt veselībai, bet neskatās, kas vajadzīgs<br />
sabiedrībai. Turklāt nav jau <strong>ar</strong>ī tā,<br />
ka šeit viss ir bijis labi, tikai p<strong>ar</strong> maz. Ne<br />
tikai veselības finansējumam jābūt daudz<br />
lielākam, bet tas <strong>ar</strong>ī jāplāno citādāk – lai<br />
finansējums nokļūtu tieši pie pacientiem,<br />
nevis sistēmas administratīvajai uzturēšanai.<br />
Administratīvais ap<strong>ar</strong>āts veselības sistēmā<br />
mums ir vismaz pusotru reizi lielāks<br />
nekā Igaunijā.<br />
Kas notiks <strong>ar</strong> slimnīcu skaitu Latvijā?<br />
J. Reirs: Ministrs jau tagad ir apturējs<br />
slimnīcu reorganizācijas pabeigšanu, kas<br />
p<strong>ar</strong>edzēja visas valsts teritorijā atstāt tikai<br />
desmit slimnīcas diennakts neatliekamās<br />
medicīniskās palīdzības sniegšanai. Analizējot<br />
pacienta vajadzības, ir skaidrs, ka<br />
pašreizējā sistēma <strong>ar</strong> 22 neatliekamās medicīniskās<br />
palīdzības slimnīcām ir optimāla.<br />
Līdzekļu ekonomija, kas rastos, atstājot<br />
tikai desmit šādas slimnīcas, neatsvērtu tās<br />
vajadzības, kas ir cilvēkiem visā Latvijā.<br />
V<strong>ar</strong>būt šāda reorganizācijas plāna motīvs<br />
bija līdzekļu ekonomija?<br />
D. Gav<strong>ar</strong>s: Ja tādā veidā slimnīcu tīkla<br />
reorganizāciju turpinātu, vienīgais, ko iegūtu<br />
– pacientam faktiski nepieejamus veselības<br />
pakalpojumus. Automātiska slimnīcu<br />
skaita mazināšana nerisinās noz<strong>ar</strong>es<br />
problēmas, drīzāk ir jāmazina gultu skaits<br />
un slimnīcā pavadīto dienu skaits, jo tikai<br />
neliela daļa pacientu top veseli gultā. Viņiem<br />
daudz vairāk ir nepieciešama veselības<br />
aprūpes pieejamība tur, kur viņi dzīvo.<br />
J. Reirs: Mēs v<strong>ar</strong>am apstiprināt, ka<br />
slimnīcu tīkls nemainīsies, jo tas atbilst<br />
Latvijas iedzīvotāju vajadzībām. Slimnīcas<br />
politiska spiediena rezultātā netiks slēgtas.<br />
Protams, vienmēr ir iespējami brīvprātīgi<br />
procesi, kad slimnīcas pašas vēlas apvienoties.<br />
Kā vēl nodrošināt pacientam pieejamu<br />
veselības aprūpi?<br />
J. Reirs: Sv<strong>ar</strong>īga ir iesāktā neatliekamās<br />
palīdzības dienesta apvienošana un tā d<strong>ar</strong>bības<br />
uzlabošana. Ātrā palīdzība ir operatīvs<br />
dienests krīzēs un tādās nelaimēs, kuras<br />
ir nep<strong>ar</strong>edzamas – nav zināms, kur un<br />
kad kaut kas smags notiks, cik lielas mediķu<br />
brigādes būs vajadzīgas. Dienestam jā-<br />
būt vienotam, un tā d<strong>ar</strong>biniekiem jābūt <strong>ar</strong><br />
operatīvā d<strong>ar</strong>bnieka statusu – tas nozīmē<br />
papildu sociālās g<strong>ar</strong>antijas cilvēkiem, kas<br />
strādā augsta riska apstākļos.<br />
D. Gav<strong>ar</strong>s: Izskanējušās spekulācijas,<br />
ka drīzumā ātrā palīdzība brauks pie pacienta<br />
no 200 kilometru attāluma, ir meli!<br />
Dienesta izvietojums pārklās visu Latviju,<br />
un ātrā palīdzība pie pacientiem brauks no<br />
tām pašām vai blakus vietām. Bet pakalpojums<br />
būs labāks, jo dienests būs aprīkots <strong>ar</strong><br />
modernām sistēmām un daudz operatīvāk<br />
spēs ierasties uz izsaukumu. Lielu nelaimju<br />
gadījumā uz Ogri, Jēkabpili, Liepāju vai<br />
jebkuru citu vietu operatīvi v<strong>ar</strong>ēs ierasties<br />
<strong>ar</strong>ī citas brigādes un sniegt atbilstošu neatliekamo<br />
palīdzību.<br />
Jau d<strong>ar</strong>bojas vienotais izsaukuma numurs<br />
113, un ātro palīdzību nepast<strong>ar</strong>pināti<br />
v<strong>ar</strong> izsaukt <strong>ar</strong>ī no mobilā tālruņa – gadījumos,<br />
kad cilvēkam nepieciešama palīdzība,<br />
viņš v<strong>ar</strong> kontaktēties <strong>ar</strong>ī tieši un vairs<br />
nevajag atkārtoti sniegt informāciju un<br />
gaidīt, kamēr savieno. Tas būtiski uzlabo<br />
medicīnisko pakalpojumu pieejamību un<br />
kvalitāti.<br />
Jūs, Gav<strong>ar</strong>a kungs, ministra amatā esat<br />
nonācis no privātā sektora un neesat<br />
saistīts <strong>ar</strong> politiskajām p<strong>ar</strong>tijām. Kas jūs<br />
pamudināja pieņemt lēmumu kļūt p<strong>ar</strong><br />
ministru tik saspringtā laikā, kad jebkuru<br />
noz<strong>ar</strong>i ietekmē ekonomiskā krīze un<br />
vēlēšanu tuvums?<br />
D. Gav<strong>ar</strong>s: To, ko es tagad teikšu, nevajag<br />
glorificēt, bet atbilde ir viena – man nav<br />
vienalga, kas notiek <strong>ar</strong> šo zemi. Ja mazliet<br />
sabiezina krāsas, jāsaka – visam turpinoties<br />
tā, kā gājis pēdējos 20 gadus, Latvijas patiesajai<br />
neatk<strong>ar</strong>ībai ir atlicis mēnešos rēķināms<br />
termiņš. Ja cilvēki turpinās izlikties,<br />
domāt un dzīvot kā līdz šim, atbalstīt esošo<br />
politikas veidošanas virzienu un paņēmienus,<br />
mēs savu valsti būsim zaudējuši.<br />
Ja es kādreiz gribu likties blakus savam<br />
vecamtēvam, ja gribu teikt, ka <strong>ar</strong>ī es kaut<br />
ko savas dzīves laikā esmu labu izd<strong>ar</strong>ījis,<br />
man bija jāatsaucas aicinājumam kļūt p<strong>ar</strong><br />
ministru. V<strong>ar</strong>būt man viss neizdosies, bet<br />
es būšu d<strong>ar</strong>ījis – savai tautai, saviem līdzcilvēkiem<br />
un šai zemei, ko kuras esmu nācis.<br />
VIENOTĪBAI pievienojušies<br />
„Lietuss<strong>ar</strong>gu grupas”<br />
dalībnieki<br />
Jūnija pirmajās dienās apvienības<br />
VIENOTĪBA p<strong>ar</strong>tijā „Pilsoniskā savienība”<br />
iestājās „Lietuss<strong>ar</strong>gu grupas” dalībnieki<br />
S<strong>ar</strong>mīte Ēlerte, bijusī „Delnas”<br />
vadītāja, viena no „Meierovica biedrības<br />
p<strong>ar</strong> progresīvām pārmaiņām” dibinātājām<br />
Lolita Čigāne, politoloģe Rasma<br />
Kārkliņa, Latvijas institūta direktors<br />
Ojārs Kalniņš, juriste, Latvijas pārstāve<br />
Eiropas Savienības tiesā Kristīne Drēviņa,<br />
jaunatnes politikas veidotājs, Izglītības<br />
un zinātnes ministrijas Politikas koordinācijas<br />
dep<strong>ar</strong>tamenta Jaunatnes politikas<br />
nodaļas vadītājs Andris Grafs, Nacionālo<br />
bruņoto spēku pulkvedis, bijušais Saeimas<br />
un Valsts prezidenta drošības dienesta<br />
vadītājs Raimonds Rublovskis, Pasaules<br />
Dabas fonda Latvijā direktors Uģis<br />
Rotbergs, Dagdas novada deputāts Juris<br />
Viļums un uzņēmējs, „Jelgavas tipogrāfijas”<br />
valdes priekšsēdētājs Juris Sīlis, kā <strong>ar</strong>ī<br />
„SEB bankas” padomnieks ekonomikas<br />
jautājumos un premjera Valda Dombrovska<br />
ārštata padomnieks Andris Vilks.<br />
Foto: S<strong>ar</strong>mītes Ēlertes personīgais <strong>ar</strong>hīvs
Change language