Valdis Dombrovskis tiekas ar Hilariju Klintoni - Vienotība
26.10.2014 • Views
Share Embed Flag

Valdis Dombrovskis tiekas ar Hilariju Klintoni - Vienotība

Valdis Dombrovskis tiekas ar Hilariju Klintoni - Vienotība

Valdis Dombrovskis tiekas ar Hilariju Klintoni - Vienotība

SHOW MORE
SHOW LESS
ePAPER READ
DOWNLOAD ePAPER
vienotiba.lv

Create successful ePaper yourself

Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.

START NOW

10. lpp.<br />

POLITISKĀS APVIENĪBAS VIENOTĪBA OFICIĀLAIS IZDEVUMS<br />

<strong>Valdis</strong> <strong>Dombrovskis</strong><br />

<strong>tiekas</strong> <strong>ar</strong> Hil<strong>ar</strong>iju <strong>Klintoni</strong><br />

2010. GADA JŪLIJS Nr. 3<br />

Jaunākie<br />

p<strong>ar</strong>tiju reitingi<br />

2. lpp.<br />

15. jūnijā<br />

vizītes laikā<br />

Vašingtonā<br />

LR Ministru prezidents <strong>Valdis</strong><br />

<strong>Dombrovskis</strong> tikās <strong>ar</strong> Amerikas<br />

Savienoto Valstu (ASV) Valsts sekretāri<br />

Hil<strong>ar</strong>iju <strong>Klintoni</strong>, ASV viceprezidentu<br />

Džo Baidenu un citām augsta<br />

līmeņa politikas un finanšu sektora<br />

amatpersonām. Tas ir spēcīgs politisks<br />

signāls p<strong>ar</strong> ciešām ASV un Latvijas<br />

attiecībām.Tiekoties <strong>ar</strong> H. <strong>Klintoni</strong>,<br />

remjers ir pateicies ASV p<strong>ar</strong><br />

konsekvento okupācijas neatzīšanas<br />

politiku, stratēģisko p<strong>ar</strong>tnerību, kā <strong>ar</strong>ī<br />

p<strong>ar</strong> atbalstu Latvijai ceļā uz NATO.<br />

H. Klintone ir uzsvērusi Latvijas dalību<br />

st<strong>ar</strong>ptautiskās drošības stiprināšanā un<br />

izteikusi atzinību Latvijas valdības un<br />

sabiedrības paveiktajam ekonomiskās<br />

krīzes pārv<strong>ar</strong>ēšanā. Latvijas valdības<br />

vadītāja vizīte ir pamanīta <strong>ar</strong>ī vairākos<br />

Foto: MK <strong>ar</strong>hīvs<br />

ietekmīgos ASV medijos, atzinīgi<br />

novērtējot, ko Latvija ir paveikusi<br />

ekonomiskās krīzes pārv<strong>ar</strong>ēšanā.<br />

Kopš ASV prezidenta B<strong>ar</strong>aka Obamas<br />

stāšanās amatā V. <strong>Dombrovskis</strong> ir<br />

pirmais Baltijas valstu premjers, kuram<br />

ir bijušas tik augsta līmeņa tikšanās.<br />

Atklāts<br />

VIENOTĪBAS<br />

birojs!<br />

13. lpp.<br />

No nevienlīdzības<br />

līdz uzticībai<br />

Intervija <strong>ar</strong> VIENOTĪBAS<br />

līdzpriekšsēdētāju Aig<strong>ar</strong>u<br />

Štokenbergu<br />

2. lpp.<br />

Foto: AFI

2 PREMJERA POZĪCIJA<br />

KAS IR<br />

VIENOTĪBA<br />

Politisko p<strong>ar</strong>tiju apvienību<br />

VIENOTĪBA 2010. gada 6. m<strong>ar</strong>tā<br />

nodibināja politiskās p<strong>ar</strong>tijas „Jaunais<br />

laiks”, „Pilsoniskā savienība”<br />

un „Sabiedrība citai politikai”. Apvienības<br />

uzdevums ir sākt Latvijas<br />

politisko un sabiedrisko spēku saliedēšanu,<br />

balstoties uz kopējām<br />

vērtībām un vienotu organizāciju.<br />

Apvienības mērķis ir radīt jaunu politisko<br />

kultūru Latvijā, platformu, uz<br />

kuras strādāt ikvienam Latvijas iedzīvotājam,<br />

kam sv<strong>ar</strong>īga pārticīga,<br />

godīga un eiropeiska Latvija.<br />

Apvienībā <strong>ar</strong> tām p<strong>ar</strong>tijām, kas<br />

kopā cēlušās pret negodīgu valsts<br />

v<strong>ar</strong>u un patvaļu, pret meliem un<br />

tautas apzagšanu, pret nodevību<br />

un divkosību, mēs kļūsim trīskārt<br />

stiprāki. VIENOTĪBA – tas ir pagrieziena<br />

punkts Latvijas politikā.<br />

www.vienotiba.lv<br />

Meklē<br />

jaunumus<br />

VIENOTĪBAS<br />

mājaslapā!<br />

KONTAKTI<br />

Apvienība VIENOTĪBA<br />

K. B<strong>ar</strong>ona 3, Rīga, LV-1011<br />

Informatīvais tālrunis: 67280351<br />

Biroja tālrunis: 67280352<br />

Fakss: 67280353<br />

E-pasts: birojs@vienotiba.lv<br />

P<strong>ar</strong>tija „Jaunais laiks”<br />

Z.A.Meierovica bulvāris 12,<br />

Rīga, LV-1050<br />

E-pasts: sekret<strong>ar</strong>e@jaunaislaiks.lv<br />

P<strong>ar</strong>tija „Pilsoniskā savienība”<br />

Aspazijas bulvāris 24, Rīga, LV-1050<br />

E-pasts: birojs@pilsoniska-savieniba.lv<br />

P<strong>ar</strong>tija „Sabiedrība citai politikai”<br />

Audēju iela 8 (2. stāvs), Rīga, LV-1050<br />

E-pasts: birojs@p<strong>ar</strong>mainas.lv<br />

Foto: MK <strong>ar</strong>hīvs<br />

Esam ekonomiskās<br />

augšupejas sākumā<br />

<strong>Valdis</strong> <strong>Dombrovskis</strong><br />

Ministru prezidents, JL<br />

Kaut <strong>ar</strong>ī vēl tikai pirms gada<br />

Latvijas valsts ekonomisko grūtību<br />

pārv<strong>ar</strong>ēšanai atsevišķi pašmāju un<br />

ārvalstu ekonomikas komentētāji prognozēja<br />

visnotaļ negatīvus scenārijus, kā <strong>ar</strong>ī<br />

spekulācijas ap lata devalvāciju turpināja<br />

virmot ne tikai vietējos, bet <strong>ar</strong>ī st<strong>ar</strong>ptautiskajos<br />

ziņu kanālos, šī brīža objektīvie rādītāji<br />

liecina p<strong>ar</strong> gluži pretējām tendencēm.<br />

Ekonomika uzrāda pirmās atkopšanās<br />

pazīmes, lats joprojām ir stabils, bezd<strong>ar</strong>bs<br />

mazinās, un tiem, kas cerēja VIENOTĪ-<br />

BAS vārdu sasaistīt <strong>ar</strong> pagalam neveiksmīgas<br />

valdības un valsts vadīšanas p<strong>ar</strong>augu,<br />

šī iecere nav īstenojusies.<br />

Tomēr, tuvojoties vēlēšanām, iekšpolitiskā<br />

spriedze un p<strong>ar</strong>tiju konkurence pieaug.<br />

Šī vas<strong>ar</strong>a būs k<strong>ar</strong>sta gan tiešā, gan pārnestā<br />

nozīmē. Tomēr mūsu <strong>ar</strong>gumenti ir stiprāki<br />

p<strong>ar</strong> populistiskiem priekšvēlēšanu solījumiem<br />

vai safabricētiem nomelnošanas<br />

stāstiem. Mūsu <strong>ar</strong>gumenti ir objektīvi dati,<br />

kas liecina, ka pagājušā gada smagie lēmumi<br />

valsts finanšu sistēmas stabilizēšanai ir<br />

VIENOTĪBAI augstākie reitingi<br />

Ja Saeimas vēlēšanas<br />

notiktu jūnijā,<br />

p<strong>ar</strong> politisko p<strong>ar</strong>tiju<br />

apvienību VIENOTĪBA<br />

balsotu 16,2% vēlētāju,<br />

liecina „Latvijas faktu”<br />

pētījums. P<strong>ar</strong>lamentā<br />

iekļūtu <strong>ar</strong>ī “Saskaņas<br />

centrs”, Zaļo un Zemnieku<br />

savienība, kā<br />

<strong>ar</strong>ī vēlēšanu apvienība<br />

“P<strong>ar</strong> labu Latviju”. Citas<br />

p<strong>ar</strong>tijas nepārv<strong>ar</strong>ētu<br />

nepieciešamo 5% balsu<br />

b<strong>ar</strong>jeru un 10. Saeimā<br />

neiekļūtu.<br />

25<br />

20<br />

15<br />

10<br />

5<br />

0<br />

18,5%<br />

Saskaņas Centrs<br />

16,2%<br />

Vienotība<br />

11,3%<br />

Zaļo un Zemnieku<br />

savienība<br />

5,3%<br />

P<strong>ar</strong> labu Latviju<br />

4,4%<br />

TB/LNNK un<br />

Visu Latvijai<br />

bijuši pamatoti un jau šobrīd dod gaidītos<br />

rezultātus. 2010. gada operatīvā mēnešu<br />

statistika rūpniecības, mazumtirdzniecības,<br />

nodokļu ieņēmumu un ārējās tirdzniecības<br />

jomā liecina p<strong>ar</strong> to, ka 2010. gada<br />

1. ceturksnī tautsaimniecības ekonomiskās<br />

aktivitātes kritums ir apstājies.<br />

Arī Finanšu ministrijas rēķinātais ekonomiskās<br />

aktivitātes indekss liecina p<strong>ar</strong> to,<br />

ka valsts ekonomika pamazām atkopjas no<br />

recesijas. Sezonāli izlīdzinātais iekšzemes<br />

kopprodukts šī gada pirmajā ceturksnī,<br />

salīdzinot <strong>ar</strong> iepriekšējo ceturksni, pirmo<br />

reizi divu gadu laikā ir pieaudzis. Tas norāda<br />

uz lūzuma punktu ekonomikā un ļauj<br />

cerēt, ka <strong>ar</strong>ī turpmākajos ceturkšņos IKP<br />

kritums nav gaidāms.<br />

Šie dati ir pirmais vērā ņemamais apstiprinājums<br />

tam, ka Latvijas valdības<br />

uzņemtais kurss – tautsaimniecības izaugsmes<br />

atjaunošana caur eksportu – d<strong>ar</strong>bojas.<br />

Latvija, veicot sāpīgas reformas, ir<br />

spējusi samazināt d<strong>ar</strong>baspēka vienības<br />

izmaksas, kas veicina Latvijas konkurētspēju<br />

reģionā. Ir skaidrs, ka mūsu valsts,<br />

pārv<strong>ar</strong>ot krīzi un grūtības, dodas p<strong>ar</strong>eizajā<br />

virzienā. Vienlaikus, protams, ir jāatceras,<br />

ka bez veiksmīgas pasaules ekonomikas<br />

atkopšanās nebūs iespējama <strong>ar</strong>ī Latvijas<br />

pilnīga iziešana no krīzes.<br />

Ārējam pieprasījumam atjaunojoties<br />

un pieaugot uzņēmēju konkurētspējai,<br />

eksports jau sesto mēnesi uzrāda stabilu<br />

pieaugumu. 2010. gada aprīlī, salīdzinot<br />

<strong>ar</strong> 2009. gada aprīli, eksports pieauga p<strong>ar</strong><br />

33,4%. Aprīlī turpināja būtiski uzlaboties<br />

koksnes un tās izstrādājumu eksports, uzrādot<br />

78% kāpumu pret iepriekšējā gada<br />

attiecīgo mēnesi. Aprīlī turpināja palielināties<br />

elektroenerģijas eksporta apjoms,<br />

kas, salīdzinot <strong>ar</strong> iepriekšējā gada aprīli,<br />

palielinājies gandrīz divas reizes. Strauji atkopusies<br />

<strong>ar</strong>ī metālapstrādes noz<strong>ar</strong>e, dzelzs<br />

un tērauda izstrādājumu jomai pieaugot<br />

p<strong>ar</strong> 92% pret iepriekšējā gada atbilstošo<br />

mēnesi. Jau vairāk nekā pusgadu aptuveni<br />

trešdaļa no dzelzs un tērauda izstrādājumiem<br />

tiek eksportēta uz Āfrikas valstīm,<br />

bet pēdējos mēnešos eksports pieaug <strong>ar</strong>ī<br />

uz Eiropas valstīm.<br />

Maijā mēneša griezumā bija vērojama<br />

deflācija, patēriņa cenām pazeminoties<br />

p<strong>ar</strong> 0,1% pret šī gada aprīli; šāds rezultāts<br />

jāvērtē pozitīvi. Salīdzinot <strong>ar</strong> iepriekšējā<br />

gada maiju, patēriņa cenu līmenis ir krities<br />

p<strong>ar</strong> 2,3%. Sadalot sīkāk pēc ietekmes –<br />

lielākais īpatsv<strong>ar</strong>s cenu līmeņa kritumam<br />

ir posteņos mājoklis, ūdens, elektroenerģija,<br />

gāze un cits kurināmais, kas veido<br />

0,72 procentpunktus (gada pazeminājums<br />

ir 4,9%); pārtikas produktu cenu krituma<br />

īpatsv<strong>ar</strong>s ir 0,63 procentpunkti (gada pazeminājums<br />

– 2,8%).<br />

Iekšējā tirgū cenu līmenis ir stabilizējies –<br />

nev<strong>ar</strong> izdalīt kādu patēriņa groza posteni,<br />

kas būtiski atšķirtos salīdzinājumā <strong>ar</strong> iepriekšējo<br />

mēnesi. Vēl <strong>ar</strong>vien ir vērojama<br />

deflācija pakalpojumu sektorā, kurā iepriekšējos<br />

gados bija novērojams straujāks<br />

cenu pieaugums nekā preču sektorā.<br />

Apkopojot visus iepriekš minētos skaitļu<br />

faktus, jāatzīst, ka Finanšu ministrijas<br />

budžeta ieņēmumu prognoze šim gadam<br />

ir bijusi pilnīgi pamatota un izsvērta, jo<br />

pirmajos piecos mēnešos kopējā nodokļu<br />

ieņēmumu izpilde ir 103% no plāna.<br />

Ir pamats domāt, ka pozitīvās tendences<br />

turpināsies <strong>ar</strong>ī nākamajos mēnešos, kas<br />

ļauj cerēt uz 2011. gada budžeta konsolidācijas<br />

kopējās summas korekciju virzienā<br />

uz leju.<br />

Tomēr šis ir tikai sākums izejai no krīzes;<br />

priekšā vēl ļoti daudz d<strong>ar</strong>āmā, kam nepieciešamas<br />

zināšanas un politiska drosme.<br />

Te nav vietas populistiskiem solījumiem<br />

un brīnumu receptēm. Brīnumzemes solītāju<br />

Latvijas pēdējo gadu vēsturē ir bijis<br />

gana daudz, un diemžēl tādi nepārstāj kāpt<br />

uz politiskās skatuves <strong>ar</strong>ī šajā priekšvēlēšanu<br />

laikā. Tomēr mēs visi labi atceramies,<br />

ka vēl tikai pirms pusotra gada valsts bija<br />

uz bankrota sliekšņa. Tādēļ būsim gudri<br />

un mācīsimies no pieļautajām kļūdām!<br />

Viss ir mūsu pašu rokās.<br />

2,7%<br />

PCTVL<br />

23,4%<br />

Nav izlēmis<br />

14,6%<br />

Nepiedalīsies<br />

vēlēšanās<br />

Dati: Latvijas fakti

LĪDERA POZĪCIJA<br />

2010. GADA JŪLIJS<br />

3<br />

No nevienlīdzības līdz uzticībai<br />

Intervija <strong>ar</strong> VIENOTĪBAS līdzpriekšsēdētāju Aig<strong>ar</strong>u Štokenbergu<br />

Latvijas iedzīvotājiem ir ļoti dažāds<br />

labklājības līmenis. Tik dažāds,<br />

ka bija iemesls aicināt uz interviju<br />

VIENOTĪBAS līdzpriekšsēdētāju<br />

Aig<strong>ar</strong>u Štokenbergu, lai runātu<br />

p<strong>ar</strong> sociālo taisnīgumu un sociāli<br />

atbildīgu politiku.<br />

Sociālajai nevienlīdzībai ir tālejošas<br />

sekas – tā ne tikai atsvešina un<br />

sašķeļ dažādas sabiedrības daļas,<br />

bet <strong>ar</strong>ī rada neuzticēšanos valstij un<br />

politisko kūtrumu, samazina dzīves<br />

ilgumu un sabiedrības veselību, kā<br />

<strong>ar</strong>ī rada ekonomiski neracionālu<br />

patēriņu. Aig<strong>ar</strong>s Štokenbergs<br />

uzsver, ka viens no galvenajiem<br />

apvienības uzdevumiem ir<br />

mazināt milzīgās atšķirības cilvēku<br />

labklājības līmenī Latvijā un veidot<br />

spēcīgu vidusšķiru, kas ir valsts<br />

stabilitātes pamats.<br />

Sabiedrībā pastāv būtiskas sociālās<br />

atšķirības, cilvēkiem ir ļoti dažāds<br />

dzīves līmenis. Kā nodrošināt sociālo<br />

taisnīgumu, kad visur jūtamas krīzes<br />

sekas un valsts budžets tiek dramatiski<br />

samazināts?<br />

Sociālais taisnīgums iet roku rokā <strong>ar</strong><br />

nevienlīdzības izskaušanu. Ja sabiedrībā ir<br />

milzīga nevienlīdzība, tā sāk izpausties <strong>ar</strong>ī<br />

cilvēku pašsajūtā, veselības stāvoklī, dzīves<br />

ilgumā. Kā ekonomists es <strong>ar</strong>ī teiktu – tā<br />

pasliktina d<strong>ar</strong>baspēka stāvokli, līdz <strong>ar</strong> to<br />

nevienlīdzībai ir <strong>ar</strong>ī pilnīgi konkrētas sekas<br />

ekonomikā.<br />

Turklāt nevienlīdzība noved pie neracionāla<br />

patēriņa. Ar to es domāju nevajadzīgu,<br />

neekonomisku naudas tērēšanu.<br />

Ja sabiedrībā valda mantas kults, vēlme<br />

izcelties <strong>ar</strong> lielāku māju, dārgāku mašīnu<br />

vai apģērbu, tas rada nesaprotamu patēriņu.<br />

No ekonomikas viedokļa ir neracionāli<br />

tērēt aizvien vairāk naudas tikai tādēļ, ka<br />

gribas izcelties.<br />

Nevienlīdzība norāda uz lielu plaisu<br />

st<strong>ar</strong>p bagātajiem un nabagiem.<br />

Jā, un šī plaisa jeb labklājības pol<strong>ar</strong>izācija<br />

atspoguļojas pilnīgi konkrētā ekonomiskajā<br />

rādītājā – Džini indeksā. Latvijā<br />

Džini indekss ir ļoti augsts, tātad atšķirības<br />

iedzīvotāju ienākumos mūsu valstī ir ļoti<br />

lielas. Salīdzinājumam – tādās labklājības<br />

valstīs kā Dānijā un Zviedrijā šis indekss ir<br />

25, bet, pēc Pasaules Bankas prognozēm,<br />

Latvijā ekonomiskās krīzes ietekmē tas v<strong>ar</strong><br />

sasniegt pat 41,3. Tas ir ļoti augsts rādītājs.<br />

VIENOTĪBAS mērķis ir šīs atšķirības<br />

cilvēku labklājības līmenī samazināt.<br />

Mūsu kaimiņiem igauņiem tas ir izdevies.<br />

Iespējams, tieši tāpēc viņiem ir viendabīgāka<br />

sabiedrība, kas vairāk uzticas valstij<br />

un politiķiem.<br />

Ko Latvijas gadījumā nozīmē sociāli<br />

atbildīga politika?<br />

Tas nozīmē pēctecību un uzticēšanos.<br />

Ja šobrīd runājam p<strong>ar</strong> krīzi uzticībā valstij,<br />

valdībai, politikai, tad sociālā atbildība ir<br />

viens no veidiem, kā nodrošināt ilgtspējīgu<br />

valsts attīstību un uzticēšanos politiķiem.<br />

Tikai tad, ja spēsim p<strong>ar</strong>ūpēties p<strong>ar</strong><br />

saviem vecākiem un vecvecākiem, saviem<br />

bērniem, slimiem cilvēkiem, p<strong>ar</strong> visiem,<br />

kas paši p<strong>ar</strong> sevi nev<strong>ar</strong> p<strong>ar</strong>ūpēties, tikai tad<br />

mēs radīsim cilvēkos uzticību valstij un sajūtu,<br />

ka viņi šai valstij ir vajadzīgi.<br />

Kā to panākt? Spēcīga sociālā politika<br />

vienlaikus nozīmē <strong>ar</strong>ī atbilstošu valsts<br />

finansējumu.<br />

Vienīgais ceļš, kā sasniegt vienlīdzīgāku,<br />

sociāli atbildīgāku un veselāku sabiedrību,<br />

ir izmaiņas nodokļu sistēmā.<br />

Patiešām, tiesības iet roku rokā <strong>ar</strong><br />

pienākumiem. Kā motivēt vai v<strong>ar</strong>būt<br />

piespiest maksāt nodokļus?<br />

Ja vispārīgi runā p<strong>ar</strong> to, vai gribam maksāt<br />

lielākus nodokļus, sākotnējā, spontānā<br />

atbilde v<strong>ar</strong> būt – nē, negribam! Bet, ja analizējam<br />

konkrētas cilvēku grupas, šo cilvēku<br />

vēlmes un vajadzības, aina kļūst cita.<br />

Piemēram, uzņēmēji. Viņi ir ieinteresēti<br />

maksāt nodokļus, jo tādējādi līdz<br />

<strong>ar</strong> konkurētspējīgu izglītības sistēmu ir<br />

pieejams izglītotāks d<strong>ar</strong>baspēks, līdz <strong>ar</strong><br />

efektīvu veselības sistēmu – veselāks d<strong>ar</strong>baspēks.<br />

Arī labāka infrastruktūra. Un<br />

šo visu v<strong>ar</strong> nodrošināt tikai <strong>ar</strong> valsts finansējumu,<br />

<strong>ar</strong> d<strong>ar</strong>boties spējīgu nodokļu<br />

sistēmu. Cits piemērs – jaunās māmiņas.<br />

Viņām šajos jautājumos ir uzņēmējiem<br />

līdzīga motivācija. Māmiņas vēlas pediatra<br />

aprūpi saviem bērniem, bērnudārzus.<br />

Iedzīvotāju vairākums, ņemot vērā viņu<br />

vajadzības, ir ieinteresēts, lai valstij būtu<br />

vairāk naudas!<br />

Es gribu <strong>ar</strong>ī uzsvērt, ka nerunāju vienkāršoti<br />

p<strong>ar</strong> nodokļu celšanu. Nodokļus <strong>ar</strong>ī<br />

labāk jāiekasē.<br />

Sociāli atbildīga politika asociējas<br />

<strong>ar</strong> stabilu vidusšķiru. Ja Latvijā tādu<br />

beidzot izdotos izveidot, kā šāds cilvēks<br />

dzīvotu?<br />

Pirmkārt, jārunā p<strong>ar</strong> atskaites sistēmu.<br />

Latvijā, spriežot p<strong>ar</strong> sabiedrības labklājību,<br />

esam runājuši tikai p<strong>ar</strong> IKP pieaugumu uz<br />

vienu iedzīvotāju. Tā nav p<strong>ar</strong>eiza pieeja,<br />

un šādi rādītāji neko nepasaka p<strong>ar</strong> cilvēku<br />

reālo dzīvi. Latvijā nenoliedzami ir bijusi<br />

samērā strauja izaugsme, bet tā nav skārusi<br />

visas iedzīvotāju grupas vienlaikus.<br />

Iedomājieties – ja Latvijas sabiedrībai pievienotos<br />

milj<strong>ar</strong>dieris Bils Geitss, statistiski<br />

mūsu bagātība vidēji uz vienu iedzīvotāju<br />

strauji pieaugtu. Bet reālajā dzīvē mēs katrs<br />

nebūtu kļuvuši ne p<strong>ar</strong> kapeiku bagātāki!<br />

Atbildot uz jautājumu p<strong>ar</strong> sabiedrības<br />

vidusšķirai raksturīgo, tā nozīmē, ka absolūtais<br />

sabiedrības vairākums – vismaz 80% –<br />

spēj apmierināt savas veselības, drošības,<br />

izglītības, kultūras un citas vajadzības. Šī<br />

sabiedrības daļa – vidusšķira – ir mugurkauls,<br />

kas valstij nodrošina stabilitāti.<br />

Vidusšķiras esamība nodrošina <strong>ar</strong>ī patriotismu<br />

un interesi iesaistīties politikā.<br />

Ja cilvēkam jādomā tikai p<strong>ar</strong> to, kā izdzīvot<br />

līdz rītdienai, kā dabūt zupas šķīvi vai<br />

nopirkt bērnam apģērbu, viņam nav laika<br />

domāt p<strong>ar</strong> politiku, iesaistīties sabiedriskās<br />

organizācijās un d<strong>ar</strong>īt dzīvi labāku.<br />

Jautājums, kas pēdējā laikā interesē gandrīz<br />

katru Latvijas ģimeni, ir pensijas.<br />

Vai pensionāri v<strong>ar</strong> justies droši, ka viņu<br />

pensijas netiks samazinātas?<br />

Pensionāri v<strong>ar</strong> būt p<strong>ar</strong> to pārliecināti.<br />

Viss manis iepriekš minētais vislielākajā<br />

mērā attiecas <strong>ar</strong>ī uz pensionāriem. V<strong>ar</strong>u<br />

apliecināt – pensionāri p<strong>ar</strong> savām pensijām<br />

v<strong>ar</strong> justies droši. Vienīgais izņēmums<br />

v<strong>ar</strong>ētu būt tie pensionāri, kuru pensijas ir<br />

lielākas p<strong>ar</strong> 1000 latiem. Tie, kas saņem<br />

lielās pensijas, un šādu pensionāru Latvijā<br />

ir ļoti maz, v<strong>ar</strong>ētu maksāt lielākus nodok-<br />

Foto: AFI<br />

ļus situācijā, ja tiktu ieviests progresīvais<br />

ienākumu nodoklis.<br />

Jūsu iepriekš minētās idejas Eiropā<br />

ir saistītas <strong>ar</strong> modernu sociāldemokrātisku<br />

virzienu. Latvijā ir vairākas<br />

sociāldemokrātiskas p<strong>ar</strong>tijas, kuras<br />

vismaz vārdos aizstāv sociāli atbildīgu<br />

politiku. Kāpēc jūs savu mērķu īstenošanas<br />

iespējas saskatāt tieši sad<strong>ar</strong>bībā <strong>ar</strong><br />

p<strong>ar</strong>tneriem VIENOTĪBĀ, nevis <strong>ar</strong> kādu<br />

citu p<strong>ar</strong>tiju?<br />

Šo ideju ģenēze politikā tomēr nav tik<br />

vienkārša. Tā nav tikai sociāla ideja, tā<br />

nenāk tikai no sociāldemokrātiem un ir<br />

diezgan sena un iesakņojusies. Valstīs,<br />

kur v<strong>ar</strong>am runāt p<strong>ar</strong> labklājības valsti un<br />

sociāli atbildīgu politiku kopš Otrā pasaules<br />

k<strong>ar</strong>a, sociāli atbildīgās valsts līnija ir<br />

izturēta visās jomās un cauri gadu desmitiem.<br />

Piemēram, Vācija un Zviedrija – tur<br />

sociālā atbildība pret sabiedrību ir īstenota<br />

neatk<strong>ar</strong>īgi no tā, kas bijis pie v<strong>ar</strong>as – labējie<br />

vai kreisie, konservatīvie vai liberāļi.<br />

Sociāli atbildīga politika savā ziņā atrodas<br />

ārpus vai pāri ideoloģijām. Ziemeļvalstīs<br />

sociālās valsts pamatā 1928. gadā ir ielikta<br />

tautas vienošanās „Folkhemmet” jeb<br />

„Mājas tautai”.<br />

Kāpēc jūs uzskatāt, ka tieši VIENOTĪBA<br />

spēs šīs idejas vislabāk īstenot?<br />

VIENOTĪBAS spēks ir tajā, ka esam<br />

dažādi un spējam diskutēt, likt kopā savus<br />

priekšstatus p<strong>ar</strong> valsts attīstību, konstruktīvi<br />

diskutēt un atrast vislabākos risinājumus.<br />

Mēs šeit spējam pārstāvēt visu to<br />

ideju spektru, kas pastāv sabiedrībā. Tās<br />

ir konservatīvās vērtības, kas vairāk saskatāmas<br />

„Pilsoniskajā savienībā”, liberālās –<br />

„Jaunajā laikā” un „Sabiedrībā citai politikai”,<br />

un <strong>ar</strong>ī eiropeiski sociālas idejas. Tās<br />

ietver gan tirgus konkurenci, gan spēcīgas<br />

vidusšķiras izveidošanu un solidāru sociālā<br />

atbalsta sistēmu.

4<br />

ZIŅAS<br />

Nodokļu plāns izpildīts<br />

Šī gada pirmajā ceturksnī nodokļu<br />

plāns izpildīts p<strong>ar</strong> 99,9%, liecina Valsts<br />

ieņēmumu dienesta informācija. Valsts<br />

pamatbudžetā iekasēti 397,2 miljoni<br />

latu, kas ir 104% no iepriekš plānotā<br />

nodokļu apjoma.<br />

Rīga – Eiropas kultūras<br />

galvaspilsēta<br />

Eiropas Savienības Izglītības, jaunatnes<br />

un kultūras ministru padome apstiprinājusi<br />

Rīgu p<strong>ar</strong> 2014. gada kultūras<br />

galvaspilsētu kopā <strong>ar</strong> Zviedrijas pilsētu<br />

Ūmeo. Abām pilsētām būs jāveido savst<strong>ar</strong>pējie<br />

kultūras sad<strong>ar</strong>bības projekti.<br />

Latvijā Rīgas kā kultūras galvaspilsētas<br />

otra sad<strong>ar</strong>bības pilsēta būs Sigulda.<br />

Palielināts ES<br />

līdzfinansējums<br />

lauksaimniekiem<br />

Piektdien, 18. jūnijā, Ministru kabinetā<br />

notika Ministru prezidenta Valda Dombrovska<br />

un Latvijas lielo pilsētu domju<br />

priekšsēdētāju kārtējā tikšanās. Tās laikā<br />

premjers informēja, ka <strong>ar</strong> st<strong>ar</strong>ptautiskajiem<br />

aizdevējiem panākta vienošanās ES<br />

struktūrfondu projektu budžeta līdzfinansējumu<br />

palielināt 100 miljonu latu<br />

apmērā, bet tiešmaksājumus lauksaimniekiem<br />

– 100,5 miljonu latu apmērā.<br />

Atbalsts skolēnu<br />

pārvadājumiem lauku<br />

apvidos<br />

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu<br />

ministrijas ziņojums liecina, ka šogad<br />

skolēnu pārvadāšanai lauku apvidos atvēlēti<br />

vairāk nekā pieci miljoni latu. Tos<br />

p<strong>ar</strong>edzēts izmantot gan transporta izdevumu<br />

kompensēšanai, gan jaunu autobusu<br />

iegādei. Šogad valsts budžetā piešķirti<br />

5 862 542 lati, savukārt 2011. gadā<br />

atbalsts palielināts līdz 718 502 latiem.<br />

Apstiprināts<br />

valsts plāns bērnu<br />

aizs<strong>ar</strong>dzībai<br />

Valdībā apstiprināts plāns „Bērniem piemērota<br />

Latvija 2010.–2012. gadam”. Tajā<br />

p<strong>ar</strong>edzēta virkne pasākumu, lai valstī<br />

veicinātu veselības aprūpes un izglītības<br />

kvalitātes uzlabošanu, mazinātu fizisko,<br />

emocionālo v<strong>ar</strong>d<strong>ar</strong>bību un diskrimināciju<br />

pret bērniem, kā <strong>ar</strong>ī nodrošinātu<br />

bērniem drošu vidi un infrastruktūru.<br />

No septembra – valsts<br />

apmaksāta vakcinācija<br />

No šā gada pirmā septembra Latvijā tiks<br />

sākta valsts apmaksāta 12 gadus vecu<br />

meiteņu vakcinācija pret cilvēka papilomas<br />

vīrusa (HPV) infekciju. Pasaulē<br />

līdz šim veiktie pētījumi pierādījuši, ka<br />

vakcinācija ir efektīvākā profilakse pret<br />

minēto vīrusu, kas v<strong>ar</strong> izraisīt saslimšanu<br />

<strong>ar</strong> dzemdes kakla vēzi.<br />

VALSTISKAS AKTUALITĀTES<br />

Valdībā paveiktais<br />

Iekšzemes kopprodukta izmaiņas<br />

150<br />

120<br />

90<br />

60<br />

Latvijas ekonomikas lejupslīde beigusies<br />

%<br />

15<br />

10<br />

5<br />

0<br />

-5<br />

-10<br />

-15<br />

-20<br />

Apgrozījums mazumtirdzniecībā pieaug<br />

200<br />

150<br />

Eksports<br />

Iekšējais pieprasījums<br />

Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda,<br />

ka šā gada pirmajā ceturksnī IKP (pēc sezonāli<br />

izlīdzinātiem datiem) pieaudzis p<strong>ar</strong><br />

Pēc straujas iekšējā pieprasījuma samazināšanās<br />

2008. gada beigās un 2009. gadā<br />

tā pieauguma temps kļuva daudz mērenāks.<br />

Tomēr 2009. gada otrajā pusē, kad<br />

ārvalstu tirgos ekonomiskā situācija stabilizējās,<br />

jau otro ceturksni novēro eksporta<br />

Mazumtirdzniecības apgrozījums<br />

(sezonāli izlīdzināti dati pret 2005. gada decembri)<br />

100<br />

2007 2008 2009 2010<br />

apjoma pieaugumu. Uzlabojoties situācijai<br />

ārējos tirgos, eksporta apjoma pieaugumu<br />

v<strong>ar</strong> p<strong>ar</strong>edzēt turpmāk.<br />

Ekonomikas izaugsmi ietekmējošie faktori<br />

(sezonāli izlīdzināti dati pret 2005. gada 4. ceturksni)<br />

Ārējais pieprasījums palielinās – st<strong>ar</strong>ptautiskās organizācijas<br />

norāda uz pasaules ekonomikas atveseļošanos<br />

Iekšzemes pieprasījums nepieaug –<br />

ienākumu samazinājums, nod<strong>ar</strong>binātības samazinājums, augstais bezd<strong>ar</strong>bs<br />

I II III IV I II III IV I II III IV I II III IV<br />

2007 2008 2009 2010<br />

Straujā ekonomiskā lejupslīde Latvijā<br />

ir apturēta. Kā liecina jaunākie statistikas<br />

dati, pozitīvās tendences būs noturīgas. Arī<br />

mazumtirdzniecības apgrozījums pamazām<br />

palielinās, piemēram, aprīlī (pēc sezonāli<br />

izlīdzinātiem datiem) mazumtirdzniecības<br />

apgrozījums bijis p<strong>ar</strong> 6% lielāks<br />

nekā pagājušā gada decembrī. Tas liecina<br />

p<strong>ar</strong> ekonomikas atlabšanu, tomēr jāatceras,<br />

ka p<strong>ar</strong> krīzes pārv<strong>ar</strong>ēšanu runāt vēl pāragri<br />

un <strong>ar</strong>ī turpmāk pieņemtajiem lēmumiem<br />

jābūt profesionāliem un atbildīgiem.<br />

0,3% (salīdzinot <strong>ar</strong> pagājušā gada ceturto<br />

ceturksni) un tas ir pirmais ceturkšņa pieaugums<br />

pēc astoņiem secīgiem ceturkšņiem<br />

<strong>ar</strong> IKP samazinājumu. Tas liecina,<br />

ka valdības rosinātajām brīžiem smagajām<br />

reformām redzami pirmie rezultāti.<br />

IKP pieauguma tempi<br />

2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015<br />

milj. Ls<br />

Prognoze<br />

Latvijas d<strong>ar</strong>bs<br />

novērtēts <strong>ar</strong>ī<br />

st<strong>ar</strong>ptautiski<br />

Arī Eiropas Komisijas jaunākajā pārskatā<br />

p<strong>ar</strong> 27 Eiropas Savienības valstu ekonomiku<br />

secina, ka Latvijā situācija sākusi<br />

stabilizēties un nākamgad Latvijas ekonomikā<br />

atjaunosies izaugsme – gaidāms, ka<br />

IKP pieaugs p<strong>ar</strong> 3,3%.<br />

+3,3%

PRIORITĀTES<br />

2010. GADA JŪLIJS<br />

5<br />

Eksports kļūst p<strong>ar</strong> Latvijas<br />

tautsaimniecības jauno reliģiju!<br />

Artis Kamp<strong>ar</strong>s<br />

Ekonomikas ministrs, JL<br />

Foto: Andrejs Pož<strong>ar</strong>skis<br />

Gada sākumā p<strong>ar</strong>tijas „Jaunais<br />

laiks” kopsapulcē runāju p<strong>ar</strong> eksportu<br />

kā tautsaimniecības jauno<br />

reliģiju – „vienīgo un patieso, <strong>ar</strong> kuras piesaukšanu<br />

ceļas un aizmieg ikviens Latvijas<br />

uzņēmējs”. Tagad, gandrīz pusgadu pēc<br />

šī vēlējuma izteikšanas, <strong>ar</strong> gand<strong>ar</strong>ījumu<br />

pārliecināmies p<strong>ar</strong> šīs tēzes dzīvotspēju –<br />

aizvien vairāk uzņēmēju prātus pārņem<br />

eksports.<br />

Pēdējā gada laikā Latvijas ekonomikā ir<br />

notikušas būtiskas strukturālas izmaiņas –<br />

treknajos gados tautsaimniecības galvenais<br />

dzinējspēks bija iekšējais pieprasījums, bet<br />

tagad p<strong>ar</strong> tādu caur ārējo pieprasījumu<br />

kļūst eksports. Statistikas dati liecina, ka<br />

eksporta augšupeja ir sākusies 2009. gada<br />

beigās un 2010. gada četros mēnešos preču<br />

eksports ir p<strong>ar</strong> vairāk nekā 20% lielāks,<br />

nekā tas bija attiecīgajā periodā pirms<br />

gada.<br />

Eksporta veicināšana ir bijusi mana<br />

prioritāte kopš pirmās d<strong>ar</strong>ba dienas Ekonomikas<br />

ministrijā. Uzsākām prioritāšu<br />

maiņu valsts atbalsta finansējuma saņemšanai,<br />

to koncentrējot uz apstrādājošo rūpniecību<br />

un eksportu. Piemēram, šogad nepilni<br />

80 miljoni latu piešķirti uz eksportu<br />

orientētas ražošanas attīstībai programmā<br />

„Augstas pievienotās vērtības investīcijas”.<br />

Sākotnēji šai programmai bija p<strong>ar</strong>edzēti<br />

tikai 35 miljoni latu, bet, redzot iesniegto<br />

projektu augsto kvalitāti un eksporta potenciālu,<br />

p<strong>ar</strong> 50% palielinājām programmā<br />

pieejamo finansējumu.<br />

2009. gadā un līdz šī gada beigām Ekonomikas<br />

ministrija valsts atbalsta instrumentu<br />

veidā būs nodrošinājusi 350 miljonus<br />

latu ekonomikas sildīšanai, kurā liela<br />

daļa finansējuma ir novirzīts tieši apstrādājošās<br />

rūpniecības un eksporta atbalstam.<br />

Minētais finansējums kopā <strong>ar</strong> piesaistītajām<br />

privātajām investīcijām sasniegs<br />

670 miljonus latu. Šis ir vislielākais valsts<br />

nodrošinātais atbalsts uzņēmējd<strong>ar</strong>bībai<br />

20 gadu laikā. Piemēram, 2008. gadā šādā<br />

veidā Ekonomikas ministrija nodrošinājusi<br />

tikai 20 miljonus latu.<br />

Sv<strong>ar</strong>īgs ir katrs<br />

cilvēks<br />

Jāmaina attieksme<br />

pret politiku<br />

Solvita Āboltiņa<br />

VIENOTĪBAS līdzpriekšsēdētāja,<br />

JL priekšsēdētāja<br />

Foto: AFI<br />

Mūsu valsts vēsturē ir brīži, kas<br />

atmiņās un vēstures piezīmēs<br />

paliks kā laiks, kad, stāvot krustcelēs,<br />

esam pieņēmuši visnozīmīgākos lēmumus.<br />

Nešauboties esam izlēmuši savu<br />

un savas valsts likteni. Laiks, kuru caurvijusi<br />

ārkārtīgi spēcīga pašaizliedzība un vienotība.<br />

Laiks, kad, kaut <strong>ar</strong>ī jautājumu bijis<br />

vairāk nekā atbilžu, cilvēki ticēja idejai<br />

dzīvot brīvā valstī, riskēja <strong>ar</strong> nezināmo un<br />

cīnījās, būdami pārliecināti, ka ikvienam ir<br />

jāiesaistās, ir jābūt tur, kur mainās vēstures<br />

līkloči. Laiks, kad valdīja nepārprotamā<br />

sajūta, ka sv<strong>ar</strong>īgs ir katrs cilvēks.<br />

Divdesmit gados esam piedzīvojuši lepnumu,<br />

redzot, ka salīdzinoši īsā laikā spējam<br />

uzbūvēt savu valsti. Esam piedzīvojuši<br />

<strong>ar</strong>ī vilšanos, skaudri izjūtot v<strong>ar</strong>as cinismu<br />

un nerēķināšanos <strong>ar</strong> tautu, politiskās v<strong>ar</strong>as<br />

saplūšanu <strong>ar</strong> uzņēmēju eliti, kas valsti bieži<br />

vien redz tikai kā finanšu shēmu, b<strong>ar</strong>otavu<br />

tiem, kas vēlas ātru peļņu.<br />

P<strong>ar</strong> šādu Latviju man vienmēr ir bijis<br />

kauns.<br />

Taču Latvija ir kaut kas cits. Latvija, <strong>ar</strong><br />

kuru mēs lepojamies un kurai ticam. Spējīga,<br />

apņēmīga, spēcīga un cienīta. Latvija,<br />

kurai ir noticējuši Eiropā un pasaulē. Latvija,<br />

kurai ir jānotic <strong>ar</strong>ī mums.<br />

Jā, vienoties vienmēr bijis grūtāk nekā<br />

strīdēties, un ceļš uz jaunu politisku vienošanos<br />

nav ātrs. Taču mēs esam atraduši domubiedrus<br />

– cilvēkus, uz kuriem paļauties.<br />

Šobrīd. Un turpmāk. Lai mainītu priekšstatu<br />

p<strong>ar</strong> to, kas ir politika Latvijā.<br />

Vienotība nav aprēķināma, izkalkulējama<br />

un izmērāma nedz naudā, nedz<br />

v<strong>ar</strong>ā, kas kā tendence iezīmējas citu politisko<br />

spēku d<strong>ar</strong>bībās. Vienotības panākumu<br />

atslēga ir sabiedrības pieprasījums,<br />

iesaistīšanās un līdzdalība. Vienotības<br />

mērķis ir valsts, kurā tautai nav jāizvēlas<br />

ārkārtēji līdzekļi, lai paustu savu viedokli.<br />

Valsts, kurā v<strong>ar</strong>a šo viedokli uzklausa un<br />

ņem vērā. Valsts, kurā kopīgas intereses un<br />

pārliecība p<strong>ar</strong> kopīgo mērķi ir priekšplānā,<br />

bet to realizācija uzticēta godīgiem un zinošiem<br />

cilvēkiem.<br />

Kaut esam piedzīvojuši <strong>ar</strong>ī kļūdas, tas<br />

noticis savā zemē. Un līdzīgi kā pirms divdesmit<br />

gadiem, <strong>ar</strong>ī tagad <strong>ar</strong> vienotu spēku<br />

un atbalstu Latvija v<strong>ar</strong> plaukt p<strong>ar</strong> taisnīgu,<br />

godīgu un pārtikušu valsti, jo tās cilvēki<br />

spēj atšķirt graudus no pelavām. Izšķirošos<br />

brīžos mēs neuzdodam jautājumus, nestāvam<br />

malā, bet iesaistāmies. Rīkojamies.<br />

Sv<strong>ar</strong>īgs ir katrs cilvēks. It īpaši šodien.<br />

Artis Pabriks<br />

VIENOTĪBAS un SCP valdes loceklis<br />

Viena no lielākajām problēmām,<br />

kas jebkurā sabiedrībā katastrofāli<br />

iedragā pašus demokrātijas pamatus,<br />

ir negodprātīgi un savu personīgo,<br />

mantkārīgo interešu dzīti valsts vadītāji<br />

un ierēdņi. Jā, atzīstu – Latvijā ir korupcija.<br />

Tajā pašā laikā tā ir mazāka nekā dažās<br />

labās citās Eiropas Savienības dalībvalstīs.<br />

Nianšu, kas mums būtu jāmaina vai jāuzlabo,<br />

ir daudz. Piemēram, kāpēc Latvijā ir<br />

tik liela vēlme saistīt biznesu <strong>ar</strong> politiku?<br />

Tāpēc, ka politiskajā sistēmā pieļauta ļoti<br />

liela kļūda – p<strong>ar</strong>tijas saņem finansējumu<br />

tikai no ziedotājiem. Līdz <strong>ar</strong> to tās kļūst<br />

p<strong>ar</strong> kabatas p<strong>ar</strong>tijām cilvēkiem, kurus interesē<br />

vispirms iedot naudu, bet pēc tam<br />

teikt, kas būtu jād<strong>ar</strong>a. Manā izpratnē tieši<br />

tā ir korupcija.<br />

Foto: IMAGINE<br />

Protams, nev<strong>ar</strong> un nevajag aizliegt ziedojumus,<br />

tiem ir jābūt, taču valdībai un iedzīvotājiem<br />

jāsaprot, ka demokrātija nenāk<br />

p<strong>ar</strong> brīvu. P<strong>ar</strong> demokrātiju ir jāmaksā, p<strong>ar</strong>tijām<br />

saņemot finansējumu no valsts budžeta,<br />

kas pad<strong>ar</strong>īs tās kaut vai nedaudz politiski<br />

neatk<strong>ar</strong>īgākas un ierobežos atsevišķu<br />

cilvēku ļaunprātīgo ietekmi. Šis jautājums<br />

beidzot obligāti ir jāsakārto. Diemžēl tagad<br />

gan izskatās, ka lēmums p<strong>ar</strong>tiju sponsoru<br />

interesēs vēl p<strong>ar</strong> gadu tiek atlikts.<br />

Tajā pašā laikā <strong>ar</strong>ī neticības aura, kas ir<br />

ap politiķiem un politiku kopumā, Latvijā<br />

nav pozitīva. Sabiedrība, pirmkārt, netic<br />

politiķiem, otrkārt, netic politikai. Tāpēc<br />

maz ir gudru, prātīgu un godīgu cilvēku,<br />

kas vēlētos iesaistīties politikā. Kurš tad<br />

valsti pārvaldīs, ja neviens to negrib d<strong>ar</strong>īt?<br />

Ir jāmaina sava attieksme pret politiku.<br />

Nev<strong>ar</strong>am tikai gaidīt, kad politiķi mainīs<br />

savējo. Mums, tautai, ir jābūt spējīgiem domāt<br />

politiskās kategorijās un sevi jāizglīto,<br />

citādi neuzticēšanās aura pastāvēs mūžīgi.<br />

St<strong>ar</strong>p citu, šī ir viena no lielākajām problēmām<br />

ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē.<br />

Savu jaunību saistu <strong>ar</strong> Latvijas Tautas<br />

fronti, <strong>ar</strong> atmodas laiku. Arī mans ideāls<br />

ir aktīvs pilsonis. Tāpēc neesmu politikā,<br />

lai nopelnītu lielo naudu vai bīdītu kāda<br />

personīgās intereses. Esmu studējis politoloģiju,<br />

un šī vide man ir tuva. Esmu mācīts,<br />

mācījies un pats mācu, ka cilvēkiem<br />

ir jāiesaistās d<strong>ar</strong>bā sabiedrības labā. Vēlos<br />

redzēt, ka valsts, kurā dzīvoju, kļūst labāka.<br />

Ja kaut kādā veidā v<strong>ar</strong>u dot tajā <strong>ar</strong>ī savu<br />

ieguldījumu, tas ir labi. V<strong>ar</strong>būt izklausās<br />

naivi, bet manā izpratnē līdzdalība politikā<br />

tomēr ir ideālistiska. Tu v<strong>ar</strong>i bēgt no<br />

savas valsts, bet patiesībā jau bēdz no sevis.<br />

Mums nevajag bēgt no sevis, savas problēmas<br />

ir jārisina!

6<br />

PRIORITĀTES<br />

Skolai ir vajadzīgs<br />

mūsu atbalsts<br />

Priekšā lieli<br />

izaicinājumi!<br />

S<strong>ar</strong>mīte Ēlerte<br />

PS biedre<br />

Mērot 650 bērnu zināšanu progresu<br />

pirmajos piecos skolas<br />

gados, tika secināts: bērni no<br />

nabadzīgām ģimenēm uzrāda zemākus<br />

rezultātus nekā tie, kas nāk no vidusšķiras<br />

vai bagātajām ģimenēm. Salīdzinot pirmo<br />

skolas gadu <strong>ar</strong> piekto, atšķirība testu rezultātos<br />

dubultojās. Tomēr šis stāsts nav p<strong>ar</strong><br />

Latviju, bet Baltimoru un ASV, kurai<br />

Latvija sabiedrības nevienlīdzības ziņā<br />

(Džini indekss – 41, ASV – 46) pietuvojas,<br />

attālinoties no Eiropas tradīcijas (31).<br />

Hopkina universitāte pētījumus turpināja,<br />

pārbaudot bērnu progresu ne tikai<br />

mācību gada beigās, bet <strong>ar</strong>ī sākumā. Rezultāti<br />

rādīja pavisam citu ainu: zināšanu<br />

progresā bērni no nabadzīgajām ģimenēm<br />

mācību gada laikā pat pārspēja bagāto ģimeņu<br />

atvases.<br />

Foto: S<strong>ar</strong>mītes Ēlertes personīgais <strong>ar</strong>hīvs<br />

Skola ir pats nozīmīgākais brīdis, kad<br />

valsts v<strong>ar</strong> iejaukties, katrā paaudzē atkal no<br />

jauna izlabojot sociālekonomisko apstākļu<br />

noteikto nevienlīdzību, dodot līdzvērtīgas<br />

st<strong>ar</strong>ta pozīcijas tālākai dzīvei. Tas, cik labi<br />

kurš to spēs izmantot dzīves sacensībā, ir<br />

katra paša atbildība, bet skolas kvalitāte ir<br />

valsts atbildība.<br />

Bērni mācās tik labi, cik labi viņi tiek<br />

mācīti, secināts nesen, aprakstot Somijas<br />

izglītības sistēmu, kas ir labākā pasaulē<br />

(OCDE dati). Tā balstās skolotājā un uzticībā<br />

skolotājam. Latvijā skolotājiem ir<br />

mazas algas un liela neuzticība. Daudz izpildāmu<br />

birokrātisku papīru, mūžam mainīgi<br />

priekšraksti un neskaidrs sabiedrības<br />

pasūtījums – kas tad īsti ir 21. gadsimta<br />

skolas uzdevums.<br />

Apzinoties gan katra bērna atšķirīgās<br />

spējas, gan ģimenes iespējas, skolotāja uzdevums<br />

ir diferencēti strādāt <strong>ar</strong> katru bērnu.<br />

Tas ir iespējams, un to prot mūsu labākie<br />

skolotāji. Skolas mērķis nav iemācīt<br />

noteiktu zināšanu apjomu, bet gan panākt<br />

maksimālu pievienoto vērtību katra bērna<br />

attīstībā. Zināšanas ir līdzeklis, bērns ir<br />

mērķis.<br />

Mēs nev<strong>ar</strong>am p<strong>ar</strong>edzēt, kādas zināšanas<br />

būs vajadzīgas tiem bērniem, kuri šogad<br />

sāks iet skolā, bet skaidri zinām, ka viņiem<br />

jāapgūst māka un iemaņas dzīvot 21. gadsimtā:<br />

spēja analītiski domāt, prasme mācīties<br />

visa mūža g<strong>ar</strong>umā; māka sad<strong>ar</strong>boties,<br />

būt uzņēmīgiem un radošiem. Visiem<br />

Latvijas bērniem ir labi jāzina latviešu,<br />

angļu un vēl vismaz viena svešvaloda, labi<br />

jāapgūst informācijas prasmes. Un vēl – līdzās<br />

ģimenei skola ir vieta, kur bērnam jāmācās<br />

piederības sajūta Latvijai, māka būt<br />

labam pilsonim demokrātiskā valstī. Skolai<br />

vajadzīgs atbalsts, mums ir jāsaliedējas<br />

ap savu skolu.<br />

Atis Lejiņš<br />

sociāldemokrāts<br />

Aktīvajā politikā ienācu pavisam nesen<br />

– līdz <strong>ar</strong> „Lietuss<strong>ar</strong>gu revolūciju”,<br />

kad redzēju, ka Latvija neiet<br />

p<strong>ar</strong>eizo ceļu, bet tajā brīdī Tautas p<strong>ar</strong>tijas<br />

nekaunība pārsniedza jebkuras saprāta robežas.<br />

Tad <strong>ar</strong>ī es sev teicu: „Pietiek skatīties<br />

no malas! Ja gribu, lai Latvija mainās,<br />

jāiet un jācīnās!”<br />

Mana izvēle p<strong>ar</strong> labu sociāldemokrātijai<br />

bija loģiska – cik vien sevi atceros, esmu<br />

bijis pārliecināts sociāldemokrāts. Un <strong>ar</strong>ī<br />

sociāldemokrāti šodien ir nonākuši s<strong>ar</strong>ežģītā<br />

situācijā, kurā vienīgā p<strong>ar</strong>eizā izeja ir<br />

visiem rietumnieciski demokrātiskajiem<br />

spēkiem nākt kopā, aizmirst p<strong>ar</strong> sīkām<br />

domst<strong>ar</strong>pībām, personīgām antipātijām<br />

un vienoties d<strong>ar</strong>bam, lai Latvija jau drīzā<br />

nākotnē Eiropas saimē iederētos ne<br />

vien formāli, bet <strong>ar</strong>ī pēc labklājības un<br />

demokrātijas augstākajiem stand<strong>ar</strong>tiem.<br />

VIENOTĪBA neapšaubāmi ir kļuvusi p<strong>ar</strong><br />

to lietuss<strong>ar</strong>gu, zem kura pulcēties patiesi<br />

demokrātiskiem spēkiem!<br />

Mums visiem kopā priekšā stāv lieli izaicinājumi.<br />

Lai gan ekonomikas zemākais<br />

punkts ir aiz muguras, valstī ir jāturpina<br />

konsekventas reformas. Valsts pārvaldei<br />

jākļūst modernai, pēc iespējas mazākai un<br />

mobilākai, nodokļu politika jāveido taisnīga<br />

un progresīva, lai spekulanti Latvijā<br />

justos apdraudēti, bet ražotāji un eksportētāji<br />

justu valsts atbalstu, politiskās p<strong>ar</strong>tijas<br />

jāatsvabina no olig<strong>ar</strong>hu un baņķieru naudas<br />

važām, lai lēmumi tiktu pieņemti sabiedrības,<br />

nevis „P<strong>ar</strong>ex” vai AŠ 2 interesēs.<br />

Latvija jau pavisam tuvā nākotnē v<strong>ar</strong> kļūt<br />

p<strong>ar</strong> alternatīvās enerģijas ražotāju lielvalsti,<br />

mēs v<strong>ar</strong>am ne vien atteikties no Krievijas<br />

gāzes importa, bet paši eksportēt enerģiju<br />

un celt savu labklājību. To apliecinājis ne<br />

viens vien eksperts un zinātnieks. Tikai, lai<br />

tas viss notiktu, mums nepieciešami politiķi,<br />

kuri ir gatavi uzdrīkstēties, kuriem pirmajā<br />

vietā ir Latvijas valsts intereses, nevis<br />

savas un savu čomu vajadzības.<br />

Neskaitāmas reizes tiekoties <strong>ar</strong><br />

VIENOTĪBAS politiķiem, esmu guvis pārliecību,<br />

ka mēs kopā v<strong>ar</strong>am paveikt visu iepriekš<br />

minēto. Es uzskatu, ka sociāli atbildīgai<br />

politikai ir jābūt p<strong>ar</strong> vienu no Latvijas<br />

valsts stūrakmeņiem – tam jāp<strong>ar</strong>ādās jau<br />

nākamā gada budžeta veidošanas procesā.<br />

Šoreiz budžets ne vien jākonsolidē, bet<br />

konsolidācijai jābūt taisnīgai pret sabiedrību.<br />

Tam piekrīt vairākums VIENOTĪBAS<br />

politiķu, tādēļ <strong>ar</strong>ī esmu atsaucies p<strong>ar</strong>tijas<br />

„Sabiedrība citai politikai” līderu aicinājumam<br />

st<strong>ar</strong>tēt vēlēšanās kopīgā s<strong>ar</strong>akstā. Tas<br />

man ir liels izaicinājums, kuru esmu gatavs<br />

uzņemties Latvijas labā!<br />

Atbildība p<strong>ar</strong> savu nacionālo valsti<br />

Foto: AFI<br />

Ģirts <strong>Valdis</strong> Kristovskis<br />

VIENOTĪBAS un PS priekšsēdētājs<br />

Latvijas tālākā nākotne lielā mērā<br />

izšķirsies šoruden – 10. Saeimas<br />

vēlēšanās. Tā nu patiešām ir noticis,<br />

ka pēc 20 atjaunotās neatk<strong>ar</strong>ības<br />

gadiem Latvija atkal ir nonākusi krustcelēs.<br />

2. oktobrī norisināsies izšķirošā cīņa<br />

p<strong>ar</strong> to, kādās rokās mūsu valsts nonāks.<br />

Šī vēlēšanu cīņa norisināsies st<strong>ar</strong>p mūsu<br />

p<strong>ar</strong>tijām, kas aizstāv nacionālas valsts<br />

intereses, un st<strong>ar</strong>p promaskaviskajiem<br />

spēkiem, kas Latviju grib atmest atpakaļ<br />

Krievijas ietekmes ķetnās, un olig<strong>ar</strong>hu<br />

spēkiem, kuriem vienīgā interese ir piepildīt<br />

savas kabatas p<strong>ar</strong> jebkuru cenu.<br />

Mēs gribam, lai Latvijā valdītu gudra<br />

ekonomika, zināšanu izcilība, godīga<br />

konkurence un lai tas viss d<strong>ar</strong>botos tautas<br />

labā, nevis atsevišķu cilvēku bagātības<br />

labā. Mēs gribam, lai Latvija attīstās tā, ka<br />

tajā <strong>ar</strong> prieku paaudzēm ilgi gribēs dzīvot<br />

ne tikai mūsu bērni un bērnubērni, bet<br />

vēl daudzas nākamās paaudzes.<br />

Mēs gribam, lai plaukst mūsu valoda,<br />

lai ģimenes paliek Latvijā un tie, kas<br />

aizbraukuši pasaulē meklēt d<strong>ar</strong>bu, brauc<br />

mājās. Mēs gribam, lai Latvija kļūst slavena<br />

<strong>ar</strong> saviem lieliskajiem izstrādājumiem,<br />

ko pazīst un pērk visa pasaule, mēs gribam<br />

modernu un vienlaikus tradīcijām<br />

bagātu Latviju.<br />

Lai to visu sasniegtu, Latvijai beidzot<br />

nepieciešama tāda valdība, ko veido nevis<br />

saskaldīta koalīcija no pretrunīgiem<br />

politiskiem spēkiem, bet vienots spēks.<br />

Mēs gribam veidot valdību, kas ir spējīga<br />

strādāt no vienām Saeimas vēlēšanām<br />

līdz nākamajām, un visu d<strong>ar</strong>bu v<strong>ar</strong> veltīt<br />

tautsaimniecības izaugsmei.<br />

Pašreiz vairs ne brīvais tirgus, bet tieši<br />

valsts ir galvenais attīstības g<strong>ar</strong>ants, tieši<br />

no valsts sagaida tālredzīgus risinājumus,<br />

prasa atbildīgu un mērķtiecīgu rīcību. Šādos<br />

apstākļos tieši uzticami tautas priekšstāvji,<br />

atbildīga valsts administrācija,<br />

kādu piedāvās VIENOTĪBAS deputātu<br />

kandidātu s<strong>ar</strong>akstā iekļautās personības,<br />

ir galvenais g<strong>ar</strong>ants sekmīgas valsts ekonomiskās<br />

un sociālās politikas izvēršanai,<br />

izglītības, veselības un citu vajadzību nodrošināšanai<br />

pienācīgā līmenī.<br />

Veidojot VIENOTĪBU, mēs esam uzņēmušies<br />

ļoti grūtu uzdevumu. Katra<br />

mūsu p<strong>ar</strong>tija ir apņēmusies ziedot uz<br />

kopējā altāra daļu no savām ambīcijām.<br />

Taču mēs saprotam, ka tikai apvienojoties<br />

v<strong>ar</strong>ēsim apturēt valsts izlaupīšanu un<br />

Krievijas ietekmes palielināšanu Latvijā.<br />

Ja mēs būsim vienoti, mēs būsim neuzv<strong>ar</strong>ami.<br />

Mums ir jāuzv<strong>ar</strong> nākamajās vēlēšanās!

7<br />

LATGALĒ<br />

Uzdevumi VIENOTĪBAI<br />

Vienādas iespējas<br />

S<strong>ar</strong>mīte Ķikuste<br />

Saeimas deputāte, JL<br />

Diemžēl investīciju sadales rezultāti<br />

jau gadiem nav bijuši p<strong>ar</strong> labu Latgales<br />

infrastruktūras sakārtošanai. Tas visbiežāk<br />

bremzē jaunu rūpniecisko ražotņu<br />

atvēršanu, ir iemesls augstam bezd<strong>ar</strong>bam,<br />

nelegālajai nod<strong>ar</strong>binātībai, ticības trūkumam<br />

un d<strong>ar</strong>baspēka aizplūšanai. Tomēr<br />

Latgalē dzīvo pietiekami daudz izglītotu,<br />

gudru, zinošu, strādāt gribošu un v<strong>ar</strong>ošu<br />

cilvēku! Mēs, latgalieši, spēsim attīstīt un<br />

stiprināt visas valsts ekonomiku, ja reģionam<br />

tiks dotas vismaz vienādas iespējas<br />

<strong>ar</strong> citiem Latvijas reģioniem. „Jaunais<br />

laiks” pie šiem principiem pieturas.<br />

Pateicoties „Jaunā laika” Saeimas deputātu<br />

atbalstam, uzbūvēts jauns korpuss<br />

Daugavpils slimnīcā un pēc ugunsgrēka<br />

atjaunota nodaļa psihoneiroloģiskajā<br />

slimnīcā, saglabāta slimnīca Krāslavā,<br />

atbalstījām <strong>ar</strong>ī citas Latgales slimnīcas.<br />

Ilgtspējīga attīstība<br />

Aldis Cimoška<br />

Daugavpils novada domes<br />

deputāts, VIENOTĪBAS un SCP<br />

Daugavpils nodaļas vadītājs<br />

Foto: IMAGINE<br />

Manuprāt, Latviju pacels lauksaimnieciskās<br />

produkcijas pārstrāde, pārtikas<br />

ražošana, uz atjaunojamiem resursiem<br />

balstīta enerģētika un eksportspējīgu<br />

inženierzinātņu noz<strong>ar</strong>es – kokapstrāde,<br />

metālapstrāde, mašīnbūve, ķīmija un<br />

f<strong>ar</strong>mācija. Tās ir noz<strong>ar</strong>es, kas satur praktiskās<br />

un patiesās d<strong>ar</strong>bvietas. D<strong>ar</strong>bvietas,<br />

kas veido Latvijas IKP. Ilgtspējīgai attīstībai,<br />

manuprāt, ir nepieciešams tik maz<br />

un tajā pašā laikā daudz. Inženieriem un<br />

zinātniekiem jāiet ārpus savas laboratorijas<br />

robežām, apvienojoties <strong>ar</strong> ražošanas<br />

sektora uzņēmējiem, kopīgi radot jaunus,<br />

inovatīvus produktus, ieviešot tos ražošanā<br />

un eksportējot. Lauksaimniekiem ir<br />

jāaizmirst p<strong>ar</strong> frāzi „mans ir mans”, bet<br />

jāatceras vārds „kooperācija” gan lauksaimnieciskās<br />

produkcijas pirmapstrādē,<br />

gan pēcapstrādē, gan realizācijā.<br />

No Dublinas atpakaļ uz Mērdzeni<br />

Gundega Rancāne<br />

SCP valdes locekle<br />

Kārlis Šadurskis<br />

Saeimas deputāts, VIENOTĪBAS<br />

un PS valdes loceklis<br />

Latgalē iedzīvotāju skaits turpina<br />

dramatiski samazināties. Nepietiek <strong>ar</strong><br />

skaistiem solījumiem p<strong>ar</strong> Latvijas reģionu<br />

līdzsv<strong>ar</strong>otu attīstību. Lai apturētu straujo<br />

ekonomisko lejupslīdi un cilvēku aizbraukšanu,<br />

nekavējoties jāīsteno konkrēti<br />

pasākumi. Jānosprauž skaidrs mērķis –<br />

attīstīt infrastruktūru, domājot vispirms<br />

p<strong>ar</strong> ceļiem un skolām. Jāveicina tādas<br />

uzņēmējd<strong>ar</strong>bības attīstība, kas stimulētu<br />

iedzīvotājus atgriezties no Dublinas,<br />

Rīgas un Briseles uz Mērdzeni, Bērzgali<br />

vai Līvāniem. Jānovērtē cilvēki, kas dzīvo<br />

un strādā Latvijas mazpilsētās un laukos<br />

un bieži vien veido šo vietu dvēseli: ārsti,<br />

skolotāji, ražotāji un amatnieki. Jārada<br />

apstākļi, kas uzņēmīgākos iedzīvotājus<br />

rosinātu idejas īstenot dzimtajā pusē,<br />

nodrošinot labklājību ģimenēm un dodot<br />

ieguldījumu novada attīstībā.<br />

Latvijai nepieciešama izglītota sabiedrība<br />

Galvenie jautājumi, <strong>ar</strong> kuriem strādāju<br />

9. Saeimā, bija izglītība, valsts valoda,<br />

informācijas atklātība, valsts pārvaldes<br />

efektivitāte un finanses. Diemžēl taupības<br />

dēļ esam spiesti taupīt <strong>ar</strong>ī izglītībā, tomēr<br />

jāsaprot – tikai izglītota sabiedrība pratīs<br />

nopelnīt. Strādāt, pelnīt, maksāt nodokļus<br />

un gudri un godīgi pārvaldīt valsts finanses<br />

– tā ir nepieciešamība. Kas finansē<br />

politiskās p<strong>ar</strong>tijas? Bagātnieki. Kā labā<br />

strādā p<strong>ar</strong>tijas? To labā, kas tās finansē.<br />

Saeima ir spērusi soli godīgas valsts<br />

pārvaldes virzienā, pieņemot likumu p<strong>ar</strong><br />

valsts finansējumu p<strong>ar</strong>tijām. 10. Saeimas<br />

d<strong>ar</strong>bs būs legālās prezumpcijas un iedzīvotāju<br />

ikgadējās dekl<strong>ar</strong>ēšanās ieviešana.<br />

Secīgi izpildīts, tas dos valstij to politisko<br />

izglītību un briedumu, ko sauc p<strong>ar</strong> demokrātiju<br />

– priekšnosacījumu sabiedrības<br />

labklājībai.<br />

Ieguldījums kopējā d<strong>ar</strong>bā<br />

Maija Spūle<br />

JL biedre<br />

Uzticama tiesu v<strong>ar</strong>a<br />

Jānis Bordāns<br />

PS biedrs<br />

Mana Latgale nav tukšas mājas, nekopti<br />

un aizauguši lauki, kā reizēm dzird<br />

runājam. Es redzu Latgali, kurā dzīvo<br />

sīksti, čakli un mērķtiecīgi cilvēki, kuplas<br />

un d<strong>ar</strong>bīgas ģimenes. Lai to sasniegtu,<br />

politiķu atbalsts ir sv<strong>ar</strong>īgs ne tikai pirms<br />

vēlēšanām, bet visus četrus gadus, kuros<br />

jāpierāda, ka vēlētāji savu uzticību nav<br />

dāvājuši velti. Reģionos īpaši sv<strong>ar</strong>īgs ir<br />

līdzvērtīgs atbalsts Eiropas Savienības<br />

fondu sadalē kā lielajam zemniekam, tā<br />

sīkzemniekam. Arī sīkzemnieks, d<strong>ar</strong>ot<br />

savu mazo d<strong>ar</strong>bu, sakopj Latviju, audzina<br />

d<strong>ar</strong>ba tikumu jau no mazotnes saviem<br />

bērniem, dod ieguldījumu kopējā d<strong>ar</strong>bā.<br />

Arī mums Latgalē ir noz<strong>ar</strong>es, kas dod<br />

reālu d<strong>ar</strong>bu tuvāk mājām, ierastajai videi:<br />

piensaimniecība, zivkopība un linkopība.<br />

Tāpēc <strong>ar</strong> pārliecību v<strong>ar</strong>u teikt – iespējas<br />

ir, un mēs d<strong>ar</strong>īsim!<br />

Šodien jau ir izaugusi jauna, <strong>ar</strong> p<strong>ar</strong>tiju<br />

nomenklatūru un korupciju nesaistīta<br />

uzņēmēju kārta, kas dzīvi veido uz<br />

saimnieciskiem, tikumīgiem pamatiem.<br />

Tādus es atbalstīšu. Ar likumiem v<strong>ar</strong><br />

panākt tirgus ekonomikas d<strong>ar</strong>bošanos,<br />

godīgu konkurenci, v<strong>ar</strong> radīt stimulus<br />

sabiedriski nozīmīgu mērķu sasniegšanai.<br />

Lai likumi d<strong>ar</strong>botos, ir vajadzīgs, lai<br />

tiesas būtu efektīvas, tās jāreformē tā, lai<br />

tiesneši savā d<strong>ar</strong>ba laikā p<strong>ar</strong> mūsu naudu<br />

nenod<strong>ar</strong>botos <strong>ar</strong> tiem neraksturīgu<br />

lietu izskatīšanu gadiem. Sv<strong>ar</strong>īgi, lai visi<br />

tiesu v<strong>ar</strong>ai piederošie būtu kvalificēti, lai<br />

likums netiktu skatīts pēc burtu, bet pēc<br />

būtības, lai spriestu pēc taisnības. Mums,<br />

latgaliešiem, ir sv<strong>ar</strong>īga sava pašapziņa <strong>ar</strong><br />

seno baltu valodu, <strong>ar</strong> katolicismu un <strong>ar</strong>ī<br />

<strong>ar</strong> savu mūsdienīgumu!

8 VIENOTĪBA LATGALĒ<br />

VIENOTĪBAS reģionālā<br />

apvienība Daugavpilī<br />

Mūsu mērķis ir atjaunot otras Latvijas<br />

lielākās pilsētas statusu un slavu. Visi<br />

priekšnoteikumi ir!<br />

Daugavpils ir pilsēta <strong>ar</strong> fantastisku<br />

ģeogrāfisko stāvokli – krustcelēs st<strong>ar</strong>p<br />

vēsturiskiem tirdzniecības ceļiem st<strong>ar</strong>p<br />

Lietuvu, Baltkrieviju un Krieviju. Tas ir<br />

jāizmanto, veidojot loģistikas centrus,<br />

attīstot lidostu un tās infrastruktūru.<br />

Daugavpilī – inženieru pilsētā – jau tuvākajā<br />

nākotnē ir jāatjauno spēcīga<br />

ražošana – gan industriālā, gan (novadā)<br />

lauksaimnieciskā; tas paceltu Daugavpils<br />

reģiona kopproduktu.<br />

VIENOTĪBAS reģionālās apvienības Daugavpilī<br />

vadītājs ir Aldis Cimoška (SCP)<br />

Kontakti: mob. tel. 26455399, e-pasts:<br />

aldis.cimoska@p<strong>ar</strong>mainas.lv<br />

Pieņemšanas laiks: pirmdienās no 17.30<br />

līdz 19.00, SCP Daugavpils birojā Raiņā<br />

ielā 14a<br />

VIENOTĪBAS reģionālā apvienība Daugavpilī<br />

Latgales dziesmu<br />

svētki<br />

Šogad aprit 70 gadi, kopš Daugavpilī<br />

notika pirmie Latgales dziesmu svētki,<br />

kuri vienmēr radījuši īpašu atmosfēru un<br />

izjūtas gan dalībniekos, gan skatītājos. Uz<br />

pirmajiem dziesmu svētkiem toreizējais<br />

prezidents ierasties nev<strong>ar</strong>ēja un dalībniekus<br />

sveica radio uzrunā. Šoreiz 5. jūnijā<br />

Latgales dziesmu svētkus Stropu estrādē<br />

atklāja prezidents <strong>Valdis</strong> Zatlers, bet<br />

svinīgajā ceremonijā Vienības laukumā<br />

piedalījās premjers <strong>Valdis</strong> <strong>Dombrovskis</strong>.<br />

Pieminot Daugavpils mēru Andreju<br />

Švirkstu, kurš vadījis gan Daugavpils apriņķi,<br />

gan pilsētu un bijis galvenais iniciators<br />

un organizators pirmajiem Latgales<br />

dziesmu svētkiem, Daugavpils Latviešu<br />

biedrība aicina novērtēt fantastisko ieguldījumu<br />

latvisko tradīciju saglabāšanā, un<br />

ir uzrakstījusi aicinājumu izveidot<br />

Daugavpilī sienas reljefu vai pieminekli.<br />

Premjers <strong>Valdis</strong> <strong>Dombrovskis</strong> un Saeimas deputāte,<br />

Daugavpils Latviešu biedrības vadītāja S<strong>ar</strong>mīte Ķikuste<br />

Latgales dziesmu svētkos<br />

VIENOTĪBAS notikumu kalendārs Latgalē<br />

9. jūlijs JL politiķi <strong>tiekas</strong> <strong>ar</strong> iedzīvotājiem Aglonā<br />

16. jūlijs JL politiķi <strong>tiekas</strong> <strong>ar</strong> iedzīvotājiem Viļakā un Baltinavā<br />

17. jūlijs JL politiķi <strong>tiekas</strong> <strong>ar</strong> iedzīvotājiem Krāslavas pilsētas svētkos<br />

23. jūlijs JL politiķi <strong>tiekas</strong> <strong>ar</strong> iedzīvotājiem Ludzā, Ciblā un Zilupē<br />

30. jūlijs JL politiķi <strong>tiekas</strong> <strong>ar</strong> iedzīvotājiem Vārkavā<br />

Informācijas precizējums<br />

VIENOTĪBAS jūnija avīzes kalendārā bijām iekļāvuši <strong>ar</strong>ī citu rīkotāju organizētus publiskus pasākumus reģionā, p<strong>ar</strong> kuriem informācija ir atrodama pašvaldību mājaslapās un kurus<br />

silti ieteicām apmeklēt. Ceram, ka viss plānotais izdevās, un <strong>ar</strong>ī turpmāk aicinām iedzīvotājus apceļot Latviju, sportot, dziedāt, svinēt un baudīt kultūru kopā reģiona skaistākajos<br />

pasākumos!<br />

Precīzu informāciju p<strong>ar</strong> pasākumu vietu un laiku, lūdzu, meklējiet mūsu mājaslapā www.vienotiba.lv vai zvanot uz biroju: 67280352.

JAUNIEŠI POLITIKĀ 2010. GADA JŪLIJS<br />

9<br />

Nereti v<strong>ar</strong> šķist, ka politika – tā<br />

ir tikai pieredzējušu un dzīvē<br />

jau daudz sasniegušu cilvēku<br />

nod<strong>ar</strong>be. Tomēr tā nav tiesa.<br />

Politikā iesaistās daudz jauniešu,<br />

kuriem ir savas idejas p<strong>ar</strong> valsts<br />

attīstību vai vismaz interese p<strong>ar</strong><br />

apkārt notiekošo un vēlme tajā<br />

dalīties <strong>ar</strong> saviem vienaudžiem.<br />

VIENOTĪBU veidojošo politisko<br />

p<strong>ar</strong>tiju – „Jaunā laika”, „Pilsoniskās<br />

savienības” un „Sabiedrības<br />

citai politikai” – jauniešu organizācijas<br />

ir kalve nākamajiem politiķiem<br />

un jauniešu interešu klubi<br />

vienlaikus. Dažiem tās kalpo<br />

kā atspēriena punkts politiskās<br />

k<strong>ar</strong>jeras veidošanai, dažiem –<br />

kā iespēja kļūt p<strong>ar</strong> pilsoniskas<br />

sabiedrības daļu, aktīvi paužot<br />

savu pārliecību un ietekmējot<br />

sabiedrības dzīvi.<br />

Iespējas, d<strong>ar</strong>bojoties<br />

p<strong>ar</strong>tiju jauniešu<br />

organizācijās<br />

• Ar savu aktīvo d<strong>ar</strong>bošanos v<strong>ar</strong>i<br />

uzlabot situāciju jebkurā sevi<br />

interesējošā jomā<br />

• V<strong>ar</strong>i sākt veidot savu politisko<br />

k<strong>ar</strong>jeru<br />

• Gūsti pieredzi semināru, diskusiju,<br />

atpūtas pasākumu, sporta<br />

spēļu vai jebkura cita pasākuma<br />

organizēšanā un vadīšanā<br />

• Iesaistoties debašu kustībā,<br />

attīsti runas mākslu, iemācies<br />

prezentēt savas idejas un pamatot<br />

viedokli<br />

• Satiec domubiedrus un saturīgi<br />

pavadi laiku!<br />

Uzzini p<strong>ar</strong> VIENOTĪBAS<br />

jauniešiem vairāk<br />

internetā<br />

D<strong>ar</strong>īt pašam<br />

Anna Skritņika<br />

SCP Rēzeknes jauniešu<br />

organizācijas vadītāja<br />

Bērnībā īsti cildens sapnis ir kļūt p<strong>ar</strong><br />

ugunsdzēsēju, ārstu vai kādas citas apbrīna<br />

vērtas profesijas pārstāvi, tikai ne p<strong>ar</strong><br />

ministru. Politiķis reti ir v<strong>ar</strong>onis. Jaunieši<br />

īpaši nealkst nokļūt šajā divkosīgās dabas<br />

pasaulē. Iespējams, tā <strong>ar</strong>ī ir lielākā kļūda.<br />

Katrai paaudzei ir sava nostāja, idejas<br />

un lietu uztvere – uz jebkuru lietu v<strong>ar</strong><br />

p<strong>ar</strong>audzīties objektīvi, no dažādiem skatpunktiem.<br />

Domāju, ka šībrīža politikai<br />

nedaudz trūkst svaiguma, inovāciju un<br />

jauna skatījuma. Visas ģeniālās lietas vienmēr<br />

ir bijušas elementāras, un nedrīkst<br />

aizmirst, ka tieši jauni cilvēki v<strong>ar</strong> paskatīties<br />

vienkāršāk, savādāk, bez aizspriedumiem.<br />

Jauniešiem jāiesaistās politikā, jo tā<br />

ir nenovērtējama pieredze, jauni kontakti,<br />

kas nenoliedzami noderēs turpmākajā<br />

dzīvē, nenovērtējamas zināšanas. Tikai<br />

ienirstot šajā jūrā, sāc saprast, kāpēc tā ir<br />

sāļa, kas un kāpēc notiek tieši tā. Stāvot<br />

malā, v<strong>ar</strong> tikai kritizēt, ne ietekmēt. Jaunieši<br />

ir tie, kuri v<strong>ar</strong> būvēt šo valsti, tāpēc<br />

ir muļķīgi kaut ko pieprasīt, neiesaistoties<br />

un nemēģinot d<strong>ar</strong>īt pašam.<br />

Iespējas ir!<br />

Edijs Ostrovskis<br />

JL Jaunatnes nodaļas pārstāvis<br />

Šodien aktuāla problēma ir d<strong>ar</strong>bvietu trūkums,<br />

taču jāatzīst, ka tā nav jauna un ir<br />

pastāvējusi vienmēr, it sevišķi Latgalē. Lai<br />

samazinātu bezd<strong>ar</strong>bu, ir jārada izdevīgāka<br />

situācija uzņēmumu attīstībai, nepieciešams<br />

valsts atbalsts investīcijām šajā<br />

reģionā. Tāpat jānodrošina informācijas<br />

pieejamība, lai uzņēmējd<strong>ar</strong>bības sākšana<br />

būtu vieglāka. Nodokļu politika jāveido<br />

tā, lai mazās ekonomiskās vienības spētu<br />

uzņemt apgriezienus pirmajos divos<br />

d<strong>ar</strong>bības gados un tad maksāt vairāk. Šeit<br />

pateicība jāizsaka ekonomikas ministram<br />

Artim Kamp<strong>ar</strong>am, kurš ir aktīvi strādājis<br />

pie reāla atbalsta mikrouzņēmumiem.<br />

Iedzīvotāji vairāk jāinformē p<strong>ar</strong> biznesa<br />

inkubatoru piedāvātajām iespējām,<br />

tomēr vissv<strong>ar</strong>īgāk ir atjaunot sabiedrības<br />

uzticību valsts institūcijām un ierēdņiem.<br />

To v<strong>ar</strong> izd<strong>ar</strong>īt tikai <strong>ar</strong> reāliem d<strong>ar</strong>biem,<br />

nedrīkst pieļaut, ka konkursos uzv<strong>ar</strong> iepriekš<br />

izvēlēti uzņēmumi. Latgalei ir liels<br />

potenciāls d<strong>ar</strong>baspēka un jaunu uzņēmumu<br />

ziņā, tās izdevīgais ģeogrāfiskais novietojums<br />

un apdzīvoto vietu izvietojums<br />

ir nosacījums loģistikas attīstībai reģionā.<br />

VIENOTĪBAS<br />

jaunieši atpūšas<br />

Cēsīs, PS jauniešu<br />

organizētajās<br />

„Nakts trasēs”<br />

Savu nākotni<br />

mēs veidojam<br />

paši<br />

Rolands Irklis<br />

VIENOTĪBAS valdes loceklis,<br />

PS Jaunatnes nodaļas pārstāvis<br />

Nereti politiķi vienkārši ignorē jauniešu<br />

auditorijas, jo neredz tajās vēlētājus. Un<br />

daļēji tas ir pamatoti – jaunieši ir vismazāk<br />

aktīvā vēlētāju daļa. Ja gribam tikt sadzirdēti,<br />

nedrīkstam palikt mājās vēlēšanu<br />

dienā, nedrīkstam izlikties, ka politika<br />

uz mums neattiecas. Jau šodien politiķu<br />

pieņemtie lēmumi nosaka, kādas ir mūsu<br />

izglītības un k<strong>ar</strong>jeras iespējas, kāda būs<br />

mūsu valsts tad, kad vēlēsimies veidot ģimeni,<br />

kādu pensiju saņems mūsu vecāki.<br />

VIENOTĪBAS jauniešu organizācijas dod<br />

iespēju ikvienam jaunietim iesaistīties<br />

politiskajā procesā un izprast to. Tāpat tā<br />

ir <strong>ar</strong>ī iespēja satikt jaunus domubiedrus,<br />

izglītoties, kā <strong>ar</strong>ī lietderīgi pavadīt brīvo<br />

laiku. Jaunieši ir mūsu valsts nākotne, bet<br />

to sakot nedrīkst aizmirst, ka savu nākotni<br />

veidojam jau šodien. To nedrīkstam<br />

aizmirst <strong>ar</strong>ī mēs, jaunieši. Mūsu atbildība<br />

p<strong>ar</strong> Latvijas nākotni nesāksies pēkšņi kaut<br />

kad pēc desmit vai divdesmit gadiem.<br />

Tā ir mūsu visu atbildība un iespēja jau<br />

šodien. Tā ir mūsu iespēja veidot Latviju<br />

p<strong>ar</strong> zemi, kurā ir prieks dzīvot, p<strong>ar</strong> zemi,<br />

<strong>ar</strong> kuru v<strong>ar</strong>am patiesi lepoties.<br />

Kāpēc iesaistījāties<br />

politikā?<br />

• P<strong>ar</strong>tijas „Jaunais laiks” Jaunatnes<br />

nodaļa – www.jljn.lv<br />

• P<strong>ar</strong>tijas „Pilsoniskā savienība”<br />

Jaunatnes nodaļa –<br />

www.pilsoniska-savieniba.lv<br />

• P<strong>ar</strong>tijas „Sabiedrība citai politikai”<br />

Jauniešu organizācija –<br />

www.scp.lv<br />

• Politisko p<strong>ar</strong>tiju apvienība<br />

VIENOTĪBA – www.vienotiba.lv<br />

Arī VIENOTĪBAS<br />

jaunieši piedalījās<br />

kampaņā „Laiks mainīt<br />

ieradumus”, kuras laikā<br />

iedzīvotāji tika aicināti<br />

nesmēķēt. P<strong>ar</strong> veselu<br />

sabiedrību! <br />

Kristaps Šteinbergs<br />

JL Jaunatnes nodaļas pārstāvis<br />

Politiskās p<strong>ar</strong>tijas jauniešu nodaļā es<br />

iesaistījos, jo mani interesē, kas notiek <strong>ar</strong><br />

manu valsti. Savu nākotni vēlos saistīt <strong>ar</strong><br />

politiku, lai palīdzētu Latvijai augt!

10<br />

Ekspedīcija Latgalē<br />

1.<br />

1785. gadā Daugavas<br />

ielejas labā krasta terasē<br />

izveidojusies sādža, kura ir<br />

unikāla <strong>ar</strong> ēku apd<strong>ar</strong>i – grezni<br />

apd<strong>ar</strong>inātiem logiem, rotātām<br />

durvīm un zelmeņiem.<br />

1986. gadā sādžas teritorijā<br />

tika veikti <strong>ar</strong>heoloģiskie<br />

izrakumi un atklāta apmetne<br />

(15.–16. gs.) un apbedījumi<br />

(15.–17. gs.). Kopš<br />

1989. gada šeit atrodas<br />

etnogrāfi jas piemineklis.<br />

Šobrīd ciemā redzams<br />

<strong>ar</strong>ī šis zirgs. Uzdevums:<br />

kā tagad sauc minēto vietu?<br />

2.<br />

Ir sākusies vas<strong>ar</strong>a, un<br />

ir īstais brīdis apceļot<br />

un iepazīt tuvākas un<br />

tālākas vietas Latvijā.<br />

Mēs aicinām jūs sameklēt<br />

fotogrāfijās redzamās<br />

vietas. Atpazīstiet objektu,<br />

kas attēlots fotogrāfijā<br />

un aprakstīts komentārā<br />

zem tās! To visu v<strong>ar</strong>at<br />

atrast tepat vien, Latgalē!<br />

P<strong>ar</strong>eizās atbildes gaidīsim<br />

līdz 31. jūlijam uz e-pastu<br />

konkurss@vienotiba.lv.<br />

Būs <strong>ar</strong>ī balvas!<br />

Attēlā redzamā deja tiek izpildīta<br />

vēsturiskā ēkā otrā lielākajā Latvijas<br />

pilsētā. Šis nams uzbūvēts pēc<br />

prezidenta Kārļa Ulmaņa ierosinājuma<br />

p<strong>ar</strong> ziedojumiem un valsts piešķirtajiem<br />

līdzekļiem, un šobrīd tajā atrodas gan<br />

teātris, gan kultūras un informācijas<br />

centri, gan bibliotēka. Uzdevums: kas ir<br />

šī pilsētai nozīmīgā ēka, un kurā Latgales<br />

pilsētā tā atrodas.<br />

Mūsu likteņupes Daugavas krastos v<strong>ar</strong><br />

apskatīt vairākus ievērojamus objektus<br />

un izbaudīt īpašas sajūtas. Uzdevums:<br />

kas kopīgs Daugavpils rajona Naujenes,<br />

Tabores, Salienas un Vecsalienas<br />

pagastam un Krāslavas rajona Kaplavas<br />

un Ūdrīšu pagastam? <br />

3.<br />

Šā gada 22. maijā<br />

Latgales pilsēta svinēja<br />

ievērojamu jubileju,<br />

sauktu <strong>ar</strong>ī p<strong>ar</strong> Rozes<br />

svētkiem. Uzdevums:<br />

kas ir minētā pilsēta, un<br />

kas ir attēlā redzamais<br />

nams, kur tiek pieņemti<br />

pilsētniekiem tik sv<strong>ar</strong>īgie<br />

lēmumi?<br />

5. 7.<br />

4.<br />

No 13. līdz<br />

16. gadsimtam šajā<br />

Latgales teritorijā bija<br />

Livonijas valsts pils<br />

novada centrs; pirmo<br />

reizi rakstos pilsēta<br />

minēta 1285. gadā <strong>ar</strong><br />

nosaukumu Rositten.<br />

Uzdevums: kā<br />

sauc attēlā redzamo<br />

baznīcu minētajā<br />

Latgales pilsētā?<br />

Fotogrāfs: Aleksandrs<br />

Lebeds.<br />

Attēlā redzamais<br />

unikālais nams ir<br />

Ziemeļeiropā vienīgā<br />

šāda tipa ēka no<br />

19. gadsimta pirmās<br />

puses, kuru nav<br />

skārušas pārbūves un<br />

laika zobs. Uzdevums:<br />

kas ir šī ēka, kas<br />

laika gaitā kļuvusi p<strong>ar</strong><br />

Latgales pilsētas simbolu<br />

un attēlota <strong>ar</strong>ī pilsētas<br />

ģerbonī? <br />

6.<br />

Latvijas dienvidaustrumu daļā,<br />

vēsturiskajā Sēlijas novadā, Daugavas<br />

kreisajā krastā esošajā pilsētā atrodas<br />

attēlā redzamā baznīca. Tā sākotnēji<br />

tika nodota uniātiem, vēlāk pārgāja<br />

p<strong>ar</strong>eizticīgo rīcībā, bet šobrīd atkal kalpo<br />

katoļu draudzei. Uzdevums: kas ir šī<br />

attēlā redzamā skaistā celtne, un kurā<br />

vietā tā atrodas?

PAR AKTĪVU SABIEDRĪBU<br />

2010. GADA JŪLIJS<br />

11<br />

Mūsu domas materializējas<br />

Laima Muktupāvela, rakstniece, publiciste<br />

Ir jānotic!<br />

<strong>Valdis</strong> Valters, Eiropas un pasaules čempions basketbolā<br />

Laiks vākt zāļu tējas!<br />

Jūlijā un augustā pļavās zied<br />

visdažādākie ārstniecības augi. Ir<br />

īstais laiks ievākt tējiņas ziemai! Zāļu<br />

tējai nav noteikti jābūt rūgtai – tā<br />

vislabāk ied<strong>ar</strong>bojas, ja tiek gatavota<br />

nelielās devās un labi g<strong>ar</strong>šo.<br />

Tikai neaizmirstiet – saslimšanas<br />

gadījumā jāvēršas <strong>ar</strong>ī pie ārsta!<br />

Kumelīšu tēja. Kumelītes, neskatoties<br />

uz necilajiem ziediņiem, ir ļoti ied<strong>ar</strong>bīgs<br />

tautas medicīnas līdzeklis. Šī maigā tēja<br />

būs ied<strong>ar</strong>bīga saaukstēšanās gadījumā,<br />

tā nomierina un palīdz bezmiega reizēs.<br />

Kumelīšu tvaika peldes sievietes izmanto<br />

skaistumkopšanā. Ar vēsu tēju v<strong>ar</strong> mazgāt<br />

seju, kā <strong>ar</strong>ī apmazgāt brūces, ievainojumus<br />

un iekaisumus. Lai saldāks miedziņš,<br />

kumelīšu tēju v<strong>ar</strong> pievienot ūdenim, kurā<br />

vanno mazu bērniņu. Kumelīšu tējā v<strong>ar</strong> <strong>ar</strong>ī<br />

mazgāt matus.<br />

Kliņģerītes ziedi. Šo krāšņo augu liek<br />

gan vāzē, gan izmanto kulinārijā un dziedniecībā.<br />

Kliņģerīte palīdz kuņģa, divpadsmitpirkstu<br />

z<strong>ar</strong>nas čūlas, žultsceļu, žultspūšļa,<br />

aknu, acu, ausu, smaganu iekaisuma<br />

gadījumos. Tēja ied<strong>ar</strong>bojas nomierinoši,<br />

pazemina asinsspiedienu un stimulē sirdsd<strong>ar</strong>bību.<br />

Foto: Andrejs Pož<strong>ar</strong>skis<br />

Mani iepriecina, ka tieši šobrīd cilvēki<br />

Latvijā sāk atcerēties un lietot<br />

vārdu „patriotisms”, tēvzemes<br />

mīlēšana. Lai <strong>ar</strong>ī tik daudziem no mums<br />

radi vai draugi laimi meklēt dodas uz ārzemēm,<br />

šeit esam mēs, kas tic Latvijai un<br />

bērnu izvēlas audzināt patriotiskā g<strong>ar</strong>ā.<br />

Man bieži iznāk apbraukāt Latviju, un<br />

manu sirdi pilda gand<strong>ar</strong>ījums, ka <strong>ar</strong>vien<br />

biežāk dzirdu sakām: „Vēlamies dzīvot valstī,<br />

kas ir mūsu pašu veidota!” Tātad <strong>ar</strong>ī vēlēta.<br />

Kuram gan citam, ja ne mums pašiem<br />

p<strong>ar</strong> savu valsti jācīnās saules mūžu?<br />

Savu redzējumu cilvēki izteikuši tik<br />

daudzos viedokļos, bet galvenie ir šādi:<br />

sabiedrība vēlas, lai Latvijā valdītu taisnīgums;<br />

lai reālajiem d<strong>ar</strong>ba d<strong>ar</strong>ītājiem nebūtu<br />

jānod<strong>ar</strong>bojas <strong>ar</strong> politiku; bet galvenais –<br />

lai ievēlētie deputāti būtu spiesti atbildēt<br />

p<strong>ar</strong> saviem solījumiem un lēmumiem.<br />

Savukārt, ciemojoties pie ārzemju latviešiem,<br />

redzu, ka cilvēki bez savas valsts<br />

v<strong>ar</strong> iztikt, tomēr ikviens sociologs jums<br />

pierādīs, ka valsts bez cilvēkiem, gan nespēj<br />

eksistēt. Pirmajā vietā ir cilvēks un<br />

tikai pēc tam ir valsts, ko radījuši neviens<br />

cits kā paši cilvēki. Tāpēc likumsak<strong>ar</strong>īgi<br />

būtu, ja šā gada rudenī p<strong>ar</strong> galveno kļūtu<br />

vēlētājs un tikai tad būtu politiķi un Saeima,<br />

kuriem savu pad<strong>ar</strong>īto vai nepad<strong>ar</strong>īto<br />

d<strong>ar</strong>bu un solījumu izpildi jāspēj skaidrot<br />

ikvienam sabiedrībā. Nez kāpēc tas atkal<br />

un atkal ir jāatgādina!<br />

Uzskatu, ka domas ir materiālas. Ja<br />

gribam dzīvot labi, neķengāsimies, <strong>ar</strong><br />

vārdiem, aizdomām un nievām necirtīsim<br />

krustā paši sevi vai tos, kuri domā un<br />

d<strong>ar</strong>a!<br />

Mums ir cilvēki, kuri spriedumos p<strong>ar</strong><br />

valsts labklājību un galvenais – d<strong>ar</strong>bībā<br />

un rīcībā – tomēr ir saglabājuši racionālo<br />

kodolu. Ideju, ieteikumu, spriedumu un<br />

viedokļu ir daudz, turklāt tie dod konstruktīvus<br />

risinājumus, bet diemžēl šie ieteikumi<br />

bieži vien paliek vien virtuvēs. Tāpēc<br />

nebūsim kūtrie latvieši, kā mūs mēdz<br />

dēvēt itin bieži. Nedzīvosim aizdomās, ka<br />

tikai atkal kāds kaut ko nesačak<strong>ar</strong>ē. Būsim<br />

gatavi viedokļus un spriedumus teikt skaļi<br />

un valsti veidot tādu, kādā vēlamies dzīvot<br />

mēs paši un kādu vēlamies mūsu bērniem<br />

un bērnu bērniem.<br />

Pip<strong>ar</strong>mētru lapas. Pretēji ierastajam<br />

pip<strong>ar</strong>mētru tēju nav ieteicams dzert ikdienā!<br />

Tā satur ēteriskās eļļas un, lielā daudzumā<br />

vai bieži lietojot, v<strong>ar</strong> izraisīt gan<br />

trauksmainību, gan grūtsirdību. Šai tējai<br />

ir patīkama g<strong>ar</strong>ša un sm<strong>ar</strong>ža, un to lieto<br />

kā spēcinošu līdzekli pret spēku izsīkumu,<br />

reimatisma, kā <strong>ar</strong>ī zobu sāpju ārstēšanai.<br />

Liepziedu tēja. Šī tēja <strong>ar</strong> medu vai zemeņu<br />

ievārījumu mums asociējas <strong>ar</strong> vecmāmiņas<br />

rūpēm. Tai piemīt patīkama g<strong>ar</strong>ša<br />

un sm<strong>ar</strong>ža, palīdz pret saaukstēšanos un<br />

klepu. V<strong>ar</strong> lietot <strong>ar</strong>ī gadījumos, ja vak<strong>ar</strong>ā<br />

nenāk miegs!<br />

Pelašķa laksti. Senajā Romā un Grieķijā<br />

pelašķus sauca p<strong>ar</strong> herba milit<strong>ar</strong>is – militāro<br />

augu, jo tā pretiekaisuma īpašības jau<br />

sen izmantotas brūču dziedināšanā. Griež<br />

visu ziedkopu <strong>ar</strong> nelielu kātiņu un žāvē<br />

plānā slānī uz papīra lapām vai auduma.<br />

Pelašķiem piemīt antiseptiska ied<strong>ar</strong>bība,<br />

tie rosina ēstgribu, palīdz pret saaukstēšanos,<br />

drudzi, pazemina temperatūru, aptur<br />

asiņošanu un veicina brūču dzīšanu. Pelašķus<br />

nedrīkst lietot grūtniecības laikā!<br />

Vīgriezes. Šo tēju lieto mazās devās, tikai<br />

šķipsniņu uz krūzi, un tai ir ļoti nomierinoša<br />

ied<strong>ar</strong>bība. Ieteicama <strong>ar</strong>ī kā sviedrējošs<br />

līdzeklis saaukstēšanās gadījumā. Ievācot<br />

Kaut <strong>ar</strong>ī brīžiem šķiet, ka lielākā<br />

daļa Latvijas sabiedrības p<strong>ar</strong>adusi<br />

būt mājās sēdētāji, šo kūtro domāšanu<br />

un attieksmi ir iespējams mainīt. To,<br />

iespējams, nev<strong>ar</strong> panākt uzreiz, nepieciešami<br />

gadi un gadu desmiti, tomēr mums<br />

ir jāmainās – jākļūst aktīviem, jādomā un<br />

jārīkojas. Jānotic. Mēs taču spējam domāt<br />

un pieņemt izsvērtus lēmumus.<br />

Kādu es vēlētos redzēt Latviju un tās cilvēkus?<br />

Gribu redzēt valsti, kas skaidri zina<br />

virzienu, kurp ejam. Valsti, kam ir skaidra<br />

nākotnes vīzija, un tā tiek pietiekami izskaidrota<br />

sabiedrībai. Manuprāt, ekonomiskās<br />

situācijas piesaukšana nav pietiekams<br />

<strong>ar</strong>guments, atrunāties v<strong>ar</strong> vienmēr.<br />

Tieši otrādi – šis ir īstais brīdis, lai problēmu<br />

risinātu, domātu un definētu, kādi<br />

un kur mēs būsim, piemēram, pēc desmit<br />

gadiem. Un kļūtu tādi, kādi paši vēlamies.<br />

Šobrīd ļoti daudz jauniešu brauc projām<br />

no Latvijas, un viņiem to nev<strong>ar</strong> pārmest,<br />

jo bieži vien šeit viņu zināšanas un d<strong>ar</strong>bs<br />

netiek pietiekami novērtēts. Politiķiem ir<br />

jāsaprot, ka, iespējams, labākie no jaunās<br />

paaudzes aizbrauc. Uz to būtu jāreaģē, tomēr<br />

ir sajūta, ka tas nevienu neuztrauc.<br />

Nav pat precīzu skaitļu, cik cilvēku pēdējo<br />

gadu laikā Latviju ir pametuši. No otras<br />

puses – v<strong>ar</strong> jau vainot valsti, tomēr, ja vien<br />

pats meklē, vienmēr v<strong>ar</strong> atrast iespējas un<br />

v<strong>ar</strong>iantus un kalt savu laimi pats.<br />

Es esmu savas zemes patriots un noteikti<br />

būtu pēdējais, kas aizbrauktu. Tāpat,<br />

manuprāt, Latvijā ir pietiekami daudz<br />

cilvēku, kuri būtu gatavi sēsties pie galda,<br />

Foto: AFI<br />

nogriež ziedkopas galotni; daļa ziedu v<strong>ar</strong><br />

būt <strong>ar</strong>ī pumpurā.<br />

Meža aveņu tēja. Gripas un nopietnas<br />

saaukstēšanās gadījumā nekas nev<strong>ar</strong><br />

būt labāks p<strong>ar</strong> šo tēju <strong>ar</strong> ievārījumu. Meža<br />

avenes satur cukurus, organiskās skābes,<br />

C un B grupas vitamīnus, k<strong>ar</strong>otīnu, ēterisko<br />

eļļu.<br />

Ķimeņu tēja. Ķimenes satur ēteriskās<br />

eļļas, kas piešķir tējai spēcīgu un izteiksmīgu<br />

sm<strong>ar</strong>žu un g<strong>ar</strong>šu. Lielisks līdzeklis<br />

gremošanas traucējumu gadījumā. Ķimenes<br />

<strong>ar</strong>ī plaši izmanto kulinārijā – cepot<br />

maizi, sienot sieru, konservējot, sautējot<br />

un vārot.<br />

Mārsila laksti. Ļoti g<strong>ar</strong>šīga un ied<strong>ar</strong>bīga<br />

tēja apaukstēšanās gadījumā, <strong>ar</strong> anstiseptisku<br />

un pretiekaisuma ied<strong>ar</strong>bību. Mazina<br />

klepu, astmu, bronhītu, veicina atkrēpošanu.<br />

Lieliski g<strong>ar</strong>šo kopā <strong>ar</strong> lauku medu!<br />

Foto: AFI<br />

domāt un meklēt risinājumus neatk<strong>ar</strong>īgi<br />

no Saeimas vēlēšanu iznākuma. Un ne jau<br />

<strong>ar</strong> saukli „gāzi grīdā”! Ir cilvēki, kas būtu<br />

gatavi cīnīties p<strong>ar</strong> valsts izaugsmi, jo citu<br />

pieņemto lēmumu sekas diemžēl pietiekami<br />

jau esam izbaudījuši.<br />

Tas ir tāpat kā basketbolā – ir jācīnās<br />

p<strong>ar</strong> uzv<strong>ar</strong>u līdz pašai pēdējai spēles sekundes<br />

simtdaļai. Uzv<strong>ar</strong>ai ir jātic katram<br />

spēlētājam, jo veiksme nostājas blakus<br />

stiprajiem. Un komandai ir jābūt vienotai<br />

un cīņassp<strong>ar</strong>a pilnai. Tad būs <strong>ar</strong>ī gaidītais<br />

rezultāts.<br />

Kā p<strong>ar</strong>eizi tējas uzglabāt?<br />

• Tēju uzglabā tumšā vietā istabas<br />

temperatūrā.<br />

• V<strong>ar</strong> izvēlēties auduma maisiņus,<br />

stikla, metāla, māla vai keramikas<br />

traukus.<br />

• Nepiemēroti uzglabāšanai ir polietilēna<br />

maisiņi – zālītes neelpo un<br />

viegli vairojas kaitēkļi.<br />

• Tējiņu krājumi jāatjauno katru<br />

gadu!<br />

Kā p<strong>ar</strong>eizi vākt augus?<br />

• Augus vāc saulainā laikā, lai tie saglabātu<br />

vairāk ēterisko eļļu.<br />

• Augus zāļu tējām ieteicams vākt<br />

dienas pirmajā pusē pēc rasas nožūšanas.<br />

• Zālītes jāievāc vietās, kur blakus<br />

nav autoceļu.<br />

• Pēc vākšanas tās nemazgā.<br />

Kā p<strong>ar</strong>eizi zālītes izžāvēt?<br />

• Tējiņas jāžāvē, s<strong>ar</strong>got no saules, jo<br />

tās ietekmē noārdās daudzas aktīvās<br />

vielas.<br />

• Kaltējot tējiņas, vas<strong>ar</strong>ā pietiek <strong>ar</strong><br />

siltumu, kas ir dabā.<br />

• Kaltēšanai izmanto vietas, kur ir<br />

laba gaisa cirkulācija.

12<br />

PAR AKTĪVU SABIEDRĪBU<br />

Domāt, runāt, d<strong>ar</strong>īt<br />

Intervija <strong>ar</strong> veselības ministru Didzi Gav<strong>ar</strong>u un Veselības ministrijas p<strong>ar</strong>lamentāro sekretāru, Saeimas deputātu Jāni Reiru<br />

Veselība ir viena no jomām, kas sabiedrībai<br />

ir visnozīmīgākā. Ja cilvēks atzīst –<br />

jā, veselība ir sv<strong>ar</strong>īga, ko viņš v<strong>ar</strong> savā<br />

labā d<strong>ar</strong>īt?<br />

D. Gav<strong>ar</strong>s: Pielikt vienu k<strong>ar</strong>otīti mazāk<br />

cukura pie tējas? Tā v<strong>ar</strong> rīkoties, un jau būs<br />

labāk. Bet es šo jautājumu gribētu traktēt<br />

plašāk. Ir jāiziet cauri trīs posmiem. Vispirms<br />

dzimst doma. Tad tā izlaužas – p<strong>ar</strong><br />

domu p<strong>ar</strong>unā <strong>ar</strong> sevi, savu ģimeni, kolēģiem.<br />

Un tad seko rīcība. Tātad, kas ir pārdomāts,<br />

pārrunāts un izlemts, tas ir <strong>ar</strong>ī jād<strong>ar</strong>a.<br />

Bet nenobriedušā sabiedrībā nemitīgi<br />

iztrūkst kāds posms. Domā–runā–ned<strong>ar</strong>a.<br />

Runā–d<strong>ar</strong>a–nedomā. Domā–d<strong>ar</strong>a–nerunā.<br />

Rezultātā nav nekādu konsekvenču. Mēs<br />

runājam vienu, d<strong>ar</strong>ām otru, no politiķiem<br />

prasām trešo. Politiķi no tautas prasa vienu,<br />

paši d<strong>ar</strong>a otru, apsola trešo, izpilda ceturto.<br />

Kāpēc tā notiek?<br />

D. Gav<strong>ar</strong>s: Šajā mēnesī, kopš esmu<br />

amatā, esmu sapratis – kopums, kas sastāv<br />

no daudzām labām detaļām, galu galā<br />

tomēr v<strong>ar</strong> būt slikts. Gan individuāli, gan<br />

politiski un ierēdnieciski veselības jomā ir<br />

bijis daudz labu un pat izcilu lietu. Problēma<br />

ir tā, ka procesus v<strong>ar</strong> raksturot kā<br />

Brauna kustību. Proti, procesi ir haotiski,<br />

nevis vismaz zigzaga – kur viens beidz, tur<br />

nākamais sāk. Pat p<strong>ar</strong>eiza d<strong>ar</strong>bība, ja tiek<br />

sākta no citas vietas un iet citā virzienā,<br />

rada tikai haosu. Sistēma it kā sastāv no<br />

p<strong>ar</strong>eiziem elementiem, bet ned<strong>ar</strong>bojas! Tā<br />

ir patiesā Latvijas nelaime. Igauņi, piemēram,<br />

nekad nav atmetuši visu iepriekšējo,<br />

katru reizi sākot no citas vietas. Viņi ir kļūdījušies,<br />

viņi ir maldījušies, tomēr tikuši uz<br />

priekšu. Esmu apņēmies ministra amatā<br />

šo haosu neveicināt – netiks sāktas nekādas<br />

reformas vai straujas d<strong>ar</strong>bības, pirms<br />

tās nebūs kārtīgi pārdomātas, izsvērtas un<br />

apspriestas.<br />

Kas īsti notiek <strong>ar</strong> veselības budžetu?<br />

Šķiet, ka haoss valda <strong>ar</strong>ī tajā.<br />

D. Gav<strong>ar</strong>s: Brauna kustība, kā man patīk<br />

to dēvēt, rada apstākļus, ka neko vairs<br />

nev<strong>ar</strong> paspēt. Vienīgais, kas atliek – ātri<br />

piesēsties un padomāt p<strong>ar</strong> budžeta cip<strong>ar</strong>iem.<br />

Rezultātā pie mums veselības sis-<br />

tēmā viss ir reducējies uz budžetu un tā<br />

gudrāku vai ne tik gudru, godprātīgu vai<br />

negodprātīgu lietošanu. Bet tā ir neauglīga<br />

vecā tipa domāšana. Kamēr visi runās p<strong>ar</strong><br />

budžetu, bet nerunās p<strong>ar</strong> pacientu vajadzībām<br />

un Latvijas vietu Eiropas un pasaules<br />

k<strong>ar</strong>tē, tikmēr uzlabojumu nebūs. Ir jālauž<br />

vecie stereotipi. Veselības noz<strong>ar</strong>e jāievirza<br />

tā, lai tās d<strong>ar</strong>bību sākums būtu pacientu<br />

vajadzības, nevis budžets.<br />

J.Reirs: Politiskās konsekvences ir bijušas<br />

aplamas. Piemēram, Igaunijā veselības<br />

budžets v<strong>ar</strong>būt tikai reizi ir bijis mazāks p<strong>ar</strong><br />

4% no IKP. Bet Latvijā – kad jākonsolidē<br />

budžets, valdība nezin kāpēc uzreiz meklē,<br />

kā nogriezt veselībai, bet neskatās, kas vajadzīgs<br />

sabiedrībai. Turklāt nav jau <strong>ar</strong>ī tā,<br />

ka šeit viss ir bijis labi, tikai p<strong>ar</strong> maz. Ne<br />

tikai veselības finansējumam jābūt daudz<br />

lielākam, bet tas <strong>ar</strong>ī jāplāno citādāk – lai<br />

finansējums nokļūtu tieši pie pacientiem,<br />

nevis sistēmas administratīvajai uzturēšanai.<br />

Administratīvais ap<strong>ar</strong>āts veselības sistēmā<br />

mums ir vismaz pusotru reizi lielāks<br />

nekā Igaunijā.<br />

Kas notiks <strong>ar</strong> slimnīcu skaitu Latvijā?<br />

J. Reirs: Ministrs jau tagad ir apturējs<br />

slimnīcu reorganizācijas pabeigšanu, kas<br />

p<strong>ar</strong>edzēja visas valsts teritorijā atstāt tikai<br />

desmit slimnīcas diennakts neatliekamās<br />

medicīniskās palīdzības sniegšanai. Analizējot<br />

pacienta vajadzības, ir skaidrs, ka<br />

pašreizējā sistēma <strong>ar</strong> 22 neatliekamās medicīniskās<br />

palīdzības slimnīcām ir optimāla.<br />

Līdzekļu ekonomija, kas rastos, atstājot<br />

tikai desmit šādas slimnīcas, neatsvērtu tās<br />

vajadzības, kas ir cilvēkiem visā Latvijā.<br />

V<strong>ar</strong>būt šāda reorganizācijas plāna motīvs<br />

bija līdzekļu ekonomija?<br />

D. Gav<strong>ar</strong>s: Ja tādā veidā slimnīcu tīkla<br />

reorganizāciju turpinātu, vienīgais, ko iegūtu<br />

– pacientam faktiski nepieejamus veselības<br />

pakalpojumus. Automātiska slimnīcu<br />

skaita mazināšana nerisinās noz<strong>ar</strong>es<br />

problēmas, drīzāk ir jāmazina gultu skaits<br />

un slimnīcā pavadīto dienu skaits, jo tikai<br />

neliela daļa pacientu top veseli gultā. Viņiem<br />

daudz vairāk ir nepieciešama veselības<br />

aprūpes pieejamība tur, kur viņi dzīvo.<br />

J. Reirs: Mēs v<strong>ar</strong>am apstiprināt, ka<br />

slimnīcu tīkls nemainīsies, jo tas atbilst<br />

Latvijas iedzīvotāju vajadzībām. Slimnīcas<br />

politiska spiediena rezultātā netiks slēgtas.<br />

Protams, vienmēr ir iespējami brīvprātīgi<br />

procesi, kad slimnīcas pašas vēlas apvienoties.<br />

Kā vēl nodrošināt pacientam pieejamu<br />

veselības aprūpi?<br />

J. Reirs: Sv<strong>ar</strong>īga ir iesāktā neatliekamās<br />

palīdzības dienesta apvienošana un tā d<strong>ar</strong>bības<br />

uzlabošana. Ātrā palīdzība ir operatīvs<br />

dienests krīzēs un tādās nelaimēs, kuras<br />

ir nep<strong>ar</strong>edzamas – nav zināms, kur un<br />

kad kaut kas smags notiks, cik lielas mediķu<br />

brigādes būs vajadzīgas. Dienestam jā-<br />

būt vienotam, un tā d<strong>ar</strong>biniekiem jābūt <strong>ar</strong><br />

operatīvā d<strong>ar</strong>bnieka statusu – tas nozīmē<br />

papildu sociālās g<strong>ar</strong>antijas cilvēkiem, kas<br />

strādā augsta riska apstākļos.<br />

D. Gav<strong>ar</strong>s: Izskanējušās spekulācijas,<br />

ka drīzumā ātrā palīdzība brauks pie pacienta<br />

no 200 kilometru attāluma, ir meli!<br />

Dienesta izvietojums pārklās visu Latviju,<br />

un ātrā palīdzība pie pacientiem brauks no<br />

tām pašām vai blakus vietām. Bet pakalpojums<br />

būs labāks, jo dienests būs aprīkots <strong>ar</strong><br />

modernām sistēmām un daudz operatīvāk<br />

spēs ierasties uz izsaukumu. Lielu nelaimju<br />

gadījumā uz Ogri, Jēkabpili, Liepāju vai<br />

jebkuru citu vietu operatīvi v<strong>ar</strong>ēs ierasties<br />

<strong>ar</strong>ī citas brigādes un sniegt atbilstošu neatliekamo<br />

palīdzību.<br />

Jau d<strong>ar</strong>bojas vienotais izsaukuma numurs<br />

113, un ātro palīdzību nepast<strong>ar</strong>pināti<br />

v<strong>ar</strong> izsaukt <strong>ar</strong>ī no mobilā tālruņa – gadījumos,<br />

kad cilvēkam nepieciešama palīdzība,<br />

viņš v<strong>ar</strong> kontaktēties <strong>ar</strong>ī tieši un vairs<br />

nevajag atkārtoti sniegt informāciju un<br />

gaidīt, kamēr savieno. Tas būtiski uzlabo<br />

medicīnisko pakalpojumu pieejamību un<br />

kvalitāti.<br />

Jūs, Gav<strong>ar</strong>a kungs, ministra amatā esat<br />

nonācis no privātā sektora un neesat<br />

saistīts <strong>ar</strong> politiskajām p<strong>ar</strong>tijām. Kas jūs<br />

pamudināja pieņemt lēmumu kļūt p<strong>ar</strong><br />

ministru tik saspringtā laikā, kad jebkuru<br />

noz<strong>ar</strong>i ietekmē ekonomiskā krīze un<br />

vēlēšanu tuvums?<br />

D. Gav<strong>ar</strong>s: To, ko es tagad teikšu, nevajag<br />

glorificēt, bet atbilde ir viena – man nav<br />

vienalga, kas notiek <strong>ar</strong> šo zemi. Ja mazliet<br />

sabiezina krāsas, jāsaka – visam turpinoties<br />

tā, kā gājis pēdējos 20 gadus, Latvijas patiesajai<br />

neatk<strong>ar</strong>ībai ir atlicis mēnešos rēķināms<br />

termiņš. Ja cilvēki turpinās izlikties,<br />

domāt un dzīvot kā līdz šim, atbalstīt esošo<br />

politikas veidošanas virzienu un paņēmienus,<br />

mēs savu valsti būsim zaudējuši.<br />

Ja es kādreiz gribu likties blakus savam<br />

vecamtēvam, ja gribu teikt, ka <strong>ar</strong>ī es kaut<br />

ko savas dzīves laikā esmu labu izd<strong>ar</strong>ījis,<br />

man bija jāatsaucas aicinājumam kļūt p<strong>ar</strong><br />

ministru. V<strong>ar</strong>būt man viss neizdosies, bet<br />

es būšu d<strong>ar</strong>ījis – savai tautai, saviem līdzcilvēkiem<br />

un šai zemei, ko kuras esmu nācis.<br />

VIENOTĪBAI pievienojušies<br />

„Lietuss<strong>ar</strong>gu grupas”<br />

dalībnieki<br />

Jūnija pirmajās dienās apvienības<br />

VIENOTĪBA p<strong>ar</strong>tijā „Pilsoniskā savienība”<br />

iestājās „Lietuss<strong>ar</strong>gu grupas” dalībnieki<br />

S<strong>ar</strong>mīte Ēlerte, bijusī „Delnas”<br />

vadītāja, viena no „Meierovica biedrības<br />

p<strong>ar</strong> progresīvām pārmaiņām” dibinātājām<br />

Lolita Čigāne, politoloģe Rasma<br />

Kārkliņa, Latvijas institūta direktors<br />

Ojārs Kalniņš, juriste, Latvijas pārstāve<br />

Eiropas Savienības tiesā Kristīne Drēviņa,<br />

jaunatnes politikas veidotājs, Izglītības<br />

un zinātnes ministrijas Politikas koordinācijas<br />

dep<strong>ar</strong>tamenta Jaunatnes politikas<br />

nodaļas vadītājs Andris Grafs, Nacionālo<br />

bruņoto spēku pulkvedis, bijušais Saeimas<br />

un Valsts prezidenta drošības dienesta<br />

vadītājs Raimonds Rublovskis, Pasaules<br />

Dabas fonda Latvijā direktors Uģis<br />

Rotbergs, Dagdas novada deputāts Juris<br />

Viļums un uzņēmējs, „Jelgavas tipogrāfijas”<br />

valdes priekšsēdētājs Juris Sīlis, kā <strong>ar</strong>ī<br />

„SEB bankas” padomnieks ekonomikas<br />

jautājumos un premjera Valda Dombrovska<br />

ārštata padomnieks Andris Vilks.<br />

Foto: S<strong>ar</strong>mītes Ēlertes personīgais <strong>ar</strong>hīvs

NOTIKUMS 2010. GADA JŪLIJS<br />

13<br />

Tirdziņu kalendārs jūlijā<br />

1. jūlijs<br />

• Apceļo Latgales amatniekus! – „Zalta<br />

rūku ceļš Latgalī”. No 15. maija līdz<br />

15. oktobrim<br />

• Brāļu tirgus Rīgā pie lielveikala „Maxima”<br />

Slokas ielā 115<br />

2. jūlijs<br />

• „Spices” Lauku labumu tirdziņš Rīgā<br />

3. jūlijs<br />

• „Spices” Lauku labumu tirdziņš Rīgā<br />

8. jūlijs<br />

• Amatnieku svētki 2010, Vērmanes<br />

dārzā Rīgā<br />

9. jūlijs<br />

• Amatnieku svētki 2010, Vērmanes<br />

dārzā Rīgā<br />

• Jūras svētku tirgus Ventspilī<br />

• „Spices” Lauku labumu tirdziņš Rīgā<br />

10. jūlijs<br />

• Jūras svētku tirgus Ventspilī<br />

• Ogu tirgus Saldū<br />

• Saldus amatnieku dienas<br />

• Tirgus Madonā<br />

• „Spices” Lauku labumu tirdziņš Rīgā<br />

11. jūlijs<br />

• Jūras svētku tirgus Ventspilī<br />

16. jūlijs<br />

• „Spices” Lauku labumu tirdziņš Rīgā<br />

17. jūlijs<br />

• Stādu gadatirgus Salaspilī<br />

• Saimnieču tirgus Ludzas amatnieku<br />

centrā<br />

• Ikmēneša tirgus Vangažos<br />

• Baznīcas ielas svētku amatnieku tirdziņš<br />

Dobelē<br />

• „Spices” Lauku labumu tirdziņš Rīgā<br />

23. jūlijs<br />

• Ogu festivāls Rīgas Centrāltirgū<br />

• Gadatirgus Dagdā<br />

• „Spices” Lauku labumu tirdziņš Rīgā<br />

24. jūlijs<br />

• Annas dienas gadatirgus Salacgrīvā<br />

• Annas dienas tirgus Saldū<br />

• Ogu festivāls Rīgas Centrāltirgū<br />

• „Spices” Lauku labumu tirdziņš Rīgā<br />

30. jūlijs<br />

• „Spices” Lauku labumu tirdziņš Rīgā<br />

31. jūlijs<br />

• Seno <strong>ar</strong>odu diena Ludzas amatnieku<br />

centrā<br />

• Vas<strong>ar</strong>as gadatirgus Lielvārdē<br />

• „Spices” Lauku labumu tirdziņš Rīgā<br />

Sagatavots pēc www.tirdzini.lv informācijas.<br />

Aicinām VIENOTĪBAS birojā!<br />

Foto: Andrejs Pož<strong>ar</strong>skis<br />

Jūnijā politisko p<strong>ar</strong>tiju apvienība<br />

VIENOTĪBA vēra durvis savam<br />

atklātā tipa birojam. Birojā noritēs<br />

VIENOTĪBAS priekšvēlēšanu kampaņas<br />

d<strong>ar</strong>bs, ik nedēļu tiksies apvienības<br />

valde, rosīsies jauniešu organizācijas,<br />

konferenču zālē noritēs<br />

semināri un prāta vētras. Ik dienu<br />

birojā iespējams satikt Saeimas un<br />

Rīgas domes deputātus, deputātu<br />

kandidātus un citus aktīvus biedrus<br />

un atbalstītājus! VIENOTĪBA savu<br />

d<strong>ar</strong>bu veidos atklātu un dinamisku,<br />

tāpēc ir izveidojusi atklāta tipa biroju,<br />

kurā notiekošais būs labi pārskatāms<br />

<strong>ar</strong>ī visiem g<strong>ar</strong>āmgājējiem.<br />

8. jūnijā Rīgā tika atklāts<br />

VIENOTĪBAS birojs<br />

VIENOTĪBAS biroja ēkā savulaik<br />

pieņemts lēmums p<strong>ar</strong> neatk<strong>ar</strong>īgas<br />

Latvijas proklamēšanu<br />

K. B<strong>ar</strong>ona ielā 3 – ēkā, kur politisko p<strong>ar</strong>tiju<br />

apvienība VIENOTĪBA atklājusi savu<br />

biroju, – savulaik ticis pieņemts lēmums<br />

p<strong>ar</strong> neatk<strong>ar</strong>īgas Latvijas proklamēšanu.<br />

1918. gada 17. novembrī Rīgas Latviešu<br />

amatnieku biedrības telpās astoņu latviešu<br />

politisko p<strong>ar</strong>tiju un Latgales pārstāvis<br />

izveidoja Latvijas Tautas padomi, kas nākamajā<br />

dienā – 18. novembrī – proklamēja<br />

neatk<strong>ar</strong>īgu Latvijas Republiku.<br />

Biroja atklāšanā uzstājās<br />

dziedātāja un dziesmu<br />

autore Ieva Akurātere<br />

Biroja atklāšanas svētkos v<strong>ar</strong>ēja<br />

cienāties <strong>ar</strong> VIENOTĪBAS rupjmaizi<br />

un atstāt savu vēlējumu viesu<br />

grāmatā<br />

VIENOTĪBAS līdzpriekšsēdētāja<br />

Solvita Āboltiņa:<br />

Šajā ēkā, pateicoties vēlākā Valsts prezidenta<br />

Gustava Zemgala laipnībai, 1918.<br />

gada 17. novembrī – dienu pirms valsts<br />

dibināšanas – tikās un nozīmīgu lēmumu<br />

p<strong>ar</strong> neatk<strong>ar</strong>īgas Latvijas proklamēšanu<br />

pieņēma Latvijas Republikas nākamie dibinātāji.<br />

VIENOTĪBAS kontekstā zīmīgs<br />

ir <strong>ar</strong>ī kāds cits fakts. Toreiz klātesošie<br />

pārstāvēja gandrīz visu politisko ideoloģiju<br />

spektru, šie cilvēki bija pat pretējos<br />

uzskatos p<strong>ar</strong> ļoti daudziem jautājumiem.<br />

Taču viņu mērķis bija viens – brīva,<br />

neatk<strong>ar</strong>īga Latvija. Šie valstsvīri, neskatoties<br />

uz dažādu politisko pārliecību, spēja<br />

vienoties p<strong>ar</strong> pašu galveno – neatk<strong>ar</strong>īgas<br />

valsts dibināšanu. Arī mēs VIENOTĪBĀ<br />

esam dažādi, <strong>ar</strong> daudzveidīgām idejām un<br />

gatavi debatēt, strīdēties, pierādīt un <strong>ar</strong>gumentēt.<br />

Taču mūs vieno kopīgas vērtības,<br />

un mērķis mums ir viens – brīva, neatk<strong>ar</strong>īga<br />

Latvija, ko pārvalda godīgi politiķi.<br />

Un šis mērķis nekad nev<strong>ar</strong> būt p<strong>ar</strong> zemu.<br />

VIENOTĪBAS līdzpriekšsēdētājs<br />

Aig<strong>ar</strong>s Štokenbergs:<br />

Demokrātija bez debatēm, viedokļiem un<br />

pārliecināšanas nemaz nav demokrātija.<br />

Kad aicinājumi pēc viena, neapspriežama<br />

politiskā piedāvājuma kļūst pārāk uzstājīgi,<br />

es gribu, lai cilvēki atcerētos tos<br />

50 gadus, kad mēs dzīvojām zem padomju<br />

okupācijas v<strong>ar</strong>as. Tad bija viena ideoloģija,<br />

nepastāvēja dažādi viedokļi, bet p<strong>ar</strong> diskutēšanu<br />

represēja. Tad bija vadoņi un butaforiskas<br />

vēlēšanas. Tagad mums ir brīvība,<br />

mums ir sava valsts, un mums ir jāspēj novērtēt<br />

vārda brīvību, viedokļu un politisko<br />

uzskatu dažādību. Mēs esam apvienojušies<br />

VIENOTĪBĀ nevis tādēļ, lai kļūtu vienādi,<br />

bet tādēļ, lai liktu kopā savus priekšstatus<br />

p<strong>ar</strong> valsts attīstību. Lai konstruktīvi diskutētu<br />

un atrastu vislabākos risinājumus.<br />

Šī gada laikā ir pierādījies, ka, nebaidoties<br />

no viedokļu dažādības, uzsākot diskusijas<br />

pat no šķietami pretējām pozīcijām, ir<br />

izdevies panākt p<strong>ar</strong>eizos risinājumus valsts<br />

izvešanai atpakaļ uz stabilitātes ceļa.

15. jūnijā Eiropas P<strong>ar</strong>lamenta deputāti pulcējās piemiņas brīdī pie<br />

memoriālās plāksnes padomju deportāciju upuriem. Baltijas valstu deputāti,<br />

tost<strong>ar</strong>p Inese Vaidere un Sandra Kalniete (PS), kā <strong>ar</strong>ī Krišjānis K<strong>ar</strong>iņš (JL)<br />

turpina aktīvi atgādināt visai Eiropai p<strong>ar</strong> staļinisma režīma noziegumiem un<br />

netaisnībām, ko pieredzēja daudzu tautu cilvēki<br />

30. maijā SCP valdes loceklis Aleksejs Loskutovs un VIENOTĪBAS<br />

Daugavpils reģionālās apvienības vadītājs, SCP biedrs Aldis Cimoška<br />

aktīvi piedalījās st<strong>ar</strong>ptautiskā mākslas festivāla „Augšdaugava 2010”<br />

sporta aktivitātēs<br />

Ekonomikas ministrs Artis<br />

Kamp<strong>ar</strong>s (JL) Mazo un vidējo<br />

uzņēmumu nedēļas ietv<strong>ar</strong>os<br />

apmeklēja <strong>ar</strong>ī automātisko<br />

pārnesumkārbu remonta rūpnīcu<br />

SIA „RECRO” Cēsīs<br />

1. jūnijā Atis Lejiņš pasniedza<br />

Askolda Saulīša dokumentālo<br />

filmu „P<strong>ar</strong>āds Afganistānai”<br />

Afganistānas aizs<strong>ar</strong>dzības<br />

ministram Abdulam Rahimam<br />

V<strong>ar</strong>dakam<br />

Trešajā Baltijas atklātajā mediju regatē 19. jūnijā Ventspilī piedalījās <strong>ar</strong>ī<br />

VIENOTĪBAS komanda: VIENOTĪBAS līdzpriekšsēdētāja Solvita Āboltiņa,<br />

Saeimas deputāte Silva Bendrāte un „Jaunā laika” jaunieši – Kristīne Laure,<br />

Edijs Ostrovskis un Iv<strong>ar</strong>s Bandonis<br />

SCP biedri VIENOTĪBAS gājienā Kandavas novada svētkos<br />

VIENOTĪBA Daugavpils reģionālās<br />

apvienības vadītājs, SCP biedrs<br />

Aldis Cimoška iejūtas bruņinieka tēlā<br />

Latgales dziesmu svētkos<br />

Saeimas deputāte S<strong>ar</strong>mīte Ķikuste<br />

(JL) atrāda tikko no keramikas krāsns<br />

izņemto gatavo VIENOTĪBAS vāzi

Politiķu hobiji 2010. GADA JŪLIJS<br />

15<br />

Ceturtdiena – zivju diena!<br />

Ain<strong>ar</strong>s Latkovskis<br />

Saeimas deputāts,<br />

JL valdes loceklis<br />

Bieži jau negadās loms, kuru vērts<br />

iemūžināt. Kaislīgiem makšķerniekiem<br />

ir divas iespējas – sabučot zivis<br />

un atlaist vai iepriecināt ģimeni <strong>ar</strong><br />

maltīti. Pirmo iespēju izmantoju visai<br />

bieži. Ar bučošanu gan nepārspīlēju,<br />

jo reizēm gadās noķert divus dučus<br />

pliču, as<strong>ar</strong>u un raudu, kuriem vēl<br />

jāpaaugas.<br />

Īsts makšķernieks ģimeni iepriecina <strong>ar</strong><br />

g<strong>ar</strong>du maltīti. Galvenais – gatavošanas procesā iesaistīt visu ģimeni. Izķidātas un uzvārītas<br />

zivis atasako (pie d<strong>ar</strong>ba lieku visus trīs bērnus!) un samaļ. Pievieno 200 g kūpinātas<br />

cūkgaļas, lielu sīpolu, četras ķiploka daiviņas, izmērcētu baltmaizi, un visu vēlreiz<br />

samaļ. Pievieno olu, sāli, pip<strong>ar</strong>us, kārtīgi sajauc un cep kotletes. Katlā, kurā vārīju zivis,<br />

tikmēr ir atdzisis g<strong>ar</strong>ds zivju buljons, klāt lieku dārzeņus un vāru fantastisku zupu.<br />

Apvienot lietderīgo <strong>ar</strong> patīkamo<br />

Edg<strong>ar</strong>s Krūmiņš<br />

SCP Liepājas nodaļas<br />

vadītājs<br />

Mūsdienās saspringtā dzīves<br />

ritma dēļ, kad lielāko daļu<br />

aizpilda d<strong>ar</strong>bs un sabiedriskā<br />

dzīve, hobijiem atliek<br />

aizvien mazāk laika. Mežs,<br />

daba un tās miers, laiks<br />

pārdomām man ir atelpa<br />

pēc ikdienas radītā noguruma.<br />

Bet ir vajadzīgs <strong>ar</strong>ī kaut<br />

kas, lai fiziski un g<strong>ar</strong>īgi būtu<br />

iespēja izlādēties. Tieši šo Foto: Agnita Dreiblathena<br />

iemeslu dēļ mans hobijs ir saistīts <strong>ar</strong> aktīvo atpūtu dabā. Tas ir vai nu bezceļš <strong>ar</strong> kvadraciklu,<br />

vai ūdens motocikls jūrā. Ja braucu pa mežu <strong>ar</strong> kvadraciklu, nospraužu mērķi,<br />

līdz kuram tikt, un uz priekšu, kaut dubļi līdz ausīm! Bieži to d<strong>ar</strong>u kopā <strong>ar</strong> dēlu, jo tas<br />

ir <strong>ar</strong>ī laiks, ko v<strong>ar</strong>u veltīt saviem bērniem. Ja jūra, tad noteikti <strong>ar</strong> lieliem viļņiem. Laba<br />

recepte stresa noņemšanai – ūdens motocikls, peldveste, atklāta jūra <strong>ar</strong> viļņiem, vēja<br />

ātrums ne mazāks kā 12 m/s, un uz priekšu!<br />

Domas skaidrībai<br />

Silva Bendrāte<br />

Saeimas deputāte, VIENOTĪBAS<br />

un JL valdes locekle<br />

Esmu izaugusi rotu kultūrā, jo<br />

mani vecāki, augstākās kategorijas<br />

Tautas daiļamata meist<strong>ar</strong>i, ir<br />

dzint<strong>ar</strong>a un sudraba rotu d<strong>ar</strong>inātāji.<br />

Agrāk nedomāju, ka <strong>ar</strong>ī pati<br />

aizraušos, tomēr nu <strong>ar</strong>ī es brīvākos<br />

brīžos d<strong>ar</strong>inu rotas sev un citiem<br />

p<strong>ar</strong> prieku. Tā ir mana meditācija<br />

sk<strong>ar</strong>bajā politiķes ikdienā un lieliskas<br />

zāles pret pagurumu.<br />

Liekot kopā sīkās pērlītes, gudrojot,<br />

izjūtot un veidojot rotu, nepieciešama<br />

pacietība, rūpība, koncentrēšanās<br />

un iedvesma. Pērļošana liek prātam<br />

nomierināties un domai noskaidroties.<br />

Galu galā tas palīdz ne tikai atpūsties<br />

no d<strong>ar</strong>ba, bet <strong>ar</strong>ī no jauna koncentrēties.<br />

Jāatzīst – pacietību prasošā<br />

nod<strong>ar</strong>be ir spēcīgs impulss pašapziņas<br />

celšanai, kas īpaši šajā laikā ir noderīgi<br />

un vairo dzīvesprieku, neļaujot<br />

ikdienai pārvērsties p<strong>ar</strong> lielu rūpju un<br />

nopietnības rievu pierē.<br />

Spēks atbrīvo prātu<br />

Artis Pabriks<br />

VIENOTĪBAS un SCP valdes loceklis<br />

Austrumu cīņas ir mans hobijs jau vairāk nekā 20 gadu. Atšķirībā no boksa, kur cilvēku<br />

iemāca profesionāli izmantot dūres, k<strong>ar</strong>atē ir ne tikai sava ķermeņa pārvaldīšana, bet<br />

<strong>ar</strong>ī dziļas ētikas un morāles<br />

normas, kuru pirmsākumi<br />

meklējami zen budismā un<br />

Japānas <strong>ar</strong>istokrātijas – samuraju<br />

– morāles kodeksā<br />

bušido. Patiesībā lielākā daļa<br />

šo vērtību ir universālas un<br />

pazīstamas <strong>ar</strong>ī Eiropas kultūrā.<br />

Studējot, piemēram, manis<br />

pārstāvētajā skolā Shinjinbukan,<br />

ir iespējams apgūt uz<br />

vērtībām balstītu domāšanu,<br />

ko v<strong>ar</strong> lietot gan uzņēmējd<strong>ar</strong>bībā,<br />

gan politikā. Tomēr tas<br />

nav galvenais, jo Austrumu<br />

cīņas to ideālā izpratnē ir<br />

veids, kā kļūt p<strong>ar</strong> labāku cilvēku.<br />

Un vai tad katrs no mums<br />

dvēseles dziļumos to nevēlas?<br />

Foto: Inga Saleniece<br />

Mana Dundaga<br />

Gunārs Laicāns<br />

PS biedrs<br />

Vēlos bagātināt sevi<br />

Sanita Stelpe<br />

VIENOTĪBAS biroja vadītāja, PS biedre<br />

Kolēģi un draugi jau zina, ka<br />

man patīk vākt un apkopot<br />

dažādus materiālus. Manās<br />

mapēs ir atrodamas publikācijas<br />

p<strong>ar</strong> „Pilsonisko savienību”<br />

jau kopš tās dibināšanas.<br />

Taču mans lielākais un<br />

sirdij tuvākais vaļasprieks ir<br />

muzejs, pie kura ierīkošanas<br />

strādāju. Mani novadnieki,<br />

dundadznieki, to jau iesaukuši<br />

p<strong>ar</strong> „Gunāra Vecmuižas<br />

stalli”. Kad „stallis” būs gatavs,<br />

tur būs apkopota plaša<br />

ekspozīcija p<strong>ar</strong> Dundagu un<br />

tās cilvēkiem.<br />

Mūsdienās bieži vien cilvēks <strong>ar</strong> vārdiem „brīvais laiks” apzīmē nevis laiku, kad nestrādā,<br />

bet laiku, kad neatrodas savā d<strong>ar</strong>ba vietā. Savukārt hobiji kļūst <strong>ar</strong>vien nozīmīgāki,<br />

jo tas ir veids, kā atpūsties un sevi<br />

pilnveidot šodienas saspringtajā laikā.<br />

Es labprāt lasu grāmatas un ceļoju.<br />

Gan viena, gan otra nod<strong>ar</strong>be man ļauj<br />

nomainīt vidi, kurā atrodos d<strong>ar</strong>bā,<br />

uzlādē un bieži vien palīdz sakārtot<br />

domas.<br />

Ceļošanai izvēlos kā Latvijas āres, tā<br />

<strong>ar</strong>ī pasaules plašumus, bet grāmatas<br />

dalu divās kategorijās: vērtīgās un<br />

g<strong>ar</strong>šīgās. Gluži tāpat kā daži ēdieni,<br />

dažas grāmatas v<strong>ar</strong> piederēt pie abām<br />

šīm grupām. Ja <strong>ar</strong> tādu sastopos, esmu<br />

patiesi laimīga!<br />

Sv<strong>ar</strong>īgi, lai katrs no mums atrastu savu<br />

veidu, kā vienlaicīgi gan atpūsties, gan<br />

bagātināt sevi, vienalga, kā – <strong>ar</strong> zināšanām,<br />

pieredzi vai labām emocijām!

Jūlija politiskie horoskopi<br />

JUBILĀRI<br />

Aktīvākie politiķi, kuri savu<br />

dzimšanas dienu svin jūlijā<br />

1. jūlijs Artis Strautiņš<br />

3. jūlijs Miervaldis Ziediņš, <strong>Valdis</strong><br />

Gav<strong>ar</strong>s<br />

4. jūlijs Raimonds Čud<strong>ar</strong>s<br />

6. jūlijs Džordžs V. Bušs, 43. ASV<br />

prezidents, Vaira Paegle<br />

8. jūlijs Gunita Ansone<br />

9. jūlijs Dzint<strong>ar</strong>s Adlers<br />

10. jūlijs Pēteris Rožinskis<br />

15. jūlijs Deivids Milibends, britu<br />

politiķis, Edg<strong>ar</strong>s Jaunups,<br />

Ilze Vergina<br />

17. jūlijs Angela Merkele, Vācijas<br />

kanclere<br />

18. jūlijs Nelsons Mandela,<br />

Dienvidāfrikas Republikas<br />

prezidents, Raimonds<br />

Nipers<br />

21. jūlijs Rinalds Sīlis<br />

24. jūlijs Ingūna Rībena<br />

26. jūlijs Liene Liepiņa, Edg<strong>ar</strong>s<br />

Laimiņš<br />

28. jūlijs Aig<strong>ar</strong>s Pētersons, Dace<br />

Broka<br />

29. jūlijs Inga Priede<br />

30. jūlijs Arnolds Šv<strong>ar</strong>cenegers,<br />

Austrijā dzimis ASV<br />

kinoaktieris un politiķis,<br />

Juris Sīlis<br />

31. jūlijs Kārlis St<strong>ar</strong>s<br />

100 GALVAS RUNĀ<br />

S<strong>ar</strong>mīte Ķikuste jau septiņus gadus ik<br />

dienu pieraksta Latvijas politiķu Saeimā un<br />

publiskajā telpā izteiktās frāzes; šogad klajā<br />

nākusi <strong>ar</strong>ī viņas veidotā grāmata „100 galvas<br />

runā”. Lai tautas priekšstāvju spilgtākie jaunie<br />

izteicieni nepaliktu ēnā septiņus nākamos<br />

gadus, S. Ķikuste tos regulāri publicēs<br />

VIENOTĪBAS mājaslapā www.vienotiba.lv<br />

Lūk, daži no pēdējā laika spilgtākajiem:<br />

Auns: D<strong>ar</strong>ba jomā visražīgāk paies<br />

mēneša vidus, pārējā laikā opozīcija<br />

būs pret tevi sazvērējusies. Nekautrējies<br />

izmantot vairākuma atbalstu! Iespējams,<br />

kāds apsvērs nekustamā īpašuma iegādi,<br />

cits nomainīs auto pret modernāku. Nesmādē<br />

pirts procedūras!<br />

Vērsis: Aktīvs un veiksmīgs laiks.<br />

Iek<strong>ar</strong>osi savu vietu p<strong>ar</strong>tijā, veicināsi<br />

k<strong>ar</strong>jeras izaugsmi. Piemērots brīdis komandējumam<br />

vai atpūtas braucienam pa<br />

dzimtajām ārēm. Vēl jaukāk, ja izdodas<br />

apvienot lietderīgo <strong>ar</strong> patīkamo. Izveidosi<br />

daudz noderīgu kontaktu.<br />

Dvīņi: Centies rīkoties pēc plāna, citādi<br />

nonāksi laika trūkumā. Profesionālajā<br />

jomā iespējams kāpums, piemēram, tiksi<br />

izvirzīts p<strong>ar</strong> ministra amata kandidātu.<br />

Tomēr atvēli <strong>ar</strong>ī laiku atpūtai, pēc iespējas<br />

biežāk pavadi laiku svaigā gaisā!<br />

Vēzis: Būsi nolēmis pievērsties aktīvam<br />

priekšvēlēšanu d<strong>ar</strong>bam, pat p<strong>ar</strong> spīti<br />

vas<strong>ar</strong>ai un atvaļinājumu laikam. Brīvajos<br />

brīžos tevi interesēs filozofiskas lietas<br />

un psiholoģija. Atpūtai izmanto Latvijas<br />

lauku tūrisma iespējas!<br />

Lauva: V<strong>ar</strong>i cerēt uz sad<strong>ar</strong>bības<br />

p<strong>ar</strong>tneru un sponsoru atbalstu plānu<br />

realizēšanā. P<strong>ar</strong> spīti aktīvajam d<strong>ar</strong>bam<br />

politikā, noteikti velti laiku privātās dzīves<br />

sakārtošanai, nekautrējies tev simpatizējošam<br />

cilvēkam paust savas jūtas.<br />

Jaunava: Tu izrausies priekšgalā,<br />

būsi aktīvs, daudz paveiksi. Tomēr raugi,<br />

lai taviem pūliņiem būtu tautas atbalsts<br />

un opozīcijai nebūtu iemesla tevi nomelnot.<br />

Iespējams, attiecības <strong>ar</strong> mājiniekiem<br />

neveidosies, kā cerēts.<br />

Sv<strong>ar</strong>i: Diez vai visu laiku pavadīsi,<br />

risinot <strong>ar</strong> politiku saistītos jautājumus,<br />

gan jau paspēsi izbaudīt <strong>ar</strong>ī vas<strong>ar</strong>u: satiksi<br />

draugus, izklaidēsies. Arī mīlas jomā<br />

gaidāmas izmaiņas. Bet esi pies<strong>ar</strong>dzīgs,<br />

neuzsāc dienesta romānu!<br />

Skorpions: Uz brīdi noiesi no<br />

politiskās skatuves, lai pēc tam atgrieztos<br />

<strong>ar</strong> izcilu piedāvājumu. V<strong>ar</strong>būt šobrīd plāno<br />

kādu projektu vai vienkārši nedaudz<br />

atvelc elpu pirms izšķirošā balsojuma.<br />

Jūlija nogale piemērota atpūtai <strong>ar</strong> mīļoto<br />

cilvēku.<br />

Strēlnieks: Daži atpūtīsies, baudot<br />

atpūtu pie jūras vai ezera, citi aktīvi<br />

gatavosies d<strong>ar</strong>bam p<strong>ar</strong>lamentā un ķersies<br />

pie iestrēgušu problēmu risināšanas. Tomēr<br />

mīlas lietām laiks vienmēr atradīsies!<br />

Mežāzis: Būsi samērā sabiedrisks,<br />

daudz laika pavadīsi kopā <strong>ar</strong> koalīcijas<br />

p<strong>ar</strong>tneriem, spodrinot p<strong>ar</strong>tijas tēlu. Iespējamas<br />

patīkamas pārmaiņas! Arī ģimenes<br />

locekļi tevi atbalstīs un pievērs acis uz<br />

biežo prombūtni.<br />

Ūdensvīrs: Opozīcija novērtēs<br />

tavu aktīvo d<strong>ar</strong>bošanos, tāpēc centīsies<br />

nepieļaut sv<strong>ar</strong>īgu lēmumu pieņemšanu.<br />

Sv<strong>ar</strong>īgākos ilgtermiņa d<strong>ar</strong>bus plāno jūlija<br />

otrajā pusē. Attiecības <strong>ar</strong> laulāto v<strong>ar</strong> nonākt<br />

strupceļā, ja pārāk ilgi būsi dzīvojis<br />

ilūzijās.<br />

Zivis: Būsi radoši un optimistiski<br />

noskaņots, pozitīvi uzlādēsi <strong>ar</strong>ī frakcijas<br />

biedrus. Labs laiks, lai piedalītos publiskā<br />

pasākumā, piemēram, politiskajās diskusijās.<br />

Tomēr atceries: pēc labi pad<strong>ar</strong>īta<br />

d<strong>ar</strong>ba nav grēks <strong>ar</strong>ī atbilstoši atpūsties!<br />

Uzmini mīluļu saimniekus – VIENOTĪBAS politiķus!<br />

1.<br />

Horoskopi veidoti, izmantojot SIA „Horoskopu pasaule” astroloģiskās prognozes katrai horoskopu zīmei.<br />

Vas<strong>ar</strong>a, bērni, drošība<br />

14. jūlijā plkst. 12.00 videočats <strong>ar</strong> iekšlietu ministri Lindu Mūrnieci<br />

Skaties www.vienotiba.lv un uzdod savus jautājumus!<br />

2.<br />

<strong>Valdis</strong> Zatlers: „Premjera izvēle nemēdz<br />

būt skaistumkonkurss, kurā žūrija noskatās<br />

priekšnesumus un saliek atzīmes.<br />

Gribētos likt saprast gan politiķiem, gan<br />

ikvienam pilsonim, ka katrs pats būs tas<br />

vērtētājs, dodoties pie vēlēšanu urnām.<br />

Ja kādam ir vēlme skriet pa priekšu šim<br />

procesam, tad viņš ačgārni jūdz ratus un<br />

zirgu.”<br />

M<strong>ar</strong>eks Segliņš: „...Anta Rugāte nav no<br />

tiem melīgākajiem deputātiem...” p<strong>ar</strong><br />

A. Rugātes izrunāšanos LTV raidījumā<br />

„Kas notiek Latvijā?”. Tur deputāte<br />

apgalvoja, ka nav balsojusi pret amatpersonu<br />

algu publiskošanu, lai gan Saeimas<br />

stenogramma liecina p<strong>ar</strong> pretējo.<br />

Andris Šķēle: „Katram vīrietim jāuzņemas<br />

atbildība p<strong>ar</strong> trim bērniem. Tev<br />

piedots tiks, ja nev<strong>ar</strong>ēji, bet nepiedos, ja<br />

negribēji.”<br />

Komentārs diena.lv: „...tikai p<strong>ar</strong> formulām:<br />

matemātiski, divas vienības saskaitot,<br />

iznāk summa, nevis kvadrāts. Un 0+0=0!”<br />

3.<br />

5.<br />

4.<br />

Atbildes:<br />

1. Bruņurupuči – K<strong>ar</strong>īna Korna, VIENOTĪBAS un SCP valdes locekle.<br />

2. Vācu aitu suns – Edv<strong>ar</strong>ds Smiltēns, SCP valdes loceklis. 3. Kaķis –<br />

Inese Muhka, SCP valdes locekle. 4. Jorkšīras terjers – Ingūna Rībena,<br />

Saeimas deputāte, JL. 5. Krievu toiterjers – Jānis Reirs, Saeimas<br />

deputāts, JL<br />

www.vienotiba.lv<br />

Izdevējs: Politisko p<strong>ar</strong>tiju apvienība VIENOTĪBA Reģ. nr.: 40008158358 Redaktors: Gunda Reire Redakcijas adrese: Aspazijas bulvāris 24–10, Rīga, LV 1050<br />

Tālr. 67323325 Fakss 67323315 E-pasts: birojs@vienotiba.lv Metiens: 309 000 eks. Iespiests: SIA „Poligrāfijas grupa Mūkusala” Reģ. apl. nr.: 000703372<br />

© Anotāciju un citēšanas gadījumā atsauce uz VIENOTĪBA ir obligāta, pārpublicēšana iespējama, tikai iepriekš rakstveidā vienojoties <strong>ar</strong> politisko p<strong>ar</strong>tiju apvienību VIENOTĪBA.

logo

products

Resources

Company

Terms of service
Privacy policy
Cookie policy
Cookie settings
Imprint
Change language
Made with love in Switzerland
© 2024 Yumpu.com all rights reserved

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!