Valdis Dombrovskis tiekas ar Hilariju Klintoni - VienotÄ«ba

More documents

Recommendations

Info

2 PREMJERA POZĪCIJA KAS IR VIENOTĪBA Politisko partiju apvienību VIENOTĪBA 2010. gada 6. martā nodibināja politiskās partijas „Jaunais laiks”, „Pilsoniskā savienība” un „Sabiedrība citai politikai”. Apvienības uzdevums ir sākt Latvijas politisko un sabiedrisko spēku saliedēšanu, balstoties uz kopējām vērtībām un vienotu organizāciju. Apvienības mērķis ir radīt jaunu politisko kultūru Latvijā, platformu, uz kuras strādāt ikvienam Latvijas iedzīvotājam, kam svarīga pārticīga, godīga un eiropeiska Latvija. Apvienībā ar tām partijām, kas kopā cēlušās pret negodīgu valsts varu un patvaļu, pret meliem un tautas apzagšanu, pret nodevību un divkosību, mēs kļūsim trīskārt stiprāki. VIENOTĪBA – tas ir pagrieziena punkts Latvijas politikā. www.vienotiba.lv Meklē jaunumus VIENOTĪBAS mājaslapā! KONTAKTI Apvienība VIENOTĪBA K. Barona 3, Rīga, LV-1011 Informatīvais tālrunis: 67280351 Biroja tālrunis: 67280352 Fakss: 67280353 E-pasts: birojs@vienotiba.lv Partija „Jaunais laiks” Z.A.Meierovica bulvāris 12, Rīga, LV-1050 E-pasts: sekretare@jaunaislaiks.lv Partija „Pilsoniskā savienība” Aspazijas bulvāris 24, Rīga, LV-1050 E-pasts: birojs@pilsoniska-savieniba.lv Partija „Sabiedrība citai politikai” Audēju iela 8 (2. stāvs), Rīga, LV-1050 E-pasts: birojs@parmainas.lv Foto: MK arhīvs Esam ekonomiskās augšupejas sākumā Valdis Dombrovskis Ministru prezidents, JL Kaut arī vēl tikai pirms gada Latvijas valsts ekonomisko grūtību pārvarēšanai atsevišķi pašmāju un ārvalstu ekonomikas komentētāji prognozēja visnotaļ negatīvus scenārijus, kā arī spekulācijas ap lata devalvāciju turpināja virmot ne tikai vietējos, bet arī starptautiskajos ziņu kanālos, šī brīža objektīvie rādītāji liecina par gluži pretējām tendencēm. Ekonomika uzrāda pirmās atkopšanās pazīmes, lats joprojām ir stabils, bezdarbs mazinās, un tiem, kas cerēja VIENOTĪ- BAS vārdu sasaistīt ar pagalam neveiksmīgas valdības un valsts vadīšanas paraugu, šī iecere nav īstenojusies. Tomēr, tuvojoties vēlēšanām, iekšpolitiskā spriedze un partiju konkurence pieaug. Šī vasara būs karsta gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. Tomēr mūsu argumenti ir stiprāki par populistiskiem priekšvēlēšanu solījumiem vai safabricētiem nomelnošanas stāstiem. Mūsu argumenti ir objektīvi dati, kas liecina, ka pagājušā gada smagie lēmumi valsts finanšu sistēmas stabilizēšanai ir VIENOTĪBAI augstākie reitingi Ja Saeimas vēlēšanas notiktu jūnijā, par politisko partiju apvienību VIENOTĪBA balsotu 16,2% vēlētāju, liecina „Latvijas faktu” pētījums. Parlamentā iekļūtu arī “Saskaņas centrs”, Zaļo un Zemnieku savienība, kā arī vēlēšanu apvienība “Par labu Latviju”. Citas partijas nepārvarētu nepieciešamo 5% balsu barjeru un 10. Saeimā neiekļūtu. 25 20 15 10 5 0 18,5% Saskaņas Centrs 16,2% Vienotība 11,3% Zaļo un Zemnieku savienība 5,3% Par labu Latviju 4,4% TB/LNNK un Visu Latvijai bijuši pamatoti un jau šobrīd dod gaidītos rezultātus. 2010. gada operatīvā mēnešu statistika rūpniecības, mazumtirdzniecības, nodokļu ieņēmumu un ārējās tirdzniecības jomā liecina par to, ka 2010. gada 1. ceturksnī tautsaimniecības ekonomiskās aktivitātes kritums ir apstājies. Arī Finanšu ministrijas rēķinātais ekonomiskās aktivitātes indekss liecina par to, ka valsts ekonomika pamazām atkopjas no recesijas. Sezonāli izlīdzinātais iekšzemes kopprodukts šī gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pirmo reizi divu gadu laikā ir pieaudzis. Tas norāda uz lūzuma punktu ekonomikā un ļauj cerēt, ka arī turpmākajos ceturkšņos IKP kritums nav gaidāms. Šie dati ir pirmais vērā ņemamais apstiprinājums tam, ka Latvijas valdības uzņemtais kurss – tautsaimniecības izaugsmes atjaunošana caur eksportu – darbojas. Latvija, veicot sāpīgas reformas, ir spējusi samazināt darbaspēka vienības izmaksas, kas veicina Latvijas konkurētspēju reģionā. Ir skaidrs, ka mūsu valsts, pārvarot krīzi un grūtības, dodas pareizajā virzienā. Vienlaikus, protams, ir jāatceras, ka bez veiksmīgas pasaules ekonomikas atkopšanās nebūs iespējama arī Latvijas pilnīga iziešana no krīzes. Ārējam pieprasījumam atjaunojoties un pieaugot uzņēmēju konkurētspējai, eksports jau sesto mēnesi uzrāda stabilu pieaugumu. 2010. gada aprīlī, salīdzinot ar 2009. gada aprīli, eksports pieauga par 33,4%. Aprīlī turpināja būtiski uzlaboties koksnes un tās izstrādājumu eksports, uzrādot 78% kāpumu pret iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi. Aprīlī turpināja palielināties elektroenerģijas eksporta apjoms, kas, salīdzinot ar iepriekšējā gada aprīli, palielinājies gandrīz divas reizes. Strauji atkopusies arī metālapstrādes nozare, dzelzs un tērauda izstrādājumu jomai pieaugot par 92% pret iepriekšējā gada atbilstošo mēnesi. Jau vairāk nekā pusgadu aptuveni trešdaļa no dzelzs un tērauda izstrādājumiem tiek eksportēta uz Āfrikas valstīm, bet pēdējos mēnešos eksports pieaug arī uz Eiropas valstīm. Maijā mēneša griezumā bija vērojama deflācija, patēriņa cenām pazeminoties par 0,1% pret šī gada aprīli; šāds rezultāts jāvērtē pozitīvi. Salīdzinot ar iepriekšējā gada maiju, patēriņa cenu līmenis ir krities par 2,3%. Sadalot sīkāk pēc ietekmes – lielākais īpatsvars cenu līmeņa kritumam ir posteņos mājoklis, ūdens, elektroenerģija, gāze un cits kurināmais, kas veido 0,72 procentpunktus (gada pazeminājums ir 4,9%); pārtikas produktu cenu krituma īpatsvars ir 0,63 procentpunkti (gada pazeminājums – 2,8%). Iekšējā tirgū cenu līmenis ir stabilizējies – nevar izdalīt kādu patēriņa groza posteni, kas būtiski atšķirtos salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi. Vēl arvien ir vērojama deflācija pakalpojumu sektorā, kurā iepriekšējos gados bija novērojams straujāks cenu pieaugums nekā preču sektorā. Apkopojot visus iepriekš minētos skaitļu faktus, jāatzīst, ka Finanšu ministrijas budžeta ieņēmumu prognoze šim gadam ir bijusi pilnīgi pamatota un izsvērta, jo pirmajos piecos mēnešos kopējā nodokļu ieņēmumu izpilde ir 103% no plāna. Ir pamats domāt, ka pozitīvās tendences turpināsies arī nākamajos mēnešos, kas ļauj cerēt uz 2011. gada budžeta konsolidācijas kopējās summas korekciju virzienā uz leju. Tomēr šis ir tikai sākums izejai no krīzes; priekšā vēl ļoti daudz darāmā, kam nepieciešamas zināšanas un politiska drosme. Te nav vietas populistiskiem solījumiem un brīnumu receptēm. Brīnumzemes solītāju Latvijas pēdējo gadu vēsturē ir bijis gana daudz, un diemžēl tādi nepārstāj kāpt uz politiskās skatuves arī šajā priekšvēlēšanu laikā. Tomēr mēs visi labi atceramies, ka vēl tikai pirms pusotra gada valsts bija uz bankrota sliekšņa. Tādēļ būsim gudri un mācīsimies no pieļautajām kļūdām! Viss ir mūsu pašu rokās. 2,7% PCTVL 23,4% Nav izlēmis 14,6% Nepiedalīsies vēlēšanās Dati: Latvijas fakti
LĪDERA POZĪCIJA 2010. GADA JŪLIJS 3 No nevienlīdzības līdz uzticībai Intervija ar VIENOTĪBAS līdzpriekšsēdētāju Aigaru Štokenbergu Latvijas iedzīvotājiem ir ļoti dažāds labklājības līmenis. Tik dažāds, ka bija iemesls aicināt uz interviju VIENOTĪBAS līdzpriekšsēdētāju Aigaru Štokenbergu, lai runātu par sociālo taisnīgumu un sociāli atbildīgu politiku. Sociālajai nevienlīdzībai ir tālejošas sekas – tā ne tikai atsvešina un sašķeļ dažādas sabiedrības daļas, bet arī rada neuzticēšanos valstij un politisko kūtrumu, samazina dzīves ilgumu un sabiedrības veselību, kā arī rada ekonomiski neracionālu patēriņu. Aigars Štokenbergs uzsver, ka viens no galvenajiem apvienības uzdevumiem ir mazināt milzīgās atšķirības cilvēku labklājības līmenī Latvijā un veidot spēcīgu vidusšķiru, kas ir valsts stabilitātes pamats. Sabiedrībā pastāv būtiskas sociālās atšķirības, cilvēkiem ir ļoti dažāds dzīves līmenis. Kā nodrošināt sociālo taisnīgumu, kad visur jūtamas krīzes sekas un valsts budžets tiek dramatiski samazināts? Sociālais taisnīgums iet roku rokā ar nevienlīdzības izskaušanu. Ja sabiedrībā ir milzīga nevienlīdzība, tā sāk izpausties arī cilvēku pašsajūtā, veselības stāvoklī, dzīves ilgumā. Kā ekonomists es arī teiktu – tā pasliktina darbaspēka stāvokli, līdz ar to nevienlīdzībai ir arī pilnīgi konkrētas sekas ekonomikā. Turklāt nevienlīdzība noved pie neracionāla patēriņa. Ar to es domāju nevajadzīgu, neekonomisku naudas tērēšanu. Ja sabiedrībā valda mantas kults, vēlme izcelties ar lielāku māju, dārgāku mašīnu vai apģērbu, tas rada nesaprotamu patēriņu. No ekonomikas viedokļa ir neracionāli tērēt aizvien vairāk naudas tikai tādēļ, ka gribas izcelties. Nevienlīdzība norāda uz lielu plaisu starp bagātajiem un nabagiem. Jā, un šī plaisa jeb labklājības polarizācija atspoguļojas pilnīgi konkrētā ekonomiskajā rādītājā – Džini indeksā. Latvijā Džini indekss ir ļoti augsts, tātad atšķirības iedzīvotāju ienākumos mūsu valstī ir ļoti lielas. Salīdzinājumam – tādās labklājības valstīs kā Dānijā un Zviedrijā šis indekss ir 25, bet, pēc Pasaules Bankas prognozēm, Latvijā ekonomiskās krīzes ietekmē tas var sasniegt pat 41,3. Tas ir ļoti augsts rādītājs. VIENOTĪBAS mērķis ir šīs atšķirības cilvēku labklājības līmenī samazināt. Mūsu kaimiņiem igauņiem tas ir izdevies. Iespējams, tieši tāpēc viņiem ir viendabīgāka sabiedrība, kas vairāk uzticas valstij un politiķiem. Ko Latvijas gadījumā nozīmē sociāli atbildīga politika? Tas nozīmē pēctecību un uzticēšanos. Ja šobrīd runājam par krīzi uzticībā valstij, valdībai, politikai, tad sociālā atbildība ir viens no veidiem, kā nodrošināt ilgtspējīgu valsts attīstību un uzticēšanos politiķiem. Tikai tad, ja spēsim parūpēties par saviem vecākiem un vecvecākiem, saviem bērniem, slimiem cilvēkiem, par visiem, kas paši par sevi nevar parūpēties, tikai tad mēs radīsim cilvēkos uzticību valstij un sajūtu, ka viņi šai valstij ir vajadzīgi. Kā to panākt? Spēcīga sociālā politika vienlaikus nozīmē arī atbilstošu valsts finansējumu. Vienīgais ceļš, kā sasniegt vienlīdzīgāku, sociāli atbildīgāku un veselāku sabiedrību, ir izmaiņas nodokļu sistēmā. Patiešām, tiesības iet roku rokā ar pienākumiem. Kā motivēt vai varbūt piespiest maksāt nodokļus? Ja vispārīgi runā par to, vai gribam maksāt lielākus nodokļus, sākotnējā, spontānā atbilde var būt – nē, negribam! Bet, ja analizējam konkrētas cilvēku grupas, šo cilvēku vēlmes un vajadzības, aina kļūst cita. Piemēram, uzņēmēji. Viņi ir ieinteresēti maksāt nodokļus, jo tādējādi līdz ar konkurētspējīgu izglītības sistēmu ir pieejams izglītotāks darbaspēks, līdz ar efektīvu veselības sistēmu – veselāks darbaspēks. Arī labāka infrastruktūra. Un šo visu var nodrošināt tikai ar valsts finansējumu, ar darboties spējīgu nodokļu sistēmu. Cits piemērs – jaunās māmiņas. Viņām šajos jautājumos ir uzņēmējiem līdzīga motivācija. Māmiņas vēlas pediatra aprūpi saviem bērniem, bērnudārzus. Iedzīvotāju vairākums, ņemot vērā viņu vajadzības, ir ieinteresēts, lai valstij būtu vairāk naudas! Es gribu arī uzsvērt, ka nerunāju vienkāršoti par nodokļu celšanu. Nodokļus arī labāk jāiekasē. Sociāli atbildīga politika asociējas ar stabilu vidusšķiru. Ja Latvijā tādu beidzot izdotos izveidot, kā šāds cilvēks dzīvotu? Pirmkārt, jārunā par atskaites sistēmu. Latvijā, spriežot par sabiedrības labklājību, esam runājuši tikai par IKP pieaugumu uz vienu iedzīvotāju. Tā nav pareiza pieeja, un šādi rādītāji neko nepasaka par cilvēku reālo dzīvi. Latvijā nenoliedzami ir bijusi samērā strauja izaugsme, bet tā nav skārusi visas iedzīvotāju grupas vienlaikus. Iedomājieties – ja Latvijas sabiedrībai pievienotos miljardieris Bils Geitss, statistiski mūsu bagātība vidēji uz vienu iedzīvotāju strauji pieaugtu. Bet reālajā dzīvē mēs katrs nebūtu kļuvuši ne par kapeiku bagātāki! Atbildot uz jautājumu par sabiedrības vidusšķirai raksturīgo, tā nozīmē, ka absolūtais sabiedrības vairākums – vismaz 80% – spēj apmierināt savas veselības, drošības, izglītības, kultūras un citas vajadzības. Šī sabiedrības daļa – vidusšķira – ir mugurkauls, kas valstij nodrošina stabilitāti. Vidusšķiras esamība nodrošina arī patriotismu un interesi iesaistīties politikā. Ja cilvēkam jādomā tikai par to, kā izdzīvot līdz rītdienai, kā dabūt zupas šķīvi vai nopirkt bērnam apģērbu, viņam nav laika domāt par politiku, iesaistīties sabiedriskās organizācijās un darīt dzīvi labāku. Jautājums, kas pēdējā laikā interesē gandrīz katru Latvijas ģimeni, ir pensijas. Vai pensionāri var justies droši, ka viņu pensijas netiks samazinātas? Pensionāri var būt par to pārliecināti. Viss manis iepriekš minētais vislielākajā mērā attiecas arī uz pensionāriem. Varu apliecināt – pensionāri par savām pensijām var justies droši. Vienīgais izņēmums varētu būt tie pensionāri, kuru pensijas ir lielākas par 1000 latiem. Tie, kas saņem lielās pensijas, un šādu pensionāru Latvijā ir ļoti maz, varētu maksāt lielākus nodok- Foto: AFI ļus situācijā, ja tiktu ieviests progresīvais ienākumu nodoklis. Jūsu iepriekš minētās idejas Eiropā ir saistītas ar modernu sociāldemokrātisku virzienu. Latvijā ir vairākas sociāldemokrātiskas partijas, kuras vismaz vārdos aizstāv sociāli atbildīgu politiku. Kāpēc jūs savu mērķu īstenošanas iespējas saskatāt tieši sadarbībā ar partneriem VIENOTĪBĀ, nevis ar kādu citu partiju? Šo ideju ģenēze politikā tomēr nav tik vienkārša. Tā nav tikai sociāla ideja, tā nenāk tikai no sociāldemokrātiem un ir diezgan sena un iesakņojusies. Valstīs, kur varam runāt par labklājības valsti un sociāli atbildīgu politiku kopš Otrā pasaules kara, sociāli atbildīgās valsts līnija ir izturēta visās jomās un cauri gadu desmitiem. Piemēram, Vācija un Zviedrija – tur sociālā atbildība pret sabiedrību ir īstenota neatkarīgi no tā, kas bijis pie varas – labējie vai kreisie, konservatīvie vai liberāļi. Sociāli atbildīga politika savā ziņā atrodas ārpus vai pāri ideoloģijām. Ziemeļvalstīs sociālās valsts pamatā 1928. gadā ir ielikta tautas vienošanās „Folkhemmet” jeb „Mājas tautai”. Kāpēc jūs uzskatāt, ka tieši VIENOTĪBA spēs šīs idejas vislabāk īstenot? VIENOTĪBAS spēks ir tajā, ka esam dažādi un spējam diskutēt, likt kopā savus priekšstatus par valsts attīstību, konstruktīvi diskutēt un atrast vislabākos risinājumus. Mēs šeit spējam pārstāvēt visu to ideju spektru, kas pastāv sabiedrībā. Tās ir konservatīvās vērtības, kas vairāk saskatāmas „Pilsoniskajā savienībā”, liberālās – „Jaunajā laikā” un „Sabiedrībā citai politikai”, un arī eiropeiski sociālas idejas. Tās ietver gan tirgus konkurenci, gan spēcīgas vidusšķiras izveidošanu un solidāru sociālā atbalsta sistēmu.
Page 1: 10. lpp. POLITISKĀS APVIENĪBAS VI
Page 5 and 6: PRIORITĀTES 2010. GADA JŪLIJS 5 E
Page 7 and 8: 7 LATGALĒ Uzdevumi VIENOTĪBAI Vie
Page 9 and 10: JAUNIEŠI POLITIKĀ 2010. GADA JŪL
Page 11 and 12: PAR AKTĪVU SABIEDRĪBU 2010. GADA
Page 13 and 14: NOTIKUMS 2010. GADA JŪLIJS 13 Tird
Page 15 and 16: Politiķu hobiji 2010. GADA JŪLIJS

Valdis Dombrovskis tiekas ar Hilariju Klintoni - VienotÄ«ba

Create successful ePaper yourself

Delete template?

Save as template?