Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu grozījumu 1 ...

2.5. Apbūves intensitāte – procentos izteikta virszemes stāvu platības (apbūves
tehnisko rādītāju aprēķiniem) attiecība pret zemesgabala platību.
2.6. Apbūves sanācija – attīstības pasākumu komplekss, ko īsteno esošās
apbūves kvalitātes uzlabošanai un kas ietver enerģijas taupīšanas un
infrastruktūras uzlabošanas pasākumus, kā arī nodrošina vides pieejamību.
2.7. Apbūves teritorija – teritorija, kur Plānojumā paredzēta apbūve kā
primārais teritorijas izmantošanas veids.
2.8. Apdobe – ap kokaugiem, atkarībā no to sugas, veidojama irdināma vai
mulčēta platība to bioloģisko, estētisko un ekoloģisko funkciju pilnvērtīgai
nodrošināšanai.
2.9. Apstādījumi - visas ar augiem apaudzētas, dabīgas vai mākslīgi veidotas un
koptas teritorijas ārpus mežiem, mežaparkiem un purviem. Apstādījumi var
būt parkā, dārzā, košumdārzā, skvērā, bulvārī, alejā, kapsētā, nogāžu
nostiprinājumā, ģimenes dārzā, priekšdārzā, pagalmā, jumta dārzā,
pārsegumā ar apstādījumiem u.c. Apstādījumi var ietvert kokus, krūmus,
vīteņaugus, puķu stādījumus, zālienu, ūdenstilpes, takas, būves apstādījumu
apkopei u.c.
2.10. Arhitektoniski mākslinieciska inventarizācija – būves inventarizācija,
kas tiek veikta, lai noskaidrotu objekta kultūrvēsturisko vērtību, kā arī
atsevišķu tajā esošo daļu kultūrvēsturisko vērtību un nozīmi.
2.11. Atkritumu tvertņu novietne – ar būvprojektu noteikta īpaši izbūvēta un
aprīkota slēgta vai atklāta virszemes vai pazemes būve vai tās daļa sadzīves
atkritumu tvertņu, konteineru vai cita veida sadzīves atkritumu savākšanas
iekārtu novietošanai, kas nodrošina infrastruktūru pilsētvides kvalitātes un
sanitāro prasību normu ievērošanai.
2.12. Ārpustelpu (atklāta) uzglabāšana - preču uzglabāšanas veids brīvā dabā
vai būvju platībās, kas nav iekļautas ēkās un nav transportlīdzekļu novietne.
2.13. Ārstniecības iestāde – ēka vai tās daļa, kas paredzēta ārstniecības iestādei,
piemēram, doktorātam, slimnīcai, klīnikai, ambulancei, sanatorijai vai citai
ārstniecības iestāde Ārstniecības likuma izpratnē.
2.14. Bēniņi – neapdzīvojama telpa starp jumta norobežojošām konstrukcijām,
ārsienām un augšējā stāva pārsegumu (līdz siltinājuma virskārtai).
2.15. Brīvā teritorija – zemesgabala neapbūvētā platība, ko nosaka no
zemesgabala kopējās platības atskaitot virszemes apbūves laukumu platības,
bet noteiktos gadījumos neatskaitot apstādījumu tipa būvju platības šajos
saistošajos noteikumos noteiktajā apjomā. Brīvo teritoriju raksturo
procentos izteikta brīvās teritorijas platības attiecība pret kopējo stāvu
platību (stāvu platība apbūves tehnisko rādītāju aprēķiniem).
2.16. Būve – būvniecības procesā radies ar zemi saistīts veidojums, kam ir
noteikta funkcija. Šo saistošo noteikumu izpratnē būve ir arī plānota,
projektēta vai būvēšanas procesā esoša būve.
2.17. Būves arhitektoniskais akcents – būves arhitektoniskajam veidolam
nozīmīgs kompozicionāls elements vai elementi, kuru kopējā platība
nepārsniedz 5% no būves augšējā stāva grīdas platības un atrodas ārpus
galvenās būvmasas un tās silueta.
2.18. Būvlaide – noteikta līnija zemesgabalā, kas norobežo minimālo attālumu
starp ielas sarkano līniju un jebkuru virszemes ēku. Atkarībā no
nepieciešamajiem apbūves kompozicionālajiem risinājumiem Plānojumā,
detālplānojumā vai plānošanas un arhitektūras uzdevumā nosaka šādus
būvlaižu veidus:
2