01.11.2014 Views

VALMIERAS REĢIONĀLĀ VIDES PĀRVALDE Atļauja B kategorijas ...

VALMIERAS REĢIONĀLĀ VIDES PĀRVALDE Atļauja B kategorijas ...

VALMIERAS REĢIONĀLĀ VIDES PĀRVALDE Atļauja B kategorijas ...

SHOW MORE
SHOW LESS

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.

ķīmisko analīžu veikšanai. Gan materiālu noliktavā, gan dzērienu gatavošanas zonā tiek<br />

nodrošināta +15 - +25 o C temperatūra, aizliegts smēķēt, kā arī cita atklāta uguns, kas varētu<br />

izraisīt spirta uzliesmošanu.<br />

Sadedzināšanas iekārta (tvaika katli ar kopējo jaudu 6,9 MW)<br />

Uzņēmuma katlu mājā uzstādīti divi tvaika katli. Kā kurināmais tiek izmantota dabasgāze<br />

(1500 tūkst. m 3 gadā) un biogāze (290 tūkst. m 3 gadā), kura rodas priekšattīrīšanas ietaisēs<br />

anaerobos procesos. Katla LOOS U-HD3200 jauda ir 2 MW un kā kurināmais tiek izmantots<br />

dabasgāzes un biogāzes maisījums. Plānotais katla dabas gāzes patēriņš ir 230 tūkst. m 3 /gadā<br />

un biogāzes patēriņš 290 tūkst. m 3 /gadā, attiecīgi maisījumā dabasgāzes un biogāzes attiecība<br />

paredzēta 1:1,27. Katla Vapor TTK-175 jauda ir 4,9 MW un kā kurināmais tiks izmantota<br />

dabasgāze, plānotais dabasgāzes patēriņš 1270 tūkst. m 3 /gadā. Uz katlu mājas jumta izvietota<br />

biogāzes lāpa, kurā tiek uzturēta nepārtraukta liesma, diennaktī tiks sadedzināts 1m 3 biogāzes,<br />

attiecīgi 365 m 3 biogāzes gadā. Dabasgāzes sadegšanas procesos veidojas oglekļa oksīds,<br />

slāpekļa oksīds un oglekļa dioksīds. Biogāzes sadegšanas procesos veidojas sēra dioksīds,<br />

oglekļa oksīds, slāpekļa oksīds un oglekļa dioksīds.<br />

Notekūdeņu priekšattīrīšanas ietaises<br />

Ražošanas notekūdeņu priekšattīrīšanas ietaises ir rūpnieciski ražotas ar jaudu 25 m 3 /h, ar<br />

iespēju nākotnē palielināt plūsmas jaudu, uzstādot papildus BIOBED reaktorus.<br />

Priekšatīrīšanas ciklu veido mehāniskā attīrīšana, kas noņem mehāniskos piemaisījumus, ar<br />

izmēru virs 2 mm, savāktie piemaisījumi tiek uzglabāti tvertnē. Notekūdeņi ar sūkņa palīdzību<br />

tiek nogādāti uz bufertvertnēm (7 gab, ar kopējo tilpumu 1000 m 3 ), kur notiek notekūdeņu<br />

sajaukšanās un tiek nodrošināta vienmērīga plūsma uz nostādināšanas rezervuāru T-200, kurā<br />

tiek normalizēts pH līmenis. Notekūdeņu pH līmeņa normalizēšanai tiek izmantota kaustiskā<br />

soda. Tālāk normalizētie notekūdeņi tiek padoti uz četriem reaktoriem T-300 (tilpums 4 x 50<br />

m 3 ), kuros norisinās anaerobie procesi. Saskaņā ar noslēgto līgumu notekūdeņi tiek novadīti<br />

pilsētas kanalizācijā ar šādām piesārņojošo vielu maksimāli iespējamajām koncentrācijām:<br />

Suspendētās vielas – 500 mg/l; BSP 5 – 500 mg/l; ĶSP – 750 mg/l; N kop – 40 mg/l; P kop. – 8<br />

mg/l; pH – 6,5 – 8,5.<br />

Apstrādes procesā izdalījusies biogāze tiek sadedzināta uzņēmuma katlumājā. Katlumājas<br />

avārijas gadījumā, biogāze tiks sadedzināta avārijas lāpā.<br />

Iznīcināmās produkcijas izliešana<br />

Uzņēmums veicot noliktavas pārbūvi ir izveidojusi speciālu vietu produkcijas iznīcināšanai. Ir<br />

uzstādīta izlietne, kurā tiek izlieta produkcija (alus, alkoholiskie kokteiļi, raudzētie dzērieni ar<br />

maksimālo spirta stiprumu 8% un bezalkoholiskie dzērieni) papildus šķaidot to ar ūdeni.<br />

Izlietās produkcijas daudzums mēnesī – 20 m 3 , gadā 240 m 3 , izlietās produkcijas daudzums<br />

tiek uzskaitīts caur skaitītāju. Izlietā produkcija (atšķaidītā veidā) tiek novadīta uzņēmuma<br />

ražošanas notekūdeņu kanalizācijā pirms priekšattīrīšanas ietaisēm, iespējamā papildus slodze<br />

uz priekšattīrīšanas ietaisēm ir nebūtiska.<br />

8. Atrašanās vietas novērtējums<br />

Vietas hidroloģiskais un ģeoloģiskais raksturojums.<br />

Pēc ģeomorfoloģiskā iedalījuma uzņēmuma atrašanās vieta ietilpst Vidzemes<br />

augstienes ziemeļrietumu daļā, tuvu Cēsu pamatiežu kāplei. Uzņēmuma teritorijas reljefs<br />

samērā līdzens.<br />

Objekta būvpamatni veido ledāja nogulumi – morēnas mālsmilts (3. slānis) un<br />

smilšmāls (4), zem kuriem 2,7 – 4,0 m dziļumā atsegti augšdevona Pļaviņu svītas dolomīti –<br />

slāņa virspusē sadēdējuši (5. slānis), dziļāk plaisaini, maz sadēdējuši (6). Mālsmilti un<br />

smilšmālu sedz augsne un inženiertehnisko komunikāciju trašu vietās uzbērta grunts 0,1 – 3<br />

m biezumā. Objekta būvju pamatu ievietošanas dziļumā iegulošie mālsmilts, smilšmāls un<br />

7

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!