VIDES PÄRSKATS - RÄ«gas PlÄnoÅ¡anas ReÄ£ions

Stopiľu novada teritorijas plānojuma grozījumi 

Stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums 

Stopiņu novada 

VIDES PĀRSKATS 

Izstrādāts, pamatojoties uz Stopiľu novada teritorijas plānojumu, stratēģiskā 

ietekmes uz vidi novērtējuma ietvaros, ľemot vērā sabiedriskās apspriešanas 

rezultātus 

Pasūtītājs: Stopiľu novada dome 

Izpildītājs: SIA Geo Consultants 

SIA Geo Consultants, 2009 

Vides pārskata projekts 

1



SATURS 

DEFINĪCIJAS ............................................................................................................................. 4 

1. IEVADS – STRATĒĢISKĀ IETEKMES UZ VIDI NOVĒRTĒJUMA UN VIDES PĀRSKATA 

SAGATAVOŠANAS PROCEDŪRA .......................................................................................... 5 

1.1. Vides pārskata sagatavošanas procedūra un iesaistītās institūcijas .......................................... 5 

1.2. Vides pārskata mērķis un struktūra ............................................................................................ 5 

1.3. Galvenie pamatprincipi un metodes ........................................................................................... 5 

1.4. Sabiedrības līdzdalība ................................................................................................................ 6 

2. STOPIŅU NOVADA TERITORIJAS VISPĀRĒJS RAKSTUROJUMS ...................................... 6 

3. STOPIŅU NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMA GROZĪJUMI .............................................. 7 

3.1. Plānošanas dokumenta mērķi .................................................................................................... 7 

3.2. Plānošanas dokumenta saturs ................................................................................................... 7 

4. STOPIŅU NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMA GROZĪJUMU SAISTĪBA AR CITIEM 

PLĀNOŠANAS DOKUMENTIEM .............................................................................................. 8 

4.1. Starptautiskie un Eiropas Savienības vides aizsardzības mērķi ................................................ 8 

4.2. Latvijas vides politikas un normatīvo dokumentu mērķi ............................................................. 9 

4.3. Citi plānošanas dokumenti ......................................................................................................... 10 

5. ESOŠAIS VIDES STĀVOKLIS UN KVALITĀTE ....................................................................... 10 

5.1. Hidrometeoroloģiskie apstākļi un gaisa kvalitāte ........................................................................ 10 

5.2. Reljefs un hidrogrāfiskais tīkls .................................................................................................... 10 

5.3. Ģeoloģiskā uzbūve un hidroģeoloģiskie apstākļi ........................................................................ 11 

5.4. Derīgie izrakteľi ......................................................................................................................... 17 

5.5. Zemes lietojuma struktūra .......................................................................................................... 17 

5.6. Virszemes un pazemes ūdeľu kvalitātes raksturojums .............................................................. 19 

5.7. Ūdenssaimniecības raksturojums .............................................................................................. 20 

5.8. Atkritumu apsaimniekošana ....................................................................................................... 21 

5.9. Piesārľotas un potenciāli piesārľotas vietas ............................................................................. 21 

5.10. Vides riska teritorijas .................................................................................................................. 28 

6. IESPĒJAMĀS IZMAIŅAS, NEĪSTENOJOT PLĀNOŠANAS DOKUMENTU ............................ 28 

7. VIDES STĀVOKLIS TERITORIJĀS, KURAS PLĀNOŠANAS DOKUMENTA ĪSTENOŠANA 

VAR BŪTISKI IETEKMĒT ......................................................................................................... 29 

7.1. Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, dabas pieminekļi, biotopi, mikroliegumi un sugas ........... 29 

7.2. Kultūrvēstures pieminekļi ........................................................................................................... 30 

7.3. Aizsargjoslas .............................................................................................................................. 31 

8. VIDES PROBLĒMAS, KAS SAISTĪTAS AR PLĀNOŠANAS DOKUMENTU ........................... 36 

8.1. Vides kvalitātes iespējamās izmaiľas ........................................................................................ 36 

8.2. Vides kvalitātes pasliktināšanās un ietekme uz sabiedrības veselību 37 

9. PLĀNOŠANAS DOKUMENTA IETEKMES UZ VIDI NOVĒRTĒJUMS ..................................... 39 

9.1. Tiešās ietekmes .......................................................................................................................... 39 

9.2. Netiešās ietekmes ........................................................................................................................ 40 

9.3. Īstermiľa un ilglaicīgās ietekmes ................................................................................................. 41 

9.4. Patstāvīgās pozitīvās un negatīvās ietekmes .............................................................................. 42 

9.5. Summārās ietekmes .................................................................................................................... 43 

10. RISINĀJUMI PLĀNOŠANAS DOKUMENTA BŪTISKO IETEKMJU SAMAZINĀŠANAI VAI 

NOVĒRŠANAI ........................................................................................................................... 43 

11. TERITORIJAS PLĀNOJUMA ĪSTENOŠANAS ALTERNATĪVAS UN TO IZVĒLES 

PAMATOJUMS .......................................................................................................................... 44 



2



12. IESPĒJAMĀ PĀRROBEŢU IETEKME ...................................................................................... 45 

13. PLĀNOŠANAS DOKUMENTA STRATĒĢISKĀ NOVĒRTĒJUMA VEIKŠANAI LIETOTO 

GALVENO PAMATPRINCIPU UN METOŢU APRAKSTS ........................................................ 46 

13.1. Nozīmīgākie informācijas avoti 46 

13.2. Metodes un galvenie pamatprincipi 46 

13.3. Procedūra 46 

14. PAREDZĒTIE PASĀKUMI TERITORIJAS PLĀNOJUMA MONITORINGA 

NODROŠINĀŠANAI .................................................................................................................. 47 

14.1. Vispārēji par monitoringa veikšanu 47 

14.2. Gaisa monitoringa veikšana problemātiskajās vietās 48 

15. KOPSAVILKUMS ....................................................................................................................... 53 

16. IZMANTOTĀ LITERATŪRA ...................................................................................................... 54 

Pielikumi 

1. GRUNTSŪDEŅU PIESĀRŅOJUMA IZPĒTE CŪKU MĒSLU GLABĀTUVES TERITORIJĀ.... 56 

2. SABIEDRISKĀS APSPRIEŠANAS PROTOKOLS ................................................................... 58 



3



DEFINĪCIJAS 

Paredzētā darbība 

Ietekme uz vidi 

Ietekmes uz vidi 

novērtējums (IVN) 

aprīkojuma un tehnoloģijas ieviešana, papildināšana vai 

maiľa, būvniecība, dabas resursu ieguve vai izmantošana, kā 

arī citas darbības, kuru veikšana vai gala rezultāts var būtiski 

ietekmēt vidi. 

paredzētās darbības vai plānošanas dokumenta īstenošanas 

izraisītas tiešas vai netiešas pārmaiľas vidē, kuras ietekmē vai 

var ietekmēt cilvēku, viľa veselību un drošību, kā arī 

bioloģisko daudzveidību, augsni, gaisu, ūdeni, klimatu, ainavu, 

materiālās vērtības, kultūras un dabas mantojumu un visu 

minēto jomu mijiedarbību. 

procedūra, kas veicama normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, 

lai novērtētu paredzētās darbības vai plānošanas dokumenta 

īstenošanas iespējamo ietekmi uz vidi un izstrādātu 

priekšlikumus nelabvēlīgas ietekmes novēršanai vai 

samazināšanai vai arī aizliegtu paredzētās darbības 

uzsākšanu normatīvajos aktos noteikto prasību pārkāpumu 

gadījumos. 

Ietekmes uz vidi 

stratēģiskais 

novērtējums (SIVN) ietekmes uz vidi novērtējums plānošanas dokumentam, kura 

īstenošana var būtiski ietekmēt vidi, arī vides pārskata 

sagatavošana, apspriešana, sabiedrības iesaistīšana vides 

pārskata apspriešanā un konsultāciju veikšana, vides pārskata 

un tā apspriešanas rezultātu ľemšana vērā plānošanas 

dokumenta sagatavošanā un turpmāku lēmumu pieľemšanā, 

kā arī informācijas sniegšana par pieľemto lēmumu 

normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. 

Vides pārskats 

Vides monitorings 

atsevišķa sadaļa stratēģijā, plānā, programmā, koncepcijā vai 

cita veida plānošanas dokumentā, uz kuru attiecas likuma 

nosacījumi, vai atsevišķs dokuments, kas nosaka, apraksta un 

novērtē attiecīgā dokumenta, kā arī iespējamo alternatīvu 

īstenošanas ietekmi uz vidi, ľemot vērā plānošanas 

dokumenta mērķus, paredzēto realizācijas vietu un darbības 

jomu. 

sistemātiski vides stāvokļa un piesārľojuma emisiju vai 

populāciju un sugu novērojumi, mērījumi un aprēķini, kas 

nepieciešami vides stāvokļa vērtējumam, vides politikas 

izstrādāšanai un vides un dabas aizsardzības pasākumu 

plānošanai, kā arī to efektivitātes kontrolei. 



4



1. IEVADS – STRATĒĢISKĀ IETEKMES UZ VIDI NOVĒRTĒJUMA UN VIDES 

PĀRSKATA SAGATAVOŠANAS PROCEDŪRA 

1.1. Vides pārskata sagatavošanas procedūra un iesaistītās institūcijas 

Vides pārskats sagatavots atbilstoši LR Ministru kabineta 2004. gada 23. marta 

noteikumiem Nr. 157 „Kārtība, kādā veicams ietekmes uz vidi stratēģiskais 

novērtējums” un Vides pārraudzības valsts biroja 2008.gada1. aprīļa lēmumu nr. 19 

“Par stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras piemērošanu” (skat. 

1.pielikumā). 

Vides pārskatu sagatavoja SIA „Geo Consultants” balstoties uz Stopiľu novada 

teritorijas plānojuma grozījumu pirmo redakciju, Paskaidrojuma rakstā apkopoto 

informāciju un turpmākās izmantošanas risinājumiem, kā arī ľemot vērā 

prasības, kas noteiktas Rīgas rajona teritorijas plānojumā, kas paredzēts 2008. līdz 

2020. gadam. Papildus tika izmantota esošā informācija no dažādiem avotiem – 

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras, dažāda publicētā un fondos / 

arhīvos esošā informācija u.c. 

Gatavojot vides pārskatu, izstrādātājs ir konsultējies ar Vides pārraudzības valsts 

biroju, Valsts vides dienesta Lielrīgas reģionālo vides pārvaldi un Dabas 

aizsardzības pārvaldi, kā arī citām iesaistītajām institūcijām. 

1.2. Vides pārskata mērķis un struktūra 

Vides pārskata mērķis ir novērtēt Stopiľu novada teritorijas plānojuma un tā 

grozījumu sagaidāmo vai prognozējo ietekmi uz vidi, ľemot vērā esošo situāciju. 

Vienlaicīgi pārskats ietver arī esošo vides problēmu analīzi un priekšlikumus tās 

uzlabošanai un monitoringam. 

Darba mērķis arī nosaka vides pārskata struktūru. Tajā sniegts vispārējs Stopiľu 

novada dabas resursu, sociāli ekonomiskās situācijas un teritorijas plānojuma 

dokumenta raksturojums. Īpaša vērība veltīta esošā vides stāvokļa un kvalitātes 

izvērtēšanai, sniegts novērtējums par vides stāvokli teritorijās, kuras plānošanas 

dokumenta īstenošana var būtiski ietekmēt, kā arī sniegta prognoze par teritorijas 

plānošanas dokumenta vispārējo ietekmi uz vidi, piedāvāti risinājumi būtiskāko 

ietekmju novēršanai vai mazināšanai un, visbeidzot, paredzēti realizējamie 

monitoringa pasākumi. 

1.3. Galvenie pamatprincipi un metodes 

Stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra tika uzsākta paralēli ar 

plānojuma grozījumu izstrādi, ievērojot principu, ka ietekmes uz vidi novērtējums ir 

izdarāms pēc iespējas agrākā plānojuma sagatavošanas brīdī, lai novērtētu 

teritorijas plānojumā paredzamo pasākumu un aktivitāšu ieviešanas seku ietekmi 



5



uz vidi un nodrošinātu novērtējuma rezultātu pēc iespējas agrāku izmantošanu 

teritorijas plāna izstrādē. 

Darba izstrādes gaitā tika izmantotas divu veidu metodes: 

1) kvantitatīvi – kvalitatīvās metodes: 

- datu statistiskā apstrāde, 

- socioloģisko pētījumu metode – intervijas ar ietekmes uz vidi 

novērtējuma ekspertiem konkrētajās jomās, 

2) kvalitatīvās metodes: 

- dokumentu salīdzinošā analīze, it īpaši attiecībā uz normatīvo aktu 

prasību noteikšanu, 

- satura analīze – tika analizēti Stopiľu novada teritorijas plānojuma 

materiāli – Paskaidrojuma raksts, teritorijas izmantošanas un 

saistošie apbūves noteikumi, kā arī cita pieejamā informācija, kas 

bija nepieciešama pārskata sagatavošanai, 

- gadījumu izpētes (angļu val. –„case study”), kas attiecas uz 

konkrētiem objektiem un to radītājam vides problēmām (CSA 

poligons „Getliľi”, cūku nobarošanas komplekss Aconē u.c.), 

- salīdzinošā analīze – tika izmantota iepriekšējā pieredze, kas 

iegūta iepriekšējās līdzīgās rakstura darbus. 

1.4. Sabiedrības līdzdalība 

2009. gada 14. aprīlī beidzās vides pārskata sabiedriskā apspriešana, kas ilga 40 

dienas, t.sk. 2009. gada 16. martā notika sabiedriskās apspriešanas sapulce, kurā 

piedalījās Stopiľu novada domes vadītājs Andris Rībenis un 24 Stopiľu novada 

iedzīvotāji (apspriešanas protokolu skat. 2. pielikumā). Apspriešanas laikā nekādi 

rakstiski aizrādījumi / ieteikumi Vides pārskaita izmiľām Stopiľu novada domē netika 

saľemti. Savukārt, no Stopiľu novada domes saľemtie priekšlikumi tika iestrādāti 

vides pārskata darba variantā, izslēdzot pretruniīgos. . 

Tādējādi Valsts vides pāarraudzības birojam izskatīšanai tiek iesniegts šis 

dokuments, kas ir SIVN noslēguma variants. 

2. STOPIŅU NOVADA TERITORIJAS VISPĀRĒJS RAKSTUROJUMS 

Stopiľu novads atrodas Rīgas rajonā un robežojas ar Rīgas pilsētu, Salaspils, 

Ropažu un Garkalnes novadiem. Novada platība ir 5349,9 ha [1] un iedzīvotāju 

skaits – 9355 (uz 2008. gada 30.decembri [24]), kas veido attiecīgi apmēram 1,7% 

no Rīgas rajona platības un 6,2% no kopējā iedzīvotāju skaita. Lielākās apdzīvotās 

vietas ir Ulbroka, Saurieši, Upeslejas, Līči un Vālodzes. Novadā atrodas arī Dzidriľu, 

Dreiliľu, Rumbulas un Cekules ciemi. 

Novada robežlīnija ved no Biķeru baznīcas uz dienvidiem gar Kaives ielu uz 

Dreiliľiem, uz dienvidrietumiem pa Lubānas ielu līdz Ulbrokas kapiem Pļavniekos, 

gar kapu austrumu robežu līdz Rīgas preču stacijai uz Rīgas – Ērgļu dzelzceļa līnijas, 



6



tālāk uz dienvidiem līdz pieturai "Gaisma" uz Daugavpils dzelzceļa līnijas, gar to uz 

dienvidrietumiem līdz Rumbulas stacijai. No Rumbulas stacijas robeža aiziet līdz 

Daugavpils šosejai, gar to līdz Dārziľiem un tad strauji novirzās uz ziemeļrietumiem 

un gar Getliľu purva rietumu malu uz Acones staciju, gar Rīgas – Ērgļu dzelzceļa 

līniju līdz Sauriešiem. Pie Sauriešiem Stopiľu novada robeža veido cilpu 

dienvidrietumu virzienā, aptverot Sauriešu ģipša lauztuves, tālāk gar dzelzceļa līniju 

līdz Jauncekules pieturai, tad veido cilpu, ietverot meža masīvu ziemeļos no Cekules, 

pagriežas dienvidrietumu virzienā iepretī Upeslejām un gar Mazās Juglas labo krastu 

ved ziemeļrietumu virzienā līdz tās satekai ar Lielo Juglu. Tālāk novada robeža 

dienvidrietumu virzienā novirzās uz Juglas papīrfabrikas ciematu, pa Biķernieku ielu 

un noslēdzas pie Biķeru baznīcas, veidojot Biķernieku ielas dienvidu pusē nelielu 

cilpu [1]. 

Pašvaldību šķērso Rīgas apvedceļš A4 (Baltezers –Saulkalne), autoceļi Rīga – 

Lubāna P4, Ulbroka – Koknese P5 un dzelzceļa līnijas Rīga – Ērgļi un Rīga – 

Krustpils, gar dienvidu robežu stiepjas Rīgas – Daugavpils šoseja A6 (skat. 1. graf. 

pielikumu). 

3. STOPIŅU NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMA GROZĪJUMI 

3.1. Plānošanas dokumenta mērķi 

Stopiľu novada teritorijas plānojuma galvenie mērķi: 

1. Veicināt Stopiľu novada teritorijas līdzsvarotu attīstību. 

2. Nodrošināt resursu racionālu izmantošanu. 

3. Līdzsvarot vides aizsardzības, ekonomiskās un sociālās intereses. 

4. Nodrošināt kvalitatīvu dzīves vidi novada iedzīvotājiem un sabiedrībai 

kopumā: 

1) Garantēt zemes īpašnieku un lietotāju tiesības izmantot un attīstīt 

savu īpašumu vai lietošanā nodoto zemi saskaľā ar teritorijas 

plānojuma nosacījumiem, 

2) Risināt Stopiľu novadam nozīmīgas vides problēmas ar plānojuma 

palīdzību: 

gaisa kvalitāte; 

ūdens kvalitāte; 

virszemes ūdeľu kvalitāte; 

grunts un gruntsūdeľu aizsardzība; 

rekreācijas vides kvalitāte. 

3.2. Plānošanas dokumenta saturs 

Stopiľu novada teritorijas plānojums sastāv no šādām daļām: 

1. sējums – Teritorijas plānojuma apraksts; 

2. sējums – Teritorijas plānojuma grafiskā daļa – kartes un kartoshēmas; 

3. sējums – Saistošie apbūves noteikumi; 



7



Stopiľu novada teritorijas plānojums izstrādāts Stopiľu novadamam uz laika posmu 

līdz 2014.gadam. 

1. sējumā „Teritorijas plānojuma apraksts” dots sociāli ekonomisks raksturojums, to 

ietekmējošie faktori, attīstības tendences, teritorijas telpiskās struktūras, zemju 

izmantošanas infrastruktūras nodrošinājuma raksturojums u.c. informācija. Aprakstā 

pamatoti teritorijas turpmākās izmantošanas risinājumi, kas noteikti atbilstoši Stopiľu 

novada attīstības vīzijai, likumdošanas aktiem, augstāka līmeľa dokumentiem, valsts 

institūciju nosacījumiem un sadarbojoties ar blakus esošo teritoriju pašvaldībām. 

2. sējumā „Teritorijas plānojuma grafiskā daļa – kartes un kartoshēmas” ietvertas 

teritorijas plānojumu papildinošās un paskaidrojošās kartes un kartoshēmas [3]: 

Digitālā karte mērogā 1:10 000, izmantojot no VZD 2008.gada 28.oktobrī 

saľemto digitālo vienkāršoto topogrāfisko karti ar 2009. gada jūlija kadastra 

datiem ar izdrukām mērogā 1:12 500, 1:15 000; 1:40000 

Pašreizējā teritorijas izmantošana; 

Teritorijas plānotā (atļautā) izmantošana; 

Aizsargjoslas un apgrūtinājumi 

Tematiskās kartes: 

- Esošo un plānoto apdzīvoto vietu robežas; 

- Zemes īpašuma struktūra; 

- Inženierkomunikāciju shēma; 

- Hidrogrāfija un reljefs; 

- Ģeoloģiskais potenciāls; 

- Vides kvalitātes raksturojums, piesārľoto teritoriju un riska objektu 

izvietojums; 

- Transporta infrastruktūra; 

- Trokšľu vidējais diennakts līmenis; 

- Transporta shēma 

3. sējums „Saistošie apbūves noteikumi” satur nosacījumus un aprobežojumus 

Stopiľu novada turpmākajai izmantošanai un apbūvei. Kopā ar Stopiľu novada 

teritorijas plānotās (atļautās) izmantošanas karti teritorijas izmantošanas un apbūves 

noteikumi veido teritorijas plānojuma saistošo daļu, kas tiks apstiprināta ar 

pašvaldības saistošajiem noteikumiem. 

4. STOPIŅU NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMA GROZĪJUMU SAISTĪBA 

AR CITIEM PLĀNOŠANAS DOKUMENTIEM 

4.1. Starptautiskie un Eiropas Savienības vides aizsardzības mērķi 

Vides aizsardzības jomā pastāv valstu starptautiskie mērķi, kuri parādās 

starpvalstu konvencijās un Eiropas Savienības direktīvās: Konvencija par Eiropas 

dzīvās dabas un dabisko dzīvotľu aizsardzību – Bernes konvencija (1979), 



8



Konvencija par starptautiskas nozīmes mitrājiem, īpaši kā ūdensputnu dzīves vidi 

– Ramsāres konvencija (1971), Konvencija par pasaules kultūras un dabas 

mantojuma aizsardzību – UNESCO konvencija. (1972), Konvencija par bioloģisko 

daudzveidību – Riodežaneiro konvencija, Konvencija par migrējošo savvaļas 

dzīvnieku sugu aizsardzību – Bonnas konvencija, Padomes Direktīva 92/43/EEK 

(Natura 2000) par dabisko dzīvotľu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (Biotopu 

direktīva). 

Natura 2000 ir Eiropas Savienības īpaši aizsargājamo dabas teritoriju tīkls, kas 

tiek veidots visās ES dalībvalstīs. Natura 2000 teritoriju tīklu veido teritorijas, 

kas ir nozīmīgas ES Biotopu direktīvas I.pielikumā norādīto dabisko biotopu 

aizsardzībai un II.pielikumā minēto sugu dzīvotľu aizsardzībai. Šajā tīklā tiek 

iekļautas arī īpaši aizsargājamās teritorijas putniem, kas ir atbilstošākās Putnu 

direktīvas 79/409/EEK I.pielikumā uzskaitīto putnu sugu aizsardzības 

nodrošināšanai. Natura 2000 tīklam pievienojas katra ES dalībvalsts ar savu īpaši 

aizsargājamo dabas teritoriju sistēmu. 

4.2. Latvijas vides politikas un normatīvo dokumentu mērķi 

„Nacionālais vides politikas plāns 2004. – 2008. gadam” nosaka būtiskākās 

problēmas un politikas mērķus nacionālā līmenī. Saskaľā ar to, Stopiľu novada 

teritorijas plāno- juma vides aizsardzības mērķis ir veicināt bioloģisko daudzveidību 

(dabisko biotopu un savvaļas dzīvnieku un augu sugu labvēlīgu aizsardzības 

statusu), saglabājot vai atjaunojot noteiktiem biotopiem un sugām „Labvēlīgu 

aizsardzības statusu” (saskaľā ar biotopu direktīvas 92/43/EEK 6. panta 

nosacījumiem) Natura 2000 teritoriju kontekstā, ľemot vērā ekonomiskās, 

sociālās, kultūras un reģionālās prasības, kā līdzekli ilgt- spējīgas attīstības 

nodrošināšanai - t.i. bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu dabas aizsardzības 

plānu izstrādē, lauksaimniecības attīstību, ainavu saglabāšanas un kopšanas 

iespējas. 

Lai īstenotu biotopu un sugu labvēlīgu aizsardzību, jāľem vērā visas vides 

ietekmes (gaiss, ūdens, augsne, teritorija), kas ietekmē teritorijā esošos 

biotopus un sugas. Aizsardzības pasākumi ir jāīsteno ne tikai teritorijās, kurās 

atrodas biotopi un sugas, kuru dēļ noteikta Natura 2000 teritorija, bet gadījumos, ja 

īpaši aizsargājamās teritorijas esošās sugas un biotopus ietekmē kādi ārējie 

notikumi. Aizsardzības pasākumi jārealizē arī ārpus īpaši aizsargājamām teritorijām. 

VARAM 2002. gadā apstiprinātā Vides valsts monitoringa programmas 

ūdeľu monitoringa sadaļa attiecībā uz virszemes ūdeľiem ietver vairākas 

apakšprogrammas: virszemes ūdeľu kvalitātes, notekūdeľu emisiju, dzeramā 

ūdens, peldūdeľu un peldvietu ūdens, virszemes ūdeľu hidroloģisko, 

lauksaimniecības noteču, kā arī jūras, piekrastes un pārejas ūdeľu monitoringu. 

Virszemes ūdeľu monitoringa programma ir pamats lielo upju baseinu kvalitātes 

noteikšanai, bet tās sniegtā informācija ir nepietiekama baseinā notiekošo 

procesu un vielu aprites raksturošanai. 



9



Teritorijas izmantošanai jānotiek atbilstoši normatīviem aktiem: likumam „Par 

īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”, Ministru kabineta 22.07.2003 

noteikumiem Nr. 415 "Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un 

izmantošanas noteikumi", Ministru kabineta 09.03.1999. noteikumiem Nr. 83 

„Noteikumi par dabas parkiem” (ar grozījumiem – noteikumi Nr.703), dabas 

aizsardzības plāniem un Ministru kabineta 30.01.2001. noteikumiem Nr. 45 

“Mikroliegumu izveidošanas, aizsardzības un apsaimniekošanas noteikumi”. 

4.3. Citi plānošanas dokumenti (Dabas aizsardzības plāni, sugu aizsardzības 

plāni u.c.) 

Rīgas rajona teritorijas plānojums. 

5. ESOŠAIS VIDES STĀVOKLIS UN KVALITĀTE 

5.1. Hidrometeoroloģiskie apstākļi un gaisa kvalitāte 

Teritorijā gadā vidēji uzkrīt 627 mm nokrišľu, un attiecīgi 62% un 38% iztvaiko un 

veido noteci. Tādējādi gada vidējais noteces lielums ir apmēram 238 mm [6,7]. 

Vēju dominējošais virziens ir atšķirīgs dažādos gadalaikos, bet, kopumā ľemot, vēju 

virziens raksturojas sekojoši [10]: 

aukstajā gada periodā (oktobris – marts) izteikti dominē dienvidu 

virziena, turklāt janvārī – februārī – tiem ir izteikts dienvidaustrumu 

virziens, 

gada siltajā periodā (maijs – septembris) izteikti dominē ziemeļu virziena 

vēji, 

aprīļa mēnesī norisinās vēju virziena izmaiľas no gada aukstā uz silto 

periodu un dažādos gados vēju virziens sadalījums ir ļoti atšķirīgs. 

Ziemeļu virziena vēju stiprums vidēji ir ap 2-5 m/s, dienvidu virziena vēju vidējais 

stiprums sasniedz 4-7 m/s. Stipri vēji (>15 m/s) , kā likums, konstatēti vēla rudens – 

ziemas periodā. Visstiprākais vēja ātrums - >30 m/s – konstatēts 1969. gada 2. 

novembrī [10]. 

5.2. Reljefs un hidrogrāfiskais tīkls 

Stopiľu novada rietumu daļa atrodas Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā, bet 

austrumu daļa – Viduslatvijas zemienes Ropažu līdzenumā. Teritorijas virsma 

lēzena, tās augstums mainās no 0,9 līdz 18,2 m vjl [5]. 

Visa novada teritorija ietilpst Daugavas upes sateces baseinā. Lielākā upe – M.Jugla 

– šķērso novada rietumu daļu un plūst gar tā ziemeļu robežu. Upes kop;ejais garums 

ir 119 km, baseina laukums – 679 km 2 [6]. Novadā ir vēl vien upe, kas saglabājusi 



10



savu dabīgo tecējumu – M.Juglas labā krasta pieteka Ķivuļurga, kas ir 16 km gara 

[9]. Visas pārējās ūdensteces: 

Dauguļupīte - Piķurgas kreisā krasta pieteka, 3 km gara, 

Dreiļiľupīte - Juglas kreisā krasta pieteka,12 km gara, 

Nabiľurga - Ķivuļurgas kreisā krasta pieteka, 3,5 km gara, 

Piķurga – ietek Juglas ezerā, 17 km gara, 

ir iztaisnotas un padziļinātas. 

Uz Piķurgas izveidota Ulbrokas ūdenskrātuve (dzirnavu ezers), kas aizľem apmēram 

12 ha un līdz 3,5 m dziļa. Ūdenskrātuve ir renovēts 2005.gadā posmā no 

ūdenskrātuves un Piķurgas upītes līdz Līgo parkam. Darbus projektēja SIA „JMI 

Birojs”, veica SIA “BGS” un to gaitā tika izľemti 13514,5 m 3 dūľu [23]. 

Novadā atrodas arī Ruľģu ezers, kas aizľem 4,1 ha.Teritorijas dienvidu daļā – 

Sauriešu ģipšakmens izstrādātajā daļā, pieplūstot virszemes un pazemes ūdeľiem, 

izveidojušās vairākas ūdenskrātuves, kuru kopējā platība ir apmēram 35 ha. 

5.3. Ģeoloģiskā uzbūve un hidroģeoloģiskie apstākļi 

Stopiľu novads atrodas Viduslatvijas zemienes Ropažu līdzenuma dienvidrietumu 

daļā. Zemes virsma te ir līdzena, absolūtās atzīmes 10-15 m v.j.l. Ropažu līdzenums 

ietver bijušo Baltijas ledus ezera un pieledāja sprostezeru klāto teritoriju. Šo baseinu 

nogulumi veido lēzeni viļľoto līdzenuma virsmu, kas lēzeni paaugstinās austrumu 

virzienā no 7-10 m pie Baltezera līdz 60 m Viduslatvijas nolaidenuma tuvumā 

(Inčukalns, Ropaži, Allaži, Jūdaži). Ropažu līdzenumam ir raksturīgi līdz 15-20 m 

augsti un plaši kāpu masīvi, kuri turpinājuši veidoties arī vēl nesenā pagātnē ne tikai 

Litorīnas jūras krasta tuvumā, bet arī Ropažu un Inčukalna apkārtnē. Plašus, lēzenus 

zemes virsmas pazeminājumus aizľem purvu nogulumi (1. un 2. att.) 

Zemkvartāra virsmas reljefs ir līdzens ar retiem 10-15 m dziļiem pazeminājumiem 

rietumos no Inčukalna un Zaķumuižas. Viszemāk tā atrodas novada ziemeļrietumu 

daļā (no 40 līdz 50 m z.j.l.) šaurā joslā gar Rīgavas līdzenumu ziemeļos no Ulbrokas. 

Ulbrokas apkārtnē devona iežu virsa jau atrodas ap 5-8 m v.j.l., pakāpeniski 

paaugstinoties uz austrumiem (1. att.). 

Pamatiežu virsā atsedzas augšdevona Pļaviľu, Salaspils un Daugavas svītas 

dolomīti un dolomītmeŗģeļi, kā arī ģipši un māli, bet pašā novada ziemeļu daļā – arī 

augšdevona Amatas svītas smilšakmeľi un aleirolīti. Daugavas svītu veido plaisaini 

dolomīti, mālaini dolomīti un dolomītmerģeļi, un tie ir izplatīti tikai pašos novada 

dienvidos, to biezums ir 5-8 m. Salaspils svītas nogulumus veido karbonātiski māli un 

dolomītmerģeļi ar dolomīta starpslāľiem un ģipša ieslēgumiem un starpslāľiem, kas 

lielāko biezumu sasniedz Sauriešu apkārtnē, kur atrodas valsts nozīmes ģipša 

atradne, svītas biezums vidēji ir 12-15 m, un tas samazinās uz ziemeļiem. Pļaviľu 

svītas nogulumus iedala četrās pasvītās. Divas augšējās pasvītas veido 

metasomatiski dolomīti, vietām plaisaini, kavernozi. Plaisas un kavernas aizpilda 



11



māli. Otro pasvītu veido stipri plaisaini dolomīti ar blīva dolomīta starpslāľiem. Pirmo 

pasvītu veido plaisaini un mālaini dolomīti. Svītas biezums ir 15-17 m novada 

dienviddaļā Getliľu apkārtnē bet 2-8 m ziemeļdaļā, pie Ulbrokas. Augšdevona 

nogulumiem ir raksturīgs reģionāls slīpums 1-2 m/km dienvidu – dienvidaustrumu 

virzienā. Amatas svītas nogulumus veido smilšakmeľi ar aleirolīta un māla 

starpkārtām, svītas biezums ir ap 25-30 m. Zem tās ieguļ Gaujas svīta, kas noslēdz 

augšdevona nogulumu slāľkopu. Arī šo svītu veido smilšakmeľi ar māla un aleirolīta 

starpslāľiem, Gaujas svītas biezums ir ievērojams un sasniedz 90-100 m [7, 8, 14, 

15]. 

Kvartāra nogulumu biezums novada lielākajā daļā ir 15-20 m, palielinoties līdz 30 m 

novada ziemeļos, bet samazinās līdz



iežu izskalošanu, kā rezultātā ir izveidojušās līdz 5 m dziļas kritenes. Šo procesu 

intensitāte pašlaik nav īpaši ievērojama (1 kritene uz 1 km 2 20-100 gadu laikā). To 

raksturs var strauji mainīties tehnoloģiskās slodzes iespaidā. Jāpiezīmē, ka šajā 

rajonā novērojama arī paaugstināta pazemes ūdeľu agresivitāte [13]. 

2. att. Kvartāra nogulumu virsmas karte, M 1:100 000, pēc [13] 

Hidroģeoloģiskie apstākļi novada teritorijā ir vienkārši. Stopiľu novads atrodas 

Baltijas artēziskā baseina centrālajā daļā, kur kristāliskais pamatklintājs ieguļ ap 950- 

970 m dziļumā Šajā baseina rajonā raksturīgs izturēts ģeoloģiskais griezums, 

nogulumieži ieguļ monoklināli ar nelielu kritumu dienvidrietumu virzienā. Latvijā 

ūdensapgādes vajadzībām tiek izmantota aktīvās ūdens apmaiľas zona, kuras 

biezums Stopiľu novadā ir 250-260 m un kuru veido kvartāra, augšdevona un vidus 



13



devona nogulumi. Zonas apakšējā robeža ir vidus devona Narvas sprostslānis, kas 

sastāv no ūdeni vāji caurlaidīgiem iežiem, kuru vidējais biezums ir 115 m. Dziļākos 

slāľos sastopami mineralizēti pazemes ūdeľi, kas netiek izmantoti centralizētajā 

ūdens apgādē. 

Kvartāra ūdens horizonts (Q 3-4 ) ir saistīts ar smilts slāľiem, kuros ir izplatīti 

gruntsūdeľi. Gruntsūdens līmenis, atkarībā no zemes virsmas reljefa ir 2-3 m 

dziļumā no zemes virsmas, maksimāli sasniedzot 6-8 m dziļumu zem kāpām. 

Gruntsūdeľus drenē apkārtnē esošās nelielās upītes, tāpēc to plūsma ir vērsta 

dažādos virzienos. Ūdensapgādē gruntsūdeľus izmanto tikai individuālajā 

ūdensapgādē, kur tie bieži vien ir piesārľoti (Getliľi), un gandrīz vienmēr ir ar 

paaugstinātu organisko vielu, slāpekļa savienojumu un dzelzs saturu. 

Pirmskvartāra nogulumi aktīvās ūdens apmaiľas zonas augšējā daļā veido vairākus 

ūdens horizontus, kur kā galvenos var izdalīt karbonātiežu Pļaviľu – Salaspils ūdens 

horizontu (D 3 pl-slp) un terigēno iežu Amatas – Arukilas ūdens horiontu kompleksu, 

ko veido augšdevona Amatas (D 3 am), Gaujas (D 3 gj) ūdens horizonti un vidus devona 

Burtnieku un Arukilas ūdens horizonti (D 2 br-ar). Hidroģeoloģiskais griezums Ulbrokas 

apkārtnē ir parādīts 3. attēlā. 

Tieši zem kvartāra nogulumiem ieguļ Pļaviľu – Salaspils ūdens horizonts (D 3 pl-slp), 

kura biezums ir 20-30 m. Horizontu veido karbonātiskie ieži – dolomīti, 

dolomītmerģeļi un merģeļi, vietām arī ar ģipša starpkārtiľām. Salaspils svītas iežus, 

kuri satur ievērojamas ģipšu iegulas Sauriešu ģipšakmens atradnes teritorijā, pārējā 

novadā veido plaisaini dolomīti un dolomītmerģeļi 7-14 m biezumā. Pļaviľu svītas 

iežus arī veido plaisains dolomīts un dolomītmerģelis vidēji 15 m biezumā. 

Pļaviľu horizonts satur spiedienūdeľus, kuri saistīti ar plaisainajiem dolomītiem (10- 

12 m biezi), bet nereti šī horizonta ūdeľos ir paaugstināts sulfātu saturs un cietība 

(blakus esošajās teritorijās karbonātiskajos iežos konstatēta ģipšu klātbūtne). 

Dolomītu slāľi ir labi apūdeľoti, ekspluatācijas urbumu debits ir 2-5 l/s, īpatnējais 

debits 0,5-2 l/s [14-16]. Horizonts satur spiedienūdeľus, kuru statiskais līmenis, 

atkarībā no zemes virsmas reljefa, ieguļ 1-4 m dziļumā no zemes virsmas. 

Iepriekšējo pētījumu rezultāti liecina, ka pazemes ūdeľu plūsma horizontā ir vērsta 

uz Daugavu, kur notiek horizonta ūdeľu noplūde [16, 17]. Tur, kur horizonts ieguļ 

tieši zem kvartāra nogulumiem un to sedz plāna mālainu nogulumu kārta, horizonta 

ūdeľi ir dabiski vāji aizsargāti no potenciālā virszemes piesārľojuma. 

Zem karbonātisko iežu slāľiem, 5-35 m no z.v., ieguļ bieza terigēno nogulumu 

slāľkopa, kas sastāv no Amatas, Gaujas, Burtnieku un Arukilas svītu līdzīga sastāva 

iežiem, kuri veido Arukilas-Amatas ūdens kompleksu (D 2-3 ar-am). Šīs svītas, un it 

īpaši Gaujas un Burtnieku, veido galvenos Rīgas un tuvējo pilsētu ūdensapgādē 

izmantotos ūdens horizontus. Pārlieku lielās ūdens ieguves rezultātā pagājušā 

gadsimta 60.-80. gados horizontā bija izveidojusies plaša depresijas piltuve, kuras 

centrālajā daļā, kas ietver arī Stopiľu novadu, pjezometrisko līmeľu pazeminājums 

bija sasniedzis 20-25 m. Pēdējos 10-15 gados, kad ūdens ieguve samazinājās sākās 



14



līmeľu atjaunošanās un pašlaik statiskais līmenis ir stabilizējies apmēram 2-12 m 

v.j.l. atzīmēs [17]. 

Zem Pļaviľu horizonta ieguļ augšdevona Amatas ūdens horizonts (D 3 am), ko veido 

smalkgraudaini, vāji cementēti smilšakmeľi, māli un aleirolīti ar kopējo biezumu 25- 

30 m. Amatas horizonta griezumā dominē smilšakmeľi, tā efektīvais biezums 

visbiežāk ir virs 80%. Horizonta pazemes ūdeľu resursi ir lieli, bet, ierīkojot urbumus, 

šis horizonts visbiežāk netiek izmantots iespējamās urbumu smilšošanas dēļ (ja kā 

filtri tiek izmantotas perforētās caurules un urbumu debits pārsniedz 1 l/s). 

Dziļāk, 50-70 m no z.v., ieguļ Gaujas ūdens horizonts (D 3 gj), kura kopējais biezums ir 

līdz 90-100 m [16]. Horizontu veido vāji un vidēji cementēti smilšakmeľi ar māla un 

aleirolīta starpslāľiem, un smilšakmeľu īpatsvars griezumā ir 40-65%. 

Ūdensapgādei izmantotais intervāls atrodas 90-100 m dziļumā. Gaujas horizonts 

satur ievērojamus pazemes ūdeľu resursus, un smilšakmeľu filtrācijas īpašības ir 

labas. Horizonta filtrācijas īpašības ir pētītas daudzu Rīgas un apkārtnē esošo lielo 

objektu ūdensapgādes vajadzībām, un pētījumu rezultāti liecina, ka horizonta 

caurplūdes koeficients ir diezgan augsts, 500-1000 m 2 /dnn, un filtrācijas koeficients 

8-15 m/dnn. Urbumu, kas aprīkoti ar perforētām caurulēm, debiti ir 7-12 l/s. Īpatnējie 

debiti ir 1-2,3 l/s. Gaujas horizonta spiedienūdeľu statiskais līmenis, atkarībā no 

zemes virsmas reljefa, ir 3-9 m no zemes virsmas. Saskaľā ar Pazemes ūdeľu 

pamatmonitoringa [5] datiem (3.1. att.) pazemes ūdeľu plūsma novada teritorijā 

Gaujas horizontā ir vērsta uz ziemeļrietumiem. Gaujas ūdens horizonta aizsargātības 

pakāpe ir pietiekama, jo to nodrošina Pļaviľu, Amatas horizontu, kā arī Gaujas 

horizonta augšējās daļas vājo caurlaidīgo iežu starpslāľi, kas vairumā gadījumu 

sasniedz nepieciešamo 20 m biezumu [14-16]. 

Gaujas ūdens horizonts satur hidrogēnkarbonātu kalcija tipa saldūdeľus ar 

mineralizāciju 0,3-0,7 g/l, cietību 3 – 7,7 mekv/l un dzelzs saturu 0,3 – 1,8 mg/l. 

Gaujas horizonta pazemes ūdeľu ķīmiskais sastāvs ir labs, izľemot paaugstināto 

kopējās dzelzs un mangāna saturu. Ūdens piesārľošanas pazīmes Ulbrokas 

centralizētās ūdensapgādes urbumos līdz šim nav konstatētas, bet konstatēts 

dabisks hlorīdu satura pieaugums gan Ulbrokas, gan Sauriešu apkārtnē, ko izsauc 

dziļāko mineralizēto pazemes ūdeľu injekcija Gaujas horizontā, tagad sasniedzot 

vidēji 100-150 mg/l [14-15]. 

Zem Gaujas horizonta, 160 m dziļumā no z.v. ieguļ vidus devona Burtnieku (D 2 br) un 

Arukilas (D 2 ar) ūdens horizonti, kas pēc litoloģiskā sastāva analogi Gaujas 

horizontam, taču tajos ir lielāks mālaino iežu īpatsvars. Turklāt, ir zināms, ka 

pazemes ūdeľu kvalitāte šajos horizontos ir sliktāka – mineralizācija pārsvarā lielāka 

par 1 g/l, paaugstināts hlorīdu (līdz 745 mg/l) un sulfātu (līdz 533 mg/l) saturs [16]. 

Novada lielākā daļa artēzisko urbumu ir ierīkoti tieši augšdevona Gaujas ūdens 

horizontā [3, 14, 15]. 



15



3. att. Ulbrokas apkārtnes hidroģeoloģiskais griezums [15] 



16



5.4. Derīgie izrakteľi 

Novads ir bagāts ar derīgajiem izrakteľiem, kas sagrupējami sekojoši: 

1) nerūdas derīgie iztrakteľi: 

ģipšakmens, 

smilts – grants, 

kūdra, 

2) ūdens resursi: 

dzeramais ūdens, 

minerālūdens. 

Novadā atrodas Sauriešu ģipšakmens atradne, kur sākotnējie krājumi, saskaľā ar 

LVĢMA datiem, bija 11,5 mlj. t ģipša. Šobrīd lielākā daļa krājumu ir izlietoti, un 

atlikušais apjoms tiek vērtēts kā 1,2 mlj. t [5]. 

Novadā ir vairākas vietas, kur pētīti smilts – grants krājumi, bet šobrīd ar šī derīgā 

izrakteľa ieguvi nodarbojas tikai z/s “Cēderi”. Akceptēto krājumu apjoms – 460 tūkst. 

m 3 . Smilts – grants iegulas pētītas arī citos iecirkľos, bet tajos esošie krājumi nav 

akceptēti. Diezgan droši var prognozēt, ka šo krājumu izmantošana vietējām 

vajadzībām, ľemot vērā ekonomisko krīzi, noteikti aktualizēsies. 

Novada teritorijā ir 5 kūdras atradnes; lielākā no tām saistās ar Getliľu purvu, kur 

kopējie kūdras krājumi novērtēti kā 8,91 mlj. m 3 , t.sk. rūpnieciski izmantojamie – 

5,474 mlj. m 3 [11]. Jātazīmē gan, ka izteikti lielākā atradnes daļa atrodas Salaspils 

novada teritorijā. Pārējās 4 atradnes, kas ietvertas Kūdras fondā [11], ir nelielas un 

šobrīd tām nav praktiskas nozīmes. 

Dzeramā ūdens ieguvei centralizētajai ūdens apgādei (un ne tikai) tiek izmantoti tikai 

pazemes ūdeľi, parasti – Amatas – Gaujas ūdens komplekss, ievērojami retāk – 

Daugavas un Pļaviľu ūdens horizonti. Saskaľā ar LVĢMA datu bāzi novadā ir 37 

urbumi, kas tiek izmantoti ūdensapgādes vajadzībām. Pazemes ūdeľu 

ekspluatācijas krājumi ir aprēķināti Ulbrokas ūdensgūtnei (A kategorijas krājumi 550 

m 3 /dnn). 

Decentralizētajai ūdensapgādei tiek izmantoti kā kvartāra ūdens komplekss 

(grodakas un spices), tā arī visi augšminētie artēzisko ūdeľu horizonti kompleksi 

(urbumi). 

5.5. Zemes lietojuma struktūra 

Patreizējā zemes izmantošana novada robežās raksturota 1. tabulā (% no kopējās 

teritorijas, kas ir 5349,9 ha). Izmantota galvenokārt Stopiľu novada teritorijas 

plānojumā [5] sniegtā informācija, kas vietām detalizēta vai papildināta (šajos 

gadījumos sniegtas norādes par izmaiľām). 



17



Teritorijas izmantošanas veids 

Zemes sadalījums pēc lietošanas grupām ( 

pēc plānojuma grozījumiem 2009.g.) 

Platība , 

ha 

% 

Platība , 

ha 

1. tabula 

Dzīvojamās apbūves teritorijas 1226.48 22.9% 

Savrupmāju abūves teritorijas 923.33 17.3% 

Blīvas savrupmāju apbūves teritorijas 13.56 0.3% 

Mazstāvu apbūves teritorijas 10.07 0.2% 

Daudzstāvu apvūves teritorijas 61.52 1.1% 

Savrupmāju abūves teritorijas mežaparkā 218 4.1% 

% 

Publiskās apbūves teritorijas 442.01 8.3% 

Sabiedrisko objektu apbūves teritorijas 68.45 1.3% 

Darījuma iestāžu apbūves teritorijas 8.75 0.2% 

Jauktas darījumu , sabiedrisko objektu , dzīvojamās 

apbūves teritorijas 

364.81 6.8% 

Rūpnieciskās apbūves teritorijas 749.16 14.0% 

Ražošanas, komunālās un noliktavu saimniecības 

apbūves teritorijas 

404.21 7.6% 

Sadzīves atkritumu deponēšanas teritorija 85.23 1.6% 

Rekultivējamās teritorijas (pēc rekultivācijas jauktas 

apbūves teritorijas) 

259.72 4.9% 

Tehniskās apbūves teritorijas 289.91 5.4% 

Maģistrāļu teritorijas 272.68 5.1% 

Inženiertehniskās apgādes objektu teritorijas 17.23 0.3% 

Dabas teritorijas 2174.71 40.6% 

Meža teritorijas 197.56 3.7% 

Īpaši aizsargājamo mežu teritorijas - aizsargjosla ap 

Rīgu 

1536.62 28.7% 

Lauksaimniecības teritorijas 92.7 1.7% 

Virszemes ūdeľu teritorijas 118.16 2.2% 

Dabas pamatnes teritorijas 214.97 4.0% 

Sakľu dārzu teritorijas 14.7 0.3% 

Labiekārtotas teritorijas 147.02 2.7% 

Labiekārtotu mežaparku teritorijas 121.21 2.3% 

Kapsētas 25.81 0.5% 

Turpmākās izpētes un plānošanas teritorijas 320.61 6.0% 320.61 6.0% 

Kopā 5349.9 100.0% 5349.9 100.0% 



18



Plānotā teritorijas izmantošana novada robežās noteikta Stopiľu novada teritorijas 

plānojumā [5], paredzot sekojošus izmantošanas veidus: 

1) dzīvojamās apbūves teritorijas: 

savrupmāju apbūves teritorijas, 

mazstāvu apbūves teritorijas, 

daudzstāvu apbūves teritorijas, 

savrupmāju apbūves teritorijas mežaparkā, 

dārzkopības sabiedrības teritorijas, 

2) publiskās apbūves teritorijas: 

sabiedrisko objektu apbūves teritorijas, 

darījumu iestāžu apbūves teritorijas, 

jauktas darījumu, sabiedrisko objektu, dzīvojamās apbūves teritorijas, 

sakľu dārzu teritorijas, 

3) rūpnieciskās apbūves teritorijas: 

ražošanas, komunālās un noliktavu saimniecības teritorijas, 

sadzīves atkritumu deponēšanas teritorija, 

derīgo izrakteľu iguves teritorijas, 

rekultivējamās teritorijas, 

4) tehniskās apbūves teritorijas: 

maģistrāļu teritorijas, 

inženiertehniskās apgādes objektu teritorijas, 

5) dabas teritorijas: 

meža teritorijas, 

lauksaimniecības teritorijas, 

virszemes ūdeľu teritorijas. 

6) labiekārtotas teritorijas, 

7) turpmākās izpētes un plānošanas teritorijas. 

5.6. Virszemes un pazemes ūdeľu kvalitātes raksturojums 

Virszemes ūdeľu kvalitāte, kopumā ľemot, raksturoja kā apmierinoša. Ūdens 

mineralizācija reti pārsniedz 0,3 g/l, bioloģiskais (BSP 7 ) un ķīmiskā skābekļa patēriľš 

(ĶSP) parasti nepārsniedz attiecīgi 3-5 un 15-20 mgO 2 /l. Organiskā oglekļa (C org ) 

saturs parasti svārstās starp 15-20 mg/l. Izľēmums ir Getliľu purvam pieguļošās 

teritorijas, kur C org saturs var sasniegt 80-100 mg/l un pat vairāk un attiecīgi krasi 

pieaugs BSP 7 un ĶSP lielumi. 

Virszemes ūdeľos starp anjoniem dominējošie ir hidrogēnkarbonātjoni (HCO 3 - ) un 

karbonātjoni (CO 3 2- ), to saturs var sasniegt, atkarībā no konkrētās teritorijas 

ģeoloģiskās uzbūves, līdz 150 mg/l. Starp katjoniem izteikti dominē kalcija (Ca 2+ ) un 

magnija (Mg 2+ ) joni, kuru kopējā koncentrācija virszemes ūdeľos sasniedz 50 mg/l. 

Hlorīdjonu (Cl - ), sulfātjonu (SO 4 2- ) un nātrija (Na + ) jonu daudzumu virszemes ūdeľos 



19



ietekmē gan dabiskie procesi, gan arī antropogēnā darbība, bet parasti to saturs ir 

neliels. Jebkurā gadījumā paaugstināts šo jonu saturs, kā likums, liecina par 

antropogēno piesārľojumu. 

Virszemes ūdeľu piesārľojums konstatēts CSA poligona “Getliľi” apkārtnē, kur 

ūdens mineralizācija sasniedz 3 g/l. Tomēr, kopumā ľemot, piesārľojumam ar 

gadiem ir tendence samazināties [7, 8]. 

Pazemes ūdeľu kvalitāte novada robežās ir ļoti atšķirīga, ko nosaka antropogēnais 

piesārľojums (CSA poligons “Getliľi”, SIA “Ulbroka” cūku nobarošanas komplekss 

u.c.) vai pazemes ūdeľu kvalitātes dabiskās īpatnības (Sauriešu apkārtne). 

Parasti gruntsūdeľu mineralizācija svārstās ap 0,2-0,3 g/l un organisko vielu saturs 

ūdeľos nepārsniedz 15 mg/l (izľemot purviem pieguļošās teritorijas). Savukārt, 

teritorijās, kur konstatēta antropogēnā iedarbība, gruntsūdeľu mineralizācija var 

sasniegt, atkarībā no sezonās, pat 5 g/l. Slāpekļa koncentrācijas mērāmas 100 mg/l. 

Šajās teritorijās nav pieļaujama gruntsūdeľu izmantošana sadzīves vajadzībām. 

Artēzisko ūdeľu kvalitāte novada robežās ir atšķirīga, bet to nosaka tikai dabiskie 

faktori. Laba ūdens kvalitāte ir Amatas – Gaujas ūdens horizontā, kur dominē kalcija 

– hidrogēnkarbonātu tipa ūdeľi, kuru mineralizācija nepārsniedz 0,3-0,5 g/l. Tieši 

tāpēc šī horizonta ūdeľi tiek izmantoti centralizētās (un ne tikai) vajadzībām. 

Savukārt Sauriešu apkārtnē Salaspils horizonta, kur izplatīts ģipsis un to saturošie 

nogulumi, ūdeľu sastāvs ir krasi atšķirīgs – dominē magnija-kalcija sulfātu ūdeľu 

tips, un to mineralizācija sasniedz 3 g/l. 

5.7. Ūdenssaimniecības raksturojums 

Stopiľu novadā centralizētā ūdensapgāde ir nodrošināta Ulbrokā, Līčos, Upeslejās, 

Sauriešos, Cekulē, Vālodzēs un Getliľu izgāztuves ietekmes zonā. Ūdensvada tīklu 

kopgarums ir 9,1 km [3]. 

Novada teritorijā ir 21 artēziskā ūdens ľemšanas vieta. Ūdens kvalitāte dažādās 

ūdens ľemšanas vietās ir atšķirīga, bet atbilst normatīviem, lai gan ūdensvadu tīkla 

vecuma un sliktā stāvokļa dēļ attālākajās vietās līdz patērētājiem ūdens nonāk 

duļķains un veido nosēdumus. Patērētā ūdens uzskaite visās ūdens ľemšanas 

vietās notiek pastarpināti, pēc patērētās jaudas. Iestādēm un uzľēmumiem 

piegādātā ūdens uzskaite – pēc skaitītājiem. Iedzīvotāju patēriľu uzskaita 

proporcionāli, pēc lietotāju skaita. 

Ūdens attīrīšanas un atdzelžošanas iekārtas ir uzstādītas visās augstāk minētajās 

ūdens ľemšanas vietās izľemot Rumbulu, kur ūdeni piegādā PSIA “Rīgas ūdens” 

(Rīgas pilsētas centralizētā ūdensapgādes sistēma). Pārējās vietās ūdens netiek 

apstrādāts. 



20



Kanalizācijas tīklu garums novadā – 9,4 km. Vietās, kur nav pieejama kanalizācijas 

sistēma, izmanto izsmeļamās bedres, no kurām notekūdeľus ar cisternu izved uz 

attīrīšanas iekārtām. Vidēji gadā tiek apstrādāti 510000 m 3 [3, 18]. 

Lai nodrošinātu ūdens kvalitāti centralizētajā ūdensapgādē apdzīvotām vietām ar 

iedzīvotāju skaitu virs 1000 būtu nepieciešama potenciālo saldūdens atradľu 

Sauriešos un Upeslejās pazemes ūdens avotu izpēte, kvalitātes noteikšana un 

krājumu akcepēšana [3, 19]. 

Ūdensapgādes paklapojumu kvalitāte un drošības līmenis Stopiľu novadā ir 

apmierinošs [3]. 

5.8. Atkritumu apsaimniekošana 

Stopiľu novadā atkritumu apsaimniekošanu ciematos ar daudzstāvu apbūvi organizē 

PA „Saimnieks”, slēdzot līgumu par atkritumu izvešanu ar specializētiem 

uzľēmumiem. Stopiľu novadā strādājošie uzľēmumi un individuālajās mājās 

dzīvojošie iedzīvotāji slēdz individuālus līgumus ar specializētajiem uzľēmumiem par 

atkritumu izvešanu. Atkritumi tiek nogādāti sadzīves atkritumu poligonu „Getliľi”. 

Novadā ir tikai viena atkritumu izgāztuve – poligons „Getliľi”. 

Getliľu izgāztuve ir lielākā izgāztuve Latvijā. Tā darbojas kopš 1973. gada, un tajā 

tiek apglabāti Rīgas pilsētas un tuvējās apkārtnes atkritumi. Kopš 1996. gada, kad 

tika uzsākts Pasaules Bankas līdzfinansētais projekts izgāztuves turpmākas 

attīstības iespēju izpētei, Getliľu izgāztuve ir ievērojami mainījusies – ieviesti daudzi 

vides aizsardzības pasākumi un izgāztuve ir pārveidota par mūsdienīgu, vides 

prasībām atbilstošu atkritumu poligonu. Projekta ietvaros tika rekultivēts vecais 

atkritumu kalns un tiek veidotas jaunas, vides aizsardzības prasībām atbilstošas 

vietas – šūnas – atkritumu apglabāšanai. Kā vecajā kalnā, tā arī jaunajās šūnās ir 

izveidotas izgāztuves gāzes savākšanas sistēmas. Tā kā minētā projekta ietvaros 

veiktie aprēķini pierādīja, ka gāzes izmantošana būtu ekonomiski izdevīga, ir 

uzbūvēts energobloks, kur no iegūtās izgāztuves gāzes tiek ražota elektroenerģija. 

Šobrīd Getliľu atkritumu poligonu apsaimnieko SIA “Getliľi Eko”, kas 2004. gadā 

saľēma ISO 9001 un ISO 14001 sertifikātus, kuri liecina, ka poligona 

apsaimniekošanā ir ieviesta kvalitātes un vides vadības sistēma. Savukārt, 2005. 

gada 6. aprīlī sadzīves atkritumu poligons “Getliľi” saľēma A kategorijas atļauju 

piesārľojošai darbībai Nr. RIT-A-0192 1 , kas ir derīga 5 gadus un nosaka gan 

atkritumu pieľemšanas kārtību poligonā, gan dabas resursu izmantošanas kārtību, 

gan poligonā veicamos vides aizsardzības pasākumus. 

5.9. Piesārľotas un potenciāli piesārľotas vietas 

1 http://www.vidm.gov.lv/ivnvb/ippc/atlauja/La5.htm un 

http://www.vidm.gov.lv/ivnvb/ippc/atlauja/Aatl/LgetliniEKO.pdf 



21



Piesārľoto un potenciāli piesārľoto vietu datu bāzē Stopiľu novadā nav reģistrēta 

neviena piesārľota vai potenciāli piesārľota vieta. Tomēr, novada teritorijā atrodas 

trīs piesārľotas teritorijas: 

1) CSA poligons “Getliľi”, 

2) SIA “Ulbroka” cūku nobarošanas komplekss, 

3) Slēgtā izgāztuve “Cekule”, 

4) SIA „Getliľi-2” kompostēšanas laukums, 

5) SIA „Sprādziens” apsaimniekojamā teritorija. 

5.9.1. Atkritumu poligons “Getliņi” 

Virszemes ūdeľi Getliľu atkritumu poligona apkārtnē ir piesārľoti un visintensīvākais 

piesārľojums ir veco kalnu ietverošajos apvedgrāvjos. Izplūdē uz Daugavu 

virszemes ūdeľu piesārľojums 10-15 reizes pārsniedz fona vērtības, bet kopumā ir 

relatīvi zemas un nepārsniedz A kategorijas atļaujā noteiktās robežvērtības, izľemot 

Cr un Pb, kuru koncentrācijas ir nedaudz paaugstinātas, bet nepārsniedz dzeramajā 

ūdenī pieļaujamās vērtības. Kopumā vērojama tendence piesārľojuma intensitātei 

samazināties, lai gan deponēto atkritumu daudzums nepārtraukti pieaug. 

Gruntsūdeľu piesārľojums (3. tabula), kas Getliľu poligona apkārtnē ir izveidojies 

jau septiľdesmitajos gados, turpina pārvietoties līdz ar gruntsūdens plūsmu uz 

dienvidiem – dienvidrietumiem, Daugavas virzienā (4. att.). Pēdējo 7 gadu laikā 

piesārľojuma areāla frontālā daļa ir pietuvojusies Daugavai par 100 m, un pašlaik 

atrodas 200-250 m no upes. Piesārľojuma areāla kodolā piesārľojošo vielu 

koncentrācijas nedaudz samazinās, bet vērtējot vairāku gadu griezumā, šī 

samazināšanās nav pastāvīga. Ľemot vērā ievērojamo vēsturisko gruntsūdens 

piesārľojumu, jāpaiet vēl daudziem gadiem, lai pašlaik realizētie vides uzlabošanas 

un aizsardzības pasākumi ietekmētu gruntsūdens kvalitāti. Artēziskie ūdeľi (Pļaviľu 

ūdens horizonts) lejpus poligona ir viegli piesārľoti, un vērojama piesārľojuma 

intensitātes lēna paaugstināšanās, kas liecina par piesārľoto gruntsūdeľu pārteci 

Pļaviľu ūdens horizontā. 



22



4. att. Gruntsūdens piesārľojums Getliľu poligona apkārtnē 2006. gadā [8] 

2. tabula 

Piesārņojuma raksturojums CSA poligonam “Getliņi” piegulošajā teritorijā [7,8] 

Parametrs ĶSP* Izšķīdušās 

vielas 

Hlorīdi N kop.* NH4 

Mērvienība mgO 2 /l mg/l mg/l mg/l mg/l 

Robežvērtības 

[20] 

Getliľu 

poligons 

A 40 500 50 3 0,5 

B 150 900 100 15 3 

C 300 3000 1000 50 20 

1 2300 8600 - 940 800 

9b 150 600 26 4,6 1,9 



23



Parametrs ĶSP* Izšķīdušās 

vielas 

Hlorīdi N kop.* NH4 

(2006. g.) 24b 

(fons) 

49 280 5,4 0,75 0,1 

61 31 480 150 0,87 0,6 

63 63 400 27 3,6 3,1 

73 730 3800 1400 390 330 

74 1100 5000 1500 710 560 

5.9.2. SIA “Ulbroka” cūku nobarošanas komplekss 

SIA “Ulbroka” cūku nobarošanas kompleksa teritorija šobrīd ir sakopta, pievadceļi un 

laukumi noasfaltēti un izveidotas slēgtās hermētiskas šķidro kūtsmēlu tvertnes un 

gruntsūdeľu piesārľošanās šobrīd nenorisinās. 

Tomēr līdz šo pasākumu veikšanai teritorijā ir izveidojies gruntsūdeľu vēsturiskais 

piesārľojums. Tvertľu tuvumā ierīkoti 2 monitoringa urbumi, bet viens – pie 

degvielas uzpildes stacijas cisternas. Pirmajā urbumā piesārľojuma līmneis ir zems, 

un tikai kopējais slāpekļa saturs un ĶSP pārsniedz A kategorijas robežvērtības [20], 

bet 2. urbumā visu analizēto komponentu koncentrācija pārsniedz B robežvērtību (3. 

tab.) – tātad gruntsūdeľi ir piesārľoti. Naftas produktu saturs 3. urbumā pie DUS ir 

niecīgs un nepārsniedz piesārľojuma robežu. 

3. tabula 

Piesārņojuma raksturojums SIA “Ulbroka”cūku nobarošanas kompleksam 

piegulošajā teritorijā [12] 

Parametrs 

Mērvienība 

Robeţlielums 

Urbuma nr. 

A B C 1. 2. 3. 

ĶSP mgO 2 /l 40 150 300 64 165 - 

Hlorīdi mg/l 50 100 1000 42 240 - 

Sausne 500 900 3000 470 1220 - 

Pkop. - - - 0,07 0,14 - 

Nkop. 3 15 50 7,9 21,4 - 

Naftas produkti - 0,2 1 - - 0,06 

5.9.3. Agrākā munīcijas noliktavu teritorija “Cekule” 

2004. gadā SIA “Venteko” veica pētījumus Cekules munīcijas noliktavu teritorijā [22]. 

Noliktavu, kas atrodas Stopiľu novadā Rīgas (skat. 5. att.), kur kopš 20. gadsimta 

20.gadiem izmantoja Latvijas, Krievijas, Vācu un PSRS armija. Munīcijas noliktavas 

tika vairākkārt spridzinātas, kas izraisīja plašu teritorijas piesārľotību ar lādiľu 

šķembām un nesprāgušām dažāda veida munīcijas vienībām. 



24



6.att. Munīcijas noliktavu Cekulē atrašanās vieta [22] 

Cekules munīcijas noliktavu teritorijas vidējais piesārľojums ir ļoti liels – aptuveni 25 

dažādu metāla un sprādzienbīstamu priekšmetu uz 1m 3 grunts. Noliktavu teritorijas 

kopplatība ir 240 ha. Pēc provizoriskiem aprēķiniem, lai pilnībā attīrītu šo teritoriju no 

sprādzienbīstamiem priekšmetiem, ir jāpārbauda (tai skaitā jāpārvieto) 4 800 000 m 3 

grunts masas. 

Deviľpadsmitā gadsimta divdesmitajos gados Cekulē tika ierīkotas Latvijas 

Republikas armijas munīcijas noliktavas un strēlnieku ieroču remonta cehs. Teritorijā 

tika glabāta strēlnieku munīcija un ieroči.1940. gadā noliktavas pārľēma PSRS 

Sarkanā armija, kas šo teritoriju turpināja izmantot līdz Otrā pasaules kara sākumam, 

kad armijas noliktavas tālāk pārgāja vācu armijas rīcībā. Jau kara laikā PSRS 

Sarkanās armijas partizāni pret šo vācu munīcijas noliktavu kompleksu veica 

diversijas aktu, uzspridzinot vairākas noliktavas, kā rezultātā pa visu teritoriju tika 

izmētāts liels munīcijas vienību skaits. Lai šo teritoriju padarītu kaut cik drošu, vācu 

armijas karavīri tai uzbēra vienu līdz divus metrus biezu smilšu slāni. 

Pēc Otrā pasaules kara Cekules noliktavas atkal turpināja izmantot PSRS armija. 

1993. gada beigās un 1994. gada sākumā, kad PSRS armijas daļas izgāja no 

Latvijas, šī teritorija kopā ar nelielu lietderīgas munīcijas daudzumu nonāca LR 

Aizsardzības spēku pārziľā. Jau 1994. gadā NBS speciālisti Cekules noliktavu 

teritorijā no zemes virsmas savāca un pārvietotas uz Kadagu apmēram 18 000 

munīcijas vienības, kā arī sadedzināja 3 tonnas pulvera. 



25



Sākot ar 2000. gadu Cekules munīcijas noliktavu teritorijā attīrīšanas vai munīcijas 

iznīcināšanas darbi nav veikti. Patreizējais teritorijas kopskats un tās ēku kompleksa 

stāvoklis labi redzams ortofoto uzľēmumā 7. attēlā, kā arī situācijas plānā 8. attēlā. 

7.att. Munīcijas noliktavu kompleksa teritorijas kopskats ortofoto uzņēmumā [22] 

8.att. Teritorijas situācijas plāns [22] 



26



Darba [22] rezultāt tika noteikts teritorijā esosō metālisko priekšmetu izvietojums un 

blīvums, t.sk. arī munīcijas novietojums, kas sniegts 9.att. 

9.att. Munīcijas blīvuma karte [22] 

5.9.4. SIA „Getliņi-2” kompostēšanas laukums 

Komposta safgatavošanas laukums nodots ekspluatācijā 2000. gada 21.martā. Tajā 

paredzēta nebīstamu organisko vielu saturošu kravu pieľemšana un kompostēšana 

uz betona laukuma. Laukumā tiek kompostēti nebīstamie biodegradējamie atkritumi, 

tiem pievienojot sapropeli un augsni, kā arī stabilizētas notekūdeľu dūľas (1250 m 3 

un 980 m 3 attiecīgi 2007. un 2008. gados). Sagatavojamais komposta daudzums – 

apmēram 1200 t/gadā. 

Neapšaubāmi, ka komposta sagatavošanas un nobriedināšanas procesā veidojas 

smaka, it īpaši tajos gadījumos, kad tiek izmantotas notekūdeľu dūľas. 

5.9.5. SIA „Sprādziens” apsaimniekojamā teritorija 

SIA ,,Sprādziens" īpašuma esošās noliktavas sprāgstvielu uzglabāšanai uzbūvētas 

un tiek ekspluatētas kopš 1987.gada. SIA ,,Sprādziens", noliktava ir klasificējama kā 

paaugstinātas bīstamības objekts un uz to attiecas 2005. gada 19. jūlija MK 

noteikumos Nr. 532 ,,Noteikumi par rūpniecisko avāriju riska novērtēšanas kartību un 

riska samazināšanas pasākumiem" ietvertās prasības, kā arī Civilās aizsardzības 

likumā noteiktie aprobežojumi un prasības. 



27



SIA ,,Sprādziens" normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā objektā ir izveidojis un 

nodrošina atbilstošu drošības sistēmu un civilās aizsardzības sistēmu, ir izstrādājis 

Drošības pārskatu un veic visus tajā noteiktos tehnoloģiskos, organizatoriskos 

u.c. pasākumus rūpniecisko avāriju riska novēršanai vai samazināšanai, tai 

skaitā ir izstrādāts Riska samazināšanas pasākumu plāns, ir izbūvēts 

aizsardzības valnis, lai samazinātu pārspiediena iedarbības izplatību un veiktas 

citas darbības. Noliktavas tuvumā neatrodas jutīgas teritorijas vai objekti (tuvākās 

viensētas atrodas aptuveni 500m attālumā, savukārt Sauriešu ciemats - 

aptuveni l,5km attālumā). Tādējādi objekta darbība un apsaimniekošana pilnībā 

atbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām. 

Izvērtējot rūpniecisko avāriju riska situāciju, konstatēts, ka noliktavas izvietojums 

nerada paaugstinātu risku iedzīvotājiem, pie nosacījuma, ka netiek būtiski palielināts 

sprāgstošo materiālu apjoms un pārspiediena izplatības zonā netiek pieļauta ar 

pastāvīgu cilvēka uzturēšanos saistītu jaunu objektu izvietošana. 

5.10. Vides riska teritorijas 

Stopiľu novadā atrodas vairākas nacionālas nozīmes paaugstināta riska teritorijas: 

ķīmisko vielu un ķīmisko produktu transportēšanas infrastruktūras objekti: 

o autoceļš A6 Rīga – Daugavpils – Krāslava – Latvijas un Baltkrievijas 

robeža; 

o dzelzceļš Rīga – Daugavpils – Latvijas robeža; 

o maģistrālais gāzes vads, automātiskā gāzes sadales stacija, kā arī 

sadalošie gāzes vadi un gāzes regulēšanas punkti; 

piesārľotās teritorijas (Getliľu atkritumu poligona apkārtne); 

karsta procesu attīstības teritorijas Sauriešu apkārtnē; 

paaugstināta applūšanas riska teritorijas Mazās Juglas krastos; 

paaugstinātas uguns bīstamības riska teritorijas – meža masīvi no Rīgas 

robežas līdz Mazajai Juglai, pie Cekules. 

Vides risku minimizēšanu un nepieļaušanu nodrošina Stopiľu novada saistošo 

apbūves noteikumu vairāki punkti. 

6. IESPĒJAMĀS IZMAIŅAS, NEĪSTENOJOT PLĀNOŠANAS DOKUMENTU 

Neīstenojot Stopiľu novada teritorijas plānojuma grozījumus, netiks ľemtas 

vērā izmaiľas likumdošanas aktos būvniecības, sociālajā, ražošanas un vides 

aizsardzības sfērā, kā arī augstāka līmeľa plānošanas dokumentu prasības, 

galvenokārt, Rīgas rajona jaunā teritorijas plānojuma mērķus. 

Rīgas rajona plānojumā [5] identificētas galvenās problēmas, kas rastos, 

neīstenojot rajona, un attiecīgi arī zemāka līmeľa (pagastu, novadu, pilsētu) 

plānojumus. 



28



Apdzīvojuma struktūra attīstās straujāk, pat stihiski, apsteidzot atbilstošas infrastruktūras 

būvniecības tempus, tiek apbūvētas perspektīvo trašu novietojumam piemērotas teritorijas. Ja 

netiek izstrādāts jauns rajona plānojums, izplešoties apdzīvotām vietām, kļūst neiespējama 

jaunu nacionālas nozīmes autoceļu un dzelzceļa trašu nospraušana un savlaicīga 

rezervēšana: 

VIA Baltica; 

RAIL Baltica; 

loka ap Rīgu pilnveidošana; 

II loka ap Rīgu izveide. 

Plānojuma realizācijas periodā ir noteiktas jaunas aizsargājamās dabas teritorijas, kas rada 

pretrunu starp vides aizsardzības un transporta attīstības interesēm. 

Tajā pašā laikā, dažas iepriekšējā plānojumā rezervētās trases vairs nav aktuālas un uzliek 

nepamatotus apgrūtinājumus zemes īpašniekiem. Nav izveidots kompensāciju mehānisms 

zemju īpašniekiem par perspektīvo valsts un reģiona nozīmes ceļu trašu rezervēšanu un 

atsavināšanu izbūves gadījumā [5]. 

7. VIDES STĀVOKLIS TERITORIJĀS, KURAS PLĀNOŠANAS DOKUMENTA 

ĪSTENOŠANA VAR BŪTISKI IETEKMĒT 

7.1. Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, dabas pieminekļi, biotopi, 

mikroliegumi un sugas 

Stopiľu novadā neatrodas neviena īpaši aizsargājamā dabas teritorija vai 

mikroliegums. Informācija par izveidotiem mikroliegumiem īpaši aizsargājamām 

sugām un biotopiem var mainīties saskaľā ar 30.01.2001. LR MK noteikumiem Nr.45 

„Mikroliegumu izveidošanas, aizsardzības un apsaimniekošanas noteikumu” 11. un 

44.punktiem. 

Vietējās nozīmes īpaši aizsargājama teritorija novadā ir Līgoparks 10 ha platībā. 

Aizsargājamo dabas teritoriju un objektu izmantošanu nosaka vairāki likumdošanas 

akti “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”, “Dabas aizsardzības noteikumi 

meža apsaimniekošanā”. 

Detalizēti pētījumi par aizsargājamo augu atradnēm pašvaldības teritorijā nav veikti, 

bet aizsargājami augi (saskaľā ar MK 2000. gada 14. novembra noteikumiem Nr. 

396 “Noteikumi par īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši 

aizsargājamo sugu sarakstu”) ir pašvaldības teritorijā sastopamās meža silpurene 

(Pulsatilla patens), pļavas silpurene (Pulsatilla pratensis), smiltāju esparsete 

(Onobrychis arenaria), šaurlapu lakacis (Pulmonaria angustifolia), zaļziedu 

plaukšķene (Silene chlorantha). Īpaši aizsargājamās kukaiľu, rāpuļu un putnu sugas 

– lielā krāšľvabole (Chalcophora mariana), lielais dižkoksngrauzis (Ergates faber), 

sila ķirzaka (Lacerta agilis), meža balodis (Columba oenas), pupuķis (Upupa epops), 

ūpis (Bubo bubo) (RD ĪD Mežu pārvalde, 2002). 



29



2001.gada aprīlī tika veikta Stopiľu novada pašvaldības teritorijā esošo dižkoku 

apsekošana. Tās rezultātā ir zināmi 29 dižkoki, no kuriem 8 ir valsts nozīmes īpaši 

aizsargājami dižkoki (4. tab.). 

Valsts nozīmes īpaši aizsargājamie koki 

4. tabula. 

Nr.p.k 

. 

Nosaukums Latīniski P*, m Atrašanās orientieri, novietojums 

Dižkoki 

1. Daktermuižas 

liepa 

Tilia 

cordata L. 

3,97 

(1,3) 

Upeslejās, 15 m no Juglas 

sanatorijas internātskolas, Mazās 

Juglas pamatkrasta nogāzēs 

pakājē, parkā, kraujā 

80960050 

096 

2. Šeluhinas 

dižozols, Līču 

dižozols 

Quercus 

robur L. 

5,40 

(1,3) 

Līčos, 250m ZZA no bijušās 

Šeluhina muižas ( pārdēvēta par 

Jaunmuižu), 25m no Mazās Juglas 

kr. Krasta, nezālienā, palienā, 

atmatā 

80960010 

052 ? 

atlikts tikai 

pēc 

metriem 

3. Kazāru ozols Quercus 

robur L. 

4,33 

(1,2) 

400m R no Sauriešu stacijas, 10m 

D no Rīgas Ērgļu dzelzceļa , 

dārziľu malā, līdzenumā, ceļmalā 

80960080 

059 

4. Avotiľu liepa Tilia 

cordata L. 

4,58 

(0,8) 

3,5km A no Ulbrokas, 30m A no 

Avotiľu mājām, nogāzes pakājē, 

tīruma malas koku grupā, pie 

viensētas, krūmājā 

80960040 

056 

5. Sišu osis Fraxinus 

excelsior L. 

4,11 

(1,3) 

3km A no Ulbrokas, 50m DA no 

Sišu mājām, lēzenā nogāzē uz 

lauka, līdzenumā atmatā 

80960040 

035 

6. Stopiľu 1. Liepa Tilia 

cordata L. 

4,32 

(0,9) 

Upeslejās, 250 m no bijušās 

Stopiľmuižas, 30m Z no 

Tuberkulozes slimnīcas katlumājas, 

Mazās Juglas pamatkrasta kraujā 

80960050 

095 

Īpatnējais 

7. Kulpju priede Pinus 

sylvestris 

3,40 

(1,2) 

200m no Kulpju mājām, vecās 

Lubānas šosejas malā starp 

M.Juglu un Ķivuļurgu, mežmalas 

brikšľos pie bij. Kūtīm, tagad 

kokzāģētavas, līdzenumā, mežā 

80960010 

457 

8. Pundurozols Quercus 

robur L. 

4,33 

(1,0) 

Līčos, 850m Z no bijušās Šeluhina 

muižas ( pārdēvēta par 

Jaunmuižu), 6m no Mazās Juglas 

kr. krasta, palienā, pļavā 

80960010 

061 



30



7.2. Kultūrvēstures pieminekļi 

Stopiľu novadā šobrīd nav kultūrvēsturisku objektu, kas būtu iekļauti spēkā esošajā 

Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā, kas apstiprināts LR KM 1998. 

gada 29. oktobra rīkojumu Nr. 128. 

Novada teritorijā atrodas arhitektūras un vēstures objekts “Ulbrokas muiža” 

(18.gs.beigas), kā arī vairākas piemiľas vietas [2]: 

1917. gada septembra kaujās kritušo karavīru kapi un piemineklis pie 

“Tēraudu” mājām, 

1905. gada piemineklis,kas 1962.g. uzstādīts Ulbrokā, 

piemiľas akmens “Barikāde”, kas 1991.g. uzstādīts Ulbrokā, 

“Baltais krusts” ar piemiľas akmeni 1941. gadā nogalinātajiem (uzstādīts 

1991.g.) 

piemiľas zīme Lāčplēša kara ordeľa kavalieriem pie Ulbrokas 

vidusskolas; 

piemineklis Zahariusam Stopijam. 

7.3. Aizsargjoslas 

Novada teritorijā ir izdalīti sekojoši aizsargjoslu veidi [3]: 

1) vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas; 

2) ekspluatācijas aizsargjoslas; 

3) sanitārās aizsargjoslas; 

4) drošības aizsargjoslas; 

5) aizsargjoslas ap kultūras pieminekļiem. 

7.3.1. VIDES UN DABAS RESURSU AIZSARDZĪBAS AIZSARGJOSLAS 

7.3.1.1. Ūdenstilpju un ūdensteču aizsargjoslas 

Ūdenstilpju un ūdensteču aizsargjoslas Stopiľu novadā ir [3]: 

Mazajai Juglai - 300 m, ar samazinājumu atsevišķās apdzīvotās vietās 

blīvas apbūves zonās līdz 10 m (Līči, Zalkši, Upeskalni, Upeslejas), kā arī 

pa dabas elementiem, 

Ķivuļurgai – 50 m, 

Piķurgai – 50 m, ar samazinājumu atsevišķās apdzīvotās vietās blīvas 

apbūves zonās Ulbrokā, 

Nabiľurgai – 10 m, 

Dauguļupītei – 10 m, 

Dreiliľupītei – 10 m, 

M-1 Valsts meliorāc. novadgrāvim – 10m, 

Gar ūdenskrātuvēm noteiktas sekojoša platuma aizsargjoslas gar krastu [3]: 

Ulbrokas ezeram – 10 m, ar tās koriģējumu Ulbrokā (paplašinājumu 

rekreācijas teritorijās). 



31



Sauriešu karjera ūdenskrātuvēm – 10m, 

Robežnieku /Smilgu ūdenskrātuvei – 10m. 

7.3.1.2. Ūdens ľemšanas vietu aizsargjoslas 

Ūdens ľemšanas vietu aizsargjoslas plānojumā [3] kā sanitārās aizsargzonas, kurā 

iekļauta stingrā, bakterioloģiskā, gan ķīmiskā aizsargjosla ap artēziskiem urbumiem 

Stopiľu novadā ir 30 m plata, ja nav noteikts citādi (skat. 5. tabulu ) Stigra režīma 

aizsargjoslas platums ap artēziskajiem urbumiem 10 m. 

5. tabula. 

Centralizētās ūdens ņemšanas vietas ar aizsargjoslām [3] 

Ūd. ľemš. 

vietas kods 

Apsaimniekotājs 

Ūd.saimn. 

iecirknis 

Sanitārā 

zona (r) 

(Lielrīgas 

reģ. Vides 

pārv. dati) 

Ar plān. 

Noteiktā 

zona (m) 

P100142 SIA “Daucis” Šmerļupīte 30 30 

P100228 SIA “Upeslejas” Mazā Jugla - 10 

P100141 SIA “Deiva” Mazā Jugla 30 30 

P100297 SIA “Lukoil serviss” DUS, Lubānas Piķurga 50 50 

129a 

P100298 SIA “Lukoil serviss” DUS, Daugavpils Piķurga 50 50 

šos 3 

P100336 PA “Saimnieks” Mazā Jugla 20x50 20x50 



P100670 SIA “Ulbroka” Piķurga 30 30 



P100673 SIA “Ulbroka” Piķurga rezervē 10 

P100674 PA “Saimnieks”, ciemats “Līči” Mazā Jugla 30 30 

P100675 PA “Saimnieks”, ciemats “Līči” Mazā Jugla 30 30 

P100679 PA “saimnieks”, ciemats “Ulbroka” Piķurga 30 30 


P100868 PA “saimnieks”, ciemats “Ulbroka” Piķurga 30 (rezervē) 30 


P100681 SIA “Knauf marketing Riga” Mazā Jugla 25 25 

P100682 SIA “Knauf marketing Riga” Mazā Jugla 25 25 

P100683 BO valsts A/S “Latvijas Valsts Radio Šmerļupīte 30 30 

un TV centrs”, radiostac. 

P100684 BO valsts A/S “Latvijas Valsts Radio Šmerļupīte 10 (rezervē) 10 

un TV centrs”, radiostac. 

P100785 VU “Latvijas Nafta, Dus Nr.3 Ķīšezers 10 

P100786 SIA “Dienests” Piķurga 30 30 

P100787 A/S Latvijas Gāze”, filiāle “Gāzes Mazā Jugla 30 30 

transports”,Avoti 

P100800 SIA “Augstceltne” Piķurga - 10 

P101019 PA “Saimnieks”, ciemats “Saurieši” Mazā Jugla 30 30 

P101020 PA “Saimnieks”, ciemats “Saurieši” Mazā Jugla 30 30 

P101021 PA “Saimnieks”, ciemats “Saurieši” Mazā Jugla - 10 

P101025 SIA “Beveriľas”, Liepziedi Mīlgrāvis 10 

P101026 SIA “Beveriľas”, Liepziedi Mīlgrāvis - 10 



32



Ūd. ľemš. 

vietas kods 

Apsaimniekotājs 

Ūd.saimn. 

iecirknis 

Sanitārā 

zona (r) 

(Lielrīgas 

reģ. Vides 

pārv. dati) 

Ar plān. 

Noteiktā 

zona (m) 

P101089* SIA “Knauf marketing Riga” Mazā Jugla Karjera ūdeľi bez a/j 

P101131* Gaismas spec. internātsākumskola Piķurga Ugunsdzēs. bas. Bez a/j 

P101132 Gaismas spec. internātsākumskola Piķurga 30 (rezervē) 30 

P101210 PA “Saimnieks”, ciemats “Cekule” Ķivuļurga 30 30 

P101211 PA “Saimnieks”, ciemats “Cekule” Ķivuļurga (rezervē) 10 

P101284 SIA “Felikss M’, Lielozoli Piķurga 10 10 

SIA “BSW” 

7.3.1.3. Aizsargjoslas ap kultūras pieminekļiem 

Aizsargjoslas ap kultūras pieminekļiem - šajā gadījumā perspektīvē Valsts 

aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā iekļaujamiem pieminekļiem 1905. gada 

cīnītājiem un Ulbrokas muižas apbūvei, kā arī vietējas nozīmes kultūras piemineklim 

“Līgo parks” noteikta 100 m aizsargjosla [3]. Noteiktas aizsargjoslas (aizsardzības 

zonas) ap pašvaldībai nozīmīgiem kultūrvēsturiskiem objektiem – 100m. 

7.3.1.4. Mežu aizsargjoslas ap pilsētām 

Mežu aizsargjoslas ap pilsētām tiek noteiktas, lai nodrošinātu pilsētu iedzīvotājiem 

atpūtai un veselības uzlabošanai nepieciešamos apstākļus, kā arī lai samazinātu vai 

kompensētu pilsētu negatīvo ietekmi uz vidi. Stopiľu novadā paredzot šīs teritorijas 

pamatā tomēr ievērojot Rīgas rajonu teritorijas plānojuma nostādnes, saskaľojot 

turpmākās plānošanas un izpētes teritoriju īpatsvaru šajos meža nogabalos, kur 

rezervējamās zemes, galvenokārt skar īpaši aizsargājamos mežu masīvus. 

Paredzētā aizsargjosla Rīgai ir plašāka par Rīgas Meža aģentūras ieteikto [3]. 

Aizsargjosla ap Rīgas pilsētu Stopiľu novadā pēc Valsts meža dienesta datiem 

sastāda 1505.4 hektārus. 

7.3.2. EKSPLUATĀCIJAS AIZSARGJOSLAS 

Aizsargjoslas gar ielām, autoceļiem un dzelzceļiem, sakaru līnijām, valsts 

hidrometeoroloģisko novērojumu stacijām un posteľiem, elektriskajiem tīkliem, 

siltumtīkliem, ūdensvadu un kanalizācijas tīkliem tiek noteiktas saskaľā ar 

Aizsargjoslu likuma prasībām. Tās noteiktas valsts un rajona nozīmes maģistrālajām 

inženierkomunikācijām. 

Ekspluatācijas aizsargjoslu gar ielām, autoceļiem, elektrolīnijām un sakaru līnijām 

uzdevums ir nodrošināt minēto komunikāciju un objektu efektīvu un drošu 

ekspluatāciju un attīstības iespējas [3]. 

7.3.2.1. Aizsargjoslas gar ielām, autoceļiem, dzelzceļiem 

Apdzīvotā vietā pašvaldības ceļu un ielu aizsargjoslu nosaka detālplānos vai 

autoceļa projektā [3]. Lauku teritorijā minimālā aizsargjosla noteikta no ceļa ass uz 

katru pusi: 



33



a) valsts galvenajiem autoceļiem A4 un A6 - 100 m; 

b) valsts 1. šķiras autoceļiem P2, P4, P5 - 60 m; 

c) valsts 2. šķiras autoceļiem V32,V33, V34, V35, V36, V52, V53 - 30 m. 

Aizsargjoslai gar dzelzceļu Rīga – Ērgļi platums noteikts 50m no malējās sliedes 

dzelzceļa katrā pusē ar samazinājumu līdz 25 m Sauriešos un no Acones stacijas 

līdz detaļplānojuma teritorijas “Austrumi” robežai [3]. 

Gar dzelzceļu Rīga – Daugavpils apdzīvotās vietās Gaismā un Rumbulā 

aizsargjoslas platums 50 m. [3]. 

7.3.2.2. Aizsargjoslas gar sakaru līnijām 

Aizsargjoslu gar sakaru līnijām minimālie līniju platumi abās pusēs no malējo vadu 

vai kabeļu asīm [3]: 

a) kabeļu un gaisa vadu līnijām 2,5m; 

b) meža masīvos un stādījumos ar koku augstumu līdz 4,0m. 2,5m līdz koku vainaga 

malai; 

c) meža masīvos un stādījumos ar koku augstumu virs 4,0m. 3,5m līdz koku vainaga 

malai; 

e) sakaru līniju neapkalpojamiem pastiprināšanas punktiem, no pastiprināšanas 

punkta vai tā apvaļľojuma robežas uz visām pusēm 3,0m. 

7.3.2.3. Aizsargjoslas gar elektriskajiem tīkliem 

Minimālais aizsargjoslu platums [3]: 

a) gar elektrisko tīklu gaisvadu līnijām ar nominālo spriegumu : 

līdz 20 kV EPL– 2,5m (blīvas apbūves zonās 2,5 m), 

20 kV EPL – 6,5m (blīvas apbūves zonās 2,5 m), 

110 kV EPL – 30m, (blīvas apbūves zonās 7 m), 

330kV EPL – 30m (blīvas apbūves zonās apdzīvotās vietās 12m); 

b) gar elektrisko tīklu kabeļu līnijām: zemes gabals vai gaisa telpa 1 metra attālumā 

no kabeļu līnijas ass; 

c) ap elektrisko tīklu sadales iekārtām, transformatoru apakšstacijām: zemes gabals 

un gaisa telpa 1 metra attālumā katrā pusē no šo iekārtu nožogojuma vai to visvairāk 

izvirzīto daļu projekcijas uz zemes virsmas. 

7.3.2.4. Aizsargjoslas gar siltumtīkliem, ūdensvadu un kanalizācijas tīkliem 

Aizsargjoslas gar siltumtīkliem, ūdensvadu un kanalizācijas tīkliem nosaka, lai 

nodrošinātu to iekārtu un būvju ekspluatāciju un drošību. 

Minimālais aizsargjoslu platums [3]: 

a) gar maģistrālo ūdensvadu un kanalizācijas spiedvadiem – 5 metri katrā 

pusē no cauruļvada malas; 

b) ap Rīgas TEC 2 siltumtrasi gaisā, sadales iekārtām, siltuma punktiem 

zemes gabals un gaisa telpa 1m katrā pusē no nožogojuma vai to 

visvairāk izvirzīto daļu projekcijas uz zemes virsmas; 



34



c) gar pašteces kanalizācijas vadiem – 3 metri katrā pusē no cauruļvada 

malas. 

7.3.2.5. Valsts ģeodēzisko punktu aizsargjosla 

Aizsargjosla ap ģeodēzisko punktu ir vienu metru plata zemes josla no ģeodēziskā 

punkta konstrukcijas ārējās malas. Valsts ģeodēzisko atbalsta punktu aizsargjoslā 

ietilpst zemesgabali uz kuriem tie atrodas, kā arī ne mazāk kā 1 m plata josla ap to 

robežām. Valsts ģeodēzisko atbalsta punktu aizsargjoslu platumu un robežas, kā arī 

uzturēšanas un kontroles kārtību nosaka Valsts Zemes dienests [3]. 

7.3.2.6. Aizsargjoslas ap gāzes vadiem, gāzes noliktavām un krātuvēm 

Minimālais aizsargjoslas platums gar gāzes vadiem – zemes gabals un gaisa telpa, 

ko norobežo nosacītas vertikālas plaknes no gāzes vada ass [3]: 

ap maģistrāllajiem gāzes vadiem ar spiedienu virs 1,6 mPa – 15m; 

ap augsta spiediena gāzes vadiem ar spiedienu 0,4 – 1,6 mPa - 5m; 

ap gāzes regulēšanas staciju GSS “Avoti” 100 m no iežogojuma vai 

norobežojošām konstrukcijām; 

ap gāzers regulēšanas punktiem ēkās vai skapjos - 10m; 

ap automobiļu gāzes uzpildes stacijām – 10m. 

7.3.2.7. Aizsargjoslas ap meliorācijas būvēm un ierīcēm 

Aizsargjoslas platums ap meliorācijas būvi Stopiľu novadā - sūkľu staciju 

nacionālās nozīmes Mazās Juglas lauksaimniecības polderī noteikts 20m, lai 

nodrošinātu būves un ierīču ekspluatāciju un drošību [3]. 

7.3.3. SANITĀRĀS AIZSARGJOSLAS 

Sanitārās aizsargjoslas noteiktas ap kapsētām, dzīvnieku kapsētām, atkritumu 

izgāztuvēm un notekūdeľu attīrīšanas iekārtām, lai nodrošinātu sanitāro prasību 

ievērošanu. 

Katrā konkrētā gadījumā objektu, kuriem nepieciešamas sanitārās aizsargjoslas, 

izvietošana jāpamato un jāsagatavo ietekmes uz vidi novērtējums atbilstoši 

projektēšanas Ekoloģiskajam uzdevumam [3]. 

7.3.3.1. Aizsargjoslas ap kapsētām 

Aizsargjoslas ap kapsētām tiek noteiktas, lai nepieļautu tām piegulošo teritoriju 

sanitāro apstākļu pasliktināšanos. Stopiľu novadā tās ir sekojošas [3]: 

Ulbrokas (Ozolu) kapiem – 300 m*; 

* iekļauta arī Projektētā sanitāro aizsargjosla 300 m platumā ap 

teritoriju perspektīvai kapu paplašināšanai. 

Privātajiem kapiem “Atmiľa 2000” – 300 m; 

Stopiľu novada teritoriju skar 300 m sanitārā zona Rīgas pilsētas administratīvajās 

robežās esošajiem Ulbrokas kapiem [3]. 



35



7.3.3.2. Aizsargjoslas ap atkritumu apglabāšanas poligoniem, atkritumu izgāztuvēm, 

notekūdeľu attīrīšanas iekārtām 

Aizsargjoslas platums no teritorijas robežas ap reģionālo atkritumu izgāztuvi „Getliľi” 

ir 100 m, ar samazinājumu un koriģējumiem pa dabiskām robežām – Eģenovām - 

100 m. Aizsargjosla ap izgāztuvi ir maksimāli jāapmežo. 

Aizsargjoslas ap notekūdeľu attīrīšanas iekārtām katrā gadījumā noteiktas atbilstoši 

izmantotajai tehnoloģijai un iekārtas tehniskajam raksturojumam [3]. 

Ulbrokas attīrīšanas iekārtām ar atklātiem dūľu laukiem 200 m, pārējām minimālāis 

aizsargjoslas platums atbilstoši jaudām 50 – 100 m. 

7.3.4. Drošibas aizsargoslas 

Drošības aizsargjoslu uzdevums ir nodrošināt naftas, naftas produktu, ķīmisko vielu 

produktu un vadu, noliktavu un krātuvju un to tuvumā esošo objektu drošību to 

ekspluatācijas laikā un iespējamo avāriju gadījumā, kā arī vides un cilvēku drošību. 

Noteiktas drošības aizsargjoslas ap tilpēm un naftas produktu rezervuāriem 

degvielas uzpildes stacijām 50 m attālumā no šī objekta zemes gabala robežas. 

Noteiktas 50 m drošības aizsargjoslas arī objektiem ar īpašām prasībām to 

novietojumam – kokapstrādes uzľēmumiem, un lauksaimniecības kompleksam SIA 

“Ulbroka” teritorijai pie Dauguļiem 100 m [3]. 

8. VIDES PROBLĒMAS, KAS SAISTĪTAS AR PLĀNOŠANAS DOKUMENTU 

Vides problēmām plānošanas dokumentā veltīta būtiska vērība. Izskatīti vides 

aspekti kā par tām teritorijām, kas jasaglabā esošajā stāvoklī, tā arī par 

nepieciešamajiem aizsardzības pasākumiem, kur tiek plānota tā vai cita apbūve vai 

vietās, kurr jau norisinās piesārľojumu radošās antropogēnās aktivitātes. Turpmāk 

izskatītas vides kvalitātes iespējamās pazemināšanā problēmas un to ietekme uz 

sabiedrības veselību. 

8.1. Vides kvalitātes iespējamās izmaiľas 

Teritorijas plānojumā identificēti esošie un ptenciālie vides kvalitātes pazemināšanās 

iemesli, un tie sagrupējami sekojoši: 

1) esošie iemesli: 

- novada teritorijā esošās infrastruktūras darbība, kas ietver visa veida 

rūpniecības un sabiedrisko pakalpojumu sektoru, dzīvajamo apbūvi, 

sadzīves atkritumu poligonu “Getliľi”, ceļu tīklu u.c., 

- vēsturiskais piesārľojums, kas saistās, galvenokārt, ar trijiem 

objektiem – bijušo munīcijas noliktavu Cekulē, bijušo sadzīves 

atkritumu izgāztuvi, tagad poligonu “Getliľi” un SIA “Ulbroka”cūku 

nobarošanas kompleksu, 

2) potenciāli iespējamie iemesli: 



36



- esošo vai jaunbūvējamo objektu darbība, ja netiek nodrošinātas vides 

aizsardzības prasības: notekūdeľu savākšana un attīrīšana, atkritumu 

savākšana, dūmgāžu attīrīšana un smaku samazināšana, kur 

nepieciešams – trokšľa un putejkļu samazināšanas pasākumi, 

- potenciāli iespējamās avārijas, kas var radīt vides piesārľojumu: 

pārtraukumi notekūdeľu vai gaisa attīrīšanas iekārtu darbībā, bīstamo 

vielu noplūde avāriju rezultātā uz ceļiem, sprādzieni u.t.t. 

8.2. Vides kvalitātes pasliktināšanās un ietekme uz sabiedrības veselību 

Stopiľu novada teritorija, raugoties no vides aspekta, ir sarežģīta tādā ziľā, ka jau 

vēsturiski te, Rīgas pievārtē, ir veidojušās daudz un dažādas ražošanas/rūpniecības 

teritorijas pamīšus ar dzīvojamām teritorijām, kā arī armijas un degradētās teritorijas. 

Teritoriju šķērso vairāki autoceļi un dzelzceļa līnijas, kuras pazemina dzīves kvalitāti 

un ir potenciālas piesārľojuma vietas (bīstamo vielu noplūde avāriju rezultātā), kā arī 

trokšľa un putekļu avots. 

Lai piesaistītu ES finansējumu vides sakārtošanai un infrastruktūras attīstībai, ir 

nepieciešams teritorijas plānojums. Teritorijas plānojuma izstrādes procesā nozīmīga 

loma ir vides un dabas aizsardzības prasību ievērtēšanai. Teritorijas plānojumā kā 

potenciālie draudi, kas var radīt vides stāvokļa pasliktināšanos, ir identificēti [3]: 

nepietiekama notekūdeľu attīrīšana; 

nepietiekama dūmgāzu attīrīšana; 

iespējamais atkritumu pieaugums mājsaimniecībā un komercdarbībā; 

atkritumu poligons “Getliľi”. 

Pēc būtības, visi šie draudi, vairāk vai mazāk, ir aktuāli novada teritorijā, bet to 

ietekmi ir iespējams mazināt, veicot sekojošus pasākumus: 

1) nodrošinot notekūdeľu attīrīšanu kā no ražošanas, tā dzīvojamās 

apbūves teritorijām, 

2) nodrošinot dūmgažu attīrīšanu, 

3) nodrošinot saražoto atkritumu savlaicīgu savākšanu, 

4) veicot infiltrāta savākšanu un attīrīšanu poligonā “Getliľi”, 

5) nodrošinot monitoringa pasākumus par augšminētajām darbībām. 

Raugoties no ietekmes uz sabiedrības veselību viedokļa, jāuzsver, ka Stopiľu 

novadā, eksistē vēl divas aktīvas problēmas un viena pasīva: 

1) aktīvās problēmas: 

a) smaku problēma: 

- SIA “Ulbroka” cūku nobarošanas kompleksā, 

- SIA “Getliľi-2” kompostēšanas laukumā, 

b) sprādzienbīstamības problēma – SIA “Sprādziens” sprāgstvielu 

noliktavas teritorijā. 



37



2) pasīvā problēma – bijušo munīcijas glabāšanas noliktavu teritorija Cekulē, 

kur gruntī joprojām ir būtisks daudzums sprādzienbīstamu vai potenciāli 

sprādzienbīstamu priekšmetu. 

Turklāt, ja SIA “Sprādziens” gadījumā tas ir potenciāls drauds, kas var tikt novērsts 

(un līdz šim ir pilnībā novērsts), veicot preventīvus drošības pasākumus, tad SIA 

“Ulbroka” un SIA “Getliľi” divi darbības rezultātā minētajos objektos veidojas smakas, 

kas rada, kā minimums, estētiska rakstura problēmas apkārtējo māju iedzīvotājiem 

pat tad, ja viľu ēkas neatrodas minēto objektu aizsargjoslu teritorijās. Neapšaubāmi, 

ka nepieciešami pasākumi problēmas mazināšanai, un konkrētajos gadījumos te 

iespējami vairāki risinājumi, piemēram: 

a) cūku nobarošanas kompleksā – piespiedu gaisa nosūce un attīrīšana 

ražošanas ēkās (kūtsmēlu uzglābāšanai jau tiek izmantoti slēgtās 

tvertnes, kas nepieļauj smakas izplatīšanos objektam pieguļošajā 

teritorijā). Šī darba uzdevums nav analizēt šo problēmu detāli, bet ir 

skaidrs, ka pirms lēmuma pieľemšanas ir jāveic problēmas ekonomiskā 

analīze – vai izdevīgāk nodrošināt gāzu savākšanu un attīrīšanu vai 

pārvietot objektu uz citu teritoriju, 

b) kompostēšanas laukumā – iespējami trīs ietekmju mazināšanas 

pasākumi: 

- visvienkāršākais – izbeigt notekūdeľu dūľu izmantošanu 

komposta sagatvošanai, kas ļautu būtiski smazināt smaku 

daudzumu, bet ne tās novērst, 

- vissarežģītākais – mainīt tehnoloģiju, piemēram, pārejot uz slēgta 

tipa kompostēšanu (“kompostēšana tuneļos”u.tml.), bet ľemot 

vērā šīs tehnoloģijas izmaksas (kā investīciju, tā arī 

ekspluatācijas) un nelielo kompostējamo atkritumu daudzumu, šim 

risinājumam ir tikai teorētisks raksturs, jonav sagaidāms, ka 

tuvākajos gados šāda veida kapitālieguldījumi varētu atmaksāties, 

- kompromisa variants – veidot “zaļo joslu” ap objektu. Tas jau 

vairākkārtīgi ir mēģināts, bet neveiksmīgi, jo nav ľemts vērā, ka 

konkrēta tipa augsnei, ja netiek veikta tā kultivācija, var tikt 

izmantotas konkrētas koku un krūmu sugas. Šim pasākumam 

vairāk ir vizuāls, bet ne efektīvs smaku novēršanas rakturs. 

Problēmas, kas saistās ar bijušo munīcijas noliktavu “Cekulē”, raugoties no to 

risinājuma tehniskās puses, ir relatīvi vienkāršas – metālisko priekšmetu, t.sk. 

sprādzienbīstamu, attīrīšana no grunts var veikt attiecīgie militārie speciālisti, bet tam 

nepieciešami fiskālie līdzekļi, kas šobrīd nav un diez vai kādreiz būs novada domes 

rīcībā. Tāpēc būtu loģiski, ľemot vērā konkrētā vēsturiskā piesārľojuma raksturu, ka 

Latvijas valdība sniegtu atbalstu teritorijas attīrīšanai. Tāpat ir skaidrs, ka šobrīd tas 

nenotiks , bet tas ir ilgtermiľa plānošanas jautājums, jo problēma būs aktuāla, kamēr 

netiks novērsts tajā esšais piesārľojums. 



38



8.3. Iepējamās teritorijas applūšanas novērtējums 

Mūsdienīga teritorijas plānošana, kas nodrošina dabas vērtību saglabāšanu un 

sociālekonomisko faktoru veiksmīgu savstarpēju (nekonfliktējošu) saskaľošanu, ir 

saistīta ar vidē notiekošo ekoloģisko procesu un vietas funkcijas izpratni. Kā viens no 

regulējošajiem mehānismiem tiek izmantots Aizsargjoslu likums. Ministru kabineta 

noteikumos “Virszemes ūdensobjektu aizsargjoslu noteikšanas metodika”, kas ir 

spēkā tikai kopš 12.06.2008., ir doti kritēriji applūstošo teritoriju noteikšanai dabā, 

nepieciešamības gadījumā pieļaujot arī inženiertehniskus aprēķinus. Stopiľu novada 

teritorijas plānojuma izstrādes vajadzībām, Latvijas vides ģeoloģijas un 

meteoroloģijas aģentūras un SIA “Meliorprojekts” speciālisti kartogrāfiskajā materiālā 

attēloja metodikā norādīto inženiertehnisko aprēķinu ceļā iegūtas līnijas, kas 

norobežo teritorijas ar applūšanas risku vienu reizi 10 gados robežas. 

9. PLĀNOŠANAS DOKUMENTA IETEKMES UZ VIDI NOVĒRTĒJUMS 

Katram teritorijas plānojumam ir ietekme uz vidi un sabiedrības veselību. Turklāt 

nereti tās ir tiešas vai netiešas ietekmes, kurām īsākā vai garākā laika posmā ir 

kumulatīvs efekts. Tāpēc turpmāk izskatītas plānojuma grozījumu paredzamās vai 

potenciāli iespējamās ietekmes uz vidi. 

9.1. Tiešās ietekmes 

Plānojuma izmaiľas paredz, ka: 

1) attiecīgi 1226,48 ha (22,9% no novada teritorijas) un 442,01 ha (8,3% no 

novada teritorijas) izmantojami dzīvojamajai un publiskajai apbūvei. Tas 

nozīmē, ka turpināsies dzīvojamo un sabiedriskās izmantošanas ēku 

būvnecība novada teritorijā, 

2) attiecīgi 401,21 ha (7,6% no novada teritorijas) un 272,68 ha (5,1% no 

novada teritorijas) paredzēti teritorijas rūpnieciskai un tehniskai apbūvei. 

Tomēr, teritorija kas paredzēta rūpnieciskai apbūvei, ietver arī poligona 

“Getliľi” un rekultivējamās teritorijas un, līdz ar to, pēc būtības tā ir tikai 

56,26 ha. Līdz ar to jāsecina, ka būtisks rūpnieciskās apbūves teritoju 

pieaugums netiek plānots. 

Neapšaubāmi, ka palielinoties apbūves intensitātei un, līdz ar to pieaugot iedzīvotāju 

skaitam un apkalpojošās infrastruktūras objektiem, pieag arī tiekme uz apkārtējo vidi, 

tajā skaitā: 

- palielinās ūdens patērīľš un novadāmo notekūdeľu daudzums, 

- palielinās enerģijas patēriľš siltumapgādes vajadzībām, kas rada papildus 

gaisa piesārľojumu, 

- pieaug saražoto atkritumu apjoms, 

- pieaug transporta plūsma, kas rada papildus gaisa piesārľojumu. 



39



Tomēr, ľemot vērā patreizējo novada komunālās saimniecības infrastruktūras 

stāvokli un jaudas, kā arī normatīvo aktu prasības vides jomā jaunbūvējamiem 

objektiem, nav paredzams, ka plānotā apbūve varētu būtiski ietekmēt vides stāvokli, 

ja tiks veikti visi pasākumi, kas noteikti normatīvajos aktos vides aizsardzības prasību 

nodrošināšanai. 

Netiek plānota – vismaz laika posmā līdz 2020. gadam ieskaitot, poligona “Getliľi” 

paplašināšanās (patreizējā teritorija – 85,23 ha vai 1,6% no novada teritorijas). 

Turklāt šis objekts savā jomā ir viens no vismodernākajiem Eiropā, kur izmantota 

virkne labāko pieejamo tehnoloģisko risinājumu (infiltrāta savākšana un attīrīšana, 

biogāzes savākšana un utilizācija enerģijas ieguvei u.c.). Par to kā objekts tiek 

apsaimniekots liecina arī kopējā tendence par vēsturiskā gruntsūdeľu piesārľojuma 

samazināšanos gruntsūdeľu plūsmasvirzienā, t.i. virzienā uz Daugavu. Tādējādi nav 

sagaidāms, ka šī objekta turpmākā ekspluatācija varētu radīt būtisku papildus vides 

piesārľojumu. 

Nopietnāka problēma, raugoties no potenciālo draudu viedokļa, ne tik daudz videi kā 

iedzīvotāju drošībai, ir SIA ,,Sprādziens" īpašumā esošās noliktavas sprāgstvielu 

uzglabāšanai, kas uzbūvētas un tiek ekspluatētas kopš 1987.gada. Teritorijas 

plānojuma izmaiľās tiešā veidā šis jautājums nav izskatīts, jo firma darbojas 

rūpnieciskās apbūves teritorijā, un atļauju tās darbībai novada administratīvajā 

teritorijā izsniedz novada dome. Tomēr, raugoties no iedzīvotāju drošības viedokļa, 

jautājums ir svarīgs, jo: 

- ľemot vērā uzglabājamo sprāgstošo vielu īpašības un daudzumu, kas var 

vienlaicīgi atrasties SIA ,,Sprādziens” noliktavā, tā ir klasificējama kā 

paaugstinātas bīstamības objekts un uz to attiecas 2005. gada 19. jūlija MK 

noteikumos Nr. 532 ,,Noteikumi par rūpniecisko avāriju riska novērtēšanas 

kartību un riska samazināšanas pasākumiem" ietvertās prasības, kā arī 

Civilās aizsardzības likumā noteiktie aprobežojumi un prasības, 

- saskaľā ar ,,Aizsargjoslu likuma" 29.pantu sprādzienbīstamu vielu 

noliktavai tiek noteikta drošības aizsargjosla, savukārt minētā likuma 

30.panta (2)daļas 3)punktā drošības aizsargjosla tik noteikta 100 metru 

rādiusā ap ēkām un būvēm, kurās atrodas nafta, naftas produkti, bīstamas 

ķīmiskās vielas vai produkti, 

- tuvākās viensēta (“Zvaigznes”) atrodas aptuveni 450 m attālumā, 

savukārt Sauriešu ciemats - aptuveni 1km attālumā. 

Raugoties no normatīvo aktu prasību viedokļa, tās SIA “Sprādziens” gadījumā formāli 

tiek ievērotas, bet:jāľem vērā, ka situ: 

- 472 m rādiusā zonā pārspiediena iespējamība ir 0,07 bar., kas ir bīstama 

cilvēku dzīvībai ar letālu iznākumu, un tajā atrodas ne tikai viensēta 

„Zvaigznes” un jaunbūve, bet arī 4 ūdens baseini, kurus Stopiľu un 

Salaspils novada iedzīvotāji izmanto kā publiskas atpūtas vietas, 

- 1229 m radiusa zonā pārspiedienu iespējamība ir 0,02 bar., un tajā nav 

vēlama liela cilvēku skaita uzturēšanās. Tomēr šajā zonā atrodas ciemats 



40



„Saurieši”, SIA „Knauf” un mēbeļu ražotne ar vairāk nekā 900 iedzīvotājiem 

un strādājošiem, kā arī SIA “Sprādziens” Drošības pārskatā minētās 

viensētas. Papildus virkne viensētu un viesu namu atrodas Salaspils 

novada teritorijā. 

Tādējādi avārijas gadījumā var rasties nopietnas problēmas, un - ja objekta darbība 

turpinās – nepieciešami ļoti konkrēti pasākumi, kas jāatspoguļo drošības pārskatā. 

Viens no galvenajiem preventīvajiem pasākumiem ir sprāgstvielu glabāšanas 

daudzumu izkliedēšana visā noliktavas teritorijā, tā lai avārijas situācijā neveidotos 

summārais efekts, kad sprāgst viss uzglabājamais daudzums, bet tā lokalizētos 

vienā, relatīvi nelielā vietā. 

9.2. Netiešas ietekmes 

Svarīgi atzītēt, ka plānojuma grozījumos ne tikai formāli konstatēts, ka katrā konkrētā 

gadījumā jāievēro normatīvajos aktos noteiktās vides aizsardzības prasības, bet arī 

būtiski mainīts mežu statuss – to teritorijas izmantošanas veids ir mainījies no 

kategorijas “mežsaimniecībā izmantojamās zemes” (sākotnējā plānojuma versijā – 

2181,9 ha) uz kategoriju “īpaši aizsargājamo mežu teritorijas – aizsargjosla Rīgai” 

(izmainītajā plānojuma versijā – 1536,62 ha). Jaunajai plānojuma kategorijai, kas 

aptver mazliet vairāk kā 70% no novada teritorijā esošajiem mežiem, noteiktas 

būtiski stingrākas prasības to izmantošanai, līdz ar to veicinot daļējas barjeras 

saglabāšanos , kas mazina Rīgas pilsētas gaisa piesārľojuma ietekmi uz novada 

teritoriju. Raugoties no vides aizsardzības viedokļa, šis grozījums uzskatāms par 

vienu no būtiskajiem, lai nepieļautu būtisku papildus kā vides piesārľojuma 

pieaugumu. 

Papildus noteikti pozitīvi vērtējams fakts, ka plānojuma grozījumos tiek paredzētas 

arī labiekārtotas mežaparku teritorijas (121,21 ha), dabas pamatnes teritorijas 

(214,97 ha) un savrupmāju apbūves teritorijas mežaparkā (218 ha). Ļoti būtiskas – 

vairāk gan raugoties no teritorijas sakoptības un tās turpmākās izmantošanas kā no 

vides aizsardzības viedoļa, ir plānojuma izmaiľas, kas nosaka, ka 259,72 ha 

nepieciešama rekultivācija. Vietā atzīmēt, ka tie ir apmēram 4,9% no novada kopējās 

teritorijas. 

Apkopojot augšminēto jāsecina, ka nav sagaidāma būtiska vides kvalitātes 

pazemināšanās, ja tiks ievērotas plānojuma grozījumos noteiktās prasības. Tieši 

otrādi – ja izteikti lielākajai mežu daļai tiks noteikts “īpaši aizsargājamo mežu 

teritorijas” statuss un tiks veikti teritoriju rekultivācijas darbi, var sagaidīt, ka vides 

kvalitāte novadā ne tikai nepasliktināsies, bet pat uzlabosies. 

Aogūstot jebkuru teritorija – Stopiľu novada gadījumā, galvenokārt, dzīvojamajai un 

publiskajai apbūvei, nepieciešama arī saistītās infrastruktūras attīstība – ceļi, 

dažādas inženierkomunikācijas u.t.t. Tas viss var radīt vides problēmas, bet būtiskas 

negatīvas ietekmes nav sagaidāmas, ja tiks ievērotas normatīvo aktu prasības un 

Stopiľu novada saistošie apbūves noteikumi [4]. 



41



9.3. Īstermiľa un ilglaicīgās ietekmes 

Teritorijas plānojumā paredzētās darbības pēc to ietekmes ilguma var iedalīt 

īslaicīgās, vidēji ilgās un ilglaicīgās (paliekošās) ietekmes darbībās. 

Pie īslaicīgām ietekmēm var pieskaitīt teritorijas plānojumā paredzēto būvniecību – 

ēku, ceļu, dažāda veida inženierkomunikāciju (sakaru, elektroapgādes 

līnijas, gāzes, ūdensapgādes un notekūdeľu tīkli) būvniecība. Šīs darbības 

rada salīdzinoši īslaicīgus traucējumus vidē. Galvenās problēmas, kas saistītas 

ar minētajām ietekmēm ir troksnis, zemsedzes bojājumi, būvgruži, putekļu emisija. 

Lielākā daļa šo faktoru tiek likvidēti līdz ar darbības izbeigšanos. 

Ilglaicīgās ietekmes saistītas ar zemes transformāciju no viena zemes lietojuma 

mērķa citā. Stopiľu novadā izmaiľas tiek plānotas, galvenokārt, kur paplašināsies 

dzīvojamā platībai uz aizaugošo lauksaimniecības zemju rēķina. 

Pie ilglaicīgām ietekmēm uzskatāmas visas būves, ceļi un 

virszemes inženierkomunikācijas rajona teritorijā. 

9.4. Pastāvīgās pozitīvās un negatīvās ietkemes 

Par būtisku pozitīvu ilgtermiľa ietekmi noteikti uzskatāma mežu īpašā statusa 

noteikšana, kā arī plānotie rekultivācijas pasākumi. 

Savukārt, par negatīvu ietekmi uzskatāms vēsturiski izveidojies piesārľojums Getliľu 

poligona apkārtne un, lai arī ievērojami mazākā mērā, ap SIA “Ulbroka”cūku 

nobarošanas kompleksu. 

9.5. Summārās ietekmes 

Pašvaldības teritorijas plānojums ir dokuments, kura īstenošana atstāj ievērojamu 

ietekmi uz visas teritorijas attīstību, arī uz dabas un vides stāvokli. No teritorijas 

plānojuma kvalitātes lielā mērā ir atkarīga dabas vides un iedzīvotāju dzīves vides 

kvalitāte. 

Stopiľu novada teritorijas novietojums Pierīgā pēdējos gados ir veicinājis ne tikai 

nekustamā īpašuma tirgus aktivitāti, bet arī virkni jaunu būvniecību – gan dzīvojamo 

ēku, gan pakalpojumu un ražošanas objektu būvniecībā. Teritoriju šķērso vairāki 

transporta koridori, kas padara to pieejamu. Strauja attīstība ir ļāvusi attīstīties arī 

inženierapgādei – tiek realizēts ūdenssaimniecības projekts, izbūvēti gāzes tīkli, 

jauni ceļi. Kopumā jāsecina, ka slodze uz teritoriju palielinās. 



42



Lai kompensētu iespējamo slodzi uz teritoriju, samazinātu negatīvu ietekmi uz vidi un 

nodrošinātu līdzsvarotu teritorijas attīstību, plānojumā ietverti sekojoši nosacījumi: 

Ja lauksaimniecības zemes transformē apbūvei, minimālā jaunveidojamās 

zemes vienības platība ir noteikta 2 ha (6.6.6.). 

būvlaide no ūdenstecēm Stopiľu novadā ir 10 un 20 m, un celtniecība ir 

aizliegta upju palienēs, ja palienes platums pārsniedz noteikto būvlaidi. 

Ierobežota apbūve Mazās Juglas palienē; 

Mežu teritorijās galvenais izmantošanas veids noteikts - mežsaimniecība, 

piepilsētas mežiem – galvenā funkcija – rekreācija (plānojumā noteiktas 

kā saudzējamo mežu teritorijas). 

Bijušajās meža zemēs (pēc transformācijas) apbūves blīvums ir zemāks, 

zemes gabalu platība ne mazāka par 0,5 ha (6.6.6.). Maksimāli jāsaglabā 

reljefs un veģetācija. 

Inženierapgādes un zemes vienības piekļūšanas risinājumi jārisina jau agrīnā 

zemes vienības sadalīšanas (apvienošanas) projekta stadijā un tie tiek 

pieprasīti jebkurai jaunai apbūvei (6.6.5., 6.22.1, 6.22.3); 

Ēku būvdarbus atļauts uzsākt pēc ielu (ceļu) un inženierkomunikāciju izbūves 

(9.1.11.); 

Saskaľā ar Aizsargjoslu likumu, atbilstošajām aizsargjoslu noteikšanas 

metodikām un citiem normatīvajiem aktiem, kas regulē aizsargjoslas, Stopiľu 

novada teritorijas plānojumā un apbūves noteikumos noteiktas aizsargjoslas, 

izdalot novada teritorijā sekojošus aizsargjoslu veidus: 

- vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas; 

- ekspluatācijas aizsargjoslas; 

- sanitārās aizsargjoslas; 

- drošības aizsargjoslas; 

- aizsargjoslas (aizsardzības zonas) ap pašvaldībai nozīmīgiem 

kultūrvēsturiskiem objektiem. 

Stopiľu novada teritorijas plānojumā noteikti gadījumi un teritorijas, kur 

nepieciešama detālplānojuma izstrāde. Teritorijas izmantošanas un apbūves 

noteikumu 6.32. un 13. punkts. 6.32. apakšunktā noteikts, ka obligāti detālplānojumu 

izstrādā: 

visām dzīvojamās apbūves teritorijām, kurās nav spēkā esoša 

detālplānojuma, ja notiek īpašuma sadale vismaz divos jaunos īpašumos; 

saskaľā ar pašvaldības lēmumu visām apdzīvotām vietām vai to daļām; 

turpmākās izpētes teritorijām; 

dārzkopību vasarnīcu teritorijām esošo parcelāciju izmaiľu ievērtēšanai un 

zemes izmantošanas veida transformācijai; 

citos gadījumos, kas minēti Apbūves noteikumos. 

Šobrīd Stopiľu novadā ir 80 apstiprināti detālplānojumi, pārsvarā jaunai dzīvojamai 

apbūvei. 



43



Kopumā var uzskatīt, ka izstrādājot Stopiľu novada teritorijas plānojumu, galvenās 

vides politikas pamatnostādnes, kā arī vides un dabas aizsardzības normatīvi tiek 

ievēroti. No vides un dabas aizsardzības viedokļa nozīmīgākie no tiem ir normatīvi, 

kas regulē īpaši aizsargājamo dabas teritoriju izmantošanu, kā arī normatīvi, kas 

nosaka aizsargjoslu ievērošanas nepieciešamību noteiktajās teritorijās. 

10. RISINĀJUMI PLĀNOŠANAS DOKUMENTA BŪTISKO IETEKMJU 

SAMAZINĀŠANAI VAI NOVĒRŠANAI 

10.1. Pašvaldības vides politika 

Stopiľu novada izstrādātais teritorijas plānojums paredz novada attīstību [3]: 

vides aizsardzības likumdošanā izvirzīto prasību ievērošana, izstrādājot un 

realizējot novada teritorijas plānošanas dokumentus, 

Teritorijas plānojums paredz saglabāt un uzlabot vides kvalitāti kā vērtīgu 

resursu, kurš jāpārvalda un jāizmanto ilgtspējīgā veidā, racionāli izmantot 

kultūras un dabas mantojumu, t.sk. rekultivējot un sakārtojot tādas 

degradētās teritorijas kā Cekules armijas poligonu. 

10.2. Ietekmi uz vidi samazinoši pasākumi īstenojot teritorijas plānojumu 

Ietekmi uz vidi samazinoši pasākumi varētu būt [21]: 

• Vides politikas plāna izstrāde pašvaldībai 

Ļoti laba iespēja izpētīt vides situāciju, novērtēt problēmteritorijas ilgākā laika posmā, 

ietverot esošās situācijas analīzi (iedzīvotāju skaita dinamika, sociālie pakalpojumi, 

pieprasījums ekonomikas sfērā utt.) 

• Vides rīcības programmas izstrāde 

Tā ir kā konkrēta programma, kura tiktu izstrādāta pašvaldībai, nosakot prioritātes, 

nosakot mērķus un līdzekļus, kā sasniegt vēlamo situāciju tieši vides jomā. Varētu 

izstrādāt arī konkrētai nozarei, tā, kura ir visproblemātiskākā. 

• Monitoringa programmas izstrāde 

Lieliska iespēja novērtēt esošo situāciju, veikt analīzi ilgākā laika posma un attiecīgi 

novērtēt iespējamās ietekmes kādā no vides problēmteritorijām. 

Visi šie minētie pasākumi ir veicami pēc pašvaldības iniciatīvas un finansiālo iespēju 

robežās, bet šie materiāli ļautu labāk novērtēt vides situāciju dotajā brīdī, kā arī 

plānojot nākotnē vides problēmas un to risinājumus novada kontekstā. Ir iespējas 

meklēt finansējumu fondos un kopprojektos. 

11. TERITORIJAS PLĀNOJUMA ĪSTENOŠANAS ALTERNATĪVAS UN TO 

IZVĒLES PAMATOJUMS 



44



Vides pārskatā apskatītas divas alternatīvas - “nulles” variants un teritorijas 

plānojuma pirmā redakcija. 

Izanalizējot Stopiľu novada teritorijas esošo izmantošanu un salīdzinot to ar plānoto 

teritorijas izmantošanu, tiek piedāvāts alternatīvais variants – “spēkā esošais 

plānojuma” variants (izstrādāts 2003. gadā), t.i. – izstrādātie teritorijas plānojuma 

grozījumi netiek realizēti. Šāds risinājums apgrūtina būvvaldes un domes darbu, jo 

pēdējos gados spēkā stājušās vairākas normas vides aizsardzības jomā. Izvēloties 

„Spēkā esošais plānojums” alternatīvu – t.i. neīstenojot Stopiľu novada teritorijas 

plānojuma grozījumus lauku teritorijā, paredzams, ka vides kvalitāte pazemināsies. 

Stopiľu novada teritorijas plānojuma grozījumi nosaka novada teritorijas organizāciju 

attīstot savrupmāju apbūvi, sakārtojot sociālo infrastruktūru, attīstot inženiertehnisko 

infrastruktūru, saudzējot Rīgas pilsētas aizsargjoslu mežus, sakārtojot degradētās 

teritorijas. Plānojuma mērķis ir nodrošināt sabalansētu teritorijas attīstību starp 

visiem teritorijas izmantošanas veidiem. 

Ľemot vērā pašvaldības noteiktās prioritātes un iedzīvotāju priekšlikumus, kā arī 

pamatojoties uz iespējamo attīstības virzienu analīzi un Plānošanas dokumenta 

īstenošanas būtiskās ietekmes uz vidi novērtējumu, ar grozījumiem tiek atrisināta 

virkne novada attīstības problēmu un nodrošināta vides aizsardzības prasību 

ievērošana. 

Viennozīmīgi ir skaidrs, ka Stopiľu novada teritorijas plānojuma grozījumu 

īstenošana neatstās nelabvēlīgu ietekmi uz apkārtējo vidi, t.sk. uz īpaši 

aizsargājamām dabas teritorijām, kā arī uz cilvēkiem un viľu veselību. 

12. IESPĒJAMĀ PĀRROBEŢU IETEKME 

Stopiľu novads atrodas salīdzinoši tālu no valsts robežām, lai būtu novērojama tieša 

pārrobežu ietekmes iespējamība. Tā kā novada dienvidu gals atrodas tuv Daugavai, 

attiecībā uz pārrobežu ietekmi jāľem vērā, ka pēc Latvijas Vides, ģeoloģijas 

un meteoroloģijas aģentūras datiem, ievērojamākie piesārľojuma avoti Daugavas 

krastos ir Novopolocka (Baltkrievijā), kas dod pārrobežu piesārľojumu, un 

Krāslava, Daugavpils, Jēkabpils un Ogre. Lieli biogēno vielu daudzumi tiek ienesti 

Daugavā ar pietekām. 

Savukārt plānojot teritorijas izmantošanu Stopiľu novadā, netiek paredzēta tādu 

ražošanas zonu izveide, kurās kā atļautā izmantošana minēta valstiski nozīmīgu, 

lielu rūpniecisku objektu būvniecība. Ja teritorijas plānojuma darbības laikā tiks 

plānota nozīmīga rūpniecības uzľēmuma būve, tad jāľem vērā, ka likumā „Par 

ietekmes uz vidi novērtējumu” 1. pielikumā ir norādītas darbības, kuriem ir jāveic 

ietekmes uz vidi izvērtējums un 2. pielikumā ir norādītas darbības, kurām 



45



nepieciešams veikt sākotnējo izvērtējumu. Saskaľā ar šo likumu tiks 

izvērtētas paredzētās darbības ietekmes uz apkārtējo vidi (paredzētās darbības 

izraisītas tiešas vai netiešas pārmaiľas vidē, kuras ietekmē vai var ietekmēt cilvēku, 

viľa veselību un drošību, kā arī floru, faunu, bioloģisko daudzveidību, augsni, 

gaisu, ūdeni, klimatu, ainavu, materiālās vērtības, kultūras un dabas 

mantojumu un visu minēto jomu mijiedarbību), kā arī uz blakus teritorijām. 

Ražošanas uzľēmumu būvniecība, par kurām pēc IVN procedūras veikšanas, tiks 

konstatēts, ka to darbība var radīt būtiskas pārrobežu ietekmes, visticamāk netiks 

realizēta. 

13. PLĀNOŠANAS DOKUMENTA STRATĒĢISKĀ NOVĒRTĒJUMA VEIKŠANAI 

LIETOTO GALVENO PAMATPRINCIPU UN METOŢU APRAKSTS 

13.1. Nozīmīgākie informācijas avoti 

Nozīmīgākie informācijas avoti SIVN veikšanai bija Stopiľu novada teritorijas 

plānojums ar grafiskajiem pielikumiem, apbūves noteikumi un spēkā esošie LR 

likumdošanas akti, kā arī dati par vides situāciju dažādos objektos, kas atrodas 

novadaa teritorijā. 

13.2. Metodes un galvenie pamatprincipi 

Stratēģiskās ietekmes uz vidi pārskats izstrādāts, analizējot novada teritorijas 

plānojuma izmaiľu atbilstību vides aizsardzības noteikumu prasībām un novada 

teritorijas plānojumā iesaistīto institūciju sniegtos nosacījumus, it īpaši ľemot vērā 

prasības, kas noteiktas “Stopiľu novada saistošie apbūves noteikumos” [4] un 

.”Rīgas rajona teritorijas plānojuma (no 2008. līdz 2020. gadam)” 5. daļā - Vides 

pārskatā” [5]. 

Darbs ietvēra: 

- esošās situācijas analīzi, ieskaitot plānojuma izmaiľu apskatu, 

- plānotā ietekmes uz vidi analīzi (tiešās, netiešās, īslaicīgās, 

ilglaicīgās, summārās), 

- plānoto izmaiľu novērtējumu un iespējamās ietekmes noteikšanu, 

- monitoringa pasākumu kompleksa noteikšanu. 

Kopumā teritorijas plānojumā un Stopiľu novada domē piejamā informācija bija 

pietiekama, lai varētu veikt vides stāvokļa novērtējumu Stopiľu novadā. 



46



13.3. Procedūra 

Stopiľu novada teritorijas plānojuma SIVN veikts atbilstoši likumdošanā noteiktajai 

procedūrai. Vispirms tika sagatavots SIVN Vides pārskata Darba variants, kas 

iesniegts Stopiľu novada domē izvērtēšanai – darba versija 2008. gada 3. decembrī, 

bet koriģētā versija, ľemot vērā Stopiľu novada domes Attīstības komisijas izteiktos 

aizrādījumus – 2009. gada 17.decembrī. 

Līdz 2009. gada 14. aprīlim norisinājās SIVN sabiedriskā apspriešana. 2009. gada 

14. martā norisinājās Stopiľu novada teritorijas plānojuma grozījumu pirmās 

redakcijas un vides pārskata projekta sabiedriskā apspriešana (skat. 2.pielikumu). 

Tās laikā nekādi aizrādījumi par SIVN netika saľemti. Arī rakstiski komentāri Stopiľu 

novada domē netika iesniegti. Tādējādi SIVN noslēguma variantā (šajā dokumentā) 

nekādas principiālas izmaiľas nav veiktas. 

13.4. Problēmas veicot stratēģisko novērtējumu 

Lai veiktu kvalitatīvu esošā vides stāvokļa novērtējumu un analīzi, tad 

problēmas, izľemot atkritumu poligonu “Getliľi”, radīja gaisa monitoringa sistēmas 

trūkums. Gaisa monitorings netiek veikts, bet novadā ir divi objekti, kur galvenā ir 

smakas problēma (SIA “Ulbroka” cūku nobarošanas komplekss un “SIA “Getliľi –2” 

kompostēšanas laukums). 

Stopiľu novadā noteiktas divas peldvietas – Ulbrokas ūdenskrātuve un Sauriešu 

ūdenskrātuve. Tiek veikts šo vietu ūdens kvalitātes monitorings, ko realizē Rīgas 

rajona Sabiedrības veselības aģentūra. 

Dzeramā ūdens kvalitātes pārbaudi veic PA “Saimnieks”, kas datus iesniedz 

„Sabiedrības veselības aģentūrai”. 

14. PAREDZĒTIE PASĀKUMI TERITORIJAS PLĀNOJUMA MONITORINGA 

NODROŠINĀŠANAI 

14.1. Vispārēji par monitoringa veikšanu 

Vides monitorings ir sistemātiski vides stāvokļa un piesārľojuma emisiju vai 

populāciju un sugu novērojumi, mērījumi un aprēķini, kas nepieciešami vides 

stāvokļa vērtējumam, vides politikas izstrādāšanai un vides un dabas aizsardzības 

pasākumu plānošanai, kā arī to efektivitātes kontrolei. Vides nacionālā monitoringa 

programma paredz novērojumus, lai konstatētu gaisa un ūdens kvalitātes izmaiľas, 

dabas resursu izmaiľu tendences, kā arī saglabātu mūsu teritorijai raksturīgās 

ainavas, augu un dzīvnieku sugas un to veido piecas daļas: gaisa un klimata 

pārmaiľu monitoringa daļa, ūdeľu monitoringa daļa, bioloģiskās daudzveidības 



47



monitoringa daļa, sauszemes vides un tās komponentu monitoringa daļa, ģeoloģisko 

procesu monitoringa daļa. 

Plānojuma grozījumi neparedz monitoringa pasākumus. Stopiľu novada būvvalde 

kontrolē Stopiľu novada teritorijas plānojumā paredzētās būvniecības atbilstību 

plānošanas dokumentam. Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi paredz 

kārtību, kādā izvērtē Stopiľu novada teritorijas plānojuma atbilstību 

augstākstāvošiem plānošanas dokumentiem, normatīviem aktiem un ierosina veikt 

izmaiľas. 

Stopiľu novada teritorijas plānojuma īstenošanas monitoringu jāveic ar nolūku 

konstatēt teritorijas plānojuma ietekmi uz vidi, kā arī, lai nepieciešamības gadījumā 

izstrādātu teritorijas plānojuma grozījumus. 

Monitoringu veic izmantojot valsts statistikas datu bāzes, informāciju, kas iegūta, 

LVMĢA veicot vides monitoringu, kā arī salīdzinot vēsturiskos un aktuālos datus par 

pārskata teritoriju un izmantojot arī citu informāciju, kas ir pieejama pašvaldībai. 

Iegūto informāciju jāľem vērā, izstrādājot jauno teritorijas plānojumu vai grozījumus. 

Stopiľu novada pašvaldībai būtu jāsastāda monitoringa ziľojums un atzinumā par 

vides pārskatu noteiktajā termiľā jāiesniedz to Vides pārraudzības valsts birojā. 

Monitoringa ziľojumā būtu jāapkopo pieejamā informācija un jāietver vismaz ar 

plānošanas dokumenta īstenošanu saistīto vides stāvokļa izmaiľu un to tendenču 

raksturojums. Jāapkopo un jāanalizē no novadā esošajiem, bet īpaši no plānošanas 

dokumenta rezultātā jaunizveidotajiem rūpnieciskajiem uzľēmumiem saľemtie vides 

monitoringa dati. 

Pašlaik Stopiľu novadā vai tā tuvumā atrodas šādi valsts monitoringa punkti: 

Hidroloģisko novērojumu postenis „Ķīšezers” Rīgā un Zaķi Lielajā Juglā, pie 

Zaķumuižas Ropažu novadā; 

Virszemes ūdeľu kvalitātes kontroles punkti Mazās un Lielās Juglas satecē 

novada ziemeļos un Juglas ezerā Rīgā; 

Meteoroloģisko novērojumu postenis „Zaķi” Ropažu novadā; 

Pazemes ūdeľu pamatmonitoringa stacijas „Upesciems” Garkalnes novadā 

un „Salaspils” Salaspils novadā; 

Pazemes ūdeľu monitorings tiek veikts degvielas uzpildes stacijās, 

atkritumu poligonā „Getliľi”, Sauriešu ģipšakmens karjera apkārtnē un 

Ulbrokas centralizētajā ūdensgūtnē. 

Monitoringa sistēma izveidota arī ap sadzīves atkritumu poligonu “Getliľi”. Stopiľu 

novada dome saľem ikgadējos pārskatus par vides stāvokli poligona apkārtnē. 

Ieteicams monitoringa pārskatu sagatavot pirms plānojuma termiľa beigām (2014. 

gadā). 



48



14.2. Gaisa monitoringa veikšana problemātiskajās vietās 

Novada teritorijā atrodas SIA “Ulbroka” cūku nobarošanas komplekss un “SIA “Getliľi 

–2” kompostēšanas laukums, kur raksturīgas smaku problēmas, bet regulāri gaisa 

monitoringa pētījumi netiek veikti. 

Cūku fermas vai kompostēšanas laukumi smird proporcionāli cūku skaitam vai 

sagatvojamamjam produkcijas daudzumam. Cūku smaka atšķirībā no kausētavas ir 

ar krasi nepatīkamu hedonisko toni, smird pēc cūku mēsliem, amonjaka, 

sērūdeľraža un merkaptāniem (`gāzes` smaka), kā arī citām vielām (kopā nedaudz 

simti vielas). No minētajām pamatvielām mazās koncentrācijās indīgs ir vienīgi 

sērūdeľradis, amonjaka koncentrācija parasti ir zem NOEL (bezefektu 

robežkoncentrācija). Amonjaks un merkaptāni ir galvenie smakas izraisītāji arī 

kompostēšanas laukumā. 

Taču diskomfortam nav svarīga toksicitāte, bet gan deguna jutība. Un deguns ir ļoti 

jutīgs pret cūku vai komposta gatavošanas laikā rodošos gāzu smaku. Smakas 

traucējumus apraksta ar smakas olfaktometriskās vidusmēra cilvēka deguna jutības 

vienības (smakas vienības OU=odour unit) palīdzību. Lai arī ir minimālas atšķirības 

starp Eiropas un Amerikas smakas vienību definēšanas veidu (OU E un OU A ), abas 

pamatojas uz kādas standartā definētas smirdvielas (tieši vielas izvēla rada atšķirību 

starp abiem standartiem) ostīšanu ar daudzu ekspertu deguniem, pakāpeniski 

palielinot parauga koncentrāciju (parauga titrēšana). Eksperti ar dubultaklo metodi 

balso, ir vai nav VISPĀR sajūtama kāda smaka. Tad, kad 50% ekspertu smaku jūt un 

otri 50% nejūt, saka, ka smakai šis atšķaidījums ir vienu ožas vienību koncentrēts. 

Tālāk tiek veikts pārrēķins uz sākotnējo neatšķaidīto koncentrāciju un laboratorija 

dod analīzes rezultātu. Praksē ir lielas problēmas noteikt smakas paraugus ar 

1…100 OU, bet ir viegli noteikt ja koncentrācija ir 1000 līdz 1000 000 OU. 

Smirdīgākie objekti Latvijā ir tuvu pie miljona OU. Smakas iespējams modelēt tieši ar 

tām pašām datorprogrammām, ar ko katlu māju dūmgāzu izkliedi atmosfērā un tas 

nav dārgs pasākums. Orientējoši viena smaku laboratoriska analīze maksā ap 500- 

700 Ls, viena avota smaku aprēķins pēc rokasgrāmatām maksā 300-500 Ls, 

datormodelēšana maksā aptuveni 150-200 Ls. 

Cita starpā MKN.200/2003 nosaka, ka operators, ja tas emitē smakas, bet nav tās 

kvantificējis un modelējis smaku atbilstību LR normatīvam smaku jomā ir saucams 

pie atbildības – administratīvi, bet gada laikā atkāroti pieļaujot šo pārkāpumu – KL 

102-103 pantu kārtībā krimināli. Tāpēc augšminētie izdevumi ir uz operatora rēķina, 

kā to nosaka Vides aizsardzības likums. Tātad jāsecina, ka, ja novadā ir vairāk vai 

mazāk regulāras iedzīvotāju sūdzības par raksturīgajām smakām, tātad vaina ir 

pārāk lielā nenoteiktībā smaku emisijas masas plūsmas novērtējumā. Un tā ir bieža 

parādība cūku fermās, jo kopā Latvijā ir redzēts izmantojam trīs līdz četru aizrobežu 

autoru datus par cūku smaku emisiju faktoriem, un apmēram tikpat daudz datu 

avotus par amonjaka un sērūdeľraža emisijām, kuras tālāk var pārskaitļot no 

gramiem uz kubikmetru par smakas vienībām kubikmetrā (tā nenoteiktību palielinot 

vēl vairāk). Salīdzinot šos atšķirīgos datus un metodes, nevar nepamanīt ka pie 



49



vienāda cūku skaita aprēķins var dot rezultātus, kas atšķiras par 1 līdz 1,5 

matemātiskajām kārtām. Gandrīz nevienai citai ražošanas nozarei aprēķinu ceļā tik 

lielas kļūdas risks nav iedomājams. Tāpēc ir jāakcentē, ka smaku mērījums ir daudz 

nopietnāks lēmumu pieľemšanas ieejas datu avots kā smaku aprēķins. Un lai vai 

kāds no tiem netiktu lietots ieejas datiem, smaku modelēšana ir gan likumiska 

prasība, gan izejošo datu avots pārvaldības lēmumu pieľemšanai. 

Latvijas MKN626/2004 nosaka, ka 7 izolēti ľemtas dienas gadā (ja sanāk tikai 23 

stundas tad neskaitās) drīkst smirdēt virs 10 OU (pēc patikas stipri). Plaši operatoru 

pielietotā atruna, ka noteikumos teikts, ka normatīvu lauksaminieciskās zemēs drīkst 

pārtsniegt ir juridiski analfabētisks vai vienkārši ļaunprātīgs, jo jebkura, tai skaitā 

laukos dislocēta zemnieka sēta, pagalms, dzīvojamā māja utt nevar atrasties uz 

lauksaimniecības zemes, vismaz tā to traktē LR nodokļu sistēma un zemes 

lietojumveida maiľa pēc būvprojekta saskaľošanas. Un dzīvojamā zonā spēkā ir 

drīzāk 5 OU, kaut gan laba jurista līmenī jautājums 5 vai 10 OU mājas pagalmā, ja 

avots ir A kategorijas uzľēmums - tas ir vismaz disputabls jautājums. Bieži 

iedzīvotāji ir neizpratnē, kā var normatīvs pieļaut 10 sajušanas sliekšľa vērtības kā 

normatīvu, tātad legalizēt smirdīgumu. Faktiski jāzina, ka cilvēka degunam ir 

logaritmiska ožas raksturlīkne, tātad 1000 reizes lielāka smakas ķīmiskā 

koncentrācija (kas lineāri korelē ar OU) nozīmē 3 reizes spēcīgāku smakas 

spēcīguma sajūtu no vidusmēra deguna viedokļa. Tā kā degunam ir spēja pie 

smakām pierast, tad ļoti daudzās valstīs 10 OU ir legālais limits, kas parasti vietējiem 

iedzīvotājiem problēmas nerada. 

Gadījumā ja smaku modelis ir un tas precīzi atspoguļo esošo faktu, ka smaka rada 

publisku diskomfortu. Tādā gadījumā lēmumpieľēmējam ir vairākas alternatīvas, 

kuras neizslēdz savstarpēju kombinēšanu. 

Pārbūvēt fermas grīdas konstrukciju atbilstībā ar BAT (LPT). Šād alternatīva 

pamatojas uz atziľu, ka apmēram 20-50% fermas smaku rodas cūku mēsliem 

pielīpot pie grīdas redeļu apakšējās virsmas un mēslu kanālu sieniľām, tālāk 

tvaikojot telpu gaisā un nonākot ventilācijas sistēmu ventilatoros. BAT definē 

materiālus, kas ir ar neparasti mazu adhēziju attiecībā pret mēsliem, tāpēc to 

pielietošana redelēm un mēslu kanāliem samazina smakas apmēram par 20-30%. 

Diemžēl tie nav lēti materiāli, tāpēc pat jaunbuvējamās fermas Latvijā parasti motivē 

ar ekonomiska rakstura argumentiem, ka izmantos šo tehnoloģiju tikai pašos 

smirdīgākajios cehos – pie barotājmātēm ar sivēniem un/vai jauncūkām 

visintensīvākās nobarošanas etapā (kad tās proporcionāli daudz rada mēslus). 

Jāuzsver, ka Ulbrokas ferma ir sens PSRS laiku objekts, kas izmanto dzelzs un 

betona redeles un abas pieder pie BAT nosauktiem galēji nevēlamiem grīdas tipiem. 

Pārbūvēt mēslu krātuvi. Mēslu krātuves parasti dod 50-80% no fermas kopējām 

emisijām smakas jomā. Krātuvei jau ir izbūvēta slēgta virsma, bet smakas 

samazināšanai krātuvēs var ierīkot biezas (jāuzsver – ļoti biezas) salmu kārtas 

peldošu pārklājumu. Tas parasti ir augsti efektīvs rīks, kaut arī teorētiskajā literatūrā 

tas netiek vērtēts kā ļoti labs. Literatūrā tiek ieteikts lietot polietilēna ģeoplēves 

iekārtu jumtu, hermētiskā izpildījumā. Tomēr prakse ir tāda, ka zem tā karstos saules 



50



staros attīstās ļoti augsta temperatūra un tvaiku spiediens, tāpēc nevar iztikt bez 

līdzīga izpildījuma elpošanas vārstiem kā katrā DUS. Tas sistēmisko smaku 

samazinājuma koeficientu pamatīgi sabojā. Ja literatūrā motivēts, ka plēve samazina 

smakas par 85-95%, tad praktiski novērojumi Latvijā liek šaubīties, vai reālā 

efektivitāte ir vismaz 50% (divas reizes). Praktiski vairākums līdzīgu objektu lieto tieši 

plēves jumta sistēmu, un izpildījumā ar plēvi krātuve ir apmēram tikpat smirdīga kā 

pats fermas korpuss. Pastāv iespēja izmantot ķīmiskas piedevas kas izveido plānu 

aizsargplēvi virsmai, taču Latvijā šī sistēma nav populāra. Jāakcentē, ka ir 

kategoriski nepieļaujami (līdz pat kriminālatbildībai, un pats mazākais administratīvai) 

mēslus krātuvē ievadīt no augšas. Teiktais attiecas arī uz neliela mēslu daudzuma 

ievadi krātuvē. Pieļaujams tos iesūknēt tikai caur apakšu, jo tad netiek satraumēta 

mēslu dīķa brīvā virsma, kas ir smaku galvenais izolatorslānis. 

Panākt sterilu vidi ražotnes iekšpagalmos un teritorijas iekšējos pievadceļos. Nereti 

fermās tiek nodarbināti vai vada ražošanu cilvēki ar zemu ražošanas kultūru, un tad 

iekšpagalmā daudzās vietās novērojami mēslu izlijumi, vircas peļķes, konteineri ar 

sprāgušajām cūkām ap to laidelējas mušu spiets un kam nav hermētiska vāka. Visi 

tie ir smagi un sodāmi pārkāpumi. Piemēram, viens par pusi centimetra tiesu atvērts 

līķu konteiners vidusmēra fermā var smirdēt līdz pat tik pat stipri kā ferma kopā ar 

mēslu krātuvi. Parasta prakse Latvijā ir uzlikt atļaujas nosacījumu, ka konteineriem 

jābūt hermētiskiem. Tiesa, bīstamo bioloģisko atkritumu apsaimniekotājas firmas 

visbiežāk šo prasību klaji ignorē. Cīľai ar smakām iedarbināt atbilstošos 

administratīvos rīkus var izrādīties iedarbīgi, bet ne visos gadījumos. Ir jāanalizē, vai 

konteineri ir pārliecīgo smaku avots. 

Uzlikt `smaku skursteni`. Kā galējs risinājums varētu būt iedomājams visai teritorijai 

uzlikt vieglsvara, piemēram plēves jumtu un ar lieljaudas ventilatoru visu gaisu dzīt 

pa augstu skursteni ar aprēķinu, ka plūsma jāuztriec vismaz lielu desmitu, ja ne simta 

metru augstumā (virs simta var rasties juridiskas problēmas ar piesārľojuma tālo 

pārnesi). Pasākums varētu būt augsti iedarbīgs, tomēr tā realizācija ir līdzekļu 

ietilpīga ne tikai neparastās būvkonstrukcijas dēļ, bet arī ventilatora jaudas un 

elektrības patēriľa dēļ. Un kas ir visnepatīkamākais, praktiski nav precedenta kur 

varētu aizbraukt paskatīties, vai citādi pārľemt pieredzi. 

Uzlikt visiem ventilācijas vadiem (kur tādi ir) smaku filtrus. Smaku filtri var būt Latvijā 

ražoti vai Itāļu/Nīderlandiešu. Latvijā tos ražo maza SIA uz individuālu pasūtījumu, 

taču pieredze ar to ekspluatāciju ir drīzāk negatīva. Viens modelis šķīdina smakas 

ķīmiskās komponentes ūdens miglas aizkarā vai ciklonā, taču amonjaka dēļ dzelzs 

konstrukcijām darbmūžs ir nenormāli īss, bet nerūsošā tērauda konstrukcijas ir 

nesamērīgi dārgas. Turklāt DRN par ūdens piesārľojumu ir par daudzām 

matemātiskajām kārtām dārgāks kā gaisa piesārľojums, tāpēc uzľēmumam šādi 

rūpēties par vides aizsardzību ir ekonomiska katastrofa. Otrs modelis pamatojas uz 

specifiskām selekcionētām Zviedrijā ražotām baktērijām, kas kāri ēd plaša spektra 

organiku. Tās ir ļoti ne-mobilas, tāpēc apkārtni neapdraud, un tās izkliedē kūdras 

substrātā. Diemžēl šie filtri prasa pastāvīgu apkopi, ražotāja sniegtais pakalpojums 

nav gluži lēts, tāpēc līdzšinējie filtra lietotāji Latvijā (piemēram, zivju rūpnīca Kaija) ir 



51



izvēlējušies to apkalpot paši, tāpēc pirmā gada laikā iekārta ir kļuvusi pilnībā 

nelietojama. Ūdens filtriem attīrīšanas koeficients ir robežās starp 60-80% un kūdras 

filtriem 70-90%. Cita starpā, arī Latvijas kūdrai it kā piemītot visas vajadzīgās 

īpašības, lai to iepildot bez baktēriju piedevas, vismaz dažus mēnešus slānis būtu 

aktīvs un spētu samazināt smakas par 20-50%. Itāļu iekārtas ko ražo Nīderlandes 

meitasuzľēmums pēc to autoru ziľām esot augsti stabilas un apkalpes problēmas 

tām nav raksturīgas. Tomēr to cena ir iespaidīga, tāpēc nav zināma neviena ferma 

Latvijā, kas tādu būtu varējusi atļauties. 

Pārdomāti organizēt lauku mēslošanu. Jāmin, ka lai arī lauku mēslošana dod 

apmēram 50% no fermas plus krātuvju emisijām, tomēr tieši lauku mēslošana 

visbiežāk dod 80-95% visu iedzīvotāju sūdzības. Tāpēc tā ir pirmā lieta ar ko sākt 

uzľēmuma monitoringu novadam pieejamas rīcības ietvaros. Ja neskaita tādu rupju 

pārkāpumu, kurā pieķeršana var zibensātri novest uzľēmumu līdz bankrotam kā 

mēslu izkliedēšana uz mitras vai sniegotas augsnes, parasti smaku avots ir: 1)mēslu 

transportmucu higiēnas problēmas – sānu virsmas nedrīkst būt aplipušas un netīras 

ar mēsliem un sekojoši smirdēt. Šādu pārkāpumu var sodīt gan ceļu policija, gan 

RVP. Mucai jābūt hermētiski slēgtai, vākam nedrīkst būt spraugas, jo virsma braucot 

tiek tricināta, tāpēc gāzējas pastiprināti. Uz lauka iearšana jāveic tūlītēji viena 

tehnoloģiskā agregāta ietvaros. Cita starpā lai arī agregāts nav lēts, tā iegāde 

atmaksājas ļoti ātri, jo nav lauks jāapbrauc atkārtoti. Daudzas firmas izmanto atrunu 

BAT, ka lauku pieļaujams aizart līdz pat nākošajai dienai, bet jāakcentē, ka tas BAT 

tika iestrādāts kā galēji vissliktākais pieļaujamais veids šauras rocības gadījumam. 

Mēslu izkliedēšana ar klasiskām metodēm, kā virsmēslošana ir juridiski aizliegta 

(MKN531/2004 un MKN 628/2004) un ir jāapkaro ar visām pieejamām metodēm kā 

viens no visbarbariskākajiem noziegumiem pret vidi un cilvēkiem, un dabu. Parasta 

problēma ir smaku areālu veidošanās. Piemēram, pirmdienā apstrādā lauku A, 

otrdienā lauku B, trešdienā C utt. Bet ja šie lauki ir savstarpēji aerodinamiski saistīti, 

tātad starp tiem nav ievērojama izmēra vēja barjeras kā meži, tad laukam pavēja 

pusē dzīvojošs pilsonis teorētiski var baudīt atbilstošos aromātus nevis pieļaujamās 7 

dienas, bet kaut vai 77. Tāpēc ja problēmas saistītas ar lauku mēslošanu, tad parasti 

fermām ir atļaujā uzlikts pienākums maršrutus un laikus saskaľot ar pašvaldību. Pret 

šiem laikiem nekādā ziľā nedrīkstētu attiekties kā pret formalitāti. Jo uzľēmumam, 

lai cik tas liels arī nebūtu, ir pienākums spēt savu mēslu krātuvi iztukšot MKN626 

atrunātajos termiľos un ne ilgākā laikā. Retumis novērotā prakse mēslot kādu lauku 

katru dienu pa 15 minūtēm, tas ir tehnoloģiska nihilisma pilns kaitniecības akts. Nav 

lieki akcentēt, ka iekams nav izpētīts, ka šādu vai tādu nepareizību uzľēmums 

patiešām praktizē, vajadzētu ievērot politkorektas attiecības ar tā vadību. 

Spēcīgi apzaļumot apkārtni. Kā pasākums tas ir ļoti noderīgs tuvējā zonā 

dzīvojošajiem iedzīvotājiem. Aizsardzības zona ir apmēram 3 koku augstumi viľpus 

meža zaļajam `žogam`, un tajā smaku koncentrācija var būt 2-6 reizes zemāka kā ja 

dzīvžoga nebūtu. Bet ja gadījumā barjera atrodas arī pavēja (zemvēja) pusē no 

mājas no nulles līdz 15 augstumu zonā pa horizontāli, tad šāds mežs koncentrāciju 

var palielināt 4-15 reizes!!! Trīs augstumi uz fermas pusi no šdāda šķēršļa tāpat ir 

spēcīgi palielināta koncentrācija. Ievērojami mazāks, bet tomēr esošs šis smaku 



52



pastiprināšanas efekts var būt arī zemu stādījumu gadījumā, vietā, kur beidzas 

sargājošie 3-5 augstumi pa horizontāli – tātad, ierīkojot stādījumus, kas pasargā 

vienu māju, var sākt ciest cita, kam līdz tam bija labi. Ieteikums – stādījumus var 

modelēt, tomēr vienīgā plaši lietotā šādiem uzdevumiem programmatūra (ielu 

kanjona modelēšanai) OSPM Latvijā ir eksotika. Tomēr mežus vajag stādīt, tie pats 

mazākais atslogo psiholoģiski, un kļūdīšanās risks ar vietas izvēli nav nemaz tik liels. 

Jāuzsver, ka būtisks ir biezs mežs ar biezu pamežu, un meža joslas platums 

vajadzīgs līdz optiskas caurredzamības izsīkumam. Tas ka mežs aug lēni ir fakts, 

taču var kombinēt labus kokus ar mazkvalitatīviem toties ātraudzīgiem, turklāt 20 

gadi paiet daudz ātrāk kā varētu padomāt. Pat ja īstermiľā problēmai nav risinājuma, 

šādi to varbūt var atrisināt ilgtermiľā. 

Barības piedevu izvēle. Barības piedevas ir parasti dziļi konfidenciāls ražotnes knowhow, 

jo dabisks cūkas mūžs līdz kaušanai 4 cikli gadā ir tas pats kas cilvēka mūžs 

10-15 gadi. Respektīvi piedevas ir augsti bioloģiski iedarbīgas vielas, kas lielā mērā 

pārveido un paātrina cūku vielmaiľu un metabolismu. Parasti tās kļūst smirdīgākas. 

Turklāt var novērot, ka atkarībā no piedevvielām divas identiska izmēra un 

konstrukcijas fermas var viena smirdēt 5 km radiusā, un otras smaka jau 50 metros 

vairs netraucē. Tātad sastāvam ir nozīme. Speciālajā literatūrā ir daudz pētījumu par 

mazproteīna, mazsēra, mazfosfora (barības fosfors, kad nonāk mēslos, ir īpaši 

smirdīgs) u.c. speciālajām cūku diētām, taču šie darbi ir mazliet pretrunīgi un skaidru 

vadību nedod. Respektīvi, smaku apkarošana ar barības vielu normēšanas palīdzību 

ir tik ļoti sarežģīts un specifisks jautājums, ka te var tikai apelēt pie uzľēmuma labās 

gribas. Bet praktiski, smaku emisijas var ietekmēt daudzus desmitus reizes uz vienu 

vai otru pusi. 

Evakuēt ražotni. Novada ekonomikai un valsts ekonomikai nevēlams risinājums. 

Tomēr ir gadījumi, kad var atrast iespēju apmainīt zemi uzľēmumam pret līdzvērtīgu 

nomaļākā vietā, un ja ražošanas būves ir morāli novecojušas, tad operators var 

uzskatīt to par labu darījumu. 

Konkrētais par tā vai cita pasākuma veikšanu jāpieľem vadoties no monitoringa 

rezultātiem. Jebkurā gadījumā viennozīmīgi jārekomendē zaļo aizsargjoslu stādījumu 

ierīkošana. 

15. KOPSAVILKUMS 

Stopiľu novada teritorijas plānojums izstrādāts atbilstoši LR likumdošanai, MK 

normatīviem, un iesniegto institūciju nosacījumiem. Pašvaldības teritorijas plānojuma 

grozījuma galvenie mērķi ir izstrādāt nosacījumus pašvaldības ilgtspējīgai attīstībai 

laika posmam no 2009. līdz 2018.gadam 

Pēc Vides pārraudzības valsts biroja lēmuma tika noteikta nepieciešamība Stopiľu 

novada teritorijas plānojuma grozījumiem izstrādāt arī Vides pārskatu, jo novada 

teritorijā atrodas virkne piesārľojošu objektu. 



53



Kopumā teritorijas plānojums atstās pozitīvu ietekmi jo: 

• Teritorijas plānojums izvirza prasības aizsargājamo teritoriju, dabas 

pieminekļu, kultūras pieminekļu izmantošanai, nosakot aizsargjoslas, kā 

to nosaka LR Aizsargjoslu likums. Tās aizsargā dažādus objektus no 

nevēlamas iedarbības, kā arī pasargā vidi no kāda objekta kaitīgas ietekmes 

• Teritorijas plānojums ir pamats investīciju piesaistei; 

• Teritorijas plānojums nosaka zemes izmantošanas veidus, 

izvirzot nosacījumus un ierobežojumus; 

• Stopiľu novada teritorijas plānojuma grozījumi paredz paplašināt attīstībai 

plānotās apbūves teritorijas. 

Vides pārskatā ir iekļauti arī priekšlikumi dotās situācijas uzlabošanai un risinājumi, 

kas samazinātu teritorijas plānojumā paredzēto darbību negatīvo ietekmi uz vidi. 

Kopumā Stopiľu novada teritorijas plānojumā ir ievērotas esošo esošo normatīvo 

aktu prasības, t. sk. arī tās, kas noteiktas LR Aizsargjoslu likumā. 

16. IZMANTOTĀ LITERATŪRA 

1. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. A/s “Preses nams”, 2002. 

2. www.stopini.lv 

3. Stopiľu novada teritorijas plānojums. SIA “Nagla IF”, 2003. Stājies spēkā 

2004. gada 12. februārī. 

4. Stopiľu novada saistošie apbūves noteikumi. SIA “Nagla IF”, 2003. Stājušies 

spēkā 2004. gada 28. janvārī. 

5. Rīgas rajona teritorijas plānojums (no 2008. līdz 2020. gadam). 5. daļa. Vides 

pārskats. 9.sējums. Rīgas rajona padome, Rīga, 2008. Apstiprināts 2008. 

gada 22. aprīlī. 

6. A. Pastors. Latvijas PSR mazo upju rajonēšana. Hidrometeoroloģijas un vides 

kontroles Latvijas republikāniskā pārvalde., Rīga, 1987. 

7. Sadzīves atkritumu poligons “Getliľi”. 2002.-2003. gada pārskats. SIA “Geo 

Consultants”, 2003. 

8. Sadzīves atkritumu poligons “Getliľi”. 2005.-2006. gada pārskats. SIA “Geo 

Consultants”, 2006. 

9. Latvijas PSR ūdensteču nosaukumi. LVU, Rīga, 1986. 

10. Rīgas klimats. Rīga, “Avots”, 1983. 

11. Latvijas PSR Kūdras fonds. LVMPI, Rīga, 1980. 

12. Monitoringa urbumu ierīkošana SIA “Ulbroka”cūku nobarošanas kompleksā. 

SIA “Geo Consultants”, 2004. 

13. Juškevičs, V., 2000. Kvartāra nogulumi. Grām.: Āboltiľš, O., Kuršs, V. (red.). 

Latvijas ģeoloģiskā karte, M 1:200 000, 43.-53. lapa – Rīga – Ainaži. 

Paskaidrojuma teksts. Valsts ģeoloģijas dienests, Rīga, 68 lpp. 

14. Pazemes ūdeľu ekspluatācijas krājumu aprēķins un informācijas 

sagatavošana pazemes ūdeľu atradnes pases saľemšanai. A/s “Latvenergo” 

TEC-2, Rīgas rajons, Acone. SIA „Geo Consultants”, 2008. 



54



15. Hidroģeoloģiskā izpēte Ulbrokā. SIA „Geo Consultants”, 2005. 

16. Jansons, A., Bendrupe, L., Turkina, L. u.c. Atskaite par kompleksās 

ģeoloģiskās un hidroģeoloģiskās kartēšanas rezultātiem mērogā 1:50000 

karšu lapu O-35-97-V un O-35-109-A teritorijā. Rīga, 1965 (krievu val.) 

17. Levina N., Levins, I. 2006. Pazemes ūdeľu pamatmonitorings, 2005. gads. 

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra, Rīga. 335 lpp. LĢF nr. 

15629. 

18. Stopiľu novada teritorijas attīstības programma, Nagla IF, 2003. 

19. Daugavas baseina apsaimniekošanas plāns. III – 9, Virszemes ūdens objekts 

“Lielā Jugla”, Daugavas Projekts, 2002. 

20. Pazemes ūdeľu piesārľojuma izpēte. Metodikie norādījumi. VARAM, Valsts 

ģeoloģijas dienests, Rīga, 1998. 

21. Salaspils novada teritorijas plānojuma grozījumi 2008.-2012. Vides pārskats 

(projekts). SIA „Reģionālie projekti”, 2008. 

22. Datorizētās zondēšanas pielietošana vecās kara munīcijas meklēšanai un 

neitralizēšanai Cekules munīcijas noliktavu teritorijā, Stopiľu pagastā, Rīgas 

rajonā. SIA “Venteko”, 2004. 

23. Ulbrokas ezera un Piķurgas upītes līdz Līgo parkam renovācija. SIA „JMI 

Birojs”, 2006. gada decembrī. 

24. Stopiľu novada domes sniegtā informācija par iedzīvotāju daudzumu novadā. 

2009. gada 10. februāris. 



55



1. pielikums 

GRUNTSŪDEŅU PIESĀRŅOJUMA IZPĒTE CŪKU MĒSLU 

GLABĀTUVES TERITORIJĀ 

Saskaņā ar Stopiņu novada domes pasūtījumu, 2009. gad 18. februārī bijušās cūku mēslu 

glabātuves teritorijā (skat. 1. att.) tika ierīkots izpētes urbums. 



56



Minētās teritorijas ģeoloģiskā griezums pamatā sastāv no Baltijas ledus ezera nogulumiemlimnoglaciālas 

smalk-vidēji graudainas, viendabīgas smilts pelēkā, gaiši pelēkā, iedzelteni 

pelēkā krāsā. Limnoglaciālo nogulumu biezums svārstās no 2 līdz 6 m. Izpētes urbums izurbts 

5 m dziļumā, no tiem pirmie 30 cm augsne, pārējā daļā atsegta vidēji graudaina smilts, pelēkā, 

gaiši pelēkā, iedzeltenā krāsā, smilts viendabīga, vidēji blīva. Urbums aprīkots ar spici, kuras 

iekšējais diametrs 50 mm un filtra kolonnu intervālā 2,8-4,8 m ar nosēdumtrauku intervālā 

4,8-5,0 m.( skat. 2. att.). Gruntsūdens līmenis 1,65 m no zemes virsas. Urbums attīrīts 2 

stundās ar iegremdējamā elektosūkņa palīdzību, kura jauda 0,05 l/sek. Pēc tam noņemts ūdens 

paraugs un nodots SIA “AND resources” laboratorijā. Analīžu rezultāti pievienoti testēšanas 

pārskatā Nr.24gc/2009. Ministru kabinetu noteikumi Nr. 118 “Noteikumi par virszemes un 

pazemes ūdeņu kvalitāti” nosaka, ka izpētītās teritorijas ūdeņi sasnieguši un pārsnieguši B 

robežlielumu, un tie ir piesārņoti. 



57



2. pielikums 



58





59





60





61





62

VIDES PÄRSKATS - RÄ«gas PlÄnoÅ¡anas ReÄ£ions

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

Delete template?

Save as template?

VIDES PÄRSKATS - RÄ«gas PlÄnoÅ¡anas ReÄ£ions