VIDES PÄRSKATS - RÄ«gas PlÄnoÅ¡anas ReÄ£ions

More documents

Recommendations

Info

Stopiľu novada teritorijas plānojuma grozījumi Stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums vienāda cūku skaita aprēķins var dot rezultātus, kas atšķiras par 1 līdz 1,5 matemātiskajām kārtām. Gandrīz nevienai citai ražošanas nozarei aprēķinu ceļā tik lielas kļūdas risks nav iedomājams. Tāpēc ir jāakcentē, ka smaku mērījums ir daudz nopietnāks lēmumu pieľemšanas ieejas datu avots kā smaku aprēķins. Un lai vai kāds no tiem netiktu lietots ieejas datiem, smaku modelēšana ir gan likumiska prasība, gan izejošo datu avots pārvaldības lēmumu pieľemšanai. Latvijas MKN626/2004 nosaka, ka 7 izolēti ľemtas dienas gadā (ja sanāk tikai 23 stundas tad neskaitās) drīkst smirdēt virs 10 OU (pēc patikas stipri). Plaši operatoru pielietotā atruna, ka noteikumos teikts, ka normatīvu lauksaminieciskās zemēs drīkst pārtsniegt ir juridiski analfabētisks vai vienkārši ļaunprātīgs, jo jebkura, tai skaitā laukos dislocēta zemnieka sēta, pagalms, dzīvojamā māja utt nevar atrasties uz lauksaimniecības zemes, vismaz tā to traktē LR nodokļu sistēma un zemes lietojumveida maiľa pēc būvprojekta saskaľošanas. Un dzīvojamā zonā spēkā ir drīzāk 5 OU, kaut gan laba jurista līmenī jautājums 5 vai 10 OU mājas pagalmā, ja avots ir A kategorijas uzľēmums - tas ir vismaz disputabls jautājums. Bieži iedzīvotāji ir neizpratnē, kā var normatīvs pieļaut 10 sajušanas sliekšľa vērtības kā normatīvu, tātad legalizēt smirdīgumu. Faktiski jāzina, ka cilvēka degunam ir logaritmiska ožas raksturlīkne, tātad 1000 reizes lielāka smakas ķīmiskā koncentrācija (kas lineāri korelē ar OU) nozīmē 3 reizes spēcīgāku smakas spēcīguma sajūtu no vidusmēra deguna viedokļa. Tā kā degunam ir spēja pie smakām pierast, tad ļoti daudzās valstīs 10 OU ir legālais limits, kas parasti vietējiem iedzīvotājiem problēmas nerada. Gadījumā ja smaku modelis ir un tas precīzi atspoguļo esošo faktu, ka smaka rada publisku diskomfortu. Tādā gadījumā lēmumpieľēmējam ir vairākas alternatīvas, kuras neizslēdz savstarpēju kombinēšanu. Pārbūvēt fermas grīdas konstrukciju atbilstībā ar BAT (LPT). Šād alternatīva pamatojas uz atziľu, ka apmēram 20-50% fermas smaku rodas cūku mēsliem pielīpot pie grīdas redeļu apakšējās virsmas un mēslu kanālu sieniľām, tālāk tvaikojot telpu gaisā un nonākot ventilācijas sistēmu ventilatoros. BAT definē materiālus, kas ir ar neparasti mazu adhēziju attiecībā pret mēsliem, tāpēc to pielietošana redelēm un mēslu kanāliem samazina smakas apmēram par 20-30%. Diemžēl tie nav lēti materiāli, tāpēc pat jaunbuvējamās fermas Latvijā parasti motivē ar ekonomiska rakstura argumentiem, ka izmantos šo tehnoloģiju tikai pašos smirdīgākajios cehos – pie barotājmātēm ar sivēniem un/vai jauncūkām visintensīvākās nobarošanas etapā (kad tās proporcionāli daudz rada mēslus). Jāuzsver, ka Ulbrokas ferma ir sens PSRS laiku objekts, kas izmanto dzelzs un betona redeles un abas pieder pie BAT nosauktiem galēji nevēlamiem grīdas tipiem. Pārbūvēt mēslu krātuvi. Mēslu krātuves parasti dod 50-80% no fermas kopējām emisijām smakas jomā. Krātuvei jau ir izbūvēta slēgta virsma, bet smakas samazināšanai krātuvēs var ierīkot biezas (jāuzsver – ļoti biezas) salmu kārtas peldošu pārklājumu. Tas parasti ir augsti efektīvs rīks, kaut arī teorētiskajā literatūrā tas netiek vērtēts kā ļoti labs. Literatūrā tiek ieteikts lietot polietilēna ģeoplēves iekārtu jumtu, hermētiskā izpildījumā. Tomēr prakse ir tāda, ka zem tā karstos saules SIA Geo Consultants, 2009 Vides pārskata projekts 50
Stopiľu novada teritorijas plānojuma grozījumi Stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums staros attīstās ļoti augsta temperatūra un tvaiku spiediens, tāpēc nevar iztikt bez līdzīga izpildījuma elpošanas vārstiem kā katrā DUS. Tas sistēmisko smaku samazinājuma koeficientu pamatīgi sabojā. Ja literatūrā motivēts, ka plēve samazina smakas par 85-95%, tad praktiski novērojumi Latvijā liek šaubīties, vai reālā efektivitāte ir vismaz 50% (divas reizes). Praktiski vairākums līdzīgu objektu lieto tieši plēves jumta sistēmu, un izpildījumā ar plēvi krātuve ir apmēram tikpat smirdīga kā pats fermas korpuss. Pastāv iespēja izmantot ķīmiskas piedevas kas izveido plānu aizsargplēvi virsmai, taču Latvijā šī sistēma nav populāra. Jāakcentē, ka ir kategoriski nepieļaujami (līdz pat kriminālatbildībai, un pats mazākais administratīvai) mēslus krātuvē ievadīt no augšas. Teiktais attiecas arī uz neliela mēslu daudzuma ievadi krātuvē. Pieļaujams tos iesūknēt tikai caur apakšu, jo tad netiek satraumēta mēslu dīķa brīvā virsma, kas ir smaku galvenais izolatorslānis. Panākt sterilu vidi ražotnes iekšpagalmos un teritorijas iekšējos pievadceļos. Nereti fermās tiek nodarbināti vai vada ražošanu cilvēki ar zemu ražošanas kultūru, un tad iekšpagalmā daudzās vietās novērojami mēslu izlijumi, vircas peļķes, konteineri ar sprāgušajām cūkām ap to laidelējas mušu spiets un kam nav hermētiska vāka. Visi tie ir smagi un sodāmi pārkāpumi. Piemēram, viens par pusi centimetra tiesu atvērts līķu konteiners vidusmēra fermā var smirdēt līdz pat tik pat stipri kā ferma kopā ar mēslu krātuvi. Parasta prakse Latvijā ir uzlikt atļaujas nosacījumu, ka konteineriem jābūt hermētiskiem. Tiesa, bīstamo bioloģisko atkritumu apsaimniekotājas firmas visbiežāk šo prasību klaji ignorē. Cīľai ar smakām iedarbināt atbilstošos administratīvos rīkus var izrādīties iedarbīgi, bet ne visos gadījumos. Ir jāanalizē, vai konteineri ir pārliecīgo smaku avots. Uzlikt `smaku skursteni`. Kā galējs risinājums varētu būt iedomājams visai teritorijai uzlikt vieglsvara, piemēram plēves jumtu un ar lieljaudas ventilatoru visu gaisu dzīt pa augstu skursteni ar aprēķinu, ka plūsma jāuztriec vismaz lielu desmitu, ja ne simta metru augstumā (virs simta var rasties juridiskas problēmas ar piesārľojuma tālo pārnesi). Pasākums varētu būt augsti iedarbīgs, tomēr tā realizācija ir līdzekļu ietilpīga ne tikai neparastās būvkonstrukcijas dēļ, bet arī ventilatora jaudas un elektrības patēriľa dēļ. Un kas ir visnepatīkamākais, praktiski nav precedenta kur varētu aizbraukt paskatīties, vai citādi pārľemt pieredzi. Uzlikt visiem ventilācijas vadiem (kur tādi ir) smaku filtrus. Smaku filtri var būt Latvijā ražoti vai Itāļu/Nīderlandiešu. Latvijā tos ražo maza SIA uz individuālu pasūtījumu, taču pieredze ar to ekspluatāciju ir drīzāk negatīva. Viens modelis šķīdina smakas ķīmiskās komponentes ūdens miglas aizkarā vai ciklonā, taču amonjaka dēļ dzelzs konstrukcijām darbmūžs ir nenormāli īss, bet nerūsošā tērauda konstrukcijas ir nesamērīgi dārgas. Turklāt DRN par ūdens piesārľojumu ir par daudzām matemātiskajām kārtām dārgāks kā gaisa piesārľojums, tāpēc uzľēmumam šādi rūpēties par vides aizsardzību ir ekonomiska katastrofa. Otrs modelis pamatojas uz specifiskām selekcionētām Zviedrijā ražotām baktērijām, kas kāri ēd plaša spektra organiku. Tās ir ļoti ne-mobilas, tāpēc apkārtni neapdraud, un tās izkliedē kūdras substrātā. Diemžēl šie filtri prasa pastāvīgu apkopi, ražotāja sniegtais pakalpojums nav gluži lēts, tāpēc līdzšinējie filtra lietotāji Latvijā (piemēram, zivju rūpnīca Kaija) ir SIA Geo Consultants, 2009 Vides pārskata projekts 51
Page 1 and 2: Stopiľu novada teritorijas plānoj
Page 49: Stopiľu novada teritorijas plānoj

VIDES PÄRSKATS - RÄ«gas PlÄnoÅ¡anas ReÄ£ions

Create successful ePaper yourself

Delete template?

Save as template?

VIDES PÄRSKATS - RÄ«gas PlÄnoÅ¡anas ReÄ£ions