VIDES PÄRSKATS - RÄ«gas PlÄnoÅ¡anas ReÄ£ions

More documents

Recommendations

Info

Stopiľu novada teritorijas plānojuma grozījumi Stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums devona nogulumi. Zonas apakšējā robeža ir vidus devona Narvas sprostslānis, kas sastāv no ūdeni vāji caurlaidīgiem iežiem, kuru vidējais biezums ir 115 m. Dziļākos slāľos sastopami mineralizēti pazemes ūdeľi, kas netiek izmantoti centralizētajā ūdens apgādē. Kvartāra ūdens horizonts (Q 3-4 ) ir saistīts ar smilts slāľiem, kuros ir izplatīti gruntsūdeľi. Gruntsūdens līmenis, atkarībā no zemes virsmas reljefa ir 2-3 m dziļumā no zemes virsmas, maksimāli sasniedzot 6-8 m dziļumu zem kāpām. Gruntsūdeľus drenē apkārtnē esošās nelielās upītes, tāpēc to plūsma ir vērsta dažādos virzienos. Ūdensapgādē gruntsūdeľus izmanto tikai individuālajā ūdensapgādē, kur tie bieži vien ir piesārľoti (Getliľi), un gandrīz vienmēr ir ar paaugstinātu organisko vielu, slāpekļa savienojumu un dzelzs saturu. Pirmskvartāra nogulumi aktīvās ūdens apmaiľas zonas augšējā daļā veido vairākus ūdens horizontus, kur kā galvenos var izdalīt karbonātiežu Pļaviľu – Salaspils ūdens horizontu (D 3 pl-slp) un terigēno iežu Amatas – Arukilas ūdens horiontu kompleksu, ko veido augšdevona Amatas (D 3 am), Gaujas (D 3 gj) ūdens horizonti un vidus devona Burtnieku un Arukilas ūdens horizonti (D 2 br-ar). Hidroģeoloģiskais griezums Ulbrokas apkārtnē ir parādīts 3. attēlā. Tieši zem kvartāra nogulumiem ieguļ Pļaviľu – Salaspils ūdens horizonts (D 3 pl-slp), kura biezums ir 20-30 m. Horizontu veido karbonātiskie ieži – dolomīti, dolomītmerģeļi un merģeļi, vietām arī ar ģipša starpkārtiľām. Salaspils svītas iežus, kuri satur ievērojamas ģipšu iegulas Sauriešu ģipšakmens atradnes teritorijā, pārējā novadā veido plaisaini dolomīti un dolomītmerģeļi 7-14 m biezumā. Pļaviľu svītas iežus arī veido plaisains dolomīts un dolomītmerģelis vidēji 15 m biezumā. Pļaviľu horizonts satur spiedienūdeľus, kuri saistīti ar plaisainajiem dolomītiem (10- 12 m biezi), bet nereti šī horizonta ūdeľos ir paaugstināts sulfātu saturs un cietība (blakus esošajās teritorijās karbonātiskajos iežos konstatēta ģipšu klātbūtne). Dolomītu slāľi ir labi apūdeľoti, ekspluatācijas urbumu debits ir 2-5 l/s, īpatnējais debits 0,5-2 l/s [14-16]. Horizonts satur spiedienūdeľus, kuru statiskais līmenis, atkarībā no zemes virsmas reljefa, ieguļ 1-4 m dziļumā no zemes virsmas. Iepriekšējo pētījumu rezultāti liecina, ka pazemes ūdeľu plūsma horizontā ir vērsta uz Daugavu, kur notiek horizonta ūdeľu noplūde [16, 17]. Tur, kur horizonts ieguļ tieši zem kvartāra nogulumiem un to sedz plāna mālainu nogulumu kārta, horizonta ūdeľi ir dabiski vāji aizsargāti no potenciālā virszemes piesārľojuma. Zem karbonātisko iežu slāľiem, 5-35 m no z.v., ieguļ bieza terigēno nogulumu slāľkopa, kas sastāv no Amatas, Gaujas, Burtnieku un Arukilas svītu līdzīga sastāva iežiem, kuri veido Arukilas-Amatas ūdens kompleksu (D 2-3 ar-am). Šīs svītas, un it īpaši Gaujas un Burtnieku, veido galvenos Rīgas un tuvējo pilsētu ūdensapgādē izmantotos ūdens horizontus. Pārlieku lielās ūdens ieguves rezultātā pagājušā gadsimta 60.-80. gados horizontā bija izveidojusies plaša depresijas piltuve, kuras centrālajā daļā, kas ietver arī Stopiľu novadu, pjezometrisko līmeľu pazeminājums bija sasniedzis 20-25 m. Pēdējos 10-15 gados, kad ūdens ieguve samazinājās sākās SIA Geo Consultants, 2009 Vides pārskata projekts 14
Stopiľu novada teritorijas plānojuma grozījumi Stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums līmeľu atjaunošanās un pašlaik statiskais līmenis ir stabilizējies apmēram 2-12 m v.j.l. atzīmēs [17]. Zem Pļaviľu horizonta ieguļ augšdevona Amatas ūdens horizonts (D 3 am), ko veido smalkgraudaini, vāji cementēti smilšakmeľi, māli un aleirolīti ar kopējo biezumu 25- 30 m. Amatas horizonta griezumā dominē smilšakmeľi, tā efektīvais biezums visbiežāk ir virs 80%. Horizonta pazemes ūdeľu resursi ir lieli, bet, ierīkojot urbumus, šis horizonts visbiežāk netiek izmantots iespējamās urbumu smilšošanas dēļ (ja kā filtri tiek izmantotas perforētās caurules un urbumu debits pārsniedz 1 l/s). Dziļāk, 50-70 m no z.v., ieguļ Gaujas ūdens horizonts (D 3 gj), kura kopējais biezums ir līdz 90-100 m [16]. Horizontu veido vāji un vidēji cementēti smilšakmeľi ar māla un aleirolīta starpslāľiem, un smilšakmeľu īpatsvars griezumā ir 40-65%. Ūdensapgādei izmantotais intervāls atrodas 90-100 m dziļumā. Gaujas horizonts satur ievērojamus pazemes ūdeľu resursus, un smilšakmeľu filtrācijas īpašības ir labas. Horizonta filtrācijas īpašības ir pētītas daudzu Rīgas un apkārtnē esošo lielo objektu ūdensapgādes vajadzībām, un pētījumu rezultāti liecina, ka horizonta caurplūdes koeficients ir diezgan augsts, 500-1000 m 2 /dnn, un filtrācijas koeficients 8-15 m/dnn. Urbumu, kas aprīkoti ar perforētām caurulēm, debiti ir 7-12 l/s. Īpatnējie debiti ir 1-2,3 l/s. Gaujas horizonta spiedienūdeľu statiskais līmenis, atkarībā no zemes virsmas reljefa, ir 3-9 m no zemes virsmas. Saskaľā ar Pazemes ūdeľu pamatmonitoringa [5] datiem (3.1. att.) pazemes ūdeľu plūsma novada teritorijā Gaujas horizontā ir vērsta uz ziemeļrietumiem. Gaujas ūdens horizonta aizsargātības pakāpe ir pietiekama, jo to nodrošina Pļaviľu, Amatas horizontu, kā arī Gaujas horizonta augšējās daļas vājo caurlaidīgo iežu starpslāľi, kas vairumā gadījumu sasniedz nepieciešamo 20 m biezumu [14-16]. Gaujas ūdens horizonts satur hidrogēnkarbonātu kalcija tipa saldūdeľus ar mineralizāciju 0,3-0,7 g/l, cietību 3 – 7,7 mekv/l un dzelzs saturu 0,3 – 1,8 mg/l. Gaujas horizonta pazemes ūdeľu ķīmiskais sastāvs ir labs, izľemot paaugstināto kopējās dzelzs un mangāna saturu. Ūdens piesārľošanas pazīmes Ulbrokas centralizētās ūdensapgādes urbumos līdz šim nav konstatētas, bet konstatēts dabisks hlorīdu satura pieaugums gan Ulbrokas, gan Sauriešu apkārtnē, ko izsauc dziļāko mineralizēto pazemes ūdeľu injekcija Gaujas horizontā, tagad sasniedzot vidēji 100-150 mg/l [14-15]. Zem Gaujas horizonta, 160 m dziļumā no z.v. ieguļ vidus devona Burtnieku (D 2 br) un Arukilas (D 2 ar) ūdens horizonti, kas pēc litoloģiskā sastāva analogi Gaujas horizontam, taču tajos ir lielāks mālaino iežu īpatsvars. Turklāt, ir zināms, ka pazemes ūdeľu kvalitāte šajos horizontos ir sliktāka – mineralizācija pārsvarā lielāka par 1 g/l, paaugstināts hlorīdu (līdz 745 mg/l) un sulfātu (līdz 533 mg/l) saturs [16]. Novada lielākā daļa artēzisko urbumu ir ierīkoti tieši augšdevona Gaujas ūdens horizontā [3, 14, 15]. SIA Geo Consultants, 2009 Vides pārskata projekts 15
Page 1 and 2: Stopiľu novada teritorijas plānoj
Page 13: Stopiľu novada teritorijas plānoj

VIDES PÄRSKATS - RÄ«gas PlÄnoÅ¡anas ReÄ£ions

Create successful ePaper yourself

Delete template?

Save as template?

VIDES PÄRSKATS - RÄ«gas PlÄnoÅ¡anas ReÄ£ions