VIDES PÄRSKATS - RÄ«gas PlÄnoÅ¡anas ReÄ£ions
VIDES PÄRSKATS - RÄ«gas PlÄnoÅ¡anas ReÄ£ions
VIDES PÄRSKATS - RÄ«gas PlÄnoÅ¡anas ReÄ£ions
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
Stopiľu novada teritorijas plānojuma grozījumi<br />
Stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums<br />
savu dabīgo tecējumu – M.Juglas labā krasta pieteka Ķivuļurga, kas ir 16 km gara<br />
[9]. Visas pārējās ūdensteces:<br />
Dauguļupīte - Piķurgas kreisā krasta pieteka, 3 km gara,<br />
Dreiļiľupīte - Juglas kreisā krasta pieteka,12 km gara,<br />
Nabiľurga - Ķivuļurgas kreisā krasta pieteka, 3,5 km gara,<br />
Piķurga – ietek Juglas ezerā, 17 km gara,<br />
ir iztaisnotas un padziļinātas.<br />
Uz Piķurgas izveidota Ulbrokas ūdenskrātuve (dzirnavu ezers), kas aizľem apmēram<br />
12 ha un līdz 3,5 m dziļa. Ūdenskrātuve ir renovēts 2005.gadā posmā no<br />
ūdenskrātuves un Piķurgas upītes līdz Līgo parkam. Darbus projektēja SIA „JMI<br />
Birojs”, veica SIA “BGS” un to gaitā tika izľemti 13514,5 m 3 dūľu [23].<br />
Novadā atrodas arī Ruľģu ezers, kas aizľem 4,1 ha.Teritorijas dienvidu daļā –<br />
Sauriešu ģipšakmens izstrādātajā daļā, pieplūstot virszemes un pazemes ūdeľiem,<br />
izveidojušās vairākas ūdenskrātuves, kuru kopējā platība ir apmēram 35 ha.<br />
5.3. Ģeoloģiskā uzbūve un hidroģeoloģiskie apstākļi<br />
Stopiľu novads atrodas Viduslatvijas zemienes Ropažu līdzenuma dienvidrietumu<br />
daļā. Zemes virsma te ir līdzena, absolūtās atzīmes 10-15 m v.j.l. Ropažu līdzenums<br />
ietver bijušo Baltijas ledus ezera un pieledāja sprostezeru klāto teritoriju. Šo baseinu<br />
nogulumi veido lēzeni viļľoto līdzenuma virsmu, kas lēzeni paaugstinās austrumu<br />
virzienā no 7-10 m pie Baltezera līdz 60 m Viduslatvijas nolaidenuma tuvumā<br />
(Inčukalns, Ropaži, Allaži, Jūdaži). Ropažu līdzenumam ir raksturīgi līdz 15-20 m<br />
augsti un plaši kāpu masīvi, kuri turpinājuši veidoties arī vēl nesenā pagātnē ne tikai<br />
Litorīnas jūras krasta tuvumā, bet arī Ropažu un Inčukalna apkārtnē. Plašus, lēzenus<br />
zemes virsmas pazeminājumus aizľem purvu nogulumi (1. un 2. att.)<br />
Zemkvartāra virsmas reljefs ir līdzens ar retiem 10-15 m dziļiem pazeminājumiem<br />
rietumos no Inčukalna un Zaķumuižas. Viszemāk tā atrodas novada ziemeļrietumu<br />
daļā (no 40 līdz 50 m z.j.l.) šaurā joslā gar Rīgavas līdzenumu ziemeļos no Ulbrokas.<br />
Ulbrokas apkārtnē devona iežu virsa jau atrodas ap 5-8 m v.j.l., pakāpeniski<br />
paaugstinoties uz austrumiem (1. att.).<br />
Pamatiežu virsā atsedzas augšdevona Pļaviľu, Salaspils un Daugavas svītas<br />
dolomīti un dolomītmeŗģeļi, kā arī ģipši un māli, bet pašā novada ziemeļu daļā – arī<br />
augšdevona Amatas svītas smilšakmeľi un aleirolīti. Daugavas svītu veido plaisaini<br />
dolomīti, mālaini dolomīti un dolomītmerģeļi, un tie ir izplatīti tikai pašos novada<br />
dienvidos, to biezums ir 5-8 m. Salaspils svītas nogulumus veido karbonātiski māli un<br />
dolomītmerģeļi ar dolomīta starpslāľiem un ģipša ieslēgumiem un starpslāľiem, kas<br />
lielāko biezumu sasniedz Sauriešu apkārtnē, kur atrodas valsts nozīmes ģipša<br />
atradne, svītas biezums vidēji ir 12-15 m, un tas samazinās uz ziemeļiem. Pļaviľu<br />
svītas nogulumus iedala četrās pasvītās. Divas augšējās pasvītas veido<br />
metasomatiski dolomīti, vietām plaisaini, kavernozi. Plaisas un kavernas aizpilda<br />
SIA Geo Consultants, 2009<br />
Vides pārskata projekts<br />
11
Change language