VIDES PÄRSKATS - RÄ«gas PlÄnoÅ¡anas ReÄ£ions

More documents

Recommendations

Info

Stopiľu novada teritorijas plānojuma grozījumi Stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums ietekmē gan dabiskie procesi, gan arī antropogēnā darbība, bet parasti to saturs ir neliels. Jebkurā gadījumā paaugstināts šo jonu saturs, kā likums, liecina par antropogēno piesārľojumu. Virszemes ūdeľu piesārľojums konstatēts CSA poligona “Getliľi” apkārtnē, kur ūdens mineralizācija sasniedz 3 g/l. Tomēr, kopumā ľemot, piesārľojumam ar gadiem ir tendence samazināties [7, 8]. Pazemes ūdeľu kvalitāte novada robežās ir ļoti atšķirīga, ko nosaka antropogēnais piesārľojums (CSA poligons “Getliľi”, SIA “Ulbroka” cūku nobarošanas komplekss u.c.) vai pazemes ūdeľu kvalitātes dabiskās īpatnības (Sauriešu apkārtne). Parasti gruntsūdeľu mineralizācija svārstās ap 0,2-0,3 g/l un organisko vielu saturs ūdeľos nepārsniedz 15 mg/l (izľemot purviem pieguļošās teritorijas). Savukārt, teritorijās, kur konstatēta antropogēnā iedarbība, gruntsūdeľu mineralizācija var sasniegt, atkarībā no sezonās, pat 5 g/l. Slāpekļa koncentrācijas mērāmas 100 mg/l. Šajās teritorijās nav pieļaujama gruntsūdeľu izmantošana sadzīves vajadzībām. Artēzisko ūdeľu kvalitāte novada robežās ir atšķirīga, bet to nosaka tikai dabiskie faktori. Laba ūdens kvalitāte ir Amatas – Gaujas ūdens horizontā, kur dominē kalcija – hidrogēnkarbonātu tipa ūdeľi, kuru mineralizācija nepārsniedz 0,3-0,5 g/l. Tieši tāpēc šī horizonta ūdeľi tiek izmantoti centralizētās (un ne tikai) vajadzībām. Savukārt Sauriešu apkārtnē Salaspils horizonta, kur izplatīts ģipsis un to saturošie nogulumi, ūdeľu sastāvs ir krasi atšķirīgs – dominē magnija-kalcija sulfātu ūdeľu tips, un to mineralizācija sasniedz 3 g/l. 5.7. Ūdenssaimniecības raksturojums Stopiľu novadā centralizētā ūdensapgāde ir nodrošināta Ulbrokā, Līčos, Upeslejās, Sauriešos, Cekulē, Vālodzēs un Getliľu izgāztuves ietekmes zonā. Ūdensvada tīklu kopgarums ir 9,1 km [3]. Novada teritorijā ir 21 artēziskā ūdens ľemšanas vieta. Ūdens kvalitāte dažādās ūdens ľemšanas vietās ir atšķirīga, bet atbilst normatīviem, lai gan ūdensvadu tīkla vecuma un sliktā stāvokļa dēļ attālākajās vietās līdz patērētājiem ūdens nonāk duļķains un veido nosēdumus. Patērētā ūdens uzskaite visās ūdens ľemšanas vietās notiek pastarpināti, pēc patērētās jaudas. Iestādēm un uzľēmumiem piegādātā ūdens uzskaite – pēc skaitītājiem. Iedzīvotāju patēriľu uzskaita proporcionāli, pēc lietotāju skaita. Ūdens attīrīšanas un atdzelžošanas iekārtas ir uzstādītas visās augstāk minētajās ūdens ľemšanas vietās izľemot Rumbulu, kur ūdeni piegādā PSIA “Rīgas ūdens” (Rīgas pilsētas centralizētā ūdensapgādes sistēma). Pārējās vietās ūdens netiek apstrādāts. SIA Geo Consultants, 2009 Vides pārskata projekts 20
Stopiľu novada teritorijas plānojuma grozījumi Stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums Kanalizācijas tīklu garums novadā – 9,4 km. Vietās, kur nav pieejama kanalizācijas sistēma, izmanto izsmeļamās bedres, no kurām notekūdeľus ar cisternu izved uz attīrīšanas iekārtām. Vidēji gadā tiek apstrādāti 510000 m 3 [3, 18]. Lai nodrošinātu ūdens kvalitāti centralizētajā ūdensapgādē apdzīvotām vietām ar iedzīvotāju skaitu virs 1000 būtu nepieciešama potenciālo saldūdens atradľu Sauriešos un Upeslejās pazemes ūdens avotu izpēte, kvalitātes noteikšana un krājumu akcepēšana [3, 19]. Ūdensapgādes paklapojumu kvalitāte un drošības līmenis Stopiľu novadā ir apmierinošs [3]. 5.8. Atkritumu apsaimniekošana Stopiľu novadā atkritumu apsaimniekošanu ciematos ar daudzstāvu apbūvi organizē PA „Saimnieks”, slēdzot līgumu par atkritumu izvešanu ar specializētiem uzľēmumiem. Stopiľu novadā strādājošie uzľēmumi un individuālajās mājās dzīvojošie iedzīvotāji slēdz individuālus līgumus ar specializētajiem uzľēmumiem par atkritumu izvešanu. Atkritumi tiek nogādāti sadzīves atkritumu poligonu „Getliľi”. Novadā ir tikai viena atkritumu izgāztuve – poligons „Getliľi”. Getliľu izgāztuve ir lielākā izgāztuve Latvijā. Tā darbojas kopš 1973. gada, un tajā tiek apglabāti Rīgas pilsētas un tuvējās apkārtnes atkritumi. Kopš 1996. gada, kad tika uzsākts Pasaules Bankas līdzfinansētais projekts izgāztuves turpmākas attīstības iespēju izpētei, Getliľu izgāztuve ir ievērojami mainījusies – ieviesti daudzi vides aizsardzības pasākumi un izgāztuve ir pārveidota par mūsdienīgu, vides prasībām atbilstošu atkritumu poligonu. Projekta ietvaros tika rekultivēts vecais atkritumu kalns un tiek veidotas jaunas, vides aizsardzības prasībām atbilstošas vietas – šūnas – atkritumu apglabāšanai. Kā vecajā kalnā, tā arī jaunajās šūnās ir izveidotas izgāztuves gāzes savākšanas sistēmas. Tā kā minētā projekta ietvaros veiktie aprēķini pierādīja, ka gāzes izmantošana būtu ekonomiski izdevīga, ir uzbūvēts energobloks, kur no iegūtās izgāztuves gāzes tiek ražota elektroenerģija. Šobrīd Getliľu atkritumu poligonu apsaimnieko SIA “Getliľi Eko”, kas 2004. gadā saľēma ISO 9001 un ISO 14001 sertifikātus, kuri liecina, ka poligona apsaimniekošanā ir ieviesta kvalitātes un vides vadības sistēma. Savukārt, 2005. gada 6. aprīlī sadzīves atkritumu poligons “Getliľi” saľēma A kategorijas atļauju piesārľojošai darbībai Nr. RIT-A-0192 1 , kas ir derīga 5 gadus un nosaka gan atkritumu pieľemšanas kārtību poligonā, gan dabas resursu izmantošanas kārtību, gan poligonā veicamos vides aizsardzības pasākumus. 5.9. Piesārľotas un potenciāli piesārľotas vietas 1 http://www.vidm.gov.lv/ivnvb/ippc/atlauja/La5.htm un http://www.vidm.gov.lv/ivnvb/ippc/atlauja/Aatl/LgetliniEKO.pdf SIA Geo Consultants, 2009 Vides pārskata projekts 21
Page 1 and 2: Stopiľu novada teritorijas plānoj
Page 19: Stopiľu novada teritorijas plānoj

VIDES PÄRSKATS - RÄ«gas PlÄnoÅ¡anas ReÄ£ions

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

Delete template?

Save as template?

VIDES PÄRSKATS - RÄ«gas PlÄnoÅ¡anas ReÄ£ions