23.11.2014 Views

VIDES PĀRSKATS - Rīgas Plānošanas Reģions

VIDES PĀRSKATS - Rīgas Plānošanas Reģions

VIDES PĀRSKATS - Rīgas Plānošanas Reģions

SHOW MORE
SHOW LESS

Create successful ePaper yourself

Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.

Stopiľu novada teritorijas plānojuma grozījumi<br />

Stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums<br />

staros attīstās ļoti augsta temperatūra un tvaiku spiediens, tāpēc nevar iztikt bez<br />

līdzīga izpildījuma elpošanas vārstiem kā katrā DUS. Tas sistēmisko smaku<br />

samazinājuma koeficientu pamatīgi sabojā. Ja literatūrā motivēts, ka plēve samazina<br />

smakas par 85-95%, tad praktiski novērojumi Latvijā liek šaubīties, vai reālā<br />

efektivitāte ir vismaz 50% (divas reizes). Praktiski vairākums līdzīgu objektu lieto tieši<br />

plēves jumta sistēmu, un izpildījumā ar plēvi krātuve ir apmēram tikpat smirdīga kā<br />

pats fermas korpuss. Pastāv iespēja izmantot ķīmiskas piedevas kas izveido plānu<br />

aizsargplēvi virsmai, taču Latvijā šī sistēma nav populāra. Jāakcentē, ka ir<br />

kategoriski nepieļaujami (līdz pat kriminālatbildībai, un pats mazākais administratīvai)<br />

mēslus krātuvē ievadīt no augšas. Teiktais attiecas arī uz neliela mēslu daudzuma<br />

ievadi krātuvē. Pieļaujams tos iesūknēt tikai caur apakšu, jo tad netiek satraumēta<br />

mēslu dīķa brīvā virsma, kas ir smaku galvenais izolatorslānis.<br />

Panākt sterilu vidi ražotnes iekšpagalmos un teritorijas iekšējos pievadceļos. Nereti<br />

fermās tiek nodarbināti vai vada ražošanu cilvēki ar zemu ražošanas kultūru, un tad<br />

iekšpagalmā daudzās vietās novērojami mēslu izlijumi, vircas peļķes, konteineri ar<br />

sprāgušajām cūkām ap to laidelējas mušu spiets un kam nav hermētiska vāka. Visi<br />

tie ir smagi un sodāmi pārkāpumi. Piemēram, viens par pusi centimetra tiesu atvērts<br />

līķu konteiners vidusmēra fermā var smirdēt līdz pat tik pat stipri kā ferma kopā ar<br />

mēslu krātuvi. Parasta prakse Latvijā ir uzlikt atļaujas nosacījumu, ka konteineriem<br />

jābūt hermētiskiem. Tiesa, bīstamo bioloģisko atkritumu apsaimniekotājas firmas<br />

visbiežāk šo prasību klaji ignorē. Cīľai ar smakām iedarbināt atbilstošos<br />

administratīvos rīkus var izrādīties iedarbīgi, bet ne visos gadījumos. Ir jāanalizē, vai<br />

konteineri ir pārliecīgo smaku avots.<br />

Uzlikt `smaku skursteni`. Kā galējs risinājums varētu būt iedomājams visai teritorijai<br />

uzlikt vieglsvara, piemēram plēves jumtu un ar lieljaudas ventilatoru visu gaisu dzīt<br />

pa augstu skursteni ar aprēķinu, ka plūsma jāuztriec vismaz lielu desmitu, ja ne simta<br />

metru augstumā (virs simta var rasties juridiskas problēmas ar piesārľojuma tālo<br />

pārnesi). Pasākums varētu būt augsti iedarbīgs, tomēr tā realizācija ir līdzekļu<br />

ietilpīga ne tikai neparastās būvkonstrukcijas dēļ, bet arī ventilatora jaudas un<br />

elektrības patēriľa dēļ. Un kas ir visnepatīkamākais, praktiski nav precedenta kur<br />

varētu aizbraukt paskatīties, vai citādi pārľemt pieredzi.<br />

Uzlikt visiem ventilācijas vadiem (kur tādi ir) smaku filtrus. Smaku filtri var būt Latvijā<br />

ražoti vai Itāļu/Nīderlandiešu. Latvijā tos ražo maza SIA uz individuālu pasūtījumu,<br />

taču pieredze ar to ekspluatāciju ir drīzāk negatīva. Viens modelis šķīdina smakas<br />

ķīmiskās komponentes ūdens miglas aizkarā vai ciklonā, taču amonjaka dēļ dzelzs<br />

konstrukcijām darbmūžs ir nenormāli īss, bet nerūsošā tērauda konstrukcijas ir<br />

nesamērīgi dārgas. Turklāt DRN par ūdens piesārľojumu ir par daudzām<br />

matemātiskajām kārtām dārgāks kā gaisa piesārľojums, tāpēc uzľēmumam šādi<br />

rūpēties par vides aizsardzību ir ekonomiska katastrofa. Otrs modelis pamatojas uz<br />

specifiskām selekcionētām Zviedrijā ražotām baktērijām, kas kāri ēd plaša spektra<br />

organiku. Tās ir ļoti ne-mobilas, tāpēc apkārtni neapdraud, un tās izkliedē kūdras<br />

substrātā. Diemžēl šie filtri prasa pastāvīgu apkopi, ražotāja sniegtais pakalpojums<br />

nav gluži lēts, tāpēc līdzšinējie filtra lietotāji Latvijā (piemēram, zivju rūpnīca Kaija) ir<br />

SIA Geo Consultants, 2009<br />

Vides pārskata projekts<br />

51

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!