Dzemdes kakla vÄzis ir novÄrÅ¡ams un izÄrstÄjams.
Dzemdes kakla vÄzis ir novÄrÅ¡ams un izÄrstÄjams.
Dzemdes kakla vÄzis ir novÄrÅ¡ams un izÄrstÄjams.
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
ginekologs veic testu. Ir apstiprināti<br />
rīcības noteikumi gadījumiem, ja testa<br />
rezultāti <strong>ir</strong> neskaidri vai uzrāda patoloģiju.<br />
Ģimenes ārstiem paredzēts finansiāls<br />
stimuls veikt profilaktiskas apskates<br />
vismaz 65% praksei<br />
piesaistītajiem pacientiem gadā, lai arī<br />
tas nav saistībā tikai vienīgi ar vēža profilakses<br />
izmeklējumiem. Ja sievietes<br />
veic skrīninga izmeklēšanu pie sava<br />
ginekologa, tad to tagad apmaksā<br />
Veselības Norēķinu Centrs.<br />
Tomēr aizvien vēl pastāv va<strong>ir</strong>āki risināmi<br />
jautājumi. Nav sakārtots programmas<br />
standartu <strong>un</strong> kvalitātes kontroles<br />
jautājums va<strong>ir</strong>ākos programmas<br />
aspektos kā materiāla paņemšanai testa<br />
veikšanai, laboratorai testēšanai, tālākai<br />
novērošanai <strong>un</strong> ārstēšanai neskaidras<br />
<strong>un</strong> patoloģiskas atradnes gadījumos.<br />
Vajadzību izvērtēšana atklāj arī to, ka<br />
trūkst kvalificētu speciālistu, jo īpaši<br />
tālāku diagnostisko testu veikšanā aizdomīgu<br />
uztriepju gadījumos <strong>un</strong><br />
ārstēšanas nodrošināšanā, kā arī<br />
ginekoloģijas pakalpojumu nepietiekamu<br />
pieejamību, jo īpaši lauku<br />
apvidos. Leišmana testa veikšana standarta<br />
Pap testa vietā, analizējot<br />
dzemdes <strong>kakla</strong> uztriepes, arī <strong>ir</strong><br />
pretr<strong>un</strong>īga E<strong>ir</strong>opas vadlīnijas<br />
rekomendē Pap testu, jo tā precizitāte,<br />
atklājot dzemdes <strong>kakla</strong> vēža riska<br />
pazīmes, <strong>ir</strong> zinātniski apstiprināta.<br />
Bažas rada tas, ka skrīninga valsts<br />
programmas efektivitāte <strong>ir</strong> ievērojami<br />
zemāka par cerēto, jo uzaicinājumam<br />
apmeklēt dzemdes <strong>kakla</strong> uztriepes testu<br />
atsaucas samērā maz sieviešu. Valsts<br />
programmas p<strong>ir</strong>majā – 2009. gadā atsaucības<br />
rādītājs bija vien 25%. Līdz<br />
2011. gadam atsaucības rādītāji<br />
palielinājās, sasniedzot gandrīz 40%, kas<br />
lielā mērā notika tāpēc, ka palielinājās<br />
sabiedrības informētība. Tomēr va<strong>ir</strong>ums<br />
sieviešu, kas ietilpst mērķgrupā, joprojām<br />
netiek izmeklētas atbilstoši šai nacionālajai<br />
skrīninga programmai.<br />
Pastāv pierādījumi, kas liecina, ka<br />
joprojām paliek neatrisināts jautājums<br />
par to, kurš <strong>ir</strong> atbildīgs par uztriepes<br />
testu veikšanu. Lai īstenotu skrīninga<br />
valsts programmai nepieciešamo testu<br />
apjomu, nepieciešams iesaistīt ģimenes<br />
ārstus. Tomēr 2011. gadā veiktais<br />
pētījums liecina, ka trīs ceturtdaļas<br />
meiteņu <strong>un</strong> sieviešu vecumā no 15 līdz<br />
49 gadiem neuzticas savam ģimenes<br />
ārstam attiecībā uz ginekoloģiskās<br />
aprūpes nodrošināšanu, turklāt atsevišķi<br />
ģimenes ārsti pauž viedokli, ka<br />
tests būtu jāveic ginekoloģijas speciālistam,<br />
par spīti tam, ka uztriepes<br />
paņemšanu no dzemdes <strong>kakla</strong> var veikt<br />
jebkurš veselības aprūpes speciālists,<br />
kas izgājis elementāru apmācību.<br />
Ginekoloģijas speciālisti, savukārt,<br />
lielākoties strādā privātās praksēs. Lai<br />
gan viņi <strong>ir</strong> tiesīgi pieprasīt no valsts<br />
veselības apdrošināšanas iestādēm<br />
kompensāciju par skrīninga testu<br />
veikšanu, to dara tikai nedaudzi.<br />
E S O M E D I J U VA D L Ī N I J A S 9
Change language