VIDZEMES AUGSTSKOLA Pašnovērtējuma zi ojums Profesionālā ...

4.VĒRTĒŠANAS SISTĒMA
Studentu studiju darba rezultāti tiek kontrolēti un vērtēti:
• pārbaudījumos pēc studiju kursa pilnīgas apguves;
• pēc pilnas studiju programmas apguves – maģistra darba izstrāde un aizstāvēšana.
• Studenta sekmju kopvērtējums semestra laikā.
Ikviena pārbaudījuma mērķis ir konstatēt, kādā līmenī students ir apguvis teorētiskās zināšanas un
ieguvis prasmes un iemaņas pielietot teorētiskās zināšanas profesionālajā darbībā nepieciešamo
uzdevumu veikšanai.
Katrā kursā ir izstrādāti savi vērtēšanas kritēriji, kas paredz dažādu formu un veidu pārbaudījumus.
Katra kursa noslēgumā students kārto rakstisku vai mutisku eksāmenu.
Studiju darba kopējais novērtējums tiek veidots pēc kumulatīvās sistēmas, kas paredz pakāpenisku gala
vērtējuma veidošanos no vairākiem studenta darbiem katrā kursā. Vērtēšanas sistēma ir katra kursa
izvērstā kursa apraksta sastāvdaļa, kuru docētājs studentam izsniedz pirmās nodarbības laikā.
TSV 2010 pilna laika studentu vidējā svērtā atzīme 2010./2011.rudens semestrī bijusi 7.85 un pavasara
semestrī 7,64, kas ir augstāka, kā pagājušajā gadā, kad gada vidējā svērtā atzīme bija 7,3 balles.
Zināšanu, prasmju un iemaņu vērtēšana visos studiju kursos notiek 10 ballu sistēmā (LR IZM noteikumi
nr.208.,14.04.1998). Eksāmenu uzskata par nokārtotu (maģistrantam ieskaita kredītpunktus), ja
vērtējums ir no 4 (gandrīz viduvēji) līdz 10 (izcili) ballēm. Prakse (gan kvalifikācijas, gan maģistra) tiek
vērtēta ar vērtējumu “ieskaitīts” vai “neieskaitīts”.
Eksāmena vērtējums, kā arī gala vērtējums, kurš ierakstīts vērtējuma protokolā, docētājam TVVF
vecākajai speciālistei jānodod ne vēlāk kā 3 nedēļas pēc eksāmena dienas.
Studiju kursu laikā studentu teorētiskās zināšanas tiek pārbaudītas un vērtētas pēc individuālā studiju
darba rezultātiem: kontroldarbi, referāti, pētījumi, līdzdalība diskusijās, zināšanu pārbaudes testi u.c.
Praktisko iemaņu apguve tiek kontrolēta izmantojot praktiskus uzdevumus, organizējot prakses. Ikviena
zināšanu un prasmju pārbaudes forma ir komponents kopējā pārbaudes sistēmā un tai ir noteikts
īpatsvars kopējā vērtējumā. Pārbaudījumu formas semestra laikā ir izvēlētas tā, lai studenti tiktu motivēti
regulāri un sistemātiski strādāt un, piedaloties pārbaudījumā, pierādīt, ka studiju kurss ir apgūts pilnībā.
Šādos gadījumos students saņem novērtējumu par visu studiju kursu. Vērtējums tiek dots summējot
atsevišķos pārbaudes posmos iegūto vērtējumu un ņemot vērā katra atsevišķā komponenta īpatsvaru
kopējā vērtējuma sistēmā. Pēc mācībspēka ieskatiem var tikt noteikts pārbaudījums pēc studiju kursa
pilnīgas apguves. Šāds pārbaudījums var tikt organizēts kā rakstiski, tā mutiski.
Maģistra darbu aizstāvēšana notiek saskaņā ar LR MK noteikumiem Nr.481 “Noteikumi par otrā līmeņa
profesionālās augstākās izglītības valsts standartu" un ViA Valsts pārbaudījuma (kvalifikācijas
darba/bakalaura darba/maģistra darba) aizstāvēšanas kārtību. Valsts pārbaudījums sastāv no maģistra
darba uzrakstīšanas un tā publiskas aizstāvēšanas. Maģistra darbs ir individuāli veikts pētījums ar
praktisku ievirzi. Tam jāatspoguļo maģistranta spējas atlasīt, sistematizēt un analizēt materiālu, prasme
pamatot materiāla atlasi, argumentēt izvirzītos secinājumus un priekšlikumus.
TVVF domes sēdē tika apstiprināts Valsts pārbaudījuma komisijas sastāvs 2010./2011.akadēmiskajam
gadam šādā sastāvā:
Jānis Jenzis - (maģistra Valsts pārbaudījuma komisijas vadītājs) Latvijas Republikas Kultūras ministra
padomnieks, restorāna „Ostas skati” valdes priekšsēdētājs;
10