05.08.2008 - Vides pārraudzības valsts birojs

LATVIJAS REPUBLIKAS VIDES MINISTRIJAS VALSTS VIDES DIENESTA 

VALMIERAS REĢIONĀLĀ VIDES PĀRVALDE 

L. Paegles iela 13, Valmiera, LV-4201, tālrunis 64207266, fakss 64207281, e-pasts: parvalde@valmiera.vvd.gov.lv 

Atļauja B kategorijas piesārņojošai darbībai 

Nr. 300 

Komersanta (vai citas personas) nosaukums: 

Sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Valmiermuižas alus” 

Juridiskā adrese: Gaujas iela 11-207, Rīga 

Vienotais reģistrācijas numurs 40003752458 

Reģistrācijas datums Uzņēmumu reģistrā: 29.06.2005. 

Reģistrācijas datums Uzņēmumu reģistra komercreģistrā: 29.06.2005. 

Iekārta, operators: 

Alus ražotne 

Sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Valmiermuižas alus” 

Adrese: Dzirnavu iela 2, Valmiermuiža, Valmieras pagasts, Valmieras rajons 

Teritorijas kods: 969000 

Pieteiktās piesārņojošās darbības veids atbilstoši Ministru Kabineta 2002.gada 9.jūlija noteikumu 

Nr.294 “Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošās darbības un izsniedzamas 

atļaujas A un B kategorijas piesārņojošās darbības veikšanai” 

1. pielikumam: 7.Pārtikas rūpniecība: 7.2.2. alus un iesala ražošana; 

2.pielikumam: 1. Enerģētika: 1.1.sadedzināšanas iekārtas, kuru ievadītā siltuma jauda ir vairāk nekā 

0,2 megavati 

NACE kods: 11.05. 

PRODCOM kods (kodi): 15.96.10.00.00. 

Atļaujas iesnieguma pieņemšanas datums: 

2008.gada 6.jūnijs 

Atļauja izsniegta jaunai piesārņojošai darbībai. 

Izsniegšanas datums un vieta: 

2008.gada 5.augusts, Valmiera 

Valsts vides dienesta 

Valmieras reģionālās vides pārvaldes direktora vietnieks 

Aivars Liepa 

Z.v. 

Lēmumu par atļaujas izsniegšanu vai atļaujas nosacījumiem var apstrīdēt Vides pārraudzības valsts birojā mēneša laikā no 

lēmuma spēkā stāšanās dienas. 

Atļaujas nosacījumus var pārskatīt visā tās derīguma termiņa laikā, pamatojoties uz likuma „Par piesārņojumu” 32.panta 

3. 1 daļu

Saturs 

A sadaļa 

Vispārīgā informācija par atļauju 

1. Normatīvie akti, uz kuriem pamatojoties, izsniegta atļauja ............................................... 3 

2. Atļaujas derīguma termiņš un jauna iesnieguma iesniegšanas termiņš ............................. 4 

3. Informācija par to, kam nosūtītas atļaujas kopijas:............................................................ 4 

4. Norāde par ierobežotas pieejamības informāciju............................................................... 4 

5. (Svītrots ar 26.07.2005.noteikumiem Nr.567).................................................................... 4 

6. Citas saņemtās atļaujas, kuras aizstāj šī atļauja: ................................................................ 4 

B sadaļa 

Pieteiktā darbība un iesnieguma novērtējums 

7. Pieteiktās darbības īss apraksts .......................................................................................... 5 

8. Atrašanās vietas novērtējums............................................................................................. 8 

9. Komentāri (norādot, kuri ir ņemti vērā)............................................................................. 9 

10. Pieteikuma novērtējums ................................................................................................... 9 

C sadaļa 

Atļaujas nosacījumi 

11. Nosacījumi uzņēmuma darbībai..................................................................................... 17 

12. Resursu izmantošana...................................................................................................... 17 

13. Gaisa aizsardzība............................................................................................................ 18 

14. Notekūdeņi ..................................................................................................................... 20 

15. Troksnis.......................................................................................................................... 20 

16. Atkritumi ........................................................................................................................ 21 

17. Prasības augsnes, grunts, kā arī pazemes ūdeņu aizsardzībai ........................................ 21 

18. Nosacījumi iekārtas darbībai netipiskos apstākļos......................................................... 22 

19. Nosacījumi avāriju novēršanai un darbībām ārkārtas situācijās .................................... 22 

20. Prasības informācijai, kas sniedzama vides aizsardzības institūcijām, ja pārkāpti 

atļaujas nosacījumi, vai notikusi avārija .......................................................................... 22 

21. Nosacījumi vides valsts inspektoru regulārajām kontrolēm .......................................... 22 

Pielikumi 

1.Pielikums 

Informācija par pieteikuma un tā precizējumu vai papildinājumu iesniegšanas datumiem 23 

2.Pielikums 

Kopsavilkums 24 

3.pielikums 

Notekūdeņu neitralizācijas un attīrīšanas ietaises shēma 26 

4.pielikums 

Bīstamās ķīmiskās vielas unķīmiskie produkti 27 

5.pielikums 

Atkritumu veidošanās un rīcība ar tiem 29 

6.pielikums 

Alus ražotnes ģenplāns 30 

2

A SADAĻA 

Vispārīgā informācija par atļauju 

1. Normatīvie akti, uz kuriem pamatojoties izsniegta atļauja 

‣ 2001.gada 15.marta likums “Par piesārņojumu”(ar grozījumiem, kas izsludināti līdz 

06.04.2006.) 5.,15.,19., pants. 

‣ 2001.gada 1.marta “Atkritumu apsaimniekošanas likums” (ar grozījumiem, kas izsludināti līdz 

13.03.2008.) 13.panta pirmā daļa, 

‣ 2006.gada 29.novembra “Vides aizsardzības likums ” 3.panta pirmā daļa. 

‣ 1997.gada 6.novembra „Valsts Statistikas likums” (ar grozījumiem, kas izsludināti 

līdz16.03.2006.) 10.pants. 

‣ 2002.gada 9.janvāra Iepakojuma likums (ar grozījumiem, kas izsludināti līdz 21.04.2005.) 

12.,13.,15. pants. 

‣ 1998. gada 1.aprīļa „Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu likums” (ar grozījumiem, kas 

izsludināti līdz 01.08.2008.) 9.panta trešā daļa; 

‣ 2002.gada 9.jūlija Ministru kabineta noteikumi Nr. 294 ”Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C 

kategorijas piesārņojošās darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošās 

darbības veikšanai” (ar grozījumiem, kas izsludināti līdz 22.12.2006.) 4.punkta 

4.4.apakšpunkts, 36.punkts, 1. pielikuma 7.punkta 7.2.2.apakšpunkts, 7.pielikums. 

‣ 2003.gada 21.oktobra Ministru kabineta noteikumi Nr. 588 “Noteikumi par gaisa kvalitāti” 

3.punkta 3.1., 3.2., 3.7. apakšpunkti. 

‣ 2002.gada 20.augusta Ministru kabineta noteikumi Nr. 379 “Kārtība, kādā novēršama, 

ierobežojama un kontrolējama gaisu piesārņojošo vielu emisija no stacionāriem piesārņojuma 

avotiem” 5., 32., 34., 56., 57., 58.punkts un 3. pielikuma 1. tabula; 

‣ 2002.gada 23. jūlija Ministru kabineta noteikumu Nr. 319 „Bīstamo atkritumu uzskaites, 

identifikācijas, uzglabāšanas, iepakošanas, marķēšanas un pārvadājumu uzskaites kārtība” 

3.pielikums. 

‣ 2003.gada 22.aprīļa Ministru kabineta noteikumi Nr. 200 “Noteikumi par stacionāru 

piesārņojuma avotu emisijas limita projektu izstrādi” 3.punkta 3.2.apakšpunkts,11.,12. punkts. 

‣ 2002.gada 22.janvāra Ministru kabineta noteikumi Nr. 34 “Noteikumi par piesārņojošo vielu 

emisiju ūdenī” 4., 30., 35., 38., 41., 42., 43., 46., 48., 52., 56., 57., 58., 65.punkti un 

5.pielikums. 

‣ 2004.gada 13.jūlija Ministru kabineta noteikumi Nr.597 „Vides trokšņa novērtēšanas kārtība” 

2.pielikums. 

‣ 2002.gada 22.oktobra Ministru kabineta noteikumi Nr. 446 „Noteikumi par ķīmisko vielu un 

ķīmisko produktu uzskaites kārtību un datu bāzi” 2.,3. punkts. 

‣ Ministru kabineta (02.05.2006.) noteikumu Nr. 362 “Noteikumi par notekūdeņu dūņu un to 

komposta izmantošanu, monitoringu un kontroli” 6.,12.,15.,16.,21.punkti, IV nodaļa; 

‣ Ministru kabineta (27.07.2004.) noteikumu Nr.626 „Noteikumi par piesārņojošas darbības 

izraisīto smaku noteikšanas metodēm, kā arī kārtību, kādā ierobežo šo smaku izplatīšanos” 

4.,8.,22. punkts; 

‣ Ministru kabineta (29.04.2003.) noteikumu Nr.235 „Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma 

prasības un kvalitātes prasības, monitoringa un kontroles kārtība” 3.,9.punkti; 

‣ Ministru kabineta (28.06.2005.) noteikumu Nr.452 “Noteikumi par mērīšanas līdzekļu 

verificēšanu, verificēšanas sertifikātiem un verificēšanas atzīmēm” 7.,9.,19.punkti; 

‣ Ministru kabineta (17.02.2004.) noteikumu Nr.91 “Kārtība, kādā reģionālā vides pārvalde 

izdod tehniskos noteikumus paredzētajai darbībai, kurai nav nepieciešams ietekmes uz vidi 

novērtējums” 2.,3.,5.punkts; 

‣ Ministru kabineta (23.04.1996.) noteikumu Nr.154 „Dokumentu izstrādāšanas un 

noformēšanas noteikumi” 4.3.sadaļa. 

‣ 2007.gada 16.janvāra Ministru kabineta noteikumi Nr.65 „Noteikumi par visa izlietotā 

iepakojuma reģenerācijas procentuālo apjomu (īpatsvaru) un termiņiem, reģistrēšanas un 

ziņojumu sniegšanas kārtību un veidlapu paraugiem, prasībām, kas komercsabiedrībai 

3

jāizpilda, lai tā tiktu reģistrēta kā iepakojuma apsaimniekotājs, iepakojuma definīcijas kritēriju 

piemērošanas piemēriem un izņēmumiem attiecībā uz smago metālu saturu iepakojumā” 3., 4., 

5., 7., 8. un 11.punkts. 

‣ 2004.gada 14.decembra Ministru kabineta noteikumi Nr.1015 „Vides prasības mazo katlumāju 

apsaimniekošanai” 4., 5., 6., 7. un 8.punkti un 2.pielikums. 

‣ 2005.gada 6.septembra Ministru kabineta noteikumi Nr.688 „Noteikumi par ozona slāni 

noārdošām vielām un fluorētām siltumnīcefekta gāzēm, kas air aukstuma aģenti’ 2., 4., 10., 

11., 12., 13., 15., 16., 17. un 29.punkti un 1., 2.un 3.pielikumi. 

‣ 2000.gada 29.jūnija Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 2037/2000 par vielām, 

kas noārda ozona slāni 1., 2., 5., panti un 1. un 2.pielikumi. 

‣ 2006.gada 18. decembra Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1907/2006, kas 

attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH) 31.pants 

un 2.pielikums. 

2. Atļaujas derīguma termiņš un jauna pieteikuma iesniegšanas termiņš 

Atļauja izsniegta 

Atļauja derīga līdz 

2008.gada 5.augustā 

2013.gada 4.augustam 

Iesniegums jaunas atļaujas saņemšanai jāiesniedz ne vēlāk kā 60 dienas pirms izsniegtās atļaujas 

derīguma termiņa beigām: līdz 2013. gada 4.jūnijam. 

Jauns iesniegums jāiesniedz: 

Vismaz 90 dienas pirms būtiskām izmaiņām esošā piesārņojošā darbībā 

Mēneša laikā, ja: 

1. ir saņemta informācija par piesārņojuma negatīvo ietekmi uz cilvēku veselību vai vidi, ir 

pārsniegti vides kvalitātes normatīvu robežlielumi vai izdarīti grozījumi normatīvajos 

akots, kas nosaka vides kvalitātes normatīvus. 

2. saskaņā ar valsts institūciju atzinumu procesa drošības garantēšanai ir nepieciešams lietot 

citu tehnoloģiju. 

3. to nosaka citi normatīvie akti. 

4. ja iekārtas radītais piesārņojumos ir tik būtisks, ka atļaujas nosacījumus vai tajā noteiktos 

emisijas limitus nepieciešams pārskatīt vai noteikt atļaujā jaunus emisijas limitus. 

Atļaujas nosacījumi var tikt pārskatīti likuma “Par piesārņojumu” 30.panta, 32.panta otrajā, trešajā, 

trešajā, trešajā 1 , ceturtajā daļā un 51.panta ceturtajā daļā noteiktajos gadījumos. 

3. Informācija par to, kam nosūtītas atļaujas kopijas 

Vides pārraudzības valsts birojam – pa pastu: Rūpniecības ielā 23, Rīgā, elektroniski: 

vpvb@vpvb.gov.lv; 

Sabiedrības veselības aģentūras Valmieras filiālei (L.Paegles ielā 9, Valmierā) – elektroniski: 

valmiera@sva.gov.lv; 

Valmieras pagasta padomei (Vanagu ielā 4, Valmieras pagastā, Valmieras rajonā) – elektroniski: 

valmieras.pag@valmiera.lv 

4. Norāde par ierobežotas pieejamības informāciju 

Atļaujā nav ietverta ierobežotas pieejamības informācija. 

5. (Svītrots ar 26.07.2005.noteikumiem Nr.567) 

6. Citas saņemtās atļaujas, kuras aizstāj šī atļauja 

Atļauja izsniegta jaunai piesārņojošai darbībai un neaizstāj citas saņemtās atļaujas. 

4

7. Pieteiktās darbības īss apraksts 

B SADAĻA 

Pieteiktā darbība un pieteikuma novērtējums 

Valmiermuižas alus projekta realizācijas gaitā uzbūvēta ēka, kurā izvietotas alus ražošanas, ūdens 

attīrīšanas un katlu mājas iekārtas. 

SIA „Valmiermuižas alus” ražošanas tehnoloģijas apraksts. 

Izejvielas: 

Alus ražošanai nepieciešamas četras galvenās izejvielas – iesals, ūdens, apiņi, raugs. 

Pamatizejviela ir miežu iesals. To pielietošana pamatojas uz to, ka iesalā ir daudz cietes un pat pēc 

apstrādes malšanas procesos iesalam saglabājas grauda apvalciņi, kuri alus misas filtrācijas laikā 

izveido labu slāni. 

Apiņi alum piedot rūgtumu un ietekmē alus aromātu. No apiņu kvalitātes ir atkarīga arī alus 

kvalitāte. 

Ūdens ir procentuāli lielākā alus izejvielas daļa. Ūdens piedalās daudzos alus gatavošanas 

procesos, sākot ar iesala gatavošanu un beidzot ar gatavo produkciju. 

Raugi ir nozīmīgi spirta rūgšanā, kas ir viens no galvenajiem alus ražošanas procesiem. No rauga 

dzīvotspējas būs atkarīga alus kvalitāte un garša. 

Visām izejvielām tiek pieprasīts no piegādātāja atbilstības sertifikāts. Ūdens īpašības atbilst MK 

noteikumiem „Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma prasības” 

Katrā tehnoloģijas posmā ir noteikti režīmi un parametri, kurus obligāti jāievēro un jākontrolē. 

Alus ražošanas tehnoloģiskā procesa parametri 

Tehnoloģisko operāciju 

Parametri 

nosaukums nosaukums mērvienība lielums 

1 2 3 4 

Iesala uzglabāšana 

temperatūra 

gaisa relatīvais mitrums 

°C 

% 

5 – 20 

65-70 

Iejavošana 

1)olbaltumvielu pauze 

2)maltozes pauze 

3)dekstrīnu pauze 

Iejavas filtrēšana 

Misas vārīšana 

temperatūra 

ilgums 

temperatūra 

ilgums 

temperatūra 

ilgums 

temperatūra 

ilgums 

temperatūra 

ilgums 

5 

°C 

minūtes 

°C 

minūtes 

°C 

minūtes 

°C 

stundas 

°C 

stundas 

50-55 

20-40 

60-65 

20-30 

70-72 

20-30 

75-78 

3-4 

100 

1.5-2 

Misas dzesēšana; 

1)olbaltumvielu atdalīšana temperatūra °C 90 

2)dzesēšana auksta ūdens sekcijā temperatūra °C 40 

3) dzesēšana ledus ūdens sekcijā temperatūra °C 7-9 

Raudzēšana 

temperatūra 

ilgums 

°C 

diennakts 

7-9 

5-6 

Pēcraudzēšana 

temperatūra 

ilgums 

°C 

diennakts 

1-2 

15-19 

Alus filtrācija temperatūra °C -1-0 

Alus pildīšana temperatūra °C 2-4 

Alus uzglabāšana temperatūra °C 2-14

Tehnoloģisko operāciju pamatojums 

Iesala pieņemšana 

Iesala drupināšana 

Ūdens 

Iejavošana 

Iejavas filtrēšana 

Drabiņas 

Apiņi 


Olbaltumvielu atdalīšana 

Olbaltumvielas 

Misas dzesēšana 

Raugi 

Raudzēšana 


Raugi 

Filtrācija 

Lopbarībai 

Pildīšana 

Uzglabāšana 

6

Iesala drupināšana 

Iesala drupināšana notiek maltuvē. Pirms drupināšanas iesalu izlaiž caur pulējamo mašīnu, lai 

atdalītu putekļus un notīrītu iesalu. Pēc tam iesalu izlaiž caur magnētu, lai atdalītu metāla 

piemaisījumus (pulētājs un magnēts ietilpst dzirnavās). Attīrīto iesalu ar elevatora palīdzību padot 

uz valču dzirnavām (tiek izmantotas 2-valču dzirnavas). 

Iejavošana 

Iejavā notiek iesalā esošo šķīstošo vielu pāreja ūdenī. Lai panāktu maksimāli efektīvāku šķīstošo 

vielu pāreju ūdenī, ievēro trīs temperatūru pauzes; olbaltumvielu pauzi, maltozes pauzi un 

dekstrīnu pauzi. 

Iejava filtrēšana 

Iejava satur izšķīdinātus cukurus, aminoskābes un ūdeni, kā arī iejavā atrodas graudu apvalki un 

samalti graudu kodoli, kuri veido drabiņas. Drabiņas ir jāatdala, tāpēc iejavu filtrē un filtrēšana 

notiek filtrācijas kublā. Iejavā filtrēšanas laikā sadalās divās fāzēs: 

• šķidrā fāze – misa – ekstraktvielu šķīdums ūdenī; 

• cieta fāze – drabiņas – iejavas nešķīstošā daļa, kas paliek pāri pēc iejavas filtrēšanas un tās 

izskalošanas ar karstu ūdeni. 


Misu vāra lai: 

• iegūtu nepieciešamo ekstraktvielu koncentrāciju; 

• sterilizētu misu un inaktivētu fermentus; 

• panāktu olbaltumvielu koagulāciju; 

• izdabūt no pievienotajiem apiņiem rūgtvielas 

• atbrīvotie no nevēlamām aromātiskām vielām 

Misa vārīšana notiek dubultsienu vāramajā katlā (mūsu gadījumā tiek izmantots tas pats iejavas 

katls). Misa vārīšanas laikā pievieno noteiktu devu apiņu. 85% apiņu pievieno pēc 30 minūtēm pēc 

misas vārīšanās sākumā, bet pārējos 15% pievieno neilgi pirms vārīšanās beigām, lai iegūtu apiņu 

aromātu. Vārīšanas process ilgst 1.5-2 stundas zem spiediena. Vārīšanas laikā jāpanāk misas 

dzidrināšana, kas notiek olbaltumvielu koagulācijas rezultātā (olbaltumvielas izkrīt nogulsnēs). 

Misas dzesēšana 

Misa tiek padota uz plākšņu dzesētāju, dzesēšanas mērķis: 

• strauji pazemināt misas temperatūru, lai nepieļautu mikroorganismu attīstību; 

• pazemināt apiņotās misas temperatūru līdz raudzēšanas temperatūrai; 

Plākšņu dzesētājā misa tiek dzesēta divās sekcijās. Pirmā sekcijā misa tiek atdzesēta ar auksto 

ūdeni līdz temperatūrai 40 °C, bet otrajā sekcijā ar ledus ūdeni līdz +7 – 9 °C temperatūrai. 

Raudzēšana 

Raudzēšanas mērķis – pārraudzēt misā esošās ekstraktvielas spirtā. Atdzesēta misa tiek padota uz 

cilindriski koniskām tvertnēm (CKT), kur notiek gan galvenā rūgšana, gan pēcrūgšana. 

Pārsūknēšanas laikā misai pievieno apakšējās rūgšanas raugus (7 – 9 kg rauga uz 1000 litriem 

misas). 

Galvenā rūgšana noris pie atmosfēras spiediena un ilgst 5 – 6 dienas. Nepieciešamo temperatūru 

regulē ar dzesējamām joslām CKT augšējā daļā. 

Rūgšanas procesa beigās nosēžas raugi un līdz ar to zaļalus dzidrinās. Nosēdušos raugus dala it kā 

trīs daļās: augšējais slānis, vidējais slānis un apakšējais slānis. Augšējo un apakšējo slāni realizē 

tirdzniecībā, bet vidējo slāni saglabā un izlieto nākamam raudzēšanas ciklam. 


Zaļalu nepieciešama izturēt, lai tas iegūtu attiecīgo garšu un aromātu. Pēcrūgšanā ir nevēlama 

skābekļa klātbūtne, jo tas saskābina alū esošās vielas un pasliktina gāršu. Lai radītu labvēlīgus 

apstākļus alus izturēšanai pēcrūgšanā, ir jāiztur zemu temperatūru (+1 – 2 °C) un alu jātur zem 

spiediena. 

Filtrācija 

7

Tiek izmantots plākšņu filtrs. Filtrācijas princips balstās uz to, lai izlaistu alu caur vairākiem 

filtrslāņiem ar poru izmēriem – 0.65 mikroni, kuri aiztur arī rauga šūnas. 

Pildīšana 

Nofiltrēto alu padot uz pildīšanas automātiem. Pildīšana notiek izobāriskos apstākķos – alus visu 

laiku atrodas zem spiediena un pie zemas temperatūras. 

Pildītavas ceha iekārtas: 

• transportlenta ar buferzonu tukšajām pudelēm 

• pudeļu mazgājamā mašīna 

• pildīšanas-aizkorķēšanas bloks (karuseļtipa) 

• etiķešu līmējamais automāts 

• transportlenta pilnajām pudelēm 

• transportlenta tukšajām pudelēm 

Stikla pudelēm (tiks izmantotas tikai jaunas) un kronkorķiem no piegādāja pieprasīts kvalitātes un 

atbilstības sertifikāts. 

Visa ražošanas procesa laikā veic tehnoķīmisko parametru kontroli ar pierakstiem darba burtnīcās: 

• temperatūras 

• laiks 

• ekstraktivitāte 

• misas un alus blīvums 

• cietes hidrolīze 

• pH 

• CO2 koncentrācija 

• alkohola saturs 

• duļķainība 

Mikrobioloģisko kontroli: 

• pēc filtrācijas alum visos posmos - KVV (koloniju veidojošās vienības), meža raugi. 

• iekārtām (CKT, pildīšanas automāta u.c. virsmas) KVV, pelējums 

• stikla pudeles pirms iepildīšanas– KVV, pelējums 

• ūdens KVV, E. coli 

• gaiss - pelējums 

Darba ilgums: Vārīšanas process plānots 16 stundas, divas maiņas 2 x 8 st darba dienās. Filtrācija, 

pildīšana, gatavās produkcijas izvešana notiks darba laikā no 8:00 līdz 17:00. Rūgšanas process 

notiek visu diennakti, kur, iespējams, būs nepieciešama viena cilvēka dežūra. Ražotnē plānots 

nodarbināt 4 – 5 darbiniekus. 

8. Atrašanās vietas novērtējums 

SIA „Valmiermuižas alus” ražotne atrodas pie Valmieras pilsētas apvedceļa Rūjienas, Valkas 

virzienā. Rietumu, Z-rietumu pusē ir pļava ar atsevišķiem mazdārziņiem. Ziemeļu un Z- 

austrumu pusē Valmiermuižas dažas daudzstāvu dzīvojamās ēkas. 

SIA „Valmiermuižas alus” teritorija neatrodas aplūstošā teritorijā. 

Ūdensapgādei izmantots Arukilas- Burtnieku ūdens horizonts. Virs tā dominē vāji caurlaidīgi 

kvartāra morēnas smilšmāli un mālsmilts, zem tā ieguļ 90 m biezs Narvas sprostslānis. 

Arukulas- Burtnieku ūdens horizonts atroas 22-30 m dziļumā no zemes virsmas, horizontu 

veido smilšakmeņi ar māla un eleirolīta starpkārtām. Ūdens horizonta pamatne atrodas 130- 

140 m dziļumā. Ūdens mineralizācija ir 0,45g/l ar kopējo cietību 7 mekviv/l ar paaugstinātu 

dzelzs saturu. Ekspluatācijas debiti ir 5-7 l/s.Saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un 

meteoroloģijas aģentūras 2007.gada 13.februāra Hidroģeoloģisko slēdzienu un aizsargjoslu 

aprēķinu SIA „Valmiermuižas alus” ūdensapgādes artēziskajam urbumam Valmieras pagasts 

Valmiermuižā Dzirnavu ielā 2, ņemot vērā ūdens aizsardzības horizonta labo aizsardzības 

pakāpi, stingra režīma aizsargjoslas rādiuss ir 10 m, bakterioloģiskā aizsargjosla nav 

nepieciešama, ķīmiskās aizsargjoslas rādiuss ir 110 m. 

8

Saskaņā ar Valmieras pagasta apstiprināto teritorijas plānojumu un saistošajiem dokumentiem 

SIA „Valmieras alus” atrodas darījumu un sabiedrisko objektu apbūves teritorijā. Atļauta arī 

sabiedrisko objektu būvniecība 

Iekārta neatrodas aizsargjoslā Ministru kabineta noteiktajā jutīgajā teritorijā, uz kuru attiecas 

paaugstinātas prasības ūdens un augsnes aizsardzībai no lauksaimnieciskas darbības izraisīta 

piesārņojuma ar nitrātiem. 

9. Komentāri (norādot, kuri ir ņemti vērā) 

9.1. valsts un pašvaldību institūciju, citu valstu atbildīgo institūciju (ja ir pārrobežu pārnese) komentāri 

Valsts aģentūras „Sabiedrības veselības aģentūra” Valmieras filiāle neiebilst atļaujas 

izsniegšanai (2008.gada 7.jūlija vēstule nr.28.1-14/350. 

9.2. sabiedrības un nevalstisko organizāciju komentāri 

Komentāri nav iesniegti. 

10. Pieteikuma novērtējums 

10.1. labāko pieejamo tehnisko paņēmienu izmantošana A kategorijas piesārņojošajām darbībām 

Neattiecas. 

10.2. ieviestie (plānotie) tīrākas ražošanas pasākumi 

Galvenie piesārņojuma elementi ražošanas procesā ir iekārtu un virsmu mazgāšanas un 

dezinfekcijas darba šķīdumi, kuri pirms novadīšanas pilsētas kanalizācijas tīklā tiks apstrādāti 

trijos etapos (skatīt shēmu 3.pielukumā): 1.etapā - notekūdeņu neitralizācija ar rezervuāru 

neitralizācijas šķīdumam un 2. anaerobais un 3.aerobais etapi - notekūdeņu bioloģiskā kaskāde ar 

pazemes stiklaplasta tvertni V=30 m3 

Vārīšanas procesā rodas drabiņas (novārīts miežu iesala un apiņu maisījums) un fermentācijas 

procesā rodas rauga pārpalikumi, kas ir augstvērtīgi lopbarības materiāli un tiks piedāvāti 

zemniekiem. 

Ēkā atrodas arī ūdens attīrīšanas iekārtas; Ūdens attīrīšana uz ražošanu notiek trijos etapos: 

mehāniskā dzelzs filtrācija, ūdens mīkstināšana ar sāli (NaCl) un mikrobioloģiskā apstrāde ar UV 

lampu (ultravioleto starojumu), kas ir viens no ekoloģiskākajiem dezinfekcijas paņēmieniem. 

Katlu mājā ražošanas un biroja telpu apsildei un karstā ūdens sagatavošanai, uzstādītas dabas gāzes 

(ekoloģiski draudzīgākais kurināmais) sadedzināšanas iekārtas ar digitālo vadības paneli. 

Vārītavā, vārot misu izdalās gaistošie komponenti no iesala un apiņiem, kas alus ražotnēs ir 

galvenais smakas izplatītājs apkārtējā vidē, tāpēc ir ierīkota otrreizējā tvaika kompresija, kas 

gandrīz pilnībā izslēdz gaistošos izmešus. 

10.3. resursu izmantošana (ūdens, enerģija un ķīmiskās vielas) 

Prognozētais elektroenerģijas patēriņš gadā: 250000 kWh/a. 

SIA „Valmiermižas alus” ūdeni izmantos no sava jaunizveidotā artēziskā urbuma gan alus 

ražošanai, gan ugunsdzēsēju dīķa papildināšanai. Ūdens kvalitāte atbilst LR MK noteikumiem Nr. 

235, izņemot paaugstināto dzelzs sastāvu – 1.4 mg/l (norma – 0.4 mg/l), tāpēc ūdens attīrīšanas 

procesā tiks izmantots atdzelžotāja filtrs. Ūdens uzskate – instrumentāla. Ūdens lietošanas bilanci 

skatīt 12.tabulā. 

Ūdens lietošana 

12.tabula 

Ūdens ieguves 

avoti un 

izmantošanas veidi 

Kopējais ūdens 

patēriņš 

(kubikmetri 

gadā) 

Atdzesēšanai 

(kubikmetri 

gadā) 

Ražošanas 

procesiem 

(kubikmetri 

gadā) 

Sadzīves 

vajadzībām 

(kubikmetri 

gadā) 

Citiem 

mērķiem 

(kubikmetri 

gadā) 

1. No īpašniekam 

piederoša urbuma 

3170 600 2400 50 120 

9

Kurināmais 

(tūkst m3) 

Plānota kurināmā izmantošana siltumenerģijai 

Gada laikā 

izlietotais 

daudzums 

Izmantots (prognoze) 

Ražošanas 

procesam 

Apsildei 

9.3.tabula 

Dabas gāze 60 000 40 000 20 000 

Alus ražošanas procesā (tvertnēs, cauruļvados) rodas organiskie sasmērējumi; ciete, cukurs, proteīni 

un neorganiskie sasmērējumi; alus akmens, katlakmens (Ca, Mg, rūsa, sāļi) 

Ķīmiskās vielas alus ražotnē tiks lietotas tikai mazgāšanas procesiem 

Higiēnas pasākumu klasiskā secība pārtikas rūpniecībā parasti ir: 

• sākuma skalošana 

• sārmainā mazgāšana – šķīdina organiskos sasmērējumus 

• skalošana 

• skābā mazgāšana – šķīdina neorganiskos sasmērējumus 

• skalošana 

• dezinfekcija – likvidē mikrobioloģisko piesārņojumu 

• beigu skalošana 

Atkarībā no situācijas kāds no posmiem var izpalikt. Skābes un sārma darba šķīdumu koncentrācijas 

nepārsniedz 2%, bet dezinfekcijas līdzekļa maksimālā koncentrācija ir 0.2 %. Profesionāli lietojot 

mazgāšanas – tīrīšanas līdzekļus, efektivitāti var sasniegt arī pie mazākām koncentrācijām, kas ir 

arī ekonimiski izdevīgāk. Tīrīšanas darba šķīdumu procentuālo koncentrāciju gatavoto manuāli, pēc 

aprēķiniem. Koncentrācijas pareizība tiek pārbaudīta titrējot, pēc atbilstošām metodēm, kas ir 

obligāts pasākums paškontroles sistēmā. Attīrīšana iekārtu neitralizācijas kaskādē izmantos 10 % 

nātrija hidriksīda sārma šķīdumu (NaOH) pH līmeņa stabilizācijai notekūdeņos. Darba šķīduma 

sagatavošana notiek rezervuārā (ūdenim klāt lēnām lejot sārmu). 

Ķīmiskās vielas, ķīmiskie produkti un citi materiāli, ko izmanto ražošanas procesā kā 

izejmateriālus vai palīgmateriālus un kuri nav klasificēti kā bīstami 

9.1.tabula 

Nr.p.k. 

vai kods 

Ķīmiskā viela 

vai ķīmiskais 

produkts (vai 

to grupas) 

Ķīmiskās vielas 

vai ķīmiskā 

produkta 

veids (1) 

Izmantošanas 

veids 

Uzglabātais 

daudzums (tonnas), 

uzglabāšanas 

veids (2) 

1 Iesals Organiska viela Izejviela 50 kg plastmasas 

maisi 

Izmantotais 

daudzums gadā 

(tonnas) 

2 Apiņi Organiska viela Izejviela Kartona kastes 0.5 

120 

3 Ūdens Neorganiska 

viela 

Izejviela Artēziskais urbums 3170 

4 Raugs Organiska viela Izejviela - 10 

5 Kizilgurs Neorganiska 

viela SiO2 

Filtrēšanas 

materiāls 

50 kg papīra maisi 5 

10

Bīstamās ķīmiskās vielas un ķīmiskie produkti, kas izmantoti ražošanā kā izejmateriāli, 

palīgmateriāli 9.2.tabulā (skatīt 4.pielikumā). Datu drošības lapas ir valsts valodā un atbilst 

normatīvo aktu prasībām. Visas ķīmiskās vielas glabāsies 30 l oriģinālās kannās no piegādātāja. 

Kods (1) 

B1 

Uzglabāšanas 

tvertnes 

saturs (2) 

Notekūdeņu 

izlīdzināšanas 

baseins 

Uzglabāšanas tvertņu saraksts 

Tvertnes 

izmēri, (m 3 ) 

Tvertnes 

vecums 

(gados) 

Tvertnes Pārbaudes datums 

izvietojums (3 

) iepriekšējās nākamais 

30 jauna Zem zemes 2008. 2013. 

9.4.tabula 

B2 CO 2 tvertne 3,3 jauna Virs zemes 2008. 2009. 

B3 

Tvertnes alus 

raudzēšanai un 

noguldīšanai 

4 

12gab jaunas Ražotnes 

telpās 

2008. 2013. 

B4 

Tvertnes filtrētā 

alus uzkrāšanai 

4 (3 gab) 

1 (4 gab) 

jaunas 

Ražotnes 

telpās 

2008. 2013. 

11

elektroenerģijas patēriņa 

Alus 

skaitītājiem. 

ražošanas piesārņojošo darbību plūsmas diagramma 

Iesala malšana 

Putekļi 

Atkritumi 

Alus vārīšana 

Kaustiskā soda 

Skābe 

Skalojamais ūdens 

Drabiņas 

Fermentācija 

(raudzēšana) 


Skābe 

Dezinfekcija (skābe) 


Raugi 

CO2 

Atmosfēra 

Atmosfērā 

Filtrācija 

Pildīšana 


Skābe 



Filtrēšanas materiāls 

(kizelgurs) 


Skābe 



Zemnieku saimniecība 

Pārējie 

Ūdens attīrīšana uz 

ražošanu 


Skābe 

Dezinfekcija 

(skābe, amonijs) 

putu tīrīšanas līdzekļi 

(skābe, sārms) 


Sāls 

Tvaiks 

Sāls 

12

Neitralizācija 

Septiskā tvertne 

anaerobā 

aerobā 

kamera 

kamera 

dūņas 

Utilizācija 

Pilsētas kanalizācija 

10.4. emisijas gaisā un tās ietekme uz vidi 

Uzņēmuma darbības rezultātā veidojas nelielas emisijas gaisā. Katlu mājā ir gāzes sadedzināšanas 

iekārtas: apkurei katls K 144-8 ar ievadīto siltumjaudu 144 kW un tehnoloģiskajām vajadzībām: 

tvaika ģenerators SD FIX 300 ar ražību 300 kg tvaika stundā. Katras iekārtas ievadītā siltuma 

jauda ir zem C kategorijas piesārņojošas darbības sliekšņa, bet kopējā pārsniedz šo slieksni, tamdēļ 

tā ir jāvērtē kā C kategorijas piesārņojoša darbība (likuma ”Par piesārņojumu” izpratnē iekārtu 

jaudas ir jāsummē). Katlu mājai ir divi dūmeņi, kuri izvietoti blakus. To garums ir 9,40 m, 

iekšējais diametrs 250 mm, ārējais diametrs 450mm.. 

Katlu mājā ražošanas un biroja telpu apsildei un karstā ūdens sagatavošanai, uzstādītas dabas gāzes 

(ekoloģiski draudzīgākais kurināmais) sadedzināšanas iekārtas ar digitālo vadības paneli. 

Alus ražotnes darbības tehnoloģiskajai nodrošināšanai uzstādītas 3 aukstumiekārtas: divās 

aukstuma aģents ir freons R 404A (katrā pa 25 kg) un vienā – R134a (28 kg). Ir noslēgts līgums 

par aukstumiekārtu tehnisko apkalpošanu. 

Aukstuma aģenti freons R 404A un R134a ir vielas, kuras nav iekļautas „Eiropas Parlamenta un 

Padomes Regulas (EK) Nr.2037/20000 (2000.gada 29.jūnijs) par vielām, kas noārda ozona slāni” I 

pielikumā „Ierobežojamās vielas, uz kurām attiecas šī regula”, kā arī 2.pielikumā „Ozona slāni 

noārdošo vielu saraksts”. Līdz ar to tās ir atļauts lietot. Freons R-134a ir iekļauts 2005.gada 

6.septembra Ministru kabineta noteikumu Nr.688 ”Noteikumi par ozona slāni noārdošām vielām 

un fluorētām siltumnīcefekta gāzēm, kas ir aukstuma aģenti” 1.pielikumā „Fluorētās 

siltumnīcefekta gāzes, kas ir aukstuma aģenti”, kurā ir norādītas lietošanai aukstuma iekārtās 

paredzētās vielas. 

10.5. smaku veidošanās 

Vienīgais iespējamais smakas emisijas avots alus ražotnēs veidojas misas vārīšanas laikā, kad 

gaisā izplatās apiņu un iesala gaistošās vielas. SIA „Valmiermuižas alus” misas vārītavā ierīkota 

otrreizējā tvaika kompresija, kas pilnībā likvidē gaistošo vielu izplatīšanos. 

10.6. emisija ūdenī un tās ietekme uz vidi 

Alus ražošanā galvenais piesārņojuma avots ir notekūdeņi, veicot alus ražošanu, iekārtu apkopi, 

mazgāšanu, kā arī darbinieku higiēniskajām vajadzībām. Tiem raksturīgs paugstināts organiskais 

piesārņojums. Attīrīšanas iekārta projektēta ar notekūdeņu akumulācijas iespēju un plūsmas 

izlīdzināšanu 24 stundu periodā, BSP5 slodze 4 kg/dienn. Atbilst 83 CE ekvivalentiem 

iedzīvotājiem. 

13

Ražošanas notekūdeņi saplūst akumulācijas baseinā, no baseina uz cauruļmaisītāju, kur ievietota 

pH līmeņa zonde, kas kontrolē pH līmeni notekūdeņos un magnētiski induktīvais plūsmas mērītājs, 

kas mēra notekūdeņu daudzumu, plūstošu caur cauruļmaisītāju. Cauruļmaisītājam pieslēgts 

inžektors, caur kuru no darba šķīduma (10% NaOH) sagatavošanas rezervuārā ar dozācijas sūkni, 

tas nepieciešamības gadījumā tiek ievadīts cauruļmaisītājā, normalizējot pH līmeni līdz pH 7.5. 

Iekārta darbojas pilnīgi automātiskā režīmā. pH normalizēti notekūdeņi tālāk tiek novadīti uz 

bioloģisko attīrīšanas kaskādi. Notekūdeņu attīrīšanas pārslodzes vai avārijas gadījumā, 

notekūdeņi tiks novadīti pa By-pass apvadlīniju uz izplūdes tekni. Dūņu atsūknēšanu veic ar 

asizinācijas mašīnu, kura izsūknē liekās dūņas no pirmreizējā nodalījuma. 

Pirms bioloģiskās apstrādes notiek rupjo piemaisījumu atdalīšana pirmreizējā nostādināšanas daļā . 

Iegremdējama starpsiena nodrošina uzpeldējušo mehānisko piemaisījumu norobežoānu. Savukārt 

grimstošie mehāniskie piemaisījumi gravitācijas ietekmē izgulsnējas. Pirmreizējā nostādinātāja 

funkcionālā telpa ir pietiekami liela, lai nodrošinātu arī atdalīto mehānisko piemaisījumu 

uzkrāšanu. .Pēc mehāniskās attīrīšanas notekūdeņi pārplūst uz aktivācijas nodalījumu. Aktivācijas 

nodalījumā caur aerācijas elementu sīku burbulīšu veidā ūdenī tiek padots gaiss, kas 

nepieciešamas notekūdeņos esošajiem mikroorganismiem (aktīvajām dūņām). Pēc bioloģiskās 

apstrādes notekūdeņi ieplūst otrreizējā nostādinātājā, kur noris aktīvo dūņu izgulsnēšana, kuras tiek 

atgrieztas aktivācijas nodalījumā, bet virspusē nostādināto un attīrīto ūdeni ar aerofila palīdzību 

padod uz izplūdes tekni. Attīrītos notekūdeņus no iekārtas ar aeroliftu izvada līdz noteiktam 

līmenim, izveidojot iekārtā akumulācijas tilpumu, kas nodrošina iekārtas aizsardzību pret 

pārslodzēm, piemēram, ielaižot kanalizācijā lielu daudzumu notekūdeņu. Tā kā notekūdeņus 

paredzēts novadīt uz attīrīšanas iekārtām nevienmērīgi, tad akumulācijas nodalījums veiks 

notekūdeņu plūsmas izlīdzināšanu. 

Ražošanā organiskais piesārņojums rodas no misas, alus un rauga noskalojumiem, neorganiskais 

no mazgāšanas līdzekļu darba šķīdumiem. Ražošanas ūdeņus neitralizē un tad kopā ar sadzīves 

notekūdeņiem pakļauj anaerobai un pēc tam aerobai apstrādei, pēc alus ražošanas vispārējiem 

datiem piesārņojošo vielu daudzumu notekūdeņos skatīt 14.1.tabulā (faktiski notekūdeņi tiks 

attīrīti dziļāk – pilsētas kanalizācijā tiks novadīti notekūdeņi ar daudz zemākām piesārņojošo vielu 

koncentrācijām). 

Izplūdes 

vietas 

identifikāci 

jas numurs 

Piesārņojo 

šā viela, 

parametrs 

kods 

Piesārņojošās vielas notekūdeņos* 

Koncentrācija, 

ko 

nedrīkst 

pārsniegt* 

(mg/l) 

Pirms attīrīšanas 

mg/l 

24 stund 

ās 

(vidēji) 

tonnas 

gadā 

(vidēji 

) 

Īss lietotās 

attīrīšanas 

apraksts un tās 

efektivitāte (%) 

14.1.tabula 

Pēc attīrīšanas 

mg/l 

24 stundās 

(vidēji) 

mg/l 

Bez 

izplūdes 

Suspendēt 

ās vielas 

500 185 3 pakāpju 


< 100 

vidē 

kaskāde; 

BSP 500 916 

1)neitralizācija, 

< 500 

ĶSP 1000 1380 2)anaerobā, < 1000 

Nkop 20,6 60-80 

3)aerobā 

< 20 

Pkop 23 11,4 

< 11 

*Saskaņā ar noslēgto pakalpojumu līgumu. 

tonna 

s gadā 

(vidēj 

i ) 

14

Izplūdes 

vietas 

numurs un 

adrese (1) 

Notekūdeņu izplūde uz cita operatora attīrīšanas iekārtu 

Izplūdes 

vietas 

Izplūdes vietas 

ģeogrāfiskās koordinātas 

identifikācijas 

numurs (2 Z platums A garums 

Citas ūdens 


iekārtas 

operatora 

nosaukums, 

pieslēgšanās 

kontrolakas 

numurs 

Notekūdeņu 

daudzums 

(uz ārējām 

notekūdeņu 


iekārtām 

saskaņā ar 

līgumu) 

14.3.tabula 

Izplūdes 

ilgums (3) 

(stundas 

dienā 

vai 

dienas 

gadā) 

Valmieras pilsētas 

kanalizācijas sistēma 

57°’33′18.3″ 25°’25′55.6 Valmieras 

ūdens 

m 3 /d 

m 3 /gadā 

20 2570 24/365 

Lietus ūdeņi, sniega un ledus kušanas ūdeņi, kas savākti rūpnīcas teritorijā tiek novadīti 

ugunsdzēsības dīķī. 

Plānots veikt pazemes ūdens un notekūdeņu kvalitātes monitoringu (skatīt 18.tabulu) 

Monitorings 

18.tabula 

Kods (1) 

Monitoringam 

pakļautie 

parametri 

Paraugu 

ņemšanas 

metode 

Analīzes metode un 

tehnoloģija 

Kontroles 

biežums 

Laboratorija, kas 

veic analīzes 

Suspendētās 

vielas 

BSP 

ĶSP 

Nkop 

Plastmasas 

aizvākojams 

trauks 

Veic akreditēta 

laboratorija atbilstoši 

LV ISO 

4 reizes 

gadā 

Sabiedrības 

veselības aģentūra 

un/vai cita 

akreditēta 

laboratorija 

Pkop 

No īpašniekam Sterils 

piederoša plastmasas 

urbuma ūdens maisiņš 

Veic akreditēta 

laboratorija atbilstoši 

1 reizi gadā 

LV ISO pēc LR MK 

noteikumiem Nr 235 

10.7. atkritumu veidošanās un apsaimniekošana 

Alus ražotnē veidojas sekojoši atkritumi (skatīt tabulu 17.1. – 5.pielikumā): 

• Cietie sadzīves atkritumi, stikls, iepakojums: papīrs, kartons, - saskaņā ar 

līgumu tiek nodoti atkritumu apsaimniekošanas organizācijai (ZAAO). 

• Drabiņas, raugi, filtrācijas materiāls – tiek nodoti zemnieku saimniecībām, 

neveidojot uzkrājumus, lai neveidotos smaku emisijas. 

15

Atkritumu savākšana un pārvadāšana 

17.2.tabula 

Atkritumu 

klase (1) 

Atkritumu 

nosaukums 

(2) 

Atkritumu 

bīstamība (3) 

Savākšanas 

veids (4) 

Pārvadāto 

atkritumu 

daudzums 

(tonnas/gadā) 

Pārvadāšanas 

veids (5) 

Komersants, 

kas veic 

atkritumu 

pārvadājumus 

(vai atkritumu 

radītājs) 

Komersants, 

kas saņem 

atkritumus 

020304 NAI 

dūņas 

Nav 

Specializēts 

autotransports 

150101 Papīra un Nav 8 

kartona 

Konteineri, 

iepakojums 

katram 

200102 Stikls Nav 

veidam savs 

2 

10 

Specializēts 

autotransports 

SIA „Ziemeļvidzemes 

atkritumu 

apsaimniekošanas 

organizācija” 

200301 

Nešķiroti 

sadzīves 

nav 

2 

020799 Drabiņas, 

Raugi nav 10 autotransports Zemnieku saimniecības 

10.8. trokšņa emisija 

Uzņēmuma visas iekārtas atrodas vienā ēkā. Nevienai no iekārtām nav paaugstināts trokšņa 

līmenis. Autotransporta kustība (gatavās produkcijas iekraušana, izkraušana notiks darba dienas 

laikā. Transports uzņēmuma vajadzībām nerada pastiprinātu troksni, kas būtiski paaugstinātu 

trokšņa līmeni vidē. 

10.9. augsnes aizsardzība 

Kanalizācijas sistēmas jaunas - piesārņojums augsnē nenonāk. Ķīmiskās vielas tiek uzglabātas 

noliktavas telpās ar betona grīdu, oriģinālajos rūpnīcas iepakojumos. 

10.10. avāriju risks un rīcības plāni ārkārtas situācijām 

Avārijas situāciju gadījumā plānots rīkoties saskaņā ar avārijas situāciju izziņošanas shēmu. 

SIA „Valmiermuižas alus” ražošanas, palīgtelpas un kantora telpas apgādātas ar automātiskām 

ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes iekārtām. 

Ēka apgādāta ar ugunsdzēšamajiem aparātiem, darbinieki tiks instruēti par to izmantošanu, to 

apjomu un veidu noteicis ugunsdzēsības dienests. Ugunsgrēka gadījumā ūdeni paredzēts ņemt no 

speciāli izveidota ugunsdzēsības dīķa. 

Attīrīšanas iekārtām ārkārtas situācija ir elektriskās stāvas padeves pārtraukums. Par stāvokli, kad 

tādejādi ir apdraudēta notekūdeņu sūknēšana NAI, iedarbojas signalizācija. Notekūdeņu 

attīrīšanas pārslodzes vai avarījas gadījumā, notekūdeņi tiks novadīti pa By-pass apvadlīniju uz 

izplūdes tekni. Servisa pakalpojumus sniedz iekārtu uzstādītājfims AHM VICTORY 

Reg.Nr.4000360369 

16

11. Nosacījumi uzņēmuma darbībai 

11.1. darbība un vadība 

C sadaļa 

Atļaujas nosacījumi 

1. Atļauja izdota sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Valmiermuižas alus” B kategorijas 

piesārņojošai darbībai: alus ražošanai ar ražošanas jaudu līdz 70 000 dekalitru gadā un ar to 

saistīto C kategorijas piesārņojošo darbību: 

• siltumenerģijas ražošana alus ražošanas tehnoloģiskajām vajadzībām: tvaika ģenerators 

“SD FIX 300” ar ražību 300 kg tvaika stundā un apkurei – gāzes apkures katls “K 144- 

8” ar ievadīto siltuma jaudu 0,144 MW. 

2. Ja tiek veiktas izmaiņas piesārņojošā darbībā, vismaz 90 dienas pirms izmaiņu veikšanas 

informēt Valmieras RVP, lai izvērtētu, vai ir jāizsniedz jauna atļauja vai jāpārskata izdotās 

atļaujas nosacījumi. 

3. Atļaujas nosacījumi var tikt mainīti: 

‣ mainoties ekoloģiskajai situācijai pieguļošajā teritorijā; 

‣ mainoties normatīvo aktu nosacījumiem. 

4. Pārvalde var anulēt atļauju, ja tā konstatē, ka operators sniedzis nepareizu vai maldinošu 

informāciju. 

11.2. darba stundas 

Alus vārīšanas process 16 stundas diennaktī, divas maiņas 2 x 8 st darba dienās. 

Filtrācija, pildīšana, gatavās produkcijas izvešana darba laikā no 8:00 līdz 17:00. 

12. Resursu izmantošana 

12.1. ūdens 

1. Ūdens ieguvei izmantojams jaunizveidotais dziļurbums atbilstoši 11.1. tabulai. 

Ūdens ieguve 

11.1.tabula 

Ūdens ieguves 

avota identifikācijas 

numurs (*) 

Ūdens ieguves avots (ūdens objekts vai urbums) 

nosaukums un ģeogrāfiskās koordinātas 

atrašanās vieta 

(adrese) Z platums A garums 

ūdens 

saimniecisk 

ā iecirkņa 

kods 

teritorijas 

kods 

Ūdens daudzums 

kubikmetri 

dienā 

kubikmetri 

gadā 

LVĢMA 

datu bāzes 

Nr.21936 

P500879 

Dzirnavu iela 2, 

Valmiermuiža, 

Valmieras 

pagasts 

57º33´18,3” 24º48´28,0” 52397200969000 20 3170 

2. Nodrošināt ūdensapgādes urbuma atveres aprīkojuma hermētiskumu. 

3. Ievērot aizsargjoslas ap ūdens ņemšanas vietām, it īpaši stingra režīma aizsargjoslu, kurās 

aizliegta jebkāda veida saimnieciskā darbība. Stingrā režīma 10 metru aizsargjoslā iesēt un 

apkopt zālāju. 

4. Ūdens uzskaitei alus ražotnē ūdensapgādes ievadā jābūt uzstādītam ūdens skaitītājam, 

kuram jābūt metroloģiski pārbaudītam. Ūdens skaitītāja pārbaudi veikt atbilstoši MK 

(28.06.2005.) noteikumos Nr.452 noteiktajai kārtībai. 

5. Ūdens skaitītāja rādījumus ierakstīt instrumentālās uzskaites žurnālā vismaz 1 reizi mēnesī 

(mēneša pēdējā dienā). Ūdens ieguves instrumentālās uzskaites žurnālam jāatbilst MK 

noteikumu Ministru kabineta (23.12.2003.) noteikumu Nr.736 „Noteikumi par ūdens 

resursu lietošanas atļauju” 3.pielikumā noteiktajai formai. 

6. Katra ieraksta pareizību un atbilstību ar parakstu apliecināt atbildīgai amatpersonai. 

17

7. Līdz 2013.gada aprīlim veikt ūdens debita un līmeņu mērījumus ūdensapgādes urbumā, 

mērot statisko un dinamisko ūdens līmeni. Dinamiskā līmeņa mērījumu veikt dziļsūkņa 

darbošanās laikā, statiskā līmeņa mērījumu veikt sūkņa maiņas laikā vai ilgstoša urbuma 

darba pārtraukumā (1-2 dienas). Mērījumu rezultātus ierakstīt ūdens ieguves instrumentālās 

uzskaites žurnālā. 

8. Sūkņa pasi un ūdens ieguves instrumentālās uzskaites žurnālu uzrādīt vides inspektoriem 

pārbaudes laikā. 

9. Ūdensapgādes urbumā neievietot lielākas jaudas sūkni par urbuma pasē rekomendēto: 1,0 

l/sek jeb 3,6 kubikmetri stundā. 

12.2. enerģija 

Ievērot iekārtu tehnoloģiskos procesus, taupīt elektroenerģiju. 

12.3. izejmateriāli un palīgmateriāli 

1. Ķīmiskās vielas (atbilstoši 9.1.tabulai B sadaļā un 9.2.tabulai 4.pielikumā). 

2. Ķīmiskās vielas uzglabāt oriģinālajās tvertnēs (ražotāja iepakojumā), uz kurām jābūt 

apzīmējumiem par vielas bīstamību un lietošanu.. 

3. Veicot darbības ar ķīmiskajām vielām un ķīmiskajiem produktiem, ievērot drošības datu 

lapā norādītās vides aizsardzības prasības. 

4. Drošības datu lapām jābūt valsts valodā. Tām jāatrodas alus ražotnē brīvi pieejamā vietā. 

5. Pirms darbu uzsākšanas darbiniekiem jābūt apmācītiem, kā rīkoties ar ķīmiskajām vielām un 

ķīmiskajiem produktiem atbilstoši drošības datu lapai. 

6. Visās vietās, kur notiek darbības ar bīstamajām ķīmiskajām vielām, nodrošināt sorbentu 

izlijušo vielu savākšanai un neitralizēšanai. 

7. Veikt ķīmisko produktu uzskaiti 1 (vienu) reizi mēnesī, mēneša pēdējā darba dienā un 

inventarizāciju 1 (vienu) reizi gadā līdz tekošā gada 30.decembrim saskaņā ar 2002.gada 

22.oktobra Ministru kabineta noteikumu Nr. 466 “Noteikumi par ķīmisko vielu un ķīmisko 

produktu uzskaites kārtību un datu bāzi” prasībām, norādot ķīmiskās vielas vai ķīmiskā 

produkta nosaukumu, daudzumu, klasifikāciju un marķējumu. 

13. Gaisa aizsardzība 

13.1. emisija no punktveida avotiem, emisijas limiti 

1. Emisija atļauta no divām sadedzināšanas iekārtām pa diviem emisijas avotiem – 

dūmeņiem: 

1.1.apkurei - katls K 144-8 ar ievadīto siltumjaudu 144 kW; 

1.2. tehnoloģiskajām vajadzībām: tvaika ģenerators SD FIX 300 ar ražību 300 kg tvaika 

stundā 

2. Emisijas limiti netiek noteikti: 

2.1. Gada emisiju aprēķinu no sadedzināšanas iekārtām veikt atbilstoši 2004.gada 

14.decembra Ministru kabineta noteikumu Nr.1015 „Vides prasības mazo katlumāju 

apsaimniekošanai” 8.punktam un 2.pielikumam. 

2.2. Gada emisiju aprēķinu no aukstumiekārtām veikt pēc masas bilances metodes atbilstoši 

2005.gada 6.septembra Ministru kabineta noteikumi Nr.688 „Noteikumi par ozona slāni 

noārdošām vielām un fluorētām siltumnīcefekta gāzēm, kas air aukstuma aģenti” 13. un 

15.punktiem un 3.pielikumam. 

13.2. emisija no neorganizētiem (difūziem) emisiju avotiem, emisiju limiti 

Nav atļautas emisijas no neorganizētiem (difūziem) emisiju avotiem. 

13.3. procesa un attīrīšanas iekārtu darbība 

1. Uzturēt sadedzināšanas procesus katlumājās optimālā režīmā, lai emisijas koncentrācijas 

nepārsniegtu MK (20.08.2002.) noteikumos Nr.379 noteiktās robežvērtības: slāpekļa oksīdu 

summai, pārrēķinātai uz NO 2 – 300 mg/m 3 ; oglekļa oksīdam - 150 mg/m 3 ; skābekļa saturs O 2 

- 3 %. 

18

2. Sadedzināšanas iekārtās kā kurināmo atļauts izmantot dabas gāzi. Kurināmā patēriņu ierakstīt 

uzskaites žurnālā 1 x mēnesī (mēneša pēdējā dienā). 

13.4. smakas 

1. Nedrīkst radīt vidi un cilvēkus negatīvi ietekmējošas smakas. Lai ierobežotu smaku rašanos, 

savlaicīgi iztīrīt notekūdeņu dūņas, raugu atlikumus un drabiņas, kurus nodot atkritumu 

apsaimniekotājiem un zemnieku saimniecībām 

2. Ievērot Ministru kabineta (27.07.2004.) noteikumos Nr.626 „Noteikumi par piesārņojošas 

darbības izraisīto smaku noteikšanas metodēm, kā arī kārtību, kādā ierobežo šo smaku 

izplatīšanos” noteikto smaku mērķlielumu ievērošanu: 10 ou E /m 3 nedrīkst pārsniegt vairāk par 

septiņām diennaktīm gadā. 

3. Saņemot sūdzības par traucējošām smakām, veikt akreditētā laboratorijā normatīvajos aktos 

noteiktā kārtībā smaku koncentrāciju mērījumus. 

13.5. emisijas uzraudzība un mērīšana (mērījuma vietas, regularitāte, metodes) 

1. Emisijas mērīšanas vietas katlumājas dūmvadā ierīkot atbilstoši standartam LVS ISO 

9096:2006 vai LVS ISO 10780. Emisiju ņemšanas vietas atveri nodrošināt ar noslēdzamu 

hermētisku aizvaru. 

2. Emisiju (oglekļa oksīds, slāpekļa dioksīds) koncentrāciju noteikšanu veikt 1 x divos gados, 

uzrādot konkrēto ražošanas jaudu (slodzi), dūmgāzu temperatūru (t 0 C), plūsmu un skābekļa 

saturu dūmgāzēs mērīšanas laikā. Nākamo emisiju mērījumus veikt 2009.gadā. 

3. Ja testēšanas rezultāti uzrāda, ka tiek pārsniegtas noteiktās robežvērtības, veikt 

sadedzināšanas iekārtu ieregulēšanu, lai nodrošinātu robežvērtību ievērošanu un veikt 

atkārtotu testēšanu. 

4. Emisiju testēšanu veikt attiecīgajā jomā akreditētai testēšanas laboratorijai ar akreditētām 

metodēm, kas nodrošina nepieciešamo sadedzināšanas procesa parametru, apstākļu un 

koncentrāciju noteikšanu. 

13.6. to emisijas veidu pārraudzība, kas rodas no neorganizētiem (difūziem) emisiju avotiem 

1. Lai ierobežotu smaku rašanos, savlaicīgi iztīrīt notekūdeņu dūņas, nodot atkritumus 

atkrtumuapsaimniekotājiem un zemnieku saimniecībām (raugi, drabiņas). 

2. Par aukstumiekārtu apkalpošanu jābūt noslēgtam līgumam ar licencētu vai sertificētu 

personu. 

13.7. gaisa monitorings 

1. Saņemot sūdzības par gaisa kvalitāti, veikt gaisa kvalitātes testēšanu attiecīgajā jomā akreditētai 

testēšanas laboratorijai, uzrādot konkrēto ražošanas jaudu (slodzi) un kurināmā veidu mērīšanas 

brīdī, norādot vēja virzienu un stiprumu mērījumu laikā. 

2. Ievērot gaisa kvalitātes normatīvus emisijām no sadedzināšanas iekārtām atbilstoši Ministru 

kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumos par gaisa kvalitāti Nr.588 noteiktajiem 

nosacījumiem. Nav pieļaujama šādu cilvēku veselības aizsardzības robežlielumu pārsniegšana: 

cietajām daļiņām (putekļiem): - diennakts – 50 µg/m 3 (nedrīkst pārsniegt vairāk kā 35 

reizes kalendāra gadā); - gada – 40 µg/m 3 ; 

oglekļa oksīdam - 8 stundu robežlielums - 10 mg/m 3 . 

13.8. mēraparatūras uzturēšana un kalibrācija 

Sadedzināšanas iekārtu darbības nodrošināšanai nepieciešamo mēraparatūru (termometrus, 

spiediena mērītājus) ekspluatēt atbilstoši noteiktajiem tehnoloģiskajiem procesiem. 

13.9. ziņas, kas sniedzamas vides aizsardzības institūcijām 

1. Katru gadu savlaicīgi Vides ministrijas apstiprinātā un Centrālās statistikas pārvaldes saskaņotā 

termiņā iesniegt ikgadējo valsts statistikas pārskatu par gaisa aizsardzību “Nr.2-gaiss. Pārskats 

par gaisa aizsardzību”. 

19

2. Reizi gadā - līdz 1.februārim - Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūrā iesniegt 

pārskatu par iepriekšējā gadā veiktajām darbībām ar aukstuma aģentiem (pārskata forma 

noteikta 2005.gada 6.septembra Ministru kabineta noteikumu Nr.688 “Noteikumi par ozona 

slāni noārdošām vielām un fluorētām siltumnīcefekta gāzēm, kas ir aukstuma aģenti” 

3.pielikumā). 

3. Par aukstuma iekārtu apkopēm jābūt iekārtotam žurnālam, kura forma noteikta 2005.gada 

6.septembra Ministru kabineta noteikumu Nr.688 “Noteikumi par ozona slāni noārdošām 

vielām un fluorētām siltumnīcefekta gāzēm, kas ir aukstuma aģenti” 3.pielikumā. 

14. Notekūdeņi 

14.1. izplūdes, emisijas limiti 

1. Bez notekūdeņu izplūdes vidē. 

2. Attīrītos notekūdeņus pēc attīrīšanas lokālajās NAI novadīt kanalizācijas kolektorā saskaņā 

ar noslēgto līgumu ar pakalpojumu sniedzēju. 

3. Noslēgtajam līgumam ar pakalpojuma sniedzējiem par notekūdeņu pieņemšanu 

kanalizācijas tīklā jāatbilst Ministru kabineta (22.01.2002.) noteikumu Nr.34 “Noteikumi 

par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī” 43.1.punkta nosacījumiem. 

14.2. procesa norise un attīrīšanas iekārtu darbība 

1. Regulāri izņemt liekās notekūdeņu dūņas no NAI aerācijas kamerām un otrējiem 

nostādinātājiem, lai ierobežotu dūņu pūšanas procesu. 

14.3. uzraudzība un mērījumi (mērījumu vietas, regularitāte, metodes) 

1. Notekūdeņu uzskaites datus ierakstīt notekūdeņu tiešās uzskaites žurnālā ne retāk kā 1 x 

mēnesī (mēneša pēdējā dienā). Ierakstu pareizību atbildīgajai amatpersonai apstiprināt ar 

parakstu. 

2. Notekūdeņu testēšanu veikt saskaņā ar noslēgto līgumu ar pakalpojuma sniedzējiem par 

notekūdeņu pieņemšanu kanalizācijas tīklā. 

14.4. mērījumi saņēmējā ūdenstilpē 

Nosacījumu nav. 

14.5. mēraparatūras uzturēšana un kalibrācija 

Nosacījumi netiek izvirzīti. 


1. Katru gadu Vides ministrijas apstiprinātajā un Centrālās Statistikas pārvaldes saskaņotajā 

termiņā iesniegt Valmieras reģionālajā vides pārvaldē ikgadējo valsts statistikas pārskatu “Nr.2 

– ūdens. Pārskats par ūdens resursu lietošanu” par iepriekšējo kalendāro gadu. 

2. Par avārijām kanalizācijas tīklos, NAI un avārijas izplūdēm nekavējoties ziņot Valmieras 

reģionālajā vides pārvaldē (tel.64207265; 26566597). Datumu, cēloni, izplūdušo notekūdeņu 

daudzumu ierakstīt NAI ekspluatācijas žurnālā. 

15. Troksnis 

15.1. trokšņa avoti un nosacījumi troksni radošo iekārtu darbībai 

1. Neradīt troksni, kas ārpus iekārtas teritorijas pārsniedz 40 DB. 

2. Trokšņa avoti alus ražošanas tehnoloģijā – sūkņi, ventilatori, elektrodzinēji. Lai ierobežotu 

trokšņu emisiju vidē ražošanas ēkas durvis un logus turēt aizvērtā stāvoklī. 

15.2. trokšņa emisijas avoti 

1. Potenciālie trokšņu avoti: 

1.1. Alus ražošanas tehnoloģijā – sūkņi, ventilatori, elektrodzinēji; 

1.2. Transports uzņēmuma iekšienē - pievedot izejvielas un aizvedot gatavo produkciju. 

20

2. Ievērot 2004.gada 13.jūlija Ministru kabineta noteikumos Nr.597 „Vides trokšņa novērtēšanas 

kārtība” noteikto: troksnis nakts laikā nedrīkst pārsniegt 40 DB. 

3. Saņemot iedzīvotāju sūdzības par paaugstinātu troksni, veikt trokšņu mērījumus veikt 

akreditētā laboratorijā normatīvajos aktos noteiktā kārtībā trokšņu mērījumus. 


1. Mērījumu vietas saskaņot ar Sabiedrības veselības aģentūras Valmieras filiāli. 



16. Atkritumi 

16.1. atkritumu veidošanās 

Ražotnē veidojas sekojoši atkritumi (skatīt tabulas 17.1. – 7.pielikumā un 17.2. – 8.pielikumā): 

• Cietie sadzīves atkritumi, stikls, papīra un kartona iepakojums, NAI dūņas - 

saskaņā ar līgumu tiks nodoti atkritumu apsaimniekošanas organizācijai (SIA 

„ZAAO”). 

• Drabiņas, raugi – tiks nodoti zemnieku saimniecībām. 

16.2. atkritumu apsaimniekošanas nosacījumi 

1. Veikt atkritumu šķirošanu: katram atkritumu veidam paredzēt savu konteineru. 

2. Cietos sadzīves atkritumus savākt un uzglabāt atkritumu konteineros un nodot atkritumu 

apsaimniekošanas organizācijai. 

3. Stiklu, papīra un kartona iepakojuma atkritumus nodot atkārtotai izmantošanai 

apsaimniekošanas organizācijai. 

4. Ražošanas atkritumus: Drabiņas, raugus nodot izmantošanai zemnieku saimniecībām. 

5. No NAI rezervuāriem liekās dūņas un nosēdumus nodot atkritumu apsaimniekošanas 

organizācijai. 

6. Iepakojuma apsaimniekošanu veikt atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, t.i.: 

6.1. Veikt izlietotā iepakojamā materiāla uzskaiti, ierakstot to uzskaites žurnālā 1x mēnesī; 

6.2. Ja izlietotā iepakojuma apjoms kalendārā gadā ir lielāks par 300 kg, reģistrēties Vides 

pārraudzības valsts birojā (adrese; Rūpniecības ielā 23, Rīgā, LV-1045), vai Valmieras 

reģionālajā vides pārvaldē, vai noslēgt līgumu par izlietotā iepakojuma apsaimniekošanu 

ar atkritumu apsaimniekošanas organizāciju. 



16.4. atkritumu sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārtai – iekārtas jauda, iekārtā sadedzināmo 

atkritumu kategorijas, atkritumu daudzums 

Neattiecas. 

16.5. atkritumu poligoniem – poligona kategorija, ietilpība, darbības ilgums, apglabājamo atkritumu 

veidi un kategorijas, prasības poligona iekārtošanai, ekspluatācijai, uzraudzības un kontroles 

procedūrām, prasības poligona slēgšanai un apsaimniekošanai pēc slēgšanas 

Neattiecas. 

17. Prasības augsnes, grunts, kā arī pazemes ūdeņu aizsardzībai 

1. Bīstamās ķīmiskās vielas uzglabāt oriģinālos rūpnīcas vai pārdevēja iepakojumos noliktavā 

ar slodžu izturīgu grīdas segumu. 

2. Nepieļaut neattīrītu notekūdeņu noplūdes vidē. 

21

18. Nosacījumi iekārtas darbībai netipiskos apstākļos 

Iekārtas darbināt saskaņā ar to ekspluatācijas noteikumiem. 

19. Nosacījumi avāriju novēršanai un darbībām ārkārtas situācijās 

1. Avāriju gadījumos un ārkārtas situācijās rīkoties atbilstoši izstrādātajam avārijas situāciju un to 

seku novēršanas plānam. 

2. Avāriju gadījumā nekavējoties zvanīt Valmieras reģionālajai vides pārvaldei (tel. 64207265, 

26566597). 

20. Prasības informācijai, kas sniedzama vides aizsardzības institūcijām, ja pārkāpti atļaujas 

nosacījumi, vai notikusi avārija, kā arī prasības informācijai, kas sniedzama vides aizsardzības 

institūcijām saskaņā ar Eiropas Piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistru, kā to nosaka 

Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 18.janvāra Regula Nr.166/2006 par Eiropas 

Piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistra ieviešanu un padomes Direktīvu 91/689 EEK un 

96/61/EK grozīšanu. 

1. Saskaņā ar likuma “Par piesārņojumu” (15.13.2001.) 45.panta ceturto daļu, ja piesārņojošās 

darbības dēļ ir radušies vai var rasties draudi cilvēka dzīvībai, veselībai vai videi, kā arī 

avārijas vai tās draudu gadījumā, operatoram nekavējoties ziņot Valmieras RVP par notikuma 

laiku, vietu, avārijas iemesliem. 

2. Pēc avārijas apjoma apzināšanas par vidē noplūdušo notekūdeņu daudzumu, iemeslu un 

atbilstošo rīcību ziņot Valmieras reģionālajai vides pārvaldei (tel. 64207265, 26566597). 

21. Nosacījumi vides valsts inspektoru regulārajām kontrolēm 

1. Vides stāvokļa un atļaujas nosacījumu kontroli veic Valmieras RVP inspektori ne retāk 

kā 1 reizi gadā. 

2. Jābūt pieejamiem dokumentiem inspekcijas veikšanai un atļaujas nosacījumu pārbaudei 

(uzskaites žurnāli, akas, NAI un aukstumiekārtu pases, ķīmisko vielu datu drošības 

lapas). 

3. Uzņēmuma teritorijā inspektoriem jāievēro uzņēmuma iekšējās kārtības noteikumi. 

22

1. PIELIKUMS 

Informācija par pieteikuma un tā precizējumu vai papildinājumu 

saņemšanas datumiem 

Darbības 

Datums 

Iesniegums iesniegts Valmieras RVP 07.05.2008. 

Valmieras RVP vēstule par iesnieguma papildināšanu 23.05.2008. 

Iesniegti papildinājumi 04.06.2008. 

Valmieras RVP atzinums par iesnieguma pieņemšanu 06.06.2008.

2. PIELIKUMS 

Uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) nosaukums: 

Kopsavilkums 

SIA „Valmiermuižas alus”; 

Juridiskā adrese: Dzirnavu iela 2, Valmiermuiža, Valmieras pagasts, Valmieras rajons 

Vienotais reģistrācijas numurs 40003752458 

Reģistrācijas datums Uzņēmumu reģistrā: 29.06.2005. 

Reģistrācijas datums Uzņēmumu reģistra komercreģistrā: 29.06.2005. 

kontaktpersona valdes loceklis Valdemārs Dambekalns, 

Ražotnes adrese: Dzirnavu 2, Valmiermuiža, Valmieras pagasts, Valmieras raj. 

Īss ražošanas apraksts un iemesls, kāpēc nepieciešama atļauja 

2005.gadā ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu sāka būvēt jaunu alus ražotni, kurā tiek 

plānots saražot 60000 līdz 70000 hl alus gadā. Pēc ražošanas apjoma šāda veida ražotnes 

pieskaitāmas pie mazajām alus darītavām. 

Uzņēmuma piesārņojošā darbība atbilst B kategorijai saskaņā ar MK noteikumu Nr. 294 

„Kārtība, kādā piesakāmas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai” 1 pielikuma 

7.2.2. punkta – alus un iesala ražošana 

Ūdens patēriņš un pasākumi ūdens lietošanas samazināšanai 

Ūdens uzņēmuma saimnieciskajām un ražošanas vajadzībām tiks iegūts no uzņēmumam 

piederošā ūdens apgādes urbuma. Lielākais ūdens patēriņš aizies alus produkcijas ražošanai 

un pēc tam iekārtu mazgāšanai. Kopumā gadā ieplānotais ūdens patēriņš ir 13633 m3 no 

tiem alum 7307 m3. 

Galvenie izejmateriāli un to lietojums 

Alus galvenie izejmateriāli ir ūdens, miežu iesals un apiņi. Rauga masa savairojas 

ražošanas procesā. Kopumā gadā paredzēts patērēt 120 t iesala, 7.3 t ūdens un 0.5 t apiņu. 

Katlu mājā kā kurināmais tiks izmantota dabas gāze. Plānotais patēriņš gadā 6000m3. 

Bīstamo ķīmisko vielu lietošana un plānotie pasākumi to aizvietošanai 

Ražotnē tiks izmantoti mazgāšanas līdzekļi uz sārma un skābes bāzes. To lietošanas 

galvenais nosacījums ir stingri ievērot darba šķīdumu pareizās koncentrācijas. 

Nozīmīgākās emisijas gaisā un ūdenī 

Uzņēmuma darbības rezultātā veidojas nelielas emisijas gaisā. Katlu mājā ir gāzes 

sadedzināšanas iekārtas: apkurei katls K 144-8 ar ievadīto siltumjaudu 144 kW un 

tehnoloģiskajām vajadzībām: tvaika ģenerators SD FIX 300 ar ražību 300 kg tvaika stundā. 

Abas iekārtas darbojas automātiskā režīmā. 

Notekūdeņi un sadzīves ūdeņi pirms novadīšanas pilsētas kanalizācijas sistēmā izies cauri 

vietējai 3 pakāpju attīrīšanas sistēmu kaskādei; neitralizācijai, anaerobai un aerobai 

apstrādei. Kopējais notekūdeņu daudzums 13633 m3. Dūņas krāsies septiķa tvertnē līdz 5 

tonnām un tiks izvestas 2 reizes gadā. 

Atkritumu veidošanās un apsaimniekošana 

Uzņēmuma darbības rezultātā galvenie atkritumi veidosies no kartona filtra plāksnēm un 

sistā stikla. Stikls krāsies atsevišķā konteinerī un atkritumus izvedīs ZAAO 

24

Trokšņa emisijas līmenis 

Uzņēmuma visa iekārtas atrodas vienā ēkā. Nevienai no iekārtām nav paaugstināts trokšņa 

līmenis. Autotransporta kustība (gatavās produkcijas iekraušana, izkraušana notiks darba 

dienas laikā. 

Iespējamo avāriju novēršana 

Avārijas situāciju gadījumā plānots rīkoties saskaņā ar avārijas situāciju izziņošanas shēmu. 

Ugunsgrēka gadījumā ūdeni paredzēts ņemt no speciāli izveidota ugunsdzēsības dīķa. 

Nākotnes plāni 

Tuvākajos gados paredzēta tikai alus ražošana. 

25

26 

3. PIELIKUMS

4. pielikums 

Bīstamās ķīmiskās vielas un ķīmiskie produkti, kas izmantoti ražošanā kā izejmateriāli, palīgmateriāli vai veidojas 

starpproduktos vai gala produktos 

9.2.tabula 

Nr. 

p.k. 

vai 

kods 

Ķīmiskā viela vai ķīmiskais 

produkts 

(1) (vai to grupas) 

Ķīmiskās 

vielas vai 

produkta 

veids (2) 

Izmantošanas 

veids 

CAS numurs 

(3) 

Bīstamības 

klase (4) 

Bīstamības 

apzīmējums 

ar burtu 

Riska 

iedarbības 

raksturoju 

ms (Rfrāze) 

4) 

Drošības prasību 

apzīmējums 

(S-frāze) (4) 

Uzglabātais 

daudzums 

(tonnas), 

uzglabāšanas 

veids (5) 

Izmant 

otais 

daudzu 

ms 

(tonnas/ 

gadā) 

1 RIMALKAN HA2, Nātrija 

Hidroksīds 

Neorganiska 

is 

savienojums 

Mazgāšan 

as līdzeklis 1310-73-2 

ADR/RID- 

GGVS/E 8 

klase 

(kodīgas 

vielas) 

C- kodīgs R35 S26, 

S36/37/39, S 45 

0,076, kannās 1,824 

2 RIMACID SP5, 

Slāpekļskābe 

Fosforskābe 

Neorganiska 

is 

nas 

savienojums līdzeklis 

Mazgāša 

ADR/RID- 

7664-38-2 GGVS/E 8 

+ 7697-37- klase 

2 

C- kodīgs. R35 S26, 

S36/37/39, S45 

0,072, 

kannās 

1,728 

3 WEICOPER FORTE, 

Ūdeņraža peroksīda 

Šķīdums, 

Etiķpārskābe 

Organiskie 

savienojumi 

Dezinfekc 

ijas 

līdzeklis 

7722-84-1 

+ 79-21-0 

ADR/RID- 

GGVS/E 

5.2 

C, O R7, S3/7, S14, S26, 

R20/21/22 S36/37/39, S45 

, R35 

0,03, kannās 0,36 

4 RIMADET SR 300, Nātrija 

hipohlorīts, 

Kālija hidroksīds, 

Neorganiski 

e 

savienojumi 

Mazgāšan 


+ 7681-52- 

ADR/RID- 

GGVS/E 8 

klase 

C R22,R31, 

R34, R35, 

R38, R41 

S26, 

S36/37/39, S45 

0,064, kannās 0,768

Nejoniskāsvirsmaktīvās 

vielas 

9 

5 RIMACID SR NEU 

Fosforskābe 

Organiska skābe 

Neorganiski 

e 

savienojumi, 

Organiskie 

savienojumi 

Mazgāšan 


ADR/RID- 

GGVS/E 8 

klase 

C R34, R22 S26, 

S36/37/39, S45 

0,032, kannās 0,384 

6 WEIQUAT 

Alkilbenzildimetilamonija 

hlorīds 

Neorganiskie 

savienojumi 

Dezinfekc 

ijas 

līdzeklis 

- ADR/RID- 

GGVS/E 8 

C R21/22, 

R34, R50 

S26, 

S36/37/39, S45 

0,027, kannās 0,162 

28

Atkritumu veidošanās un rīcība ar tiem 

5. PIELIKUMS 

17.1.tabula 

Pagaidu 

Atkri- 

Atkritum 

tumu Atkritumu nosaukums (2) glabāšanā 

u bīstamība 

(3) (tonnas 

klase (1) gadā) 

Ienākošā atkritumu plūsma (t/a) Izejošā atkritumu plūsma (t/a) 

saražots saņemts no citiem pārstrādāts apglabāts 

uzgalvenais 

tonnas 

kopā 

dau- 

R- dau- 

ņēmumiem 

D- 

avots (4) 

(uzņēmēj 

dzums kods (5) kods (6 

dzums ) 

gadā sabied-rībām) 

nodots citiem uzņēmumiem 

(uzņēmēj 

sabiedrībām) 

kopā 

020304 NAI dūņas nav 10 Saimniecisk 10 - 10 10 10 

ā darbība, 

150101 Papīra un kartona iepakojums nav 8 ražošana 8 - 8 8 8 

200102 Stikls nav 2 

2 - 2 2 2 

200301 Nešķiroti sadzīves atkritumi nav 2 darbinieki 2 - 2 2 2 

29

05.08.2008 - Vides pārraudzības valsts birojs

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

Delete template?

Save as template?