You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
8 |<br />
LIMUZĪNS JĀŅU NAKTS KRĀSĀ LIMUZĪNS JĀŅU NAKTS KRĀSĀ<br />
| 9<br />
– Eh, ja būtu ekskavators...<br />
– Ja vilks palīdz, tad arī<br />
ods var zirgu apgāzt!<br />
– Jums tāds spēcīgs<br />
vīragabals, un dēliņš var<br />
palīdzēt...<br />
– Ko sēdi<br />
– Kas ir<br />
– Ņem kasku, ejam taisīt<br />
voskresņiku!<br />
– Mammu, man jābrauc<br />
uz Munameģi, es gribu uz<br />
Munameģi braukt! Viss<br />
kursiņš brauc uz Munameģi!<br />
– Vai, Jāņa kažoks!<br />
– Pāršūsim moderni.<br />
– Moderni, moderni...<br />
Uģis jau tagad staigā apkārt<br />
moderns tā kā ķēms!<br />
– Pirmkārt, jūs pati atdevāt,<br />
otrkārt, man sava<br />
metode – jaunieši ir jāsaprot.<br />
Džinsi bija modē, mēs<br />
par tiem samaksājām 120<br />
rubļu.<br />
– Ko! Vecā naudā<br />
– Tagadējā.<br />
– Par to jau aunu var nopirkt!<br />
grupa nodzīvo Cēsu rajonā, vislielākā slodze filmēšanā ir<br />
Lilitai Bērziņai, kurai kadrā jābūt gandrīz visu laiku, un<br />
Streičs vēlāk filmas reklāmas prospektā slavē PSRS Tautas<br />
skatuves mākslinieces un Sociālistiskā darba varones<br />
dzīvesprieku un nenogurdināmo mundrumu (tiesa, Lilita<br />
Bērziņa visu iepriekšējo ziemu bija daudz slimojusi,<br />
tāpēc filmēšanas laikā kopā ar viņu dzīvoja ārste Nora<br />
Grīnberga). Savukārt Līga Liepiņa apbrīno lielās aktrises<br />
uzdrošināšanos – grimētavā viņa ienāca cēla kā karaliene,<br />
tad uzvilka kostīmu, sapina bizītes, izņēma zobu plates<br />
un pilnīgi pārvērtās. Streičs atceras, ka šādā brīdī pie grimētavas<br />
spoguļa Lilita Bērziņa teikusi: “Nu es izskatos kā<br />
mana mammīte!”<br />
Starp citu, Mirtas tantes dzimšanas dienas svinības<br />
tika filmētas tieši 17. jūlijā – Lilitas Bērziņas īstajā dzimšanas<br />
dienā, bet filmas finālā Jānis Streičs atkal izmantoja<br />
savas režisora tiesības parādīties kadrā – viņš redzams<br />
blakus Mirtai viņas jaunības dienu fotogrāfijā, fonā skanot<br />
Pigalu Prīda sērīgajai balsij: “Ak, Mirta, tu no manis<br />
jau otro reizi aizej pie sava Jāņa!”<br />
Pēdējais kadrs<br />
Lilita Bērziņa uzskatīja, ka tā ir viņas pēdējā loma, un<br />
teica: “Tas ir mans nekrologs, biedri Streič!” Tāpēc viņai<br />
šķita ārkārtīgi svarīgs filmas pēdējais kadrs, aktrise ne par<br />
ko negribēja ļaužu atmiņā palikt sabristos gumijniekos<br />
un apdriskātā žaketē. Lai gan tas bija pretrunā ar režisora<br />
ieceri, Streičam nācās piekāpties un turpat filmēšanas<br />
vietā sameklēt īstu laucinieku lakatu, tika nofilmēti kartupeļu<br />
lauka kadri, bet pēdējam gājienam laika neatlika,<br />
jo aktrisei bija jāsteidzas uz teātri. Nākamajā dienā Mirtas<br />
tantes muguru, aizejot pār kalnu, nospēlēja dublante<br />
– grima māksliniece Edīte Noriete, un kadrs izdevās ļoti<br />
skaists. Tomēr vēl dažas dienas vēlāk Jānis Streičs pēkšņi<br />
saprata, ka viņš un aktrise strīdējušies par pilnīgi atšķirīgām<br />
lietām – viņš par filmu, bet Lilita Bērziņa – par pēdējo<br />
kadru savā aktrises mūžā. Nu režisors vairs nevarēja<br />
pieļaut, ka tik nozīmīgā brīdī aktrisi aizstāj dublante, un<br />
vēlā rudenī viena kadra dēļ uzņemšanas grupa atkal devās<br />
uz filmēšanas laukumu. Kopš tā laika Mirtas aiziešana<br />
miglā kļuvusi par hrestomātisku vērtību, un to savulaik<br />
simboliski izmantoja arī populārais Mihaila Savisko TV<br />
raidījums <strong>Kino</strong> un mēs, demonstrējot šo kadru savā pēdējā<br />
raidījumā 1991. gada maijā.<br />
Komēdija iznāca nejauši<br />
Kā veltījumu savai dzimtajai pusei Jānis Streičs filmā<br />
iekļāva Latgales dzejnieka un milicijas darbinieka Pētera<br />
Jurciņa sacerēto dziesmu Vālodzīte – tā režisoru esot<br />
saviļņojusi jau pirmajā reizē, kad šo dziesmu dzirdējis.<br />
– Ērikonkul, uznes mani<br />
kalnā!<br />
– Nesauc mani par onkuli!<br />
– Nu labi. Ērik!<br />
– Lāsmiņ, kas tev notika<br />
Es tevi aizvainoju<br />
– Mīzenes!<br />
– 1968. gadā es izcīnīju<br />
GDA čempionu Talsu rajonā,<br />
un man toreiz paredzēja...<br />
– Un tagad uzkāp šinī kokā!<br />
Vai tu esi vai neesi čalis!<br />
Uzkāp!<br />
– Vai, Imants Kalniņš! Es<br />
ģībstu!<br />
– Jā, kā dzīvē viss mainās...<br />
Skatos uz Lāsmu – smuka<br />
meitene, tā kā Olita jaunībā<br />
uz bildes. Bet izaugs un izplūdīs<br />
tāda pati resna govs<br />
kā mamma.<br />
– Nebaidies, māmiņ, tas<br />
nav ne pirkts, ne zagts. Kā<br />
mans Viktors saka – iekšējās<br />
rezervītes.<br />
Mans Viktors var visu!<br />
– Man kā vēsturniecei tagad
Change language