Paskaidrojuma raksts - Kocēnu novads

KOCĒNU PAGASTA TERITORIJAS PLĀNOJUMS līdz 2019. gadam
Proluviāli – deluviālie jeb gravu un nogāžu nogulumi sastopami Gaujas un tās pieteku ieleju
stāvākajos posmos, aizpildot gravas vai veidojot to iznesu konus. Tos veido pārsvarā nešķirota
smilts, sastop arī aleirītu, mālsmilti un smilts-grants materiālu. Nogulumu biezums mainās no
dažiem centimetriem līdz 5 m (iznesu konos).
Holocēna aluviālie nogulumi veido Gaujas un tās pieteku pirmās virspalu terases un palienes.
Tie sastopami arī upju gultnēs. Nogulumus veido dažādgraudainas smiltis, aleirīti, dūņas,
gultnes fācijās sastopama smilts-grants, bet vecupēs – arī kūdra. Aluviālo nogulumu biezums
var sasniegt 11 m.
Purvu nogulumi aizpilda starppauguru, starpdrumlinu, glaciokarsta ieplakas un citus reljefa
pazeminājumus, kur apgrūtināta ūdens notece. Pagasta teritorijā sastopami kā zemā tā arī
augstā un pārejas tipa purvi. Augstos purvus veido augstā tipa sfagnu, šeihcēriju, spilvjusfagnu,
koku-sfagnu kūdra ar zemu un vidēju sadalīšanās pakāpi. Zemā un pārejas tipa purvus
pārsvarā veido grīšļu, koku-grīšļu, zāļu, hipnu un koku kūdra ar vidēju un augstu sadalīšanās
pakāpi. Kūdras biezums mainās no dažiem decimetriem līdz 4 – 6 m. Dažviet zem kūdras slāņa
vēl sastopams sapropelis, kas liecina par to, ka šis purvs veidojies aizaugot ezeram.
Zemkvartāra iežu virsmas, kvartāra nogulumu uzbūves un to veidotā reljefa raksturs, kā arī
mūsdienu ģeoloģisko procesu norises īpatnības ļauj izdalīt ģeoloģisko un ģeomorfoloģisko
apstākļu ziņā samērā viendabīgas teritorijas – glaciomorfoģenētiskos kompleksus. Katrai no
šīm teritoriālajām vienībām ir raksturīgs savs reljefa formu kopums un specifiskas ģeoloģiskās
uzbūves īpatnības, kas lielā mērā nosaka pārējo dabas apstākļu iezīmes.
Pagasta teritorijas lielākā daļa ietilpst Burtnieka līdzenumā, bet paša tā austrumu daļa –
Gaujas senielejā.
Kocēnu pagasta teritorijas lielākā (rietumu un centrālā) daļa iekļaujas Burtnieka līdzenuma
dienviddaļā, kur sastopams viļņots morēnas līdzenums, bet pagasta ziemeļu daļas reljefs ir
drumlinizēts. Kvartāra segu pagasta teritorijā galvenokārt veido sarkanbrūna vai brūna, samērā
vāji sablīvēta pēdējā leduslaikmeta morēnas mālsmilts. Morēnai raksturīga komplicēta
(zvīņveida) uzbūve ar dažādiem uzbīdījumiem, krokojumiem un citām ledāja spiediena radītām
deformācijām. Ieplakās starp pauguriem morēnu parasti sedz līdz 1 m biezs aleirītiskas,
mālainas smilts slānis vai kūdra. Apstāklis, ka ir apgrūtināta virszemes ūdeņu notece, veicina
pazemināto zemes virsas platību pārpurvošanos. Citu mūsdienu ģeoloģisko procesu intensitāte
šajā teritorijas daļā ir neievērojama, un tie nav potenciāli bīstami. Kvartāra nogulumi pārklāj
Burtnieku un Gaujas svītu iežus ar kuriem saistītie artēziskie ūdeņi ir galvenais kvalitatīva
dzeramā ūdens avots pagasta teritorijā. Kvartāra nogulumu segas nelielais biezums, kā arī tās
uzbūve pārsvarā nenodrošina šo horizontu pietiekamu izolāciju no gruntsūdeņiem.
Nepārdomātas saimnieciskās darbības rezultātā iespējama pazemes ūdeņu piesārņošana Gaujas
horizontā. Plašās teritorijās Arukilas – Burtnieku ūdens horizontu sedz arī Burtnieku svītas
ūdensnecaurlaidīgu iežu slāņi, kas pasargā šo ūdens horizontu.
Gaujas senieleja ietver upes ieleju un tās pieteku lejteces, kā arī šauru, gravu un strautu
izvagotu, tai piegulošā reljefa joslu. Ielejas platums pārsvarā ir ap 1,5 km, bet dziļums mainās
no 25 - 30 m līdz 50 – 60 m. Visa senieleja ir iegrauzta devona iežos. Ielejas nogāžu raksturs
mainās atkarībā no tās dziļuma. Vietās, kur ieleja ir seklāka, pamatkrasta nogāzes ir lēzenākas
un mazāk gravu pārveidotas. Palielinoties tās dziļumam, pieaug pamatkrasta stāvums, kas
31